Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs
  • PAZIŅOJUMS PRESEI

ECB ziņo par progresu ceļā uz euro ieviešanu

2024. gada 26. jūnijā

  • Ziņojumā, ko sagatavo reizi divos gados, tiek vērtēts Bulgārijas, Čehijas Republikas, Ungārijas, Polijas, Rumānijas un Zviedrijas progress ceļā uz euro ieviešanu.
  • Inflācija, kas pārsniedz atsauces vērtību, tiek uzskatīta par galveno ekonomisko šķērsli ziņojumā aplūkotajās Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstīs.
  • Piecās no sešām aplūkotajām valstīm tiesību akti pilnībā neatbilst euro ieviešanas juridiskajām prasībām.
  • Gaidāms, ka tautsaimniecības aktivitāte 2024. gadā pastiprināsies, bet perspektīvu aizēnos ģeopolitiskā nenoteiktība.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2024. gada Konverģences ziņojumā secināts, ka kopš 2022. gada Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kas nav ieviesušas euro, panākušas ierobežotu progresu attiecībā uz ekonomisko konverģenci ar eurozonu. To galvenokārt noteikuši sarežģītie ekonomiskie apstākļi.

Pēdējos divos gados aplūkotās valstis cietušas no sekām, ko radījis Krievijas iebrukums Ukrainā, izraisot būtisku tautsaimniecības aktivitātes pavājināšanos un inflācijas pieaugumu. Vairāk skartas valstis, kurām vēsturiski ir lielāka energoatkarība no Krievijas un ciešākas tirdzniecības saiknes ar to. Turpmāk gaidāms, ka ekonomiskā aktivitāte visās aplūkotajās valstīs pastiprināsies, taču ģeopolitiskā spriedze un riski aizēno tautsaimniecības perspektīvas.

Runājot par cenu stabilitātes kritēriju, piecās no aplūkotajām valstīm (Bulgārijā, Čehijas Republikā, Ungārijā, Polijā un Rumānijā) vidējā inflācija ievērojami pārsniedza atsauces vērtību (3.3 %), bet Zviedrijā tā nedaudz pārsniedza atsauces vērtību (1. att.). Šīs atsauces vērtības pamatā ir pēdējo 12 mēnešu laikā vislabākos rezultātus uzrādījušās trīs valstis, t. i., Dānija (1.1 %), Beļģija (1.9 %) un Nīderlande (2.5 %), ņemot vērā to vidējo inflācijas līmeni pēdējo 12 mēnešu laikā un pieskaitot 1.5 procentu punktus. Aprēķinā netika iekļauts viens izņēmums (Somija).

1. attēls

SPCI inflācija

(gada vidējās pārmaiņas; %)

Avots: Eurostat.

2. attēls

Valdības budžeta pārpalikums (+)/deficīts (–)

(% no IKP)

Avots: Eurostat.

Četrās šajā ziņojumā aplūkotajās valstīs fiskālais deficīts 2023. gadā uzlabojās salīdzinājumā ar 2021. gada līmeni – to noteica tautsaimniecības atveseļošanās pēc pandēmijas un fiskālā atbalsta pasākumu pakāpeniska atcelšana. Tomēr šo uzlabojumu daļēji neitralizēja Krievijas kara pret Ukrainu ekonomiskā ietekme, t. sk. vājāka tautsaimniecības aktivitāte un fiskālās politikas pasākumi, kas tika īstenoti, reaģējot uz augstajām enerģijas cenām. Čehijas Republika, Ungārija, Polija un Rumānija 2023. gadā pārsniedza budžeta deficīta atsauces vērtību (3 % no IKP; 2. att.). Valdības parāda attiecība pret IKP 2023. gadā visās aplūkotajās valstīs, izņemot Ungāriju, bija zemāka par atsauces vērtību (60 %). Gaidāms, ka Ungārijā, Polijā un Rumānijā budžeta bilance 2024. un 2025. gadā turpinās pārsniegt atsauces vērtību.

Rumānija joprojām pakļauta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrai, kas tika uzsākta 2020. gadā. Eiropas Komisija 2024. gada 19. jūnijā konstatēja, ka Rumānija nav veikusi efektīvus pasākumus, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu. Komisija nesen arī secināja, ka Ungārijā un Polijā nav izpildīts Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktais valdības budžeta deficīta kritērijs. Komisija ieteiks ES Padomei uzsākt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru attiecībā uz šīm valstīm.

Runājot par valūtas kursa kritēriju, tikai Bulgārijas leva piedalās valūtas kursa mehānismā (VKM II). Bulgārija 2020. gada jūlijā pievienojās VKM II ar jau izveidotu valūtas padomi, uzņemoties vienpusējas saistības. Šī vienošanās par dalību VKM II pamatojās uz Bulgārijas valsts institūciju ciešu apņemšanos vairākās politikas jomās. Bulgārija pašlaik cenšas izpildīt šīs politikas saistības, tostarp stiprinot savu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumu.

Kas attiecas uz ilgtermiņa procentu likmju konverģenci, trijās no sešām aplūkotajām valstīm (Polijā, Rumānijā un Ungārijā) ilgtermiņa procentu likmes pārsniedza atsauces vērtību (4.8 %).

Valsts un ekonomikas institūciju stiprums ir būtisks ilgtermiņa konverģences ilgtspējas faktors. Starptautisko organizāciju publicētie rādītāji liecina, ka iestāžu un pārvaldības kvalitāte aplūkotajās valstīs, izņemot Zviedriju, joprojām ir zemāka nekā pārējās ES valstīs.

Kas attiecas uz nacionālo tiesību aktu atbilstību Līgumiem un ECBS un ECB Statūtiem, piecas no sešām aplūkotajām valstīm nav nodrošinājušas pilnīgu atbilstību euro ieviešanas prasībām. Attiecībā uz Bulgārijas tiesību aktiem ziņojumā secināts, ka nacionālie tiesību akti atbilst Līgumam un Statūtiem saskaņā ar attiecīgās valsts novērtējumā izklāstītajiem nosacījumiem un interpretāciju.

Lai saņemtu papildinformāciju, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus lūdzam vērsties pie Esteres Miltenī-Torstensones (Eszter Miltényi-Torstensson; tālr. +49 171 769 5305).

Piezīmes.

  • Eiropas Komisijas Konverģences ziņojums
  • ECB Konverģences ziņojumā reizi divos gados vai pēc konkrētas dalībvalsts lūguma tiek novērtēta to ES dalībvalstu, kuras nav ieviesušas euro un uz kurām attiecas izņēmums, ekonomiskā un tiesiskā konverģence. Ziņojumā vērtēta sasniegtā ilgtspējīgā ekonomiskā konverģence ar eurozonu un tas, vai valsts tiesību akti atbilst ES tiesiskajam regulējumam un vai attiecīgās nacionālās centrālās bankas izpildījušas tiesību aktos noteiktās prasības. Pamatojoties uz nosacījumu, kas paredz nepievienošanās tiesības, Dānija tiek iekļauta novērtējumā tikai pēc šīs valsts pieprasījuma.
  • Šajā Konverģences ziņojumā ietvertie statistiskie dati atbilst stāvoklim 2024. gada 19. jūnijā. Cenu stabilitātes kritērija un ilgtermiņa procentu likmju kritērija atsauces periods aptver laikposmu no 2023. gada jūnija līdz 2024. gada maijam. Savukārt valūtas kursu atsauces periods aptver laikposmu no 2022. gada 20. jūnija līdz 2024. gada 19. jūnijam. Vēsturiskie dati par fiskālo stāvokli aptver periodu līdz 2023. gadam. Prognozēm izmantotas Eiropas Komisijas 2024. gada pavasara ekonomiskās prognozes un attiecīgo valstu jaunākās konverģences programmas, kā arī cita informācija, kas svarīga konverģences ilgtspējas turpmākā novērtēšanā.
KONTAKTINFORMĀCIJA

Eiropas Centrālā banka

Komunikācijas ģenerāldirektorāts

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

Kontaktinformācija plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem