content here is the anonymously transparent proxied version of ecb.europa.eu   X
European Central Bank - eurosystem
Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs

Īss atskats uz aizvadīto gadu

** Lūdzam ņemt vērā, ka šīs piezīmes attiecas uz ECB aktivitātēm 2021. gadā un tika pabeigtas pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. ECB ir gatava darīt visu nepieciešamo, lai nosargātu finanšu stabilitāti un nodrošinātu sava uzdevuma – cenu stabilitātes nodrošināšanas – izpildi. **

2021. gadā euro zonā sākās stabilāka virzība uz atveseļošanos no pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas. Tautsaimniecības aktivitāte strauji atjaunojās, un reālā IKP pieaugums bija 5.3%, lai gan gada beigās izaugsmes temps samazinājās, jo koronavīrusa (Covid-19) omikrona varianta viļņa dēļ tika noteikti jauni ierobežojumi. Atveseļošanās radīja arī jaunas darbvietas, un bezdarba līmenis līdz gada beigām sasniedza rekordzemu līmeni.

Taču, tautsaimniecībai strauji atkalatveroties, atveseļošanos raksturoja spriedze. Lai gan 2021. gada sākumā euro zonas inflācija bija ļoti zema, pandēmijas izraisītie piegādes ierobežojumi, globālā pieprasījuma atjaunošanās un būtisks enerģijas cenu kāpums nozīmēja strauju inflācijas pieaugumu. Gada kopējā inflācija bija vidēji 2.6% 2021. gadā salīdzinājumā ar vien 0.3% 2020. gadā.

ECB 2021. gadā pabeidza monetārās politikas stratēģijas izvērtējumu. Tika aktualizēta mūsu stratēģija, lai risinātu jaunas problēmas, un izveidota rokasgrāmata, kā pārvaldīt šo sarežģīto situāciju. Padome apstiprināja 2% inflācijas mērķi vidējā termiņā – tas ir vienkāršs un viegli saprotams. Tas ir simetrisks, un novirzes no mērķa uz kādu no pusēm ir vienlīdz nevēlamas. Un tas ir stabils – par to vienojās visa Padome.

Padome arī vienojās par to, kā ECB īstenos apņēmību ievērot simetriskuma principu. Konkrētāk, laikā, kad tautsaimniecība ir tuvu monetārās politikas procentu likmju zemākajai efektīvajai robežai, nepieciešami īpaši apņēmīgi vai ilgstoši monetārās politikas pasākumi, lai nepieļautu, ka negatīvā novirze no inflācijas mērķa nostiprinās. Šī jaunā stratēģija atspoguļojās mūsu pārkalibrētajā perspektīvas norādē par procentu likmēm un noteica mūsu monetārās politikas reakciju uz ekonomiskajām norisēm 2. pusgadā.

Lai gan atveseļošanās bija trausla un inflācija zema, mēs sniedzām apjomīgu monetārās politikas atbalstu, lai nodrošinātu inflācijas atgriešanos tuvāk mūsu mērķa līmenim. Inflācijai palielinoties, mēs pacietīgi un noturīgi turpinājām monetārās politikas virzību, lai izvairītos no priekšlaicīgas stingrākas politikas ieviešanas, reaģējot uz piedāvājuma izraisītajiem satricinājumiem. Mēs koriģējām neto aktīvu iegāžu apjomu pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros atbilstoši perspektīvas attīstībai un mūsu novērtējumam par finansēšanas nosacījumiem.

Padome decembrī atzina, ka tautsaimniecības atveseļošanās gaita un progress vidējā termiņa inflācijas mērķrādītāja sasniegšanā pieļauj pakāpenisku aktīvu iegādes tempa samazināšanu nākamajos ceturkšņos. Tā paziņoja, ka neto aktīvu iegādes PĀAIP ietvaros tiks pārtrauktas 2022. gada martā un pakāpeniski tiks samazināts pārējo aktīvu iegāžu programmu apjoms.

Stratēģijas izvērtējuma ietvaros ECB publicēja arī vērienīgu klimata pārmaiņu rīcības plānu kopā ar detalizētu ceļvedi, lai iestrādātu ar klimata pārmaiņām saistītos apsvērumus mūsu monetārās politikas regulējumā. Papildus jaunu klimata pārmaiņu riska analīzes rādītāju izstrādei tas ietver pasākumus, lai labāk aptvertu klimata pārmaiņu ietekmi uz mūsu makroekonomisko modelēšanu. ECB klimata pārmaiņu centram, kas tika izveidots 2021. gadā, būs svarīga loma saistīto darbību koordinēšanā bankā. Īpašā šā gada pārskata nodaļā iespējams uzzināt visu par ECB aktivitātēm un iniciatīvām, kas saistītas ar ilgtspējību.

ECB veica arī dažas būtiskas pārmaiņas komunikācijā. Jūlijā Padome publicēja jauna stila monetārās politikas paziņojumu, kas pieejamākā veidā informē par monetārās politikas lēmumiem. Jauno paziņojumu papildina arī plašākai sabiedrībai paredzēta vizualizēta versija "Īsumā par mūsu monetārās politikas paziņojumu". Tajā ECB lēmumi izskaidroti, izmantojot vienkāršu valodu un saistošus piemērus. Šī publikācija pieejama visās oficiālajās ES valodās.

Cilvēku atbalsts euro ir spēcīgs – saskaņā ar 2021. gada jūnijā un jūlijā veikto Eurobarometer apsekojumu 79% euro zonas respondentu atbalsta vienoto valūtu. Taču euro jābūt gatavam digitālajam laikmetam. Tāpēc Padome 2021. gadā uzsāka digitālā euro iespējamās ieviešanas projekta 24 mēnešu izpētes posmu. Vienlaikus skaidrajai naudai joprojām būs liela nozīme cilvēku dzīvē. Decembrī ECB paziņoja, ka plāno izstrādāt jaunu nākotnes euro banknošu dizainu – šajā procesā tiks uzklausīts iedzīvotāju viedoklis, un gaidāms, ka galīgais dizains tiks izraudzīts 2024. gadā.

Tādējādi turpmākajos gados euro gaidāmas pārmaiņas. Taču vienmēr nemainīga paliks ECB apņēmība gādāt par vienoto valūtu un nodrošināt cenu stabilitāti.

Frankfurtē pie Mainas 2022. gada aprīlī

Kristīne Lagarda (Christine Lagarde)

Prezidente

Gads skaitļos

1. Tautsaimniecības perspektīvas nostiprināšanās joprojām atkarīga no pandēmijas attīstības

2021. gadā pasaules tautsaimniecībā bija vērojama spēcīga atveseļošanās galvenokārt saistībā ar ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos, ko noteica augošais pret Covid-19 veiktās vakcinācijas temps, un spēcīgu un savlaicīgu politikas atbalstu. Tomēr šī atveseļošanās attīstītajās valstīs un jaunajās tirgus ekonomikas valstīs bija savā ziņā nevienmērīga. Globālā inflācija paaugstinājās, galvenokārt atspoguļojot straujo enerģijas cenu kāpumu un pieprasījumu, kas dažās nozarēs apsteidza piedāvājumu, ņemot vērā ar pandēmiju saistīto faktoru kavējošo ietekmi un citas piegādes un transporta problēmas. Euro zonas reālā IKP kāpums pēc iepriekšējā gadā vērotā vislielākā sarukuma 2021. gadā strauji atjaunojās. Šo atveseļošanos, kas uzlaboja situāciju darba tirgū, veicināja savlaicīgi un noteikti monetārās un fiskālās politikas pasākumi. Tomēr gada laikā saglabājās paaugstināta ekonomiskā nenoteiktība, un atšķirības starp abām lielākajām nozarēm (rūpniecības un pakalpojumu) bija būtiskas. Gada sākumā izaugsmi ietekmēja ierobežojošie pasākumi un ceļošanas ierobežojumi, kam bija negatīva ietekme uz pakalpojumu piedāvājumu un pieprasījumu. Vēlāk, pēc neparasti spēcīgās globālā pieprasījuma atjaunošanās, problēmu parādīšanās piedāvājuma pusē un paaugstinātās enerģijas izmaksas samazināja ražošanas tempu rūpniecības sektorā. Euro zonas inflācija, ko nosaka pēc saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI), 2021. gadā krasi pieauga (līdz 2.6%; 2020. gadā – 0.3%). Dažos pirmajos mēnešos tā joprojām bija zema, bet gada laikā palielinājās, decembrī sasniedzot 5.0%. Cenu pieaugums lielā mērā atspoguļoja kraso plaša mēroga enerģijas cenu kāpumu, pieprasījuma un piedāvājuma nelīdzsvarotību, kas sekoja pēc ekonomiskās aktivitātes atsākšanās, un tehniskākus faktorus, piemēram, PVN likmes īslaicīgās pazemināšanas atcelšanu Vācijā. Bija gaidāms, ka pēc 2021. gada inflācija tuvākajā laikā saglabāsies paaugstināta, bet 2022. gada laikā pazemināsies. Tomēr pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ar inflācijas perspektīvu saistītā nenoteiktība būtiski palielinājās.

1.1. Spēcīga globālā atveseļošanās no krīzes ar nevienmērīgu progresu

Augot vakcinācijas tempam un ar savlaicīgu politikas atbalstu pasaules tautsaimniecība piedzīvoja spēcīgu, bet nevienmērīgu atveseļošanos

2021. gadā bija vērojama spēcīga pasaules tautsaimniecības atveseļošanās no krīzes, tomēr tās progress nebija vienmērīgs (sk. 1.1. att.). Pēc sarukuma 2020. gadā par 3.1% gadā globālais reālais IKP 2021. gadā, neraugoties uz jauniem pandēmijas viļņiem, palielinājās par 6.2%. Tautsaimniecību atjaunošanās, straujāks vakcinēšanās pret Covid-19 temps un savlaicīgs politikas atbalsts bija galvenie ekonomiskās aktivitātes atsākšanās virzītājspēki, vienlaikus globālās piegādes problēmas radīja kavējošu ietekmi uz izaugsmi. Lai gan šī atveseļošanās bija globāla, dažādās valstīs tā bija atšķirīga. Tā bija straujāka attīstītajās valstīs, bet mērenāka – vairākumā jauno tirgus ekonomikas valstu, kur bija ierobežotākas vakcīnu piegādes un mazākas spējas īstenot atbalstošus politikas pasākumus. Turklāt, tuvojoties gada beigām, pasaules tautsaimniecības izaugsmes temps palēninājās galvenokārt jaunā inficēšanās viļņa un atjaunoto ierobežojumu, kā arī ilgstošo piegādes problēmu dēļ.

1.1. attēls

Pasaules reālā IKP izaugsme

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; ceturkšņa dati)

Avoti: Haver Analytics, valstu avoti un ECB aprēķini.
Piezīmes. Kopsummas aprēķinātas, izmantojot ar pirktspējas paritātes svariem koriģētu IKP. Nepārtrauktās līnijas norāda datus un sniedzas līdz 2021. gada 4. ceturksnim. Pārtrauktās līnijas norāda ilgtermiņa vidējos rādītājus (no 1999. gada 1. ceturkšņa līdz 2021. gada 4. ceturksnim). Jaunākie dati atbilst stāvoklim 2020. gada decembrī un pēdējo reizi atjaunoti 2022. gada 28. februārī.

Arī pasaules tirdzniecība būtiski atveseļojās, to īpaši veicinot preču tirdzniecībai

Arī pasaules tirdzniecība būtiski atveseļojās, bet 2021. gada 2. pusgadā – lēnākā tempā (sk. 1.2. att.). Globālā pieprasījuma spēcīgā atjaunošanās vispirms sākās patēriņa pusē, pieprasījums pēc precēm auga vairāk nekā pēc pakalpojumiem (piemēram, ceļošanas un tūrisma), kam bija noteikts vairāk ierobežojumu. 2. pusgadā preču tirdzniecība pārsniedza līmeni, kāds bija pirms krīzes, lai gan tās pieaugums palēninājās pastāvīgo piegādes problēmu dēļ. Pakalpojumu tirdzniecība nozarēs, kurās ir vairāk ciešu klātienes kontaktu, atjaunojās lēnāk, atbilstoši pakāpeniskajam ierobežojumu atvieglošanas tempam, un 2021. gadā tā joprojām nebija sasniegusi līmeni, kāds bija pirms pandēmijas.

1.2. attēls

Pasaules tirdzniecības izaugsme (importa apjoms)

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; ceturkšņa dati)

Avoti: Haver Analytics, valstu avoti un ECB aprēķini.
Piezīmes. Pasaules tirdzniecības izaugsme definēta kā pasaules importa (ietverot euro zonu) kāpums. Nepārtrauktās līnijas norāda datus un sniedzas līdz 2021. gada 4. ceturksnim. Pārtrauktās līnijas norāda ilgtermiņa vidējos rādītājus (no 1999. gada 4. ceturkšņa līdz 2021. gada 4. ceturksnim). Jaunākie dati atbilst stāvoklim 2020. gada decembrī un pēdējo reizi atjaunoti 2022. gada 28. februārī.

Pasaules inflācija, atjaunojoties piedāvājumam, būtiski palielinājās, neraugoties uz piegādes problēmām un augstākām preču cenām

Pasaules inflācija 2021. gadā būtiski palielinājās gan kopējās inflācijas, gan to inflācijas rādītāju, kuri neietver pārtikas un enerģijas cenas, izteiksmē (sk. 1.3. att.). Kopējā inflācija Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīs paaugstinājās līdz 6.6% un inflācija, neietverot enerģijas un pārtikas cenas, pieauga līdz 4.6%. Vairākumā valstu kāpums galvenokārt atspoguļoja augstākas enerģijas un citu preču cenas sakarā ar pandēmijas izraisīto ierobežoto piedāvājumu un spēcīgo pieprasījuma atjaunošanos. ASV, kur reālais IKP 2021. gada 2. ceturksnī sasniedza līmeni, kāds bija pirms krīzes, inflācijas spiediens īpaši pastiprinājās un gada beigās ieguva plašāku mērogu. Arī dažās jaunajās tirgus ekonomikas valstīs inflācijas spiediens ieguva plašāku mērogu.

1.3. attēls

OECD patēriņa cenu inflācija

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; mēneša dati)

Avots: OECD.
Piezīme. Jaunākie dati atbilst stāvoklim 2020. gada decembrī un pēdējo reizi atjaunoti 2022. gada 28. februārī.

Naftas cenu kāpumu noteica pieprasījuma uzlabošanās un ierobežojumi piedāvājuma pusē

Naftas cenas 2021. gadā paaugstinājās no pandēmijas laikā sasniegtā zemākā līmeņa (aptuveni 10 ASV dolāru par barelu) līdz augstākajam līmenim (86 ASV dolāri par barelu), tādējādi starptautiskā etalona Brent jēlnaftas cena gada beigās bija 79 ASV dolāri par barelu. Tautsaimniecībai atveseļojoties, naftas pieprasījums sasniedza līmeni, kāds bija pirms pandēmijas. Augstās gāzes cenas 2021. gada 2. pusgadā noteica arī gāzes aizstāšanu ar citiem enerģijas avotiem, t.sk. naftas produktiem. Vienlaikus naftas piedāvājums atpalika no pieprasījuma daļēji saistībā ar jaudas ierobežojumiem ASV slānekļa naftas nozarē un samērā mēreno ražošanas apjoma palielinājumu, ko īstenoja OPEC+ kartelis.

Euro kurss attiecībā pret ASV dolāru samazinājās, jo euro zonas un ASV monetārā politika bija atšķirīga

Euro kurss nominālajā efektīvajā izteiksmē 2021. gada laikā samazinājās par 3.6%. Divpusējā izteiksmē to galvenokārt noteica euro kursa kritums attiecībā pret ASV dolāru par 7.7%, galvenokārt atspoguļojot atšķirīgās norises saistībā ar monetārās politikas nostāju ASV un euro zonā. Euro kurss samazinājās arī attiecībā pret Lielbritānijas sterliņu mārciņu, bet pieauga attiecībā pret Japānas jenu.

Pasaules ekonomiskās aktivitātes riski nosliecās uz negatīvo pusi

2021. gada beigās globālās izaugsmes perspektīvu joprojām aptumšoja pandēmijas neparedzamā attīstība, jo vakcinēšanās progress pasaulē bija nevienmērīgs. Koronavīrusa omikrona varianta parādīšanās, inficēšanās pieauguma atsākšanās un stingrāku ierobežojošo pasākumu atjaunošana radīja riskus globālās tautsaimniecības atveseļošanās tempam, kā arī iespējamām vēl ilgstošākām piegādes problēmām.

1.2. Euro zonas tautsaimniecības strauja atveseļošanās[1]

Pēc sarukuma par 6.4% 2020. gadā (vislielākais reģistrētais rādītājs) euro zonas reālais IKP 2021. gadā pieauga par 5.3% (sk. 1.4. att.). Izaugsmes dinamiku gada laikā joprojām ļoti ietekmēja augošā Covid-19 pandēmija vienlaikus ar paaugstinātu, bet sarūkošu ekonomisko nenoteiktību. 1. ceturksnī izaugsmi joprojām ietekmēja ierobežojošie pasākumi un ceļošanas ierobežojumi, kam bija negatīva ietekme, īpaši uz pakalpojumu patēriņu. Atveseļošanās sākās rūpniecības nozarē, kur kopumā bija vērojami spēcīgs pieauguma temps. Tautsaimniecībai sākot atveseļoties un 2. ceturksnī un 3. ceturksnī pakāpeniski atvieglojot ierobežojumus, pakalpojumu nozare sāka attīstīties straujāk, paverot ceļu plašākai tautsaimniecības atlabšanai. Tomēr neparasti spēcīgā globālā pieprasījuma atjaunošanās 2. pusgadā radīja piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstību dažādos tirgos. Tas izraisīja arī strauju enerģijas izmaksu pieaugumu, kas kopā ar jauniem pandēmijas saasināšanās gadījumiem samazināja atveseļošanās tempu un palielināja inflācijas spiedienu.

1.4. attēls

Euro zonas reālais IKP un pieprasījuma devums

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu;%; devums; procentu punktos)

Avots: Eurostat.
Piezīme. Jaunākie dati atbilst stāvoklim 2021. gadā (kreisais panelis) un stāvoklim 2021. gada 4. ceturksnī (labais panelis).

Lai gan šīs norises bija raksturīgas visām euro zonas valstīm, šīs valstis atveseļoties no pandēmijas spējušas diezgan nevienmērīgi. Tas lielā mērā skaidrojams ne tikai ar to, ka pandēmijas attīstība dažādās valstīs bijusi atšķirīga, bet atspoguļo arī ekonomiskās struktūras atšķirības, piemēram, atkarību no globālajām piegādes ķēdēm un tādu nozaru, kurās ir cieši klātienes kontakti, piemēram, tūrisma, nozīmīgumu. Līdz 2021. gada beigām izlaide euro zonā par 0.2% pārsniedza līmeni, kāds bija 2019. gada pēdējā ceturksnī (sk.1.5. att.). Tomēr pamatā esošās norises dažādās valstīs visu gadu bija neviendabīgas, no lielākajām euro zonas tautsaimniecībām tikai Francijai un Nīderlandei līdz gada beigām pārsniedzot pirms pandēmijas sasniegto izlaides līmeni.

1.5. attēls

Euro zonas reālais IKP, privātais patēriņš un ieguldījumi

(indekss: 2019. g. 4. cet. = 100)

Avoti: Eurostat un ECB aprēķini.
Piezīmes. Jaunākie dati atbilst stāvoklim 2021. gada 4. ceturksnī. 2021. gada pēdējā ceturksnī kopējie ieguldījumi un ar būvniecību nesaistītie ieguldījumi bija attiecīgi par 6.5% un 12.7% zemākā līmenī nekā pirms pandēmijas (2019. gada 4. ceturksnī). Tomēr, neņemot vērā Īrijas datus, attiecīgie 2021. gada beigu rezultāti par 1.1% un 0.5% pārsniedza pirms pandēmijas vēroto līmeni. Šīs būtiskās atšķirības var būt saistītas ar lieliem starptautiskiem uzņēmumiem, kas izmanto Īriju kā savas darbības bāzi, un tā rezultātā rodas lielas svārstības attiecībā uz ieguldījumiem intelektuālā īpašuma produktos.

Euro zonas tautsaimniecības izaugsmes atveseļošanos 2021. gadā veicināja savlaicīga un noteikta ekspansīva monetārā un fiskālā politika. Arī atsevišķi pasākumi palīdzēja tautsaimniecībai pielāgoties vēl notiekošajām pandēmijas izraisītajām strukturālajām pārmaiņām. ECB 2021. gadā turpināja sniegt būtisku monetārās politikas atbalstu, lai mazinātu pandēmijas ietekmi. Stimulējoša monetārā politika, t.sk. augstu likviditātes nosacījumu saglabāšana, nosargāja kredītu plūsmu uz reālo tautsaimniecību. Attiecībā uz fiskālo politiku euro zonas valdības 2021. gadā turpināja sniegt būtisku budžeta atbalstu, lai mazinātu krīzes ietekmi, nosakot saīsināta darba laika shēmas, paredzot lielākus ar veselības aprūpi saistītos tēriņus, cita veida atbalstu uzņēmumiem un mājsaimniecībām, kā arī apjomīgu aizdevumu garantiju finansējumu. ES līmenī tika uzsākta Eiropas Atveseļošanas instrumenta (Next Generation EU) programmas īstenošana un apstiprināts pasākumu kopums Fit for 55 ("Gatavi mērķrādītājam 55%"), kas paredzēts, lai veicinātu spēcīgāku, zaļāku un vienmērīgāku atveseļošanos visās euro zonas valstīs.

Galvenais euro zonas atveseļošanās virzītājspēks 2021. gadā bija privātais patēriņš

Privātais patēriņš 2021. gadā pieauga par 3.5%, īpaši strauji palielinoties 2. un 3. ceturksnī, un to galvenokārt noteica Covid-19 ierobežojumu atvieglošana. Kopš pavasara strauji nostiprinājās patērētāju konfidence, augot vakcinācijas tempam un mazinoties bailēm no infekcijas, bet mājsaimniecību finanšu situācija uzlabojās, galvenokārt atspoguļojot pozitīvas darbā gūto ienākumu norises (sk. 1.6. att.). Valdības sniegtais mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu atbalsts pakāpeniski tika atcelts. Neto fiskālo pārvedumu devums attiecībā uz rīcībā esošajiem ienākumiem 2021. gadā kļuva negatīvs, samazinoties darbvietu saglabāšanas shēmās iekļauto cilvēku skaitam un citu veidu fiskālajam atbalstam. Reāli rīcībā esošo ienākumu pieaugumu 2021. gadā galvenokārt noteica darba ienākumu kāpums, kas parasti nosaka lielāku patēriņa vēlmi nekā citi ienākumu avoti un ko veicināja spēcīgais atalgojuma un nodarbinātības pieaugums. Reāli rīcībā esošo ienākumu pieaugumu veicināja arī darbības ieņēmumi, jauktie ienākumi un ienākumi no īpašuma, kuru devums gada laikā kļuva pozitīvs, turpretī to mazināja negatīvās tirdzniecības nosacījumu norises. Pēc pandēmijas izraisītā straujā kāpuma 2020. gadā mājsaimniecību uzkrājumu īpatsvars 2021. gadā samazinājās, tomēr, neraugoties uz ierobežojošajiem pasākumiem, kas bija spēkā visu gadu, un pastāvošo nenoteiktību, saglabājās virs līmeņa, kāds bija sasniegts pirms pandēmijas. Tas nozīmēja, ka privātais patēriņš, neraugoties uz spēcīgo atveseļošanos, 2021. gada beigās saglabājās zem līmeņa, kāds bija sasniegts pirms pandēmijas.

1.6. attēls

Euro zonas privātais patēriņš un mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu dalījums

(gada pārmaiņas; %; devums; procentu punktos)

Avots: Eurostat.
Piezīme. Jaunākie rīcībā esošo ienākumu un devumu dati atbilst stāvoklim 2021. gada 3. ceturksnī, bet privātā patēriņa dati – stāvoklim 2021. gada 4. ceturksnī.

Uzņēmumu un mājokļu ieguldījumu atjaunošanās sākumu palēnināja piegādes problēmas

Uzņēmējdarbībā veiktie ieguldījumi (ar būvniecību nesaistīti ieguldījumi) 2021. gada 1. pusgadā, joprojām labvēlīgu finansēšanas nosacījumu apstākļos mazinoties pandēmijas ierobežojošo pasākumu stingrībai un tautsaimniecībai atveseļojoties, palielinājās. Tomēr piegādes problēmas, kas izpaudās pasūtījumu piegādes laika pieaugumā un izejvielu cenu kāpumā, kopš gada vidus mazināja atveseļošanos, tādējādi kavējot ieguldījumus uzņēmējdarbībā. Pēc tam strauji augošās enerģijas cenas un pandēmijas atsākšanās, tuvojoties gada nogalei, vēl vairāk kavēja ieguldījumus uzņēmējdarbībā. 2021. gada beigās ieguldījumu uzņēmējdarbībā pieauguma temps atkal palielinājās, tomēr bija būtiski zemāks nekā 2019. gada pēdējā ceturksnī (sk. 1.5. att.). Turpretī ieguldījumi mājokļu sektorā jau 2020. gada 4. ceturksnī pārsniedza līmeni, kāds bija sasniegts pirms krīzes. Turpmākajos ceturkšņos būvniecības pelnītspēju negatīvi ietekmēja materiālu un strādājošo trūkums. Tomēr labvēlīgi finansēšanas nosacījumi un ienākumus atbalstošie pasākumi, kā arī lielais uzkrāto ietaupījumu apjoms uzturēja pieprasījumu pēc mājokļiem. 2021. gada beigās ieguldījumi mājokļu sektorā būtiski pārsniedza pirms krīzes sasniegto līmeni.

Euro zonas tirdzniecība 2021. gada beigās sasniedza līmeni, kāds bija pirms pandēmijas, neto tirdzniecībai pozitīvi ietekmējot IKP izaugsmi gada izteiksmē. Importa stabilo izaugsmi, ko veicināja krājumu atjaunošanas cikls, ierobežoja spēcīgā cenu dinamika, īpaši enerģijas importa cenu straujā kāpuma dēļ. Eksportam pēc spēcīgās aktivitātes atjaunošanās, ko 2020. gada beigās noteica rūpniecības nozare, bija raksturīga divu ātrumu atveseļošanās. Sākot ar 2. ceturksni un turpmāk preču eksporta pieauguma temps kļuva mērenāks, jo piegādes un transporta problēmas skāra būtiskas eksportējošās nozares, savukārt pakalpojumu eksportu labvēlīgi ietekmēja savstarpējus kontaktus ietverošu darbības jomu, piemēram, tūrisma, atjaunošanās. Līdz 2021. gada 4. ceturkšņa beigām gan imports, gan eksports pārsniedza līmeni, kāds bija sasniegts pirms krīzes.

Izlaides pieaugums 2021. gadā dažādos sektoros joprojām bija nevienmērīgs (sk. 1.7. att.). Gan rūpniecības, gan pakalpojumu devums izaugsmē bija pozitīvs; tomēr rūpniecības ieguldījums reālās bruto pievienotās vērtības kāpumā bija vislielākais.

1.7. attēls

Euro zonas reālā kopējā pievienotā vērtība saimnieciskās darbības dalījumā

(kreisais panelis: pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentu punktos; labais panelis: indekss: 2019. g. 4. cet. = 100)

Avots: Eurostat.
Piezīme. Jaunākie dati atbilst stāvoklim 2021. gadā (kreisais panelis) un stāvoklim 2021. gada 4. ceturksnī (labais panelis).

Darba tirgus turpināja atveseļoties, taču joprojām bija vājāks nekā pirms pandēmijas

Vienlaikus ar aktivitātes atjaunošanos euro zonā darba tirgū bija vērojama būtiska atveseļošanās, lai gan kopumā tas saglabājās vājāks nekā pirms pandēmijas. Bezdarba līmenis pakāpeniski samazinājās no 8.2% 2021. gada janvārī līdz 7.0% decembrī un bija zemāks par līmeni pirms krīzes (sk. 1.8. att.).[2] Lai gan darbvietu saglabāšanas shēmām joprojām bija būtiska nozīme strādājošo atlaišanas ierobežošanā, tādējādi palīdzot saglabāt cilvēkkapitālu, šādu shēmu izmantošana samazinājās.[3] Tomēr citi darba tirgus rādītāji joprojām bija vājāki nekā pirms pandēmijas. 2021. gada 4. ceturksnī nostrādāto stundu skaits bija par 1.8% mazāks nekā 2019. gada pēdējā ceturksnī, savukārt darbaspēka līdzdalības līmenis 2021. gada 3. ceturksnī bija aptuveni par 0.2 procentu punktiem zemāks (samazinājums aptuveni par 0.4 milj. strādājošo; sk. 1.9. att.). Vājāks darbaspēka pieaugums daļēji skaidrojams ar apsīkušo neto imigrāciju euro zonā. Notiekošās darba tirgus korekcijas dažādās nodarbināto grupās bija atšķirīgas, daļēji atspoguļojot to, ka dažas nozares vairāk ietekmēja ierobežojošie pasākumi un brīvprātīga sociālā distancēšanās. 2021. gada 3. ceturksnī mazkvalificēto cilvēku darbaspēks bija aptuveni par 4.2% mazāks nekā pirms pandēmijas un cilvēku ar vidēju kvalifikāciju – par 1.7% mazāks, savukārt augsti kvalificētu cilvēku darbaspēks palielinājās aptuveni par 6.8%.[4]

1.8. attēls

Bezdarbs un darbaspēks

(kreisā ass: ceturkšņa pārmaiņas; %; devums; procentu punktos; labā ass: darbaspēks; %)

Avoti: Eurostat un ECB aprēķini.
Piezīme. Jaunākie dati atbilst stāvoklim 2021. gadā (kreisais panelis) un stāvoklim 2021. gada 4. ceturksnī (labais panelis), pamatojoties uz netiešajiem mēneša datiem.

1.9. attēls

Nodarbinātība, nostrādāto stundu skaits un darbaspēka līdzdalības līmenis

(kreisā ass: indekss: 2019. g. 4. cet. = 100; labā ass: darbspējas vecuma iedzīvotāji; %)

Avoti: Eurostat un ECB aprēķini.
Piezīme. Jaunākie nodarbinātības un nostrādāto stundu skaita dati atbilst stāvoklim 2021. gada 4. ceturksnī un dati par darbaspēka līdzdalības līmeni – stāvoklim 2021. gada 3. ceturksnī.

Lai gan brīvo darbvietu īpatsvars palielinājās, arī nodarbinātības pieaugums bija stabils

Uzlabojoties aktivitātei, augošais brīvo darbvietu īpatsvars, kas sākotnēji galvenokārt bija vērojams tikai tajās nozarēs, kurās pēc ierobežojumu atcelšanas atjaunojās izaugsme, izplatījās arī uz citām nozarēm. Nodarbinātības pieaugums 2021. gada 2. un 3. ceturksnī nostiprinājās, un, neraugoties uz kavējošo ietekmi, ko radīja zināmas piegādes problēmas rūpniecības sektorā, arī 4. ceturksnī saglabājās spēcīgs un plašs. Tādējādi nodarbinātība tuvojās līmenim, kāds bija sasniegts pirms pandēmijas, rūpniecībā, būvniecībā un pakalpojumu nozarēs, kurās ir mazāk ciešu klātienes kontaktu. Nodarbinātības līmenis nozarēs, kurās ir cieši klātienes kontakti, salīdzinājumā ar līmeni pirms pandēmijas saglabājās samērā zems.

1.3. Fiskālās politikas pasākumi sarežģītā laikā

Arī valsts finansēs dominēja pandēmijas ietekme

Euro zonā 2021. gadā jau otro gadu pēc kārtas situāciju valsts finanšu jomā lielā mērā noteica Covid-19 pandēmijas ietekme. Konkrēti, 1. pusgadā valdības ieviesa liela mēroga papildu atbalstu, reaģējot uz pandēmijas jaunajiem viļņiem un prasību atbalstīt tautsaimniecības atveseļošanos. Tomēr saskaņā ar Eurosistēmas speciālistu 2021. gada decembra makroekonomiskajām iespēju aplēsēm tiek lēsts, ka valdības budžeta deficīta rādītājs euro zonā ir samazinājies (sk. 1.10. att.) no 7.2% no IKP 2020. gadā līdz 5.9% no IKP 2021. gadā, un to noteica spēcīga ekonomiskās aktivitātes uzlabošanās. Augstu fiskālā atbalsta līmeņu saglabāšanos 2021. gadā atspoguļoja fiskālā nostāja, kas tika koriģēta atbilstoši Eiropas Atveseļošanas instrumenta (NGEU) dotācijām[5] un kas pēc ļoti ekspansīvās politikas 2020. gadā kopumā 2021. gadā bija neitrāla.

1.10. attēls

Euro zonas valdības budžeta bilance un fiskālā nostāja

(% no IKP)

Avoti: Eurosistēmas speciālistu 2021. gada decembra makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai un ECB aprēķini.
Piezīme. Fiskālās nostājas rādītājā ņemti vērā izdevumi, ko finansē no NGEU Atveseļošanas un noturības mehānisma un citiem ES struktūrfondiem (sk. zemsvītras piezīmi).

Nedaudz pastiprinājās krīzes vadības un stimulējošie pasākumi, jo palielinājās pārvedumi uz uzņēmumiem, bet vienlaikus samazinājās īstermiņa darba shēmu izmantošana

Euro zonā ar krīzi saistīto un atveseļošanos stimulējošo pasākumu daļa attiecībā pret IKP 2021. gadā pieauga līdz 4.4% (iepriekšējā gadā – 4.1%; sk. 1.11. att.). Šo pieaugumu noteica ne tikai būtiski lielāks valdības pārvedumu apjoms uzņēmumiem, bet arī spēcīgāks ar veselību saistītais atbalsts, kā arī valdības ieguldījumi. Tomēr šo pieaugumu lielā mērā kompensēja īstermiņa darba shēmu izmantošanas samazināšanās. Lai gan šādas shēmas 2020. gadā bija vissvarīgākais valdības atbalsta instruments, 2021. gadā tās tika pakāpeniski samazinātas, jo tika atviegloti ierobežojošie pasākumi un darba tirgi sāka atveseļoties atbilstoši plaša mēroga ekonomiskās aktivitātes kāpumam. Arī izlaides uzlabošanās izskaidro, kāpēc euro zonas parāda attiecība pret IKP 2021. 2021. gadā pēc lielā pieauguma iepriekšējā gadā nedaudz samazinājās (līdz 97%).

1.11. attēls

Ar krīzi saistītie un atveseļošanos stimulējošie pasākumi euro zonā

(% no IKP)

Avoti: Eurosistēmas speciālistu 2021. gada decembra makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai un ECB aprēķini.
Piezīme. Ar veselību saistītais atbalsts tiek atskaitīts no citiem uzrādītajiem komponentiem, un tam ir lielākā ietekme uz valdības patēriņu.

Eiropas Atveseļošanas instruments ir Eiropas reakcijas uz pandēmijas izraisītajām ekonomiskajām problēmām stūrakmens

Pēdējo divu gadu laikā valdības reaģējušas uz fiskālajām vajadzībām, pirmkārt, ar valsts politiku, bet arvien vairāk arī ar ES mēroga iniciatīvu palīdzību. Eiropas kopējās politikas reakcijas stūrakmens sāka darbību 2020. gada jūlijā, kad ES paziņoja par Eiropas Atveseļošanas instrumentu (NGEU), t.i., ES mēroga ieguldījumu un reformu programmu. NGEU piedāvā ES dalībvalstīm finansiālu atbalstu, kas paredzēts konkrētu ieguldījumu un reformu projektu īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2026. gadam. Šim nolūkam tas mobilizē finansējuma apjomu līdz 807 mljrd. euro faktiskajās cenās, no kuriem 401 mljrd. euro (3.5% no euro zonas IKP) paredzēts novirzīt euro zonas valstīm, bet atlikušo daļu – pārējām ES dalībvalstīm. Aptuveni puse lielākās NGEU programmas – Atveseļošanas un noturības mehānisma – līdzekļu pieejami aizdevumu veidā un puse – neatmaksājamu dotāciju veidā. Tomēr paredzams, ka praksē dominēs dotāciju komponents, jo visas euro zonas valstis plāno pilnībā izmantot savas dotācijas un līdz šim tikai dažas valstis ir lūgušas aizdevumus. Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļu pārvedumu būtiska iezīme ir tā, ka valstis, kuras pandēmija ietekmējusi visnopietnāk vai kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir samērā zems, ir tiesīgas saņemt lielāku daļu (par katras valsts tiesībām uz atbalstu sk. 1.12. att.). Konkrēti, ja atveseļošanas un noturības plāni tiktu veiksmīgi īstenoti, šai iespējai vajadzētu sekmēt valstu ekonomiskās izaugsmes atšķirību mazināšanu, jo euro zonā pandēmija tās ir vēl vairāk saasinājusi.

1.12. attēls

Atveseļošanas un noturības mehānisma euro zonas valstīm nodrošinātās tiesības uz atbalstu un pieprasītais finansējums 2021. gada beigās

(% no IKP 2020. gadā)

Avoti: Eiropas Komisijas un ECB aprēķini.
Piezīmes. "EZ" – euro zona. Valstu tiesības uz atbalstu norādītas saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem. Valstu tiesības uz atbalstu tiek aprēķinātas kā 6.8% no to 2019. gada nacionālā kopienākuma. Nav pieejama informācija par Atveseļošanas un noturības mehānisma dotāciju un aizdevumu pieprasījumiem attiecībā uz Nīderlandi, jo šī valsts vēl nav iesniegusi savu atveseļošanas un noturības plānu.

1.4. Inflācijas kāpumu nosaka heterogēni efekti

Kopējā SPCI inflācija euro zonas līmenī 2021. gadā vidēji bija 2.6% – daudz augstāka nekā 0.3% vidēji 2020. gadā (sk. 1.13. att.). Šis kāpums lielā mērā atspoguļoja enerģijas cenu būtisko pieaugumu. Turklāt pieprasījums, kas dažās nozarēs pārsniedza ierobežoto piedāvājumu, palielināja inflācijas spiedienu pēc pandēmijas ierobežojumu atvieglošanas un globālās un iekšzemes tautsaimniecības atjaunošanās. Gada inflācijas kāpums no –0.3% 2020. gada decembrī līdz 5.0% 2021. gada decembrī bija nepieredzēts gan stāvuma, gan gada tempa ziņā 2021. gada beigās (1. ielikumā sniegts sīkāks izklāsts par faktoriem, kas noteica šādu kāpumu). Turklāt tas bija saistīts ar atkārtotu pārsteidzošu augšupvērstu ietekmi attiecībā uz faktiskajiem inflācijas rādītājiem. Runājot par nākotni, tika gaidīts, ka faktori, kas noteica inflācijas kāpumu 2021. gadā, pamatā izzudīs un, lai gan inflācija tuvākajā laikā joprojām būs paaugstināta, 2022. gadā tā mazināsies. Tomēr pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī ar inflācijas perspektīvu saistītā nenoteiktība būtiski palielinājās.

Inflācijas kāpumu noteica enerģijas cenu inflācija, pakalpojumu atjaunošanās un piegādes problēmu izzušana

Kopējās inflācijas kāpumu 2021. gadā galvenokārt noteica enerģijas komponents. Tomēr, sākot ar vasaru, arī citu komponentu devums palielinājās. Pandēmijas izolācijas pasākumu un citu ierobežojumu atvieglošana un ekspansīva fiskālā un monetārā politika ļāva atveseļoties pieprasījumam, īpaši veicinot patēriņa pakalpojumu attīstību. Vienlaikus spēcīgas globālā pieprasījuma un piedāvājuma problēmas, kā arī enerģijas cenas palielināja importēto un iekšzemē ražoto preču izmaksas. To atspoguļoja arī lielāks neenerģijas rūpniecības preču un pakalpojumu cenu komponentu devums inflācijā gada turpmākajos mēnešos (sk. 1.13. att.). Vācijā iepriekšējā gadā ieviestā PVN pagaidu samazinājuma ietekme 2. pusgadā arī zināmā mērā saglabāja stabilu inflācijas līmeni.

1.13. attēls

Kopējā inflācija un tās komponenti

(gada pārmaiņas; %; devums; procentu punktos)

Avoti: Eurostat un ECB aprēķini.
Piezīmes. SPCI komponentu devums 2021. gadā aprēķināts, izmantojot SPCI svarus 2020. gadam. Svaru pārmaiņu ietekmi novērtē ECB. Jaunākie dati atbilst stāvoklim 2021. gada decembrī.

Arī cenu līmenis 2021. gadā dinamiski paaugstinājās

Tā kā gada pārmaiņu temps arī atspoguļo zemo iepriekšējā gada sākumpunktu, cenu dinamiku 2021. gadā var aplūkot arī saistībā ar kopējā SPCI un SPCI (neietverot enerģiju un pārtiku) attīstību. Cenu līmeņa kāpums 2021. gadā bija straujāks nekā gados pirms pandēmijas, kad faktiskā inflācija bija zemāka par ECB noteikto inflācijas mērķrādītāju (sk. 1.14. att.).

1.14. attēls

Euro zonas SPCI un SPCI (neietverot enerģijas un pārtikas cenas)

(sezonāli un atbilstoši darbadienu skaitam koriģēti indeksi; 2019. gada 4. cet. = 100)

Avoti: Eurostat un ECB aprēķini.
Piezīmes. Jaunākie dati atbilst stāvoklim 2021. gada decembrī.

Inflācijas rādītājus 2021. gadā izkropļoja ar novērtēšanu saistīti faktori

Cenu dinamikas un tās ietekmējošo faktoru vērtēšana 2021. gadā bija īpaši sarežģīta ne tikai pandēmijas ekonomiskās ietekmes dēļ, bet arī konkrētu ar pandēmiju saistītu tehnisko faktoru dēļ, kuri ietekmēja inflācijas novērtēšanu. Pirmais no šiem faktoriem bija regulārā SPCI aprēķināšanā izmantoto patēriņa svaru gadskārtējā korekcija.[6] Parasti šīs korekcijas ir nelielas, bet 2020. gadā patēriņa tendences būtiski mainījās, reaģējot uz pandēmiju un dažādiem ieviestajiem ierobežojumiem. Piemēram, ar ceļojumiem saistīto SPCI komponentu svars 2021. gada SPCI grozā bija mazāks, un to noteica mazaktīvā tūrisma sezona 2020. gadā. Kopumā svaru pārmaiņām bija liela (biežāk lejupvērsta nekā augšupvērsta) ietekme uz gada inflācijas līmeni atsevišķos 2021. gada mēnešos. Kopējā aplēstā ietekme 2021. gadā kopumā bija negatīva – 0.2 procentu punkti (sk. 1.13. att.). Otrs tehniskais faktors – Covid-19 ierobežojumu dēļ vairāku SPCI komponentu (piemēram, restorānu un ceļojumu) cenu informāciju vairākos 2020. un 2021. gada mēnešos nebija iespējams iegūt no ierastajiem avotiem un šīs cenas tika aizstātas ar imputētajām cenām, t.i., izmantojot citas metodes.[7] Trešais tehniskais faktors – 2020. un 2021. gadā sezonas izpārdošanas periodi pārvirzījās no ierastajiem mēnešiem, un tas noteica neenerģijas rūpniecības preču cenu gada pārmaiņu tempa būtiskas svārstības saistībā ar apģērba un apavu komponentiem.

Pamatinflācija palielinājās, bet mērenāk, ja izfiltrē ar pandēmiju saistīto svārstīgumu

Ņemot vērā šos tehniskos faktorus, interpretējot SPCI inflācijas (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) dinamiku, nepieciešama arī zināma piesardzība. Dažādie pamatinformācijas rādītāji, t.sk. komponentus izslēdzošie, statistiskie un ekonometriski novērtētie rādītāji visa gada laikā palielinājās (sk. 1.15. att.).[8] Pamatojoties uz šiem rādītājiem, gada beigās inflācija bija robežās starp 2.4% un 3.9%. Turklāt cenu dinamika 2020. gadā kopumā bija vāja, un tāpēc tai bija augšupvērsta bāzes ietekme attiecībā uz pārmaiņu tempu 2021. gadā. Ņemot vērā šo aspektu, alternatīvs veids, kā aplūkot inflācijas norises 2021. gadā, ir aplūkot cenu pārmaiņu tempu tajā pašā mēnesī pirms diviem gadiem un izdalīt to ar divi, lai atspoguļotu gada vidējās pārmaiņas. Šā rādītāja aplūkošana efektīvi mazina kropļojumus, kas izriet no ļoti zemās inflācijas pandēmijas perioda sākumā. Atbilstoši šādiem aprēķiniem SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2021. gada decembrī bija 1.4% un tādējādi aptuveni puse no publicētā gada kāpuma tempa (2.6%; sk. 1.15. att.). Tomēr 2021. gada pēdējos mēnešos arī šis kāpums palielinājās līdz tempam, kāds pēdējo reizi reģistrēts 2013. gadā, zemās inflācijas gadu desmita pirms Covid-19 pandēmijas pirmajos gados.

1.15. attēls

Pamatinflācijas rādītāji

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Avoti: Eurostat un ECB aprēķini.
Piezīmes. Diapazons ietver pastāvīgos un pagaidu izslēgšanas rādītājus, statistiskos rādītājus un ekonometriskos rādītājus (Supercore un Persistent and Common Component of Inflation (PCCI)): pamatinflācijas mērījumu aprakstu sk. 8. zemsvītras piezīmē). Jaunākie dati atbilst stāvoklim 2021. gada decembrī.

Preču ražotāju cenas būtiski pieauga, bet darbaspēka izmaksas joprojām bija mērenas

Izmaksu spiedienam bija svarīga nozīme patēriņa cenu inflācijas tendenču veidošanā 2021. gadā. Visos cenu noteikšanas ķēdes posmos, īpaši sākumposmos un starppatēriņa preču cenās, būtiski pieauga cenu spiediena pārnese, atspoguļojot piegādes problēmu ietekmi un – īpaši 2021. gada 2. pusgadā – zināmā mērā arī enerģijas cenu kāpumu. Importēto produktu cenu pieaugums bija nedaudz straujāks nekā 2020. gadā, daļēji euro kursa krituma dēļ. Izmaksu spiediena ietekme uz nepārtikas patēriņa preču ražotāju cenām – svarīgs neenerģijas rūpniecības preču cenu dinamikas rādītājs – bija daudz mērenāka nekā cenu noteikšanas ķēdes sākumposmos, lai gan joprojām bija vēsturiski liela. Plašs iekšzemes izmaksu spiediena rādītājs ir IKP deflatora pieaugums, kas 2021. gadā bija vidēji 2.0% un tādējādi pārsniedza iepriekšējā gada vidējo rādītāju. Spēcīgi bāzes efekti un valdības atbalsta pasākumu ietekme izraisīja nelielu ar vienības darbaspēka izmaksām un vienības peļņu saistīto izmaksu komponentu svārstīgumu. Samazinoties darbvietu saglabāšanas programmu izmantošanai un lielākai daļai darbinieku atkal saņemot pilnu atalgojumu, atlīdzības vienam nodarbinātajam kāpums palielinājās no –0.6% 2020. gadā līdz vidēji 4.0% 2021. gadā. Tā kā darba ražīgums uz vienu nodarbināto, ņemot vērā papildus nostrādāto stundu skaitu, vienlaikus pieauga, šis krasais kāpums neatspoguļojās vienības darbaspēka izmaksās. Tādējādi valdības atbalsta shēmu ietekme turpināja apgrūtināt darba samaksas rādītāju, piemēram, atlīdzības vienam nodarbinātajam un atlīdzības par vienu nostrādāto stundu, interpretēšanu (sk. 1.16. att.). Šādi pasākumi mazāk ietekmē vienošanās ceļā noteiktās darba samaksas pieaugumu, un tas joprojām bija mērens, 2021. gadā vidēji samazinoties līdz 1.5% (2020. gadā – 1.8%).[9] Tomēr tas, iespējams, atspoguļoja arī ar pandēmiju saistīto aizkavēšanos vienošanās par algām posmos.

1.16. attēls

Darbaspēka izmaksu rādītāji

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Avoti: Eurostat, ECB un ECB aprēķini.
Piezīmes. Jaunākie vienošanās ceļā noteiktās darba samaksas dati atbilst stāvoklim 2021. gada 4. ceturksnī un citu komponentu dati – stāvoklim 2021. gada 3. ceturksnī.

Ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāji paaugstinājās līdz ECB noteiktajam inflācijas mērķim

Profesionālo prognozētāju ilgāka termiņa inflācijas gaidas, kas 2020. gada beigās bija 1.7%, 2021. gadā pieauga līdz 1.9% (sk. 1.17. att.). Saskaņā ar īpašas aptaujas rezultātiem, kas tika nosūtīta ECB profesionālo prognozētāju aptaujas (SPF) respondentiem, komunikācija par jauno monetārās politikas stratēģiju palīdzēja veicināt šo gaidu koriģēšanu.[10] Uz tirgus instrumentiem balstīto ilgāka termiņa inflācijas kompensācijas rādītāju (konkrētāk – 5 gadu inflācijai piesaistīto mijmaiņas darījumu procentu likme, kas aprēķināta pēc 5 gadiem nākotnē) dinamika bija līdzīga, un 2021. gada gaitā kāpums paātrinājās. Tuvojoties gada beigām, šis rādītājs svārstījās nedaudz zem 2% līmeņa, oktobrī to uz īsu brīdi pārsniedzot. Aplēses par inflācijas riska prēmijām, kas iekļautas ieguldītāju pieprasītajā inflācijas kompensācijā, liecina, ka 2021. gadā inflācijas riska prēmijas pirmo reizi vairāku gadu laikā bija pozitīvas. Šāda inflācijas kompensācijas koriģēšana liecina, ka uz tirgus instrumentiem balstītajos inflācijas kompensācijas rādītājos ietvertais reālais ilgāka termiņa inflācijas gaidu kāpums bija mazāks.[11]

1.17. attēls

Uz apsekojumiem balstītie inflācijas gaidu rādītāji un uz tirgus instrumentiem balstītie inflācijas kompensācijas rādītāji

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Avoti: Eurostat, Refinitiv, Consensus Economics, ECB (SPF) un ECB aprēķini.
Piezīmes. Uz tirgus instrumentiem balstīto inflācijas kompensācijas rādītāju tendences pamatā ir 1 gada tagadnes inflācijai piesaistīto mijmaiņas darījumu (ILS) procentu likme un 1 gada nākotnes darījumu ILS procentu likmes pēc 1 gada, 2, 3 un 4 gadiem. Jaunākie ILS procentu likmju dati atbilst stāvoklim 2021. gada 30. decembrī. SPF par 2021. gada 4. ceturksni tika veikts laikā no 2021. gada 1. līdz 11. oktobrim. Consensus Economics prognožu aktualizēšanas pēdējais termiņš ir 2021. gada 8. decembris 2021. gada un 2022. gada prognozei, bet ilgāka termiņa prognožu datu aktualizēšanas termiņš – 2021. gada 14. oktobris.

Cenas mājokļu īpašniekiem pieauga, bet īres maksas dinamika joprojām bija mērena

Monetārās politikas stratēģijas izvērtējums identificēja nepieciešamību iekļaut SPCI īpašnieka apdzīvota mājokļa izmaksas. 2021. gadā tika panākts būtisks progress attiecīgo rādītāju izstrādē. Tomēr vēl daudz kas jāpaveic, piemēram, labāk izdalot patēriņa komponentu no aplēsēs ietvertā īpašuma pirkuma ieguldījuma komponenta.[12] Eiropas Statistikas sistēma jau 2023. gadā varētu darīt pieejamu eksperimentālu indeksu, kas apvieno SPCI grozu ar izdevumiem par īpašnieka apdzīvotiem mājokļiem, bet oficiāls indekss būtu pieejams aptuveni 2026. gadā. Pagaidām par šīm izmaksām pieejamas tikai eksperimentālas aplēses, saskaņā ar kurām šo izmaksu gada vidējais pieauguma temps 2021. gada pirmajos trijos ceturkšņos, visticamāk, pieauga līdz 4.8% (2020. gadā – 2.6%) un tādējādi bija daudz dinamiskāks nekā SPCI iekļautās īres maksas kāpums. SPCI iekļautā īrnieku veiktā īres maksa 2021. gadā palielinājās par 1.2% (salīdzinājumā ar 1.3% 2020. gadā). Lielāks mājokļu izmaksu kāpums mājokļu īpašniekiem daļēji atspoguļo aplēses raksturu: indekss ietver komponentu, kas saistīts ar jaunu mājokļu iegādi un cieši atspoguļo mājokļu cenas. Aplūkojot mājokļu cenas, ECB noteiktais mājokļu cenu rādītājs 2021. gada pirmajos trijos ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās līdz vidēji 7.5% (2020. gadā – 5.4%). Mājokļu tirgus straujo attīstību atspoguļoja dažu mazāku SPCI komponentu dinamika. Piemēram, līdz pandēmijas ierobežojumu būtiskai samazināšanai 2021. gada pavasara beigās cilvēki pavadīja vairāk laika mājās. Šo pārmaiņu dēļ palielinājās pieprasījums pēc mājokļu renovācijas un tādējādi ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu, piemēram, uzturēšanas un remonta, kā arī paklāju un grīdu ieklāšanas, cenu augšupvērsta dinamika.

1. ielikums
SPCI inflācijas pieauguma pamatā esošie faktori

Euro zonas kopējā SPCI gada inflācija 2021. gada decembrī sasniedza 5.0% (2020. gada decembrī – –0.3%, 2020. gadā kopumā – 0.3% un piecu gadu laikā pirms pandēmijas – vidēji 0.9%). Šis pieaugums galvenokārt atspoguļoja ne tikai spēcīgu enerģijas cenu inflācijas kāpumu, bet arī SPCI inflācijas (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) pastiprināšanos, jo pieprasījums atsevišķās nozarēs pārsniedza piedāvājumu saistībā ar pasaules un euro zonas atveseļošanos no pandēmijas. Arī uzņēmumi, iespējams, ir paaugstinājuši cenas, lai kompensētu ieņēmumu zaudējumus, kas radušies stingrāku Covid-19 ierobežojumu dēļ.

Zemie cenu līmeņi 2020. gadā ir svarīgs faktors, vērtējot inflācijas kāpumu 2021. gadā, jo tie veido pamatu 2021. gada pieauguma tempa aprēķināšanai. Piemēram, pandēmijas sākumā krasi saruka naftas cenas un pēc tam – enerģijas patēriņa cenas. Aptuveni pusi enerģijas cenu inflācijas 2021. gada pēdējā ceturksnī var saistīt ar zemo līmeni 2020. gadā.[13] Pārtikas cenu ietekme bija pretēja, jo pēc pandēmijas izraisītā straujā kāpuma 2020. gada pavasarī pārtikas cenu pārmaiņas 2021. gada pirmajā pusgadā bija samērā mērenas. Bāzes efektus izraisīja arī pārmaiņas netiešo nodokļu jomā, īpaši Vācijā uz laiku no 2020. gada jūlija līdz decembrim, reaģējot uz krīzi, ieviestā PVN likmes samazināšana. Šā samazinājuma atcelšana noteica euro zonas inflācijas līmeņa paaugstināšanos 2021. gada janvārī, bet tai bija arī augšupvērsta ietekme 2021. gada 2. pusgadā, jo salīdzinājums ar cenu līmeni iepriekšējā gadā bija balstīts uz cenām, kas atspoguļoja pazemināto nodokļu likmi.[14] Lai gan gada laikā cenu dinamikai bija lielāka nozīme, to aplūkojot kopā ar ietekmi uz gada inflāciju, kas saistīta ar zemo bāzi 2020. gadā, var izskaidrot gandrīz 2 procentu punktu pieaugumu kopējā SPCI inflācijas kāpumā (5.3 procentu punkti) 2021. gada decembrī salīdzinājumā ar 2020. gada decembri (sk. A att.).

A attēls

Kopējās SPCI inflācijas līmeņa kumulatīvās pārmaiņas 2021. gadā salīdzinājumā ar 2020. gada decembri

(procentu punktos)

Avoti: Eurostat un ECB aprēķini.
Piezīmes. Katram 2021. gada mēnesim attēlā parādīta inflācijas līmeņa attiecīgajā mēnesī un inflācijas 2020. gada decembrī starpība. Piemēram, 2021. gada augustā inflācija bija aptuveni par 3 procentu punktiem augstāka nekā 2020. gada decembrī, un aptuveni pusi no šīs starpības var skaidrot ar bāzes efektu, t.i., salīdzinājumam izmantot zemo bāzes līmeni 2020. gadā.

Otrs faktors, kas noteica inflācijas kāpumu, bija tas, ka 2021. gadā enerģijas patēriņa cenas ne tikai normalizējās, bet turpināja strauji augt. Sākotnēji bija vērojams galvenokārt transporta degvielas cenu papildu kāpums, globālajam naftas pieprasījumam palielinoties atbilstoši notiekošajam atveseļošanās procesam, bet piedāvājumam saglabājoties nedaudz ierobežotam. Vēlāk vasarā pieauga arī gāzes un elektroenerģijas cenas (sk. B att. a) paneli). Tas atspoguļoja lielāku pieprasījumu, kā arī nelielus gāzes piegādes ierobežojumus. Eiropā gāzes pieprasījums bija nepieredzēti augsts, jo 2020.–2021. gada aukstā ziema un 2021. gada vasara bez lieliem vējiem noteica vēja enerģijas aizstāšanu ar gāzi.[15] Turklāt 1. pusgadā samazinājās gāzes piedāvājums no Norvēģijas saistībā ar cauruļvadu uzturēšanas darbiem, un vasarā bija samērā zems ES gāzes importa apjoms no Krievijas. Arī globālā atveseļošanās palielināja gāzes pieprasījumu, īpaši Ķīnā. Patērētāji lielāku enerģijas izdevumu daļu tērē transporta degvielas (aptuveni 40%) nekā gāzes (aptuveni 30%) un elektroenerģijas (aptuveni 20%) iegādei, un degvielas cenu dinamika parasti ir galvenais faktors, kas nosaka enerģijas cenu inflāciju. Tomēr gāzes un elektroenerģijas cenu kāpums 2021. gada rudenī noteica šo posteņu vēsturiski augsto devumu euro zonas enerģijas cenu inflācijā (sk. B att. b) paneli).

B attēls

Enerģijas cenu inflācijas norises

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentu punktos)

a) enerģijas un tās galveno komponentu SPCI gada inflācija

b) galveno komponentu devums enerģijas cenu gada inflācijā

Avoti: Eurostat un ECB aprēķini.

Trešais galvenais faktors, kas noteica inflācijas kāpumu, bija cenu spiediens, kurš veidojās saistībā ar ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos pēc pandēmiju ierobežojošo pasākumu perioda. Pieprasījums būtiski pieauga gan pasaulē, gan iekšzemē, dažos sektoros pārsniedzot piedāvājumu. Tāpēc pasaules līmenī radās piedāvājuma trūkuma problēmas, un ap 2020. un 2021. gada miju transporta izmaksas strauji palielinājās.[16] Euro zonas ražotāju cenas visa 2021. gada laikā stabili palielinājās ne tikai starppatēriņa, bet arī patēriņa precēm. Nav tiešas un stabilas saiknes starp ražotāju cenām un patēriņa cenām, taču bija vērojams pakāpenisks ilglietojuma preču patēriņa cenu pieaugums, īpaši 2021. gada 2. pusgadā (sk. C att.).[17] Cenu dinamika kļuva spēcīgāka jauniem un lietotiem automobiļiem, velosipēdiem un motocikliem, kā arī dažādiem elektroniskajiem komponentiem, piemēram, IT produktiem un televizoriem, visiem posteņiem, kurus, iespējams, ietekmējuši ražošanas traucējumi, piemēram, saistībā ar pusvadītājiem vai problēmām globālajās kravu pārvadāšanas un piegādes ķēdēs.

C attēls

SPCI inflācijas (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) dalījums komponentos

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentu punktos)

Avoti: Eurostat un ECB aprēķini.
Piezīmes. Komponentu devums 2021. gadā aprēķināts, izmantojot 2020. gada SPCI svarus. SPCI svaru pārmaiņu ietekmi novērtē ECB.

Viena no nozarēm, kuras visvairāk ietekmēja pandēmijas ierobežojumi, bija pakalpojumi, kuriem raksturīgi cieši klātienes kontakti. Pakāpeniski atvieglojot ierobežojumus, šo posteņu cenu dinamika sāka nostiprināties. Piemēram, ar ceļošanu saistīto pakalpojumu (tādu kā izmitināšanas, gaisa transporta un komplekso tūrisma braucienu) gada pārmaiņu tempa pieaugums bija īpaši nozīmīgs 2021. gada vasaras brīvdienu sākumā (sk. C att.).[18] Arī šis pieaugums, tāpat kā enerģijas cenu kāpums, daļēji atspoguļoja salīdzinājumu ar zemajām cenām iepriekšējā gadā. Turklāt restorānu cenu dinamika pakāpeniski nostiprinājās arī pēc aktivitātes atsākšanās 2021. gada pavasarī. Augstāks inflācijas līmenis pakalpojumiem ar ciešiem klātienes kontaktiem atspoguļoja ne tikai pēkšņo pieprasījuma atjaunošanos, bet arī augstākās izmaksas un samazinātās jaudas, ko noteica ar pandēmiju saistītās prasības, kā arī darbaspēka trūkums, jo atsevišķiem uzņēmumiem bija grūtības no jauna pieņemt darbā savas darbības slēgšanas laikā atlaistos darbiniekus.

Visbeidzot, inflācijas svārstīgumu 2021. gadā ietekmēja vairāki citi specifiski faktori, kas aprakstīti 1.4. sadaļas pamattekstā. Piemēram, apģērba un apavu cenu dinamiku ietekmēja pārmaiņas sezonālās pārdošanas laika plānojumā, un SPCI posteņu svaru pārmaiņas 2021. gadā bija neparasti lielas. Tas ļoti būtiski ietekmēja SPCI inflāciju (neietverot enerģijas un pārtikas cenas;
sk. C att.).

Kopumā SPCI inflācijas kāpums 2021. gadā galvenokārt bija saistīts ar īpašiem faktoriem, kas veidojās Covid-19 pandēmijas un ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās kontekstā. Krīzes nepieredzētais raksturs un inflācijas kāpuma izraisīto faktoru specifika atveseļošanās laikā rada īpaši lielu nenoteiktību un problēmas, veicot turpmākā perioda inflācijas norišu novērtējumu.

1.5. Ilgstoši un izlēmīgi politikas pasākumi ļāvuši saglabāt atbalstošus kreditēšanas un finansēšanas nosacījumus

Aktīvu iegādes turpināšanās un ECB komunikācija mazināja augšupvērsto spiedienu uz ilgtermiņa peļņas likmēm

Vienlaikus ar uzlabojumiem, kas tika ieviesti cīņā pret pandēmiju, fiskālās, monetārās un prudenciālās politikas radītie stimuli veicināja strauju ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos 2021. gadā (sk.1.2. sadaļu). 2. pusgadā investori sāka pieprasīt lielāku atlīdzību par pakļautību inflācijas dinamikas riskam, palielinot savas ilgtermiņa inflācijas gaidas un riska prēmijas, tādējādi tika paaugstinātas ilgtermiņa procentu likmes (sk. 1.18. att.). Ņemot to vērā, ECB vēlreiz apstiprināja stimulējošo politikas nostāju un apņemšanos saglabāt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus euro zonā. Tas vismaz daļēji palīdzēja aizsargāt euro zonas peļņas likmes no pasaules tirgus norisēm, kurās augstākas, nekā gaidīts, inflācijas dēļ tirgus dalībnieki vairākās attīstītajās valstīs iecenoja stingrākas monetārās politikas ieviešanu agrāk, nekā tika gaidīts iepriekš. Turklāt ECB komunikācija par tās atbalstošo monetārās politikas nostāju un turpmākām lielapjoma aktīvu iegādēm palīdzēja novērst valdības obligāciju peļņas likmju starpību palielināšanos, t.i., valdības obligāciju peļņas likmju dinamika saglabājās tuvu attiecīgo bezriska procentu likmju dinamikai. Tādējādi euro zonas valstu valdības 10 gadu obligāciju peļņas likmju vidējais ar IKP svērtais rādītājs 2021. gadā stabili palielinājās un 31. decembrī bija 0.27%, t.i., par 51 bāzes punktu augstāks nekā 2020. gada beigās (sk. 1.18. att.). Kopumā finansēšanas nosacījumi euro zonā joprojām bija labvēlīgi.

1.18. attēls

Euro zonas un ASV ilgtermiņa peļņas likmes

(gadā; %; dienas dati)

Avoti: Bloomberg, Refinitiv un ECB aprēķini.
Piezīmes. Euro zonas dati attiecas uz valdības 10 gadu obligāciju peļņas likmju vidējo ar IKP svērto rādītāju un 10 gadu uz nakti izsniegto kredītu indeksa mijmaiņas darījumu (OIS) procentu likmi. Jaunākie dati atbilst stāvoklim 2021. gada 31. decembrī.

Kapitāla vērtspapīru tirgu atbalstīja ilgtermiņa peļņas kāpuma gaidas

Saglabājot apņemšanos nodrošināt monetāro un fiskālo atbalstu, ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās 2021. gadā veicināja stabilu kapitāla vērtspapīru cenu palielināšanos euro zonā, ko noteica ļoti stabilas un noturīgas gaidas par ilgtermiņa peļņas kāpumu. Laikā no septembra vidus līdz oktobra vidum šī tendence uz laiku apstājās, jo tirgus gaidas attiecībā uz iespējamu Federālo rezervju sistēmas veikto aktīvu iegāžu apjoma mazināšanos ierobežoja akciju tirgu dinamiku visā pasaulē. Nozaru līmenī euro zonas banku akciju cenas, kas 2020. gadā bija sarukušas, pieauga daudz straujāk nekā nefinanšu sabiedrību akciju cenas. Euro zonas nefinanšu sabiedrību kapitāla vērtspapīru cenu vispārējais indekss 2021. gada 31. decembrī bija aptuveni par 19% augstāks nekā 2020. gada beigās, savukārt euro zonas banku kapitāla vērtspapīru cenu kāpums bija būtiski augstāks, t.i., vairāk nekā par 30% (sk. 1.19. att.).

1.19. attēls

Euro zonas un ASV kapitāla vērtspapīru tirgus indeksi

(indekss: 2020. gada 1. janvāris = 100)

Avoti: Bloomberg, Refinitiv un ECB aprēķini.
Piezīme. Euro zonai norādīts EURO STOXX banku indekss un Refinitiv nefinanšu sabiedrību akciju tirgus indekss; ASV norādīts S&P banku indekss un Refinitiv nefinanšu sabiedrību akciju tirgus indekss. Jaunākie dati atbilst stāvoklim 2021. gada 31. decembrī.

Naudas piedāvājuma un aizdevumu atlikuma pieaugums liecināja par noturīgu, tomēr mērenāku naudas piedāvājuma kāpumu

Plašās naudas pieaugums norādīja uz turpmāku spēcīgu naudas piedāvājuma kāpumu 2021. gadā. Tā temps bija tuvāks ilgāka termiņa vidējam rādītājam nekā 2020. gadā, t.i., pirmajā pandēmijas gadā, kurā tas krasi palielinājās (sk. 1.20. att.). Naudas piedāvājuma kāpināšanu noteica šaurās naudas rādītājs M1, atspoguļojot uzņēmumu un mājsaimniecību veikto banku noguldījumu uz nakti atlikuma stabilu pieaugumu, kas tomēr bija mērenāks nekā 2020. gadā. Līdz ar patērētāju konfidences un izdevumu atjaunošanos mājsaimniecību noguldījumu plūsmas atgriezās vidējā līmenī, kāds bija pirms pandēmijas. Tas, ka šo spēcīgo noguldījumu atlikuma pieaugumu 2020. gadā nelīdzsvaroja periods, kurā šis pieaugums bija zemāks par vidējo rādītāju, liecina par vēlmi saglabāt lielākus ietaupījumus, kā tas tika atspoguļots arī atbildēs uz jautājumiem ECB Apsekojumā par patērētāju gaidām. Arī uzņēmumu noguldījumu plūsmas joprojām bija spēcīgas, liecinot par uzņēmumu likviditātes rezervju turpmāku nostiprināšanos. Eurosistēmas aktīvu iegādes bija lielākais naudas pieauguma avots, tam sekoja privātajam sektoram izsniegtie kredīti. Laikus veiktie un apjomīgie monetāro, fiskālo un uzraudzības iestāžu pasākumi Covid-19 krīzes laikā nodrošināja to, ka kredītu plūsma uz euro zonas tautsaimniecību saglabājās labvēlīga.

1.20. attēls

M3 un aizdevumi privātajam sektoram

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; sezonāli un ar kalendāro ietekmi izlīdzināti dati)

Avots: ECB.
Piezīme. Jaunākie dati atbilst stāvoklim 2021. gada decembrī.

Monetārās politikas pasākumi palīdzēja nodrošināt labvēlīgus banku kredītu nosacījumus

Banku kredītu nosacījumi gada laikā kopumā bija labvēlīgi. Euro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojums liecināja, ka banku noteiktie kreditēšanas standarti (t.i., iekšējās pamatnostādnes vai aizdevumu apstiprināšanas kritēriji) aizdevumiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām, kas euro zonā iepriekšējā gadā bija kļuvuši stingrāki, kopš 2021. gada 2. ceturkšņa kopumā netika mainīti. Tas atspoguļoja banku konstatēto risku samazināšanos, ņemot vērā tautsaimniecības atveseļošanos un nepārtraukto monetārās un fiskālās politikas atbalstu, ietverot aizdevumu garantijas. Turklāt bankas ziņoja, ka ECB aktīvu iegādes programmas, ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju trešais kopums un noguldījumu iespējas negatīvā procentu likme veicinājusi kreditēšanu. Vienlaikus tika ziņots, ka aktīvu iegādes programmas un noguldījumu iespējas negatīvā procentu likme ierobežojusi to pelnītspēju.

Noturot euro zonas banku finansējuma izmaksas zemā līmenī, monetārās politikas atbalsta pasākumi palīdzēja saglabāt lejupvērstu spiedienu uz aizdevumu procentu likmēm un novērsa plaša mēroga stingrāku finansēšanas nosacījumu ieviešanu. Banku aizdevumu procentu likmes 2021. gadā kopumā saglabājās stabilas, tuvu to vēsturiski zemākajam līmenim. Mājokļa iegādei izsniegto aizdevumu apjoms strauji pieauga, vienlaikus patēriņa kredītu piešķiršana joprojām bija vāja, jo patēriņa izdevumiem bija pieejami pandēmijas laikā radītie uzkrājumi. Uzņēmumu naudas līdzekļu apjomīgās rezerves, nesadalītās peļņas pieaugums, ko veicināja nesenā atlabšana, un citu finansējuma avotu, īpaši starpuzņēmumu aizdevumu un tirdzniecības kredītu, pieejamība mazināja aizņemšanās vajadzības. Tādējādi nefinanšu sabiedrību aizņēmumi no bankām un to parāda vērtspapīru neto emisijas apjoms pēc spēcīga kāpuma 2020. gadā samazinājās, neraugoties uz parāda finansējuma reālajām izmaksām, kas 2021. gada 4. ceturksnī sasniedza jaunu vēsturiski zemāko līmeni. Uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu gada pieauguma temps pēc 7.1% pandēmijas pirmajā gadā 2021. gadā samazinājās līdz 4.3%, savukārt saskaņā ar Apsekojumu par uzņēmumu piekļuvi finansējumam to uzņēmumu īpatsvars, kuri ziņojuši par šķēršļiem piekļuvei aizdevumiem, samazinājās līdz līmenim, kāds bija pirms pandēmijas. Nefinanšu sabiedrības kā finansējuma veidu varēja izmantot arī akcijas un citus kapitāla vērtspapīrus. Kopumā nefinanšu sabiedrību ārējā finansējuma plūsmas 2021. gadā turpināja palielināties (sk. 1.21. att.).

1.21. attēls

Euro zonas nefinanšu sabiedrību ārējā finansējuma neto plūsmas

(gada plūsmas; mljrd. euro)

Avoti: Eurostat un ECB.
Piezīmes. "MFI" – monetārās finanšu iestādes. "Ne-MFI un pārējo pasaules valstu izsniegtie aizdevumi” ietver nefinanšu sabiedrību, t.i., citu finanšu starpnieku, pensiju un apdrošināšanas sabiedrību, izsniegtos aizdevumus. "MFI aizdevumi" un "ne-MFI aizdevumi un pārējo pasaules valstu izsniegtie aizdevumi" koriģēti atbilstoši aizdevumu pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumiem. "Citi" attiecas uz kopsummas un attēlā iekļauto instrumentu starpību un ietver uzņēmumu savstarpējos aizdevumus un tirdzniecības kredītus. Jaunākie dati atbilst stāvoklim 2021. gada 3. ceturksnī. 2021. gada plūsma aprēķināta kā četru ceturkšņu plūsmu summa, sākot ar 2020. gada 4. ceturksni, līdz 2021. gada 3. ceturksnim.

2. Monetārā politika: turpmāks atbalsts un jauna stratēģija

ECB 2021. gadā izmantotais visaptverošais monetārās politikas pasākumu kopums un to pārkalibrēšana novērsa prociklisku stingrāku finansēšanas nosacījumu ieviešanu un mazināja likviditātes un kredītresursu trūkuma draudus, nodrošinot banku sistēmā bagātīgu likviditāti un aizsargājot tautsaimniecībai pieejamo kredītu plūsmu. Monetārās politikas reakcija bija būtisks tirgus stabilizējošs spēks un nodrošināja atbalstu tautsaimniecībai un inflācijas perspektīvai. Eurosistēmas bilances apjoms 2021. gada beigās sasniedza vēsturiski augstāko līmeni 8.6 trilj. euro apjomā – par 1.6 trilj. euro vairāk nekā iepriekšējā gadā. 2021. gada beigās ar monetāro politiku saistīto aktīvu atlikums veidoja 80% no Eurosistēmas bilances kopējiem aktīviem. Ar bilances lielo apjomu saistītos riskus turpināja mazināt ECB risku pārvaldības regulējums.

2.1. ECB monetārās politikas reakcija joprojām nodrošināja būtisku atbalstu tautsaimniecībai un inflācijas perspektīvai

Labvēlīgu finansēšanas nosacījumu saglabāšana

Gada sākumā pandēmija joprojām kavēja ekonomisko aktivitāti, un inflācija saglabājās ļoti zema

2021. gada sākumā Covid-19 pandēmijas turpināšanās joprojām spēcīgi ietekmēja tautsaimniecības norises euro zonā. Lai gan vakcinēšanās kampaņu uzsākšana bija būtisks pavērsiens cīņā ar koronavīrusu, jauns saslimstības kāpums un vīrusa paveidu parādīšanās noteica vīrusa izplatības mazināšanas pasākumu pagarināšanu vai to stingrības palielināšanu daudzās euro zonas valstīs. Tas traucēja ekonomisko aktivitāti un aptumšoja tuvākās nākotnes perspektīvu. Vāja pieprasījuma un nozīmīga darba un preču tirgu resursu pārpalikuma apstākļos inflācija joprojām bija ļoti zema. Gada sākumā saņemtie dati kopumā apstiprināja Padomes iepriekšējo bāzes scenārija novērtējumu, ka pandēmijai tuvākajā laikā būs būtiska ietekme uz tautsaimniecību un inflācijas kāpums ilgstoši saglabāsies neliels. Plašākā skatījumā finansēšanas nosacījumi euro zonā bija visnotaļ labvēlīgi. Lai gan kopš Padomes 2020. gada decembra sanāksmes bezriska procentu likmes bija nedaudz palielinājušās, valsts un uzņēmumu vērtspapīru peļņas likmju starpības bija noturīgas, obligāciju tirgus nosacījumi (t. sk. uzņēmumu obligācijām) joprojām bija labvēlīgi, un banku aizdevumu procentu likmes gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem bija tuvu to vēsturiski zemākajam līmenim.

Padome janvārī apstiprināja 2020. gada decembrī formulēto stimulējošo monetārās politikas nostāju

Šādos apstākļos joprojām bija ļoti nepieciešams apjomīgs monetārās politikas atbalsts, un Padome 2021. gada janvārī nolēma apstiprināt 2020. gada decembrī formulēto stimulējošo monetārās politikas nostāju, lai pandēmijas periodā saglabātu labvēlīgus finansēšanas nosacījumus.[19] Tas tika darīts, lai samazinātu nenoteiktību un palielinātu uzticēšanos, veicinot patērētāju tēriņus un ieguldījumus uzņēmējdarbībā, nostiprinot ekonomisko aktivitāti un tādējādi nodrošinot cenu stabilitāti vidējā termiņā. Konkrētāk, neto aktīvu iegādes 1850 mljrd. euro lielās pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros, kas tika pagarināta vismaz līdz 2022. gada marta beigām, veicināja labvēlīgu finansēšanas nosacījumu saglabāšanu visām tautsaimniecības nozarēm, savukārt trešais ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju kopums (ITRMO III) joprojām bija pievilcīgs finansējuma avots bankām, veicinot uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšanu. PĀAIP ietvaros iegādāto un dzēšanas termiņu sasniegušo vērtspapīru pamatsummas maksājumu turpmāka atkārtota ieguldīšana un turpmākas mēneša neto aktīvu iegādes 20 mljrd. euro apjomā aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros arī veicināja finansēšanas nosacījumus, apliecinot Eurosistēmas klātbūtni tirgos pandēmijas periodā un turpmāk.

Ierobežojošo pasākumu darbības pagarināšana un stingrības palielināšana 1. ceturksnī negatīvi ietekmēja ekonomisko aktivitāti, tomēr kopējā inflācija krasi pieauga

Lai gan gada pirmajos mēnešos vīrusa paveidu izplatīšanās un ar to saistītā ierobežojošo pasākumu darbības pagarināšana un stingrības palielināšana arvien vairāk palēnināja ekonomisko aktivitāti, kopējā inflācija no negatīvā līmeņa sāka strauji palielināties valstīm raksturīgo un tehnisko faktoru (t. sk. bāzes efektu) un spēcīga enerģijas cenu kāpuma ietekmē. Tomēr ilgstoši vāja pieprasījuma un nozīmīga darba un preču tirgu resursu pārpalikuma apstākļos pamatā esošais cenu spiediens joprojām bija neliels. Ilgāka termiņa bezriska procentu likmes un valdības obligāciju peļņas likmes kopš Padomes decembra sanāksmes turpināja palielināties. Tā kā šīs tirgus procentu likmes ir galvenās etalonlikmes, ko izmanto citu kapitāla tirgus instrumentu (piemēram, uzņēmumu un banku obligāciju) cenu, kā arī mājsaimniecībām un uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu cenu noteikšanā, šo procentu likmju radītajiem šokiem ir tendence vēlāk ietekmēt plašākus finansēšanas nosacījumus. Tādējādi liels un noturīgs tirgus procentu likmju kāpums varēja izraisīt priekšlaicīgu stingrāku finansēšanas nosacījumu ieviešanu visās tautsaimniecības nozarēs. Tas būtu apdraudējis Padomes 2020. gada decembrī un 2021. gada janvārī pausto apņemšanos pandēmijas periodā saglabāt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus un novērst stingrāku nosacījumu ieviešanu, kas neatbilstu cīņai ar pandēmijas lejupvērsto ietekmi uz prognozēto inflācijas gaitu. Stingrāki finansēšanas nosacījumi palielinātu nenoteiktību un pasliktinātu konfidenci, vēl vairāk mazinot ekonomisko aktivitāti un apdraudot vidējā termiņa cenu stabilitāti.

Pēc tirgus procentu likmju kāpuma Padome martā palielināja PĀAIP neto aktīvu iegāžu tempu

Tā kā finansēšanas nosacījumi bija kļuvuši stingrāki, savukārt inflācijas perspektīva nebija uzlabojusies, martā Padome nolēma nākamajā ceturksnī veikt iegādes PĀAIP ietvaros daudz straujāk nekā gada pirmajos mēnešos. Pārējie decembra politikas pasākumi tika vēlreiz apstiprināti.[20] Aprīlī neto iegāžu apjoms un citi pasākumi netika mainīti, jo saņemtā informācija apstiprināja marta sanāksmē veikto finansēšanas nosacījumu un inflācijas perspektīvas kopējo novērtējumu.

Tautsaimniecības atkalatvēršanās un jauna stratēģija

Eurosistēmas speciālistu jūnija iespēju aplēses paredzēja, ka inflācija 2021. gadā pieaugs, bet 2022. gadā atkal samazināsies

Aptuveni gada vidū Covid-19 saslimstības gaita un vakcinācijas kampaņu progress ļāva euro zonas tautsaimniecībai atkal atvērties. Neraugoties uz jaunu vīrusa paveidu parādīšanos, spiediens uz veselības aprūpes sistēmām mazinājās. Saskaņā ar Eurosistēmas speciālistu jūnija makroekonomiskajām iespēju aplēsēm euro zonai inflācija 2021. gada 2. pusgadā turpināja palielināties, bet paredzams, ka 2022. gadā, izzūdot īslaicīgiem faktoriem, tā atkal pazemināsies. Visā iespēju aplēšu periodā tika saskatīts pakāpenisks pamatinflācijas spiediena pieaugums, un saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI; neietverot enerģijas un pārtikas cenas) iespēju aplēses tika koriģētas un paaugstinātas. Tomēr joprojām tika prognozēts, ka kopējā inflācija visā iespēju aplēšu periodā saglabāsies zemāka par Padomes noteikto mērķi, un paredzams, ka pamatinflācija arī būs zemāka par 2%. Lai gan uzņēmumu un mājsaimniecību finansēšanas nosacījumi saglabājās stabili, tirgus procentu likmes pirms Padomes 10. jūnija sanāksmes turpināja augt. To daļēji noteica tautsaimniecības perspektīvu uzlabošanās, tomēr Padome uzskatīja, ka jebkāda stingrāku plašāko finansēšanas nosacījumu noteikšana ir pāragra un apdraud notiekošo atveseļošanos un inflācijas perspektīvu.

Tā kā inflācijas perspektīva tālākā periodā joprojām bija zemāka par vidējā termiņa trajektoriju, ko prognozēja pirms pandēmijas, un pastāvēja stingrāku finansēšanas nosacījumu risks, Padome jūnijā pieņēma lēmumu turpināt neto aktīvu iegādes PĀAIP ietvaros būtiski straujāk nekā gada pirmajos mēnešos un arī apstiprināja visus citus tās politikas pasākumus.

2021. gada jūlijā ECB pabeidza monetārās politikas stratēģijas izvērtēšanu un apstiprināja simetrisku 2% inflācijas mērķi

Padome 8. jūlijā pabeidza monetārās politikas stratēģijas izvērtēšanu (sk. 2.4. sadaļu). Jaunā stratēģija ietvēra divus galvenos faktorus, kas jāatspoguļo, formulējot Padomes monetārās politikas nostāju: pirmkārt, jauna simetriska 2% inflācijas mērķa noteikšana vidējā termiņā; un, otrkārt, nosacīta apņemšanās ņemt vērā zemākās efektīvās robežas ietekmi, īstenojot monetāro politiku strukturāli zemu nominālo procentu likmju vidē, kam būtu nepieciešami īpaši spēcīgi vai ilgstoši monetārās politikas pasākumi, ja tautsaimniecība tuvotos zemākajai robežai. Tāpēc, tiecoties uz jaunā mērķa sasniegšanu, atbilstoši monetārās politikas stratēģijai Padome monetārās politikas jautājumiem veltītajā jūlija sanāksmē pārskatīja perspektīvas norādi par galvenajām ECB procentu likmēm, piesaistot tās politikas kursu trijiem konkrētiem ar inflācijas perspektīvu saistītiem nosacījumiem. Padome paziņoja, ka paredz to, ka galvenās ECB procentu likmes saglabāsies pašreizējā vai zemākā līmenī līdz brīdim, kad tā būs pārliecinājusies, ka inflācija sasniegs 2% līmeni labu brīdi pirms iespēju aplēšu perioda beigām un noturēsies šādā līmenī pārējā iespēju aplēšu periodā, un tā uzskatīs, ka panāktais progress pamatinflācijas virzībā ir pietiekams, lai inflācija vidējā termiņā stabilizētos 2% līmenī. Padome sacīja, ka tas var ietvert arī pārejas periodu, kurā inflācija mēreni pārsniedz mērķa līmeni.

Jūlijā Padome apstiprināja savu marta novērtējumu, kas atbilda labvēlīgu finansēšanas nosacījumu saglabāšanai

Pirms jūlija sanāksmes tirgus procentu likmes bija samazinājušās, un vairākumam uzņēmumu un mājsaimniecību finansējuma nosacījumi joprojām bija labvēlīgi. Lai gan inflācija turpināja augt, bija paredzams, ka tā lielākoties būs īslaicīga, un vidējā termiņa perspektīva joprojām bija ierobežota. Euro zonas ekonomiskā atveseļošanās notika raiti, lai gan koronavīrusa delta paveida izplatīšanās izvērtās par arvien lielāku nenoteiktības avotu. Labvēlīgu finansēšanas nosacījumu saglabāšana tika uzskatīta par būtisku, lai nodrošinātu, ka tautsaimniecības atveseļošanās pāraug ilgstošā ekspansijā, un kompensētu pandēmijas negatīvo ietekmi uz inflāciju. Tāpēc Padome turpināja paredzēt, ka neto iegādes PĀAIP ietvaros tiks veiktas būtiski straujākā tempā nekā gada pirmajos mēnešos. Tā apstiprināja arī pārējos politikas pasākumus.

Pārejas uz stabilu tautsaimniecības atveseļošanos un galu galā – arī inflācijas atgriešanās 2% mērķa līmenī veicināšana

ECB speciālistu septembra makroekonomiskās iespēju aplēses ietvēra turpmāku inflācijas prognožu paaugstināšanu iespēju aplēšu periodā

Līdz septembrim euro zonas tautsaimniecības atveseļošanās kļuva arvien straujāka, un bija gaidāms, ka līdz gada beigām produkcijas izlaide pārsniegs līmeni, kāds bija pirms pandēmijas. Jaunajās ECB speciālistu makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai inflācijas prognozes 2021. gadam tika koriģētas un paaugstinātas sakarā ar spēcīgo izmaksu spiedienu, ko radīja īslaicīgais materiālu un iekārtu deficīts, joprojām lielāks, nekā gaidīts, enerģijas cenu devums un Vācijā uz laiku no 2020. gada jūlija līdz decembrim noteiktā PVN likmes samazinājuma ietekme. Tomēr tika uzskatīts, ka 2023. gadā inflācija joprojām būs būtiski zemāka par 2%, lai gan prognoze tika koriģēta un nedaudz paaugstināta, lai atspoguļotu labāku izaugsmes perspektīvu un straujāku tautsaimniecībā neizmantoto resursu samazināšanos. Uz tirgus instrumentiem balstītie inflācijas gaidu rādītāji turpināja palielināties un bija būtiski augstāki par pandēmijas zemāko līmeni, lai gan tie joprojām bija zemāki par ECB noteikto SPCI inflācijas vidējā termiņa mērķi – 2%. Finansēšanas nosacījumi uzņēmumiem, mājsaimniecībām un valsts sektoram joprojām bija labvēlīgi, banku aizdevumu procentu likmēm sasniedzot vēsturiski zemāko līmeni.

Labvēlīgu finansēšanas nosacījumu un labākas vidēja termiņa inflācijas perspektīvas apstākļos Padome pieņēma lēmumu par mēreni lēnāku PĀAIP neto aktīvu iegāžu tempu no septembra

Pamatojoties uz vidēja termiņa inflācijas perspektīvas nelielu uzlabošanos un ņemot vērā valdošos finansēšanas nosacījumus, Padome septembrī sprieda, ka varētu saglabāt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus ar nedaudz mērenāku neto aktīvu iegāžu tempu PĀAIP ietvaros nekā divos iepriekšējos ceturkšņos. Padome apstiprināja tās pārējos pasākumus.



Oktobrī Padome vēlreiz apstiprināja septembrī pausto nostāju

Kad notika Padomes oktobra sanāksme, euro zonas tautsaimniecība turpināja strauji atveseļoties. Tomēr izaugsmes temps bija kļuvis nedaudz mērenāks, īpaši tāpēc, ka dažās nozarēs ražošanu kavēja materiālu, iekārtu un darbaspēka trūkums. Inflācija turpināja augt galvenokārt tāpēc, ka palielinājās enerģijas cenas, bet arī tāpēc, ka pieprasījuma atjaunošanās pārsniedza ierobežoto piedāvājumu. Tika paredzēts, ka tuvākajā laikā inflācija turpinās palielināties, bet nākamā gada laikā samazināsies. Tirgus procentu likmes kopš septembra bija pieaugušas. Tomēr tautsaimniecības finansēšanas apstākļi joprojām bija labvēlīgi, t.sk. tāpēc, ka banku aizdevumu procentu likmes uzņēmumiem un mājsaimniecībām vēl arvien bija vēsturiski zemas. Tāpēc Padome vēlreiz apstiprināja savu septembra nostāju, nemainot PĀAIP neto iegāžu tempu un visus pārējos pasākumus.

Eurosistēmas speciālistu decembra iespēju aplēsēs inflācijas prognoze tika koriģēta un paaugstināta, vienlaikus tuvākajā laikā paredzot izaugsmes palēnināšanos, bet 2022. gadā – tās palielināšanos un inflācijas samazināšanos

Līdz gada beigām ekonomisko aktivitāti ierobežoja jauni ar pandēmiju saistīti ierobežojumi un nenoteiktība, īpaši saistībā ar koronavīrusa omikrona paveida parādīšanos, ilgstošais materiālu, aprīkojuma un darbaspēka trūkums, kā arī būtiski augstākas enerģijas cenas. Gada pēdējā ceturksnī novērotā izaugsmes palēnināšanās un gaidas, ka šī tendence turpināsies arī 2022. gada 1. pusgadā, noteica to, ka Eurosistēmas speciālistu decembra iespēju aplēses par izaugsmi 2022. gadā tika koriģētas un pazeminātas. Tomēr bija gaidāms, ka 2022. gada gaitā izaugsme atkal strauji atjaunosies. Novembrī inflācija turpināja palielināties straujāk, nekā prognozēts, taču tika gaidīts, ka 2022. gada gaitā tā pazemināsies. Gan uz tirgus instrumentiem, gan uz apsekojumiem balstītie ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāji bija nedaudz vairāk pietuvojušies 2%. Tika gaidīts, ka tas vienlaikus ar pakāpenisku tautsaimniecības pilnas jaudas atjaunošanu un turpmākiem darba tirgus uzlabojumiem, kas veicina straujāku darba samaksas pieaugumu, stimulēs pamatinflācijas kāpumu un nodrošinās to, ka kopējā inflācija vidējā termiņā sasniegs Padomes noteikto mērķrādītāju. Tāpēc speciālistu decembra kopējās un pamatinflācijas iespēju aplēses salīdzinājumā ar septembri tika koriģētas un paaugstinātas, lai gan 2024. gadam noteiktie 1.8% joprojām nesasniedz SPCI inflācijas mērķa līmeni. Decembrī tautsaimniecības finansēšanas nosacījumi joprojām bija labvēlīgi, tirgus procentu likmēm kopš Padomes oktobra sanāksmes kopumā saglabājoties stabilām un uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto banku aizdevumu procentu likmēm saglabājoties vēsturiski zemā līmenī.

Decembrī Padome paziņoja par pakāpenisku PĀAIP aktīvu iegāžu tempa samazināšanu ar 2022. gada 1. ceturksni, PĀAIP neto iegāžu pārtraukšanu marta beigās un elastīgu PĀAIP saņemto maksājumu atkārtotu ieguldīšanu vismaz līdz 2024. gada beigām

Padome decembra sanāksmē atzina, ka tautsaimniecības atveseļošanās gaita un progress vidējā termiņa inflācijas mērķrādītāja sasniegšanā pieļauj pakāpenisku aktīvu iegādes tempa samazināšanu nākamajos ceturkšņos. Vienlaikus joprojām būs nepieciešama stimulējoša monetārā politika, lai inflācija vidējā termiņā stabilizētos 2% līmenī, un nenoteiktā vide noteica nepieciešamību saglabāt elastību un izvēles iespējas monetārās politikas īstenošanā. Ņemot vērā minēto, Padome pieņēma šādus lēmumus.

Pirmkārt, Padome paredzēja 2022. gada 1. ceturksnī samazināt PĀAIP neto aktīvu iegāžu tempu un 2022. gada marta beigās pārtraukt neto iegādes.

Otrkārt, tā pagarināja PĀAIP atkārtotās ieguldīšanas periodu. Padome paziņoja par nodomu turpināt atkārtoti ieguldīt programmas ietvaros iegādāto un dzēšanas termiņu sasniegušo vērtspapīru pamatsummas maksājumus vismaz līdz 2024. gada beigām. Jebkurā gadījumā PĀAIP portfelis turpmāk tiks pārvaldīts tā, lai netraucētu īstenot atbilstošu monetārās politikas nostāju.

Treškārt, Padome uzsvēra, ka pandēmija pierādījusi, ka stresa apstākļos elastīga aktīvu iegāžu struktūra un īstenošana palīdz novērst monetārās politikas transmisijas traucējumus un uzlabo politikas mērķu sasniegšanas centienu efektivitāti. Tāpēc atbilstoši Padomes pilnvarām stresa apstākļos elastība joprojām būs monetārās politikas elements, ja monetārās politikas transmisijas traucējumu iespēja apdraudētu cenu stabilitātes nodrošināšanu. Īpaši, ja pandēmijas ietekmē tirgus atkal kļūtu sadrumstalots, atkārtoto ieguldīšanu PĀAIP ietvaros jebkurā laikā varētu elastīgi koriģēt laika, aktīvu grupu un jurisdikciju dalījumā. Tas varētu ietvert Grieķijas Republikas emitēto obligāciju iegādes papildus dzēsto vērtspapīru pārfinansēšanai, lai novērstu iegāžu pārtraukšanu šajā jurisdikcijā, kas varētu negatīvi ietekmēt monetārās politikas transmisiju uz Grieķijas tautsaimniecību, kamēr tā joprojām atveseļojas no pandēmijas sekām. Neto aktīvu iegādes PĀAIP ietvaros arī varētu tikt atsāktas, ja tas būtu nepieciešams, lai novērstu ar pandēmiju saistītā negatīvā šoka ietekmi.

Ceturtkārt, atbilstoši pakāpeniskai aktīvu iegāžu apjoma samazināšanai un lai nodrošinātu, ka monetārās politikas nostāja turpina veicināt inflācijas stabilizēšanos mērķa līmenī vidējā termiņā, Padome nolēma, ka neto aktīvu iegāžu mēneša apjoms AIP ietvaros 2022. gada 2. ceturksnī būs 40 mljrd. euro, bet 3. ceturksnī – 30 mljrd. euro. Ar 2022. gada oktobri neto aktīvu iegāžu mēneša apjoms AIP ietvaros būs 20 mljrd. euro tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai nostiprinātu monetārās politikas procentu likmju stimulējošo ietekmi. Padome paredzēja, ka neto iegādes beigsies neilgi pirms galveno ECB procentu likmju paaugstināšanas sākuma.

Padome arī paziņoja par nodomu turpināt pilnībā atkārtoti ieguldīt AIP ietvaros iegādāto un dzēšanas termiņu sasniegušo vērtspapīru pamatsummas ilgāku laiku pēc tam, kad tā būs sākusi paaugstināt galvenās ECB procentu likmes, un jebkurā gadījumā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un bagātīgu stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.

Tika apstiprināts galveno ECB procentu likmju līmenis un perspektīvas norāde par monetārās politikas procentu likmju nākotnes virzību.

Padome arī norādīja, ka turpinās monitorēt banku finansēšanas nosacījumus un nodrošināt, lai ITRMO III operāciju dzēšana nekavētu raitu monetārās politikas transmisiju. Tā arī regulāri novērtēs, kā kreditēšanas mērķoperācijas veicinājušas monetārās politikas nostājas īstenošanu. Padome paziņoja, ka īpašo nosacījumu piemērošanu ITRMO III ietvaros, kā jau iepriekš tika paziņots, paredzēts pārtraukt 2022 gada jūnijā. Tā novērtēs arī divu līmeņu rezervju atlīdzības sistēmas atbilstošu kalibrēšanu, lai ar negatīvo procentu likmju politiku liela likviditātes pārpalikuma apstākļos neierobežotu banku starpniecības spējas. Visbeidzot, Padome vēlreiz apstiprināja, ka ir gatava pēc vajadzības koriģēt visus tās instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas stabilizēšanos vidējā termiņā ECB 2% mērķa līmenī.

Stimulējoša monetārā politika un pārkalibrēti pasākumi nodrošināja labvēlīgus finansēšanas nosacījumus un mazināja pandēmijas negatīvo ietekmi uz inflāciju

Apkopojot var teikt, ka 2021. gadā tika saglabāti būtiski stimulējoši monetārās politikas pasākumi, lai novērstu pandēmijas negatīvo ietekmi uz inflācijas perspektīvu. Visaptverošā pasākumu kopuma pārkalibrēšana palīdzēja saglabāt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus. Pasākumi efektīvi ierobežoja valdības obligāciju peļņas likmju kāpumu (sk. 2.1. att.), kas ir mājsaimniecību, uzņēmumu un banku finansējuma izmaksu pamatā. Tie nodrošināja arī ļoti labvēlīgas banku finansējuma izmaksas (sk. 2.2. att.). Turklāt tie nodrošināja, ka mājsaimniecības un uzņēmumi bauda šo atbalstošo finansēšanas nosacījumu priekšrocības, attiecīgo aizņēmumu gada procentu likmēm sasniedzot vēsturiski zemāko līmeni – attiecīgi 1.31% un 1.36% (sk. 2.3. att.). Inflācija 2. pusgadā būtiski paaugstinājās, bet tautsaimniecība kopumā turpināja atveseļoties. Ņemot vērā tautsaimniecības atveseļošanās gaitu un progresu vidējā termiņa inflācijas mērķa sasniegšanā, Padome nolēma ar 2022. gada sākumu sākt pakāpeniski samazināt aktīvu iegādes. Kopumā monetārās politikas reakcija 2021. gadā nodrošināja labvēlīgus finansēšanas nosacījumus, veicinot turpmāku tautsaimniecības atveseļošanos un inflācijas virzību uz Padomes noteikto mērķi.

2.1. attēls

Euro zonas valstu valdības 10 gadu obligāciju peļņas likmju vidējais ar IKP svērtais rādītājs un 10 gadu uz nakti izsniegto kredītu indeksa mijmaiņas darījumu procentu likme

(gadā; %)

Avots: ECB aprēķini.
Piezīmes. Jaunākie dati atbilst stāvoklim 2021. gada 31. decembrī.

2.2. attēls

Kopējās banku parāda finansējuma izmaksas

(noguldījumu un uz nenodrošinātiem tirgus instrumentiem balstīta parāda finansējuma kopējās izmaksas; gadā; %)

Avoti: ECB, Markit iBoxx un ECB aprēķini.
Piezīmes. Noguldījumu kopējo izmaksu rādītāju aprēķina kā jauno darījumu procentu likmju noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar noteiktu termiņu un noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kas svērti ar to attiecīgo atlikumu, vidējo rādītāju. Jaunākie dati atbilst stāvoklim 2021. gada decembrī.

2.3. attēls

Nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto banku aizdevumu kopējās procentu likmes

(gadā; %)

Avots: ECB.
Piezīmes. Banku izsniegto aizdevumu kopējo procentu likmi aprēķina, agregējot īstermiņa un ilgtermiņa procentu likmes, izmantojot jauno darījumu apjoma 24 mēnešu slīdošo vidējo rādītāju. Jaunākie dati atbilst stāvoklim 2021. gada decembrī.

2.2. Turpmāks Eurosistēmas bilances apjoma pieaugums ilgstošu problēmu apstākļos

Eurosistēmas bilances apjoms 2021. gadā palielinājās par 23%

2021. gadā Eurosistēma turpināja īstenot pasākumus, kas ieviesti, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, proti, PĀAIP, PĀITRO un pārkalibrētās ITRMO III, kā arī veikt aktīvu iegādes AIP ietvaros. Šo pasākumu dēļ Eurosistēmas bilance 2021. gadā palielinājās par 23% (1.6 trilj. euro), līdz gada beigām sasniedzot jaunu vēsturiski augstāko līmeni – 8.6 trilj. euro.

2021. gada beigās ar monetāro politiku saistīto aktīvu apjoms Eurosistēmas bilancē bija 6.9 trilj. euro. Šie aktīvi ietvēra aizdevumus euro zonas kredītiestādēm, kuri veidoja 26% no kopējiem aktīviem (procentuāli tikpat, cik 2020. gada beigās), un monetārās politikas mērķiem iegādātos aktīvus, kuri veidoja 55% no kopējiem aktīviem (2020. gada beigās – 53%; sk. 2.4. att.). Pārējos bilances finanšu aktīvus veidoja galvenokārt ārvalstu valūta un zelts, kas atradās Eurosistēmas turējumā, un ar monetāro politiku nesaistīti euro denominēti portfeļi.

Pasīvu pusē kredītiestāžu rezervju turējumu un darījuma partneru izmantotā noguldījumu iespējas apjoma kopsumma palielinājās līdz 4.3 trilj. euro (2020. gada beigās – 3.5 trilj. euro), 2021. gada beigās veidojot 50% no pasīviem (procentuāli tikpat, cik 2020. gada beigās). Apgrozībā esošo banknošu apjoms pieauga straujāk par vēsturisko kāpuma tendenci, sasniedzot 1.5 trilj. euro (2020. gada beigās –1.4 trilj. euro), un 2021. gada beigās veidoja 18% no pasīviem (2020. gada beigās – 21%). Pārējās saistības, t.sk. kapitāls un pārvērtēšanas konti, palielinājās līdz 2.7 trilj. euro (2020. gada beigās – 2.1 trilj. euro) un veidoja 32% no kopējiem pasīviem (2020. gada beigās – 29%; sk. 2.4. att.). Pārējo saistību pieaugums galvenokārt saistīts ar valdības noguldījumu atlikuma pieaugumu no 516 mljrd. euro līdz 590 mljrd. euro, veidojot 22% no pārējām saistībām (2020. gada beigās – 25%), un Starptautiskā Valūtas fonda Speciālo aizņēmuma tiesību atbilstošā posteņa pieaugumu līdz 179 mljrd. euro (2020. gada beigās – 55 mljrd. euro), veidojot 7% no pārējām saistībām (pieaugums no 3% 2020. gada beigās).

2.4. attēls

Eurosistēmas konsolidētās bilances dinamika

(mljrd. euro)

Avots: ECB.
Piezīmes. Pozitīvie skaitļi attiecas uz aktīviem un negatīvie skaitļi – uz pasīviem. Likviditātes pārpalikuma līnija norādīta pozitīvās vērtībās, lai gan to veido šādu pasīvu posteņu summa: pieprasījuma noguldījumu kontu atlikumi, kas pārsniedz rezervju prasības, un izmantotais noguldījumu iespējas apjoms.

Lai nodrošinātu kredītiestāžu rezervju divu līmeņu atlīdzības sistēmas lielāku caurredzamību, ECB 2020. gada jūlijā nolēma publicēt attiecīgos apkopotos Eurosistēmas un valstu līmeņa datus. Tas sniedz arī labāku priekšstatu par rezervju turējumu, kas ir lielākais Eurosistēmas bilances pasīvu postenis, dinamiku. Konkrētāk, Eurosistēma tagad publicē obligāto rezervju prasību, pieprasījuma noguldījumu kontu atlikumu un virsrezervju rezervju prasību izpildes perioda vidējos rādītājus valstu līmenī. Regulāri tiek publicēti arī Eurosistēmas un valstu dati par atbrīvojuma kvotu divu līmeņu sistēmai, virsrezervēm, kam piemērots vai nav piemērots atbrīvojums, un neizmantotajām kvotām.

AIP un PĀAIP portfeļu termiņš un to dalījums aktīvu grupās un jurisdikcijās

2021. gadā turpinājās aktīvu iegādes AIP un PĀAIP ietvaros

AIP veido četras aktīvu iegādes programmas – trešā nodrošināto obligāciju iegādes programma (NOIP3), ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru iegādes programma (ABSIP), valsts sektora aktīvu iegādes programma (VSAIP) un uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programma (USAIP). PĀAIP tika ieviesta 2020. gadā, reaģējot uz pandēmiju. Visas AIP atbilstošās aktīvu kategorijas atbilst arī PĀAIP. Eurosistēma 2021. gadā turpināja veikt aktīvu iegādes AIP un PĀAIP ietvaros. Iegādes tika veiktas raiti un atbilstoši attiecīgajiem dominējošiem tirgus apstākļiem.

2021. gada beigās AIP turējumu atlikums bija 3.1 trilj. euro

2021. gada beigās AIP turējumu atlikums bija 3.1 trilj. euro (amortizētās izmaksās). VSAIP 2021. gada beigās veidoja lielāko AIP turējumu daļu – 2.5 trilj. euro jeb 80% no AIP kopējā atlikuma (tādu pašu daļu kā 2020. gada beigās). VSAIP ietvaros iegāžu apjomu valstu dalījumā noteica saskaņā ar ECB kapitāla atslēgu, pamatojoties uz atlikumiem. Turklāt dažas nacionālās centrālās bankas iegādājās ES starpvalstu iestāžu emitētus vērtspapīrus, t.sk. 2021. gadā emitētās obligācijas, lai finansētu "Nākamās paaudzes ES" atveseļošanas plānu. VSAIP turējumu vidējais svērtais termiņš 2021. gada beigās bija 7.3 gadi – tāds pats kā 2020. gada beigās. Bija vērojamas nelielas atšķirības starp valstīm. Gada beigās ABSIP veidoja 1% (28 mljrd. euro) no AIP turējumu kopējā atlikuma, NOIP3 – 9.5% (298 mljrd. euro) un USAIP – 10% (310 mljrd. euro). Runājot par privātā sektora aktīvu iegādes programmām, būtiskāko devumu AIP turējumu atlikuma pieaugumā 2021. gadā noteica USAIP (neto iegāžu apjoms – 61 mljrd. euro). USAIP un NOIP3 ietvaros iegādes tiek veiktas, pamatojoties uz etalonvērtību, kas atspoguļo visu kritērijiem atbilstošo apgrozībā esošo uzņēmumu un segto obligāciju tirgus kapitalizācijas līmeni.

2021. gada beigās PĀAIP turējumu atlikums bija 1.6 trilj. euro

2021. gada beigās PĀAIP turējumu atlikums bija 1.6 trilj. euro (amortizētās izmaksās). Nodrošināto obligāciju turējumi veidoja mazāk nekā 1% (6 mljrd. euro), uzņēmumu sektora aktīvu turējumi – 3% (44 mljrd. euro) un valsts sektora aktīvu turējumi – 97% (1531 mljrd. euro) no kopējā turējumu atlikuma.

PĀAIP ietvaros veikto valsts sektora vērtspapīru iegāžu sadalījumu starp jurisdikcijām nosaka ECB kapitāla atslēga, pamatojoties uz atlikumiem. Vienlaikus iegādes tika veiktas elastīgi, tādējādi izraisot iegāžu plūsmu svārstības laika, aktīvu grupu un valstu dalījumā. PĀAIP valsts sektora vērtspapīru turējumu vidējais svērtais termiņš 2021. gada beigās bija 7.6 gadi (bija vērojamas nelielas atšķirības starp valstīm).

Eurosistēma atkārtoti ieguldīja AIP un PĀAIP portfeļos turēto dzēšanas termiņu sasniegušo vērtspapīru pamatsummas maksājumus. Privātā sektora vērtspapīru dzēšanas apjoms 2021. gadā bija 82 mljrd. euro, savukārt valsts sektora vērtspapīru dzēšanas apjoms VSAIP un PĀAIP ietvaros – 362 mljrd. euro. VSAIP, USAIP un NOIP3 ietvaros iegādātie aktīvi joprojām bija pieejami vērtspapīru aizdevumiem, lai veicinātu obligāciju un atpirkšanas (repo) līgumu tirgus likviditāti. PĀAIP turējumi arī pieejami vērtspapīru aizdevumiem ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi paredzēti AIP ietvaros. Padome 2021. gada novembrī palielināja vērtspapīru aizdevumu pret skaidrās naudas nodrošinājumu limitu līdz 150 mljrd. euro, atspoguļojot būtisko Eurosistēmas vērtspapīru turējumu pieaugumu.

Eurosistēmas refinansēšanas operāciju norises

Eurosistēmas refinansēšanas operāciju atlikums 2021. gada beigās bija 2.2 trilj. euro

Eurosistēmas refinansēšanas operāciju atlikums 2021. gada beigās bija 2.2 trilj. euro, un kopš 2020. gada beigām tas palielinājās par 409 mljrd. euro. Šis palielinājums atspoguļo ITRMO III kopuma ietvaros piešķirtās summas neto ietekmi, kas 2021. gadā bija 449 mljrd. euro. ITRMO III brīvprātīgajām pirmstermiņa atmaksām 139 mljrd. euro apjomā, ITRMO II kopuma operāciju dzēšanai 15.7 mljrd. euro apjomā un PĀITRO dzēšanai 23.2 mljrd. euro apjomā (atskaitot 2021. gada piešķīruma summu) bija ierobežota ietekme uz kopējo atlikumu. Eurosistēmas refinansēšanas operāciju atlikuma vidējais svērtais termiņš samazinājās no aptuveni 2.4 gadiem 2020. gada beigās līdz aptuveni 1.74 gadiem 2021. gada beigās.

ECB nodrošinājuma atvieglojumu pasākumi

Padomes 2020. gada aprīlī pieņemtie nodrošinājuma atvieglojumu pasākumi tika piemēroti arī 2021. gadā. Tie ietvēra nodrošinājumam atbilstošo kredītprasību veidu paplašināšanu (t.sk. aizdevumus euro zonas valstu garantiju programmu ietvaros, reaģējot uz pandēmiju), nodrošinājuma novērtējuma diskontu samazināšanu par fiksētu faktoru 20% apmērā, atbilstības saglabāšanu (ar dažiem nosacījumiem) aktīviem, kas atbilda kredītkvalitātes prasībām pandēmijas sākumā, un minimālā kredītreitinga prasības atcelšanu Grieķijas Republikas emitētiem tirgojamiem parāda vērtspapīriem. Šie pagaidu pasākumi, kuri pagarināti līdz 2022. gada jūnijam, joprojām bijis svarīgs ECB monetārās politikas reakcijas uz Covid-19 pandēmiju elements.

Atbilstošo tirgojamo aktīvu apjoms 2021. gada beigās bija 16.4 trilj. euro

Atbilstošo tirgojamo aktīvu apjoms palielinājās par 695 mljrd. euro, 2021. gada beigās sasniedzot 16.4 trilj. euro (sk. 2.5. att.). Kāpumu lielā mērā noteica centrālās valdības vērtspapīri, kas joprojām bija lielākā aktīvu grupa (8.9 trilj. euro). Citas aktīvu kategorijas ietvēra uzņēmumu obligācijas (1.8 trilj. euro), nodrošinātas banku obligācijas (1.6 trilj. euro) un nenodrošinātas banku obligācijas (1.6 trilj. euro). Reģionālo valdību emitētie vērtspapīri (598 mljrd. euro), ar aktīviem nodrošināti vērstpapīri (572 mljrd. euro) un citi tirgojamie aktīvi (1.2 trilj. euro) veidoja samērā nelielu daļu.

2.5. attēls

Atbilstošā tirgojamā nodrošinājuma dinamika

(mljrd. euro)

Avots: ECB.
Piezīmes. Nodrošinājuma vērtības ir nominālas summas. Attēlā atspoguļoti katra perioda mēneša beigu datu vidējie rādītāji.

Mobilizētā nodrošinājuma apjoms 2021. gada beigās sasniedza 2.8 trilj. euro

Mobilizētā nodrošinājuma apjoms 2021. gadā palielinājās par 243 mljrd. euro, gada beigās sasniedzot 2.8 trilj. euro (sk. 2.6 att.). Šo dinamiku galvenokārt noteica kredītprasības (915 mljrd. euro), nodrošinātās banku obligācijas (718 mljrd. euro), centrālās valdības vērtspapīri (435 mljrd. euro) un ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (406 mljrd. euro). Mazāku kopējā mobilizētā nodrošinājuma daļu veidoja nenodrošinātās banku obligācijas (141 mljrd. euro), reģionālās valdības vērtspapīri (88 mljrd. euro) un uzņēmumu obligācijas (77 mljrd. euro).

2.6. attēls

Mobilizētā nodrošinājuma dinamika

(mljrd. euro)

Avots: ECB.
Piezīmes. Kopš 2013. gada 1. ceturkšņa "netirgojamie aktīvi" iedalīti "kredītprasībās" un "noguldījumos ar noteiktu termiņu un skaidrās naudas noguldījumos". Attiecībā uz nodrošinājumu parādīti katra perioda vidējie mēneša beigu dati, un vērtības norādītas pēc novērtējuma un diskonta likmju piemērošanas. Attiecībā uz aizdevumu atlikumu izmantoti dienas dati.

2.3. Ar AIP un PĀAIP saistītie finanšu riski

Kā skaidrots iepriekš, neto aktīvu iegādes AIP ietvaros tika veiktas, lai pastiprinātu ECB monetārās politikas procentu likmju stimulējošo ietekmi. AIP tika papildināta ar PĀAIP, lai novērstu monetārās politikas transmisijas mehānismam un euro zonas tautsaimniecības perspektīvai radītos nopietnos Covid-19 pandēmijas riskus.

Risku pārvaldības efektivitāte ir svarīgs Eurosistēmas risku pārvaldības funkcijas princips

Visi monetārās politikas instrumenti, t.sk. tiešās aktīvu iegādes, AIP un PĀAIP ietvaros pēc savas būtības ietver finanšu riskus, ko Eurosistēma pārvalda un kontrolē. Politiku iespējams īstenot vairākos veidos, un Eurosistēmas risku pārvaldības funkcija cenšas panākt risku pārvaldības efektivitāti, t.i., politikas mērķu sasniegšanu, pakļaujot Eurosistēmu iespējami mazākam riskam.[21]

Uz AIP un PĀAIP attiecas īpašs riska kontroles regulējums

AIP un PĀAIP vajadzībām tika izveidots īpašs finanšu riska kontroles regulējums. Tajā ņemti vērā programmu politikas mērķi, kā arī dažādo iegādāto aktīvu veidu iezīmes un riska profils. Abi šie regulējumi ietver atbilstības kritērijus, kredītriska novērtējumu un uzticamības pārbaudes procedūras, cenu noteikšanas regulējumus, etalonvērtības un limitus. Regulējumi piemērojami aktīvu iegādēm, dzēšanas termiņu sasniegušo turējumu pamatsummu atkārtotai ieguldīšanai, kā arī turējumiem, kamēr tie ir Eurosistēmas bilancē.

Risku kontroles regulējumi ne tikai mazina finanšu riskus, bet arī veicina politikas mērķu sasniegšanu, virzot aktīvu iegādes (cik vien konkrētā mērķa ietvaros tas iespējams) tā, lai tiktu nodrošināts diversificēts un attiecībā pret tirgu neitrāls aktīvu izvietojums. Turklāt riska kontroles regulējumu izstrādē tiek ņemti vērā nefinanšu riski (piemēram, juridiskais, darbības un reputācijas risks).

Šajā sadaļā aprakstīti pašreizējie finanšu risku kontroles regulējumi, kas piemērojami AIP un PĀAIP īstenošanā.[22] 2.1. tabulā apkopoti šo regulējumu svarīgākie elementi.

2.1. tabula

AIP un PĀAIP risku kontroles regulējumu svarīgākie elementi

Avots: ECB.
Piezīmes. ABS – ar aktīviem nodrošināts vērtspapīrs; CAC – kopīgas rīcības klauzula; KKP – kredītkvalitātes pakāpe atbilstoši Eurosistēmas saskaņotajai reitingu skalai (sk. Eurosystem credit assessment framework lapu ECB tīmekļvietnē).
1) ABS, kuru reitings ir zemāks par 2. kredītkvalitātes pakāpi, jāatbilst papildu prasībām, t.sk.: 1) ABS emisijas brīdī nedrīkst būt nodrošināti ar ienākumus nenesošiem kredītiem, un tādi nedrīkst tikt pievienoti nodrošinājumam ABS termiņa laikā, 2) aktīvi, kas rada naudas plūsmu un nodrošina ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus, nedrīkst būt strukturēti, sindicēti vai izsniegti, izmantojot aizņemtus līdzekļus, un 3) jābūt ietvertiem noteikumiem par apkalpošanas nepārtrauktību.
2) Sk. ECB tīmekļvietnes sadaļu Implementation aspects of the public sector purchase programme (PSPP) ("Valsts sektora aktīvu iegādes programmas (VSAIP) īstenošanas aspekti").

Atbilstības prasības tiešajām aktīvu iegādēm

Atbilstības kritēriji piemērojami visām aktīvu grupām

Būtībā AIP un PĀAIP aktīvu iegādēm potenciāli atbilst tikai tirgojami aktīvi, kurus pieņem kā nodrošinājumu Eurosistēmas kredītoperācijās. Nodrošinājuma atbilstības kritēriji izmantošanai Eurosistēmas kredītoperācijās noteikti monetārās politikas instrumentu vispārīgajā regulējumā.

Lai atbilstu aktīvu iegādēm AIP un PĀAIP ietvaros, aktīviem jāatbilst augstas kvalitātes standartiem, t.i., tiem jābūt piešķirtam vismaz vienam Eurosistēmas kredītnovērtējuma sistēmā akceptētas ārējas kredītnovērtēšanas institūcijas sniegtam kredītreitingam[23], kas kvalificējas kā Eurosistēmas saskaņotās reitingu skalas 3. kredītkvalitātes pakāpe (KKP 3) vai augstāka pakāpe (KKP 1 un KKP 2). Attiecībā uz Grieķijas Republikas emitētiem tirgojamiem parāda vērtspapīriem šī prasība iegādēm PĀAIP ietvaros uz laiku atcelta.[24] Turklāt aktīviem jābūt denominētiem euro, un to emisijai un norēķiniem jābūt veiktiem euro zonā.

Papildus minētajiem atbilstības kritērijiem atkarībā no konkrētās iegādes programmas piemērojami specifiski atbilstības kritēriji. Piemēram, VSAIP, USAIP un PĀAIP noteikti minimālā un maksimālā termiņa ierobežojumi. Aktīvi, kurus emitējušas kredītiestādes vai emitenti, kuru mātesuzņēmums ir kredītiestāde, nav atbilstoši iegādēm USAIP ietvaros. Turklāt iegādēm USAIP, NOIP3 un ABSIP ietvaros nekvalificējas likvidēšanas mērķa iestāžu un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību emitētie vai iniciētie aktīvi. NOIP 3 programmā aktīviem jāatbilst nosacījumiem, lai tos pieņemtu kā pašu emitētu nodrošinājumu Eurosistēmas kredītoperācijās, t.i., tos kā nodrošinājumu varētu izmantot emitējošā kredītiestāde.[25] Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru gadījumā attiecīgo prasību pamatā esošajiem debitoriem jāatrodas galvenokārt euro zonā.

Kredītriska novērtējums un uzticamības pārbaudes procedūras

Regulāri tiek veikta kredītriska izvērtēšana un uzticamības pārbaudes procedūras

Īstenojot ABS, nodrošināto obligāciju un uzņēmumu sektora vērtspapīru iegādes AIP un PĀAIP ietvaros, Eurosistēma pastāvīgi veic pienācīgu iegādājamo aktīvu kopuma kredītriska izvērtēšanu un uzticamības pārbaudes procedūras. Tiek veikts monitorings, izmantojot vairākus riska rādītājus. Šie novērtējumi un procedūras balstās uz samērīguma principu, saskaņā ar kuru riskantākie aktīvi pakļauti padziļinātai analīzei. Ja nepieciešams, var tikt piemēroti papildu riska pārvaldības pasākumi, kas arī tiek veikti atbilstoši samērīguma principam. Šādu pasākumu vidū īpaši jāmin iegādes ierobežojumi vai apturēšana un ārkārtas gadījumos – pat aktīvu pārdošana. Šajos gadījumos nepieciešams, lai ECB Padome veiktu katra konkrētā gadījuma atsevišķu izvērtēšanu. Veicot uzņēmumu sektora aktīvu iegādes AIP un PĀAIP ietvaros, ECB savās uzticamības pārbaudes procedūrās ņem vērā attiecīgos klimata pārmaiņu riskus.

Cenu noteikšanas regulējums

Cenu noteikšanas regulējums nodrošina iegāžu veikšanu atbilstoši tirgus cenām

AIP un PĀAIP cenu noteikšanas regulējums nodrošina iegāžu veikšanu atbilstoši tirgus cenām, lai maksimāli samazinātu tirgus izkropļojumus un veicinātu riska efektivitātes sasniegšanu. Šis regulējums ņem vērā pieejamās tirgus cenas, šādu cenu kvalitāti un patiesās vērtības. Tiek veiktas arī ex post cenu pārbaudes, lai novērtētu, vai darījumu cenas atspoguļo tirgus cenas darījumu veikšanas brīdī.

Visās aktīvu iegādes programmās pieļaujams iegādāties kritērijiem atbilstošus parāda instrumentus ar negatīvu procentu likmi līdz pat dzēšanai, t.sk. pēc nepieciešamības arī ar tādu peļņas likmi, kas zemāka par noguldījumu iespējas procentu likmi.

Etalonvērtības

Lai panāktu diversificēšanu, izmanto etalonvērtības

Etalonvērtības izmanto, lai panāktu diversificētu portfeļu veidošanu un veicinātu risku samazināšanu. Nodrošināto obligāciju un uzņēmumu sektora vērtspapīru iegādēs izmantotās etalonvērtības nosaka, ņemot vērā iegādājamo aktīvu kopuma tirgus kapitalizācijas rādītājus, t.i., apgrozībā esošo atbilstošo aktīvu apjomus nominālvērtībā. Valsts sektora vērtspapīru iegādēm VSAIP un PĀAIP ietvaros iegāžu apjomu jurisdikciju dalījumā nosaka saskaņā ar ECB kapitāla atslēgu, pamatojoties uz atlikumiem. Iegādes PĀAIP ietvaros notiek elastīgi, ļaujot mainīt iegāžu plūsmas laika, aktīvu grupu un jurisdikciju dalījumā.

Limiti

Emisijas daļas limits un emitenta limits ir efektīvs risku koncentrācijas ierobežošanas līdzeklis

Ir noteikts AIP limitu regulējums. Nosakot emisijas daļas limitu un emitenta limitu apjomu, tiek ņemti vērā politikas, operacionālie, juridiskie un riska pārvaldības apsvērumi. Limiti tiek precizēti atbilstoši aktīvu veidam, nošķirot valsts sektora aktīvus un privātā sektora aktīvus. Pēc PĀAIP izsludināšanas Padome norādīja, ka tiktāl, ciktāl daži iepriekš noteikti limiti kavēs pasākumus, kuri Eurosistēmai jāveic, lai pildītu savu uzdevumu, Padome apsvērs iespēju tos pārskatīt, ciktāl tas būs nepieciešams, lai nodrošinātu, ka tās rīcība ir samērīga ar pašreizējiem riskiem.

Emisijas daļas un emitentu limiti VSAIP ietvaros tiek piemēroti, lai nodrošinātu tirgus darbību, cenu veidošanos un proporcionalitāti, ierobežotu risku koncentrāciju un garantētu, ka Eurosistēma nekļūst par euro zonas valstu valdību dominējošo kreditoru. VSAIP kritērijiem atbilstošu starpvalstu organizāciju obligāciju emisijas daļas limits ir 50% no apgrozībā esošo attiecīgās emisijas aktīvu apjoma. Visu citu VSAIP kritērijiem atbilstošo obligāciju emisijas daļas limits ir 33%, katrā konkrētā gadījumā veicot pārbaudi, vai neveidojas situācija, ka Eurosistēma iegūst bloķējošā mazākuma tiesības kopīgas rīcības klauzulas izpratnē. Citos gadījumos emisijas daļas limits ir 25%. Starpvalstu organizāciju emitentiem noteiktais emitenta limits ir 50% no apgrozībā esošo attiecīgās valsts iestādes emitēto atbilstošo aktīvu apjoma, bet citiem kritērijiem atbilstošajiem emitentiem tas ir 33%.

ABSIP, NOIP3 un USAIP ietvaros Eurosistēmas vienas emisijas vērtspapīru turējumi nedrīkst pārsniegt 70%. USAIP ietvaros dažos konkrētos gadījumos noteikti zemāki emisijas daļas limiti, piemēram, pieeja valsts sektora uzņēmumu emitētajiem aktīviem atbilst VSAIP ietvaros izmantotajai pieejai. Papildus šiem emisijas daļas limitiem NOIP3 un USAIP ietvaros tiek piemēroti emitenta limiti. USAIP gadījumā emitenta limitus nosaka, pamatojoties uz etalonvērtības sadalījumu atkarībā no emitentu grupas tirgus kapitalizācijas rādītāja, lai nodrošinātu iegāžu diversificētu sadalījumu. Turklāt, ja nepieciešams, tiek piemēroti zemāki limiti, pamatojoties uz kredītriska novērtējuma un uzticamības pārbaudes procedūru rezultātiem.

2.4. ECB jaunā monetārās politikas stratēģija

Pēc visaptveroša izvērtējuma ECB 2021. gada 8. jūlijā publicēja jauno monetārās politikas stratēģiju. Izvērtējumā ņemtas vērā būtiskās strukturālās problēmas, kuras euro zonas un pasaules tautsaimniecības risinājušas kopš pēdējā monetārās politikas stratēģijas izvērtējuma 2003. gadā. Šo problēmu vidū palielinājies risks, ka galvenās ECB procentu likmes iespējas ierobežo zemākā efektīvā procentu likmju robeža. Pildot savu uzdevumu nodrošināt cenu stabilitāti, Padome apstiprināja simetrisku 2% inflācijas mērķi, kas jāsaglabā vidējā termiņā, uzsverot, ka negatīvas un pozitīvas novirzes no inflācijas mērķa ir vienlīdz nevēlamas. Lai saglabātu inflācijas mērķa simetriskumu, Padome atzina, ka ir būtiski ņemt vērā zemākās efektīvās robežas ietekmi. Konkrētāk, ja procentu likmes ir tuvu zemākajai robežai, nepieciešami īpaši jaudīgi vai ilgstoši monetārās politikas pasākumi, lai izvairītos no tā, ka negatīvas novirzes no inflācijas mērķa ieilgst. Tie var ietvert arī pārejas periodu, kurā inflācija mēreni pārsniedz mērķa līmeni. Padome noteica, ka primārais monetārās politikas instruments ir ECB monetārās politikas likmju kopums. Atzīstot monetārās politikas procentu likmju zemāko efektīvo robežu, tā apstiprināja, ka nepieciešamības gadījumā tā konkrēti izmantos arī perspektīvas norādes, aktīvu iegādes un ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas. Turklāt, lai sasniegtu cenu stabilitātes mērķi, tā pēc vajadzības apsvērs arī jaunu politikas instrumentu ieviešanu. Turklāt Padome apstiprināja, ka turpinās izmantot SPCI kā cenu stabilitātes rādītāju, un ieteica Eurostat pasākumu plānu, lai ietvertu šajā indeksā īpašnieka apdzīvotā mājokļa izmaksas. Padome paziņoja, ka tās monetārās politikas lēmumu pamatā būs visu svarīgāko faktoru integrēts novērtējums, kas būs balstīts gan uz tautsaimniecības analīzi, gan monetāro un finanšu analīzi un ietvers salīdzinošo vērtējumu par Padomes lēmumiem un iespējamo blakusietekmi. Neskarot cenu stabilitāti, Padome savos monetārās politikas lēmumos ņem vērā citus apsvērumus, kas svarīgi monetārās politikas īstenošanai. Šajā kontekstā ECB savu pilnvaru ietvaros apņēmās nodrošināt, lai Eurosistēma pilnībā ņemtu vērā klimata pārmaiņu un pārejas uz mazoglekļa tautsaimniecību ietekmi. Komunikācija par monetārās politikas lēmumiem tika pielāgota, lai atspoguļotu pārskatīto monetārās politikas stratēģiju.[26] Visbeidzot, Padome apstiprināja, ka plāno regulāri vērtēt tās monetārās politikas stratēģijas atbilstību, un nākamais novērtējums paredzēts 2025. gadā.

Cenu stabilitātes mērķis: iepriekš un pašlaik

ECB monetārās politikas stratēģijas attīstība kopš 1998. gada

Padome apstiprināja pirmo monetārās politikas stratēģiju 1998. gadā, nosakot, ka cenu stabilitāte definējama kā "euro zonas saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) pieaugums mazāk par 2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu". Inflācijas maksimālo robežu 2% apmērā noteica iepriekšējos gadu desmitos gūtā pieredze ar augstu inflāciju. Stratēģija tika pārskatīta 2003. gadā, kad Padome papildināja cenu stabilitātes definīciju, skaidrojot, ka tās mērķis ir nodrošināt inflācijas līmeni zemāku par 2%, bet tuvu tam. Šo skaidrojumu motivēja ECB apņemšanās nodrošināt pietiekamu drošības rezervi pret deflācijas riskiem ar nominālo procentu likmju tendences līmeņa pozitīvās ietekmes palīdzību, vienlaikus pievēršoties arī jautājumam par mērījumu neprecizitātes iespējamu klātbūtni SPCI datos un euro zonas valstu inflācijas līmeņu atšķirību ietekmi. Pirmo gadu stratēģija arī paredzēja, ka cenas jāstabilizē vidējā termiņā un ka cenu stabilitātes risku analīzei jābalstās uz diviem pīlāriem – tautsaimniecības analīzi un monetāro analīzi.

Plašā 2020. un 2021. gadā īstenotā monetārās politikas stratēģijas izvērtēšana parādīja, ka ilgstoši zemo inflāciju pēdējos 10 gados noteikuši savstarpēji saistīti faktori. Atšķirībā no euro zonas pirmajiem 10 gadiem pasaules finanšu krīzes un tās seku ietekmē inflācijas šoki galvenokārt bija dezinflācijas šoki. Ņemot vērā reālo procentu likmju līdzsvara līmeņa kritumu (reālo procentu likmju līmenis, kas atbilst mērķa līmeņa inflācijai un tautsaimniecības pilnā potenciāla izmantošanai) euro zonā (un pasaulē), šos šokus nebija iespējams viegli novērst ar procentu likmju politikas palīdzību. Zemas inflācijas noturība arī veicināja inflācijas gaidu, kas, iespējams, vairs nav tik labi stabilizējušās ECB inflācijas mērķim atbilstošā līmenī, samazināšanos.

Pēc stratēģijas izvērtēšanas 2020.–2021. gadā Padome apstiprināja simetrisku 2% inflācijas mērķi vidējā termiņā. Inflācijas mērķis 2% apmērā nodrošina skaidru inflācijas gaidu nostiprināšanos, kas ir būtiski cenu stabilitātes saglabāšanai. Izvērtējumā tika konstatēts, ka konkrēta mērķa, nevis diapazona noteikšana spēj labāk stabilizēt inflāciju, daļēji tā vienkāršības dēļ.[27] Stratēģijas iepriekšējā formulējumā diapazona augšējā robeža tika skaidri noteikta 2% apmērā, savukārt apakšējā skaitliskā vērtība netika precizēta. Tas, iespējams, lika sabiedrībai domāt, ka ECB spēcīgāk reaģē uz inflācijas novirzēm augšupvērstā virzienā, jo tās nepārprotami pārsniedz diapazona robežas.

Padome apstiprināja monetārās politikas vidējā termiņa orientāciju. Orientējoties uz vidējo termiņu, tiek ņemts vērā, ka monetārās politikas transmisija uz tautsaimniecību un inflāciju notiek ar lielām un mainīgām laika nobīdēm. Šīs nobīdes nozīmē, ka īstermiņa inflācijas novirzes no mērķa ir neizbēgamas. Uz vidēju termiņu orientētā pieeja nodrošina nepieciešamo elastību, lai neņemtu vērā īslaicīgus šokus, kas var izzust paši no sevis, tādējādi izvairoties no nevajadzīgām ekonomiskās aktivitātes un nodarbinātības svārstībām.

Padome uzsvēra, ka negatīvas un pozitīvas novirzes no inflācijas mērķa ir vienlīdz nevēlamas, t.i., ka mērķis ir simetrisks. Tomēr zemākās procentu likmju robežas esamība var radīt asimetriju cenu stabilitātes mērķa sasniegšanā, jo centrālās bankas spēja reaģēt uz lejupvērstām inflācijas novirzēm no mērķa ir mazāk elastīga nekā tās spēja reaģēt uz augšupvērstām novirzēm. Tāpēc, lai ievērotu simetrisko inflācijas mērķi, nepieciešama īpaši jaudīga vai neatlaidīga monetārās politikas reakcija uz dezinflācijas šokiem, procentu likmēm tuvojoties zemākajai robežai, lai izvairītos no tā, ka negatīvās novirzes no inflācijas mērķa nostiprinās. Tā var ietvert arī pārejas periodu, kurā inflācija mēreni pārsniedz mērķa līmeni.

Nestandarta pasākumi, lai atvieglotu finansēšanas nosacījumus un veicinātu tautsaimniecības izaugsmi, nodarbinātību un inflāciju, bijuši efektīvi

Primārais monetārās politikas instruments ir ECB monetārās politikas likmju kopums. Taču, tā kā reālās līdzsvara procentu likmes pēdējo gadu desmitu laikā samazinājušās, centrālās bankas visā pasaulē pievērsušās nestandarta monetārās politikas pasākumiem, lai virzītu inflāciju uz to noteikto mērķu sasniegšanu. Tāpēc daļa stratēģijas izvērtējuma tika veltīta arī šo pasākumu efektivitātes novērtēšanai. Izvērtējumā tika konstatēts, ka katrs nestandarta instruments (t.sk. negatīvās procentu likmes, perspektīvas norādes, aktīvu iegādes un ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas) bijis efektīvs, veicinot produkcijas izlaides, nodarbinātības un inflācijas kāpumu. Tika konstatēts, ka šie pasākumi pastiprinājuši cits citu, jo dažādiem pasākumiem var būt nedaudz atšķirīga ietekme uz tautsaimniecību un finanšu tirgiem.[28] Izvērtējumā arī konstatēts, ka šie pasākumi bijuši samērīgi, ņemot vērā iespējamo blakusietekmi uz finanšu sistēmu vai reālo tautsaimniecību.

Turpmāk cenu novērtējums tiks uzlabots, ietverot īpašnieka apdzīvotā mājokļa izmaksas

Padome apstiprināja, ka SPCI joprojām ir atbilstošs cenu rādītājs, lai novērtētu, vai sasniegts cenu stabilitātes mērķis. Lai gan cenu stabilitātes mērķis kvantitatīvi izteikts kopējās inflācijas, kas ir mājsaimniecību patēriņa groza plašākais rādītājs, izteiksmē, joprojām tiks monitorēts plašs pamatinflācijas rādītāju loks, kurā neietver svārstīgos komponentus. Stratēģijas izvērtējumā tika konstatētas cenu novērtējuma turpmāku uzlabojumu iespējas.[29] Proti, Padome atzina, ka īpašnieka apdzīvotā mājokļa izmaksu iekļaušana ļautu SPCI labāk atspoguļot mājsaimniecībām svarīgo inflācijas līmeni. Tāpēc ECB ieteikusi Eurostat un nacionālajām statistikas iestādēm pasākumu plānu, kā indeksā iekļaut īpašnieka apdzīvotā mājokļa izmaksas. Atzīstot, ka tas ir daudzu gadu projekts, Padome vienlaikus ņems vērā inflācijas rādītājus, kuri plašākā papildu inflācijas rādītāju kopumā ietver sākotnējās aplēses par īpašnieka apdzīvotā mājokļa izmaksām.

Citi cenu stabilitātes nodrošināšanai svarīgi apsvērumi

Lai gan Eurosistēmas galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti, Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteikts, ka, neierobežojot cenu stabilitātes mērķi, tai jāatbalsta ES vispārējā ekonomiskā politika, lai veicinātu ES mērķu sasniegšanu. Tie ietver sabalansētu ekonomisko izaugsmi, ļoti konkurētspējīgu sociālo tirgus ekonomiku, kuras mērķis ir panākt pilnu nodarbinātību un sociālo progresu, kā arī augsta līmeņa vides aizsardzības nodrošināšanu un vides kvalitātes uzlabošanu. Eurosistēmai arī jāveicina raita kompetento iestāžu politikas īstenošana attiecībā uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību un finanšu sistēmas stabilitāti.

Pilna nodarbinātība un cenu stabilitāte kaut kādā mērā ir savstarpēji atbilstoši mērķi. Inflācijai un nodarbinātībai virzoties vienā virzienā, monetārā politika var stabilizēt inflāciju bez negatīvas ietekmes uz nodarbinātību. Tomēr var būt situācijas, kad inflācijas un nodarbinātības attīstība īslaicīgi notiek pretējos virzienos un stingrākas monetārās politikas noteikšana, lai novērstu augstāku inflāciju, izraisītu turpmāku nodarbinātības līmeņa pazemināšanos. Monetārajā politikā, kas orientēta uz vidēju termiņu, ir paredzētas šādas īslaicīgas situācijas, un tā ļauj izvairīties no ekonomiskās aktivitātes un nodarbinātības svārstībām. Attiecībā uz apsvērumu par produkcijas izlaidi un nodarbinātību ņemšanu vērā, Padome uzsvēra, cik svarīgi apsvērt dažādus mainīgos lielumus un monetārās politikas ietekmi uz sadalījumu.[30]

Monetārās politikas apspriešana tika uzlabota, ņemot vērā finanšu stabilitātes riskus

Finanšu stabilitāte ir cenu stabilitātes priekšnoteikums, un otrādi. Saspringtos finanšu tirgus apstākļos monetārās politikas pasākumi, kuru mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti, parasti palīdz atjaunot finanšu stabilitāti, novēršot monetārās politikas transmisijas mehānisma traucējumus un izvairoties no atgriezenisko saikņu negatīvās makrofinansiālās ietekmes, kā arī parāda un deflācijas sakarības. Attiecībā uz finanšu stabilitātes risku veidošanos pirmā aizsardzības līnija ir makroprudenciālā un mikroprudenciālā politika. Daudzos gadījumos makroprudenciālās uzraudzības politika un monetārā politika papildina viena otru. Piemēram, makroprudenciālās uzraudzības politika, kas ļauj izvairīties no nelīdzsvarotības veidošanās, samazina iespējamību, ka nākotnē varētu iestāties finanšu krīzes, kam būs negatīva ietekme uz cenu stabilitāti. Monetārā politika var ietekmēt arī finanšu stabilitātes riskus. No vienas puses, stimulējoša monetārā politika var samazināt kredītrisku, palielinot aktivitātes līmeni un inflācijas dinamiku, bet no otras puses, stimulējoša monetārā politika var veicināt parāda līmeņa palielināšanos vai palielināt aktīvu cenu jutīgumu. Stingrākas monetārās politikas īstenošanas posmos tiek piemēroti asimetriski argumenti.

Ņemot vērā cenu stabilitātes riskus, ko izraisa finanšu krīzes, ir skaidrs konceptuāls pamats ECB monetārās politikas diskusijās apsvērt finanšu stabilitāti. Tas atspoguļo esošos makroprudenciālās uzraudzības politikas ierobežojumus dažādos finanšu cikla posmos, makroprudenciālās uzraudzības politikas un monetārās politikas mijiedarbību un iespējamo monetārās politikas blakusietekmi uz finanšu stabilitāti. Vienlaikus ir svarīgi izvairīties no nepareizas izpratnes par to, ka monetārā politika ir atbildīga par finanšu stabilitātes garantēšanu. Padome neīsteno sistemātisku politiku, nedz "cīnoties ar vēju" (leaning agaisnt the wind, kad monetārā politika sistemātiski kļūst stingrāka, pieaugot sistēmiskajam riskam), nedz arī "veicot tīrīšanu" (cleaning, kad monetārās politikas stingrība tiek sistemātiski mazināta, īstenojoties sistēmiskajam riskam). Drīzāk tā izmanto elastīgu pieeju, ņemot vērā finanšu stabilitātes apsvērumus. Jebkura monetārās politikas reakcija uz bažām par finanšu stabilitāti būs atkarīga no pastāvošajiem apstākļiem, un to noteiks ietekme uz cenu stabilitāti vidējā termiņā. Lai to panāktu, monetārās politikas apsvērumu sagatavošana tiek pastiprināta, sniedzot papildu informāciju par finanšu stabilitātes apsvērumiem.[31]

Rīcības plāns klimata pārmaiņu apsvērumu iekļaušanai monetārās politikas operācijās

Jaunajā monetārās politikas stratēģijā ņemtas vērā klimata pārmaiņas. Klimata pārmaiņas var ietekmēt monetārās politikas īstenošanu, ietekmējot tautsaimniecības un finanšu sistēmas struktūru un ciklisko dinamiku.[32] Savu pilnvaru ietvaros Padome ir apņēmusies nodrošināt, lai Eurosistēma atbilstoši ES klimata mērķiem pilnībā ņemtu vērā klimata pārmaiņu un pārejas uz mazoglekļa tautsaimniecību ietekmi uz monetāro politiku un centrālo banku darbību. Tāpēc tā apņēmusies īstenot vērienīgu ar klimata pārmaiņām saistītu rīcības plānu. Rīcības plāns ietver analītiskās kapacitātes palielināšanu un jaunu statistisko rādītāju izstrādi, lai uzlabotu izpratni par klimata pārmaiņu makroekonomisko ietekmi. Tāpēc Padome turpinās pielāgot monetārās politikas operāciju regulējuma uzbūvi saistībā ar informācijas atklāšanu, riska novērtējumu, uzņēmumu aktīvu iegādēm un nodrošinājuma regulējumu.

Analītiskā regulējuma un komunikācijas pārveide

Tautsaimniecības un monetārās un finanšu analīzes integrācija

Iepriekš ECB cenu stabilitātes risku analīze bija balstīta uz diviem skaidri noteiktiem pīlāriem – tautsaimniecības analīzi un monetāro analīzi. Tās tika savstarpēji salīdzinātas, lai iegūtu kopēju novērtējumu. Jaunā stratēģija atzīst divu specializēto analīzes jomu priekšrocības, taču tā atzīst arī analīzes integrācijas vērtību, ņemot vērā dažādos atgriezeniskās saites kanālus no monetārās un finanšu jomas uz plašāko tautsaimniecību, un otrādi. Tautsaimniecības analīze aptver īstermiņa norises tautsaimniecības izaugsmes, nodarbinātības un inflācijas jomā, Eurosistēmas un ECB speciālistu iespēju aplēses par galvenajiem makroekonomiskajiem mainīgajiem vidējā termiņā un plašu tautsaimniecības izaugsmes un cenu stabilitātes risku novērtējumu. Tā kā monetārā un finanšu analīze attīstījās, risinot pasaules finanšu krīzes laikā un pēc tās radušās problēmas, tā piešķir svarīgu nozīmi monetāro un finanšu rādītāju pētīšanai, galvenokārt pievēršoties monetārās politikas transmisijas mehānismam, īpaši, izmantojot kredītu, banku kreditēšanas, riska uzņemšanās un aktīvu cenu noteikšanas kanālus. Padome balsta savus monetārās politikas lēmumus, t.sk. lēmumu un potenciālās blakusietekmes samērīguma novērtējumu, uz šo integrēto novērtējumu.

Komunikācija vairāk vērsta uz plašāku sabiedrību

Visbeidzot, Padome nolēma, ka komunikācija par monetārās politikas lēmumiem ar monetārās politikas paziņojuma, preses konferences, "Tautsaimniecības Biļetena" un monetārās politikas pārskatu starpniecību tiks pielāgota, lai atspoguļotu pārskatīto monetārās politikas stratēģiju. Šos materiālus papildinās plašākai sabiedrībai paredzēta komunikācijas par monetāro politiku daudzslāņaina un vizualizēta versija, kas ir būtiska, lai nodrošinātu sabiedrības izpratni par ECB darbību un uzticēšanos tai. Padome arī norādīja, ka, pamatojoties uz veiksmīgiem uzklausīšanas pasākumiem[33] stratēģijas izvērtējuma laikā, tā plāno veidot informatīvos pasākumus kā strukturālu iezīmi Eurosistēmas sadarbībā ar sabiedrību.[34]

2. ielikums
ECB klimata pārmaiņu rīcības plāns

Klimata pārmaiņu risināšana ir globāls uzdevums un neatliekama Eiropas Savienības politikas prioritāte. Lai gan par klimata pārmaiņu novēršanu galvenie atbildīgie ir valdības un parlamenti, kuru rīcībā ir spēcīgāki instrumenti, ECB pilnībā atzīst nepieciešamību turpināt iestrādāt klimata pārmaiņu apsvērumus tās monetārās politikas regulējumā atbilstoši savām pilnvarām un kompetences jomām. Eurosistēmai jāņem vērā klimata pārmaiņu ietekme un pāreja uz ilgtspējīgāku tautsaimniecību, lai sasniegtu savu galveno mērķi – saglabātu cenu stabilitāti. Turklāt ar klimata pārmaiņām saistītie riski ietekmē ne tikai cenu stabilitātes perspektīvu, ietekmējot makroekonomiskos rādītājus un monetārās politikas transmisiju. Tie var ietekmēt arī Eurosistēmas bilancē turēto aktīvu vērtību un riska profilu. Turklāt atbilstoši tās sekundārajam mērķim Eurosistēmas pienākums ir, neskarot cenu stabilitātes mērķi, atbalstīt Eiropas Savienības vispārējo ekonomisko politiku. Ņemot vērā klimata pārmaiņu nozīmi monetārās politikas īstenošanā, tas bija būtisks jautājums ECB monetārās politikas stratēģijas izvērtējumā 2020. un 2021. gadā.

Pēc stratēģijas izvērtējuma pabeigšanas ECB publicēja visaptverošu klimata pārmaiņu rīcības plānu kopā ar detalizētu ceļvedi, lai iestrādātu ar klimata pārmaiņām saistītos apsvērumus savā monetārās politikas regulējumā. Padome apņēmās darboties šādās sešās jomās: 1) makroekonomiskā modelēšana un ietekmes uz monetārās politikas transmisiju novērtējums; 2) klimata pārmaiņu riska analīzei nepieciešamie statistikas dati; 3) informācijas atklāšanas prasības; 4) riska novērtēšanas spēju uzlabošana; 5) nodrošinājuma regulējums un 6) uzņēmumu sektora aktīvu iegādes. Rīcības plāna īstenošana tiks cieši saskaņota ar ES politikas un iniciatīvu gaitu vides ilgtspējas informācijas atklāšanas un pārskatu sniegšanas jomā, kā arī ar citiem attiecīgajiem ES tiesību aktiem.

Attiecībā uz makroekonomisko modelēšanu un ietekmes uz monetārās politikas transmisiju vērtējumu ECB turpinās paplašināt savu analītisko kapacitāti makroekonomisko modeļu jomā, lai ņemtu vērā klimata pārmaiņu un ar tām saistītās politikas ietekmi uz tautsaimniecību, finanšu sistēmu un monetārās politikas transmisiju. Tā arī integrēs ar klimata pārmaiņām saistītos riskus ECB/Eurosistēmas speciālistu makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai, lai novērtētu to ietekmi uz tautsaimniecību.

Statistikas jomā ECB izstrādās jaunus rādītājus klimata pārmaiņu riska analīzei trijās galvenajās kategorijās: zaļie finanšu instrumenti, finanšu institūciju pakļautība ar klimata pārmaiņām saistītajiem fiziskajiem riskiem un finanšu iestāžu portfeļu radīto oglekļa pēdas nospiedumu. Šie eksperimentālie rādītāji kļūs pieejami līdz 2022. gada beigām. Pēc tam tie tiks pilnveidoti, pamatojoties uz pakāpenisku pieeju, ko noteiks datu pieejamības un saskaņošanas uzlabojumi (sīkāku informāciju sk. 7.2. sadaļā).

Attiecībā uz monetārās politikas operācijām ECB 2022. gadā izziņos detalizētu plānu vides ilgtspējas informācijas atklāšanas prasību ieviešanai – par privātā sektora aktīviem kā jaunu atbilstības kritēriju vai, izmantojot diferencētu pieeju, – par nodrošinājumu un aktīvu iegādēm. Šādas prasības, kas tiks saskaņotas ar ES regulām, veicinās konsekventāku informācijas atklāšanas praksi tirgū un nodrošinās samērīgumu, veicot korekcijas attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

ECB arī palielinās savu spēju novērtēt ar klimata pārmaiņām saistītos riskus. Eurosistēmas bilances klimata stresa testi novērtēs tās pakļautību klimata pārmaiņu riskiem, sākot ar pirmo izmēģinājuma stresa testu 2022. gadā un izmantojot ECB tautsaimniecības mēroga klimata stresa testa metodoloģiju. ECB arī novērtēs, vai Eurosistēmas kredītnovērtējuma sistēmā atzītās kredītreitingu aģentūras atklāj informāciju, kas nepieciešama, lai parādītu, kā tās iekļauj klimata pārmaiņu riskus kredītvērtējumos. Turklāt ECB apsvērs iespēju izstrādāt standartu minimumu klimata pārmaiņu risku integrēšanai savos iekšējos reitingos.

Attiecībā uz nodrošinājuma regulējumu ECB ņem vērā klimata pārmaiņu apsvērumus, pārskatot novērtēšanas un riska kontroles regulējumu aktīviem, ko darījuma partneri var izmantot kā nodrošinājumu Eurosistēmas kredītoperācijās. ECB arī turpinās monitorēt strukturālās norises ilgtspējas produktu tirgos, lai savu pilnvaru ietvaros atbalstītu inovācijas ilgtspējīgas finansēšanas jomā. Piemēram, kopš 2021. gada sākuma ECB kā nodrošinājumu pieņēmusi ilgtspējai piesaistītas obligācijas.

Attiecībā uz uzņēmumu sektora aktīvu iegādēm ECB jau pašlaik ņem vērā klimata pārmaiņu riskus, veicot uzņēmumu sektora aktīvu iegāžu uzticamības pārbaudes. ECB atbilstoši savām pilnvarām arī koriģēs regulējumu, kas nosaka uzņēmumu obligāciju iegāžu sadalījumu, lai tajā iekļautu klimata pārmaiņu kritērijus. Šie kritēriji ietvers emitentu pielāgošanos vismaz tiem ES tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Parīzes nolīgumu, izmantojot ar klimata pārmaiņām saistītus rādītājus vai emitentu apņemšanos sasniegt šos mērķus. Turklāt ECB līdz 2023. gada 1. ceturksnim sāks publiskot ar USAIP saistītu informāciju par klimata pārmaiņām.

ECB rūpīgi sekos šo aktivitāšu progresam un paziņos sabiedrībai būtiskākos sasniegumus. Nesen izveidotajam ECB klimata pārmaiņu tīklam būs svarīga loma ECB veikto aktivitāšu koordinēšanā (sk. 13. ielikumu).

3. ielikums
Jaunievedumi monetārās politikas komunikācijā

2021. gadā ECB monetārās politikas komunikācijā tika atvērta jauna nodaļa. Stratēģijas izvērtējuma rezultātā ECB modernizēja veidu, kādā tā iepazīstina ar monetāro politiku un to skaidro gan ekspertu auditorijām, gan plašākai sabiedrībai. Ar šiem jaunievedumiem, kas sasniegti ar Eurosistēmas kopīgu ieguldījumu, piedaloties nacionālo centrālo banku ekspertiem, ECB reaģējusi uz augošo pieprasījumu pēc informācijas par tās politiku un instrumentiem, kas būtu pieejamāka, īpaši neekspertu auditorijām. Pasākumos "ECB uzklausa" un nacionālo centrālo banku rīkotajos uzklausīšanas pasākumos stratēģijas pārskatīšanas ietvaros saņemtie komentāri skaidri parādīja, ka cilvēki vēlas, lai ECB lietotu saprotamāku valodu un labāk skaidrotu savas politikas nozīmi sabiedrības ikdienas dzīvē. Pierādījumi arī liecina, ka pat ekspertu auditorijas uzskata īsu un žargonvārdiem nepiebārstītu tekstu par pārliecinošāku.

Jauna veida monetārās politikas paziņojums

Kopš 2021. gada jūlija "ievadpaziņojumu" kā monetārās politikas lēmumu paziņošanas pamatinstrumentu aizstājis jauns "monetārās politikas paziņojums". Jaunais paziņojums ir īsāks, tajā izmantota pieejamāka valoda un sniegts skaidrāks izklāsts. Tajā sniegts pārskats par to, kā Padomes veiktais tautsaimniecības novērtējums pamato ECB politikas lēmumus, un skaidrots, ko ar to cenšas sasniegt.

Kā redzams A attēlā, jaunais monetārās politikas paziņojums iezīmē pakāpeniskas pārmaiņas ECB centienos padarīt tās politiku saprotamāku. Standarta lasāmības rādītāji liecina, ka jaunais paziņojums ir daudz vienkāršāks un vairs nav nepieciešams studēt aptuveni 14 gadu, t.i., iegūt akadēmisko grādu, lai izprastu tekstu.

A attēls

ECB monetārās politikas paziņojumu sarežģītība

Avots: Aktualizēti dati (2022. gada februāris), ko sniedz analīze Coenen, G. et al. Communication of monetary policy in unconventional times, Working Paper Series, No 2080, ECB, 2017. gada jūnijs.
Piezīmes. Attēlā parādīts ECB ievadpaziņojumu un monetārās politikas paziņojumu garums un sarežģītība. Apjoms mērīts ar vārdu skaitu (to norāda apļa lielums). Lietotās valodas grūtības pakāpe novērtēta, izmantojot Fleša-Kinkeida (Flesch-Kincaid) gradāciju skalu, kas norāda, cik oficiālās izglītības gadu nepieciešams, lai izprastu tekstu, ņemot vērā tā teikumu un vārdu garumu. Vertikālā pārtrauktā līnija norāda ECB 2020.–2021. gada stratēģijas izvērtēšanas noslēgumu.

"Īsumā par mūsu monetārās politikas paziņojumu"

Īpašs monetārās politikas lēmumu komunikācijas jaunievedums ir monetārās politikas paziņojuma "Īsumā par mūsu monetārās politikas paziņojumu" vizualizācija. Šis jaunais produkts, kas adresēts plašākai sabiedrībai un pieejams visās oficiālajās ES valodās, sniedz monetārās politikas paziņojuma galvenos vēstījumus vienkāršotā veidā. Izmantojot stāstījuma tehniku, atpazīstamus vizuālos attēlus un vienkāršu valodu, ECB jaunākie lēmumi skaidroti pievilcīgā, viegli saprotamā formā.

ECB izmanto šos jaunos komunikācijas veidus, lai uzlabotu zināšanas un izpratni par tās politiku un, visbeidzot, veicinātu sabiedrības uzticēšanos. Tas ir būtiski ne tikai, lai pieņemtu un pamatotu ECB kā neatkarīgas institūcijas statusu, bet arī lai monetārā politika kļūtu efektīvāka un labāk stabilizētu inflācijas gaidas. Nesen veiktais pētījums, pamatojoties uz ECB Apsekojumu par patērētāju gaidām, liecina, ka jaunā simetriskā 2% inflācijas mērķa noteikšana un attiecīgā komunikācija pozitīvi ietekmējusi ECB uzticamību. Konkrētāk, euro zonas mājsaimniecības, kuras informētas par jauno mērķi un tā sekām, visticamāk, vairāk paļausies uz to, ka ECB vidējā termiņā nodrošinās cenu stabilitāti.[35]

3. Eiropas finanšu sektors: atveseļošanās 2021. gadā mazina īstermiņa riskus, bet nākotnē pastiprinās ievainojamība

Ekonomisko apstākļu uzlabošanās 2021. gadā samazināja ar pandēmiju saistītos euro zonas tuvākā laika finanšu stabilitātes riskus, uzņēmumu sektoram, valsts kredītņēmējiem un bankām izvairoties no ekstremāliem lejupvērstiem notikumiem. Tomēr globālo piegādes ķēžu traucējumi un augošās enerģijas cenas radīja jaunas atveseļošanās procesa tempa un inflācijas perspektīvas problēmas, kas nākotnē varētu ietekmēt arī finanšu stabilitāti. Vienlaikus turpināja palielināties vairāki citi ievainojamības aspekti – arvien pieaugošs nepamatoti augsts novērtējums mājokļu un finanšu tirgos, nebanku finanšu iestāžu turpmāka riska uzņemšanās un augstāks parāda līmenis uzņēmumu un valsts sektorā pandēmijas rezultātā. Turpinoties atveseļošanās procesam, makroprudenciālās uzraudzības politikas diskusijās galvenā uzmanība tika novirzīta no īstermiņa atbalsta sniegšanas uz finanšu stabilitātes ievainojamības, īpaši jauno ciklisko un nekustamā īpašuma tirgus risku, mazināšanu. Turklāt turpinājās banku regulējuma un nebanku finanšu iestāžu makroprudenciālās uzraudzības pieejas stiprināšana, lai vēl vairāk uzlabotu finanšu sistēmas noturību ilgtermiņā.

3.1. Finanšu stabilitātes vide 2021. gadā

2021. gadā tautsaimniecības atveseļošanās nostiprinājās un paplašinājās dažādās euro zonas valstīs un tautsaimniecības nozarēs, nodrošinot kopumā uzlabojušos tuvākā laika finanšu stabilitātes perspektīvu, tomēr daži finanšu stabilitātes tuvākā laika riski saglabājās. Tie bija saistīti ar problēmām globālajās piegādes ķēdēs un augošajām enerģijas cenām, kas sāka ietekmēt gan inflācijas, gan tautsaimniecības atveseļošanās perspektīvu, kā arī ar nenoteiktību saistībā ar pandēmijas gaitu nākotnē. Uzņēmumu peļņa 2021. gadā kopumā uzlabojās, bet to nefinanšu sabiedrību stāvoklis, kas bija vairāk pakļautas ar pandēmiju saistītiem ierobežojumiem un kuru parāda līmenis jau iepriekš bija augsts, joprojām bija trausls, bet paaugstināts valsts parāda līmenis vidējā termiņā pastiprināja bažas par parāda atmaksājamību. Dažu finanšu aktīvu grupu nepamatoti augsta novērtējuma pazīmes un euro zonas mājokļu tirgu straujā attīstība arī izraisīja ievainojamības pastiprināšanos. Visbeidzot, neraugoties uz pelnītspējas un aktīvu kvalitātes uzlabošanos, euro zonas banku izaugsmi joprojām kavēja strukturālās problēmas, bet nebanku finanšu iestādēm vēl arvien bija augsts kredītrisks un likviditātes risks (sk. 3.1. shēmu).

Pandēmijas ietekmē 2021. gadā palielinājās valsts un uzņēmumu parāda līmenis. Tomēr notiekošā atveseļošanās un labvēlīgie finansēšanas nosacījumi, kas palīdzēja samazināt pārfinansēšanas riskus, mazināja bažas par valsts parāda saglabāšanu atmaksājamā līmenī. Uzņēmumu sektorā, uzlabojoties pelnītspējas izredzēm un turpinot (lai gan mērķtiecīgākus) valdības atbalsta pasākumus, tuvākā laika maksātnespējas risks samazinājās. Dažu uzņēmumu, īpaši uzņēmumu, kuriem pirms pandēmijas bija augsts parāda līmenis, un pandēmijas vairāk skarto nozaru uzņēmumu ievainojamība saglabājās. Nākotnē uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaits vēl varētu palielināties, un to nosaka uzkrātais neatrisināto bankrota gadījumu skaits un politikas atbalsta pasākumu pakāpeniska pārtraukšana, lai gan šim kāpumam vajadzētu būt mazākam, nekā tika paredzēts pandēmijas sākumposmos. Mājokļu tirgus straujas paplašināšanās apstākļos 2021. gada septembrī mājokļu cenu gada pieauguma temps sasniedza 9%, vēl vairāk veicinot nepamatoti augstu cenu novērtējumu dažās valstīs. Mājokļu cenu kāpuma paātrināšanos noteica cenu pieaugums gan pilsētās, gan ārpus pilsētām. Kreditēšanas standartu atvieglošanas pazīmes dažās valstīs, kā arī augsts un augošs mājsaimniecību parāda līmenis arī veicināja vidēja termiņa ievainojamības pastiprināšanos šajās valstīs. Lai gan zemas procentu likmes ļauj kredītņēmējiem izmantot lētāka finansējuma priekšrocības ilgākos termiņos, tādējādi samazinot pārfinansēšanas risku un mazinot bažas par parāda apkalpošanu, lielāks parāda apjoms visām nozarēm rada ievainojamību nākotnē, īpaši tad, ja palielinātos finansējuma izmaksas un tautsaimniecības izaugsme neatbilstu gaidām.

Nepamatoti augstu novērtējumu dēļ daži tirgi kļuvuši jutīgi pret korekcijām

Finanšu tirgiem 2021. gadā bija raksturīgs kopumā pozitīvs riska noskaņojums, bet nepamatoti augstie novērtējumi dažos segmentos kļuva vēl augstāki, investoriem meklējot lielāku peļņu zemu reālo peļņas likmju apstākļos. Kapitāla vērtspapīru tirgos turpinājās kāpums, ņemot vērā straujo peļņas gaidu pieaugumu un joprojām labvēlīgos finansēšanas nosacījumus. Vienlaikus ar rekordlielu augsta ienesīguma uzņēmumu vērtspapīru emisiju apjomu samazinājās arī ienesīguma likmju starpības, liecinot par ieguldītāju lielu vēlmi ieguldīt riskantos aktīvos. Tomēr šķiet, ka dažu aktīvu kategoriju cenu novērtējumi bija nepamatoti augsti, tā kā ilgstošais cenu kāpums kapitāla tirgos pēc informācijas par veiksmīgo vakcīnu izstrādāšanu vēl vairāk pastiprinājās, un to, iespējams, noteica aizņemto līdzekļu izmantošana. Pieaugot svārstīgumam, tas būtu varētu veicināt lielus koncentrētus zaudējumus.

Banku pelnītspēja uzlabojās, bet strukturālās problēmas saglabājās

Euro zonas banku peļņa 2021. gadā atkal pieauga, sasniedzot līmeni, kāds bija pirms pandēmijas, un to noteica zemākas aizdevumu zaudējumu izmaksas un lieli banku investīciju ieņēmumi. Aktīvu kvalitātes noturība bija labāka, nekā sākotnēji tika paredzēts pandēmijas sākumā, atspoguļojot uzņēmumiem sniegtos valsts atbalsta pasākumus un tautsaimniecības atveseļošanos. Ienākumus nenesošo aizdevumu rādītājs samazinājās līdz līmenim, kāds pēdējo reizi novērots pirms globālās finanšu krīzes, jo bankas turpināja izpārdot ienākumus nenesošus aizdevumus. Saistību pusē bankas pastiprināja negatīvo procentu likmju transmisiju uz noguldītājiem, savukārt regulatīvie kapitāla rādītāji 2021. gada 1. pusgadā kopumā nedaudz samazinājās. Tirgus noskaņojums attiecībā uz euro zonas bankām joprojām bija labvēlīgs, ņemot vērā Eiropas Banku iestādes 2021. gada jūlija stresa testa rezultātus un ECB rekomendācijas visām bankām atturēties no dividenžu maksājumiem vai tos ierobežot atcelšanu.[36] Nākotnē paredzams, ka pelnītspēja būs atkarīga no tautsaimniecības atveseļošanās un pandēmijas virzības, un, valdības atbalsta pasākumu pakāpeniskai atcelšanai turpinoties, dažas aktīvu kvalitātes problēmas var atjaunoties. Turklāt bankas 2021. gadā joprojām dažādos veidos saskārās ar pirms pandēmijas vērotajām strukturālajām problēmām, piemēram, zemu izmaksu efektivitāti, ierobežotu ieņēmumu diversifikāciju, jaudas pārpalikumu un nelielām pievienotajām procentu likmēm zemu procentu likmju vidē.

Nebanku finanšu sektors, ņemot vērā zemas likviditātes aktīvu turējumus, palielināja kredītriska uzņemšanos

Nebanku finanšu iestādes, piemēram, ieguldījumu fondi, apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi, kas ir svarīgs reālās tautsaimniecības finansējuma avots, 2021. gadā turpināja palielināt savus zemākas kvalitātes obligāciju turējumus. Lai gan ar šiem vērtspapīriem saistītie kredītriski īstermiņā tika mazināti, sarūkot uzņēmumu sektora ievainojamībai, nebanku finanšu iestādes joprojām bija pakļautas būtisku kredītu zaudējumu riskam, ja apstākļi uzņēmumu sektorā pasliktinātos. Attiecībā uz ieguldījumu fondiem augošos kredītriskus pastiprināja augsts likviditātes risks zemu naudas rezervju un zemu likvīdo aktīvu turējumu dēļ, padarot sektoru ievainojamu gadījumā, ja notiktu liela mēroga investoru līdzekļu aizplūde. Fondu riska darījumu ilgums turpināja palielināties, padarot to portfeļus jutīgākus pret pārvērtēšanas zaudējumiem būtiska globālo peļņas likmju kāpuma gadījumā. Ja pārvērtēšanas zaudējumi izraisītu apjomīgu vērtspapīru dzēšanu, ņemot vērā mazās likviditātes rezerves, fondiem varētu nākties pārdot aktīvus, kas varētu radīt negatīvu atgriezenisko saikni starp aktīvu novērtējumu un dzēšanu. Apdrošinātāju pelnītspējas un kredītreitingu perspektīva 2021. gadā uzlabojās. To veicināja labvēlīgās pieprasījuma, cenu noteikšanas un izmaksu samazināšanas tendences.

Papildus atsevišķu sektoru riskiem klimata pārmaiņas 2021. gadā euro zonā noteica vairākus apjomīgus un arvien steidzamāk novēršamus finanšu stabilitātes riskus. Gada laikā ECB veiktā analīze[37] skaidri norādīja, ka euro zonas banku, fondu un apdrošinātāju ar klimata pārmaiņām saistītie riski var būt būtiski, īpaši, ja klimata pārmaiņas netiek sistemātiski mazinātas. Visiem jākontrolē pakļautība riskiem saistībā ar pāreju uz mazoglekļa tautsaimniecību un pakļautība fiziskiem riskiem saistībā ar ārkārtas laikapstākļiem un ar klimata pārmaiņām saistītiem notikumiem. ECB veiktā analīze pašlaik liecina, ka šādi riski, šķiet, īpaši koncentrēti konkrētās nozarēs, ģeogrāfiskajos reģionos un starp atsevišķām bankām, pastiprinot ietekmi uz finanšu stabilitāti. Vienlaikus, lai vispusīgāk novērtētu klimata pārmaiņu riskus, joprojām jānovērš datu un metodoloģiskās nepilnības.

3.1. shēma

Galvenie finanšu stabilitātes ievainojamības momenti euro zonā

Avots: ECB.
Piezīmes. Finanšu stabilitātes novērtējums 2021. gada 17. novembrī.

3.2. Makroprudenciālā politika: vienmērīga kredītu piedāvājuma nodrošināšana un ievainojamības veidošanās ierobežošana

Makroprudenciālās uzraudzības politika ir svarīgs finanšu stabilitātes ievainojamības momentu novēršanas instruments

Makroprudenciālās uzraudzības politika var palīdzēt ierobežot augošo ievainojamību un stiprināt finanšu nozares noturību, tādējādi veicinot raitu tautsaimniecības kreditēšanu pat krīzes periodos, piemēram, pandēmijas laikā. Šajā sakarā ECB uzdevums ir izvērtēt to banku makroprudenciālās kapitāla uzraudzības pasākumus, kuras valstu iestādes ieplānojušas Eiropas banku uzraudzībā iesaistītajās valstīs. Svarīgi, ka ECB ir pilnvarota nepieciešamības gadījumā piemērot stingrākus kapitāla pasākumus.[38]

Jaunajā monetārās politikas stratēģijā ECB, apspriežot monetāro politiku, piešķir lielāku nozīmi finanšu stabilitātes apsvērumiem, kas savukārt palielina makroprudenciālās uzraudzības politikas jomas nozīmīgumu.[39] Finanšu stabilitāte ir cenu stabilitātes priekšnoteikums, jo finanšu krīzes izraisa monetārās transmisijas mehānisma pasliktināšanos un pārmērīgu aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanu bankās, negatīvi ietekmējot tautsaimniecības izaugsmi un inflācijas perspektīvu. Līdzīgi, lai gan stimulējoša monetārā politika, izmantojot vairākus kanālus, var veicināt finanšu stabilitāti,[40] tā var izraisīt arī tādu sistēmisko risku veidošanos, kurus no makroprudenciālās uzraudzības viedokļa nepieciešams monitorēt un ņemt vērā. Novēršot finanšu stabilitātes riskus, t.sk. tos, ko izraisa neparedzēta stimulējošas monetārās politikas ietekme, makroprudenciālās uzraudzības darbības ļauj monetārajai politikai koncentrēties uz tās galveno mērķi – cenu stabilitāti. Atbilstoši jaunajai stratēģijai monetārās un finanšu analīzes ietvaros ar regulāriem intervāliem tiek veikts padziļināts monetārās politikas un finanšu stabilitātes mijiedarbības novērtējums, ko izskata Padomes monetārās politikas sanāksmēs.

Pašreizējos apstākļos finanšu stabilitātes riski saistīti ar ievainojamību, ko rada arvien plašāks nekustamā īpašuma un finanšu tirgus aktīvu nepamatoti augsts novērtējums, nebanku ilgstoša riska uzņemšanās un augsts parāda līmenis gan valsts, gan privātajā sektorā.[41] Stingrāka makroprudenciālās uzraudzības politika varētu novērst dažus no šiem ievainojamības aspektiem, sevišķi īpašumu tirgos dažās valstīs, un palielināt banku kopējo noturību plašākā nozīmē. Turklāt banku un nebanku regulējuma stiprināšana un klimata pārmaiņu risku pārvaldība palīdzēs vēl vairāk uzlabot finanšu sistēmas kopējo noturību ilgtermiņā.

Makroprudenciālās uzraudzības politika pandēmijas laikā

Vairākas finanšu nozares politikas pandēmijas laikā palīdzējušas saglabāt finanšu stabilitāti

Pandēmijas sākumā makroprudenciālās uzraudzības iestādes bankām ļāva izmantot kapitālu vairāk nekā 20 mljrd. euro apjomā, lai veicinātu iespējamo zaudējumu absorbēšanu un ļautu tām apmierināt kredītu pieprasījumu, galvenokārt atbrīvojot pretcikliskās kapitāla rezerves un sistēmiskā riska rezerves.[42] Šie pasākumi papildināja tos, ko veica ECB banku uzraudzība, lai nodrošinātu bankām pagaidu kapitāla un operacionālo atbalstu un ierobežotu dividenžu izmaksas.[43] ECB 2021. gadā turpināja monitorēt prudenciālo pasākumu un kapitāla regulējuma efektivitāti, nodrošinot raitu kredītu piedāvājumu pandēmijas laikā. ECB speciālistu pētījumi liecina, ka kapitāla atbrīvošana tiešām efektīvi veicinājusi kredītu piedāvājumu (sk. 4. ielikumu).

Turpinoties tautsaimniecības atveseļošanās procesam un vēl vairāk pastiprinoties ievainojamībai vidējā termiņā, īpaši mājokļu nekustamā īpašuma tirgos, 2021. gada 2. pusgadā kopējā makroprudenciālās uzraudzības politikas nostāja sāka pārorientēties uz pakāpeniski sasniedzamu un mērķtiecīgu stingrības pastiprināšanu. Saskaņā ar ECB vērtējumu makroprudenciālās uzraudzības pasākumi tika ieviesti vai pastiprināti konkrētās jurisdikcijās, kurās ievainojamība bija intensīvāka un tautsaimniecības atveseļošanās bija vairāk progresējusi. Bulgārijā un Igaunijā tika palielinātas pretcikliskās kapitāla rezerves.[44] Lietuvā tika ieviesta sektora sistēmiskā riska rezerve 2% apmērā, lai novērstu mājokļu nekustamā īpašuma riskus.[45] Beļģijā, Igaunijā un Francijā saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 458. pantu tika pagarināts makroprudenciālās uzraudzības pasākumu piemērošanas periods. Turklāt Nīderlande nolēma ar 2022. gada 1. janvāri piemērot minimālo riska svērumu[46] hipotēku kredītu portfeļiem bankās, kuras izmanto uz iekšējiem reitingiem balstītu pieeju regulatīvo kapitāla prasību aprēķināšanai.[47]

ECB novērtēja paziņojumus par makroprudenciālās uzraudzības pasākumiem 2021. gadā un neiebilda pret šiem lēmumiem, kuri tika uzskatīti par atbilstošiem pašas ECB vērtējumam. Šķiet, nepieciešams īstenot vēl stingrāku makroprudenciālās uzraudzības politiku, lai novērstu augošo vidēja termiņa ievainojamību, ja vien neīstenosies tautsaimniecības izaugsmes lejupvērstie riski.[48] Šajā kontekstā ECB ir gatava piemērot stingrākus makroprudenciālās uzraudzības pasākumus, nekā lēmušas valstu iestādes, ja tiks konstatēts, ka šie pasākumi ir nepietiekami vai ja paredzama turpmāka ievainojamības palielināšanās.

Visbeidzot, ECB iesaistījās makroprudenciālās uzraudzības stiprināšanas iniciatīvās. 2022. gadā tā piedalīsies ES banku makroprudenciālās uzraudzības regulējuma pārskatīšanā, reaģējot uz Eiropas Komisijas aicinājumu sniegt konsultācijas, koordinējot savu nostāju ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un Eiropas Banku iestādi.[49] Turklāt ECB turpina atbalstīt iniciatīvas, kas veicina virzību uz makroprudenciālās uzraudzības pieejas piemērošanu nebankām attiecīgajos forumos (sk. 5. ielikumu).

Sadarbība ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju

2021. gadā ECB turpināja sniegt analītisko, statistikas, loģistikas un administratīvo atbalstu Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) Sekretariātam.[50] ECB sniedza vispārēju atbalstu ESRK veiktajā darbā, īpaši šādās jomās: 1) pandēmijas laikā veikto fiskālā atbalsta pasākumu ietekme uz finanšu stabilitāti;[51] 2) makroprudenciālās uzraudzības politikas problēmas zemu procentu likmju vidē;[52] 3) nebanku finanšu iestāžu riska rādītāju izstrāde (sk. 5. ielikumu par makroprudenciālās uzraudzības pieeju nebanku finanšu sektoram)[53] un 4) klimata pārmaiņas noteicošo faktoru radītie finanšu stabilitātes riski.[54] ECB arī vadīja ESRK Stresa testu darba grupu[55] un aktīvi piedalījās vairākās citās ESRK darba grupās, piemēram: projekta sagatavošanas komandā, atsaucoties Eiropas Komisijas aicinājumam sniegt konsultācijas par ES makroprudenciālās uzraudzības regulējuma pārskatīšanu 2022. gadā; ekspertu grupā par makroprudenciālās uzraudzības nostājas ietvara darbības nodrošināšanu;[56] darba grupā, kura analizēja kapitāla prasību pārklāšanās ietekmi[57] un Eiropas Sistēmiskajā kiberdrošības grupā, kas izstrādā makroprudenciālās uzraudzības stratēģiju sistēmisko kiberdrošības risku novērtēšanai.

Sīkāka informācija par ESRK sniegta tās tīmekļvietnē un tās gada pārskatos.

4. ielikums
Banku kapitāla rezerves un aizdevumi nefinanšu sabiedrībām pandēmijas laikā

Bāzeles III kapitāla rezervju regulējuma galvenais mērķis ir samazināt varbūtību, ka banku sistēma krīžu laikā ierobežos kredītu piedāvājumu. Šim nolūkam Bāzeles III regulējums un tā īstenošana Eiropā ieviesa apvienoto rezervju prasību[58] – papildu kapitāla līmeni, kas bankām jāuztur labos laikos, tādējādi nodrošinot kapitālu, ko tās pēc tam ekonomiskās lejupslīdes laikā var izmantot zaudējumu absorbēšanai un kredītu pieprasījuma apmierināšanai. Tomēr apvienoto rezervju prasības līdzekļu izmantošanā ir daži ierobežojumi, īpaši maksimālā sadalāmā summa, kas ierobežo banku dividenžu izmaksu, akciju atpirkšanu un prēmiju izmaksas.[59]

Dažu faktoru dēļ bankas varētu nevēlēties izmantot kapitāla rezerves. Potenciālie faktori ietver atļauto dividenžu izmaksu ierobežojumus un nelabvēlīgu ietekmi uz tirgu saistībā ar kapitāla rādītāju pazemināšanos, jo mazāks kapitāla rādītājs nozīmē zemāku maksātspēju. Visbeidzot, ja bankas negribētu samazināt apvienoto rezervju prasības, tās varētu reaģēt uz reāliem vai paredzamiem kapitāla zaudējumiem, samazinot kreditēšanu, nevis pieņemot mazāku kapitāla rādītāju, tādējādi krīzes laikā samazinot kredītu apjomu, kas ir pretrunā ar kapitāla rezervju regulējuma mērķi. Šo iemeslu dēļ prudenciālās uzraudzības iestādes var pieņemt lēmumu samazināt apvienoto rezervju prasību, samazinot dažas tās sastāvdaļas, piemēram, pretcikliskās kapitāla rezerves[60] vai sistēmiskā riska rezerves[61].

Covid-19 pandēmija un tās rezultātā veiktie kapitāla pasākumi sniedz iespēju redzēt, kā bankas reaģē un cik labprāt tās vēlas izmantot atbrīvotās rezerves. Sākoties pandēmijai, euro zonas banku kapitāla rādītāji bija samērā augsti, un tos vēl vairāk uzlaboja ārkārtas politikas pasākumi. Tādējādi euro zonas banku sistēma kopumā spēja apmierināt uzņēmumu kredītu pieprasījuma kāpumu. Tomēr, aplūkojot atsevišķu banku reakciju uz veiktajiem pasākumiem, var pētīt divu makroprudenciālās uzraudzības regulējuma pamatiezīmju efektivitāti, kaut arī vairāki atbalsta pasākumi pagaidām novērsuši liela mēroga zaudējumus banku sektorā. Pirmkārt, banku reakcija uz rezervju samazināšanu un citiem kapitāla prasību atvieglojumiem ļauj noskaidrot, cik efektīva ir šādu saistību atvieglošana stresa apstākļos. Otrkārt, to banku, kuru kapitāla apjoms tikai nedaudz pārsniedz apvienoto rezervju prasību, rīcība sniedz informāciju par banku vēlmi izmantot rezerves.

Rezervju samazināšana un citi kapitāla nosacījumu atvieglojumi 2020. gadā pozitīvi ietekmēja uzņēmumu kreditēšanu, īpaši bankās, kuru kapitāla apjoms bija tuvāks apvienoto rezervju prasības līmenim.[62] Pandēmijas laikā prudenciālās uzraudzības iestādes samazināja apvienoto rezervju prasību (samazinot pretcikliskās un sistēmiskā riska rezerves) un uzsāka pārmaiņas 2. pīlāra prasību sastāvā, samazinot pirmā līmeņa pamata kapitāla (CET1) īpatsvaru, t.i., augstākās kvalitātes kapitālu, kas bankām jānodrošina. Banku, kuras izmantoja šos pasākumus, kredītu apjoms 2020. gadā bija par 3.1% lielāks nekā citu banku kredītu apjoms, bet uzņēmumiem izsniegto aizdevumu procentu likmes bija par 7 bāzes punktiem zemākas. Svarīgi, ka ietekme bija lielāka bankās, kuras gandrīz sasniedz apvienoto rezervju prasības līmeni, liecinot, ka bankas vēlas izmantot kapitālu, kas pārsniedz apvienoto rezervju prasības līmeni, bet ne pašas rezerves (sk. A att.).

Ja kapitāla apjoms bija tuvu apvienoto rezervju prasības līmenim, banku aizdevumu apjoms uzņēmumiem samazinājās, tādējādi vēl vairāk apliecinot banku nevēlēšanos izmantot apvienotās rezerves. Ekonometriskā analīze liecina, ka 2020. gadā, tuvojoties apvienoto rezervju prasības līmenim, kreditēšanas kāpuma temps salīdzinājumā ar citām bankām būtiski saruka – par 2.7 procentu punktiem. Tas liecina, ka bankas izmanto rezerves negribīgi.

Mazāka banku veiktā kreditēšana, tuvojoties apvienoto rezervju prasības līmenim, noteica lielākas kredītu pieejamības problēmas nefinanšu uzņēmumiem, kuri ir atkarīgi no šo banku finansējuma. Uzņēmumi, kam ir darījumi ar bankām, kuras gandrīz sasniedz apvienoto rezervju prasības līmeni (t.i., vairāk nekā 75% to kredītu, kas izsniegti pirms Covid-19 pandēmijas), pandēmijas laikā aizņēmās par 5.3% mazāk nekā citi uzņēmumi. Uzņēmumiem, kuriem pandēmijas uzliesmojuma laikā bija tikai viens aizdevējs (tuvu apvienoto rezervju prasības līmenim), šī ietekme pieauga līdz 7%. Tas norāda, ka krīzes laikā uzņēmumiem var būt grūti atrast citu aizdevēju, uzsverot, cik svarīgas ir banku kapitāla pozīcijas, lai to klientiem būtu pieejami finanšu līdzekļi.

Atsevišķu banku rīcība pandēmijas laikā liek domāt, ka bankas pozitīvi reaģē uz rezervju atbrīvošanu un citu kapitāla prasību atvieglošanu, taču tās nevēlas izmantot rezerves. Kapitāla prasību un rezervju samazināšana veicināja kredītu piedāvājumu uzņēmumiem, palielinot kapitāla apjomu virs apvienoto rezervju prasības līmeņa. Tas liecina, ka kapitāla rezervju samazināšana var palīdzēt mazināt banku sistēmas iespējamo prociklisko rīcību ekonomisko grūtību periodos. Tomēr to banku, kuru kapitāla apjoms, kas pārsniedz apvienoto rezervju prasības līmeni, ir ierobežots, rīcība varētu liecināt par traucējumiem kapitāla regulējuma raitā darbībā ekonomisko grūtību periodos. Nepieciešams vairāk pētījumu, t.sk. attiecībā uz makroekonomisko ietekmi, lai turpinātu pārbaudīt un pamatot šajā ielikumā aplūkotos rezultātus un būtu iespējams izdarīt plašākus secinājumus.

A attēls

Kapitāla prasību atvieglojumi veicina kredītu piedāvājumu

Kapitāla prasību atvieglojumu aplēstā ietekme uz bankām, kuru kapitāls attiecībā pret apvienoto kapitāla rezervju prasības līmeni ir atšķirīgs

(kreisajā pusē: kredītu apjoma pārmaiņas; %; labajā pusē: aizdevumu procentu likmju pārmaiņas; procentu punktos)

Avoti: ECB AnaCredit dati, ECB uzraudzības dati un ECB aprēķini.

5. ielikums
Nebanku finanšu sektora makroprudenciālās uzraudzības politika

Pēdējos 10 gados nebanku finanšu sektors lielākoties attīstījies straujāk nekā banku sektors. Euro zonā apdrošināšanas sabiedrību, pensiju fondu, ieguldījumu fondu un naudas tirgus fondu finanšu aktīvi kopš globālās finanšu krīzes 2008. gadā auguši vairāk nekā divas reizes, līdz 2021. gada beigām sasniedzot aptuveni 32 trilj. euro.[63] Šajā periodā nebanku finansējums kļuvis par svarīgu reālās tautsaimniecības finansējuma avotu, tā īpatsvaram nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu kopapjomā arī dubultojoties (no aptuveni 15% līdz 30%).[64] Ņemot vērā nebanku augošo nozīmi reālās tautsaimniecības finansēšanā un to sasaisti ar finanšu sistēmu plašākā nozīmē, ir būtiski, lai šā sektora riskiem tiktu pievērsta uzmanība sistēmas līmenī.

Jāuzlabo nebanku politikas regulējums no makroprudenciālās uzraudzības viedokļa

Pašlaik makroprudenciālās uzraudzības politikas regulējums galvenokārt vērsts uz banku sektoru, savukārt nebanku finanšu sektora regulējumam lielā mērā trūkst makroprudenciālās uzraudzības skatījuma. Tas nozīmē, ka ir mazāk pret sistēmiskiem riskiem vērstu drošības pasākumu, kas rodas šajā bieži vien neskaidrajā un savstarpēji saistītajā nozarē. Tautsaimniecības augšupejas laikā šie riski var augt. To nosaka šā sektora struktūra un vieglākas regulējošās prasības salīdzinājumā ar banku nozari. Pastāv risks, ka negaidīta tautsaimniecības šoka gadījumā vai pasliktinoties tautsaimniecības perspektīvai, nebanku finanšu iestādes reaģēs procikliski, pārdodot aktīvus jau sabrūkošā tirgū un samazinot aktivitāti, tādējādi nosakot stingrākus finansēšanas nosacījumus un pastiprinot stresu sistēmā.

Finanšu tirgus satricinājuma laikā 2020. gada martā kļuva skaidrs, ka daļa nebanku finanšu sektora nav pietiekami noturīga, lai absorbētu ekonomisko šoku, neizraisot risku, ka tas varētu negatīvi ietekmēt citus finanšu starpniekus un plašāku tautsaimniecību. Atklājās pamatā esošie ievainojamības momenti, piemēram, likviditātes neatbilstība naudas tirgus fondos un uzņēmumu obligāciju fondos, kā arī likviditātes risks saistībā ar prociklisku papildu nodrošinājuma prasību praksi. Esošie likviditātes vadības instrumenti nespēja pienācīgi mazināt stresu, un šīs likviditātes grūtības sāka samazināties tikai pēc ārkārtas monetārās politikas pasākumu ieviešanas euro zonā un pasaulē.

Kā norādījusi arī Finanšu stabilitātes padome[65], iestādēm jāīsteno holistiska un sistēmas mēroga pieeja, jāapsver dažādu dalībnieku loma un jānovērtē un jāizstrādā politika strukturālo ievainojamību novēršanai nebanku finanšu sektorā. 2020. gada marta notikumi arī izgaismoja, cik svarīgi ES mērogā attīstīt spēcīgāku kapitāla tirgu uzraudzību, kas uzlabotu pārrobežu risku monitoringu un koordinētu rīcību visā Eiropā.

Nepieciešams izstrādāt visaptverošu makroprudenciālās uzraudzības regulējumu, lai palielinātu nebanku finanšu sektora noturību, nodrošinot, ka tas ir stabils reālās tautsaimniecības finansējuma avots gan normālos, gan saspringtos tirgus apstākļos. Tas arī veicinātu efektīvu monetārās politikas transmisiju. Šādām regulējuma reformām arī nākotnē jāsamazina nepieciešamība pēc centrālo banku ārkārtas intervencēm, tādējādi palīdzot mazināt bažas, kas var būt saistītas ar šādiem pasākumiem, piemēram, valsts fondu riskus un stimulu radīšanu tirgus dalībniekiem uzņemties pārmērīgu risku.

Makroprudenciālās uzraudzības regulējumam jābūt strukturētam un balstītam uz vairākiem pamatprincipiem. Ņemot vērā sektora savstarpējās saiknes, tam nepieciešams sistēmas līmeņa skatījums. Galvenokārt tam jācenšas stiprināt sektora ex ante noturību, uzlabojot tā šoku absorbēšanas spējas. Tam jābūt arī pietiekami elastīgam, lai laika gaitā pielāgotos mainīgajiem riskiem, un, ņemot vērā sektora neviendabīgumu, tas jāpielāgo dažādiem uzņēmumiem un darbībām.

Reformām jābūt starptautiskās politikas koordinācijas pamatā

Attiecībā uz starptautiskās politikas programmu pēdējā gada laikā panākts ievērojams progress naudas tirgus fondu reformu jomā. 2020. gada martā šie fondi piedzīvoja smagus pārbaudījumus. Finanšu stabilitātes padome publiskojusi politikas priekšlikumus, lai starptautiskā mērogā novērstu vērojamo ievainojamību naudas tirgus fondos, un to sagatavošanā piedalījās arī ECB.[66] Šo priekšlikumu mērķis ir palielināt naudas tirgus fondu noturību, samazinot likviditātes neatbilstības t.s. kraujas efektus, ko varētu radīt iespējami regulatīvo sliekšņu pārkāpumi. ECB bijusi iesaistīta arī ESRK ieteikuma par naudas tirgus fondu reformām sagatavošanā, kas palīdzēs sniegt informāciju Eiropas Komisijai ES Naudas tirgus fondu regulas pārskatīšanai 2022. gadā, un publicējusi turpmāku analīzi par reformas priekšlikumiem[67]. Nākamajā posmā galvenā uzmanība jāpievērš politikas uzlabošanai attiecībā uz beztermiņa ieguldījumu fondiem un nodrošinājuma rezervju noteikšanas praksei, kā arī nebanku aizņemto līdzekļu īpatsvara radīto risku novēršanai.

Plašāka ieguldījumu fondu sektora politikai kā galvenā prioritāte jānosaka likviditātes neatbilstības. Svarīgs mērķis ir nodrošināt, lai aktīvu likviditāte būtu labāk saskaņota ar dzēšanas nosacījumiem, vai nu ierobežojot dzēšanas biežumu, vai nodrošinot, ka fondu rīcībā ir pietiekami daudz likvīdu aktīvu. Šīs reformas var papildināt likviditātes pārvaldības instrumenti, piemēram, svārstību cenas (swing pricing) vai vērtības samazināšanās novēršanas maksas (anti-dillution levies), bet to ietekme uz likviditātes neatbilstību ir mazāk efektīva.

Turklāt svarīgi izprast un novērst ar aizņemto līdzekļu īpatsvaru nebanku finanšu sektorā saistītos riskus. Lai monitorētu un novērstu ievainojamības momentus, ko izraisa piesaistīto līdzekļu izmantošana, nepieciešami globālā mērogā konsekventi sviras rādītāji. Turklāt starptautiskā mērogā jāveic turpmāks darbs, lai novērtētu nebanku aizņemto līdzekļu apjomu un sadalījumu, t.sk. saistībā ar atvasināto finanšu instrumentu izmantošanu sintētisko riska darījumu veidošanai. Tas palīdzēs veicināt politikas diskusiju par to sistēmisko risku mazināšanu, ko rada aizņemto līdzekļu izmantošana ārpus banku sektora.

Starptautiskam darbam pie vērtspapīru nodrošinājuma veidošanas (margining) prakses būtu jāveicina caurredzamība, jāsamazina pārmērīgs nodrošinājuma procikliskums un jānodrošina nebanku labāka sagatavotība papildu nodrošinājuma pieprasījumu apmierināšanai.[68] Jāuzlabo gan centrālo darījuma partneru, gan klīringa dalībnieku izmantoto sākotnējā nodrošinājuma modeļu caurredzamība un paredzamība, lai gan bankas, gan nebankas būtu labāk sagatavojušās papildu nodrošinājuma pieprasījumu gadījumiem. Turklāt visu veidu nebanku iestādēs jābūt izveidotām atbilstošām likviditātes pārvaldības sistēmām, lai nodrošinātu to pietiekamu gatavību apmierināt papildu nodrošinājuma pieprasījumus. Tas mazinās likviditātes risku visā sistēmā, t.sk. naudas tirgus fondos, kurus tirgus dalībnieki izmanto likviditātes glabāšanai, kā arī ieguldījumu fondos, apdrošināšanas sabiedrībās un pensiju fondos, kas izmanto atvasinātos finanšu instrumentus un tāpēc pakļauti papildu nodrošinājuma pieprasījumiem.

3.3. Mikroprudenciālās uzraudzības darbības atsevišķu banku stabilitātes nodrošināšanai

ECB atcēla dažus no 2020. gadā pieņemtajiem ārkārtas uzraudzības pasākumiem, lai mazinātu Covid-19 šoka ietekmi

Tautsaimniecības perspektīvai 2021. gadā uzlabojoties, ECB paziņoja par dažu ieviesto uzraudzības pasākumu, kas ļāva bankām visu pandēmijas laiku turpināt nodrošināt kredītus tautsaimniecībai, pakāpenisku atcelšanu. Jūlijā ECB pieņēma lēmumu pēc 2021. gada 30. septembra nepagarināt savu ieteikumu visām bankām atturēties no dividenžu izmaksas un akciju atpirkšanas vai to ierobežot, bet brīdināja, ka bankām jāsaglabā piesardzība un nedrīkst pārāk zemu novērtēt risku, ka, beidzoties atbalsta pasākumu termiņam, papildu zaudējumi vēlāk varētu ietekmēt to kapitāla izaugsmi. Šajā kontekstā ECB 2021. gadā pievērsa īpašu uzmanību kredītriskam, īpaši banku bilanču risku pienācīgai klasifikācijai un novērtēšanai un banku gatavībai laikus rīkoties, saskaroties ar grūtībās nonākušiem kredītņēmējiem. Jūnijā ECB, ņemot vērā arī ārkārtas monetāros apstākļus, pagarināja bankām noteikto sviras rādītāja atvieglojumu līdz 2022. gada martam. Visi lēmumi par ECB uzraudzības atvieglojumiem, kā arī lēmumi, kas saistīti ar papildu uzmanības pievēršanu kredītriskam, tika paziņoti bankām un sabiedrībai, izmantojot publiski pieejamās atbildes uz bieži uzdotiem jautājumiem, paziņojumus presei, blogu ierakstus un runas.

ECB veica stresa testu dažās Eiropas lielākajās bankās, turpināja pēcbreksita darbu un pabeidza TRIM

ECB veica stresa testu dažās tās tieši uzraudzītajās lielajās un vidēja lieluma bankās. 2021. gada jūlijā publicētie rezultāti parādīja, ka euro zonas banku sistēma varētu izturēt iespējamu turpmāku ekonomisko apstākļu pasliktināšanos. ECB pirmo reizi publicēja individuālo informāciju bankām, kuras neietilpst Eiropas Banku iestādes koordinēto ES mēroga stresa testu izlasē, bet ir tiešā ECB uzraudzībā. Turklāt ECB pabeidza divu Itālijas banku visaptverošos novērtējumus un vienas Igaunijas un vienas Lietuvas bankas visaptverošos novērtējumus, kuru rezultātā šīs bankas klasificētas par nozīmīgām iestādēm. Visās bankās, kuras pakļautas vai tiks pakļautas tiešai ECB uzraudzībai, jāveic visaptverošs novērtējums, ko veido stresa tests un aktīvu kvalitātes pārbaude. Visaptverošā novērtējuma rezultāti rāda, ka nevienai no četrām bankām nedraud kapitāla deficīts. Tomēr bankām būs jārīkojas atbilstoši novērtējuma rezultātiem un jāveic pasākumi, reaģējot uz aktīvu kvalitātes pārbaudes secinājumiem.

ECB turpināja arī pēcbreksita darbu. Pēc pārejas perioda (kura laikā Apvienotajai Karalistei joprojām bija saistoši ES tiesību akti) beigām 2020. gada 31. decembrī ECB pastāvīgās uzraudzības ietvaros turpināja monitorēt plānoto pēcbreksita darbības modeļu ieviešanu breksita skartajās bankās, lai nodrošinātu, ka tās virzās uz priekšu atbilstoši iepriekš saskaņotajiem termiņiem. Vienlaikus tika uzsākta nodaļu kartēšana, lai konsekventi novērtētu starptautisko banku grupu jaunizveidoto ES meitasuzņēmumu darījumu uzskaites modeļus.

ECB pabeidza nozīmīgo iestāžu iekšējo modeļu mērķpārbaudi (TRIM). 2016. gadā sāktās TRIM ietvaros ECB veica 200 klātienes modeļu pārbaudes 65 nozīmīgajās bankās, aptverot kredītriska, tirgus riska un darījuma partnera kredītriska iekšējos modeļus. Kopumā šī pārbaude apstiprināja, ka bankas var turpināt izmantot iekšējos modeļus, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības, dažos gadījumos piemērojot uzraudzības pasākumus. TRIM uzlaboja iekšējo modeļu rezultātu ticamību un banku savstarpējo salīdzināmību un veicināja ar risku nesaistītas riska svērto aktīvu dažādības samazināšanos.

ECB ar 2021. gada 26. jūniju pārņēma sistēmisko ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzību valstīs, kuras piedalās Eiropas banku uzraudzībā. 2021. gadā ieguldījumu brokeru sabiedrībām tika piemērots jauns Eiropas regulējums, lai labāk atspoguļotu faktiskos riskus, ko uzņemas dažādi ieguldījumu brokeru sabiedrību veidi, un padarītu šādu sabiedrību uzraudzību efektīvāku. Lielākajām un sistēmiski nozīmīgākajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir pienākums iesniegt pieteikumu banku darbības licences saņemšanai, un pēc licences izsniegšanas tās atrodas ECB uzraudzībā. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras pakļautas Eiropas banku uzraudzībai, ir sabiedrības, kas sniedz galvenos tirgus un ieguldījumu banku pakalpojumus un tādējādi līdzīgi kā bankas ir pakļautas kredītriskam un tirgus riskam.

Tika uzsāktas sabiedriskās apspriešanas par dažādiem uzraudzības regulējumiem

Turpinot centienus uzlabot caurredzamību un pārskatatbildību, ECB uzsāka vairākas sabiedriskās apspriešanas. Pirmā apspriešana bija saistīta ar atbilstības un piemērotības novērtējumu, par kuru ECB pēc tam publicēja pārstrādātus un visaptverošākus norādījumus. Pārstrādātajos norādījumos skaidrota ECB piemērotā politika, novērtējot tieši uzraudzīto banku vadības struktūru individuālo locekļu piemērotību, un detalizēti izklāstītas uzraudzības gaidas attiecībā uz banku valžu kolektīvo piemērotību un to locekļu individuālo pārskatatbildību. Tajos aprakstīts arī valdes locekļu pārvērtēšanas process gadījumos, kad parādās jauni fakti, kas var ietekmēt valdes locekļu piemērotību. Tika publicēta arī pārskatīta atbilstības un piemērotības aptauja, lai veicinātu turpmāku atbilstības un piemērotības uzraudzības konverģenci visās Eiropas banku uzraudzības valstīs.

Otrā apspriešana bija saistīta ar saskaņotā regulējuma pārskatīšanu attiecībā uz izvēles iespējām un rīcības brīvību, ko ECB drīkst īstenot saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, veicot banku uzraudzību. ECB ierosināja pārskatīt savu politiku, galvenokārt lai atspoguļotu tiesību aktu pārmaiņas, kas pieņemtas, kopš politika tika pirmoreiz publicēta 2016. gadā. Lielākā daļa korekciju attiecas uz izvēles iespējām un rīcības brīvību, piemērojot likviditātes prasības. Apspriešana skāra daudzus uzraudzības aspektus, t.sk. atļaujas bankām, kuras vēlas samazināt kapitālu, pieeju noteiktiem riska darījumiem sviras rādītāja aprēķinā, kā arī dažus atbrīvojumus no lielo riska darījumu limita.

Trešā apspriešana bija saistīta ar norādījumu par paziņojumu par vērtspapīrošanas darījumiem projektu, kur skaidrota informācija par to, ko ECB sagaida no tieši uzraudzītajām bankām, kuras darbojas kā vērtspapīrošanas darījumu iniciatori vai sponsori. ECB 2021. gada maijā bija paziņojusi savu lēmumu nodrošināt, ka tieši uzraudzītās bankas ievēro riska saglabāšanas, caurredzamības un atkārtotas vērtspapīrošanas prasības, kas noteiktas ES vērtspapīrošanas regulas 6., 7. un 8. pantā. Tas izrietēja no sniegtajiem regulas skaidrojumiem, kas ietilpst ES kapitāla tirgus atveseļošanas programmā un skaidri norāda, ka šīm prasībām ir prudenciāls raksturs un tāpēc tās būtu jāuzrauga kompetentajām prudenciālās uzraudzības iestādēm.

ECB publicēja arī 2021. gadā parakstītos uzraudzības saprašanās memorandus, par kuriem katrā gadījumā tika saņemta otras iestādes piekrišana.

Sīkāka informācija par ECB banku uzraudzību pieejama tās tīmekļvietnē un ECB 2021. gada pārskatā par uzraudzības darbību.

3.4. ECB ieguldījums Eiropas politikas iniciatīvās

Turpinājās nepieciešamās regulējuma reformas

2021. gadā tika pabeigtas vai uzsāktas nozīmīgas regulējuma reformas, lai nodrošinātu finanšu sistēmas spēju izturēt pandēmijas izraisītos šokus. Tomēr joprojām pastāv nozīmīgas juridiskas un institucionālas problēmas, kas jāatrisina, lai Eiropas bankas varētu darboties patiesi integrēta regulējuma ietvaros. Īpaši nepieciešami turpmāki centieni, lai pabeigtu banku savienības izveidi un īstenotu pēdējās Bāzeles III reformas; turpinātu Eiropas kapitāla tirgu attīstību, vienlaikus stiprinot nebanku finanšu iestāžu regulējumu; izstrādātu noteikumus attiecībā uz kriptoaktīviem un stabilajām kriptomonētām un pievērstos ar klimata pārmaiņām saistītajiem riskiem.

Banku savienības izveides pabeigšana

Bankas pandēmijas laikā bijušas noturīgas, bet nepieciešams turpmāks darbs, lai pabeigtu banku savienības izveidi

Banku savienībā esošās bankas labvēlīgi ietekmēja spēcīgs politikas atbalsts reālajai tautsaimniecībai, kā arī uzlabots regulatīvais un uzraudzības regulējums, kas stiprināja banku kapitāla pozīciju. Tomēr nepieciešams turpināt nostiprināt banku savienību. ECB 2021. gadā turpināja aktīvi izstrādāt un uzlabot būtiskas banku savienības iezīmes. Tā sniedza ieguldījumu politiskajās diskusijās par Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas izveidi; banku spējas darboties pārrobežu darījumos banku savienības ietvaros uzlabošanu; atlikušo risku mazināšanu un krīžu pārvarēšanas instrumentu kopuma pilnveidošanu un finansējuma iespēju pieejamību krīzes situācijās. Tāpat kā iepriekšējos gados ECB turpināja piedalīties monitoringa ziņojumu par riska samazināšanas rādītājiem sagatavošanā kopā ar Eiropas Komisiju un Vienoto noregulējuma valdi. Ziņojumi tiek izmantoti, lai nodrošinātu informāciju politiskajiem lēmumiem par banku savienības izveides pabeigšanu.

Darbā pie banku savienības visa 2021. gada laikā īpaša uzmanība tika pievērsta krīžu pārvaldības sistēmas uzlabošanai. ECB sniedza ieguldījumu debatēs, piedaloties Eiropas Komisijas organizētajā mērķtiecīgajā apspriešanā par krīzes pārvarēšanas un noguldījumu apdrošināšanas sistēmas pārskatīšanu. Tajā sniegti priekšlikumi, kā uzlabot darbu ar krīzes skartajām bankām gan pirms, gan pēc to maksātnespējas iestāšanās. ECB 2021. gadā arī sekoja līdzi un piedalījās attiecīgo Eiropas forumu tehniskajā darbā, lai īstenotu kopējo finanšu atbalsta mehānismu Vienotajam noregulējuma fondam. Kopējais finanšu atbalsta mehānisms vēl vairāk nostiprinās banku noregulējuma ietvaru, efektīvi dubultojot banku noregulējumam pieejamos resursus ar Vienotā noregulējuma fonda starpniecību.

Bāzeles III reformu galaversijas īstenošana

ECB atzinīgi novērtē Eiropas Komisijas priekšlikumus par KPR un KPD grozījumiem, lai īstenotu Bāzeles III reformas galaversiju

Lai novērstu esošo reglamentējošo kapitāla prasību trūkumus un turpinātu veicināt finanšu sistēmas noturību ilgtermiņā, ir būtiski īstenot Bāzeles III reformu galaversiju. Pēc globālās finanšu krīzes ieviestās starptautiskās regulējuma iniciatīvas ļāva finanšu sistēmai labāk izturēt lielu negaidītu šoku, piemēram, pandēmiju. Bāzeles III reformu galaversijas paketes mērķis ir novērst pašreizējā regulējuma trūkumus, t.sk. nosakot kapitāla prasību aprēķināšanas minimālo robežvērtību (output floor).

ECB konsekventi apliecinājusi starptautisko finanšu standartu ievērošanas nozīmi. Tāpēc ECB un Eiropas Banku iestāde 2021. gada septembrī nosūtīja atklātu vēstuli Eiropas Komisijai, paužot atbalstu Bāzeles III reformu kopuma galaversijas pilnīgai, savlaicīgai un konsekventai īstenošanai.[69] Vēstulē abas iestādes uzsvēra iepriekš Eiropas Komisijai sniegto ieteikumu un apstiprināja to viedokli, ka starptautiski saskaņoto Bāzeles III reformu īstenošanai varētu būt nelielas pārejas izmaksas, ko būtiski pārsniegtu ilgtermiņa ekonomiskās priekšrocības.[70]

Šādos apstākļos ECB atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas priekšlikumus par Kapitāla prasību regulas (KPR) un Kapitāla prasību direktīvas (KPD) grozījumiem, lai īstenotu Bāzeles III reformu galavariantu (publicēti 2021. gada 27. oktobrī). Komisija izvēlējās apņēmīgi ieviest minimālo robežvērtību kapitāla prasību aprēķināšanai ES, ievērojot vienota kopuma (single stack) pieeju, taču priekšlikumā bija ietvertas arī noteiktas īstenošanas izvēles iespējas, atkāpes no Bāzeles vienošanās un ilgi pārejas periodi, kas varētu novest pie tā, ka dažiem riskiem netiek pievērsta pietiekami liela uzmanība, tādējādi radot bažas no prudenciālās uzraudzības viedokļa.[71] ECB plāno savos turpmākajos atzinumos sniegt detalizētāku viedokli par tiesību aktu priekšlikumiem.

Turpmāka kapitāla tirgu savienības pilnveide

ECB aicināja panākt progresu kapitāla tirgu savienības izveidē, galveno uzmanību pievēršot zaļajiem kapitāla tirgiem, lai veicinātu ES mērķu sasniegšanu klimata jomā

2021. gadā ECB turpināja uzsvērt, cik nozīmīga ir kapitāla tirgu savienības (KTS) tālāka izveide, īpaši, lai atbalstītu tautsaimniecības atveseļošanos no pandēmijas, pielāgotos breksitam un veicinātu ar klimatu saistīto ieguldījumu finansēšanu un digitālo pāreju. Šajā nolūkā ECB vēlreiz uzsvēra nepieciešamību pilnībā un nekavējoties īstenot Eiropas Komisijas 2020. gada KTS rīcības plānu, atbalstot 2021. gada novembrī pieņemtos tiesību aktu priekšlikumus, vienlaikus arī cenšoties panākt turpmāku progresu. Lai panāktu progresu KTS izveidē, īpaši svarīga ir strukturālo šķēršļu novēršana, piemēram, valstu atšķirības maksātnespējas noteikumu ziņā, ieguldītāju aizsardzības un nodokļu jomā, kā arī pārrobežu uzraudzības stiprināšana. ECB veltīja īpašu uzmanību zaļā kapitāla tirgiem. ECB 2021. gada oktobra Macroprudential Bulletin un 2021. gada novembra Financial Stability Review uzsvērts, ka kapitāla tirgiem ir būtiska nozīme ES klimata mērķu sasniegšanā. ECB uzsvēra, ka, turpinot attīstīt apjomīgus un integrētus zaļos kapitāla tirgus ES, būs nepieciešama izlēmīga rīcība, lai uzlabotu tirgus struktūras un standartus, lai mazinātu sadrumstalotību un zaļmaldināšanas risku un nodrošinātu uzņēmumu vispārēju apņemšanos veikt zaļo pāreju. Turklāt zaļo kapitāla tirgu attīstību veicinās tas, ka KTS turpmāka izveide notiks, koncentrējoties uz tiem nozīmīgām jomām vai pasākumiem, kuru mērķis ir kapitāla finansējuma palielināšana, lai stimulētu inovācijas.

Kriptoaktīvu un stabilo kriptomonētu regulas izstrāde

ECB ierosināja nostiprināt konkrētas prasības Regulā par kriptoaktīvu tirgiem

Reaģējot uz Eiropas Komisijas ierosināto Regulu par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA regula), ECB 2021. gada februārī publicēja atzinumu, ierosinot precizēt un nostiprināt konkrētas prudenciālās prasības un ECB, kā arī citu Eiropas Centrālo banku sistēmas attiecīgo dalībnieku lomu. ECB atzinumā brīdināja par dažiem maksājumu veikšanai izmantoto stabilo kriptomonētu veidiem. Tā aicināja stiprināt prudenciālās uzraudzības prasības stabilo kriptomonētu emitentiem, piemērojot tām stresa testēšanas pienākumu un likviditātes prasības, kas būtu vismaz tikpat stingras kā Regulā par naudas tirgus fondiem. ECB arī aicināja veikt ES līmeņa uzraudzību, lai nodrošinātu visaptverošu riska novērtējumu un izvairītos no sadrumstalotības, ņemot vērā kriptoaktīvu un stabilo kriptomonētu pārrobežu raksturu. Novembrī ECB publicēja atzinumu par priekšlikumu regulai, ar ko izsekojamības prasības attiecina arī uz kriptoaktīvu pārvedumiem. ECB turpināja aktīvi piedalīties starptautiskos forumos notikušajās diskusijās par kriptoaktīviem un stabilajām kriptomonētām.

Nebanku regulējuma stiprināšana

ECB 2021. gadā turpināja sniegt ieguldījumu Eiropas un starptautiskajās diskusijās par politikas reakciju uz mācībām, kas gūtas saistībā ar pandēmijas radīto satricinājumu attiecībā uz nebanku finanšu sektoru. Aprīlī ECB publicēja nebanku finanšu sektoram veltītu "Makroprudenciālās Uzraudzības Biļetenu",[72] analizējot ievainojamības momentus, kas radušies Covid-19 satricinājuma laikā, un atbalstot makroprudenciālās uzraudzības pieeju, lai pienācīgi novērstu šā sektora radītos sistēmiskos riskus. 2021. gada jūlijā Eurosistēma publicēja atbildi uz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes uzsākto apspriešanu par ES naudas tirgus fondu politikas reformām, izsakoties par labu reformām, lai stiprinātu naudas tirgus fondu noturību, būtiski samazinot to likviditātes neatbilstību.

Ieguldījums ES politikas diskusijās un klimata pārmaiņu finanšu regulējumā

ECB monitorēja ar klimatu saistītos finanšu riskus, veidojot uz pierādījumiem balstītu politikas pasākumu pamatus

ECB turpināja novērtēt un monitorēt ar klimata pārmaiņām saistītos finanšu riskus un sniedza ieguldījumu Eiropas un starptautiskās politikas diskusijās. Sadarbībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju tā publicēja ziņojumu, kurā sniegts svarīgs analītisks ieskats un uz pierādījumiem balstītu mērķtiecīgu politikas pasākumu pamats.[73] Turklāt 2021. gada oktobrī tā publicēja "Makroprudenciālās Uzraudzības Biļetenu" par riskiem, kas saistīti ar klimatu, un arī iespējām.[74] Rakstos aplūkota problēma saistībā ar klimata risku iekļaušanu banku regulējumā un to, vai nepieciešama makroprudenciālās uzraudzības reakcija. Biļetenā ietverts arī priekšlikums par makroprudenciālā stresa testa pieeju, lai ņemtu vērā klimata risku sistēmisko raksturu.

ECB turpināja veicināt tiesiskā regulējuma attīstību ES. Tā veicināja jautājuma iekļaušanu ES politikas dienaskārtībā, publicējot atzinumu par priekšlikumu regulai par Eiropas zaļajām obligācijām, kurā tika izteikts aicinājums ES noteikt zaļo obligāciju standartu par galveno standartu, lai nodrošinātu zaļo obligāciju tirgus atbilstību ES taksonomijai un mazinātu bažas par zaļmaldināšanu. ECB arī publicēja atzinumu par priekšlikumu direktīvai attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu. Tā atbalstīja ierosināto direktīvu kā nepieciešamu soli, lai palielinātu ilgtspējas informācijas pieejamību, kvalitāti un konsekvenci ES un novērstu datu nepietiekamību, kas kavē atbilstošas finanšu sektora ilgtspējas politikas, riska novērtēšanas un risku monitoringa regulējuma izveidi.

4. Tirgus infrastruktūras un maksājumu raita darbība

Eurosistēmai ir centrālā loma tādu tirgus infrastruktūru un pasākumu attīstīšanā, darbībā un pārraudzībā, kuri veicina drošu un efektīvu maksājumu, vērtspapīru un nodrošinājuma plūsmu euro zonā. Eurosistēma darbojas arī kā maksājumu un vērtspapīru tirgus inovāciju un integrācijas katalizators. Digitālās transformācijas, jaunu regulatīvo prasību un lietotāju pieprasījuma pārmaiņu ietekmē Eurosistēma pārskata un atjauno esošās tirgus infrastruktūras, politikas un stratēģijas, kā arī pēta jaunas tehnoloģijas, digitālās valūtas un norises kriptoaktīvu jomā.

4.1. TARGET pakalpojumi

Eurosistēmas TARGET pakalpojumi ietver trīs norēķinu servisus: TARGET2, kas ir reālā laika bruto norēķinu sistēma (real-time gross settlement system; RTGS) tādiem maksājumu darījumiem euro, kuri veicina Eurosistēmas monetārās politikas operācijas, banku savstarpējos darījumus un komercdarījumus; TARGET2 vērtspapīriem (T2V), kas ir vienotā Eiropas platforma vērtspapīru norēķiniem, un TARGET ātro maksājumu norēķinus (TARGET Instant Payment Settlement; TIPS), kas ļauj maksājumu pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt klientiem iespēju veikt līdzekļu ātros pārvedumus visu diennakti katrā gada dienā.

Aptuveni 1000 banku izmanto TARGET2, lai uzsāktu darījumus euro savā vai savu klientu vārdā. Ar TARGET2 starpniecību var sasniegt vairāk nekā 43 000 banku visā pasaulē, t.sk. filiāles un meitasuzņēmumus. TARGET2 2021. gadā vidēji dienā apstrādāti 373 467 maksājumi ar vidējo dienas apjomu 1.87 trilj. euro. Salīdzinājumā ar 2020. gada rādītājiem maksājumu dienas apjoms pieauga par 8.25%.[75]

Eurosistēma 2022. gadā aizstās TARGET2 ar T2, kuru veidos jauns RTGS komponents un centrālās likviditātes pārvaldības komponents, kas optimizēs likviditātes pārvaldību visos TARGET pakalpojumos. T2 izmantos ziņojumu sūtīšanas standartu ISO 20022 un spēs nodrošināt daudzvalūtu maksājumus.

T2 ieviešanas projekts 2021. gada beigās sasniedza lietotāju testēšanas posmu, un projektu varētu uzsākt 2022. gada novembrī. Būtiska projekta daļa ir Eurosistēmas vienotās tirgus infrastruktūras vārtejas (ESMIG) izstrāde. Tā nodrošinās vienotu piekļuves vietu ārējai ienākošajai un izejošajai komunikācijai attiecībā uz visiem TARGET pakalpojumiem. 2021. gadā turpinājās sagatavošanās TARGET pakalpojumu migrācijai uz ESMIG.

T2V platformai pievienojušies 20 Eiropas tirgu 20 centrālie vērtspapīru depozitāriji (CVD), nodrošinot vērtspapīru norēķinus euro un Dānijas kronās. T2V 2021. gadā vidēji dienā apstrādāts 726 271 darījums ar vidējo dienas apjomu 691.10 mljrd. euro. Sākās darbs, lai T2S iekļautu jaunus CVD, īpaši Euroclear Bank.

2020. gadā T2V tika ieviesta soda mehānisma funkcija, lai atbalstītu CVD to pienākumu izpildē saskaņā ar paredzēto norēķinu disciplīnas režīmu, kas izklāstīts Regulā par centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem. Gatavojoties attiecīgo Regulas noteikumu spēkā stāšanās brīdim 2022. gada februārī, jaunās, sarežģītās funkcionalitātes testēšana turpinājās visu 2021. gadu.

TIPS sasniedzamība visā Eiropā

2021. gadā ECB veikusi pasākumus, lai nodrošinātu ātro maksājumu sasniedzamību visā Eiropā, izmantojot TARGET ātro maksājumu norēķinus (TIPS). Saskaņā ar pasākumiem, kas vērsti uz sasniedzamību visā Eiropā, ko ECB Padome apstiprināja 2020. gada vidū, līdz 2022. gada 1. ceturkšņa beigām 2235 maksājumu pakalpojumu sniedzēji (MPS), kuri pievienojušies SCT Inst sistēmai un ir sasniedzami TARGET2, kļūs sasniedzami arī TIPS kontā vai nu kā dalībnieki vai sasniedzamie lietotāji. Gandrīz vienlaikus visiem 11 automatizētajiem klīringa centriem, kuri piedāvā ātro maksājumu pakalpojumus, vajadzēs pārvirzīt savus tehniskos kontus no TARGET2 uz TIPS. Automatizēto klīringa centru migrācija notiks trijos posmos. TIPS daudzvalūtu funkcionalitāte izraisījusi ārpus euro zonas esošo valstu centrālo banku interesi. Tādējādi no 2022. gada maija Sveriges Riksbank piedāvās ātro maksājumu norēķinus Zviedrijas kronās, izmantojot TIPS, un vēlākais no 2025. gada novembra norēķinus Dānijas kronās, izmantojot TIPS, piedāvās Danmarks Nationalbank. Pamatojoties uz Sveriges Riksbank un Danmarks Nationalbank pieņemtajiem lēmumiem pievienoties šai platformai un izmantot pakalpojuma daudzvalūtu funkcionalitāti, Norges Bank izteikusi interesi par pievienošanos TIPS un ātro maksājumu veikšanu Norvēģijas kronās.

2020. gadā sākās TIPS potenciālās starpvalūtu iezīmes izpēte. ECB un Sveriges Riksbank 2021. gada jūnijā paziņoja, ka abas iestādes turpina pētīt, kā TIPS varētu veicināt ātro maksājumu norēķinus starp euro un Zviedrijas kronu.

Papildus trijiem norēķinu pakalpojumiem Eurosistēma izstrādā jaunu TARGET pakalpojumu – Eurosistēmas nodrošinājuma pārvaldības sistēmu (ECMS), kas būs vienota visās euro zonas jurisdikcijās to aktīvu pārvaldībai, kurus izmanto kā nodrošinājumu Eurosistēmas kredītoperācijās. Viss liecina, ka projekts sāks darboties 2023. gada novembrī. 2021. gadā tika pabeigta sistēmas izstrāde un uzsākta Eurosistēmas pieņemšanas testēšana un gatavošanās lietotāju testēšanai. Viena no 2021. gada prioritātēm bija nodrošināt, lai ECMS darījuma partneriem būtu visa nepieciešamā dokumentācija iekšējo pielāgojumu veikšanai. Lai veicinātu vienotu izpratni un efektīvu sagatavošanos, Eurosistēma rīkoja regulārus darbseminārus ar CVD un trīspusējiem darījuma aģentiem, kā arī publicēja informāciju par paziņojumiem un gatavības rādītājiem ECB tīmekļvietnē.

6. ielikums
Pasākumi, kas veikti, reaģējot uz TARGET servisu darbības traucējumiem

2020. gada decembrī ECB izraudzījās Deloitte GmbH piecu galveno 2020. gadā pieredzēto ar informācijas tehnoloģijām (kas nav kibertehnoloģijas) saistīto darbības traucējumu neatkarīgas pārbaudes veikšanai. Šie darbības traucējumi ietekmēja TARGET2 servisos veiktos maksājumu darījumus un vērtspapīru apstrādi. Šo pārbaužu mērķis bija atklāt darbības traucējumu pamatcēloņus, gūt vispārīgākas atziņas un sniegt ieteikumus šādās sešās galvenajās jomās: 1) pārmaiņu un versiju vadība, 2) darbības nepārtrauktības vadība, 3) kļūmjpārlēces un atgūšanas testi, 4) komunikācijas protokoli, 5) pārvaldība un 6) datu centra un IT darbība.

2021. gada 28. jūlijā ECB publicēja Deloitte neatkarīgu pārskatu. Ziņojumā detalizēti aprakstīti attiecīgie darbības pārtraukumi, katra pārtraukuma ietekme uz TARGET servisu dalībniekiem un atbilstošie pamatcēloņi. Turklāt Deloitte rūpīgi pārbaudīja darbības pārtraukumu laikā ievērotās procedūras, akcentējot konstatētos trūkumus un sniedzot ieteikumus to novēršanai.

Savā atbildē Eurosistēma pieņēma Deloitte vispārējos secinājumus un ieteikumus un apņēmās mērķtiecīgi risināt problēmas.

2021. gada 2. pusgadā Eurosistēma izstrādāja rīcības plānu, lai laikus risinātu Deloitte izvirzītos jautājumus un ņemtu vērā ieteikumus. Rīcības plāns tika paplašināts, iekļaujot tajā Eurosistēmas pārraudzības funkcijas un Iekšējā audita komitejas ieteikumus par 2020. gadā notikušajiem TARGET servisu darbības pārtraukumiem. Turklāt attiecībā uz ieteikumiem, kas saistīti ar konkrētu TARGET pakalpojumu, Eurosistēma centās izstrādāt atbildes pasākumus, kas kopumā attiektos uz dažādiem TARGET pakalpojumiem un T2-T2S konsolidēto sistēmu, kurai jāsāk darboties 2022. gada novembrī.

Vairāku ieteikumu ieviešanai paredzētie pasākumi jau bija saskaņoti vai ieviesti 2021. gadā, savukārt lielākā daļa atlikušo pasākumu tiks īstenoti 2022. gadā. Dažu ieteikumu realizēšanā tika iesaistīti arī tirgus dalībnieki, lai nodrošinātu to, ka viņu viedokļi tiek ņemti vērā. Šajā nolūkā tika organizētas īpašas tikšanās ar Konsultatīvo grupu maksājumu tirgus infrastruktūru jomā (AMI-Pay), Konsultatīvo grupu vērtspapīru un nodrošinājuma tirgus infrastruktūru jomā (AMI-SeCo) un T2V CVD Koordinācijas grupu (CSG). Šīs grupas regulāri saņems jaunāko informāciju par rīcības plāna īstenošanas gaitu līdz tā izpildei.

2021. gada 17. decembrī ECB publicēja rīcības plāna kopsavilkumu, kurā ietverti arī attiecīgie paredzēto pasākumu īstenošanas termiņi.

4.2. Pārraudzība un emisijas centrālās bankas loma

Eurosistēma nosaka euro zonas finanšu tirgu infrastruktūru (FTI) un maksājumu pārraudzības mērķus, pieņemot konkrētus noteikumus, standartus, pamatnostādnes un ieteikumus, monitorējot to ieviešanu un, ja nepieciešams, veicinot pārmaiņas. Turklāt Eurosistēma kā euro emisijas centrālā banka ir iesaistīta sadarbībā balstītajā to FTI pārraudzībā un krīžu pārvarēšanas pasākumos, kurām ir būtisks euro denominēto darījumu apjoms.

2021. gadā uzmanības centrā bija viena konkrēta joma – Eurosistēmas nodrošināto infrastruktūru – TARGET2 un T2V novērtēšana salīdzinājumā ar "Gaidām attiecībā uz kibernoturības pārraudzību" (Cyber Resilience Oversight Expectations). Novērtējuma mērķis ir abu infrastruktūru kibernoturības stiprināšana. Eurosistēma arī veica pasākumus FTI kibernoturības tālākai uzlabošanai, iesaistot Eiropas Kibernoturības padomi, lai īstenotu Kiberinformācijas un izlūkdatu apmaiņas iniciatīvu, kā arī veicināja TIBER-EU sistēmas pieņemšanu un ieviešanu.

TARGET2 un T2V pārraudzības jomā Eurosistēma turpināja pildīt iepriekšējos pārraudzības novērtējumos ietvertos ieteikumus. Šajā kontekstā Eurosistēma īpaši pievērsās pasākumiem, kas vērsti uz faktoriem, kuri 2020. gadā izraisīja būtiskākos darbības traucējumus. Efektīvas sadarbības veicināšanai ar citām iestādēm, kuras ieinteresētas T2V raitā darbībā, Eurosistēma deva ieguldījumu T2S Cooperative Arrangement darbā.

Ievērojot vispārējos sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu (SNMS) pārraudzības pamatprincipus, Eurosistēma, balstoties uz sabiedrisko apspriešanu, pabeidza SNMS regulas pārskatīšanu un 2021. gadā nāca klajā ar Regulas pārskatīto versiju. Pēc tam, kad MasterCard klīringa pārvaldības sistēma tika noteikta kā SNMS, Eurosistēma uzsāka visaptverošu MasterCard izvērtēšanu, ņemot vērā SNMS regulā noteiktās prasības. Visbeidzot, Eurosistēma izvērtēja un monitorēja STEP2-T sistēmas nepārtrauktā bruto norēķinu modeļa darbības uzsākšanu un CLS norēķinu migrāciju uz jaunu tehnoloģisko platformu (izmantojot Federālo rezervju sistēmas vadīto kooperatīvo pārraudzību).

Tika pabeigts jauns elektronisko maksāšanas līdzekļu, shēmu un procedūru (MLSP) pārraudzības regulējums

Attiecībā uz maksāšanas līdzekļiem un maksājumu shēmām Eurosistēma publicēja Septīto ziņojumu par krāpniecību ar maksājumu kartēm. ECB Padome 2021. gada 15. novembrī apstiprināja Eurosistēmas elektronisko maksāšanas līdzekļu, shēmu un procedūru pārraudzības regulējuma (MLSP regulējuma) galīgo versiju. Eurosistēma izmantos MLSP regulējumu (aizstājot "Saskaņoto pārraudzības pieeju un maksāšanas līdzekļu pārraudzības standartus", kā arī visus saistītos karšu, tiešā debeta, kredīta pārvedumu un e-naudas drošības mērķu pārraudzības regulējumus), lai pārraudzītu tirgus dalībniekus, kuri nodrošina vai veicina karšu, kredīta pārvedumu, tiešā debeta, e-naudas pārvedumu un digitālo maksājumu žetonu izmantošanu. Papildus tradicionālajām maksājumu shēmām šis regulējums ietver digitālo maksājumu žetonu shēmas, kā arī maksājumu kārtību, kas sniedz atbalstu galalietotājiem vērtības tālāknodošanai, piemēram, elektroniskos naudasmakus.

Pildot centrālās bankas funkciju emitēt euro ES centrālo darījuma partneru (CDP) uzraudzības kolēģijās saskaņā ar Eiropas tirgus infrastruktūras regulu (EMIR), Eurosistēma izvērtēja dažādus priekšlikumus par pakalpojumu paplašināšanu vai galvenajām ES CDP riska pārvaldības procedūru pārmaiņām. Eurosistēma piedalījās arī Eiropas Vērtspapīru tirgu iestādes (ESMA) darbā, uzraugot tos trešo valstu CDP, kuri ir sistēmiski nozīmīgi ES (otrā līmeņa CDP), un saskaņā ar EMIR 25. panta 2c apakšpunktu izvērtējot, vai dažiem otrā līmeņa CDP sniegtajiem klīringa pakalpojumiem ir tik būtiska sistēmiska nozīme, ka tie nebūtu jāatzīst par tādiem, kas var sniegt šos klīringa pakalpojumus klīringa dalībniekiem un tirdzniecības vietām, kuras dibinātas ES. 2021. gada 17. decembrī ESMA publicēja paziņojumu[76], kurā secināts, ka Apvienotajā Karalistē reģistrēto otrā līmeņa CDP pakalpojumu pārtraukšanas izmaksas un riski pašlaik pārsniegtu ES guvumus, un ierosināja virkni politikas pasākumu, lai novērstu identificētos riskus un vājās vietas.

Pēc jaunās ES CCP atveseļošanas un noregulējuma regulas (CCPRR) pieņemšanas Eurosistēma sniedza ieguldījumu ESMA regulatīvo standartu un pamatnostādņu izstrādē. Eurosistēma arī piedalījās gan euro zonas, gan trešo valstu CDP pārrobežu krīzes pārvarēšanas grupu izveidē un to pastāvīgā darbā. Šo grupu mērķis ir nodrošināt pienācīgu sagatavotību iespējamai CDP ienākšanai noregulējuma procesā. Šā darba galvenais aspekts ir izvērtēt, vai CDP finanšu resursi būs pietiekami noregulējuma mērķu sasniegšanai. Tas ir svarīgi no emisijas centrālās bankas viedokļa, ņemot vērā būtiskos likviditātes riskus, ko radītu nepietiekams resursu segums.

Globālos standartus nosakošo struktūru galvenā uzmanība 2021. gadā joprojām bija pievērsta pieredzei, ko finanšu tirgus infrastruktūras guva ar pandēmiju saistītajā stresa periodā. Pēc Finanšu stabilitātes padomes pārskata Holistic Review of the March Market Turmoil publicēšanas ECB piedalījās Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas Apvienotās maržas darba grupas, Maksājumu un tirgus infrastruktūru komitejas un Bāzeles Banku uzraudzības komitejas darbā. Attiecībā uz ES atvasināto instrumentu tirgiem, kuros klīrings notiek centralizēti, ECB veica savu analīzi, lai noskaidrotu galvenos sākotnējās maržas pieaugumu noteicošos faktorus pandēmijas laikā un CDP izmantotās pieejas procikliskuma mazināšanai.

Vērtspapīru norēķinu jomā Eurosistēma kā emitētāja centrālā banka sniedza ieguldījumu notiekošajā ES CVD uzraudzības pārskata un novērtēšanas procesā saskaņā ar ES Regulu par centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem (CVDR). Eurosistēmai kā vienīgajai iestādei, kas tieši iesaistīta visu euro zonas un arī dažu ārpus euro zonas esošo ES CVD novērtēšanā, ir svarīga loma drošas un konsekventas prakses un vienlīdzīgu darbības nosacījumu veicināšanā visiem CVD. Eurosistēma piedalījās arī CVDR pārskatīšanā, un ECB publicēja atzinumu par sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas izmēģinājuma režīmu – vienu no trijām Eiropas Komisijas ierosinātās Digitālās finanšu pakotnes sastāvdaļām, kuras mērķis ir veicināt piekļuvi inovatīviem finanšu produktiem, vienlaikus nodrošinot patērētāju aizsardzību un finanšu stabilitāti.

4.3. Tirgus infrastruktūras un maksājumu inovācija un integrācija

Izmantojot digitalizācijas inovāciju potenciālu un novēršot augošo Eiropas maksājumu tirgus suverenitātes apdraudējumu, Eurosistēma ieviesusi visaptverošu neliela apjoma maksājumu stratēģiju.

Viens no neliela apjoma maksājumu stratēģijas galvenajiem mērķiem ir veicināt neliela apjoma maksājumu risinājuma izstrādi Eiropas mērogā, lai šādus maksājumus varētu veikt mijiedarbības punktā (point-of-interaction; POI), t.i., fiziskajā tirdzniecības vietā, kā arī mobilajā un e-tirdzniecības telpā. Eurosistēma atzinīgi vērtē maksājumu risinājumu iniciatīvas, kuras atbilst Eurosistēmas mērķiem, un tā uztur nepārtrauktu dialogu ar jau esošo un iespējamo jauno iniciatīvu pārstāvjiem.

Pilnīga zibmaksājumu ieviešana, ko veicina dažādi pasākumi

Otrs galvenais mērķis ir nodrošināt zibmaksājumu pieejamību visiem Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kā arī sekmēt to ieviešanu kā jauno maksājumu standartu. Līdz 2021. gada beigām 60% maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kuri piedāvāja veikt SEPA kredīta pārvedumus, piedāvāja arī SEPA ātros kredīta pārvedumus, un 10.4% no visiem kredīta pārvedumiem bija zibmaksājumi. Lai paātrinātu zibmaksājumu izmantošanu, varētu būt nepieciešams spert turpmākus soļus. 2021. gadā stājās spēkā pasākumi, kas vērsti uz zibmaksājumu pieejamības nodrošināšanu visā Eiropā (sk. 4.1. nodaļu). Notiek darbs pie zibmaksājumu ieviešanas POI, izstrādājot QR koda standartu, kas vēlāk tiks papildināts ar citām komunikācijas tehnoloģijām.

Lai uzlabotu pārrobežu maksājumus ārpus euro zonas un ES, Eurosistēma piedalās G20 valstu darbā un pēta zibmaksājumu daudzvalūtu norēķinus TARGET servisos (sk. 4.1. nodaļu).

Turklāt Eurosistēmas neliela apjoma maksājumu stratēģija ietver darbu pie elektroniskās identitātes (eID) un elektroniskā paraksta (eSignature) pakalpojumiem, lai nodrošinātu eID/eSignature risinājumu pieņemšanu maksājumu pakalpojumos. Sasniedzamības un neitrālas piekļuves nodrošināšanai daudziem nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem kā Eurosistēmas nacionālās centrālās bankas klientiem dota piekļuve konkrētām SEPA maksājumu sistēmām.

Vienlaikus ar Eurosistēmas neliela apjoma maksājumu stratēģijas īstenošanu ECB veicina inovatīvu maksājumu pakalpojumu izstrādi, izmantojot atklātos banku pakalpojumus, t.i., dodot iespēju trešām pusēm piedāvāt pakalpojumus kontu apkalpojošajā iestādē, izmantojot atvērtas lietojumprogrammu saskarnes (API). Euro neliela apjoma maksājumu padome (ERPB) – augsta līmeņa stratēģiska struktūra, kuras uzdevums ir veicināt euro neliela apjoma maksājumu integrāciju, inovācijas un konkurētspēju ES un kuru vada ECB, – cenšas panākt API standartizāciju un savstarpēji izdevīgu vienošanos par plašāku pakalpojumu klāstu. ERPB 2021. gadā aicināja Eiropas Maksājumu padomi izstrādāt SEPA API piekļuves shēmu. Tā definēs pamatpakalpojumus saskaņā ar pārskatītās Maksājumu pakalpojumu direktīvas (MPD2) tiesiskajām un reglamentējošajām prasībām, un tā var ietvert arī pievienotās vērtības (augstākās kvalitātes) pakalpojumus, kurus var sniegt atklāto bankas pakalpojumu kontekstā kā dabiski izrietošus no MPD2 attīstības.

Saskaņā ar mērķi veicināt Eiropas finanšu tirgus integrāciju ECB Konsultatīvā grupa vērtspapīru un nodrošinājuma tirgus infrastruktūru jomā (AMI-SeCo) turpināja gūt panākumus pēctirdzniecības pakalpojumu saskaņošanā. Nodrošinājuma pārvaldības jomā 2021. gadā dažādos Eiropas tirgos bija vērojams progress saistībā ar vienotās Eiropas nodrošinājuma pārvaldības rokasgrāmatas (SCoRE) standartu noteikšanu un ieviešanu. Īpašs progress panākts korporatīvās darbības jomā, kur AMI-SeCo vienojās ar tirgus dalībniekiem par attiecīgo standartu turpmākiem atjauninājumiem. Eurosistēma, izmantojot saskaņoto monitoringa sistēmu, kas aptver plašu tirgu un to dalībnieku loku, veica arī rūpīgu SCoRE standartu monitoringu.

Lai konstatētu potenciālos Eiropas parāda vērtspapīru emisijas procesu efektivitātes uzlabojumus, ECB izveidoja Parāda vērtspapīru emisijas tirgus kontaktgrupu (Debt Issuance Market Contact Group; DIMCG). 2021. gadā šī grupa publicēja konsultatīvo ziņojumu, kurā aplūkoti Eiropas parāda vērtspapīru emisijas galvenie jautājumi. Ziņojumā konstatēts, ka Eiropas parāda vērtspapīru emisijas procesā pastāv daži riski, neefektivitāte un nepamatotas izmaksas. Lai mazinātu šo neefektivitāti, DIMCG izveidoja to jomu sarakstu, kurās turpmāka saskaņošana ļautu uzlabot parāda vērtspapīru emisijas kopējo efektivitāti Eiropā (piemēram, "pazīsti savu klientu", ISIN piešķiršana un ieguldītāju identifikācija).

AMI-SeCo arī sniedza Eiropas Komisijai ievaddatus saistībā ar tās Kapitāla tirgu savienības rīcības plānā ietverto vērtspapīru pēctirdzniecību, īpaši attiecībā uz ieturēto nodokļu apstrādi un Centrālo vērtspapīru depozitāriju regulas pārskatīšanu.

7. ielikums
Digitālā euro iespējamās ieviešanas izpēte

ECB Padome nolēma uzsākt digitālā euro projekta izpētes posmu 2021. gada jūlijā.[77] Vairākas norises var radīt nepieciešamību pēc digitālā euro emisijas, piemēram, tas, ka cilvēki arvien biežāk iepērkas internetā un skaidrās naudas kā maksāšanas līdzekļa nozīme samazinās. Digitālais euro nodrošinātu, ka iedzīvotāju piekļuve drošam un vispārpieņemtam maksāšanas līdzeklim saglabājas, t.sk. digitālajā ekonomikā. Tas būtu elektronisks bezriska Eurosistēmas emitēts naudas veids, kas pieejams visiem iedzīvotājiem ikdienas maksājumu veikšanai. Tas papildinātu skaidro naudu, bet to neaizstātu. Izpētes posma uzsākšana nozīmē, ka Eurosistēma gatavojas iespējamai digitālā euro emisijai, bet lēmums tiks pieņemts tikai vēlāk.

Projekta izpētes posmā Eurosistēma koncentrēsies uz potenciālo funkcionālo veidolu, kura pamatā būs lietotāju vajadzības, vienlaikus palīdzot novērst nelikumīgas darbības un izvairīties no negatīvas ietekmes uz finanšu stabilitāti un monetāro politiku. Izpētes posms ilgs 24 mēnešus, un tā mērķis ir izzināt būtiskākos jautājumus attiecībā uz digitālā euro izstrādi un izplatīšanu. Izpētes posmā digitālā euro izmantošanas gadījumos tiks pārbaudīts, vai tā izmantošana atbilst noteiktajiem mērķiem. Tajā tiks pētītas arī digitālā euro iespējamās iezīmes un funkcionalitāte, ar to saistītā veidola izvēle, kā arī tas ietvers prototipa un koncepcijas izstrādi. Turklāt izpētes posmā tiks vērtēta digitālā euro iespējamā ietekme uz tirgu un noteikts pārraudzīto starpnieku uzņēmējdarbības modelis digitālā euro ekosistēmā. Visbeidzot, tajā tiks pētīti digitālā euro ieviešanas juridiskie jautājumi un apsvērti vispiemērotākie tehniskie risinājumi.

Veicot izpēti, Eurosistēma aktīvi sadarbosies ar ieinteresētajām pusēm. No lietotāju puses ECB nodrošina saikni ar iedzīvotājiem un tirgotājiem, veicot speciālus apsekojumus un aptaujājot mērķgrupas, lai izprastu to vajadzības un vēlmes. Runājot par tirgu, Digitālā euro tirgus konsultatīvā grupa sniegs ieguldījumu jautājumā par to, kā digitālais euro varētu radīt pievienoto vērtību dažādiem euro zonas maksājumu ekosistēmas dalībniekiem.[78] Euro neliela apjoma maksājumu padome tiks regulāri informēta arī par digitālā euro jautājumiem. Turklāt ECB apspriedīsies ar tehnoloģiju ekspertiem, lai pētītu digitālā euro izstrādes iespējas.[79] ECB un Eiropas Komisijas dienesti tehniskā līmenī kopīgi pārskata plašu politikas, juridisko un tehnisko jautājumu klāstu saistībā ar iespējamo digitālā euro ieviešanu.[80] Regulāra viedokļu apmaiņa notiek arī ar Eiropas Parlamentu un euro zonas finanšu ministriem Eurogrupā.[81] Starptautiskajā līmenī ECB piedalījusies G7 valstu finanšu ministriju un centrālo banku[82] darba grupas darbā un piedalās septiņu centrālo banku[83] starptautiskā grupā, kas sadarbojas ar Starptautisko norēķinu banku, lai pētītu sabiedrībai piemērotākās centrālo banku digitālās valūtas.[84]

5. Tirgus darbības atbalsta pasākumi un citām iestādēm sniegtie finanšu pakalpojumi

ECB turpināja piedāvāt operācijas ASV dolāros euro zonas darījuma partneriem, tādējādi nodrošinot aizsargmehānismu uz tirgus instrumentiem balstītam finansējumam. Euro likviditātes līnijas, kas 2020. gadā tika izveidotas vai aktivizētas citām centrālajām bankām, saglabājās 2021. gadā, un jaunas līnijas netika izveidotas.

ECB neveica intervences valūtas tirgū, un tas atspoguļots arī ceturkšņa datos par ECB īstenotajām valūtas intervencēm, kas publicētas ECB tīmekļvietnē.

Finanšu nozare 2022. gada 3. janvārī veiksmīgi pabeidza pāreju no euro uz nakti izsniegto kredītu vidējās procentu likmes indeksa (EONIA) uz ECB euro īstermiņa procentu likmi (€STR) un turpināja darbu, lai uzlabotu tirgus prakses noturību cenu noteikšanas jomā, t.sk. veicinot plašāku €STR izmantošanu.

ECB 2021. gadā joprojām bija atbildīga par dažādu finanšu operāciju administrēšanu ES vārdā un koordinatora pienākumu pildīšanu saistībā ar Eurosistēmas rezervju pārvaldīšanas pakalpojumu sistēmu.

5.1 Tirgus operāciju norises

Euro un ārvalstu valūtas likviditātes līnijas

Likviditātes līnijas palīdz ECB sasniegt tās cenu stabilitātes mērķi, novērst euro likviditātes nepietiekamību un izvairīties no nelabvēlīgas ietekmes

Likviditātes līnijas ir viens no ECB monetārās politikas instrumentiem, kas ļauj tai novērst tirgus trūkumus euro finansējuma pieejamībā ārpus euro zonas un finansējuma pieejamībā ārvalstu valūtā, ar ko saskaras euro zonas darījuma partneri. Likviditātes līnijas veicina raitu monetārās politikas transmisiju, palīdzot novērst iespējamu kreditēšanas sarukumu, ko rada ārvalstu valūtas finansējuma euro zonas bankām trūkums un euro likviditātes nepietiekamības eskalācija pēkšņā euro denominēto aktīvu pārdošanā, kas ietekmē finanšu nosacījumus euro zonā.[85]

Nodrošinot ārvalstu centrālajām bankām euro likviditāti, ECB palīdz novērst ārējā pieprasījuma pēc euro finansējuma ietekmes uz pārmērīgu finanšu nosacījumu stingrības palielināšanos euro zonā. 2020. gadā izveidotās vai aktivizētās euro likviditātes līnijas joprojām darbojās, un 2021. gadā jaunas likviditātes līnijas netika izveidotas. Eurosistēmas repo darījumu iespēja (EUREP) joprojām bija pieejama plašam ārpus euro zonas esošo valstu centrālo banku lokam. 2021. gada 4. februārī ECB nolēma pagarināt pagaidu euro likviditātes līniju ar ārpus euro zonas esošo valstu centrālajām bankām termiņus līdz 2022. gada martam. 5.1. tabulā parādītas euro likviditātes līnijas, kuras darbojas kopš 2021. gada 31. decembra un kuras ECB varētu izmantot, lai nodrošinātu euro likviditāti ārvalstu centrālajām bankām.

Ārvalstu valūtas nodrošināšana euro zonas darījuma partneriem mazina spiedienu globālajos finansējuma tirgos, ļaujot mazināt šādu saspīlējumu radīto ietekmi uz kredītu piedāvājumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem gan euro zonā, gan ārvalstīs. 2021. gadā ECB nodrošināja likviditāti ASV dolāros sadarbībā ar Federālo rezervju sistēmu, Kanādas Banku, Anglijas Banku, Japānas Banku un Šveices Nacionālo banku. Divi piedāvātie darījuma termiņi bija 7 dienas un 84 dienas. Normalizējoties tirgus apstākļiem, operācijas ar 84 dienu termiņu tika pārtrauktas ar 2021. gada 1. jūliju. Operācijas ar 7 dienu termiņu turpināja darboties kā privātā finansējuma tirgu aizsargmehānisms.

5.1. tabula

Pārskats par ECB likviditātes līnijām

Avots: ECB tīmekļvietne.
Piezīme. Tabulā nav ietvertas repo darījumu līnijas, kas izveidotas ar ārpus euro zonas esošo valstu centrālajām bankām EUREP ietvaros, kura darījumu partnerus ECB neatklāj.

ECB ieguldījums etalonlikmju reformēšanā

ECB turpināja iesaistīties euro zonas etalonlikmju reformā divos veidos: pirmkārt, nodrošinot stabilu un uzticamu bāzes likmi – euro īstermiņa procentu likmi (€STR) – un, otrkārt, stimulējot tirgus iniciatīvu, izveidojot privātā sektora euro bezriska procentu likmju darba grupas sekretariātu, kas darbojās līdz grupas sākotnējā pilnvaru termiņa beigām 2021. gada maijā.

Pāreja no EONIA uz €STR veiksmīgi noslēdzās

Pēc vairākus gadus ilgušā sagatavošanās procesa pāreja no EONIA uz €STR veiksmīgi noslēdzās, un EONIA pēdējo reizi tika publicēts 2022. gada 3. janvārī. Šo raito pāreju iezīmēja vairāki iepriekšējā gada atskaites punkti. 2021. gada oktobrī centrālās klīringa iestādes, kuras darbojās atvasināto finanšu instrumentu tirgū (t.i., tirgū, kurš visvairāk izmantoja EONIA), organizēja visu esošo EONIA pozīciju vienreizēju konvertēšanu €STR pozīcijās un pēc tam izbeidza EONIA produktu klīringu. Šis notikums palīdzēja virzīt atvasināto finanšu instrumentu tirgu likviditāti uz €STR izmantošanu un novērst iespējamās problēmas ar tiem EONIA atvasināto finanšu instrumentu līgumiem, kuru termiņš beidzās pēc EONIA pēdējās publicēšanas 2022. gada 3. janvārī. Turklāt Eiropas Komisija 2021. gada oktobrī noteica €STR kā tiesību aktos noteikto procentu likmi, ar kuru aizstājama EONIA līgumos, kuros nav īstenojamu alternatīvo noteikumu.[86] Tas EONIA lietotājiem nodrošināja papildu noteiktību un mazināja juridiskos riskus pirms etalonlikmes izmantošanas pārtraukšanas.

Ņemot vērā €STR stabilitāti un reprezentatīvo raksturu, kas apstiprināts ECB otrajā €STR gada metodoloģijas pārskatānorādēm, tirgus dalībnieki tiek mudināti izmantot procentu likmi gan skaidrās naudas, gan atvasināto finanšu instrumentu produktos saskaņā ar Finanšu stabilitātes padomes . Lai veicinātu un atbalstītu plašāku €STR lietojumu, t.sk. attiecībā uz līgumos paredzētajiem atkāpšanās noteikumiem, pamatojoties uz euro starpbanku piedāvājuma procentu likmēm (EURIBOR), ECB 2021. gada aprīlī sāka saliktās €STR vidējās procentu likmes un saliktā indeksa publiskošanu (sk. 8. ielikumu).

EURIBOR atkāpšanās pasākumu īstenošana joprojām ir prioritāte

Euro bezriska procentu likmju darba grupa 2021. gada maijā publiskoja ieteikumus atkāpšanās noteikumu iekļaušanai EURIBOR līgumos, tādējādi dodot ieguldījumu neparedzētu gadījumu plānošanā saistībā ar iespējamo EURIBOR publiskošanas pārtraukšanu. Pēc šā nozīmīgā atskaites punkta sasniegšanas Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) pārņēma no ECB darba grupas sekretariāta funkciju un aktualizēja grupas darba uzdevumus. Pašreizējās prioritātes ir EURIBOR alternatīvo ieteikumu ieviešana un Londonas starpbanku piedāvājuma procentu likmes (LIBOR) vērtību publicēšanas pārtraukšanas ietekmes uz euro zonas lietotājiem mazināšana, sākot ar 2022. gada 3. janvāri.[87] Tirgus dalībnieki tiek aicināti sekot līdzi darba grupas diskusijām, ņemt vērā tās ieteikumus un analīzi, kā arī apsvērt to ieviešanu atkāpšanās pasākumu plānošanā.

Pārskatītais Globālā valūtas tirgus ētikas kodekss un ECBS paziņojuma par apņemšanos to ievērot atjaunošana

Aktualizētā Globālā valūtas tirgus ētikas kodeksa un ECBS paziņojuma par apņemšanos to ievērot publicēšana

Globālā valūtas tirgus ētikas kodekss (Kodekss) – labās prakses principu kopums valūtas tirgū – tika publicēts 2017. gadā. Tā bija tieša un svarīga reakcija uz uzticības trūkumu valūtas tirgus nozarē pēc tam, kad tirgū bija pieredzēti vairāki negodīgas rīcības gadījumi un samaksāta ar tiem saistītā vairākos miljardos ASV dolāru mērāma soda nauda. Lai nodrošinātu to, ka Kodekss joprojām ir svarīgs un iet kopsolī ar valūtas tirgus norisēm, Globālā valūtas komiteja pārskatīja un aktualizēja principus vairākās svarīgākajās jomās. Daudzu atjauninājumu galvenais iemesls bija nepieciešamība nodrošināt lielāku atklātību un caurredzamību attiecībā uz valūtas maiņas darījumos izmantoto praksi arvien sarežģītākos tirgus apstākļos. Aktualizētais kodekss tika publicēts 2021. gada 15. jūlijā. ECB un tās Valūtas tirgus kontaktgrupa bija aktīvi iesaistītas pārskatīšanas procesā. Vairāki šīs kontaktgrupas locekļi piedalījās Globālās valūtas komitejas darba grupās un sniedza lielu ieguldījumu aktualizētā Kodeksa izstrādē. Nākotnē ir svarīgi, lai visi valūtas tirgus dalībnieki pārskatītu aktualizēto Kodeksu, novērtētu atjaunināto principu ietekmi uz savu darbību un rīkotos saskaņā ar šiem principiem. Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECB un visu ES dalībvalstu nacionālās centrālās bankas) dalībnieki veica savu attiecīgo darbību iekšēju pārskatīšanu. Pēc pārskatīšanas procesa pabeigšanas aktualizētais Paziņojums par apņemšanos ievērot Kodeksu tika publicēts 2022. gada 15. februārī.[88]

Pārskatu sniegšana par valūtas intervencēm

Valūtas tirgus bez ECB intervences

ECB 2021. gadā neveica intervenci valūtas tirgū. Kopš euro ieviešanas ECB veikusi divas intervences valūtas tirgū – 2000. un 2011. gadā. Datus par valūtas intervencēm reizi ceturksnī publicē ECB tīmekļvietnē un Statistisko datu noliktavā ar viena ceturkšņa nobīdi. Ceturkšņa tabulā publicētā informācija apkopota arī gadu dalījumā ECB gada pārskatā (sk. 5.2. tabulu). Ja attiecīgajā ceturksnī valūtas intervences nav veiktas, tas ir skaidri norādīts.

5.2. tabula

ECB īstenotās valūtas intervences

Avots: ECB.

Ziņošanas sistēma aptver valūtas intervences, kuras ECB veic vienpusēji un koordinēti ar citām iestādēm, kā arī intervences, kuras tiek veiktas valūtas kursa mehānisma (VKM II) ietvaros, sasniedzot svārstību koridora robežu.

5.2. ES aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšana

ECB ir atbildīga par ES aizņēmuma un aizdevuma operāciju administrēšanu vidēja termiņa finanšu palīdzības (VTFP) iespējas,[89] Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM)[90], Eiropas pagaidu atbalsta instrumenta bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE)[91] un "Nākamās paaudzes ES" (NPES) programmas ietvaros.[92]

ECB apstrādā maksājumus dažādu ES aizdevumu programmu ietvaros

ECB 2021. gadā veica VTFP ietvaros piešķirto aizdevumu procentu maksājumu apstrādi. Kopējais atlikums šīs darījumu iespējas ietvaros 2021. gada 31. decembrī bija 200 milj. euro. ECB 2021. gadā veica arī dažādu EFSM ietvaros piešķirtu aizdevumu maksājumu un procentu maksājumu apstrādi. Kopējais atlikums šā mehānisma ietvaros 2021. gada 31. decembrī bija 46.8 mljrd. euro. ECB 2021. gadā apstrādāja SURE aizdevumu izmaksu dažādām dalībvalstīm un ar tiem saistītos procentu maksājumus. Kopējais atlikums šā mehānisma ietvaros 2021. gada 31. decembrī bija 89.6 mljrd. euro. Visbeidzot, ECB 2021. gadā apstrādāja dažādām dalībvalstīm izsniegto NPES aizdevumu un dotāciju maksājumus.

Līdzīgi ECB ir atbildīga par to maksājumu administrēšanu, kuri saistīti ar Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF)[93] un Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM)[94] operācijām. ECB 2021. gadā veica divu EFSF ietvaros piešķirtu aizdevumu dažādu procentu maksājumu un komisijas maksas maksājumu apstrādi.

Visbeidzot, ECB ir atbildīga par visu to maksājumu apstrādi, kuri saistīti ar aizdevuma iespējas līgumu Grieķijai.[95] Kopējais atlikums šā līguma ietvaros 2021. gada 31. decembrī bija 50.1 mljrd. euro.

5.3. Eurosistēmas rezervju pārvaldīšanas pakalpojumi

Vairākas Eurosistēmas nacionālās centrālās bankas sniedz pakalpojumus ERPP sistēmas ietvaros

Klientu euro denominēto rezervju aktīvu pārvaldīšanai 2005. gadā izveidotās Eurosistēmas rezervju pārvaldīšanas pakalpojumu (ERPP) sistēmas ietvaros 2021. gadā joprojām tika piedāvāts daudzpusīgs finanšu pakalpojumu klāsts. Dažas Eurosistēmas nacionālās centrālās bankas, pamatojoties uz saskaņotiem noteikumiem un nosacījumiem un saskaņā ar vispārējiem tirgus standartiem šīs sistēmas ietvaros sniedz finanšu pakalpojumus ārpus euro zonas esošo valstu centrālajām bankām, monetārajām iestādēm un valdības aģentūrām, kā arī starptautiskajām organizācijām. ECB veic vispārējo koordināciju, monitorē servisu netraucētu darbību, veicina ar sistēmas uzlabošanu saistītās pārmaiņas un sagatavo attiecīgos pārskatus ECB Padomei.

ERPP sistēmā 2021. gada beigās bija reģistrēti 265 klientu konti (2020. gada beigās – 260 klientu kontu). ERPP sistēmas pārvaldīto turējumu (t.sk. skaidrās naudas aktīvu un vērtspapīru turējumu) kopapjoms 2021. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu palielinājās aptuveni par 18%.

Skaidrības labad ERMS tiesiskais regulējums 2021. gadā tika pārstrādāts (t.sk. atjauninātās versijas), lai pastiprinātu stimulus, kas vērsti uz ziņojumu pārskatāmības un informācijas apmaiņas uzlabošanu Eurosistēmā saistībā ar ERMS pakalpojumu sniegšanu.

6. Liels skaidrās naudas pieprasījums un joprojām zems viltojumu līmenis

ECB un euro zonas valstu centrālās bankas (NCB) ir atbildīgas par euro banknošu emisiju vēlamajā daudzumā un nominālvērtību struktūrā, skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanu un sabiedrības uzticēšanās vienotajai valūtai saglabāšanu. Covid-19 pandēmijai bijusi divējāda ietekme uz maksāšanas paradumiem. Pirmkārt, tā akcentējusi skaidrās naudas kā vērtību uzkrāšanas līdzekļa nozīmi un, otrkārt, nedaudz samazinājusi skaidrās naudas darījumu pieprasījumu. Neatkarīgi no tā apgrozībā esošo euro banknošu skaits 2021. gadā turpināja augt, savukārt no apgrozības izņemto viltoto banknošu skaits saglabājās vēsturiski zemā līmenī. Tā kā daudzi patērētāji turpina izmantot skaidro naudu kā maksāšanas līdzekli, Eurosistēma cenšas nodrošināt pienācīgu piekļuvi skaidrajai naudai un tās kā maksāšanas līdzekļa pieņemšanu nākamajos gados, kā aprakstīts Eurosistēmas skaidrās naudas stratēģijā.

2019. gadā noslēdzot Eiropas sērijas banknošu ieviešanu, Eurosistēma jau sākusi gatavoties nākotnes banknošu dizaina izstrādei.

6.1. Apgrozībā esošās euro banknotes

Pieauga apgrozībā esošo euro banknošu skaits un vērtība, un vislielākais bija 50 euro banknošu īpatsvars

2021. gadā apgrozībā esošo euro banknošu skaits un vērtība pieauga attiecīgi par 6.5% un 7.7%. Gada beigās apgrozībā atradās 28.2 mljrd. euro banknošu, kuru kopējā vērtība bija 1.54 trilj. euro (sk. 6.1. att.). Vērtības ziņā vislielākais bija apgrozībā esošo 50 euro banknošu īpatsvars (44.3%) – šīs nominālvērtības banknotes tika lietotas tikpat bieži kā 100, 200 un 500 euro banknotes kopā (sk. 6.2. att.).

6.1. attēls

Apgrozībā esošo euro banknošu skaits un vērtība

(kreisā ass: mljrd. euro; labā ass: mljrd.)

Avots: ECB.

6.2. attēls

 Apgrozībā esošo euro banknošu vērtība nominālvērtību dalījumā

(mljrd. euro)

Avots: ECB.

Apgrozībā esošo euro banknošu vērtības pārmaiņas nominālvērtību dalījumā 2021. gadā joprojām ietekmēja esošā Covid-19 pandēmija un dažādās skaidrās naudas funkcijas. Saglabājās augsts pieprasījums pēc 200 un 100 euro banknotēm, to gada pieauguma tempam sasniedzot attiecīgi 33.6% un 9.0%, jo tās izmanto arī uzkrājumu veidošanai. Apgrozībā esošo 50 euro banknošu vērtības gada pieauguma temps bija 7.5%, un kopējais apgrozībā esošo 5 un 20 euro banknošu vērtības gada pieaugums sasniedza 3.0%.

