32001D0914

Eiropas Centrālās bankas Lēmums

(2001. gada 6. decembris)

par iesaistīto dalībvalstu centrālo banku monetāro ienākumu sadali no 2002. finanšu gada

(ECB/2001/16)

(2001/914/EK)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus (še turpmāk "Statūti") un jo īpaši to 32. pantu,

tā kā:

(1) Saskaņā ar Statūtu 32.1. pantu monetārie ienākumi ir ienākumi, kas valstu centrālajās bankās (VCB) uzkrājas, īstenojot monetārās politikas darbības. Saskaņā ar Statūtu 32.2. panta noteikumiem katras VCB monetārie ienākumi ir gada ienākumi, ko tā guvusi no aktīviem, kas atbilst apgrozībā esošajām banknotēm un noguldījumu saistībām pret kredītiestādēm. VCB iezīmē šos aktīvus saskaņā ar Padomes pamatnostādnēm. No 2003. finanšu gada VCB būtu jāiezīmē aktīvi, ko, īstenojot monetārās politikas darbības, uzskata par aktīviem, kas atbilst apgrozībā esošajām banknotēm un noguldījumu saistībām pret kredītiestādēm. Saskaņā ar Statūtu 32.4. pantu katras VCB monetāros ienākumus samazina par summu, kas vienāda ar procentiem, kurus attiecīgā VCB saskaņā ar Statūtu 19. pantu maksā kredītiestādēm par noguldījuma saistībām.

(2) Saskaņā ar Statūtu 32.5. pantu VCB kopējos monetāros ienākumus to starpā sadala proporcionāli to apmaksātajām daļām Eiropas Centrālās bankas (ECB) kapitālā.

(3) Saskaņā ar Statūtu 32.6. un 32.7. pantu ECB padome ir tiesīga pieņemt pamatnostādnes par to, kā ECB veic ieskaitu un norēķinus par atlikumiem, ko rada monetāro ienākumu sadale, un veikt visus citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai piemērotu Statūtu 32. pantu.

(4) Saskaņā ar 10. pantu Padomes Regulā (EK) 974/98 (1998. gada 3. maijs) par euro ieviešanu [1] no 2002. gada 1. janvāra ECB un VCB (še turpmāk "Eurosistēma") laiž apgrozībā euro banknotes. Minētās regulas 15. pants nosaka valsts valūtu banknošu likumīgā maksāšanas līdzekļa statusa turpināšanos, ilgākais, sešus mēnešus pēc pārejas laika beigām. Tādējādi 2002. gads uzskatāms par īpašu gadu, jo apgrozībā esošās valsts valūtu banknotes joprojām var veidot ievērojamu apgrozībā esošo Eurosistēmas banknošu kopējās vērtības daļu, un modeļi dalībvalstīs atšķiras. Šī situācija ir līdzīga situācijai laikā no 1999. gada līdz 2001. gadam, un tādēļ 2002. gada monetārie ienākumi jāaprēķina pēc metodes, kas ir analoga tai, kas norādīta 1998. gada 3. novembra Lēmumā ECB/2000/19, kurā grozījumi izdarīti ar 2000. gada 14. decembra Lēmumu par iesaistīto dalībvalstu centrālo banku monetāro ienākumu un ECB zaudējumu sadali attiecībā uz 1999. līdz 2001. finanšu gadu [2], lai nodrošinātu, ka izmaiņas banknošu apgrozījuma modeļos būtiski neietekmē VCB relatīvās ienākumu pozīcijas. Attiecībā uz 2002. gadu Statūtu 32.3. pants ļauj Padomei, atkāpjoties no 32.2. panta, pieņemt lēmumu par to, ka monetāros ienākumus aprēķina, izmantojot alternatīvu metodi.

(5) Saskaņā ar 9. panta 1. punktu 2001. gada 10. janvāra Pamatnostādnē ECB/2001/1, ar ko paredz dažus noteikumus par skaidras naudas nomaiņu 2002. gadā [3], kredītiestādēm un to ieceltajiem pārstāvjiem priekšlaikus piegādāto euro banknošu nominālvērtību debetē no to attiecīgajiem kontiem VCB pēc šāda "lineārā debeta modeļa": priekšlaikus piegādātās summas viena trešdaļa — 2002. gada 2. janvārī, viena trešdaļa — 2002. gada 23. janvārī un pēdējā trešdaļa — 2002. gada 30. janvārī. Monetāro ienākumu aprēķinā attiecībā uz 2002. gadu jāņem vērā šis "lineārais debeta modelis".

(6) Šis lēmums ir saistīts ar 2001. gada 6. decembra Lēmumu ECB/2001/15 par euro banknošu emisiju [4], kas nosaka, ka ECB un VCB emitē euro banknotes. Lēmums ECB/2001/15 nosaka apgrozībā esošo euro banknošu sadali starp VCB proporcionāli to apmaksātajām daļām ECB kapitālā. Tajā pašā lēmumā 8 % no apgrozībā esošo euro banknošu kopējās vērtības tiek iedalīti ECB. Euro banknošu sadale starp Eurosistēmas locekļiem rada Eurosistēmas iekšējos atlikumus. Šo Eurosistēmas iekšējo atlikumu atlīdzināšana attiecībā uz apgrozībā esošajām euro banknotēm tieši ietekmē katra Eurosistēmas dalībnieka ienākumus, tādēļ tā jāreglamentē saskaņā ar šo lēmumu. Ienākumi, ko ECB uzkrāj atbilstīgi tam, kā tiek atlīdzināti prasījumi, kas tai ir pret Eurosistēmas VCB attiecībā uz tās apgrozībā esošo euro banknošu daļu, principā jāsadala starp VCB saskaņā ar Padomes lēmumiem proporcionāli to daļām kapitāla parakstīšanas atslēgā tajā pašā finanšu gadā, kurā tie uzkrājas.

(7) Eurosistēmas iekšējo prasījumu un saistību tīrais atlikums attiecībā pret apgrozībā esošajām euro banknotēm būtu atlīdzināms, piemērojot objektīvu kritēriju, kas nosaka naudas vērtību. Šajā sakarā par atbilstošu ir uzskatāma galvenā refinansēšanas operāciju likme, kuru Eurosistēma izmanto savās galveno refinansēšanas operāciju izsolēs.

(8) Aprēķinot VCB monetāros ienākumus saskaņā ar Statūtu 32.2. pantu, saistību bāzē jāietver Eurosistēmas iekšējo saistību neto summa attiecībā pret apgrozībā esošajām euro banknotēm, jo šādas saistības ir līdzvērtīgas apgrozībā esošām banknotēm. Tādējādi, veicot procentu norēķinus saistībā ar Eurosistēmas iekšējiem atlikumiem attiecībā uz apgrozībā esošajām banknotēm, ievērojama Eurosistēmas monetāro ienākumu summa tiks sadalīta starp VCB proporcionāli to apmaksātajām daļām ECB kapitālā. Šie Eurosistēmas iekšējie atlikumi jākoriģē, lai nodrošinātu VCB bilanču un peļņas un zaudējumu pārskatu pakāpenisku pielāgošanu. Korekciju pamatā ir jābūt katras VCB apgrozībā esošo banknošu vērtībai laikā pirms euro banknošu ieviešanas. Šajās korekcijās jāņem vērā īpašie apstākļi 2002. gadā, kad dalībvalstīs nomaiņas modeļi ir atšķirīgi un kredītiestādes līdz dažādiem līmeņiem palielinās savus parastos skaidras naudas turējumus; tās būtu piemērojamas ik gadus saskaņā ar noteiktu formulu ne ilgāk kā piecus gadus pēc 2002. gada.

(9) Korekcijas Eurosistēmas iekšējos atlikumos attiecībā uz apgrozībā esošajām euro banknotēm ir aprēķinātas, lai kompensētu jebkuras būtiskas izmaiņas VCB ienākumu pozīcijās sakarā ar euro banknošu ieviešanu un monetāro ienākumu sadali turpmāk. Tādēļ Padome nolēma neizmantot atkāpi no Statūtu 32. panta, ko pieļauj Statūtu 51. pants.

(10) Eurosistēmas iekšējo atlikumu korekcijās attiecībā uz apgrozībā esošajām euro banknotēm jāņem vērā Luksemburgas Lielhercogistes īpašā situācija sakarā ar tās neseno monetāro vēsturi.

(11) ECB Padome ir pieņēmusi šo lēmumu, rēķinoties ar to, ka šā lēmuma ekonomiskie rezultāti un šo ekonomisko rezultātu radītais finansiālais līdzsvars šā lēmuma 4. panta piemērošanas laikā paliks nemainīgs, tādēļ ECB Padome ir stingri apņēmusies nodrošināt ar šo lēmumu izveidotā režīma uzturēšanu līdz 2007. gada 31. decembrim,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā:

a) "iesaistītās dalībvalstis" ir dalībvalstis, kuras ir pieņēmušas vienoto valūtu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu;

b) "VCB" ir iesaistīto dalībvalstu centrālās bankas;

c) "saistību bāze" ir atbilstošo saistību summa katras VCB bilancē, kas noteikta saskaņā ar šā lēmuma I pielikumu;

d) "iezīmējamie aktīvi" ir aktīvi, ko tur proporcionāli saistību bāzei katras VCB bilancē, kas noteikta saskaņā ar šī lēmuma II pielikumu;

e) "Eurosistēmas iekšējie atlikumi attiecībā pret apgrozībā esošajām euro banknotēm" ir prasījumi un saistības starp VCB un ECB, kā arī starp kādu VCB un citām VCB, piemērojot 4. pantu 2001. gada 6. decembra Lēmumā ECB/2001/15 par euro banknošu emisiju;

f) "kapitāla parakstīšanas atslēga" ir procentuālās daļas, kuras iegūst, VCB piemērojot korekcijas koeficientu atslēgā, kā paredzēts Statūtu 29.1. pantā un kā noteikts 1998. gada 1. decembra Lēmumā ECB/1998/13 par valstu centrālo banku procentuālajām daļām Eiropas Centrālās bankas kapitāla atslēgā [5];

g) "kredītiestādes" ir kredītiestādes, uz ko attiecas obligāto rezervju prasības, kas paredzētas Regulā ECB/1998/15 [6] par obligāto rezervju piemērošanu, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu ECB/2000/8 [7];

h) "HBS" ir saskaņotā bilance, kā noteikts IX pielikumā Pamatnostādnei ECB/2000/18 par uzskaites un pārskatu tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā, kurā grozījumi izdarīti 1999. gada 15. decembrī un 2000. gada 14. decembrī [8];

i) "atsauces likme" ir jaunākā pieejamā procentu robežlikme, kuru Eurosistēma izmanto savās galveno refinansēšanas operāciju izsolēs saskaņā ar 3.1.2. punktu I pielikumā 2000. gada 31. augusta Pamatnostādnei ECB/2000/7 par monetārās politikas instrumentiem un Eurosistēmas procedūrām [9]. Ja vienā un tajā pašā dienā norēķinam tiek veikta vairāk nekā viena galvenā refinansēšanas operācija, tad izmanto vienkāršu paralēli veikto operāciju robežlikmju vidējo rādītāju.

2. pants

Eurosistēmas iekšējie atlikumi attiecībā uz apgrozībā esošajām euro banknotēm

1. Eurosistēmas iekšējos atlikumus attiecībā uz apgrozībā esošajām euro banknotēm aprēķina reizi mēnesī un iegrāmato ECB un VCB uzskaitē mēneša pirmajā darba dienā ar iepriekšējā mēneša pēdējo valutēšanas darbadienu.

Pirmo aprēķinu Eurosistēmas iekšējiem atlikumiem attiecībā uz apgrozībā esošajām banknotēm saskaņā ar iepriekšējo punktu veic priekšlaikus piegādātajām euro banknotēm 2002. gada 2. janvārī ar valutēšanas dienu 2002. gada 1. janvārī.

2. Eurosistēmas iekšējos atlikumus par apgrozībā esošām euro banknotēm, ieskaitot tos, kas rodas šī lēmuma 4. panta piemērošanas rezultātā, apmaksā pēc atsauces likmes.

3. Iepriekšējā punktā minēto samaksu veic ar Visas Eiropas automatizētās reālā laika bruto norēķinu sistēmas (TARGET) maksājumiem reizi ceturksnī.

4. Atkāpjoties no iepriekšējā punkta, 2. punktā minēto atlīdzību par 2002. finanšu gadu veic gada beigās.

3. pants

Monetāro ienākumu novērtēšanas metode

1. kur

MI ir summējamā katras VCB monetāro ienākumu summa,

LB ir katras VCB saistību bāze,

RR ir atsauces likme.

2. No 2003. gada katras VCB monetāro ienākumu summu nosaka, novērtējot faktiskos ienākumus, kas gūti no tās uzskaitē iegrāmatotajiem iezīmējamajiem aktīviem. Izņēmuma kārtā uzskata, ka zelts nerada ienākumus.

3. Ja VCB iezīmējamo aktīvu vērtība pārsniedz vai nesasniedz tās saistību bāzes vērtību, starpību kompensē, piemērojot starpības vērtībai vidējo ienākuma normu attiecībā uz visu VCB kopējiem iezīmējamajiem aktīviem.

Šo vidējo ienākuma normu aprēķina šādi. Kopējos ienākumus, kurus uzkrājušas visas VCB attiecībā uz iezīmējamajiem aktīviem, izņemot visus ienākumus, kas rodas no Eurosistēmas iekšējo prasījumu neto summām TARGET darījumu rezultātā (II pielikuma A 3) un Eurosistēmas iekšējo prasījumu neto summām attiecībā uz apgrozībā esošajām euro banknotēm, ieskaitot tās, kas rodas, piemērojot 4. pantu (II pielikuma A 4), dala ar Eurosistēmas kopējo iezīmējamo aktīvu vidējo apjomu. Vidējo ienākuma normu piemēro, pamatojoties uz 360 dienu gadu.

4. pants

Eurosistēmas iekšējo atlikumu korekcijas

1. kur

CA ir kompensācijas apjoms,

K ir summa katrai VCB, kas veidojas, kapitāla parakstīšanas atslēgu piemērojot apgrozībā esošo banknošu vidējai vērtībai laikposmā no 1999. gada 1. jūlija līdz 2001. gada 30. jūnijam,

A ir katras VCB apgrozībā esošo banknošu vidējā vērtība laikā no 1999. gada 1. jūlija līdz 2001. gada 30. jūnijam,

C ir šāds koeficients katram finanšu gadam:

Finanšu gads | Koeficients |

2002. | 1 |

2003. | 0,8606735 |

2004. | 0,7013472 |

2005. | 0,5334835 |

2006. | 0,3598237 |

2007. | 0,1817225 |

2. VCB kompensācijas apjomu summa ir vienāda ar 0.

3. Kompensācijas apjomus un grāmatvedības ierakstus šo kompensācijas apjomu līdzsvarošanai iegrāmato atsevišķos Eurosistēmas kontos katras VCB uzskaitē ar valutēšanas dienu 1. janvāris katra gada pirmajā darbadienā. Grāmatvedības ieraksti kompensācijas apjomu līdzsvarošanai nav jāatlīdzina.

4. Ja vērtība euro banknotēm, kuras Banque centrale du Luxembourg laidusi apgrozībā 2002. gadā, par 25 % vai vairāk pārsniedz tās apgrozībā esošo banknošu vidējo vērtību laikā no 1999. gada 1. jūlija līdz 2001. gada 30 jūnijam, burts "A" 1. punktā dotajā formulā Banque centrale du Luxembourg vajadzībām ir vērtība banknotēm, kuras Banque centrale du Luxembourg laidusi apgrozībā 2002. gadā, ar augstāko robežu 2,2 miljardi euro. Attiecībā uz šīs atkāpes piemērošanu visus kompensācijas apjomus, kas aprēķināti, pamatojoties uz 4. panta 1. punktu, 2002. gada beigās pakļauj korekcijām ar atpakaļejošu spēku, lai nodrošinātu 2. punkta izpildi. Šādas korekcijas ar atpakaļejošu spēku ir proporcionālas kapitāla parakstīšanas atslēgai.

5. Atkāpjoties no 1. punkta, īpašu situāciju gadījumā saistībā ar banknošu apgrozības modeļu izmaiņām, kā aprakstīts šī lēmuma III pielikumā, katras VCB Eurosistēmas iekšējos atlikumus attiecībā uz apgrozībā esošajām euro banknotēm koriģē saskaņā ar šajā pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

6. Šajā pantā paredzētās Eurosistēmas iekšējo atlikumu korekcijas pārtrauc piemērot no 2008. gada 1. janvāra.

5. pants

Monetāro ienākumu aprēķins un sadale

1. ECB reizi dienā veic katras VCB monetāro ienākumu aprēķinu. Aprēķinu pamatā ir grāmatvedības dati, kurus VCB sniedz ECB. ECB reizi ceturksnī informē VCB par uzkrātajiem apjomiem.

2. Katras VCB monetāro ienākumu summu samazina par summu, kas vienāda ar procentiem, kas uzkrāti vai samaksāti par saistību bāzē iekļautajām saistībām, un saskaņā ar katru ECB Padomes lēmumu atbilstoši Statūtu 32.4. panta otrajam punktam.

3. Monetāro ienākumu summas iedalīšana katrai VCB proporcionāli kapitāla parakstīšanas atslēgai tiek īstenota katra finanšu gada beigās.

6. pants

Nobeiguma noteikumi

1. Šis lēmums stājas spēkā 2002. gada 1. janvārī.

2. Šo lēmumu publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Frankfurtē pie Mainas, 2001. gada 6. decembrī

ECB Padomes vārdā —

Willem F. Duisenberg

[1] OV L 139, 11.5.1998., 1. lpp.

[2] OV L 336, 30.12.2000., 119. lpp.

[3] OV L 55, 24.2.2001., 80. lpp.

[4] OV L 337, 20.12.2001., 52. lpp.

[5] OV L 125, 19.5.1999., 33. lpp.

[6] OV L 356, 30.12.1998., 1. lpp.

[7] OV L 229, 9.9.2000., 34. lpp.

[8] OV L 33, 2.2.2001., 21. lpp.

[9] OV L 310, 11.12.2000., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

SAISTĪBU BĀZES SASTĀVS

A. Saistību bāzē ietilpst, izņemot jebkuru citu posteni:

1) apgrozībā esošās banknotes.

Piemērojot šo pielikumu, un attiecībā uz katru VCB 2002. finanšu gadā "apgrozībā esošās banknotes":

i) ir arī banknotes, ko tā emitējusi un kas denominētas attiecīgās valsts valūtā, un

ii) attiecīgo vērtību samazina par neatmaksāto aizdevumu vērtību, kas saistīti ar priekšlaikus piegādātajām euro banknotēm, kuras vēl nav ierakstītas debetā (saskaņotās bilances (HBS) 6. aktīva posteņa daļa).

Piemērojot šo pielikumu, un attiecībā uz katru VCB no 2003. finanšu gada "apgrozībā esošās banknotes" ir tikai euro denominētās banknotes, šajā jēdzienā neietverot nekādas citas banknotes;

2) saistības pret euro zonas kredītiestādēm saistībā ar monetārās politikas operācijām, tostarp:

a) norēķinu konti, ieskaitot prasījumus par obligātajām rezervēm saskaņā ar Statūtu 19.1. pantu (HBS 2.1. pasīva postenis);

b) noguldītās summas saskaņā ar Eurosistēmas noguldījumu sistēmu (HBS 2.2. pasīva postenis);

c) termiņnoguldījumi (HBS 2.3. pasīva postenis);

d) saistības, kas rodas no optimālas saskaņošanas atgriezeniskām darbībām (fine-tuning) (HBS 2.4. pasīva postenis);

e) noguldījumi saistībā ar papildu seguma pieprasījumiem (HBS 2.5. pasīva postenis);

3) VCB Eurosistēmas iekšējās saistības, kas rodas, emitējot ECB paredzētus vekseļus, proporcionāli parāda vērtspapīriem, ko ECB emitējusi saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2000/7 I pielikuma 3.3. nodaļu (HBS 10.2. pasīva postenis);

4) Eurosistēmas iekšējo saistību neto summas, kas rodas no TARGET darījumiem (HBS 10.3. pasīva posteņa daļa);

5) Eurosistēmas iekšējo saistību neto summas attiecībā uz apgrozībā esošajām euro banknotēm, ieskaitot tās, kas rodas šā lēmuma 4. panta piemērošanas rezultātā.

B. Katras VCB saistību bāzes summu aprēķina saskaņā ar saskaņotajiem grāmatvedības principiem un noteikumiem, kas izklāstīti Pamatnostādnē ECB/2000/18 par uzskaites un pārskatu tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā, kas grozīta 1999. gada 15. decembrī un 2000. gada 14. decembrī [1].

[1] OV L 33, 2.2.2001., 21. lpp.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

IEZĪMĒJAMIE AKTĪVI

A. Pie iezīmējamiem aktīviem pieder, izņemot jebkuru citu posteni:

1) euro zonas kredītiestādēm piešķirti euro kredīti, kas ir saistīti monetārās politikas operācijām (saskaņotās bilances (HBS) 5. aktīva postenis);

2) Eurosistēmas iekšējie prasījumi, kuri atbilst ārvalstu valūtas rezervju aktīviem, kas nav zelts un kas nodoti ECB saskaņā ar Statūtu 30. pantu (HBS 9.2. aktīva posteņa daļa);

3) Eurosistēmas iekšējo prasījumu neto summas, kas rodas no TARGET darījumiem (HBS 9.4. aktīva posteņa daļa);

4) Eurosistēmas iekšējo prasījumu neto summas attiecībā uz apgrozībā esošajām euro banknotēm, ieskaitot tās, kas rodas šā lēmuma 4. panta piemērošanas rezultātā;

5) zelts, ieskaitot prasījumus, kas atbilst ECB nodotajam zeltam, tiktāl, ciktāl katra VCB var noteikt savu zelta daļu, ko iegūst, piemērojot tās daļu kapitāla parakstīšanas atslēgā kopējam zelta daudzumam, ko iezīmējušas visas VCB (HBS 1. aktīva postenis un 9.2. aktīva posteņa daļa).

Šā lēmuma nolūkā un vismaz līdz monetāro ienākumu aprēķināšanai par 2007. finanšu gadu zeltu novērtē, pamatojoties uz zelta cenu euro par tīra zelta unci 2002. gada 31. decembrī.

B. Katras VCB iezīmējamo aktīvu vērtību aprēķina saskaņā ar saskaņotajiem grāmatvedības principiem un noteikumiem, kas izklāstīti Pamatnostādnē ECB/2000/18 par uzskaites un pārskatu tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā, kas grozīta 1999. gada 15. decembrī un 2000. gada 14. decembrī [1].

[1] OV L 33, 2.2.2001., 21. lpp.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

SPECIĀLAS KOREKCIJAS

A. Pirmā speciālā korekcija

Ja 2002. gadā apgrozībā esošo banknošu kopējā vidējā vērtība ir mazāka par euro zonas dalībvalstu valsts valūtā denominēto banknošu kopējo vidējo vērtību laikā no 1999. gada 1. jūlija līdz 2001. gada 30. jūnijam, koeficientu "C" 2002. finanšu gadam saskaņā ar 4. panta 1. punktu samazina ar atpakaļejošu spēku proporcionāli apgrozībā esošo banknošu kopējās vidējās vērtības samazinājumam.

Samazinājuma rezultātā koeficientam nevajadzētu būt mazākam par 0,8606735. Šīs atkāpes piemērošanai vienu ceturtdaļu no 2002. gadā piemērošanai paredzēto VCB kompensācijas apjomu "CA" secīgā samazinājuma pieskaita katras VCB kompensācijas apjomiem, kas piemērojami 2004., 2005., 2006. un 2007. gadā saskaņā ar 4. panta 1. punktu.

B. Otrā speciālā korekcija

Ja tās VCB, kurām 4. panta 1. punktā minētais kompensācijas apjoms ir pozitīvs skaitlis, veic neto atlīdzību par Eurosistēmas iekšējiem atlikumiem attiecībā uz apgrozībā esošajām banknotēm, kas, kad to pieskaita postenim "monetāro ienākumu sadales atlikums" peļņas un zaudējumu pārskatā gada beigās, rada tīros izdevumus, koeficientu "C" 2002. finanšu gadam saskaņā ar 4. panta 1. punktu samazina līdz nepieciešamajam apmēram, lai novērstu šo situāciju.

Samazinājuma rezultātā koeficientam nevajadzētu būt mazākam par 0,8606735. Šīs atkāpes piemērošanai vienu ceturtdaļu no 2002. gadā piemērošanai paredzēto VCB kompensācijas apjomu "CA" secīgā samazinājuma pieskaita katras VCB kompensācijas apjomiem, kas piemērojami 2004., 2005., 2006. un 2007. gadā saskaņā ar 4. panta 1. punktu.

--------------------------------------------------