content here is the anonymously transparent proxied version of ecb.europa.eu   X
European Central Bank - eurosystem
Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs
  • MONETĀRĀS POLITIKAS PAZIŅOJUMS

PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Frankfurte pie Mainas, 2021. gada 16. decembris

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!

Turpinās euro zonas tautsaimniecības atveseļošanās un darba tirgus situācija uzlabojas – to veicina būtiskais politikas atbalsts. Izaugsmes temps kļūst mērenāks, taču gaidāms, ka nākamajā gadā ekonomiskā aktivitāte atkal spēcīgi paātrināsies. Jaunākais pandēmijas vilnis un vīrusa omikrona variants licis dažām valstīm atkal noteikt stingrākus ierobežojumus. Būtiski palielinājušās enerģijas cenas. Un dažās nozarēs vērojams materiālu, iekārtu un darbaspēka trūkums. Šie faktori ierobežo ekonomisko aktivitāti un negatīvi ietekmē izaugsmes perspektīvu tuvākajā nākotnē. Tomēr, lai gan sabiedrības veselības krīze turpinās, daudzi cilvēki ir vakcinēti un pieaudzis balstvakcinācijas kampaņu temps. Kopumā sabiedrība tagad labāk tiek galā ar pandēmijas viļņiem un ar to izraisītajiem ierobežojumiem. Tas mazinājis pandēmijas ietekmi uz tautsaimniecību. Inflācija spēji palielinājusies – to noteica straujais enerģijas cenu kāpums, kā arī fakts, ka pieprasījums dažos sektoros pārsniedz ierobežoto piedāvājumu. Gaidāms, ka inflācija tuvākajā laikā joprojām būs paaugstināta, taču tai būtu jāsarūk nākamajā gadā. Inflācijas perspektīva koriģēta un paaugstināta, bet joprojām paredzams, ka inflācija iespēju aplēšu periodā kļūs zemāka par mūsu 2% inflācijas mērķi.

Mēs uzskatām, ka tautsaimniecības atveseļošanās un mūsu vidējā termiņa inflācijas mērķa īstenošanas progress ļauj turpmākajos ceturkšņos pakāpeniski samazināt aktīvu iegāžu apjomu. Tomēr joprojām nepieciešami stimulējoši monetārās politikas pasākumi, lai inflācija vidējā termiņā stabilizētos mūsu 2% mērķa līmenī. Ņemot vērā pašreizējo nenoteiktību, mums monetārās politikas īstenošanā jāsaglabā elastīga pieeja un pielāgošanās spēja. Paturot to prātā, Padome pieņēma šādus lēmumus.

Pirmkārt, mēs sagaidām, ka 2022. gada 1. ceturksnī neto aktīvu iegāžu apjoms pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros būs mazāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Neto aktīvu iegādes PĀAIP ietvaros tiks pārtrauktas 2022. gada marta beigās.

Otrkārt, Padome nolēma pagarināt PĀAIP atkārtotās ieguldīšanas periodu. Padome tagad plāno atkārtoti ieguldīt PĀAIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus vismaz līdz 2024. gada beigām. Jebkurā gadījumā PĀAIP portfelis turpmāk tiks pārvaldīts tā, lai izvairītos no atbilstošas monetārās politikas nostājas īstenošanas traucējumiem.

Treškārt, pandēmija apliecinājusi, ka stresa apstākļos elastīga struktūra un aktīvu iegāžu īstenošana palīdzējusi novērst mūsu monetārās politikas transmisijas traucējumus un uzlabojusi mūsu centienu efektivitāti Padomes mērķa sasniegšanā. Mūsu pilnvaru ietvaros stresa apstākļos elastīga pieeja joprojām būs monetārās politikas sastāvdaļa, ja monetārās politikas transmisijas traucējumu draudi radīs riskus cenu stabilitātes nodrošināšanai. Īpaši, ja atjaunosies pandēmijas izraisītā tirgus sadrumstalotība, atkārtoto ieguldīšanu PĀAIP ietvaros jebkurā laikā nepieciešamības gadījumā var elastīgi koriģēt laika, aktīvu grupu un jurisdikciju dalījumā. Tas var ietvert Grieķijas Republikas emitēto obligāciju iegādes papildus dzēsto vērtspapīru atkārtoti ieguldītajiem apjomiem, lai novērstu iegāžu pārtraukšanu šajā jurisdikcijā – tas negatīvi ietekmētu monetārās politikas transmisiju Grieķijas tautsaimniecībā, kas joprojām atveseļojas no pandēmijas ietekmes. Neto aktīvu iegādes PĀAIP ietvaros varētu tikt atsāktas, ja tas būtu nepieciešams, lai novērstu pandēmijas negatīvo šoku ietekmi.

Ceturtkārt, atbilstoši pakāpeniskai aktīvu iegāžu apjoma samazināšanai un lai nodrošinātu, ka monetārās politikas nostāja vidējā termiņā turpina veicināt inflācijas stabilizēšanos mūsu noteiktā mērķa līmenī, mēs nolēmām, ka neto iegāžu mēneša apjoms AIP ietvaros 2. ceturksnī būs 40 mljrd. euro un 3. ceturksnī – 30 mljrd. euro. Sākot ar 2022. gada oktobri, neto iegāžu mēneša apjoms AIP ietvaros būs 20 mljrd. euro tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai nostiprinātu mūsu monetārās politikas procentu likmju stimulējošo ietekmi. Mēs sagaidām, ka neto iegādes beigsies īsi pirms galveno ECB procentu likmju paaugstināšanas.

Mēs arī apstiprinājām galveno ECB procentu likmju līmeni un perspektīvas norādi par monetārās politikas procentu likmju tendenci nākotnē. Tas ir būtiski atbilstoša monetāro stimulu līmeņa nodrošināšanai, lai vidējā termiņā stabilizētu inflāciju mūsu 2% mērķa līmenī.

Mēs turpināsim monitorēt banku finansēšanas nosacījumus un nodrošināt, ka, iestājoties trešā ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju (ITRMO III) kopuma ietvaros veikto operāciju dzēšanas termiņam, netiek kavēta mūsu monetārās politikas raita transmisija. Mēs arī regulāri novērtēsim, kā aizdevumu mērķoperācijas palīdz uzturēt mūsu monetārās politikas nostāju. Kā tika ziņots, mēs sagaidām, ka ITRMO III ietvaros piemērojamie īpašie nosacījumi beigsies nākamā gada jūnijā. Mēs arī novērtēsim mūsu divu līmeņu rezervju atlīdzības sistēmas atbilstošu koriģēšanu, lai negatīvo procentu likmju politika neierobežotu banku starpniecības spējas liela likviditātes pārpalikuma apstākļos.

Padome ir gatava pēc vajadzības un abos virzienos koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu, ka inflācija vidējā termiņā stabilizējas 2% mērķa līmenī.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija. Pēc tam aplūkošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Mēs sagaidām, ka tautsaimniecības atveseļošanos turpinās noteikt stabils iekšējais pieprasījums. Darba tirgus situācija uzlabojas – vairāk cilvēku ir nodarbināti un samazinājies darbvietu saglabāšanas shēmās iesaistīto cilvēku skaits. Tas nostiprina lielāku mājsaimniecību ienākumu un patēriņa perspektīvu. Pandēmijas laikā veiktie uzkrājumi arī veicinās patēriņu. Pašreizējam fiskālās un monetārās politikas atbalstam, kā arī turpmākai globālai tautsaimniecības atlabšanai vajadzētu stimulēt izaugsmi.

Gada pēdējā ceturksnī tautsaimniecības aktivitāte samazinājusies un gaidāms, ka šāda lēnāka izaugsme turpināsies arī nākamā gada sākumā. Mēs tagad sagaidām, ka produkcijas izlaide 2022. gada 1. ceturksnī pārsniegs līmeni, kāds bija pirms pandēmijas.

Dažas euro zonas valstis atkal noteikušas stingrākus ierobežojumus, lai cīnītos ar pašreizējo pandēmijas vilni. Tas varētu palēnināt atveseļošanos īpaši ceļojumu, tūrisma, viesmīlības un izklaides nozarē. Pandēmija nomāc uzņēmēju un patērētāju konfidenci un jaunu vīrusa variantu izplatība rada papildu nenoteiktību. Turklāt enerģijas izmaksu kāpums negatīvi ietekmē patēriņu.

