content here is the anonymously transparent proxied version of ecb.europa.eu   X
European Central Bank - eurosystem
Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs
Christine Lagarde
The President of the European Central Bank
  • INTERVIJA

Intervija portālā "Delfi"

Žanetes Hākas intervija ar ECB prezidenti Kristīni Lagardu (Christine Lagarde)

2022. gada 1. novembris

Kā Jūs raksturotu pašreizējo situāciju euro zonas tautsaimniecībā?

Inflācija joprojām ir pārāk augsta visā euro zonā un jo īpaši Latvijā. Kā zināt, inflācija Latvijā oktobrī pieauga līdz 21.8%, kas ievērojami pārsniedz euro zonas vidējo rādītāju (10.7%). Cenu kāpumu joprojām galvenokārt nosaka augstākas enerģijas un pārtikas cenas. Biežāk un biežāk redzam, ka pieaugošās enerģijas cenas ietekmē arvien vairāk tautsaimniecības nozaru. Ņemot to vērā, mēs pagājušajā nedēļā nolēmām trešo reizi pēc kārtas paaugstināt mūsu procentu likmes. Un mēs paredzam, ka paaugstināsim procentu likmes vēl vairāk, lai nodrošinātu savlaicīgu inflācijas atgriešanos mūsu 2% vidējā termiņa mērķa līmenī.

Pašlaik dominē viedoklis, ka inflācija atkal pietuvosies 2% mērķa līmenim 2024. gadā (saskaņā ar ECB prognozi tā 2024. gadā būs 2.3%). Vai šāda perspektīva ir reāla vai var būt nepieciešams ilgāks laiks, lai iegrožotu augstās cenas? Daži ekonomisti uzskata, ka ECB pārāk lēni reaģējusi uz inflāciju, kopš 2021. gada vasarā sākās tās nepārtraukts kāpums.

Mēs uzsākām monetārās politikas normalizēšanu gandrīz pirms gada, 2021. gada decembrī, kad paziņojām, ka pakāpeniski pārtrauksim mūsu pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas neto iegādes. Pēc tam pārtraucām neto iegādes mūsu aktīvu iegādes programmas ietvaros un pārstājām sniegt perspektīvas norādes par procentu likmēm. Kopš jūlija esam paaugstinājuši procentu likmes par 200 bāzes punktiem – tas bijis straujākais pieaugums euro vēsturē. Un tas nav viss. Mēs lemsim par turpmākajiem politikas pasākumiem katras sanāksmes ietvaros, ik reizi novērtējot, kā attīstījusies tautsaimniecības un inflācijas perspektīva, un ņemot vērā arī to, kā darbojušies mūsu līdzšinējie pasākumi. Jo ilgāk inflācija saglabāsies šādā augstā līmenī, jo lielāks būs risks, ka tā izplatīsies visā tautsaimniecībā. Tad arī patērētāji un uzņēmumi sāks nākotnē sagaidīt augstāku inflāciju, un tas ir bīstami. Tas mums jānovērš. Tieši tāpēc esam apņēmušies darīt visu, kas nepieciešams, lai panāktu inflācijas atgriešanos mūsu 2% mērķa līmenī.

Kā Jūs atbildētu kritiķiem, kuri apgalvo, ka pašlaik ECB pārāk agresīvi paaugstina procentu likmes? ECB galvenais mērķis ir nostabilizēt inflāciju, bet vai nebaidāties, ka pārāk spēcīgs un pārāk straujš procentu likmju kāpums tiešām varētu kaitēt uzņēmumiem un kavēt turpmāko izaugsmi?

Tā ir taisnība, ka recesijas iespēja ir pieaugusi un nenoteiktība joprojām ir augsta. Šajos apstākļos mums ikvienam jādara savs darbs. Centrālajai bankai jākoncentrē uzmanība uz savu uzdevumu. Mūsu uzdevums ir nodrošināt cenu stabilitāti, un mums tas jāpilda, izmantojot visus pieejamos instrumentus un izvēloties no tiem piemērotākos un efektīvākos. Ilgtermiņa skatījumā ilgstoši augsts inflācijas līmenis nodara sabiedrībai lielāku ļaunumu, jo tas vairo nabadzību. Stabilas cenas veido pamatu raiti funkcionējošai tautsaimniecībai, kurā labumu gūst ikviens.

Ko varam sagaidīt nākotnē – vai ir kāds noteikts procentu likmju līmenis, kas, Jūsuprāt, jāsasniedz, lai kontrolētu situāciju euro zonas tautsaimniecībā? Vai ir līmenis, līdz kuram centīsieties nenonākt? Vai arī tas būs atkarīgs no ekonomiskās situācijas? Vai jūs pievērsīsiet uzmanību tikai inflācijai vai arī citiem faktoriem?

Mūsu mērķis ir procentu likmju līmenis, kas ļautu sasniegt 2% vidēja termiņa inflācijas mērķi. Galamērķis ir skaidrs, un mēs to vēl neesam sasnieguši. Mēs arī turpmāk palielināsim procentu likmes. Es nenosaukšu kādu konkrētu skaitli, jo šajā augstas nenoteiktības vidē mēs esam atteikušies no perspektīvas norādēm. Mēs lemsim par procentu likmju paaugstināšanas turpmāko gaitu un apmēru katras sanāksmes ietvaros.

Vai Jūs uzskatāt, ka pašlaik pieaug arī finanšu stabilitātes vai mājokļu tirgus riski? Kas būtu jādara, lai tos mazinātu, un kādus soļus šajā sakarā sper ECB?

Pašlaik vērojamā augstā inflācija smagi skar mājsaimniecību rīcībā esošos ienākumus. Tas īpaši attiecas uz tām mājsaimniecībām, kuru ienākumi jau iepriekš bijuši zemi. Vienlaikus redzam, ka darba tirgus ir ārkārtīgi noturīgs. Kopā ar pandēmijas laikā izveidotajiem uzkrājumiem, valdības atbalstu un kredītbrīvdienām tas līdz šim ļāvis nostiprināt mājsaimniecību finanses. Taču mājsaimniecības varētu būt jutīgas pret pieaugošajām parāda apkalpošanas izmaksām, īpaši tajās valstīs, kurās ir pārmērīgi augstas mājokļu cenas, paaugstināts parāda līmenis un mājsaimniecību parādi lielā mērā pakļauti mainīgajām procentu likmēm. Šos riskus vissekmīgāk var risināt ar konkrētu valstu politikas pasākumu palīdzību. Detalizētāku analīzi mēs sniegsim vēlāk šajā mēnesī savā finanšu stabilitātes pārskatā, ko publicējam divas reizes gadā.

Vai Jums ir kādas norādes bankām finanšu stabilitātes atjaunošanai gadījumam, ja strauji pieaugtu kavēto kredītu apjoms?

Augstākas procentu likmes un monetārās politikas normalizācija parasti bankas ietekmē atšķirīgi atkarībā no to izmantotā uzņēmējdarbības modeļa. Mūsu banku uzraugi gādās par to, lai bankas būtu gatavas izturēt iespējamo nelabvēlīgo ietekmi. Taču mums visiem uzmanīgi jāmonitorē jaunie riski, t.sk. riski, ko rada Krievijas agresīvā karadarbība Ukrainā. Kara tiešā ietekme uz euro zonas bankām pagaidām ir ierobežota, taču uzņēmējdarbības vide un tautsaimniecības apstākļi kopumā ir mainījušies. ECB banku uzraudzības funkcija uzsākusi pārbaudīt euro zonas nozīmīgāko banku uzkrājumu veidošanas praksi, lai nodrošinātu to gatavību. Šobrīd visiem jābūt ārkārtīgi piesardzīgiem.

Daži šo krīzi salīdzina ar 2008. gada krīzi. Daži apgalvo, ka tām nav nekā kopēja, bet citi atrod līdzības. Vai uzskatāt, ka situācija varētu pasliktināties līdz tādam līmenim, kāds bija 2008. un 2009. gadā, vai centrālās bankas, valstis un citas institūcijas tagad ir labāk sagatavojušās?

Globālā finanšu krīze mums daudz ko iemācīja, un bankas tagad ir labākā situācijā nekā pirms šīs krīzes. Tas ir arī tāpēc, ka tagad mums ir kopīga banku uzraudzība visā euro zonā. Tomēr nedrīkst ļauties pašapmierinātībai. Mums visiem jāsaglabā piesardzība un jābūt gataviem reaģēt uz notiekošo.

Kā Jūs vērtējat euro zonas valstu finanšu disciplīnu? Pandēmijas laikā bija nepieciešams palielināt valstu parādsaistības un atbalstīt uzņēmumus un mājsaimniecības, bet tagad saskaramies ar enerģijas krīzi un valstis nespēj samazināt savu parādu, savukārt parāda maksājumi palielinās. Vai pastāv risks, ka tā rezultātā valstīm nāksies piedzīvot vēl smagāku krīzi?

Kopš Krievijas nepamatotā iebrukuma Ukrainā valdības ātri reaģējušas, lai palīdzētu tiem, ko vissmagāk ietekmē cenu kāpums enerģijas krīzes rezultātā. Tas ir ļoti iepriecinoši, jo stiprina mūsu sabiedrību. Taču ir būtiski, lai šie pasākumi būtu īslaicīgi, vērsti uz konkrētiem sabiedrības slāņiem un turklāt stimulētu energoresursu taupīšanu. Jo tikai tādējādi tie var palīdzēt apturēt augstas inflācijas ietekmes izplatīšanos visā tautsaimniecībā un ierobežot tās ietekmi uz valsts finansēm. Un ir ārkārtīgi svarīgi, ka, neraugoties uz šiem ārkārtas pasākumiem, mēs paātrinām pāreju uz tīru enerģiju. Šajā ziņā ES var uzņemties nozīmīgu lomu, izmantojot valsts ieguldījumus. Tādējādi tiks mazināts arī inflācijas spiediens.

Kā Jūs vērtējat Latvijas finanšu disciplīnu un finanšu sektoru? Vai saskatāt riskus, kas apdraud mūsu valsts tautsaimniecību?

Šā gada 2. ceturkšņa beigās Latvijas valsts parāds bija 41.6% no kopējās tautsaimniecības produkcijas izlaides jeb iekšzemes kopprodukta. Šis rādītājs ir daudz zemāks par euro zonas vidējo līmeni (94.2%). Manuprāt, viens no lielākajiem riskiem ne tikai Latvijai, bet visai euro zonai kopumā ir lielais nenoteiktības līmenis, ar ko saskaramies sakarā ar Krievijas karu Ukrainā. Inflāciju lielā mērā nosaka augstākas enerģijas izmaksas. Tā kā ir ierobežota skaidrība par to turpmāko attīstību, mājsaimniecībām un uzņēmumiem ir grūti plānot nākotni. To varētu mainīt koordinēta ES atbilde, lai nodrošinātu energoapgādes drošību – piemēram, veicot kopējas iegādes ES ietvaros. Tādējādi ES valstīm nenāktos pārsolīt vienai otru starptautiskajā energoresursu tirgū.

Vai varat sniegt prognozes attiecībā uz euro zonu nākamajā gadā? Kāda būs tautsaimniecības situācija šajā reģionā?

Septembrī mēs publicējām savas jaunākās iespēju aplēses. Saskaņā ar pamataplēsi inflācija šogad būs 8.1%, nākamgad – 5.5% un 2024. gadā – 2.3%. Gaidāms, ka izaugsme nākamajā gadā palēnināsies līdz 0.9% un 2024. gadā sasniegs 1.9%. Ņemot vērā ārkārtīgi lielo nenoteiktību attiecībā uz tautsaimniecības perspektīvām sakarā ar Krievijas karu Ukrainā mēs publicējām arī pesimistisko scenāriju, kurā pieņemts, ka karš ieilgs, kas nozīmē ilgstošu ģeopolitisko spriedzi. Pesimistiskais scenārijs paredz, ka inflācija šajā un nākamajā gadā būs nedaudz augstāka, bet pēc tam 2024. gadā sasniegs 2.7%. Lai gan saskaņā ar šo scenāriju šajā gadā joprojām tiek gaidīta euro zonas tautsaimniecības izaugsme, nākamajā gadā tiek prognozēts tautsaimniecības sarukums, bet 2024. gadā atsāksies izaugsme. Kopš septembra izaugsmes perspektīva salīdzinājumā ar pamataplēsi pavājinājusies. Pilnīgāks pārskats būs iespējams decembrī, kad būs pieejamas mūsu nākamās iespēju aplēses.




KONTAKTINFORMĀCIJA

Eiropas Centrālā banka

Komunikācijas ģenerāldirektorāts

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

Kontaktinformācija plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem