Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas kopīgais paziņojums, paužot gandarījumu par SEPA maksāšanas līdzekļu izmantošanas oficiālo uzsākšanu ES bankās

Šodien SEPA (vienotā euro maksājumu telpa) uzsāk darbību un Eiropas bankas oficiāli sāks izmantot pirmo SEPA maksāšanas līdzekli kredīta pārvedumiem. Tas ir pirmais solis dažu nākamo gadu migrācijas procesā, kad klienti tirgus virzītā procesā pāries no nacionālajiem elektroniskajiem maksāšanas līdzekļiem uz jaunajiem SEPA līdzekļiem. Tas ir loģisks turpinājums euro ieviešanai un radīs būtiskas priekšrocības, uzlabojot maksājumu tirgus konkurētspēju un efektivitāti.

SEPA ir jaunā vienotā euro maksājumu telpa, kas ļauj veikt maksājumus visā euro zonā tikpat ātri, droši un vienkārši kā nacionālos maksājumus. Pēc SEPA izveides visi euro maksājumi tiks uzskatīti par iekšzemes maksājumiem un veikti ar vienu maksāšanas līdzekļu kopumu. Tādējādi SEPA ir dabisks attīstības ceļš pēc euro ieviešanas un vēl viens būtisks solis, lai īstenotu visu Eiropas vienotā tirgus potenciālu. SEPA maksājumus var izmantot arī euro maksājumos Eiropas Savienībā ārpus euro zonas, kā arī vairākās kaimiņvalstīs ^[1].

Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropas Komisija (EK) pauž gandarījumu par SEPA oficiālo darbības uzsākšanu un atzinīgi novērtē būtisko sagatavošanās darbu, ko Eiropas bankas veikušas Eiropas Maksājumu padomes vadībā, lai izveidotu SEPA. Tāpēc šodien ir nozīmīga diena SEPA migrācijas procesā, kad oficiāli sāk izmantot SEPA maksāšanas līdzekli kredīta pārvedumiem. Tehnisku un juridisku iemeslu dēļ SEPA tiešā debeta maksāšanas līdzekli sāks izmantot pēc kāda laika, taču ne vēlāk kā 2009. gada 1. novembrī. SEPA karšu maksājumu sistēma karšu maksājumiem ir spēkā kopš 2008. gada 1. janvāra.

SEPA dos būtisku ieguldījumu Lisabonas stratēģijā. Tā uzlabos ES maksājumu tirgu efektivitāti un veicinās jauninājumus, paaugstinot Eiropas tautsaimniecības konkurētspēju. Valsts sektorā SEPA varētu izmantot kā pamatu e-valdības tālākai attīstībai, tādējādi palīdzot uzlabot valsts pakalpojumu efektivitāti.

Divi ECB ^[2] un EK ^[3] veiktie pētījumi liecina, ka SEPA radīs milzīgas priekšrocības. Īpaši EK veiktais pētījums rāda, ka nākamajos sešos gados iespējamais maksājumu tirgu ieguvums, izmantojot SEPA, vien varētu pārsniegt 123 mljrd. euro. Papildu ieguvums varētu būt vēl 238 mljrd. euro, ja SEPA varēs izmantot kā platformu elektroniskajiem rēķiniem.

Abi pētījumi arī rāda, ka SEPA migrācijas process būs sarežģīts, īpaši bankām. Saskaņā ar ECB pētījumu bankas varēs būtiski samazināt izmaksas, taču starp tām būs lielāka konkurence. SEPA arī sniegs bankām iespēju ieviest tirgū jaunus pievienotās vērtības pakalpojumus saistībā ar maksājumu ķēdi. Tāpēc ECB un EK aicina bankas saglabāt SEPA procesa tempu, lai lietotāji varētu ātri tirgus virzītā procesā pāriet uz jaunajiem SEPA maksāšanas līdzekļiem un tiktu pēc iespējas samazinātas divkāršu maksājumu (t.i., esošie nacionālie maksājumi un jaunie SEPA standarti) izmaksas. Tāpēc ātri jāievieš jaunais SEPA tiešā debeta maksāšanas līdzeklis un attiecīgajām ieinteresētajām pusēm pilnībā jāievieš SEPA karšu maksājumu sistēma.

Uzņēmumi un valsts pārvalde, kas ļoti daudz izmanto maksāšanas līdzekļus, gūs būtisku labumu no SEPA radītās iespējas uzlabot darbības efektivitāti. Tāpēc uzņēmumiem un valsts pārvaldes iestādēm būtu jādod būtisks ieguldījums SEPA veiksmīgā īstenošanā – pirmajiem tirgus virzītā procesā jāievieš SEPA instrumenti, nepieļaujot cenu un darbības rādītāju pasliktināšanos ^[4] salīdzinājumā ar esošajiem nacionālajiem maksāšanas līdzekļiem.

Atzīmējot SEPA oficiālo atklāšanu Čārlijs Makkrīvijs (Charlie McCreevy) (EK Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs), Ģertrūde Tumpela-Gugerela (Gertrude Tumpel-Gugerell) (ECB Valdes locekle) un Gerards Hartsinks (Gerard Hartsink) (Eiropas maksājumu padomes priekšsēdētājs) šovakar vadīs SEPA atklāšanas pasākumu Briselē, piedaloties ES maksājumu tirgus ievērojamiem pārstāvjiem.