EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz EUR-Lex sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 52012AB0062

Eiropas Centrālās bankas atzinums ( 2012. gada 1. augusts ) par priekšlikumu regulai par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā un centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem (CON/2012/62)

OV C 310, 13.10.2012., 12./31. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

13.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 310/12


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2012. gada 1. augusts)

par priekšlikumu regulai par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā un centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem

(CON/2012/62)

2012/C 310/02

Ievads un juridiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2012. gada 3. aprīlī saņēma Eiropas Savienības Padomes lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu regulai par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem (CVD) un grozījumiem Direktīvā 98/26/EK (1) (turpmāk – “ierosinātā regula”). ECB 2012. gada 19. aprīlī saņēma Eiropas Parlamenta lūgumu sniegt atzinumu par šo ierosināto regulu.

ECB kompetence sniegt atzinumu balstās Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktā un 282. panta 5. punktā, jo ierosinātajā regulā ir normas, kas attiecas uz ECB uzdevumu definēt un īstenot euro zonas monetāro politiku, un veicināt norēķinu sistēmu vienmērīgu darbību saskaņā ar Līguma 127. panta 2. punktu, kā arī uz ECB palīdzību kompetentām iestādēm sekmīgi īstenot politiku, kas attiecas uz kredītiestāžu uzraudzību un finanšu sistēmas stabilitāti, saskaņā ar Līguma 127. panta 5. punktu. Turklāt Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūti”) 22. pants nosaka, ka ECB un nacionālās centrālās bankas var dot iespējas, un ECB var izdot regulas, lai Savienībā un attiecībās ar citām valstīm nodrošinātu efektīvas un drošas klīringa un maksājumu sistēmas. ECB Padome šo atzinumu ir pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

Vispārīgi apsvērumi

Kopā ar Direktīvu 2004/39/EK (2) un priekšlikumu direktīvai par ārpusbiržas atvasinātiem finanšu instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un tirdzniecības reģistriem (3) ierosinātā regula būs daļa no tirgus infrastruktūru un tirdzniecības vietu regulējuma sistēmas. To izmēra, sarežģītības un savstarpējās sistēmiskās saistības dēļ CVD uzskata par sistēmiski svarīgiem (4), un tādēļ tiem vajadzīga visaptveroša uzraudzības un pārraudzības regulējuma sistēma, kas apvieno makrouzraudzības un mikrouzraudzības instrumentus. ECB cieši atbalsta Komisijas priekšlikumu nostiprināt CVD piemērojamo tiesisko regulējumu un saskaņot noteikumus, kas ir CVD darbības, licencēšanas un uzraudzības pamatā, kā arī noteikumus, kas saistīti ar vērtspapīru emisiju, turēšanu un pārvešanu, izmantojot CVD, Savienībā (5).

Eurosistēma izstrādā TARGET2 vērtspapīriem (T2V), kuras mērķis ir nodrošināt vienotu norēķinu sistēmu Eiropā. Šajā kontekstā ECB cieši atbalsta ierosināto regulu, kura uzlabos juridiskos un operacionālos nosacījumus pārrobežu norēķiniem Savienībā vispār, kā arī konkrēti attiecībā uz T2V. Šajā sakarā ECB iesaka ierosināto regulu un atbilstošos ieviešanas aktus pieņemt pirms plānotā T2V sākuma 2015. gada jūnijā.

1.   Regulas piemērošanas joma

Ierosinātā regula nosaka vienotas prasības finanšu instrumentu norēķiniem (6). Saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK (7) finanšu instrumenti ietver pārvedamus vērtspapīrus, naudas tirgus instrumentus un kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu apliecības, atvasināto instrumentu līgumus, starpības finanšu līgumus un emisiju kvotas. ECB šajā sakarā atzīmē, ka ierosinātā regula nedefinē “finanšu instrumentus” un ka dažas tās daļas attiecas tikai uz “vērtspapīriem” vai pārvedamiem vērtspapīriem (8), bet citas attiecas uz naudas tirgus instrumentiem (9), kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu apliecībām un emisijas kvotām (10). Turklāt ierosinātā regula definē CVD kā juridisku personu, kas ir vērtspapīru norēķinu sistēmas operators un sniedz vismaz vēl vienu pielikumā uzskaitīto pamatpakalpojumu (11). ECB uzskata, ka jāregulē ir visi trīs pamatpakalpojumi. Ņemot vērā minēto, kā arī juridiskās noteiktības dēļ ECB iesaka precizēt ierosinātās regulas piemērošanas jomu gan attiecībā uz instrumentu veidiem, uz kuriem tā attiecas, gan attiecībā uz CVD definīciju.

CVD definīcija jāgroza, lai novērstu regulējuma vietas izvēles iespēju, kas rastos, CVD izveidojot divas vai trīs juridiskas personas, kuras veic dažādus pamatdarbības veidus un uz kurām neattiektos CVD piemērojamā regula. ECB uzskata, ka regulai jāattiecas uz katru juridisku personu, kas piedāvā jebkuru no pielikuma A iedaļā norādītajiem trīs pamatpakalpojumiem.

2.   Iestāžu sadarbība

2.1.

Ierosinātā regula galveno lomu kā attiecīgajām iestādēm CVD sakarā piešķir kompetentajām uzraudzības iestādēm, bet atbalsta lomu Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībniekiem. Ņemot vērā centrālo banku kā pārraugu un emisijas centrālo banku lomu, kā arī to, ka centrālās bankas izmanto CVD pakalpojumus monetārās politikas operāciju norēķiniem, ierosinātajai regulai būtu jānodrošina, ka kompetento iestāžu un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) pilnvaras papildina un līdzsvaro līdzvērtīga ECBS dalībnieku līdzdalība. Centrālo bankas un vērtspapīru tirgu regulatori Maksājumu un norēķinu sistēmu komitejā (Committee of Payment and Settlement Systems, CPSS) un Starptautiskajā vērtspapīru komisiju organizācijā (International Organisation of Securities Commissions, IOSCO) atzinuši vajadzību regulēt, uzraudzīt un pārraudzīt finanšu tirgus infrastruktūru, t. sk., CVD (12). ECB uzskata, ka ierosinātajai regulai jāatbilst CPSS-IOSCO principiem. Jāveicina efektīva un cieša kompetento iestāžu un ECBS dalībnieku sadarbība gan no pārraudzības viedokļa, gan emisijas centrālo banku viedokļa, neierobežojot centrālo banku pilnvaras (13).

2.2.

ECB tāpat atzīmē, ka ierosinātā regula jau norāda uz vairākām sadarbības jomām, un iesaka dažas papildu jomas, attiecībā uz kurām tā uzskata, ka ir vajadzīga šī EVTI-ECBS iesaistīšanās. Turklāt ECB uzsver EVTI-ECBS kopīga darba nepieciešamību tehnisko standartu projektu izstrādē. Tam jānodrošina, ka ECBS dalībniekiem nav jāizstrādā papildu, iespējams atšķirīgas pārraudzības pasākumu prasības, t. sk. tiesību akti. Turklāt tas novērstu vajadzību turpināt novērtēt CVD, kuri piedalās monetārās politikas operāciju norēķinos, atbilstību lietotāju standartiem (14), un kuriem citādi būtu jāievēro ECBS juridiskās saistības. Vajadzīgās informācijas savlaicīga un pienācīga apmaiņa, t. sk. finanšu stabilitātes, pārraudzības un statistikas nolūkiem, šajā kontekstā arī ir īpaši svarīga.

2.3.

Tādēļ regulas projektam jāparedz sadarbības noteikumi, kas ļauj kompetentajām un attiecīgajām iestādēm izpildīt to pienākumus gan iekšzemē, gan pārrobežo kontekstā saskaņā ar CPSS-OSCO principiem (15). Ierosinātajai regulai jāveicina visaptveroša uzraudzība un pārraudzība pārrobežu kontekstā, ņemot vērā sagaidāmo pārrobežu darījumu un norēķinu attīstību, kā arī CVD saiknes, ko veicinās un sekmēs T2V kopējās platformas uzsākšana. Kompetentajām iestādēm jābūt iespējai lemt par sadarbības kārtības piemērotāko veidu. Ņemot vērā minēto, varētu tikt paredzēta iespēja izveidot iestāžu kolēģijas, jo īpaši, ja CVD veic pārrobežu darbības ar meitasuzņēmuma vai filiāles palīdzību, vai ja būtiska kļūst pārrobežu pakalpojumu sniegšana (16).

3.   Makrouzraudzība

Atzīts, ka noturīgas finanšu tirgus infrastruktūras, t. sk. vērtspapīru norēķinu sistēmas, sniedz būtisku ieguldījumu finanšu stabilitātē, samazinot sistēmisko risku (17). ECB atzīmē, ka makrouzraudzību Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai un attiecīgos gadījumos nacionālajām iestādēm jāveic, neierobežojot ECBS dalībnieku attiecīgās pilnvaras.

4.   Norēķini centrālo banku naudā

Ierosinātā regula ļauj CVD piedāvāt skaidrās naudas norēķinu komercbanku naudā, ja norēķini centrālo banku naudā nav praktiski realizējami un pieejami (18). Tas saskan ar CPSS-IOSCO principiem un ECBS-EVRK ieteikumiem (19), kas apliecina, ka centrālo banku likviditāte un komercbanku nauda nav līdzvērtīgas izvēles iespējas no risku viedokļa. Ja CVD ļauts piedāvāt skaidrās naudas norēķinus komercbanku naudā, tam jāprasa noteikt un uzraudzīt stingrus kritērijus attiecībā uz kredītiestādi, kas ir norēķinu banka (20). ECB arī atzinīgi vērtē to, ka ierosinātā regula neregulē piekļuvi centrālo banku kredītam, t. sk. ārkārtas likviditātes atbalstu, kas ir centrālo banku prerogatīva un ir tieši saistīta ar monetāro politiku.

5.   CVD banku pakalpojumiem līdzīgi papildpakalpojumi

5.1.

Ierosinātā regula nosaka, ka CVD nevar paši sniegt banku pakalpojumiem līdzīgus papildpakalpojumus un ka tiem jābūt pilnvarotiem noteikt vienu vai vairākas kredītiestādes veikt konkrētus banku pakalpojumiem līdzīgus papildpakalpojumus, kas definēti ierosinātajā regulā. Tomēr, piešķirot atbrīvojumu un ņemot vērā zināmus drošības pasākumus, dažiem CVD var piešķirt ierobežotu atļauju sniegt šādus pakalpojumus (21).

5.2.

Tam nepieciešams uzmanīgi izvērtēt atbilstību Savienības konkurences noteikumiem un sistēmiskās makrouzraudzības un banku jomas tiesiskajam regulējumam (22), kā arī pienācīgu CVD uzraudzības iestāžu un banku uzraudzības iestāžu uzdevumu sadali. Kā norādīts iepriekšējā atzinumā šajā sakarā ECB dod priekšroku Eiropas Banku iestādes (EBI) sistemātiskai līdzdalībai, lai veiktu iepriekšēju Savienības banku tiesību aktu tehnisko analīzi (23).

Proti, ierosinātā regula nošķir banku pakalpojumiem līdzīgus papildpakalpojumus vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībniekiem saistībā ar norēķinu pakalpojumiem no vienas puses un banku pakalpojumiem līdzīgus papildpakalpojumus saistībā ar citiem pamatpakalpojumiem vai papildpakalpojumiem no otras puses (24). Tā arī pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos tiesību aktus, lai noteiktu šos papildpakalpojumus (25). ECB uzskata, ka minētais nošķīrums nav skaidrs un ka banku pakalpojumiem līdzīgi papildpakalpojumi pēc iespējas jāsaskaņo ar Eiropas banku jomas tiesību aktu terminoloģiju.

5.3.

Banku papildpakalpojumu sniegšanas regulējuma mērķim jābūt risku ierobežošanai, tajā pašā laikā nodrošinot CVD pakalpojumu sniegšanas efektivitāti. Ņemot vērā šī jautājuma būtisko nozīmi, var būt nepieciešams aptverošāks dažādo bankas papildpakalpojumu sniegšanas iespēju izvērtējums. Šāds novērtējums palīdzēs noteikt a) dažādos riskus, t. sk. banku atveseļošanas riskus, kā arī juridiskos riskus, kredītriskus, likviditātes, darbības un uzņēmējdarbības riskus, un b) šo iespēju efektivitāti, kā arī palīdzēs noteikt drošāku un efektīvāko modeli. ECB ir gatava palīdzēt veikt šādu izvērtējumu.

Turklāt nevar pastāvēt neskaidrība par banku papildpakalpojumu precīzu saturu, ko izvēlētajām kredītiestādēm būs atļauts veikt (26), uz tām attiecināmajām uzraudzības prasībām un to autonomijas pakāpi attiecībā pret banku jomas tiesisko regulējumu (27).

5.4.

Ierosinātā regula ierobežo pakalpojumus, ko var sniegt izvēlētā kredītiestāde, kas pieder tai pašai grupai, kurai pieder CVD (28). ECB saprot, ka šī ierobežojuma pamatā ir riska apsvērumi, jo īpaši negatīvās ietekmes izplatīšanās novēršana. ECB iesaka šo ierobežojumu paplašināt attiecībā uz visām kredītiestādēm, kas sniedz pielikuma C iedaļā norādītos banku pakalpojumus vērtspapīru norēķinu sistēmu dalībniekiem, ņemot vērā iespējamo negatīvo ietekmi uz CVD spēju turpināt pildīt savas funkcijas, jo īpaši tās, kuru pamatā ir piegādes pret samaksu princips, kredītiestādes noregulēšanas vai maksātnespējas gadījumā.

5.5.

Visbeidzot, ECB uzskata, ka ierosinātā procedūra atbrīvojumu piešķiršanai ir pārāk sarežģīta un var tikt vienkāršota, lai nodrošinātu vajadzīgo noteiktības un vienveidības līmeni. Jo īpaši jānodrošina objektīvu kritēriju, t. sk. kvantitatīvu kritēriju, noteikšana papildus priekšlikumā paredzētajiem vajadzīgajiem kvalitatīvajiem kritērijiem, lai noteiktu, vai atbrīvojumu var piešķirt vai nevar piešķirt.

6.   Atbilstība CVD globālajiem standartiem

Ierosinātā regula atzīst, ka regulā jāievēro pastāvošie CPSS-IOSCO izstrādātie ieteikumi (29). Tomēr ir dažas neatbilstības starp CPSS-IOSCO principiem un ierosināto regulu, kuras ECB iesaka novērst. Piem., prasības pakāpjveida dalībai (30) nav izskatītas ierosinātajā regulā. Turklāt ierosinātā regula piemin vajadzību pārvaldīt riskus, kas rodas savstarpējās atkarības dēļ (31), tikai operacionālā riska sakarā (32). Neatbilstības ir arī attiecībā uz likviditātes riska pārvaldību (33), t. i. ierosinātā regula nenošķir atlikto neto norēķinu sistēmas (deferred net settlement systems, DNS), kas sniedz norēķinu garantiju, no tās DNS, kas to nesniedz. Tas neatbilst CPSS-IOSCO principiem, kas prasa DNS, kura sniedz norēķinu garantiju, pilnībā segt kredīta un likviditātes riskus, bet DNS, kura nesniedz norēķinu garantiju, kredītrisks nav jāsedz diviem lielākajiem dalībniekiem un ar tiem saistītajiem uzņēmumiem, kā arī likviditātes risks lielākajam dalībniekam un ar to saistītajiem uzņēmumiem.

7.   Ārpakalpojumi publisko tiesību subjektiem

Ierosinātā regula ievieš prasības, kas CVD jāievēro, nododot ārpakalpojumu sniedzējiem daļu to darbības (34). Izņēmums paredzēts gadījumos, kuros CVD nodod dažas tā darbības ārpakalpojumā publisko tiesību subjektiem ar nosacījumu, ka šo procedūru regulē pienācīgs tiesiskais, uzraudzības un operacionālais regulējums. ECB atzīmē, ka šis izņēmums attieksies uz Eurosistēmas pašlaik realizēto T2V projektu. ECB atzinīgi vērtē šo izņēmumu, kas ņem vērā to, ka šāds ārpakalpojums var sniegt nozīmīgu ieguldījumu ekonomikā, palīdz Eurosistēmas uzdevumu izpildē un ka uz to attiecas pamatlīgums, kurā noteikti drošības pasākumi (35).

8.   Tiesību normu kolīzijas

Ierosinātā regula kā vispārēju noteikumu paredz, ka jebkurus īpašumtiesību jautājumus saistībā ar CVD turētajiem vērtspapīriem, noteiks tās valsts likumi, kurā ir atvērts vērtspapīru konts (36). Lai arī šāds vispārējs noteikums atbilst citos Savienības tiesību aktos paredzētajai pieejai, ka attiecībā uz vērtspapīru īpašumtiesību jautājumiem piemēro attiecīgā starpnieka atrašanās vietas likumu (37), ECB stingri iebilst pret tiesību normu kolīzijas papildu noteikumu ieviešanu, kuri varētu neatbilst Savienības tiesību aktiem un ietekmēt juridisko noteiktību (38).

Turklāt kā norādīts iepriekšējā atzinumā, lai gan efektīviem un drošiem pārrobežu finanšu instrumentu turējumiem un to pārvedumiem ir svarīgi skaidri un vienkārši tiesību normu kolīziju noteikumi par visiem dematerializēto vērtspapīru aspektiem, vienota tiesību normu kolīziju noteikumu režīma praktiskā piemērošana pārrobežu vērtspapīru ieskaita darījumos un norēķinos Savienībā arvien atklāj dalībvalstu atšķirīgo jēdziena “konta atrašanās vieta” interpretāciju (39). Šajā sakarā ECB uzskata par nepieciešamu saskaņot dažādos Savienības tiesiskos regulējumus vērtspapīru turēšanai un atsavināšanai, kā arī ar vērtspapīriem saistīto tiesību realizēšanai saskaņā ar Juridiskās noteiktības grupas galīgo ziņojumu (40).

9.   Īpašs režīms CVD noregulēšanai

Tā kā ierosinātā regula neparedz konkrētu, visaptverošu režīmu CVD noregulēšanai, ECB iesaka šādu režīmu ieviest.

Attiecībā uz grozījumiem, kurus ECB iesaka veikt ierosinātajās regulās, konkrēti redakcionāli priekšlikumi kopā ar paskaidrojumiem ir izklāstīti pielikumā.

Frankfurtē pie Mainas, 2012. gada 1. augustā

ECB prezidents

Mario DRAGHI


(1)  COM(2012) 73 galīgā redakcija.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem, ar ko groza Padomes Direktīvu 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.). Pašlaik tiek pārstrādāta. Sk. priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par finanšu instrumentu tirgiem, ar kuru atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK (COM(2011) 656 galīgā redakcija), un priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par finanšu instrumentu tirgiem, ar ko groza Regulu (ETIR) par ārpusbiržas atvasinātiem finanšu instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un tirdzniecības reģistriem (COM(2011) 652 galīgā redakcija).

(3)  Sk. priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ārpusbiržas atvasinājumiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem (COM(2010) 484 galīgā redakcija).

(4)  Sk. ierosinātās regulas paskaidrojuma raksta 1. punktu.

(5)  Sk. arī ECB dienestu 2011. gada 22. marta atbildi (turpmāk – “ECB atbilde”) uz Komisijas publisko apspriešanos par centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un vērtspapīru norēķinu dažu aspektu saskaņošanu Eiropas Savienībā (turpmāk – “Komisijas apspriešanās”). ECB atbilde ir pieejama ECB tīmekļa vietnē http://www.ecb.int

(6)  Sk. ierosinātās regulas 1. panta 1. punktu.

(7)  Direktīva 2004/39/EK. Komisijas priekšlikums atcelt Direktīvu 2004/39/EK (sk. 3. zemsvītras piezīmi) arī ietver emisijas kvotu jēdzienu.

(8)  Sk. Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 18. punktu.

(9)  Sk. Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 19. punktu.

(10)  Emisijas kvotas ierosinātajā regulā definētas, atsaucoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(11)  Sk. ierosinātās regulas 2. panta 1. punkta 1) apakšpunktu un A pielikuma A iedaļu.

(12)  Sk. CPSS-IOSCO, ‘Principles for financial market infrastructures’, April 2012, pieejams SNB tīmekļa vietnē http://www.bis.org, jo īpaši 4. nodaļu (turpmāk – “CPSS-IOSCO principi”).

(13)  Sk. ECB 2011. gada 13. janvāra Atzinumu CON/2011/1 par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai ārpusbiržas atvasinātiem finanšu instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un tirdzniecības reģistriem (OV C 57, 23.2.2011., 1. lpp.). Visi ECB atzinumi tiek publicēti ECB tīmekļa vietnē http://www.ecb.europa.eu

(14)  Standards for the use of EU securities settlement systems in ESCB credit operations, European Monetary Institute, January 1998.

(15)  Sk. jo īpaši CPSS-IOSCO principu E atbildību (Sadarbība ar citām iestādēm).

(16)  Gan ES ETIR tiesiskais regulējums un Direktīva 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.), gan CPSS-IOSCO principi jau paredz kolēģiju izveidošanu.

(17)  Sk. Financial Stability Board, ‘Reducing the moral hazard posed by systemically important financial institutions – recommendations and time lines’, October 2010, p. 8.

(18)  Ierosinātās regulas 37. panta 2. punkts.

(19)  Šajā sakarā sk. CPSS-IOSCO principu 9. principu un 10. ieteikumu ECBS-EVRK ‘Recommendations for securities settlement systems and recommendations for central counterparties in the European Union’, May 2009 (turpmāk – “ECBS-EVRK ieteikumi”).

(20)  Šajā sakarā sk. CPSS-IOSCO principu 9. principu un ECBS-EVRK ieteikumu 10. ieteikumu.

(21)  Sk. jo īpaši ierosinātās regulas IV sadaļu un pielikuma C iedaļu.

(22)  Sk. Direktīvu 2006/48/EK un grozījumus, kas pašlaik tiek izskatīti prezidentūras kompromisa dokumentos.

(23)  Sk. šajā sakarā 3.2. punktu ECB 2012. gada 25. janvāra Atzinumā CON/2012/5 par priekšlikumu direktīvai par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību uzraudzību un priekšlikumu regulai par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību uzraudzības prasībām (OV C 105, 11.4.2012., 1. lpp.).

(24)  Sk. ierosinātās regulas pielikuma C iedaļu.

(25)  Sk. ierosinātās regulas 2. panta 2. punktu.

(26)  Sk. ierosinātās regulas 54. pantu.

(27)  Sk šajā sakarā ierosinātās regulas 57. un 58. pantu.

(28)  Sk. ierosinātās regulas 52. panta 5. punktu.

(29)  Sk. ierosinātās regulas 25. apsvērumu.

(30)  Sk. CPSS-IOSCO principu 19. principu.

(31)  Sk. CPSS-IOSCO principu 3. principu.

(32)  Ierosinātās regulas 42. panta 6. punkts.

(33)  Sk. CPSS-IOSCO principu 7. principu un ierosinātās regulas 57. pantu.

(34)  Sk. ierosinātās regulas 28. pantu.

(35)  Sk. Komisijas apspriešanos un ECB atbildi.

(36)  Sk. ierosinātās regulas 46. panta 1. punktu.

(37)  Sk. 9. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija Direktīvā 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.), 9. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 6. jūnija Direktīvā 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem (OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp.) un 24. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. aprīļa Direktīvā 2001/24/EK par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju (OV L 125, 5.5.2001., 15. lpp.).

(38)  Sk. ierosinātās regulas 46. panta 2. punktu.

(39)  Sk. šajā sakarā ECB 2008. gada 7. augusta Atzinumu CON/2008/37 par priekšlikumu direktīvai, ar ko groza Direktīvu 98/26/EK un Direktīvu 2002/47/EK (OV C 216, 23.8.2008., 1. lpp.), 8. punkts.

(40)  Sk. http://ec.europa.eu/internal_market/financial-markets/docs/certainty/2ndadvice_final_en.pdf


PIELIKUMS

Redakcionāli priekšlikumi

Komisijas ierosinātais teksts

ECB ierosinātie grozījumi (1)

1.     grozījums

6. apsvērums

“6.

Finanšu stabilitātes padome (FSP) 2010. gada 20. oktobrī aicināja stiprināt tirgus pamata infrastruktūras un pārskatīt un pastiprināt esošos standartus. Starptautisko norēķinu bankas Maksājumu un norēķinu sistēmu komiteja (CPSS) un Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija (IOSCO) patlaban beidz izstrādāt kopēju standartu projektu. Šie standarti nomainīs Starptautisko norēķinu bankas 2001. gada ieteikumus, kurus 2009. gadā, pieņemot nesaistošus Eiropas norādījumus, pielāgoja Eiropas Centrālo banku sistēma (ECBS) un Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja (CESR).”

“6.

Finanšu stabilitātes padome (FSP) 2010. gada 20. oktobrī aicināja stiprināt tirgus pamata infrastruktūras un pārskatīt un pastiprināt esošos standartus. Starptautisko norēķinu bankas Maksājumu un norēķinu sistēmu komiteja (CPSS) un Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija (IOSCO) 2012. gada aprīlī publicēja finanšu tirgus infrastruktūras principus. Šie principi nomainīs CPSS-IOSCO 2001. gada novembra ieteikumus vērtspapīru norēķinu sistēmām, kurus 2009. gada maijā, Savienības līmenī ieviesa Eiropas Centrālo banku sistēma (ECBS) un Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja (CESR), kopīgi pieņemot ieteikumus vērtspapīru norēķinu sistēmām un centrālajiem darījumu partneriem.”

Paskaidrojums

Grozījums ņem vērā CPSS-IOSCO principu pieņemšanu un precizē atsauci uz ECBS-EVRK.

2.     grozījums

8. apsvērums

“8.

Viens no ECBS pamatuzdevumiem ir veicināt maksājumu sistēmu netraucētu darbību. Saistībā ar šo ECBS dalībnieces īsteno uzraudzību, nodrošinot efektīvas un stabilas tīrvērtes un maksājumu sistēmas. ECBS dalībnieces bieži darbojas kā norēķinu iestādes norēķinu darījumu skaidrās naudas darījumā. Tās ir arī svarīgi CVD klienti, kas bieži pārvalda nodrošinājuma aspektus monetārās politikas operācijās. ECBS dalībniecēm vajadzētu būt cieši iesaistītām, jo ar tām apspriežas par atļauju izsniegšanu CVD un CVD uzraudzību, trešo valstu CVD atzīšanu un CVD saikņu apstiprināšanu. Tām arī būtu jāiesaistās, apspriežot regulatīvu un īstenošanas tehnisko standartu izstrādi, kā arī norādījumus un ieteikumus. Šīs regulas noteikumi nedrīkstētu skart Eiropas Centrālās bankas un valstu centrālo banku pienākumus nodrošināt efektīvas un stabilas tīrvērtes un maksājumu sistēmas Savienībā un citās valstīs.”

“8.

Viens no ECBS pamatuzdevumiem ir veicināt maksājumu sistēmu netraucētu darbību. Saistībā ar šo ECBS dalībnieces īsteno uzraudzību, nodrošinot efektīvas un stabilas tīrvērtes un maksājumu sistēmas. ECBS dalībnieces bieži darbojas kā norēķinu iestādes norēķinu darījumu skaidrās naudas darījumā. Tās ir arī svarīgi CVD klienti, kas bieži pārvalda nodrošinājuma aspektus monetārās politikas operācijās. ECBS dalībniecēm vajadzētu būt cieši iesaistītām, un ar tām apspriežas par atļauju izsniegšanu CVD un CVD uzraudzību, trešo valstu CVD atzīšanu un CVD saikņu apstiprināšanu. Lai novērstu paralēlu noteikumu pieņemšanu, tām arī būtu jāiesaistās, apspriežot regulatīvu un īstenošanas tehnisko standartu izstrādi, kā arī norādījumus un ieteikumus. Šīs regulas noteikumi nedrīkst skart Eiropas Centrālās bankas un valstu centrālo banku pienākumus nodrošināt efektīvas un stabilas tīrvērtes un maksājumu sistēmas Savienībā un citās valstīs. ECBS dalībnieku piekļuve informācijai ir būtiski, lai tie varētu pildīt savus uzdevumus finanšu tirgus infrastruktūru pārraudzībā, kā arī emisijas centrālās bankas funkcijas.

Paskaidrojums

Šī grozījuma mērķis ir uzsvērt EVTI un ECBS ciešas un līdzvērtīgas sadarbības nozīmi, izstrādājot tehnisko standartu projektus. Tas arī nodrošina attiecīgo ieinteresēto personu piekļuvi informācijai. Tas atbalsta ierosinātos grozījumus 20. pantā.

3.     grozījums

25. apsvērums

“25.

Ņemot vērā finanšu tirgu globālo raksturu un CVD sistēmisko nozīmi, jānodrošina, lai konsultatīvas uzraudzības prasības, kuras tiek piemērotas CVD, starptautiski konverģētu. Šīs regulas noteikumiem vajadzētu ievērot CPSS–IOSCO un ECBS–CESR izstrādātos pastāvošos ieteikumus. EVTI vajadzētu ņemt vērā esošos standartus un to turpmāko attīstību, kad tā izstrādā vai ierosina pārskatīt regulatīvos tehniskos un īstenošanas standartus, kā arī šajā regulā noteiktos norādījumus un ieteikumus.”

“25.

Ņemot vērā finanšu tirgu globālo raksturu un CVD sistēmisko nozīmi, jānodrošina, lai konsultatīvas uzraudzības prasības, kuras tiek piemērotas CVD, starptautiski konverģētu. Šīs regulas noteikumiem vajadzētu ievērot pastāvošos CPSS–IOSCO principus finanšu tirgus infrastruktūrām un ECBS–CESR ieteikumus vērtspapīru norēķinu sistēmām un ieteikumus centrālajiem darījumu partneriem Eiropas Savienībā. EVTI vajadzētu ņemt vērā esošos standartus un to turpmāko attīstību, kad tā ierosina regulatīvos tehniskos un īstenošanas standartus, kā arī šajā regulā minētos norādījumus un ieteikumus.”

Paskaidrojums

Šī grozījuma mērķis ir precizēt šī apsvēruma tekstu, un tas ņem vērā CPSS-IOSCO principu pieņemšanu.

4.     grozījums

35. apsvērums

“35.

Uz līgumiem par saikni starp CVD attiecas īpašas prasības, kas vienošanās dalībniekiem dod iespēju piekļūt citām vērtspapīru norēķinu sistēmām. Prasībai, ka banku pakalpojumiem līdzīgos papildpakalpojumus sniedz atsevišķa juridiskā persona, nedrīkstētu kavēt CVD saņemt šādus pakalpojumus, jo īpaši, ja tie ir dalībnieki vērtspapīru norēķinu sistēmā, ko pārvalda cits CVD. Ir īpaši svarīgi, lai tiktu pēc iespējas mazināti visi potenciālie riski, ko CVD rada vienošanās par saikni, piemēram, kredītriski, likviditātes riski, organizācijas vai citi būtiski riski. Attiecībā uz sadarbspējas saiknēm ir īpaši svarīgi, lai saistītām vērtspapīru norēķinu sistēmām būtu identisks laiks, kurā pārveduma rīkojumi ienāk sistēmā, pārvedumu rīkojumi kļūst neatsaucami un pastāv vērtspapīru un skaidrās naudas pārvedumu galīgums. Tādus pašus principus piemēro CVD, kuri izmanto kopēju norēķinu informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūru.”

“35.

Uz līgumiem par saikni starp CVD attiecas īpašas prasības, kas vienošanās dalībniekiem dod iespēju piekļūt citām vērtspapīru norēķinu sistēmām. Prasībai, ka banku pakalpojumiem līdzīgos papildpakalpojumus sniedz atsevišķa juridiskā persona, nedrīkstētu kavēt CVD saņemt šādus pakalpojumus, jo īpaši, ja tie ir dalībnieki vērtspapīru norēķinu sistēmā, ko pārvalda cits CVD. Ir īpaši svarīgi, lai tiktu pēc iespējas mazināti visi potenciālie riski, ko CVD rada vienošanās par saikni, piemēram, kredītriski, likviditātes riski, organizācijas vai citi būtiski riski. Attiecībā uz sadarbspējas saiknēm Direktīva 98/26/EK prasa sistēmām pēc iespējas nodrošināt, ka to noteikumos tiek koordinēti noteikts laiks, kurā pārveduma rīkojumi ienāk sistēmā, pārvedumu rīkojumi kļūst neatsaucami un pastāv vērtspapīru un skaidrās naudas pārvedumu galīgums. Tādus pašus principus piemēro CVD, kuri izmanto kopēju norēķinu informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūru.”

Paskaidrojums

Šis grozījums ievieš atsauci uz Direktīvu 98/26/EK, jo tās 3. panta 4. punkts prasa sistēmām pēc iespējas koordinēt visu attiecīgo sadarbspējīgo sistēmu noteikumus. Sk. arī priekšlikumu iekļaut jaunu punktu ierosinātās regulas 45. pantā.

5.     grozījums

1. panta 4. punkts un 1. panta 5. punkts (jauns)

“4.   Regulas 9. līdz 18. panta un 20. panta un IV sadaļas noteikumus nepiemēro Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībniecēm, citām dalībvalstu struktūrām, kas veic līdzīgas darbības, vai dalībvalstu struktūrām, kas pilnvarotas veikt vai veic intervences darbības valsts parāda pārvaldībā.”

“4.   Šo regulu nepiemēro Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībniecēm, , vai dalībvalstu struktūrām, kas pilnvarotas veikt vai veic intervences darbības valsts parāda pārvaldībā.

5.   Neierobežojot 4. punktu, šī regula, izņemot 7. panta 1. punktu un 9.–18. pantu, 20., 25. un 44. pantu, kā arī IV sadaļas noteikumus, attiecas uz ECBS dalībniecēm, ja tās ir vērtspapīru norēķinu sistēmas operatores un sniedz pielikuma A iedaļā uzskaitītos pamatpakalpojumus.

Paskaidrojums

ECB atbalsta vispārējo atbrīvojumu no finanšu pakalpojumu tiesību aktiem attiecībā uz ECBS dalībniekiem. Tajā pašā laikā ECB atbalsta ierosinātās regulas, izņemot 9.–18. pantā un 20. pantā, kā arī IV sadaļā noteiktās licencēšanas un uzraudzības prasības, piemērošanu ECBS dalībniekiem, kas ir vērtspapīru norēķinu sistēmu operatori. Šī grozījuma mērķis ir to noteikt. Turklāt atsauce uz citām dalībvalstu struktūrām, kas veic līdzīgas darbības, tiek svītrota, jo vairs nav vajadzīga, ņemot vērā norādi uz ECBS dalībniekiem.

6.     grozījums

2. panta 1. punkts

“ “centrālais vērtspapīru depozitārijs” (turpmāk “CVD”) ir juridiskā persona, kas pārvalda regulas pielikuma A iedaļas 3. punktā uzskaitīto vērtspapīru norēķinu sistēmu un sniedz vismaz vienu no regulas pielikuma A iedaļā uzskaitītajiem pamatpakalpojumiem;”

“ “centrālais vērtspapīru depozitārijs” (turpmāk “CVD”) ir juridiskā persona, kas sniedz vismaz vienu no regulas pielikuma A iedaļā uzskaitītajiem pamatpakalpojumiem;”

Paskaidrojums

Grozījums maina CVD definīciju, lai novērstu regulējuma vietas izvēles iespēju, kas rastos, CVD izveidojot divas vai trīs juridiskas personas, kuras veic dažādus pamatdarbības veidus un uz kurām neattiektos CVD piemērojamā regula. ECB uzskata, ka regulai jāattiecas uz katru juridisku personu, kas piedāvā jebkuru no pielikuma A iedaļā norādītajiem trīs pamatpakalpojumiem.

7.     grozījums

3. panta 1. punkts

“1.   Ikviena sabiedrība, kura emitē pārvedamus vērtspapīrus, ko tirgo regulētos tirgos, nodrošina, ka šādi vērtspapīri ir dematerializētā veidā, veicot imobilizāciju, vai nu emitējot vispārēju parādzīmi par visiem vienas emisijas vērtspapīriem, vai arī pēc vērtspapīru tiešas emitēšanas dematerializētā veidā.”

“1.   Ikviena juridiska persona, kura emitē pārvedamus vērtspapīrus, ko tirgo regulētos tirgos, nodrošina, ka šādi vērtspapīri ir dematerializētā veidā, veicot imobilizāciju, vai nu emitējot vispārēju parādzīmi par visiem vienas emisijas vērtspapīriem, vai arī pēc vērtspapīru tiešas emitēšanas dematerializētā veidā.”

Paskaidrojums

Pārvedamus vērtspapīrus var emitēt uzņēmējsabiedrības un citas juridiskas personas, piem., dalībvalstis, dalībvalstu reģionālās vai vietējās iestādes, vai starptautisko publisko tiesību struktūras. Tiek ieteikts paplašināt ierosinātās regulas 3. panta 1. punkta piemērošanas jomu, lai iekļautu tajā emitentus, kas nav uzņēmējsabiedrības, aizstājot terminu “sabiedrība” ar terminu “juridiska persona”. Ja šis priekšlikums tiek pieņemts, attiecīgi jāgroza ierosinātās regulas 4. panta 1. punkts.

8.     grozījums

6. panta 4. punkts

“4.   Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI), apspriežoties ar Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībniecēm, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē sīkāku informāciju par 1. un 2. punktā noteiktajām procedūrām, kas ļauj apstiprināt attiecīgo informāciju par darījumiem un veicina norēķinus, un nosaka sīkāku informāciju par uzraudzības instrumentiem saistībā ar 3. punktā norādīto iespējamo neveikto norēķinu noteikšanu.

[…]”

“4.   Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI), sadarbojoties ar Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībniecēm, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē sīkāku informāciju par 1. un 2. punktā noteiktajām procedūrām, kas ļauj apstiprināt attiecīgo informāciju par darījumiem un veicina norēķinus, un nosaka sīkāku informāciju par uzraudzības instrumentiem saistībā ar 3. punktā norādīto iespējamo neveikto norēķinu noteikšanu.

[…]”

Paskaidrojums

Šī grozījuma mērķis ir nodrošināt ECBS pienācīgu līdzdalību EVTI regulatīvo standartu projektu izstrādē.

9.     grozījums

7. panta 1. punkts

“1.   Attiecībā uz katru tā pārvaldīto vērtspapīru norēķinu sistēmu CVD izveido sistēmu, lai uzraudzītu neveiktus norēķinus par darījumiem ar 5. panta 1. punktā minētajiem finanšu instrumentiem. CVD regulāri sniedz ziņojumus kompetentajai iestādei un ikvienai personai, kam ir leģitīmas intereses, par neveikto norēķinu skaitu un sīkāku informāciju par neveiktiem norēķiniem, kā arī citu būtisku informāciju. Kompetentās iestādes sniedz EVTI būtisku informāciju par neveiktiem norēķiniem.”

“1.   Attiecībā uz katru tā pārvaldīto vērtspapīru norēķinu sistēmu CVD izveido sistēmu, lai uzraudzītu neveiktus norēķinus par darījumiem ar 5. panta 1. punktā minētajiem finanšu instrumentiem. CVD regulāri sniedz ziņojumus kompetentajai iestādei, 11. pantā minētajām iestādēm un ikvienai personai, kam ir leģitīmas intereses, par neveikto norēķinu skaitu un sīkāku informāciju par neveiktiem norēķiniem, kā arī citu būtisku informāciju. Kompetentās iestādes sniedz EVTI būtisku informāciju par neveiktiem norēķiniem.”

Paskaidrojums

Ierosinātā grozījuma mērķis ir nodrošināt savlaicīgu un pietiekamu informāciju gan kompetentajām iestādēm, gan ECBS dalībniekiem.

10.     grozījums

8. pants

“1.   Tās dalībvalsts attiecīgā iestāde, kuras tiesību aktus piemēro CVD pārvaldītajai vērtspapīru norēķinu sistēmai, atbild par 6. un 7. panta piemērošanas nodrošināšanu un uzrauga piemēroto soda naudu, cieši sadarbojoties ar iestādēm, kuras atbild par regulēto tirgu, daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, regulēto tirdzniecības sistēmu un centrālo darījumu partneru uzraudzību, kā norādīts 7. pantā. Jo īpaši iestādes uzrauga 7. panta 2. un 4. punktā noteikto soda naudu un 7. panta 6. punktā minēto pasākumu piemērošanu.

2.   Lai nodrošinātu konsekventu un efektīvu uzraudzības praksi Savienībā saistībā ar šīs regulas 6. un 7. pantu, EVTI var izdot norādījumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu.”

“1.   , Iestādes, kas minētas 10. pantā, atbild par 6. un 7. panta piemērošanas nodrošināšanu un uzrauga piemēroto soda naudu, cieši sadarbojoties ar iestādēm, kuras atbild par regulēto tirgu, daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, regulēto tirdzniecības sistēmu un centrālo darījumu partneru uzraudzību, kā norādīts 7. pantā, kā arī 11. panta 1. punktā minētajām iestādēm. Jo īpaši iestādes uzrauga 7. panta 2. un 4. punktā noteikto soda naudu un 7. panta 6. punktā minēto pasākumu piemērošanu.

2.   Lai nodrošinātu konsekventu un efektīvu uzraudzības praksi Savienībā saistībā ar šīs regulas 6. un 7. pantu, EVTI, cieši sadarbojoties ar ECBS dalībniecēm, var izdot norādījumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu.”

Paskaidrojums

Ierosinātās regulas 1. pantā nav definēts “attiecīgās iestādes” jēdziens. Grozījuma 1. punktā mērķis ir precizēt, ka atbilstību 6. un 7. pantam nodrošina 10. pantā un 11. panta 1. punktā minētās iestādes. ECB turklāt atzīmē, ka atsauce uz piemērojamajiem tiesību aktiem nav saskaņota ar Direktīvā 98/26/EK lietoto terminoloģiju  (2). Ierosinātā grozījuma 2. punktā mērķis ir nodrošināt pietiekamu ECBS dalībnieku līdzdalību. Attiecīgi jāgroza 7. panta 8. punkts, 15. panta 7.–8. punkts, 20. panta 8.–9. punkts, 24. panta 8. punkts, 27. panta 3.–4. punkts, 30. panta 6. punkts, 34. panta 4. punkts, 35. panta 6. punkts, 36. panta 9. punkts, 42. panta 7. punkts, 44. panta 3. punkts, 47. panta 6. punkts, 50. panta 6. punkts, 51. panta 5. punkts, 53. panta 6. punkts, 57. panta 5. punkts un 58. panta 4. punkts,

11.     grozījums

11. panta 1. punkts

“1.   Šajā regulā īpaši noteiktos gadījumos šādas iestādes tiek iesaistītas atļauju izsniegšanā CVD un CVD uzraudzībā:

a)

iestāde, kas atbild par CVD pārvaldītās vērtspapīru norēķinu sistēmas uzraudzību dalībvalstī, kuras tiesību aktus piemēro šai vērtspapīru norēķinu sistēmai;

b)

ja nepieciešams, tāda Savienības centrālā banka, kuras uzskaites ierakstos iegrāmato norēķinu par CVD pārvaldītās vērtspapīru norēķinu sistēmas skaidrās naudas darījumu, vai, ja norēķinu veic, izmantojot kredītiestādi saskaņā ar IV sadaļu, tāda Savienības centrālā banka, kas emitē attiecīgo valūtu.”

“1.   Šajā regulā īpaši noteiktos gadījumos šādas iestādes tiek iesaistītas atļauju izsniegšanā CVD un CVD uzraudzībā:

a)

iestāde, kas atbild par CVD pārvaldītās vērtspapīru norēķinu sistēmas uzraudzību dalībvalstī, kuras tiesību aktus piemēro šai vērtspapīru norēķinu sistēmai;

b)

Savienības centrālā banka, kas emitējusi valūtu, kurā notiek norēķini;

c)

ja nepieciešams, ECBS dalībnieks, kura uzskaites ierakstos iegrāmato norēķinu par CVD pārvaldītās vērtspapīru norēķinu sistēmas skaidrās naudas darījumu, .”

Paskaidrojums

Grozījuma mērķis ir precizēt emisijas centrālās bankas lomu un to, ka norēķini centrālo banku naudā jāsaprot kā norēķini valūtā, ko emitējusi šī centrālā banka.

12.     grozījums

12. panta 1. punkta otrā daļa

“Lai nodrošinātu konsekventu un efektīvu uzraudzības praksi Savienībā, tostarp sadarbību starp 9. un 11. pantā minētajām iestādēm, veicot dažādus novērtējumus, kas nepieciešami šīs regulas piemērošanai, EVTI var izdot norādījumus, kas paredzēti 9. pantā minētajām iestādēm, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu.”

“Lai nodrošinātu konsekventu un efektīvu uzraudzības praksi Savienībā, tostarp sadarbību starp 9. un 11. pantā minētajām iestādēm, veicot dažādus novērtējumus, kas nepieciešami šīs regulas piemērošanai, EVTI, cieši sadarbojoties ar ECBS dalībniekiem, var izdot norādījumus, kas paredzēti 9. pantā minētajām iestādēm, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu.”

Paskaidrojums

Šī grozījuma mērķis ir nodrošināt ECBS dalībnieku pienācīgu līdzdalību EVTI pamatnostādņu sagatavošanā ierosinātās regulas 11. pantā minēto iestāžu statusā.

13.     grozījums

13. pants

“Šīs regulas 9. un 11. pantā minētās iestādes bez kavēšanās informē EVTI un citas attiecīgās iestādes par katru ar CVD saistītu ārkārtēju situāciju, ieskaitot pārmaiņas finanšu tirgos, kas var negatīvi ietekmēt tirgus likviditāti un finanšu sistēmas stabilitāti kādā no dalībvalstīm, kurā ir reģistrēts CVD vai kāds tā dalībnieks.”

Neierobežojot Direktīvas 98/26/EK 6. pantā minēto paziņošanu, šīs regulas 9. un 11. pantā minētās iestādes bez kavēšanās informē EVTI, ESRK un citas attiecīgās iestādes par katru ar CVD saistītu ārkārtēju situāciju, ieskaitot pārmaiņas finanšu tirgos, kas var negatīvi ietekmēt tirgus likviditāti, valūtas, kurā notiek norēķini, stabilitāti, monetārās politikas integritāti un finanšu sistēmas stabilitāti kādā no dalībvalstīm, kurā ir reģistrēts CVD vai kāds tā dalībnieks.”

Paskaidrojums

Grozījuma mērķis ir ESRK iesaistīšanās, ņemot vērā minēto ārkārtas situāciju, kas var ietekmēt finanšu sistēmas stabilitāti. Tā mērķis ir arī precizēt, ka attiecīgo valūtu stabilitāte un monetārās politikas integritāte ir CVD drošībai nozīmīgi faktori. Šajā pantā minētā informēšanas procedūra neskar paziņošanu, kas prasīta Direktīvas 98/26/EK 6. panta 3. punktā.

14.     grozījums

15. panta 5. punkts

“5.   Pirms atļaujas piešķiršanas pieteikuma iesniedzējam CVD kompetentā iestāde apspriežas ar otras iesaistītās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja:

[…]”

“5.   Pirms atļaujas piešķiršanas pieteikuma iesniedzējam CVD kompetentā iestāde apspriežas ar otras iesaistītās dalībvalsts kompetentajām iestādēm un 11. pantā minētajām iestādēm, ja:

[…]”

Paskaidrojums

CPSS-IOSCO principi uzsver centrālo banku, uzraudzības iestāžu un citu attiecīgo iestāžu sadarbības nozīmi. Ierosinātā grozījuma mērķis ir nodrošināt šādu sadarbību attiecībā uz noteikumiem, ko piemēro CVD licencēšanai. Ja šis priekšlikums tiek pieņemts, attiecīgi jāgroza ierosinātās regulas 17. panta 2. punkts, 18. panta 2. punkts, 22. pants un 23. pants.

15.     grozījums

17. panta 1. punkta d) apakšpunkts

“CVD, kas ir saņēmis atļauju, iesniedz savas reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei pieprasījumu par atļaujas saņemšanu, ja tas vēlas pamatpakalpojumu sniegšanai izmantot trešās personas ārpakalpojumus saskaņā ar 28. pantu vai paplašināt savu darbību, tajā iekļaujot vienu vai vairākas šādas darbības:

[…]

d)

izveidot CVD saikni.”

“CVD, kas ir saņēmis atļauju, iesniedz savas reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei pieprasījumu par atļaujas saņemšanu, ja tas vēlas pamatpakalpojumu sniegšanai izmantot trešās personas ārpakalpojumus saskaņā ar 28. pantu vai paplašināt savu darbību, tajā iekļaujot vienu vai vairākas šādas darbības:

[…];

d)

izveidot sadarbspējas saikni.”

Paskaidrojums

Ņemot vērā tās radīto administratīvo slogu, 17. panta 1. punktā noteiktā procedūra jāattiecina tikai uz sadarbspējīgām CVD saiknēm. Tiek ierosināts līdzīgus grozījumus attiecināt arī uz ierosinātās regulas 45. panta 2. punktu un 50. panta 3. punktu.

16.     grozījums

19. panta 2. punkts

“2.   Centrālās bankas nekavējoties informē EVTI par ikvienu CVD, ko tās pārvalda.”

“2.   ECBS dalībnieki informē EVTI par ikvienu vērtspapīru norēķinu sistēmu, ko tās pārvalda.”

Paskaidrojums

Šī grozījuma mērķis ir 19. panta 2. punkta piemērošanas jomas precizēšana. Atbilstoši ierosinātās regulas 9. apsvērumam un 1. panta 4. punktam, tas precizē, ka ECBS dalībnieki nav CVD operatori, bet var būt vērtspapīru norēķinu sistēmu operatori un sniegt citus pielikuma A iedaļā uzskaitītos pamatpakalpojumus.

17.     grozījums

20. pants

“1.   Kompetentās iestādes vismaz vienreiz gadā pārskata CVD īstenotās vienošanās, stratēģiju, procesus un mehānismus saistībā ar atbilstības nodrošināšanu šai regulai un izvērtē riskus, kuriem CVD ir vai var tikt pakļauts.

[…]

4.   Veicot 1. punktā minēto pārskatīšanu un novērtēšanu, kompetentās iestādes jau agrīnā posmā apspriežas ar 11. pantā minētajām attiecīgajām iestādēm par CVD pārvaldītās vērtspapīru norēķinu sistēmas darbību.

5.   Kompetentā iestāde regulāri, vismaz vienreiz gadā, informē 11. pantā minētās attiecīgās iestādes par 1. punktā minētā pārskata un novērtējuma rezultātiem, tostarp korektīvām darbībām vai soda naudām.

[…]”

“1.   Kompetentās iestādes vismaz vienreiz gadā pārskata CVD īstenotās vienošanās, stratēģiju, procesus un mehānismus saistībā ar atbilstības nodrošināšanu šai regulai un izvērtē riskus, kuriem CVD ir vai var tikt pakļauts, vai ar kuriem tas ir vai var tikt saistīts. Kompetentajai iestādei ir tiesības vākt visu attiecīgo, informāciju, kas vajadzīga tā novērtēšanai.

[…]

4.   Veicot 1. punktā minēto pārskatīšanu un novērtēšanu, kompetentās iestādes jau agrīnā posmā cieši sadarbojas ar 11. pantā minētajām attiecīgajām iestādēm par CVD pārvaldītās vērtspapīru norēķinu sistēmas darbību.

5.   Kompetentā iestāde regulāri un savlaicīgi apspriežas ar, 11. pantā minētajām attiecīgajām iestādēm par 1. punktā minētā pārskata un novērtējuma rezultātiem, tostarp korektīvām darbībām vai soda naudām.

[…]”

Paskaidrojums

Grozījuma 1. punktā mērķis ir nodrošināt, ka kompetentās iestādes vāc un saņem visu attiecīgo informāciju to risku izvērtēšanai un makrouzraudzības analīzei, kuriem CVD ir pakļauts vai var tikt pakļauts, ieskaitot riskus, kas saistīti ar tā sistēmisko nozīmi.

Grozījumu 4. un 5. punktā mērķis ir formāli paredzēt kompetento iestāžu, pārraudzības iestāžu un citu attiecīgo iestāžu ciešu sadarbību.

18.     grozījums

21. panta 2. punkts

“2.   Ikviens CVD, kas vēlas sniegt pakalpojumus citā dalībvalstī pirmo reizi vai mainīt sniegto pakalpojumu klāstu, paziņo savas reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei šādu informāciju:

a)

dalībvalsti, kurā tas plāno veikt darbību;

b)

darbības programmu, norādot, kādus tieši pakalpojumus tas plāno sniegt;

c)

filiāles gadījumā tas norāda filiāles organizatorisko struktūru un to personu vārdus, kuri atbild par filiāles vadību.”

“2.   Ikviens CVD, kas vēlas sniegt pakalpojumus citā dalībvalstī pirmo reizi vai mainīt sniegto pakalpojumu klāstu, paziņo savas reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei šādu informāciju:

a)

dalībvalsti, kurā tas plāno veikt darbību;

b)

darbības programmu, norādot, kādus tieši pakalpojumus tas plāno sniegt, t. sk. valūtu vai valūtas, ko tas apstrādā;

c)

filiāles gadījumā tas norāda filiāles organizatorisko struktūru un to personu vārdus, kuri atbild par filiāles vadību.”

Paskaidrojums

CVD jāsniedz informācija par valūtu vai valūtām, kurās tas piedāvā veikt norēķinus. Šī informācija ir vajadzīga, lai noteiktu emisijas centrālās bankas, kurām jāpiedalās šī CVD licencēšanas un novērtēšanas procesā.

19.     grozījums

21. panta 3. punkts

“3.   Triju mēnešu laikā pēc 2. punktā norādītās informācijas saņemšanas kompetentā iestāde paziņo šo informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, ja vien, ņemot vērā paredzēto pakalpojumu sniegšanu, tai nav iemesla apšaubīt tā CVD administratīvo struktūru vai finansiālo stāvokli, kurš vēlas sniegt pakalpojumus uzņēmējā dalībvalstī.”

“3.   Triju mēnešu laikā pēc 2. punktā norādītās informācijas saņemšanas kompetentā iestāde paziņo šo informāciju 11. pantā minētajām iestādēm un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, ja vien, ņemot vērā paredzēto pakalpojumu sniegšanu, tai nav iemesla apšaubīt tā CVD administratīvo struktūru vai finansiālo stāvokli, kurš vēlas sniegt pakalpojumus uzņēmējā dalībvalstī.”

Paskaidrojums

Grozījuma mērķis ir nodrošināt, ka ierosinātās regulas 11. pantā minētajām iestādēm, nekavējoties un pamatojoties uz vienlīdzības principu, arī sniedz ierosinātās regulas 21. panta 2. punktā norādīto informāciju.

20.     grozījums

20.a pants, Dienesta noslēpums (jauns)

[Nav teksta]

1.   Dienesta noslēpuma pienākums attiecas uz visām personām, kuras strādā vai strādāja 10. un 11. pantā norādītajās iestādēs un EVTI, vai revidentiem un ekspertiem, kurus norīkojušas kompetentās iestādes, EVTI vai ESRK.

Konfidenciālo informāciju, ko tie varētu saņemt savu pienākumu izpildes laikā, nedrīkst atklāt nevienai personai vai iestādei, izņemot apkopotā vai kopsavilkuma veidā, pēc kura nevar noteikt atsevišķu CVD vai citu personu, neierobežojot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesības vai nodokļi, vai citas šīs regulas normas.

2.   Ja CVD pasludināts par bankrotējušu vai attiecībā uz to tiek veikta piespiedu maksātnespējas procedūra, konfidenciāla informācija, kas neattiecas uz trešajām personām, var tikt izpausta civilprocesa vai komercprocesa ietvaros, ja tas vajadzīgs procesa īstenošanai.

3.   Neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesības vai nodokļu tiesības, 10. un 11. pantā norādītās iestādes, EVTI, organizācijas vai fiziskās vai juridiskās personas, kuras nav kompetentās iestādes un kuras saņem konfidenciālu informāciju saskaņā ar šo regulu, drīkst to izmantot, ieskaitot informācijas atklāšanu augstākai iestādei, savu pienākumu izpildei un savu funkciju veikšanai šīs regulas piemērošanas jomas ietvaros – kompetento iestāžu gadījumā, vai drīkst to izmantot nolūkam, kuram šāda informācija tām tika sniegta – citu iestāžu, organizāciju vai fizisko vai juridisko personu gadījumā, vai drīkst to izmantot administratīvo vai tiesas procesu kontekstā, ja tas tieši saistīts ar šo funkciju izpildi, vai abos gadījumos. Ja EVTI, kompetentā iestāde vai cita iestāde, organizācija vai persona, kas paziņo informāciju, tam piekrīt, iestāde, kas saņem informāciju, var to izmantot citiem nekomerciāliem mērķiem.

4.   Uz jebkuru konfidenciālu informāciju, kas saņemta, sniegta vai nosūtīta saskaņā ar šo regulu, attiecas 1., 2. un 3. punktā noteiktie dienesta noslēpuma nosacījumi.

Tomēr šie nosacījumi nekavē EVTI vai 10. un 11. pantā norādītās iestādes apmainīties ar konfidenciālu informāciju vai to pārsūtīt saskaņā ar to likumos noteiktajiem uzdevumiem un citiem tiesību aktiem, kas piemērojami ieguldījumu sabiedrībām, kredītiestādēm, pensijas fondiem, pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (AIFP), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekiem, apdrošināšanas sabiedrībām, regulētajiem tirgiem vai tirgu operatoriem vai citādi ar tās kompetentās iestādes vai citas iestādes vai struktūras vai fiziskas vai juridiskas personas piekrišanu, kas informāciju sniegusi.

5.   Šī panta 1., 2. un 3. punkts neliedz 10. un 11. pantā norādītajām iestādēm sniegt vai nosūtīt atbilstoši nacionālajiem tiesību aktiem konfidenciālu informāciju, kas nav saņemta no citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Paskaidrojums

Ar šo grozījumu ECB ierosina ieviest dienesta noslēpuma režīmu, kas līdzīgs attiecīgajiem noteikumiem citos Eiropas finanšu pakalpojumu jomas tiesību aktos, piem., ETIR. Šajā nolūkā tiek ierosināts regulā iekļaut jaunu 20.a pantu.

21.     grozījums

20.b pants, Informācijas apmaiņa (jauns)

[Nav teksta]

1.   EVTI, 10. un 11. pantā norādītās iestādes un citas attiecīgās iestādes bez kavēšanās sniedz viena otrai informāciju, kas nepieciešama to uzdevumu izpildei.

2.   10. un 11. pantā norādītās iestādes, citas attiecīgās iestādes, EVTI un citas organizācijas vai fiziskās vai juridiskās personas, kas saņem konfidenciālu informāciju, pildot savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, izmanto to vienīgi savu pienākumu izpildes laikā.

3.   Kompetentās iestādes nodod informāciju ESRK un attiecīgajiem ECBS dalībniekiem, ja šāda informācija attiecas uz to pienākumu izpildi.

Paskaidrojums

Ar šo grozījumu ECB ierosina ieviest informācijas apmaiņas režīmu, kas līdzīgs attiecīgajiem noteikumiem citos Eiropas finanšu pakalpojumu jomas tiesību aktos, piem., ETIR. Šajā nolūkā tiek ierosināts regulā iekļaut jaunu 20.b pantu.

22.     grozījums

22. panta 7. punkts

“7.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras 1., 3. un 5. punktā minētās sadarbības pasākumu veikšanai.

EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantā minēto procedūru pieņemt šī punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.”

“7.   EVTI, cieši sadarbojoties ar ECBS dalībniekiem, izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras 1., 3. un 5. punktā minētās sadarbības pasākumu veikšanai.

EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantā minēto procedūru pieņemt šī punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.”

Paskaidrojums

Grozījuma mērķis ir nodrošināt, ka ECBS dalībnieki pienācīgi piedalās īstenošanas tehnisko standartu projektu sagatavošanā.

23.     grozījums

23. panta 2. punkts

“2.   Pēc apspriešanās ar 3. punktā minētajām iestādēm EVTI atzīst trešā valstī reģistrētu CVD, kas iesniedzis pieteikumu par atzīšanas saņemšanu 1. punktā minēto pakalpojumu sniegšanai, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 6. punktu;

b)

CVD tiek piemērota tāda faktiska atļaujas izsniegšanas un uzraudzības kārtība, kas nodrošina pilnīgu atbilstību trešā valstī piemērotām konsultatīvas uzraudzības prasībām;

c)

saskaņā ar 7. punktu ir izveidota sadarbības kārtība starp EVTI un trešās valsts kompetentajām iestādēm.”

“2.   Pēc apspriešanās ar 3. punktā minētajām iestādēm EVTI atzīst trešā valstī reģistrētu CVD, kas iesniedzis pieteikumu par atzīšanas saņemšanu 1. punktā minēto pakalpojumu sniegšanai, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 6. punktu;

b)

CVD tiek piemērota tāda faktiska atļaujas izsniegšanas, uzraudzības un pārraudzības, vai, ja vērtspapīru norēķinu sistēmas operators ir centrālā banka – tikai pārraudzības kārtība, kas nodrošina pilnīgu atbilstību trešā valstī piemērotām konsultatīvas uzraudzības prasībām;

c)

saskaņā ar 7. punktu ir izveidota sadarbības kārtība starp EVTI un trešās valsts attiecīgajām iestādēm.”

Paskaidrojums

Šī grozījuma mērķis ir nodrošināt, ka b) nosacījums attiecas uz trešo valstu CVD, kuru operatores ir centrālās bankas, uz kurām attiecas vienīgi pārraudzība, kā tas šobrīd ir ar dažiem CVD, kurus operatores ir Savienības NCB. 2. punkta c) apakšpunktā jāiekļauj centrālās bankas gan pārraudzības iestāžu statusā, gan emisijas centrālo banku statusā.

24.     grozījums

23. panta 3. punkts

“3.   Novērtējot, vai ir izpildīti 2. punktā minētie nosacījumi, EVTI apspriežas ar:

a)

to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās trešās valsts CVD plāno sniegt CVD pakalpojumus;

b)

kompetentajām iestādēm, kas uzrauga Savienībā reģistrētu CVD, ar kuru trešās valsts CVD ir izveidojis saiknes;

c)

regulas 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā norādītajām iestādēm;

d)

trešās valsts iestādi, kas atbild par atļauju izsniegšanu CVD un CVD uzraudzību.”

“3.   Novērtējot, vai ir izpildīti 2. punktā minētie nosacījumi, EVTI apspriežas ar:

a)

to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās trešās valsts CVD plāno sniegt CVD pakalpojumus;

b)

kompetentajām iestādēm, kas uzrauga Savienībā reģistrētu CVD, ar kuru trešās valsts CVD ir izveidojis saiknes;

c)

regulas 11. panta 1. punktā norādītajām iestādēm;

d)

trešās valsts iestādi, kas atbild par atļauju izsniegšanu CVD un CVD uzraudzību.”

Paskaidrojums

Grozījuma mērķis ir nodrošināt, ka attiecīgā emisijas centrālā banka piedalās EVTI veiktajā novērtējumā saskaņā ar CPSS-IOSCO principiem.

25.     grozījums

25. panta 5. punkts

“5.   CVD skaidri nosaka valdes lomu un pienākumus un valdes sēžu protokolus dara pieejamus kompetentajai iestādei.”

“5.   CVD skaidri nosaka valdes lomu un pienākumus un valdes sēžu protokolus dara pieejamus kompetentajai iestādei un revidentam.”

Paskaidrojums

Šis grozījums saskaņo šo normu ar ETIR 25. panta 3. punktu.

26.     grozījums

28. panta 5. punkts

“5.   Šī panta 1.–4. punktu nepiemēro, ja CVD savu pakalpojumu vai darbību sniegšanai izmanto valsts uzņēmuma ārpakalpojumus un ja ārpakalpojumu izmantošanu reglamentē īpašs juridisks, tiesisks un darbības regulējums, ko kopīgi akceptējis un formalizējis valsts uzņēmums un attiecīgais CVD un kam piekritušas kompetentās iestādes, pamatojoties uz šajā regulā noteiktajām prasībām.”

“5.   Šī panta 1.–4. punktu nepiemēro, ja CVD savu pakalpojumu vai darbību sniegšanai izmanto valsts uzņēmuma ārpakalpojumus un ja ārpakalpojumu izmantošanu reglamentē īpašs juridisks, tiesisks un darbības regulējums, ko kopīgi akceptējis un formalizējis valsts uzņēmums un attiecīgais CVD un ko apstiprinājušas attiecīgā CVD kompetentās iestādes, .”

Paskaidrojums

Grozījums ievieš redakcionālas izmaiņas. Turklāt tiek ierosināts svītrot teikuma pēdējo daļu, jo ierosinātajā regulā netiek noteiktas specifiskas prasības darbības regulējuma izstrādei.

27.     grozījums

35. pants

“1.   Par katru pārvaldīto vērtspapīru norēķinu sistēmu CVD tur grāmatojumus un kontus, kuri tam dod iespēju nekavējoties un jebkurā laikā nošķirt savos kontos viena dalībnieka vērtspapīrus no cita dalībnieka vērtspapīriem un, ja iespējams, no saviem paša aktīviem.

2.   CVD tur grāmatojumus un kontus, kas ļauj dalībniekam nošķirt savus vērtspapīrus no savu klientu vērtspapīriem.

3.   CVD piedāvā turēt grāmatojumus un kontus, kas ļauj dalībniekam nošķirt katra sava klienta vērtspapīrus, ja attiecīgais dalībnieks to pieprasa un pēc dalībnieka pieprasījuma (t. s. “atsevišķu klientu nodalīšana”).

[…]”

“1.   Par katru pārvaldīto vērtspapīru norēķinu sistēmu CVD tur grāmatojumus un kontus, kuri tam dod iespēju nekavējoties un jebkurā laikā nodalīt savos kontos viena dalībnieka vērtspapīrus no cita dalībnieka vērtspapīriem un, ja iespējams, no saviem paša aktīviem.

2.   CVD tur grāmatojumus un kontus, kas ļauj dalībniekam nodalīt savus vērtspapīrus no savu klientu vērtspapīriem.

3.   CVD piedāvā turēt grāmatojumus un kontus, kas ļauj dalībniekam nodalīt katra sava klienta vērtspapīrus, ja attiecīgais dalībnieks to pieprasa un pēc dalībnieka pieprasījuma (t. s. “atsevišķu klientu nodalīšana”).

[…]”

Paskaidrojums

Šī grozījuma mēŗķis ir precizēt, ka klientu turētie vērtspapīri jānošķir no CVD un citu klientu vērtspapīriem. Tas atbilst CPSS-IOSCO principu 11. principam.

28.     grozījums

36. panta 6. punkts

“6.   CVD panāk norēķinu galīgumu ne vēlāk kā līdz plānotā norēķina datuma darbadienas beigām. Pēc lietotāju komitejas pieprasījuma CVD uzstāda sistēmas, kas ļauj veikt norēķinu dienas laikā vai reāllaikā.”

“6.   CVD panāk norēķinu galīgumu ne vēlāk kā līdz plānotā norēķina datuma darbadienas beigām. Pēc lietotāju komitejas pieprasījuma CVD ievieš darbības procedūras, kas ļauj veikt norēķinu dienas laikā vai reāllaikā.”

Paskaidrojums

Ierosinātās regulas kontekstā terminam “sistēma” ir specifiska nozīme, kas noteikta Direktīvas 98/26/EK 2. pantā. Grozījuma mērķis ir novērst neparedzētas termina “sistēma” interpretācijas.

29.     grozījums

37. panta 1. punkts

“1.   Par darījumiem tās valsts valūtā, kurā tiek veikts norēķins, CVD veic norēķinu skaidrā naudā savā attiecīgajā vērtspapīru norēķinu sistēmā, izmantojot kontus, kuri atvērti centrālajā bankā, kas veic darījumus ar šādu valūtu, ja vien šāda iespēja ir praktiska un pieejama.”

“1.   Par darījumiem tās valsts valūtā, kurā tiek veikts norēķins, CVD veic norēķinu skaidrā naudā savā attiecīgajā vērtspapīru norēķinu sistēmā, izmantojot kontus, kuri atvērti centrālajā bankā, kas emitējusi šādu valūtu, ja vien šāda iespēja ir praktiska un pieejama.”

Paskaidrojums

Pamatojoties uz vajadzību aizsargāt norēķinu drošību un efektivitāti un saskaņā ar CPSS-IOSCO principiem, šī norma jāpapildina, nosakot, ka attiecībā uz darījumiem, kas denominēti norēķinu valsts valūtā, CVD norēķini jāveic centrālo banku naudā, ja tas ir praktiski iespējams un realizējams. Grozījumu mērķis ir noteikt, ka skaidrās naudas norēķinu konti jāatver attiecīgās valūtas emisijas centrālajā bankā, nevis jebkurā centrālajā bankā, kas veic operācijas šajā valūtā.

30.     grozījums

Ierosinātās regulas 39. pants

“CVD pieņem drošu riska pārvaldības sistēmu juridiskā, uzņēmējdarbības, darbības un citu risku visaptverošai pārvaldībai.”

“CVD pieņem drošu riska pārvaldības sistēmu juridiskā, uzņēmējdarbības, darbības, sistēmiskā un citu risku visaptverošai pārvaldībai.”

Paskaidrojums

CVD tiek uzskatīti par sistēmiski nozīmīgu tirgus infrastruktūru. Tādēļ tiem piemērojamo uzraudzības prasību mērķim jābūt sistēmiskā riska novēršanai.

31.     grozījums

40. panta 2. punkts

“2.   CVD izstrādā noteikumus, procedūras un līgumus tā, lai tos var izpildīt visās nozīmīgajās jurisdikcijās, tostarp dalībnieka saistību nepildīšanas gadījumos.”

“2.   CVD izstrādā noteikumus, procedūras un līgumus tā, lai tos var izpildīt dalībnieka saistību nepildīšanas gadījumos.”

Paskaidrojums

Redakcionāls grozījums. Noteikumu, procedūru un līgumu izpildāmība, nozīmē arī to izpildāmību visās attiecīgajās jurisdikcijās.

32.     grozījums

45. panta 4. punkts

“4.   Pagaidu vērtspapīru pārveduma gadījumā starp saistītiem CVD ir aizliegta vērtspapīru pārvešana atpakaļ, pirms ir panākts pirmā pārveduma galīgums.”

“4.   Pagaidu vērtspapīru pārveduma gadījumā starp saistītiem CVD ir aizliegta vērtspapīru pārvešana atpakaļ vai tālāka pārvešana trešajam CVD, pirms ir panākts pirmā pārveduma galīgums.”

Paskaidrojums

Šis grozījums risina problēmas saistībā ar tādu vērtspapīru iespējamu radīšanu, kuru pagaidu pārvešana tiek atcelta un pagaidām pārvestie vērtspapīri tiek nodoti citam CVD. Šie riski skar emisijas integritāti.

33.     grozījums

45. panta 8.a punkts (jauns)

[Nav teksta]

CVD nosaka pienācīgas kontu struktūras, kas ļauj dalībniekiem, t. sk. citiem CVD, pievienoties tā sistēmām. Kontu sistēmu jāatbalsta piemērotai norēķinu, glabāšanas un fiskālajai kārtībai.

Paskaidrojums

Ja CVD, ar ko saikne ir citam CVD, nepiedāvā pienācīgu kontu struktūru, piem., kopējo kontu struktūras veidā, nav iespējama šo CVD saiknes pienācīga darbība.

34.     grozījums

45. panta 9. punkts

“9.   EVTI, apspriežoties ar ECBS dalībniecēm, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē 3. punktā minētos nosacījumus, saskaņā ar kuriem katra veida līgums par saikni nodrošina saistītu CVD un to dalībnieku atbilstīgu aizsardzību (jo īpaši, ja CVD plāno piedalīties cita CVD pārvaldītā vērtspapīru norēķinu sistēmā), 5. punktā minēto papildu risku uzraudzību un pārvaldību saistībā ar starpnieku izmantošanu, 6. punktā minētās saskaņošanas metodes, gadījumus, kuros 7. punktā minētāiespēja veikt norēķinu saskaņā ar principu “piegāde pret maksājumu”, izmantojot saiknes, ir praktiska un iespējama, un novērtēšanas metodes.”

“9.   EVTI, cieši sadarbojoties ar ECBS dalībniecēm, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē 3. punktā minētos nosacījumus, saskaņā ar kuriem katra veida līgums par saikni nodrošina saistītu CVD un to dalībnieku atbilstīgu aizsardzību (jo īpaši, ja CVD plāno piedalīties cita CVD pārvaldītā vērtspapīru norēķinu sistēmā), 5. punktā minēto papildu risku uzraudzību un pārvaldību saistībā ar starpnieku izmantošanu, 6. punktā minētās saskaņošanas metodes, gadījumus,kuros 7. punktā minētā iespēja veikt norēķinu saskaņā ar principu “piegāde pret maksājumu”, izmantojot saiknes, ir praktiska un iespējama, [8.b] punkta noteikumus par pienācīgām kontu struktūrām, t. sk. attiecīgo kārtību un novērtēšanas metodes.”

Paskaidrojums

Šī grozījuma mērķis ir paredzēt EVTI tehnisko standartu pieņemšanu attiecībā uz CVD saikņu kontu struktūru.

35.     grozījums

46. pants

“1.   Ikvienu jautājumu saistībā ar īpašumtiesību aspektiem attiecībā uz CVD turētiem finanšu instrumentiem regulē tās valsts tiesību akti, kurā tiek turēts konts.

2.   Ja kontu izmanto norēķiniem vērtspapīru norēķinu sistēmā, piemēro tos tiesību aktus, kuri reglamentē šādu vērtspapīru norēķinu sistēmu.

3.   Ja kontu neizmanto norēķiniem vērtspapīru norēķinu sistēmā, uzskata, ka šādu kontu uztur vietā, kurā atrodas CVD pastāvīgā mītnesvieta, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 593/2008 19. pantā.

4.   Šajā pantā paredzētā jebkuras valsts tiesību aktu piemērošana nozīmē to attiecīgajā valstī spēkā esošo tiesību aktu piemērošanu, kuri nav starptautisko privāttiesību akti.”

“1.   Neierobežojot Direktīvas 98/26/EK 2. panta a) apakšpunktu, kā arī 9. un 10. pantu, ikvienu jautājumu saistībā ar īpašumtiesību aspektiem attiecībā uz CVD turētiem finanšu instrumentiem regulē tās valsts tiesību akti, kurā tiek turēts konts. Tiek pieņemts, ka kontu tur vietā, kur ir CVD rezidence, ko nosaka ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 593/2008 19. pantu.

2.   Ja dalībvalsts, kurā tiek turēts konts, tiesību akti atšķiras no tiesību aktiem, kas regulē vērtspapīru norēķinu sistēmu, un vērtspapīru norēķinu sistēma noteikta saskaņā ar Direktīvas 98/26/EK 2. pantu, piemērojamie tiesību akti ir tiesību akti, kas regulē vērtspapīru norēķinu sistēmu.

   

3.   Šajā pantā paredzētā jebkuras valsts tiesību aktu piemērošana nozīmē to attiecīgajā valstī spēkā esošo tiesību aktu piemērošanu, kuri nav starptautisko privāttiesību akti.”

Paskaidrojums

Ierosinātā regula paredz izņēmumu no 46. panta 1. punktā noteiktā pamatnoteikuma un atļauj piemērojamā likuma attiecībā uz jebkuru kontu, ko izmanto norēķiniem vērtspapīru norēķinu sistēmā. Vērtspapīru norēķinu sistēmas jēdziens ir definēts kā formāla vienošanās, uz ko attiecas tās dalībvalsts tiesību akti, par kuru vienojušies dalībnieki  (3). Attiecīgi, tā kā dalībnieki var izvēlēties vērtspapīru norēķinu sistēmai piemērojamos tiesību aktus, vērtspapīru norēķinu sistēmas noteicošie tiesību akti, kas minēti ierosinātās regulas 46. panta 2. punktā, pakļauti piemērojamo tiesību aktu izvēlei, un tie var nebūt CVD reģistrācijas vietas tiesību akti. Tas rada juridiski neskaidru situāciju attiecībā uz tiesību aktiem, ko piemēro vērtspapīriem, par kuriem norēķinus veic CVD kontos. Grozījuma mērķis ir ierobežot piemērojamo tiesību aktu izvēli, ņemot vērā noteiktus specifiskus gadījumus, kuros dalībvalsts, kurā atvērti konti, tiesību akti atšķiras no tiesību aktiem, kas ir noteicošie attiecībā uz vērtspapīru norēķinu sistēmas noteikumiem.

36.     grozījums

52. panta 2. punkts

“2.   […]

Pēc sīki izstrādāta ietekmes novērtējuma veikšanas, apspriedusies ar attiecīgajiem uzņēmumiem un, ņemot vērā EBI,EVTI un ECB atzinumus, Komisija pieņem īstenošanas lēmumu saskaņā ar procedūru, kas minēta 66. pantā. Komisija pamato tās īstenošanas lēmumu.

[…]”

“2.   […]

Pēc sīki izstrādāta ietekmes novērtējuma veikšanas, apspriedusies ar attiecīgajiem CVD un, ņemot vērāEBI, EVTI, ECB un uzraudzības iestāžu atzinumus, kā arī ESRK novērtējumu, Komisija pieņem īstenošanas lēmumu saskaņā ar procedūru, kas minēta 66. pantā. Komisija pamato tās īstenošanas lēmumu.

[…]”

Paskaidrojums

Šis grozījums precizē, ka attiecīgie uzņēmumi ir CVD un ka ESRK sniegs Komisijai arī savu vērtējumu.

37.     grozījums

52. panta 3. punkts

“3.   Ja CVD plāno veikt norēķinu par skaidrās naudas darījumu attiecībā uz visu savu vērtspapīru norēķinu sistēmu vai kādu tās daļu saskaņā ar šīs regulas 37. panta 2. punktu, tam jāsaņem atļauja šim nolūkam norīkot kredītiestādi, kura saņēmusi atļauju, kā norādīts Direktīvas 2006/48/EK II sadaļā, ja šīs regulas 53. panta 1. punktā norādītā kompetentā iestāde, balstoties uz rīcībā esošiem pierādījumiem, nepierāda, ka vienas kredītiestādes pakļāvums koncentrācijas riskiem saskaņā ar šīs regulas 57. panta 3. un 4. punktu nav pietiekami mazināts. Šādā gadījumā 53. panta 1. punktā minētā kompetentā iestāde var pieprasīt CVD norīkot vairāk nekā vienu kredītiestādi. Norīkotās kredītiestādes uzskata par norēķinu iestādēm.”

“3.   Ja CVD plāno veikt norēķinu par skaidrās naudas darījumu attiecībā uz visu savu vērtspapīru norēķinu sistēmu vai kādu tās daļu saskaņā ar šīs regulas 37. panta 2. punktu, tam jāsaņem atļauja šim nolūkam norīkot kredītiestādi, kura saņēmusi atļauju, kā norādīts Direktīvas 2006/48/EK II sadaļā, ja šīs regulas 53. panta 1. punktā norādītā kompetentā iestāde, balstoties uz rīcībā esošiem pierādījumiem, nepierāda, ka vienas kredītiestādes pakļāvums koncentrācijas riskiem saskaņā ar šīs regulas 57. panta 3. un 4. punktu nav pietiekami mazināts. Šādā gadījumā 53. panta 1. punktā minētā kompetentā iestāde var pieprasīt CVD norīkot vairāk nekā vienu kredītiestādi. Norīkotās kredītiestādes uzskata par norēķinu iestādēm, kā definēts Direktīvas 98/26/EK 2. panta d) apakšpunktā.”

Paskaidrojums

Grozījuma mērķis ir precizēt, ka norīkoto kredītiestādi uzskata par norēķinu aģentu Direktīvas 98/26/EK nozīmē attiecībā uz vērtspapīru darījumu skaidrās naudas soli, tā nodrošinot galīgumu pārvedumu rīkojumiem, kas saistīti ar šo skaidrās naudas soli.

38.     grozījums

53. panta 5. punkts

“5.   EVTI, apspriežoties ar ECBS dalībniecēm, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē informāciju, kādu pieteikuma iesniedzējs CVD sniedz kompetentajai iestādei.

[…]”

“5.   EVTI, cieši sadarbojoties ar ECBS un EBI dalībniecēm, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē informāciju, kādu pieteikuma iesniedzējs CVD sniedz kompetentajai iestādei.

[…]”

Paskaidrojums

Grozījuma mērķis ir iesaistīt EBI 53. panta 5. punktā minēto regulatīvu tehnisko standartu projektu izstrādē, jo šo standartu saturs attiecas uz informāciju par kredītiestādēm.


(1)  Teksts treknrakstā ir teksts, kuru ECB ierosina iekļaut kā jaunu tekstu. Nosvītrotais teksts ir teksts, kuru ECB ierosina svītrot.

(2)  Sk. jo īpaši Direktīvu 98/26/EK, kas atsaucas uz noteicošajiem tiesību aktiem, nevis piemērojamajiem tiesību aktiem.

(3)  Sk. šajā sakarā Direktīvu 98/26/EK, kas atsaucas uz noteicošajiem tiesību aktiem, nevis piemērojamajiem tiesību aktiem.


Augša