30.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 344/1

(1)

ECB Padome 2015. gada 4. martā pieņēma Eiropas Centrālās bankas Lēmumu (ES) 2015/774 (ECB/2015/10) (1), ar kuru izveidoja otrreizējo tirgu valsts sektora aktīvu iegādes programmu (turpmāk – “VSIP”). Izveidojot VSIP, ECB Padome paplašināja esošās aktīvu iegādes programmas, lai iekļautu valsts sektora vērtspapīrus. Kopā ar trešo nodrošināto obligāciju iegādes programmu (turpmāk – “NOIP3”) un ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru iegādes programmu (turpmāk – “ABS iegādes programma”) VSIP ir daļa no paplašinātās aktīvu iegādes programmas (turpmāk – “AIP”). AIP mērķis ir turpmāk uzlabot monetārās politikas transmisiju, atbalstīt eurozonas tautsaimniecības kreditēšanu, mīkstināt mājsaimniecību un uzņēmumu aizņēmumu nosacījumus un veicināt inflācijas atgriešanos aptuveni 2 % līmenī, kas atbilst ECB galvenajam mērķim, proti, uzturēt cenu stabilitāti.

(2)

Saskaņā ar mērķi nodrošināt cenu stabilitāti ECB Padome 2015. gada 3. decembrī nolēma pārskatīt noteiktus VSIP raksturlielumus, lai nodrošinātu noturīgu inflācijas tendences tuvināšanos līmenim, kas vidējā termiņā ir zemāks par 2 %, bet tuvu tam. Pārskatīšana atbilst ECB Padomes pilnvarām monetārās politikas jomā un pienācīgi atspoguļo riska pārvaldības apsvērumus.

(3)

Attiecīgi, lai sasniegtu VSIP mērķus, ECB Padome nolēma pagarināt plānoto periodu VSIP ietvaros veiktajām iegādēm līdz 2017. gada marta beigām vai ilgāk un jebkurā gadījumā vismaz līdz brīdim, kad ECB Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas tendences noregulēšanās atbilstoši mērķim vidējā termiņā nodrošināt inflācijas līmeni zemāku par 2 %, bet tuvu tam. ECB Padome nolēma attiecīgi pagarināt arī plānoto periodu NOIP3 un ABS iegādes programmas ietvaros veiktajām iegādēm.

(4)

ECB Padome nolēma arī, ka, lai veicinātu VSIP fleksibilitāti un tādējādi atbalstītu iegāžu turpmāku raitu īstenošanu vismaz līdz tās plānotajām beigām, eurozonas reģionālā un vietējā līmeņa valdību emitētie euro denominētie tirgojamie parāda instrumenti būs atbilstoši regulārām iegādēm, ko VSIP ietvaros veic tās jurisdikcijas nacionālās centrālās bankas, kurā atrodas emisiju veikusī iestāde.

(5)

ECB Padome nolēma arī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, atkārtoti ieguldīt AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru pamatsummas maksājumus, pienākot pamatā esošo vērtspapīru dzēšanas termiņam, tādējādi stimulējot labvēlīgus likviditātes apstākļus un veicinot atbilstošu monetārās politikas nostāju.

(6)

Attiecībā uz Lēmuma (ES) 2015/774 (ECB/2015/10) 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajiem parāda vērtspapīriem piemēro citus emitenta un emisijas proporcijas ierobežojumus. Šos ierobežojumus noteikts ECB Padome, ņemot vērā riska pārvaldības un tirgus darbības apsvērumus.

(7)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums (ES) 2015/774 (ECB/2015/10),

1)

lēmuma 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Euro denominēti tirgojami parāda vērtspapīri, ko emitējušas to dalībvalstu centrālās, reģionālās vai vietējās valdības, kuru valūta ir euro, atzītas aģentūras, kuras atrodas eurozonā, starptautiskas organizācijas, kuras atrodas eurozonā, un daudzpusējas attīstības bankas, kuras atrodas eurozonā, ir atbilstoši iegādei VSIP ietvaros, ko veic Eurosistēmas centrālās bankas, ar nosacījumu, ka tiek izpildītas 3. pantā noteiktās prasības. Īpašos apstākļos – nespējot veikt iegādi visā paredzētajā apjomā – ECB Padome var nolemt iegādāties citu struktūru, kuras atrodas eurozonā, emitētus tirgojamus parāda vērtspapīrus saskaņā ar 4. punkta nosacījumiem.”;

2)

ar šādu punktu aizstāj 3. panta 3. punktu:

“3.   Lai parāda vērtspapīri 1. un 2. punkta nozīmē būtu atbilstoši iegādei VSIP ietvaros, to atlikušais termiņš attiecīgās Eurosistēmas centrālās bankas veiktas iegādes brīdī ir vismaz divi gadi, bet nepārsniedz 30 gadus. Lai veicinātu raitu īstenošanu, tirgojami parāda instrumenti ar 30 gadu un 364 dienu atlikušo termiņu ir atbilstoši iegādei VSIP ietvaros. Ja nav iespējams veikt centrālo, reģionālo vai vietējo valdību un atzītu aģentūru emitētu tirgojamo parāda instrumentu iegādi paredzētajos apjomos, nacionālās centrālās bankas aizstāšanas nolūkā veic arī starptautisku organizāciju un daudzpusēju attīstības banku emitētu tirgojamo parāda instrumentu iegādi.”;

3)

ar šādu punktu aizstāj 3. panta 4. punktu:

“4.   Eurosistēmas centrālās bankas īpašos apstākļos var sniegt ECB Padomei ierosinājumus par publiskām nefinanšu sabiedrībām, kas atrodas to jurisdikcijā un emitē tirgojamus parāda instrumentus, kurus varētu iegādāties kā aizstājējus gadījumā, ja nav iespējams veikt centrālo, reģionālo vai vietējo valdību un atzītu aģentūru emitētu tirgojamo parāda instrumentu iegādi visā paredzētajā apjomā.

Ierosinātā publiskā nefinanšu sabiedrība atbilst vismaz abiem tālāk minētajiem kritērijiem:

Euro denominēti tirgojami parāda instrumenti, kurus emitējušas šādas publiskas nefinanšu sabiedrības, kas atrodas eurozonā, un kuri atbilst i) atbilstības kritērijiem, kas saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnes (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) (4) ceturto daļu noteikti tirgojamiem aktīviem kā nodrošinājumam Eurosistēmas monetārās politikas operācijām, un ii) 2. un 3. punkta prasībām, pēc ECB Padomes apstiprinājuma ir atbilstoši iegādei VSIP ietvaros kā aizstājēji.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.)."

(3)  Padomes Regula (EK) Nr. 3603/93 (1993. gada 13. decembris), ar ko precizē definīcijas, lai piemērotu Līguma 104. pantā un 104.b panta 1. punktā minētos aizliegumus (OV L 332, 31.12.1993., 1. lpp.)."

(4)  Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2015/510 (2014. gada 19. decembris) par Eurosistēmas monetārās politikas regulējuma īstenošanu (ECB/2014/60) (OV L 91, 2.4.2015., 3. lpp.).”;"

4)

ar šādu pantu aizstāj 5. pantu:

“5. pants

Iegādes ierobežojumi

1.   Ievērojot 3. panta noteikumus, tirgojamiem parāda vērtspapīriem, kas atbilst 3. pantā noteiktajiem kritērijiem, VSIP ietvaros pēc turējumu konsolidēšanas visos Eurosistēmas centrālo banku portfeļos piemēro emisijas proporcijas ierobežojumu katram starptautiskajam vērtspapīru identifikācijas numuram.

No 2015. gada 10. novembra emisijas proporcijas ierobežojums ir 33 % apjomā katram ISIN. Atkāpjoties no iepriekš noteiktā, emisijas proporcijas ierobežojumu nosaka 25 % apmērā katram ISIN attiecībā uz tiem atbilstošiem tirgojamiem parāda vērtspapīriem, kuri ietver kopējas rīcības klauzulu (collective action clause; KRK), kas atšķiras no Ekonomikas un finanšu komitejas izstrādātā eurozonas KRK modeļa, kuru dalībvalstis piemēro saskaņā ar Līguma par Eiropas Stabilitātes mehānisma izveidi 12. panta 3. punktu, un šo emisijas proporcijas ierobežojumu palielina līdz 33 %, katrā atsevišķā gadījumā pārbaudot, vai turējumi 33 % apjomā katram ISIN nerada situāciju, kurā parādu normālu restrukturizāciju ietekmētu Eurosistēmas centrālo banku bloķējošā mazākuma turējumi.

2.   Visu atbilstošo tirgojamo parāda vērtspapīru kopumam attiecībā uz 3. pantā definētajiem atlikušajiem termiņiem VSIP ietvaros pēc turējumu konsolidēšanas visos Eurosistēmas centrālo banku portfeļos piemēro kopējo ierobežojumu 33 % apjomā no viena emitenta vērtspapīru atlikuma.

3.   Attiecībā uz 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajiem parāda vērtspapīriem piemēros citus emitenta un emisijas proporcijas ierobežojumus. Šos ierobežojumus noteikts ECB Padome, ņemot vērā riska pārvaldības un tirgus darbības apsvērumus.”;

5)

ar šādiem punktiem aizstāj 6. panta 1. un 2. punktu:

“1.   Tirgojamos parāda vērtspapīrus, kas ir atbilstoši iegādei VSIP ietvaros, iegādājas tā, lai 12 % no to iegrāmatotās kopvērtības veidotu atbilstošu starptautisku organizāciju un daudzpusēju attīstības banku emitēti vērtspapīri un 88 % – atbilstošu centrālo, reģionālo vai vietējo valdību un atzītu aģentūru emitēti vērtspapīri vai attiecīgos gadījumos saskaņā ar šā lēmuma 3. panta 4. punktu atbilstošu publisko nefinanšu sabiedrību emitēti vērtspapīri. ECB Padome var pārskatīt minētās sastāva proporcijas. Atbilstošu starptautisku organizāciju, daudzpusēju attīstības banku un reģionālo un vietējo valdību emitētu parāda vērtspapīru iegādi veic tikai NCB.

2.   NCB iegādājas 92 % no tirgojamo parāda vērtspapīru, kas ir atbilstoši iegādei VSIP ietvaros, iegāžu kopējās bilances vērtības, un atlikušos 8 % iegādājas ECB. Iegāžu sadalījums pa jurisdikcijām atbilst attiecīgajām daļām ECB kapitāla parakstīšanas atslēgā, kā minēts ECBS Statūtu 29. pantā.”