(1)

(2)

1.

Eiropadome savā 1997. gada 16. jūnija rezolūcijā (turpmāk – “Rezolūcija”) vienojās izveidot valūtas kursa mehānismu (turpmāk – “VKM II”), kad 1999. gada 1. janvārī tika sākts ekonomiskās un monetārās savienības trešais posms. Saskaņā ar Rezolūciju VKM II palīdz nodrošināt to, ka ārpus euro zonas dalībvalstis, kas piedalās VKM II, savu politiku orientē uz stabilitāti un veicina konverģenci, tādējādi palīdzot ārpus euro zonas dalībvalstīm centienos ieviest euro. Rezolūcijas apsvērumos norādīts, ka VKM II darbības procedūras jānosaka līgumā starp Eiropas Centrālo banku un ārpus euro zonas dalībvalstu nacionālajām centrālajām bankām.

2.

Bank of England ir dalībniece 2006. gada 16. marta Līgumam starp Eiropas Centrālo banku un ārpus euro zonas dalībvalstu centrālajām bankām, ar ko nosaka Ekonomikas un monetārās savienības trešā posma valūtas kursa mehānisma darbības procedūras (1), kas grozīts ar 2006. gada 21. decembra Līgumu (2), 2007. gada 14. decembra Līgumu (3), 2008. gada 8. decembra Līgumu (4), 2010. gada 13. decembra Līgumu (5), 2013. gada 21. jūnija Līgumu (6), 2013. gada 6. decembra Līgumu (7) un 2014. gada 13. novembra Līgumu (8) (tālāk tekstā visi kopā – “VKM II centrālo banku līgums”).

3.

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (“Apvienotā Karaliste”) 2017. gada 29. martā paziņoja par nodomu izstāties no Eiropas Savienības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu. Atbilstoši šim pantam Līgums par Eiropas Savienību un Līgums par Eiropas Savienības darbību vairs netiks piemērots Apvienotajai Karalistei no dienas, kurā stājas spēkā izstāšanās līgums, vai, ja tāds nav noslēgts, divus gadus pēc minētā paziņojuma, t. i., ar 2019. gada 30. martu, ja vien Eiropadome, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenolemj šo laikposmu pagarināt.

4.

Ar Eiropadomes Lēmumu (ES) 2019/476, kas pieņemts, vienojoties ar Apvienoto Karalisti (2019. gada 22. marts), ar ko pagarina laikposmu saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu (9), Eiropadome cita starpā nolēma minēto laikposmu pagarināt līdz 2019. gada 12. aprīlim.

5.

Ar Eiropadomes Lēmumu (ES) 2019/584, kas pieņemts, vienojoties ar Apvienoto Karalisti (2019. gada 11. aprīlis), ar ko pagarina laikposmu saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu (10), Eiropadome cita starpā nolēma ar Eiropadomes Lēmumu (ES) 2019/476 pagarināto minēto laikposmu pagarināt vēl līdz 2019. gada 31. oktobrim.

6.

Ar Eiropadomes Lēmumu (ES) 2019/1810, kas pieņemts, vienojoties ar Apvienoto Karalisti (2019. gada 29. oktobris), ar ko pagarina laikposmu saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu (11), Eiropadome cita starpā nolēma minēto laikposmu pagarināt vēl līdz 2020. gada 31. janvārim.

7.

Pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības Bank of England ar 2020. gada 1. februāri pārstāj būt dalībvalsts nacionālā centrālā banka. Tādēļ no minētā brīža Bank of England vairs nevar būt VKM II centrālo banku līguma dalībniece. VKM II centrālo banku līgums jāgroza, lai atspoguļotu Bank of England izstāšanos no VKM II centrālo banku līguma. Lai ņemtu vērā šo izstāšanos, jāgroza arī VKM II centrālo banku līguma II pielikums “Ļoti īsa termiņa kredītiespējas izmantošanas maksimālais ierobežojums, kas minēts VKM II centrālo banku līguma 8., 10. un 11. pantā” (tālāk tekstā – “II pielikums”).

8.

Šo līgumu būtu jāpiemēro tikai ar 2020. gada 1. februāri, ja minētajā datumā Bank of England nav dalībvalsts nacionālā centrālā banka,