Iekārtu, materiālu un darbaspēka trūkums ierobežo rūpniecības preču ražošanu dažos sektoros, rada aizkavēšanos būvniecībā un palēnina atveseļošanos dažos pakalpojumu nozares segmentos. Šie sarežģījumi turpināsies vēl kādu laiku, taču tiem vajadzētu mazināties 2022. gadā.

Raugoties nākotnē, mēs sagaidām spēcīgu izaugsmes atsākšanos 2022. gada laikā. Saskaņā ar mūsu jaunajām Eurosistēmas speciālistu iespēju aplēsēm gada reālais IKP 2021. gadā pieaugs par 5.1%, 2022. gadā – par 4.2%, 2023. gadā – par 2.9% un 2024. gadā – par 1.6%. Salīdzinājumā ar ECB speciālistu septembra iespēju aplēsēm inflācijas perspektīva koriģēta un samazināta 2022. gadam, bet palielināta 2023. gadam.

Monetāro politiku joprojām jāpapildina ar izaugsmei labvēlīgiem fiskālajiem mērķpasākumiem. Tas arī palīdzēs tautsaimniecībai pielāgoties notiekošajām strukturālajām pārmaiņām. Programmas "Nākamās paaudzes ES" un pasākumu kopuma "Gatavi mērķrādītājam 55%" efektīva īstenošana veicinās spēcīgāku, zaļāku un vienmērīgāku atveseļošanos visās euro zonas valstīs.

Inflācija

Inflācija novembrī turpināja pieaugt (līdz 4.9%). 2022. gada lielāko daļu tā pārsniegs mūsu noteikto 2% mērķi. Paredzams, ka īstermiņā inflācija saglabāsies augsta, bet mēs sagaidām, ka nākamā gada laikā tā samazināsies.

Inflācijas kāpums galvenokārt atspoguļo straujo degvielas, gāzes un elektroenerģijas cenu pieaugumu. Novembrī enerģijas cenu inflācija veidoja vairāk nekā pusi no kopējās inflācijas. Noteiktos sektoros pieprasījums arī joprojām pārsniedz ierobežoto piedāvājumu. Sekas īpaši spilgti izpaužas ilglietojuma preču un nesen atsākto patērētāju pakalpojumu cenās. Ar PVN likmes samazinājuma atcelšanu Vācijā saistītie bāzes efekti arī joprojām veicina inflācijas kāpumu, taču tie beigsies šā gada beigās.

Valda nenoteiktība saistībā ar to, cik daudz laika būs nepieciešams, lai šie jautājumi atrisinātos. Taču mēs sagaidām, ka 2022. gadā stabilizēsies enerģijas cenas, normalizēsies patēriņa tendences un mazināsies cenu spiediens, ko izraisa globālās piegādes problēmas.

Laika gaitā, tautsaimniecībai pakāpeniski atsākot darboties ar pilnu jaudu un turpmāk uzlabojoties darba tirgus apstākļiem, tam vajadzētu veicināt straujāku atalgojuma pieaugumu. Uz tirgus instrumentiem un uz apsekojumiem balstītie ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāji kopš mūsu pēdējās monetārās politikas sanāksmes oktobrī pamatā saglabājās stabili. Taču kopumā šie rādītāji pēdējos mēnešos pietuvojušies 2% atzīmei. Šie faktori veicinās pamatinflācijas kāpumu un pietuvinās inflāciju mūsu noteiktajam mērķim vidējā termiņā.

Mūsu jaunās speciālistu iespēju aplēses paredz, ka gada inflācija 2021. gadā būs 2.6%, 2022. gadā – 3.2%, 2023. gadā – 1.8% un 2024. gadā – 1.8%, tātad tā ir būtiski paaugstināta salīdzinājumā ar iepriekšējām iespēju aplēsēm septembrī. Paredzams, ka inflācija, neietverot pārtikas un enerģijas cenas, 2021. gadā vidēji būs 1.4%, 2022. gadā – 1.9%, 2023. gadā – 1.7% un 2024. gadā – 1.8%, tātad arī augstāka salīdzinājumā ar septembra iespēju aplēsēm.

Risku novērtējums

Mēs uzskatām, ka riski, kas apdraud tautsaimniecības perspektīvu, kopumā ir līdzsvaroti. Ekonomiskā aktivitāte varētu pārspēt mūsu gaidas, ja patērētāji atgūs pārliecību un veidos mazākus iekrājumus, nekā gaidāms. Savukārt nesenā pandēmijas situācijas pasliktināšanās, t.sk. jaunu vīrusa variantu izplatība, varētu ilgstošāk mazināt izaugsmi. Nākotnes enerģijas cenu tendences un tas, cik ātri atrisināsies piegādes problēmas, ir atveseļošanos un inflācijas perspektīvu apdraudošie riski. Ja cenu spiediens noteiks augstāku darba samaksas kāpumu par gaidīto vai tautsaimniecība ātrāk atsāks darboties ar pilnu jaudu, inflācijas līmenis varētu izrādīties augstāks.

Finanšu un monetārie nosacījumi

Tirgus procentu likmes kopš Padomes oktobra sanāksmes pamatā saglabājušās stabilas. Uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto banku aizdevumu procentu likmes saglabājas vēsturiski zemas. Kopumā tautsaimniecībā vēl arvien ir labvēlīgi finansēšanas nosacījumi. Uzņēmumiem izsniegto aizdevumu apjomu daļēji nosaka finansējuma vajadzības saistībā ar piegādes problēmām, kas palielina uzņēmumu krājumu un apgrozāmā kapitāla izmaksas. Vienlaikus uzņēmumu pieprasījums pēc aizdevumiem saglabājas mērens sakarā ar nesadalīto peļņu un apjomīgajiem naudas līdzekļu turējumiem, kā arī augsto parāda līmeni. Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikums joprojām stabili pieaug – to nosaka pieprasījums pēc hipotēku kredītiem.

Augstāki kapitāla rādītāji un ienākumus nenesošo kredītu atlikuma samazināšanās vēl vairāk nostiprinājusi euro zonas banku bilances. Banku pelnītspēja tagad ir tāda pati kā pirms pandēmijas. Banku parāda finansējuma nosacījumi kopumā joprojām ir labvēlīgi.

Atbilstoši mūsu jaunajai monetārās politikas stratēģijai Padome divas reizes gadā padziļināti novērtē monetārās politikas un finanšu stabilitātes mijiedarbību. Stimulējoša monetārā politika atbalsta izaugsmi, kas nostiprina uzņēmumu un finanšu iestāžu bilances, kā arī novērš tirgus sadrumstalotības risku. Vienlaikus cieši jāmonitorē stimulējošās monetārās politikas ietekme uz nekustamā īpašuma tirgiem un finanšu tirgiem, jo vairāki vidēja termiņa ievainojamības aspekti kļuvuši spēcīgāki. Makroprudenciālā politika tomēr joprojām ir pirmā aizsardzības līnija finanšu stabilitātes saglabāšanā un vidēja termiņa ievainojamības aspektu novēršanā.

Secinājums

Apkopojot var teikt, ka euro zonas tautsaimniecība turpina atveseļoties, neraugoties uz lēnāku tempu īstermiņā. Straujais enerģijas cenu kāpums, kā arī fakts, ka pieprasījums dažos sektoros pārsniedz ierobežoto piedāvājumu, nosaka inflācijas kāpumu. Inflācija būs augstāka par mērķa līmeni lielāko 2022. gada daļu, bet domājams, ka nākamā gada laikā tā samazināsies. Vienlaikus, ņemot vērā tautsaimniecības atveseļošanās un vidējā termiņa inflācijas mērķa īstenošanas progresu, martā mēs varam pārtraukt neto aktīvu iegādes PĀAIP ietvaros. Bet, lai inflācija vidējā termiņā stabilizētos mūsu 2% mērķa līmenī, joprojām nepieciešams īstenot stimulējošus monetārās politikas pasākumus – t.sk. neto iegādes AIP ietvaros un mūsu perspektīvas norādi par procentu likmēm.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.

KONTAKTINFORMĀCIJA

Eiropas Centrālā banka

Komunikācijas ģenerāldirektorāts

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

Kontaktinformācija plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem