Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs

Kāpēc inflācija pašlaik ir tik augsta?

16.11.2021.

Iespējams, būsiet ievērojuši, ka pēdējā laikā sadārdzinājusies gan degvielas uzpilde, gan friziera apmeklējums, gan pārtikas iegāde. Lai gan dažas preces ir lētākas nekā pirms gada, kopumā mēs par pirkumiem maksājam vairāk. To dēvē par inflāciju.

Kāpēc cenas paaugstinās straujāk nekā iepriekš?

Pēc gadiem ilga ļoti zemas inflācija perioda 2021. gada augustā, septembrī un oktobrī inflācija sasniedza augstāko līmeni 13 gados. To nosaka trīs galvenie iemesli – strauja tautsaimniecības darbības atsākšanās, enerģijas cenu kāpums, kas palielina inflāciju, un tas, ko statistiķi dēvē par bāzes efektu.

Mūsu tautsaimniecība ātri atsāk darboties

Atceļot arvien vairāk ierobežojumu, mūsu tautsaimniecība ātri atsāk darboties. Cilvēki atkal ceļo un apmeklē restorānus. Viņi pērk vairāk, tērējot daļu no naudas, ko nevarēja tērēt ierobežojumu laikā. Kad tautsaimniecība aug, uzņēmumiem ir vieglāk paaugstināt cenas, nezaudējot klientus. Tieši to mēs redzam šobrīd. Tomēr galu galā cilvēki būs iegādājušies tās preces un pakalpojumus, kuru iegādi atlika pandēmijas laikā.

Taču tas viss nenotiek vienā tempā. Uzņēmumiem ir grūti nodrošināt strauji augošo pieprasījumu, kamēr tie atjauno pandēmijas smagi skartās piegādes ķēdes. Tādas problēmas kā kuģu konteineru trūkums nozīmē, ka preču pārvadāšana kļuvusi sarežģītāka un dārgāka. Jo ilgāk šādas grūtības pastāv, jo lielāka iespēja, ka uzņēmumi šīs izmaksas novirzīs uz saviem klientiem augstāku cenu veidā.

Pandēmija mainījusi arī to, kā mēs dzīvojam un strādājam, tādējādi mainījušās arī preces, kas mums nepieciešamas. Patērētāji iegādājas vairāk konkrētu preču, piemēram, elektronikas ierīču un mājokļu labiekārtošanas piederumu, nekā bija plānojuši uzņēmumi, kas šīs preces pārdod. Pēkšņi aptrūkušās svarīgas detaļas, piemēram, pusvadītāji. Kad uzņēmumi nevar strādāt tādā tempā, kādā cilvēki vēlas iegādāties preces, tiek paaugstinātas cenas. Ekonomisti to dēvē par piedāvājuma un pieprasījuma likumu.

Paies zināms laiks, līdz šī piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotība pakāpeniski izzudīs, uzņēmumiem ražojot vairāk mikroshēmu un būvējot jaunus kuģus.

Augstākas enerģijas cenas paaugstina inflāciju

Nafta, gāze un elektrība kļuvusi dārgāka visā pasaulē. Daudzi faktori ietekmē enerģijas cenas – mazāk vēja Apvienotajā Karalistē nozīmēja, ka nedarbojās vēja ģeneratori, sausuma dēļ Brazīlijā saruka hidroelektrostaciju saražotās enerģijas apjoms, un pagājušā gada aukstā ziema noplicināja mūsu naftas un gāzes rezerves. Līdz ar augošo pieprasījumu tas izraisīja strauju cenu kāpumu. Liela daļa uzņēmumu un iedzīvotāju izmaksu saistītas ar enerģiju, tāpēc naftas, gāzes un elektroenerģijas cena ir ļoti būtiska kopējā inflācijā – pusi no nesenā inflācijas pieauguma noteica augstākas enerģijas cenas. Tā kā ārkārtīgi daudz faktoru ietekmē enerģijas cenas, nav nekas neparasts, ka tās bieži mainās.

Inflācija šobrīd ir augsta, jo pagājušajā gadā tā bija ļoti zema

Lai izmērītu inflāciju, mēs salīdzinām cenu pārmaiņas no gada uz gadu. Pagājušajā gadā pandēmijas kulminācijas laikā cenas bija ārkārtīgi zemas – to daļēji noteica tirdzniecības nodokļa samazinājums Vācijā. Salīdzinot pašreizējās augstākās cenas ar šādu ļoti zemu līmeni, atšķirības šķiet ievērojamas. To dēvē par bāzes efektu, un tas diezgan ātri izzudīs.

Tātad, kas notiks ar inflāciju nākamgad?

Mēs sagaidām, ka 2022. gadā inflācija samazināsies. Piedāvājums pakāpeniski panāks pieprasījumu, atbilstoši tirgu gaidām enerģijas cenas nākamgad samazināsies un bāzes efekti vairs netiks iekļauti gada cenu salīdzinājumā, ko izmanto inflācijas aprēķināšanai.

Tomēr šāda pandēmija nesenā pagātnē nav piedzīvota, tāpēc arī šī atveseļošanās varētu būt atšķirīga. Iespējams, būs nepieciešams vairāk laika, lai novērstu milzīgos piegādes ķēžu traucējumus. Enerģijas cenas var turpināt pieaugt arī tāpēc, ka notiek pāreja uz videi nekaitīgu ekonomiku.

Mēs arī rūpīgi uzraugām algas, jo pastāv cenu un algu savstarpēja ietekme. Darbinieki un arodbiedrības pašlaik pieprasa palielināt atalgojumu, lai kompensētu dzīves dārdzības kāpumu. Tas ir normāli. Bet, ja algas turpina pieaugt, uzņēmumi var atgūt radušās izmaksas, paaugstinot cenas, tādējādi palielinot tās vēl vairāk. Ja iedzīvotāji un uzņēmumi sagaidīs, ka augstāka inflācija būs ilgstoša, arī faktiskā inflācija var pieaugt. Ekonomisti to dēvē par netiešo ietekmi. Taču pagaidām nav bijis vērojams liels algu pieaugums.

Ko ECB var darīt šajā jautājumā?

Mēs esam pārliecināti, ka 2022. gadā inflācija samazināsies. Tā kā monetārā politika darbojas ar zināmu laika nobīdi, tā nevar palīdzēt pret īslaicīgu strauju cenu kāpumu. Kredītu sadārdzināšana laikā, kad dārgāka enerģija un degviela mazina iedzīvotāju ienākumus un uzņēmumu peļņu, radītu nevēlamus šķēršļus tautsaimniecības atlabšanai. 

Augstākas procentu likmes neatrisinātu piedāvājuma un pieprasījuma, enerģijas cenu un bāzes efektu nelīdzsvarotību, kā rezultātā cenas šobrīd palielinās – tāpēc nerastos vairāk kuģu konteineru un nepalielinātos pusvadītāju un degvielas krājumi. Taču monetārā politika var nodrošināt, lai šāds straujš cenu kāpums nekļūtu pastāvīgs. Tāpēc mēs rūpīgi pētām inflācijas perspektīvas turpmākajos gados.

Mūsu uzdevums ECB ir saglabāt stabilas cenas. Tas nozīmē, ka vidējā termiņā mēs cenšamies sasniegt 2% inflācijas mērķi. Tādējādi ieguvēji ir visi euro zonas iedzīvotāji – stabilas cenas palīdz nodrošināt tautsaimniecības izaugsmi, netiek apdraudēta nodarbinātība un cilvēki var būt pārliecināti, ka nauda makā rītdien būs aptuveni tikpat vērta, cik šodien.

Aprēķiniet savu inflācijas līmeni