EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem
Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.
Dokuments 32006R1027
Regulation (EC) No 1027/2006 of the European Central Bank of 14 June 2006 on statistical reporting requirements in respect of post office giro institutions that receive deposits from non-monetary financial institution euro area residents (ECB/2006/8)
Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 1027/2006 ( 2006. gada 14. jūnijs ) par statistikas ziņošanas prasībām pasta žironorēķinu iestādēm, kas pieņem noguldījumus no euro zonas rezidentiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes (ECB/2006/8)
Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 1027/2006 ( 2006. gada 14. jūnijs ) par statistikas ziņošanas prasībām pasta žironorēķinu iestādēm, kas pieņem noguldījumus no euro zonas rezidentiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes (ECB/2006/8)
OV L 184, 6.7.2006., 12./24. lpp.
(ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
OV L 314M, 1.12.2007., 106./118. lpp.
(MT)
Īpašais izdevums bulgāru valodā: Nodaļa 10 Sējums 007 Lpp. 260 - 272
Īpašais izdevums rumāņu valodā: Nodaļa 10 Sējums 007 Lpp. 260 - 272
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 01 Sējums 008 Lpp. 12 - 24
Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 31/12/2014; Atcelts ar 32013R1074
|
6.7.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 184/12 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS REGULA (EK) Nr. 1027/2006
(2006. gada 14. jūnijs)
par statistikas ziņošanas prasībām pasta žironorēķinu iestādēm, kas pieņem noguldījumus no euro zonas rezidentiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes
(ECB/2006/8)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2533/98 par statistiskās informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (1), un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu un 6. panta 4. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regulas (EK) Nr. 2533/98 2. panta 1. punkts nosaka, ka, lai pildītu statistikas ziņošanas prasības, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ar valstu centrālo banku (VCB) palīdzību ir tiesības vākt statistisko informāciju atsauces pārskata grupu ietvaros un par to, kas ir vajadzīgs Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu veikšanai. 2. panta 2. punkta b) apakšpunkts nosaka, ka pasta žironorēķinu iestādes (PŽI) ir daļa no atsauces pārskata grupas tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs ECB statistikas ziņošanas prasību izpildei, t. sk. monetārās un banku statistikas jomā. |
|
(2) |
2001. gada 22. novembra Regula (EK) Nr. 2423/2001 par monetāro finanšu iestāžu sektora konsolidēto bilanci (ECB/2001/13) (2) tika pieņemta, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 2533/98. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13) 2. panta 1. punktu faktiskajā pārskata grupā ietilpst monetārās finanšu iestādes (MFI), kas ir iesaistīto dalībvalstu teritoriju rezidentes. |
|
(3) |
Euro zonas monetāros rādītājus un tiem atbilstošos bilances posteņus iegūst galvenokārt no MFI bilanču datiem, kurus vāc saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13). Tomēr euro zonas monetārie rādītāji ietver ne tikai MFI monetārās saistības pret euro zonas rezidentu ne-MFI, izņemot centrālo valdību, bet arī centrālās valdības monetārās saistības pret euro zonas rezidentu ne-MFI, izņemot centrālo valdību. Tāpēc papildu statistiskā informācija par centrālās valdības noguldījumu saistībām un centrālās valdības skaidrās naudas turējumiem un MFI izdotu vērtspapīru turējumiem pašlaik tiek vākta saskaņā ar 2003. gada 6. februāra Pamatnostādni ECB/2003/2 par dažām Eiropas Centrālās bankas statistikas ziņošanas prasībām un procedūrām, kas valstu centrālajām bankām jāievēro, paziņojot statistiskos datus monetārās un banku statistikas jomā (3). |
|
(4) |
Dažās iesaistītajās dalībvalstīs PŽI vairs nav centrālās valdības sektorā saskaņā ar Eiropas Nacionālo un reģionālo kontu sistēmu (EKS 95) (4), un tām ļauts pieņemt noguldījumus ne tikai valsts kases vārdā, bet tām ļauts pieņemt noguldījumus arī savā vārdā. Tāpēc statistisko informāciju par šādiem noguldījumiem vairs nav iespējams ziņot Pamatnostādnes ECB/2003/2 ietvaros. |
|
(5) |
PŽI, kas pieņem noguldījumus šajā kontekstā veic darbības, kas līdzīgas MFI veiktajām darbībām. Tāpēc uz abiem iestāžu veidiem būtu jāattiecina līdzīgas statistikas ziņošanas prasības – ciktāl šādas prasības attiecas uz to darbību. |
|
(6) |
Lai nodrošinātu šādu saskaņotu režīmu un nodrošinātu to, ka pieejama statistiskā informācija par PŽI saņemtajiem noguldījumiem, nepieciešams pieņemt jaunu regulu, kas šīm iestādēm prasa ievērot ziņošanas prasības, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Definīcijas
Šajā regulā:
|
— |
terminiem “iesaistītā dalībvalsts”, “ziņotājiestādes” un “rezidents” ir tā pati nozīme, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. pantā, |
|
— |
“PŽI” ir pasts, kas ietilpst “nefinanšu sabiedrību” sektorā (EKS 95 11. sektors) un kas papildus pasta pakalpojumiem pieņem noguldījumus no euro zonas rezidentiem, kuri nav MFI, ar mērķi sniegt noguldītājiem naudas pārvedumu pakalpojumus. |
2. pants
Faktiskā pārskata grupa
1. Faktisko pārskata grupu veido PŽI, kas ir iesaistīto dalībvalstu rezidentes.
2. ECB Valde var izveidot un uzturēt to PŽI sarakstu, uz kurām attiecas šī regula. VCB un ECB šo sarakstu atbilstošā veidā dara pieejamu attiecīgajām PŽI, tostarp elektroniskiem līdzekļiem, izmantojot Internetu vai – pēc attiecīgo PŽI pieprasījuma – papīra veidā. Šis saraksts ir tikai informatīviem nolūkiem. Ja saraksta jaunākais pieejamais variants ir nepareizs, ECB tomēr nepiemēro sankcijas PŽI, kas nav pienācīgi izpildījusi pārskatu prasības, ja tā labticīgi ir paļāvusies uz nepareizo sarakstu.
3. VCB var noteikt PŽI atbrīvojumu no prasības sniegt statistisko informāciju saskaņā ar šo regulu ar nosacījumu, ka prasītā statistiskā informācija jau ir savākta no citiem avotiem. VCB laikus pārbauda šā nosacījuma izpildi, lai, vienojoties ar ECB, vajadzības gadījumā katra gada sākumā piemērotu vai anulētu atbrīvojumus.
3. pants
Statistikas ziņošanas prasības
1. Faktiskā pārskata grupa katru mēnesi paziņo tās iesaistītās dalībvalsts VCB, kurā PŽI ir rezidente, mēneša statistisko informāciju par tās mēneša beigu bilances atlikumiem.
2. Saskaņā ar šo regulu sniedzamā statistiskā informācija attiecas uz darbībām, ko PŽI veic savā vārdā un kas norādītas I un II pielikumā.
3. Saskaņā ar šo regulu prasīto statistisko informāciju paziņo atbilstoši III pielikumā izklāstītajiem obligātajiem pārraides, precizitātes, konceptuālās atbilstības un pārskatīšanas standartiem.
4. VCB saskaņā ar attiecīgās valsts īpatnībām nosaka un īsteno ziņošanas kārtību, kas jāievēro faktiskajai pārskata grupai. VCB nodrošina to, ka šī ziņošanas kārtība nodrošina šajā regulā prasīto statistisko informāciju un ļauj precīzi pārbaudīt atbilstību III pielikumā izklāstītajiem obligātajiem pārraides, precizitātes, konceptuālās atbilstības un pārskatīšanas standartiem.
5. Apvienošanās, sadalīšanas vai citas reorganizācijas gadījumā, kas varētu ietekmēt statistikas pienākumu izpildi, iesaistītā ziņotājiestāde informē attiecīgo VCB par plānotajām procedūrām, lai izpildītu šajā regulā noteiktās statistikas ziņošanas prasības, tiklīdz nodoms par attiecīgās darbības veikšanu ticis paziņots atklātībā, un dara to laikus pirms apvienošanās, sadalīšanas vai reorganizācijas.
4. pants
Savlaicīgums
Saskaņā ar 3. panta 1. un 2. punktu paziņoto statistisko informāciju VCB nosūta ECB tās 15. darbadienas darba laika beigās, kas seko mēnesim, uz kuru šī informācija attiecas. VCB lemj par to, kad tām nepieciešams saņemt informāciju no ziņotājiestādēm, lai ievērotu šo termiņu.
5. pants
Grāmatvedības noteikumi
1. Ņemot vērā 2. un 3. punktu, ziņojot saskaņā ar šo regulu, PŽI ievēro Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīvas 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (5) nacionālajā transpozīcijā, kā arī citos piemērojamos starptautiskos standartos noteiktos grāmatvedības noteikumus – abos gadījumos tiktāl, ciktāl tie attiecas uz PŽI. Neskarot iesaistītajās dalībvalstīs dominējošo grāmatvedības praksi un neto atlikumu aprēķināšanas kārtību, statistikas mērķiem par visiem finanšu aktīviem un pasīviem ziņo, ievērojot bruto principu.
2. Par noguldījumu saistībām un aizdevumiem ziņo pēc nominālvērtības mēneša beigās, ievērojot bruto principu. Nominālvērtība ir pamatsumma, kas parādniekam jāatmaksā kreditoram saskaņā ar līgumsaistībām.
3. VCB var ļaut par aizdevumiem, kam izveidoti uzkrājumi, ziņot, atskaitot no tiem uzkrājumus, un par pirktajiem aizdevumiem ziņot pēc cenas, par kuru panākta vienošanās to iegādes laikā, – ar nosacījumu, ka šādu ziņošanas praksi piemēro visas rezidentes ziņotājiestādes un ir tā vajadzīga, lai nodrošinātu aizdevumu statistiskās novērtēšanas kontinuitāti attiecībā uz datiem, par kuriem ziņots par periodiem pirms 2005. gada janvāra.
6. pants
Pārbaude un informācijas piespiedu vākšana
VCB īsteno tiesības pārbaudīt vai piespiedu kārtā vākt informāciju, ko ziņotājiestādes sniedz atbilstīgi šajā regulā noteiktajām statistikas ziņošanas prasībām, neierobežojot ECB tiesības pašai īstenot šīs tiesības. Šīs tiesības jo īpaši īsteno, ja faktiskajā pārskata grupā iekļautā PŽI neievēro šīs regulas III pielikumā noteiktos pārraides, precizitātes, konceptuālās atbilstības un pārskatīšanas obligātos standartus.
7. pants
Nobeiguma noteikumi
Šī regula stājas spēkā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Frankfurtē pie Mainas, 2006. gada 14. jūnijā
ECB Padomes vārdā —
ECB priekšsēdētājs
Jean-Claude TRICHET
(1) OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.
(2) OV L 333, 17.12.2001., 1. lpp. Regula, kurā jaunākie grozījumi veikti ar Regulu (EK) Nr. 2181/2004 (ECB/2004/21) (OV L 371, 18.12.2004., 42. lpp.).
(3) OV L 241, 26.9.2003., 1. lpp. Pamatnostādne, kurā jaunākie grozījumi veikti ar Pamatnostādni ECB/2005/4 (OV L 109, 29.4.2005., 6. lpp.).
(4) Kuru Eiropas Savienības Padome pieņēmusi savā 1996. gada 25. jūnija Regulā (EK) Nr. 2223/96 par Eiropas Nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp.). Regula, kurā jaunākie grozījumi veikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1267/2003 (OV L 180, 18.7.2003., 1. lpp.).
(5) OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.
I PIELIKUMS
II PIELIKUMS
DEFINĪCIJAS SAISTĪBĀ AR STATISTIKAS ZIŅOŠANAS PRASĪBĀM
Vispārīgās definīcijas
Statistikas mērķiem PŽI konsolidē darbību visos savos birojos (reģistrēti biroji vai galvenais birojs un/vai filiāles), kas atrodas vienas un tās pašas valsts teritorijā. Statistikā nav atļauta pārrobežu konsolidācija.
Ja mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir PŽI, kas atrodas vienas un tās pašas valsts teritorijā, mātesuzņēmumam atļauts savos statistikas pārskatos konsolidēt šo meitasuzņēmumu darbību. Meitasuzņēmumi ir atsevišķi reģistrēti uzņēmumi, kuros citam uzņēmumam pieder vairākuma daļas vai visas daļas, savukārt filiāles ir struktūrvienības bez neatkarīga juridiskā statusa, kas pilnībā pieder mātesuzņēmumam.
Ja PŽI pieder filiāles, kas atrodas citu iesaistīto dalībvalstu teritorijās, reģistrētais vai galvenais birojs, kurš atrodas attiecīgajā iesaistītajā dalībvalstī, pozīcijas pret visām šīm filiālēm uzskata par pozīcijām pret rezidentiem citās iesaistītajās dalībvalstīs. Turpretī filiāle, kas atrodas attiecīgajā iesaistītajā dalībvalstī, pozīcijas pret reģistrēto vai galveno biroju vai pret citām tās pašas iestādes filiālēm, kas atrodas citu iesaistīto dalībvalstu teritorijās, uzskata par pozīcijām pret rezidentiem citās iesaistītajās dalībvalstīs.
Ja PŽI pieder filiāles, kas atrodas ārpus iesaistīto dalībvalstu teritorijas, reģistrētais vai galvenais birojs, kurš atrodas attiecīgajā iesaistītajā dalībvalstī, pozīcijas pret visām šīm filiālēm uzskata par pozīcijām pret rezidentiem pārējā pasaulē. Turpretī filiāle, kas atrodas attiecīgajā iesaistītajā dalībvalstī, pozīcijas pret reģistrēto vai galveno biroju vai pret citām tās pašas iestādes filiālēm, kas atrodas ārpus iesaistītajām dalībvalstīm, uzskata par pozīcijām pret rezidentiem pārējā pasaulē.
PŽI, kas atrodas ārzonas finanšu centros, statistikā uzskata par to teritoriju rezidentiem, kuros šie centri atrodas.
Sektoru definīcijas
EKS 95 sniedz sektoru klasifikācijas standartu. PŽI darījuma partnerus, kas atrodas iesaistīto dalībvalstu teritorijā, identificē pēc to iekšzemes sektora vai pēc institucionālās klasifikācijas saskaņā ar statistikai sagatavoto MFI sarakstu un klientu statistiskās klasifikācijas pamatnostādnēm, kas izklāstītas ECB Naudas un banku sektora rokasgrāmatā (“Klientu statistiskās klasifikācijas pamatnostādnes”), kurā ievēro klasifikācijas principus, kas, cik iespējams, atbilst EKS 95.
“MFI” aptver šādus sektorus un apakšsektorus:
— monetārās finanšu iestādes (MFI): rezidentu kredītiestādes, kas definētas Kopienas tiesību aktos, un pārējās rezidentu finanšu iestādes, kas nodarbojas ar noguldījumu un/vai to tuvu aizstājēju piesaisti no iestādēm, kas nav MFI, kā arī kredītu izsniegšanu un/vai ieguldījumu veikšanu vērtspapīros savā vārdā (vismaz ekonomiskā nozīmē),
— kredītiestādes: kā definēts Kopienas tiesību aktos (1): a) uzņēmums, kura uzdevums ir pieņemt noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus no sabiedrības (2) un piešķirt kredītus uz sava rēķina; vai b) elektroniskās naudas iestāde, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīvā 2000/46/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību (3),
— centrālās bankas: iesaistīto dalībvalstu centrālās bankas un ECB,
— naudas tirgus fondi: tie kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kuru daļas likviditātes ziņā ir līdzvērtīgas noguldījumu aizstājējas un kuri galvenokārt iegulda līdzekļus naudas tirgus instrumentos un/vai NTF vērtspapīros, un/vai citos pārvedamos parāda instrumentos, kam atlikušais termiņš ir gads vai mazāks par gadu, un/vai banku noguldījumos, un/vai kuru peļņas norma līdzinās naudas tirgus instrumentu procentu likmēm,
— pārējās monetārās finanšu iestādes: pārējās rezidentes finanšu iestādes, kas atbilst MFI definīcijai, neatkarīgi no to uzņēmējdarbības veida.
Banku nozares iestādes, kas atrodas ārpus dalībvalstīm, sauc par bankām, nevis par MFI. Tāpat arī termins “ne-MFI” attiecas tikai uz dalībvalstīm; citām valstīm piemērotāks ir termins “nebankas”. “Ne-MFI” aptver šādus sektorus un apakšsektorus:
— valsts pārvalde: rezidentu struktūras, kas galvenokārt ražo netirgojamas preces un sniedz netirgojamus pakalpojumus, kas paredzēti individuālam vai kolektīvam patēriņam un/vai nodarbojas ar nacionālā ienākuma un nacionālās bagātības pārdalīšanu (EKS 95, 2.68.–2.70. punkts),
— centrālā valdība: valsts un citu centrālo aģentūru administratīvie departamenti, kuru kompetencē ir visa ekonomikas teritorija, izņemot sociālā nodrošinājuma fondu administrēšanu (EKS 95, 2.71. punkts),
— pavalsts valdība: atsevišķas institucionālas struktūras, kas pilda dažas valdības funkcijas līmenī, kas ir zemāks par centrālās valdības līmeni, bet augstāks par vietējās valdības līmeni, izņemot sociālā nodrošinājuma fondu administrēšanu (EKS 95, 2.72. punkts),
— vietējā valdība: valsts pārvalde, kuras kompetencē ir tikai ekonomikas teritorijas vietējā daļa, izņemot vietējās sociālā nodrošinājuma fondu aģentūras (EKS 95, 2.73. punkts),
— sociālā nodrošinājuma fondi: centrālās, pavalsts un vietējās institucionālās struktūras, kuru galvenā nodarbošanās ir sociālo pabalstu izsniegšana (EKS 95, 2.74. punkts).
Pārējie rezidentu sektori, t. i., ne-MFI rezidenti, izņemot valsts pārvaldi, ietver:
— citus finanšu starpniekus + finanšu papildpakalpojumu sniedzējus: nemonetārās finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības (izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus), kas galvenokārt iesaistītas finanšu starpniecībā, uzņemoties tādas saistības, kuras nav valūta, noguldījumi un/vai līdzvērtīgi noguldījumu aizstājēji no institucionālām vienībām, kas nav monetārās finanšu iestādes (EKS 95, 2.53.–2.56. punkts). Iekļauti arī finanšu papildpakalpojumu sniedzēji, ko veido visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kuras galvenokārt nodarbojas ar finanšu papildpakalpojumu sniegšanu (EKS 95, 2.57.–2.59. punkts),
— apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi: nemonetāras finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību, apkopojot riskus (EKS 95, 2.60.–2.67. punkts),
— nefinanšu sabiedrības: sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nenodarbojas ar finanšu starpniecību, bet galvenokārt ražo tirgus preces un sniedz nefinanšu pakalpojumus (EKS 95, 2.21.–2.31. punkts),
— mājsaimniecības: indivīdi vai indivīdu grupas kā patērētāji un preču ražotāji un nefinanšu pakalpojumu sniedzēji, kuru preces un pakalpojumi paredzēti pašu galapatēriņam, un kā tirgus preču ražotāji un nefinanšu un finanšu pakalpojumu sniedzēji ar noteikumu, ka viņu darbība nav tāda kā kvazisabiedrībām. Ietilpst bezpeļņas organizācijas, kas apkalpo mājsaimniecības un kas galvenokārt ražo netirgojamas preces un pakalpojumus, kuri paredzēti konkrētām mājsaimniecību grupām (EKS 95, 2.75.–2.88. punkts).
Lai pēc sektoriem klasificētu darījuma partnerus ne-MFI, kas neatrodas iekšzemē, sīkākas norādes var atrast ECB Monetārās un banku statistikas sektora rokasgrāmatā.
Instrumentu kategoriju definīcijas
Aktīvu un pasīvu kategoriju definīcijās ņemtas vērā dažādu finanšu sistēmu īpašības. Dažas aktīvu un pasīvu kategorijas iedalītas pēc to termiņa emisijas brīdī. Termiņš emisijas brīdī (sākotnējais termiņš) attiecas uz fiksētu finanšu instrumenta lietošanas laiku, pirms kura beigām šo instrumentu nevar atprasīt (piemēram, parāda vērtspapīri) vai pirms kura to var pieprasīt, tikai samaksājot attiecīgu soda naudu (piemēram, daži noguldījumu veidi). Paziņojuma termiņš atbilst laikposmam starp to brīdi, kad turētājs paziņo par savu nodomu atprasīt instrumentu, un dienu, kad turētājam tiek atļauts pārvērst šo instrumentu skaidrā naudā, nemaksājot soda naudu. Finanšu instrumentus klasificē saskaņā ar paziņojuma termiņu tikai tad, ja tiem nav noteikts termiņš.
Turpmākās tabulas sniedz sīki izstrādātu standarta aprakstu par tām instrumentu kategorijām, ko VCB transponē attiecīgās valsts līmenī piemērojamās kategorijās saskaņā ar šo regulu (4).
Mēneša kopsavilkuma bilances instrumentu kategoriju sīki izstrādāts apraksts
AKTĪVU KATEGORIJAS
|
Kategorija |
Galveno īpašību apraksts |
||||||||||||||||
|
Apgrozībā esošu euro un ārvalstu valūtas banknošu un monētu, ko parasti izmanto norēķinos, turējumi |
||||||||||||||||
|
Pārskatu shēmā aizdevumi ir līdzekļi, kurus ziņotājiestādes aizdevušas aizņēmējiem un kuriem nav dokumentāra apliecinājuma vai kurus apliecina vienots dokuments (pat ja tas kļuvis tirgojams). Tajā ietilpst aktīvi noguldījumu veidā
Par sliktajiem parādiem uzskata aizdevumus, kuru atmaksa aizkavējusies vai kuriem identificēts cits vērtības samazinājums. VCB nosaka to, vai sliktie parādi jāatspoguļo, ietverot vai izslēdzot uzkrājumus
Vērtspapīri, kas nav akcijas un cits pašu kapitāls un kas nav tirgojami un ko nevar pārdot otrreizējos tirgos, sk. arī “tirgojamie aizdevumi”
Aizdevumi, kas de facto kļuvuši tirgojami, klasificējami aktīvu postenī “aizdevumi” ar noteikumu, ka tie arī turpmāk būs apliecināti ar vienotu dokumentu un ka tos parasti tirgo tikai laiku pa laikam
Pakārtotie parāda instrumenti nodrošina pakārtotus prasījumus pret iestādi emitenti, kuras var īstenot tikai pēc tam, kad apmierināti visi augstāka statusa prasījumi (piemēram, noguldījumi/aizdevumi), tādējādi tie iegūst dažas “akciju un cita pašu kapitāla” īpašības. Statistikā pakārtotos parādus atspoguļo saskaņā ar finanšu instrumenta raksturīgajām īpašībām, t. i., klasificē vai nu kā “aizdevumu” vai kā “neakciju vērtspapīrus”. Ja PŽI visu veidu pakārtotos parādus statistikā uzrāda kā vienu skaitli, šis skaitlis jāiedala postenī “neakciju vērtspapīri”, pamatojoties uz to, ka pakārtotais parāds galvenokārt ir vērtspapīru veidā, nevis aizdevums
Atbilstošā skaidrā nauda, ko samaksā par ziņotājiestāžu pirktajiem vērtspapīriem Tālāk minēto posteni neuzskata par aizdevumu:
Aizdevumi, kas piešķirti uz trasta pamata (“trasta aizdevumi”/“uzticības aizdevumi”) ir aizdevumi, ko piešķir vienas puses vārdā (“pilnvarotais”) trešās personas (“labumguvējs”) uzdevumā. Statistikā trasta aizdevumus neatspoguļo pilnvarnieka bilancē, ja risku un ieguvumus, kas saistīti ar īpašumtiesībām uz līdzekļiem, patur labumguvējs. Īpašumtiesību riskus un ieguvumus labumguvējs patur, ja: i) labumguvējs uzņemas aizdevuma kredītrisku (t. i., pilnvarnieks ir atbildīgs tikai par aizdevuma administratīvo pārvaldību) vai ii) labumguvēja ieguldījumam ir garantijas zaudējuma gadījumā, ja pilnvarnieks bankrotē (t. i., trasta aizdevums neietilpst pilnvarnieka aktīvos, ko var sadalīt bankrota gadījumā) |
||||||||||||||||
|
Vērtspapīri, kas nav akcijas vai cits pašu kapitāls, kas ir tirgojami un ko parasti tirgo sekundārajos tirgos vai ko var mainīt pret citiem vērtspapīriem tirgū un kas nepiešķir turētājam īpašumtiesības uz iestādi emitenti. Šajā postenī ietilpst:
|
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
Šajā aktīvu postenī ietilpst NTF emitētie vērtspapīri. NTF ir kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi, kuru vērtspapīri likviditātes ziņā ir līdzvērtīgi noguldījumu aizstājēji un kuri galvenokārt iegulda līdzekļus naudas tirgus instrumentos un/vai NTF vērtspapīros, un/vai citos pārvedamos parāda instrumentos, kam atlikušais termiņš ir 1 gads vai mazāk par 1 gadu, un/vai banku noguldījumos, un/vai kuru peļņas norma līdzinās naudas tirgus instrumentu procentu likmēm |
PASĪVU KATEGORIJAS
|
Kategorija |
Galveno īpašību apraksts |
||||||||||||||||
|
Summas, ko ziņotājiestādes ir parādā kreditoriem un kas nav summas, kuras radījusi tirgojamu vērtspapīru emitēšana. Pārskatu shēmā šo kategoriju iedala šādi: noguldījumi uz nakti, termiņnoguldījumi, pieprasījuma noguldījumi ar paziņojuma termiņu par izņemšanu un atpirkšanas līgumi. “Noguldījumi” ietver arī “aizņēmumus” kā MFI saistības. Konceptuāli raugoties, aizdevumi ir PŽI saņemtās summas, kas nav strukturētas “noguldījumu” veidā. EKS 95 nodala “aizņēmumus” un “noguldījumus” atkarībā no tā, kura puse uzņemas iniciatīvu (aizņēmēja gadījumā tas ir aizņēmums, bet aizdevēja gadījumā – noguldījums), kaut arī praksē šā iedalījuma nozīme mainās atkarībā no attiecīgās valsts finanšu struktūras. Ziņošanas sistēmā “aizņēmumus” neizdala kā atsevišķu kategoriju bilances pasīvu pusē. Tā vietā atlikumi, ko uzskata par “aizņēmumiem”, bez izšķirības jāiedala postenī “noguldījumu saistības”, ja vien tie nav tirgojami instrumenti. Tas atbilst minētajai “noguldījumu saistību” definīcijai Netirgojamus parāda instrumentus, ko emitējušas ziņotājiestādes, parasti klasificē kā “noguldījumu saistības”. Instrumentus var dēvēt par “netirgojamiem” tādā nozīmē, ka attiecībā uz šo instrumentu pastāv juridisko īpašumtiesību nodošanas ierobežojumi, kas nozīmē to, ka šos instrumentus nevar tirgot vai – kaut arī tehniski tie ir tirgojami – tos nevar tirgot sakarā ar organizēta tirgus neesamību. Ziņotājiestāžu emitēti netirgojami instrumenti, kas vēlāk kļūst tirgojami un ko var tirgot otrreizējos tirgos, būtu jāpārklasificē par “parāda vērtspapīriem” Drošības iemaksas, ko veic saskaņā ar atvasinātiem līgumiem, būtu jāklasificē kā “noguldījumu saistības”, ja tās ir skaidrās naudas nodrošinājums, kas noguldīts PŽI, un ja tās paliek noguldītāja īpašumā un ir atmaksājamas noguldītājam, līgumam beidzoties. Pamatojoties uz pašreizējo tirgus praksi, ierosināts, ka ziņotājiestāžu saņemtās drošības iemaksas būtu jāklasificē tikai kā “noguldījuma saistības”, jo PŽI iegūst līdzekļus, ko var aizdot tālāk. Ja daļa no PŽI saņemtajām iemaksām jānodod tālāk citam atvasināto instrumentu tirgus dalībniekam (piemēram, klīringa iestādei), principā tikai tā daļa, kas paliek PŽI rīcībā, būtu jāklasificē kā “noguldījuma saistības”. Pašreizējā sarežģītā tirgus prakse var radīt grūtības to drošības iemaksu identificēšanā, kas patiešām ir atmaksājamas, jo dažādu veidu iemaksas bez izšķirības tiek ieliktas vienā kontā, un to drošības iemaksu identificēšanā, ko PŽI var izmantot turpmākai aizdošanai. Šādos gadījumos ir pieņemami klasificēt šīs drošības iemaksas kā “pārējās saistības” vai kā “noguldījumu saistības” saskaņā ar attiecīgās valsts praksi “Īpaši iezīmētos atlikumus, kas attiecas, piemēram, uz līzinga līgumiem” klasificē kā noguldījumu saistības pie “termiņnoguldījumiem” vai “pieprasījuma noguldījumiem ar paziņojuma termiņu par izņemšanu” atkarībā no konkrētā līguma termiņa/noteikumiem Līdzekļi (noguldījumi), kas saņemti uz trasta pamata, nav jāatspoguļo PŽI statistikas bilancē (sk. “Aizdevumi, kas piešķirti uz trasta pamata” 2. kategorijā) |
||||||||||||||||
|
Noguldījumi, kas konvertējami naudā un/vai ir pārvedami pēc pieprasījuma ar čeku, bankas rīkojumu, debeta ierakstu vai tamlīdzīgi bez ievērojamas kavēšanās, ierobežojumiem vai soda naudas. Šajā postenī iekļauj summas, kas samaksātas iepriekš, izmantojot elektronisko naudu – vai nu elektronisko naudu uz elektroniskā informācijas nesēja (piemēram, iepriekš apmaksātas kartes) vai elektronisko naudu uz programmatūras bāzes, ko emitējušas PŽI. Šajā postenī neuzrāda nepārvedamus noguldījumus, kas tehniski ir izņemami pēc pieprasījuma, bet tādā gadījumā jāmaksā ievērojama soda nauda
|
||||||||||||||||
|
Nepārvedami noguldījumi, ko nevar konvertēt naudā pirms saskaņota noteikta termiņa vai ko var konvertēt naudā pirms šā saskaņotā termiņa tikai ar noteikumu, ka turētājs samaksā attiecīgu soda naudu. Šajā postenī ietilpst arī administratīvi regulēti krājnoguldījumi, kam ar termiņu saistītais kritērijs nav būtisks (klasificēti termiņa grupā “ilgāk par 2 gadiem”). Finanšu produkti, kuru termiņu saskaņā ar noteikumiem var turpināt pagarināt, jāklasificē atbilstīgi vistuvākajam termiņam. Kaut arī var būt iespēja termiņnoguldījumus izņemt agrāk, iepriekš par to paziņojot, vai arī tos var izņemt pēc pieprasījuma, samaksājot attiecīgu soda naudu, klasifikācijā šīs iespējas neuzskata par būtiskām |
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
Netirgojami noguldījumi, kas nav termiņnoguldījumi un ko nevar konvertēt naudā bez iepriekšēja paziņojuma termiņa, pirms kura beigām konvertēšana naudā nav iespējama vai iespējama, tikai samaksājot soda naudu. Tie ietver noguldījumus, kas – kaut arī varbūt juridiski ir izņemami pēc pieprasījuma – būtu pakļauti soda naudas samaksai un ierobežojumiem saskaņā ar attiecīgās valsts praksi (klasificēti termiņa grupā “3 mēneši un mazāk”), un ieguldījumu kontus, kam nav paziņojuma termiņa vai noteiktā termiņa, bet uz ko attiecas ierobežojoši izņemšanas noteikumi (klasificēti termiņa grupā “vairāk par 3 mēnešiem”) |
||||||||||||||||
|
|
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/12/EK par kredītiestāžu darbības uzsākšanu un veikšanu 1. panta 1. punkts (OV L 126, 26.5.2000., 1. lpp.). Direktīva, kurā jaunākie grozījumi veikti ar Direktīvu 2006/29/EK (OV L 70, 9.3.2006., 50. lpp.) un kura turpmāk var tikt grozīta.
(2) T. sk. ieņēmumi no banku parāda vērtspapīru pārdošanas iedzīvotājiem.
(3) OV L 275, 27.10.2000., 39. lpp. Direktīva ar turpmākajiem grozījumiem.
(4) Citiem vārdiem sakot, šīs tabulas nav atsevišķu finanšu instrumentu saraksti.
III PIELIKUMS
OBLIGĀTIE STANDARTI, KO PIEMĒRO FAKTISKAJAI ZIŅOTĀJU GRUPAI
Lai ievērotu ECB statistikas ziņošanas prasības, ziņotājiestādēm jāievēro šādi obligātie standarti.
1. Obligātie standarti datu pārraides jomā
|
a) |
VCB tiek ziņots laikus un VCB noteiktajos termiņos; |
|
b) |
statistikas pārskata forma un formāts atbilst VCB noteiktajām tehniskajām pārskata prasībām; |
|
c) |
tiek identificēta kontaktpersona (kontaktpersonas) ziņotājiestādē; |
|
d) |
tiek ievērotas tehniskās specifikācijas, kas attiecas uz datu pārraidi VCB. |
2. Precizitātes obligātie standarti
|
e) |
statistiskajai informācijai jābūt pareizai:
|
|
f) |
ziņotājiestādēm jāspēj sniegt informāciju par attīstības tendencēm, uz ko norāda iesniegtie dati; |
|
g) |
statistiskajai informācijai jābūt pilnīgai: iztrūkumi būtu jāapzinās, jāizskaidro VCB un attiecīgā gadījumā pēc iespējas ātrāk jānovērš; |
|
h) |
statistiskajā informācijā nevar būt pastāvīgu un strukturālu iztrūkumu; |
|
i) |
ziņotājiestādes ievēro VCB noteiktās dimensijas un decimāldaļas attiecībā uz datu pārraidi; |
|
j) |
ziņotājiestādes ievēro VCB noteikto noapaļošanas politiku attiecībā uz datu pārraidi. |
3. Konceptuālās atbilstības obligātie standarti
|
k) |
statistiskā informācija atbilst šajā regulā ietvertajām definīcijām un klasifikācijai; |
|
l) |
attiecīgā gadījumā, ja izdara atkāpes no šīm definīcijām un klasifikācijas, ziņotājiestādes regulāri uzrauga un kvantitatīvi atspoguļo atšķirību starp lietoto metodi un šajā regulā noteikto metodi; |
|
m) |
ziņotājiestādēm jāspēj paskaidrot atšķirības starp iesniegtajiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo periodu skaitļiem. |
4. Obligātie standarti labojumiem
|
n) |
ievēro ECB un VCB noteikto pārskatīšanas politiku un procedūras. Veicot ārkārtas labojumu, sniedz paskaidrojuma piezīmes. |