ECB un nacionālās centrālās bankas turpina saglabāt apgrozībā esošo euro banknošu augsto kvalitāti

Eurosistēmas NCB pārbaudīja 23.5 mljrd. banknošu īstumu un kvalitāti 759.3 mljrd. euro vērtībā – tikai nedaudz mazāk nekā apgrozībā esošo euro banknošu skaitu. No pārbaudītajām banknotēm skaidrās naudas aprites ciklā nolietoti 2.9 mljrd. banknošu, un tās jāaizstāj ar jaunām banknotēm, lai skaidrās naudas aprites ciklā saglabātu tikai augstas kvalitātes banknotes.

Apgrozībā esošo euro monētu skaita pieaugums

2021. gada beigās apgrozībā atradās 141.2 mljrd. euro monētu, kuru vērtība bija 31.2 mljrd. euro. Salīdzinājumā ar 2020. gada beigām apgrozībā esošo euro monētu vērtība pieauga par 2.7%.

6.2. Euro banknošu regulāras apstrādes ērtums

Ņemot vērā skaidrās naudas nozīmi Eiropas sabiedrībā, ECB cenšas nodrošināt, ka euro banknotes atbilst mērķim, ir viegli izmantojamas un grūti viltojamas.

Pastāvīgi cenšoties saglabāt euro banknotes, kas uzskatāmas par atbilstošām mērķim, svarīgākais uzdevums euro banknošu un pretviltošanas elementu turpmākā izstrādes procesa veicināšanā ir regulāra tajā iesaistīto pušu atsauksmju apkopošana. Atbilstoši šim mērķim 2021. gadā tika uzsākts skaidrās naudas apstrādātāju apsekojums, lai labāk izprastu, ko tie domā par euro banknošu pašreizējo dizainu, autentifikācijas procesu un apstrādi.

Aptaujāto skaidrās naudas apstrādātāju vidū bija personas vecumā no 16 gadiem no visām 19 euro zonas valstīm, kuru profesionālā darbība ikdienā saistīta ar skaidrās naudas apstrādi. Kopumā tika veikts vairāk nekā 22 000 interviju.

Ar pašreizējo euro banknošu dizainu un nominālvērtībām apmierināto skaidrās naudas apstrādātāju īpatsvars ir augsts

Apsekojuma rezultāti parādīja, ka ar pašreizējo euro banknošu dizainu un nominālvērtībām apmierināto skaidrās naudas apstrādātāju īpatsvars ir augsts. Skaidrās naudas apstrādātāji euro zonā tikai retos gadījumos saskārās ar grūtībām atšķirt īstas banknotes no viltotām.

Autentiskuma pārbaudes nav nekas neparasts (seši no 10 skaidrās naudas apstrādātājiem pārbauda banknotes), un respondentiem nesen tika piedāvāta apmācība, kā pārbaudīt banknotes teju visās situācijās. Banknošu autentifikācijas iekārtas/ierīces banknošu pārbaudītāju vidū tiek plaši izmantotas (56%). Skaidrās naudas apstrādātāji, kas manuāli pārbauda banknotes, parasti veic viena (23%) vai vairāku (39%) pretviltošanas elementu operatīvas pārbaudes.

Skaidrās naudas apstrādātājiem ir svarīgi, lai pārbaudes varētu veikt ātri un viegli

Galvenais iemesls, kas nosaka izvēli par labu konkrēta pretviltošanas elementa pārbaudei, ir ātrums. Nozīme ir arī tam, cik viegli to pārbaudīt. Šis secinājums attiecas uz visiem banknošu pretviltošanas elementiem un visām to nominālvērtībām.

6.3. Viltoto euro banknošu skaits ir vēsturiski zemā līmenī

ECB iesaka sabiedrībai saglabāt modrību, saņemot banknotes, un atcerēties tās pārbaudīt, aptaustot, apskatot un pagrozot

Viltoto euro banknošu skaita samazināšanās tendence turpinājās arī 2021. gadā, kad salīdzinājumā ar apgrozībā esošo īsto banknošu skaitu viltoto banknošu īpatsvars vēlreiz sasniedza vēsturiski zemāko līmeni (sk. 6.3. att.). Kopējais no apgrozības izņemto viltoto banknošu skaits bija 347 000 (viena gada laikā tika konstatētas tikai 12 viltotas banknotes uz 1 milj. apgrozībā esošo īsto banknošu). Viltojumu kvalitāte joprojām ir zema. Tāpēc tos var ļoti ātri un viegli konstatēt, banknotes aptaustot, apskatot un pagrozot.

6.3.

 attēls Viena gada laikā atklāto viltoto banknošu skaits uz 1 milj. apgrozībā esošo īsto euro banknošu

(skaits uz 1 milj.)

Avots: ECB.

Sākusies nākotnes euro banknošu izstrāde

Skaidrās naudas nozīme turpmāk saglabāsies

ECB paredz, ka euro skaidrā nauda joprojām tiks plaši izmantota līdz pat 2030. gadam un vēlāk. Tāpēc un lai apsteigtu naudas viltotājus, nepieciešams sagatavoties un būt gataviem laist apgrozībā uzlabotas un aktualizētas euro banknotes, lai saglabātu sabiedrības uzticēšanos tām un nodrošinātu, ka tās ir droši un ērti lietot. Ņemot vērā nākotnes banknošu izstrādes procesa ilgumu un sarežģītību, jau sākušies sagatavošanās darbi, t.sk. pētniecība un izstrāde, regulāra ieinteresēto pušu un sabiedrības viedokļa uzklausīšana, kā arī izmēģinājuma banknošu ar jauniem pretviltošanas elementiem izgatavošana.

ECB plāno izstrādāt jaunu nākotnes euro banknošu dizainu. Jaunā dizaina izstrādes process norisināsies vairākās kārtās, sadarbojoties ar Eiropas iedzīvotājiem. ECB paredz, ka 2024. gadā tiks izraudzīts galīgais jauno euro banknošu dizains.

7. Statistika

Ar nacionālo centrālo banku (NCB) atbalstu ECB sagatavo, vāc, apkopo un izplata plašu statistisko un citu datu klāstu, kas nepieciešami ar ECB monetārās politikas atbalstam un ar finanšu stabilitāti saistītu uzdevumu un citu Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) uzdevumu izpildei. Šos statistiskos datus izmanto arī valsts iestādes, starptautiskās organizācijas, finanšu tirgus dalībnieki, plašsaziņas līdzekļi, kā arī plašāka sabiedrība, tādējādi palīdzot ECB uzlabot tās darbības caurredzamību.

Šajā nodaļā aplūkota jauna euro zonas statistika, t.i., eksperimentālo rādītāju izstrāde klimata pārmaiņu politikas un īpašnieku apdzīvoto mājokļu cenu indeksu atbalstam. Abos ielikumos aplūkotas nesen publiskotās saliktās €STR vidējās procentu likmes un saliktais indekss, kā arī globālās datu standartizācijas veicināšana.

7.1. Jauna un pilnveidota euro zonas statistika

Makrodatu statistikas joma tiek pilnveidota, nodrošinot turpmāku atbilstību tās mērķim

ECB Padome 2021. gada aprīlī pieņēma jaunu pamatnostādni ceturkšņa finanšu kontu jomā.[96] Tā nosaka jaunas datu prasības un to izpildes termiņus ceturkšņa finanšu pārskatu sniegšanai jaunos dalījumos, kuros atspoguļotas tautsaimniecības norises un lietotāju prasības.

Jaunu ceturkšņa finanšu kontu datu sniegšanai tika pieņemta ECB pamatnostādne

Jaunajā pamatnostādnē noteiktas prasības pārējo finanšu iestāžu apakšnozarēm attiecībā uz detalizētu datu sniegšanu, lai uzlabotu monetārās un finanšu stabilitātes analīzē izmantoto nebanku finanšu sektora uzraudzības pamatā esošo statistiku. Pamatnostādne ievieš arī jaunu finanšu instrumentu dalījumu atbilstoši maksājumu bilances funkcionālajām kategorijām, tādējādi dodot iespēju noteikt pārrobežu darījumus attiecībā pret ārvalstu tiešo investīciju sabiedrību veiktajiem pārrobežu darījumiem un jauniem instrumentu dalījumiem tiesībās uz pensiju un dzīvības apdrošināšanā. Šie jaunie statistikas dati lietotājiem pakāpeniski kļūs pieejami ar 2022. gada 2. pusgadu.

Jaunas Regulas izstrādei nepieciešami dati monetāro un kredītu norišu analīzes pilnveidei

Pēc monetāro finanšu iestāžu statistikas pārskatu sniegšanas prasību par bilances posteņiem pārskatīšanas, t.sk. ņemot vērā 2020. gada sākumā organizētās sabiedriskās apspriešanas rezultātus, ECB publicēja jaunu regulu.[97] Tās mērķis ir pievērsties augstas prioritātes datiem, kas nepieciešami monetāro un kreditēšanas norišu analīzei. Ar šo regulu tiek grozītas arī dažas esošās prasības, definīcijas un pārskatu sniegšanas izņēmumi, ja tas veicinātu labāku citu statistikas datu kopu integrāciju.

Banku datu sniegšanas sloga mazināšanai tiek pilnveidota Eurosistēmas statistisko datu sniegšana

Pēc apspriešanās nozares līmenī ECB Padome 2021. gada decembrī apstiprināja Vienotās datu sniegšanas sistēmas (IReF) izstrādes posma uzsākšanu.[98] IReF paredzēts euro zonas banku statistikas pārskatu sniegšanas konsolidēšanai, tādējādi mazinot datu sniegšanas slogu, izmantojot digitalizāciju un modernu statistisko datu sagatavošanas organizēšanu. Šis projekts tiek izstrādāts ciešā sadarbībā ar citām Eurosistēmas iestādēm, pievēršoties ilgtermiņa mērķim panākt turpmāku standartizāciju un integrāciju statistikas, prudenciālās datu sniegšanas un noregulējuma jomā. Gaidāms, ka jaunā pārskatu sniegšanas sistēma sāks darboties 2027. gadā.

7.2. Eksperimentālu rādītāju izstrāde klimata pārmaiņu politikas atbalstam

Ņemot vērā to, ka klimata pārmaiņas arvien vairāk ietekmēs tautsaimniecību un finanšu sistēmu, Padome 2021. gada jūlijā vienojās par visaptverošu rīcības plānu[99], lai turpinātu iestrādāt klimata pārmaiņu apsvērumus savā politikas regulējumā.

Klimata pārmaiņu ietekmes uz tautsaimniecību un finanšu sistēmu analīzei nepieciešami dati un rādītāji

Analīzes veikšanas uzlabošanai nepieciešami mikrodati un starptautiski salīdzināmi rādītāji. Rīcības plāns vērsts uz jaunu eksperimentālo rādītāju kopuma izstrādi par finanšu iestāžu klimatiskiem riskiem un ilgtspējīgu finansējumu (piemēram, attiecībā uz zaļo obligāciju emisiju vai oglekļa pēdas nospiedumu), kam seko pakāpeniski datu pieejamības un saskaņošanas noteikti uzlabojumi.

ECBS Statistikas komiteja[100] uzsākusi labākās metodoloģiskās prakses pilnveidi un finanšu iestāžu pakļautības klimata pārmaiņu fizisko risku ietekmei, portfeļu oglekļa pēdas nospieduma un ilgtspējīga finansējuma eksperimentālo rādītāju izstrādi. Papildus jau esošajām ECBS datu kopām dati šo rādītāju izveidei tiks iegūti gan no publiski pieejamiem, gan privātiem datu avotiem. Pirmo rādītāju kopumu plānots publiskot līdz 2022. gada beigām.

Datu jomā ir daudz problēmu, un pašlaik tirgu veido dažādi pilnībā nesaskaņoti produkti. Saskaņā ar pakāpenisku pieeju ECB izmanto informāciju, ko sniedz vairāki nesaskaņotu datu sniedzēji. Turpmākos pasākumus pozitīvi ietekmēs ES īstenotā politika un iniciatīvas vides ilgtspējas taksonomijas, informācijas atklāšanas un pārskatu sniegšanas, t.sk. zaļo obligāciju standarta, jomā.

7.3. Īpašnieka apdzīvotā mājokļa cenu indeksi

Gaidāms, ka īpašnieka apdzīvotā mājokļa izmaksu iekļaušana SPCI uzlabos inflācijas novērtēšanu...

Pamatojoties uz monetārās politikas stratēģijas izvērtējumu, Padome paziņoja, ka kopējais SPCI joprojām ir atbilstošs cenu rādītājs euro zonas cenu stabilitātes mērķa kvantitatīvai noteikšanai, un tas tiks saglabāts kā cenu indekss euro zonas inflācijas mērīšanai monetārās politikas mērķiem. ECB uzskata, ka cenu stabilitāte vislabāk tiek saglabāta, vidējā termiņā nosakot SPCI inflāciju 2% apmērā un vienlaikus apņemoties sasniegt šo mērķi, ņemot vērā, ka pārāk zema inflācija ir tikpat nevēlama kā pārāk augsta inflācija. Turklāt mājokļa izmaksas ir ļoti būtiskas, jo nepieciešams plaši atspoguļot valstī patērēto preču un pakalpojumu izmaksas.[101] Ņemot vērā to, ka ECB vēlas, lai SPCI pienācīgi atspoguļotu euro zonas mājsaimniecību patēriņa tendences, Padome ierosinājusi pasākumus mājokļa izmaksu precīzākai atspoguļošanai euro zonas SPCI.

Mājokļu jomā ir divas galvenās iespējas: īrēts mājoklis vai īpašnieka apdzīvots mājoklis. Lai gan īres maksa vienmēr bijusi ietverta SPCI, tajā nav iekļautas ar īpašnieka apdzīvotu mājokli saistītās izmaksas. Tāpēc Padome aicināja ietvert īpašnieka apdzīvotā mājokļa izmaksas SPCI. Tomēr to iekļaušana rada dažādas tehniskas un konceptuālas problēmas, un šā procesa ietvaros jāpievēršas arī dažādu ES institūciju nozīmei.

...bet tas rada metodoloģiskas un tehniskas problēmas

Viena problēma ir tāda, ka mājoklim ir divējāds raksturs: pirmajā mirklī mājokļa iegādi varētu uzskatīt par ieguldījumu aktīvā. Tomēr pircēju nodomi var būt dažādi: mājokli var izmantot tikai ieguldījuma mērķiem (to izīrējot) vai galvenokārt patēriņam (dzīvojot tajā kā īpašniekam). Tā kā mājoklī dzīvojošais īpašnieks laika gaitā gūs labumu arī no mājokļa vērtības pieauguma, mājoklis tiks izmantots gan ieguldījumam, gan patēriņam. Saskaņā ar tiesisko pamatu SPCI jābūt vērstam uz patēriņa izdevumiem, kuros nav ietverti ieguldījumi. Tomēr no tehniskā viedokļa patēriņa daļu ir grūti izolēt, par ko liecina būtiskās atšķirības šo jautājumu risināšanā dažādās valstīs.

Vēl viena problēma saistīta ar īpašnieka apdzīvotā mājokļa novērtēšanā izmantoto metodi. ECB atbalsta t.s. neto iegādes pieejas izmantošanu īpašnieka apdzīvotā mājokļa novērtēšanā. Tikai šī metode atbilst SPCI konceptuālajam ietvaram kā pirktspējas rādītājam, jo tajā īpašnieka apdzīvotais mājoklis tiek uzskatīts par ilglietojuma preci. Piemēram, jauno automobiļu cenas tiek iekļautas pirkuma brīdī, lai gan automobilis tiks izmantots vairāku nākamo gadu laikā. Neto iegādes pieeja jau tiek izmantota Eurostat publicētajos īpašnieka apdzīvotā mājokļa ceturkšņa cenu indeksos. Īpašnieka apdzīvotā mājokļa cenu indeksi balstās tikai uz darījumiem, kas orientēti uz mājsaimniecību nozari, un tas pats noteikums attiecas uz SPCI. Mājokļu tirdzniecība starp mājsaimniecībām netiek ietverta; tas nozīmē, ka īpašnieka apdzīvotā mājokļa cenu indeksi galvenokārt vērsti uz jaunuzceltām mājām un dzīvokļiem. Tie nereti atrodas pilsētu nomalēs tādās vietās, kur cenu attīstība var atšķirties no kopējām mājokļu cenu norisēm. Īpašnieka apdzīvotā mājokļa cenu indeksos iekļauti arī ar darījumiem saistītie izdevumi (piemēram, maksa par notāra pakalpojumiem) un ar īpašumtiesībām saistītie izdevumi (piemēram, ar mājokli saistīta apdrošināšana, tā uzturēšana un lieli remontdarbi). Ja uzmanība tiek pievērsta tikai jaunu mājokļu iegādei, mēnesī veikto darījumu skaits ir samērā neliels. Tas var sarežģīt mēneša cenu indeksa aprēķināšanu, īpaši mazākās valstīs. Turklāt, tā kā īpašnieka apdzīvotā mājokļa cenu indeksi sniedzami reizi ceturksnī un to laika nobīde ir trīs mēneši (turpretī SPCI tiek publicēts pārskata mēneša beigās), pašreizējā formātā tie neatbilst prasībām integrēšanai SPCI.

Pārskatot stratēģiju, Padome izskatīja visus šos tehniskos jautājumus un to atrisināšanas iespējas. Tā nolēma ieteikt rīcības plānu īpašnieka apdzīvotā mājokļa iekļaušanai SPCI, izmantojot neto iegādes pieeju.[102]

ECB rīcības plāns paredz nākamos soļus īpašnieka apdzīvotā mājokļa cenu indeksu izstrādei un izmantošanai kopā ar SPCI

ECB rīcības plānā vispirms ierosināts ieviest ECB iekšējo analītisko indeksu, kurš apvieno SPCI un īpašnieka apdzīvotā mājokļa cenu indeksus. Eurostat arī tika aicināts līdz 2023. gadam publicēt eksperimentālu ceturkšņa SPCI, ietverot tajā īpašnieka apdzīvotā mājokļa izmaksas. Vienlaikus tiks uzsākts nepieciešamais juridiskais darbs, lai, iespējams, 2026. gadā būtu pieejams oficiāls ceturkšņa indekss. Galvenais mērķis ir spēja reizi mēnesī un laikus iekļaut īpašnieka apdzīvoto mājokli SPCI, tādējādi padarot to pilnībā izmantojamu monetārās politikas mērķiem.

Padome arī nolēma, ka pārejas periodā galvenais monetārās politikas atsauces indekss joprojām būs pašreizējais SPCI.[103] Tomēr atsevišķam ceturkšņa īpašnieka apdzīvotā mājokļa cenu indeksam un ceturkšņa indeksiem, kas ietver SPCI un īpašnieka apdzīvoto mājokli (kad tie kļūs pieejami), būs svarīga papildu nozīme pamatotu monetārās politikas lēmumu pieņemšanā.

8. ielikums
Salikto €STR vidējo procentu likmju un indeksa jauna publikācija

ECB kopš 2021. gada 15. aprīļa katru dienu publicē dažādu termiņu saliktās €RSTR vidējās procentu likmes un salikto €STR indeksu. Saliktās procentu likmes izmantojamas kā atsauces procentu likmes finanšu līgumos un kā citu atsauces procentu likmju alternatīvās procentu likmes. Tās nodrošina spēcīgu alternatīvu citām pieejamām etalonvērtībām, kas ietvertas daudzos līgumos, kuros salikto termiņa atsauces procentu likmju izmantošana ir uzskatāma par piemērotu.

Procentu likmes aprēķinātas, izmantojot tikai euro īstermiņa procentu likmes (€STR) vēsturiskās vērtības un darījumu uz nakti atsauces procentu likmi, ko ECB publicē un administrē kopš 2019. gada oktobra. Saliktās €STR vidējās procentu likmes tiek aprēķinātas kavētajiem maksājumiem, kas pārsniedz standartizētos termiņus (1 nedēļa, 1 mēnesis, 3 mēneši, 6 mēneši un 12 mēnešu), izmantojot katrā attiecīgajā termiņā realizēto €STR procentu likmju secību. Savukārt saliktais €STR indekss dod iespēju aprēķināt salikto €STR vidējo procentu likmi jebkuram periodam, kas nav standarta termiņš. Pamatojoties uz sabiedriskās apspriešanas sniegtajām atsauksmēm, tika izstrādāti precīzi noteikumi vidējo procentu likmju un indeksa aprēķināšanai, un tie galvenokārt ir saskaņoti ar noteikumiem, ko izmanto citas centrālās bankas, kuras publicē līdzvērtīgas procentu likmes.[104]

Balstoties tikai uz €STR reālajām vērtībām, saliktās procentu likmes un indekss kļūst noturīgi, un to nosaka euro darījumu uz nakti naudas tirgus dziļums un likviditāte. Tas, ka ECB tās aprēķina un publicē tādā pašā veidā kā €STR, nozīmē, ka arī tās tiek nodrošinātas, izmantojot uzticamu un drošu avotu. ECB pamatnostādne par €STR tika grozīta, lai nepārprotami ņemtu vērā šo jauno ECB uzdevumu un vajadzības gadījumā attiecinātu €STR regulējumu uz salikto €STR vidējo procentu likmju un indeksa aprēķināšanu un publicēšanu.[105]

Saliktās €STR vidējās procentu likmes un saliktais €STR indekss tiek publicēti katru TARGET2 darbadienu plkst. 9.15 pēc Viduseiropas laika, izmantojot ECB Tirgus informācijas izplatīšanas (MID) platformu un ECB Statistisko datu noliktavu (SDW). Papildus piecu procentu likmju un indeksa dienas vērtībai ECB publicē arī katra standartizētā termiņa sākuma un beigu datumu, lai veicinātu aprēķinu reproducējamību.

9. ielikums
Globālās datu standartizācijas veicināšana

Standartizācija ir būtisks pamats statistikas pārskatu sniegšanai, kā arī precīzas un salīdzināmas oficiālās statistikas apkopošanai. Paļāvībai uz starptautiski atzītiem datu standartiem ir liela nozīme uzticības oficiālajai statistikai un tās caurredzamības vairošanā, standarta identifikatoriem kalpojot kā savienotājiem un tiltiem starp dažādām datu kopām un nodrošinot kopīgu taksonomiju dažādās jomās.

Tāpēc ECB ir cieši iesaistīta standartizācijas centienos globālā mērogā, sākot ar jaunu standartu izveidi un beidzot ar esošo standartu pilnveidošanu, īpaši piedaloties par globālo standartu izveidi finanšu pakalpojumu nozarē atbildīgās ISO Tehniskās komitejas 68 darbā. Pēdējos gados ECB speciālisti piedalījušies daudzās konsultatīvajās un darba grupās, kas iesaistītas vairāku statistikas pārskatu sniegšanā būtiski nozīmīgu starptautisku standartu izstrādē vai pārskatīšanā.

ECB kopā ar vairākām NCB ir svarīga loma arī pašreizējo standartu pastāvīgā pārvaldībā, īpaši aktīvi iesaistoties Regulējuma pārraudzības komitejas (ROC) un tās apakšstruktūru darbā. ROC ir starptautiska struktūra, kuras uzdevums ir pārraudzīt:

    • juridiskās personas identifikatoru (LEI);
    • unikālo darījumu identifikatoru (UTI);
    • unikālo produkta identifikatoru (UPI);
    • kritiskos datu elementus (CDE).

LEI kļuvis par standartu ECB un citās starptautiskās un valstu iestādēs attiecībā uz juridisko personu unikālu identifikāciju.[106] Tas ir būtisks informācijas par juridiskām personām avots, ko izmanto citu datu krājumu papildināšanai un dažādu veidu ECBS ietvaros veikto analīžu atbalstam. LEI priekšrocības izmanto ne tikai statistikas mērķiem un ne tikai valsts iestādes, bet arī finanšu un nefinanšu nozare, kas šo identifikatoru lieto dažādos gadījumos.

Tāpat kā citu standartu gadījumā ir būtiski, lai minētie identifikatori un datu elementi tiktu plaši lietoti dažādās jurisdikcijās, tādējādi nodrošinot to priekšrocību pilnīgu izmantošanu, samazinot izmaksas un panākot saskaņošanu globālā līmenī.

ECB ir aktīvi iesaistīta arī finanšu nozarē un starptautiskajās institūcijās izmantoto ziņojumu sūtīšanas standartu uzturēšanā un izstrādē. Konkrētāk, ECB sponsorē Statistikas datu un metadatu apmaiņas (SDMX) standartu – starptautisku iniciatīvu, kuras mērķis ir standartizēt statistisko datu apmaiņu. ECB vada SDMX Tehniskās darba grupas speciālistu grupu informācijas modeļa jautājumos, un tā aktīvi iesaistījusies SDMX informācijas modeļa (SDMX 3.0) jaunās versijas izstrādē, kas oficiāli tika uzsākta 2021. gada SDMX globālajā konferencē.[107] Viens no galvenajiem informācijas modeļa uzlabojumiem SDMX 3.0 ir mikrodatu, t.sk. dažādu rādītāju un raksturlielumu, apmaiņas veicināšana.

ECB piedalās arī ISO 20022 Reģistrācijas vadības grupas un Standartu novērtēšanas grupas darbā. ISO 20022 ir standarts, ko izmanto, lai definētu paziņojumus saziņai un datu pārraidei starp finanšu iestādēm, kuras citstarp veicina maksājumu, vērtspapīru tirdzniecības un norēķinu procesus.[108] ISO 20022 sniedz atbalstu finanšu nozarei, nodrošinot vienotu metodoloģiju jaunu finanšu komunikācijas paziņojumu definēšanai. Tas nodrošina arī kopīgu krātuvi – datu vārdnīcu, kurā tiek glabāti paziņojumu kopējie komponenti, kuri pieejami tālākai atkārtotai lietošanai.

ECB ir apņēmusies arī turpmāk veicināt starptautisko datu standartu pieņemšanu, lai vēl vairāk uzlabotu finanšu tirgu caurredzamību un mazinātu sistēmiskos riskus.

8. ECB pētniecības darbība

Pētniecības darbību 2021. gadā turpināja ietekmēt Covid-19 pandēmijas ekonomiskās sekas. Pierādījās, ka jaunais Apsekojums par patērētāju gaidām ir ļoti noderīgs dokuments mājsaimniecību situācijas novērtēšanai. Vienlaikus darbu turpināja īstenot regulārie pētniecības tīkli. Tika izveidots jauns klimata pārmaiņu pētniecības klasteris, savukārt būtisku progresu panācis tīkls, kas veltīts cenu noteikšanas analīzei, pamatojoties uz mikrodatiem (PRISMA). 2021. gadā atjaunojās mijiedarbība ar akadēmisko pasauli, taču pandēmija joprojām turpināja ierobežot konferenču pasākumus, lai gan virtuālas konferences daļēji aizstāja klātienes pasākumus.

8.1. Jaunais klimata pārmaiņu pētniecības klasteris

Klimata pārmaiņu pētniecība tika pastiprināta, koncentrējoties uz to ietekmi uz monetārās politikas īstenošanu un klimata pārmaiņu un finanšu tirgu saistību

Īstenojot ECB pilnvaras, 2021. gadā pastiprinājās klimata pārmaiņu pētījumi saskaņā ar ECB pausto vēlmi labāk izprast klimata pārmaiņu ietekmi uz monetāro politiku un tās augošo apņemšanos sniegt ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanas politikā, kā arī politikā, kas izstrādāta, lai veicinātu pielāgošanos tām, ņemot vērā ar klimata pārmaiņām un klimata politiku saistītos riskus un ietekmi. Konkrēti, ECBS (Eiropas Centrālo banku sistēma) klimata pārmaiņu pētniecības klasteris darbu sāka 2021. gada 2. pusgadā. Šā jaunā pētniecības klastera mērķis ir veicināt koordināciju starp euro zonas valstu centrālo banku un ECB pētniekiem, izmantojot pētniecības tīmekļseminārus, informācijas un profesionālo zināšanu apmaiņu. 2021. gadā ar pētniecības klastera līdzdalību tika organizēta sesija par klimata pārmaiņām, kas bija daļa no gadskārtējā semināra ECBS pētniecības klasteriem. Lai gan sākotnēji pētījumi sniedza plašu skatījumu uz klimata pārmaiņu ekonomiku, uzmanība tiks koncentrēta uz jautājumiem, kas ciešāk saistīti ar monetāro politiku.[109]

Viens ECB pētniecības virziens pievēršas klimata pārmaiņu ietekmei uz monetārās politikas īstenošanu. Piemēram, vienā pētījumā tika analizēta ECB uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programmas (USAIP) ietekme uz vidi.[110] Tajā konstatēts, ka ECB uzņēmumu obligāciju portfelis salīdzinājumā ar nozaru kapitāla akciju tirgus portfeli vairāk aptver oglekļietilpīgas nozares. ECB portfelis galvenokārt atspoguļo obligāciju tirgu nozaru struktūru, savukārt oglekļietilpīgas nozares, piemēram, komunālie pakalpojumi un oglekļietilpīga apstrādes rūpniecība, vairāk izmanto obligāciju finansējumu nekā mazoglekļa sektori (sk. 8.1. att.). Pētījums veicina notiekošās diskusijas par to, vai ECB vajadzētu atteikties no "tirgus neitralitātes" principa, saskaņā ar kuru aktīvu struktūra tās uzņēmumu portfelī atspoguļo obligāciju tirgu, un pāriet uz reālās tautsaimniecības atspoguļošanas pieeju, tādējādi līdzsvarojot savus iepirkumus, aptverot zaļāku nozaru uzņēmumus.

Cita pētījumu joma pievēršas finanšu tirgu un klimata pārmaiņu saistībai. Viens pētījums parādīja, ka patentēto mazoglekļa tehnoloģiju inovāciju ES ir mazāk nekā citās salīdzināmās tautsaimniecībās un tās ir ļoti neviendabīgas dažādās dalībvalstīs.[111] Lielu daļu šo atšķirību var skaidrot ar ieguldījumiem pētniecības un izstrādes pakalpojumu sniegšanā un ieguldījumiem agrīnajos posmos kopumā. Šie konstatējumi norāda uz problēmām, ar kurām ES saskaras saistībā ar atbalstu klimata pārmaiņu mazināšanas tehnoloģiju izstrādē, ņemot vērā to, ka kopējie pētniecības un izstrādes izdevumi neatbilst ieteikumiem, kas balstīti Lisabonas programmā. Pētījumā secināts, ka ir vajadzīga tāda fiskālā un monetārā politika, kura atbalsta riska kapitāla tirgus un ieguldījumus pētniecībā un izstrādē zaļo tehnoloģiju jomā.

8.1. attēls

Tautsaimniecības nozaru daļas ECB USAIP

(nozaru daļas kopējā apjomā)

Avots: Papoutsi, M., Piazzesi, M., Schneider, M., How unconventional is green monetary policy?, Working Paper Series, ECB, vēl nepublicēts.
Piezīmes. Attēlā parādītas tautsaimniecības nozaru daļas kopējā tautsaimniecībā un obligāciju tirgū, kā arī USAIP kritērijiem atbilstošo obligāciju nozaru daļas un to obligāciju nozaru daļas, ko ECB iegādājusies, izmantojot USAIP. Tirgus daļas mēra kā kapitāla ienākumu pa nozarēm, t.i., kā pievienoto vērtību, atskaitot darbaspēka izmaksas. Obligāciju tirgus daļas atspoguļo kopējo apgrozībā esošo obligāciju apjomu. USAIP atbilstīgās daļas atspoguļo obligācijas, kuras atbilst kritērijiem to iekļaušanai USAIP. Pēc struktūras visas sektora daļas kopā veido vienu veselu.

8.2. Citi pētniecības tīkli

Monetārās politikas, makroprudenciālās uzraudzības politikas un finanšu stabilitātes pētniecības darba grupas sagatavotie secinājumi

2021. gadā Monetārās politikas, makroprudenciālās uzraudzības politikas un finanšu stabilitātes pētniecības darba grupa sagatavoja secinājumus. Pētījumā tika iegūti vairāki analītiski konstatējumi un noskaidrota politikas ietekme uz monetārās un makrouzraudzības politikas saistību. Piemēram, darba grupa analizēja kompromisus starp tautsaimniecības kredītu piedāvājuma atbalstīšanu un finanšu stabilitātes riskiem. Lai gan makroprudenciālās uzraudzības politika ierobežo sistēmisko risku, nodrošinoties pret smagām finanšu lejupslīdēm, tai var būt negatīva ietekme, ierobežojot kredītu pieejamību produktīvām saimnieciskām darbībām tautsaimniecības izaugsmes periodos. Lai gan monetārās politikas instrumenti ir būtiski, lai atbalstītu banku spēju nodrošināt starpniecības pakalpojumus, tiem var būt arī neparedzētas sekas – banku riska uzņemšanās stimulu pastiprināšana.

Pareizi kalibrējot instrumentus, lai stiprinātu finanšu sektora noturību, šie kompromisi būtu jāņem vērā, jo banku sistēmas finansiālā stabilitāte ietekmē monetārās politikas transmisiju.

PRISMA izvērtēja inflācijas būtiskās atšķirības starp mājsaimniecību ienākumu grupām

Cenu noteikšanas mikrodatu analīzes tīkls (PRISMA) pēta atsevišķu uzņēmumu un mazumtirgotāju cenu noteikšanas praksi, izmantojot cenu mikrodatus. 2021. gadā tīkls analizēja reģionālo apstākļu un mājsaimniecību patēriņa grozu dažādības noteiktās inflācijas atšķirības starp mājsaimniecībām.

Vienā no tā pētījumiem tika pētīta inflācijas atšķirību loma mājsaimniecību ienākumu grupās. Tas atklāja būtiskas inflācijas rādītāju atšķirības, ar ko saskaras individuālas mājsaimniecības, galvenokārt tāpēc, ka produktu kategoriju ietvaros to veiktā produktu izvēle ir netipiska. Kopumā mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem pēdējo 10 gadu laikā ir saskārušās ar nedaudz augstāku inflāciju. Tomēr atšķirības dažādās valstīs ir nelielas un laika gaitā atšķiras. Citā pētījumā secināts, ka inflācijas rādītāji, ar kuriem saskaras mājsaimniecības ar augstiem ienākumiem, ir jutīgāki pret monetāro politiku.

Mājsaimniecību finanšu un patēriņa tīkls sāka datu vākšanu par tā regulārā apsekojuma 2021. gada posmu

Mājsaimniecību finanšu un patēriņa tīkls sāka datu vākšanu par tā regulārā apsekojuma 2021. gada posmu. Pētījumā, kas balstīts uz šo apsekojumu, secināts, ka ECB aktīvu iegādes programma ir būtiski samazinājusi bezdarba līmeni ienākumu sadales skalas zemākajā daļā. Citos pētījumos tika pētīta mājsaimniecību atšķirību ietekme uz monetārās politikas transmisiju, mājokļu aizņēmumu un hipotekāro parādu uzkrāšanos un mājokļu īpašnieku aizņemšanās paradumiem.

Regulārie pētniecības tīkli turpināja koordinēt pētniecības darbības ECBS

Regulārie pētniecības tīkli turpināja koordinēt pētniecības darbības ECBS un uzturēja attiecības ar akadēmiskajiem pētniekiem. Konkrēti, trīs ECBS pētniecības klasteri, kuru darbības jomas ir "Monetārā ekonomika", "Starptautiskā makroekonomika, fiskālā politika, darba ekonomika, konkurētspēja un EMS pārvaldība" un "Finanšu stabilitāte, makroprudenciālais regulējums un mikroprudenciālā uzraudzība", organizēja seminārus par vissteidzamāk risināmajiem jautājumiem šajās jomās, kuri daļēji bija saistīti ar pandēmiju. Pētījumi liecina, piemēram, ka makroprudenciālo rezervju izmantošana ir veicinājusi kredītu piešķiršanu mājsaimniecībām. Citā klasteru seminārā tika apspriestas Covid-19 pandēmijas vidēja termiņa sekas attiecībā uz kapitāla pārdales ietekmi tirdzniecībā un darba tirgos.

8.3. Konferences un publikācijas

Pandēmija joprojām nedaudz ierobežoja mijiedarbību ar akadēmiskajām aprindām...

Pandēmija joprojām nedaudz ierobežoja mijiedarbību ar akadēmiskajām aprindām. Lai gan lielākā daļa regulāro konferenču un konsultāciju notika kā tiešsaistes pasākumi, daudzas no tām tika rīkotas mazākā mērogā nekā iepriekšējos gados, t.sk. ECB centrālo banku darbībai veltītais forums, ECB gadskārtējā pētniecības konference un ECB monetārās politikas konference. Šajās konferencēs tika apspriestas Covid-19 ilgtermiņa sekas un politikas reaģēšanas iespējas, kā arī sniegta informācija par inovatīviem pētījumiem, kas saistīti ar monetārās politikas transmisiju un finanšu tirgus struktūrām. ECB tika organizēts arī pirmais CEPR/ERAB/ECB tematam "Klimata pārmaiņas, finanses un zaļā izaugsme" veltītais simpozijs, kas pulcēja politikas veidotājus un akadēmiķus, kas pārstāv ekonomikas un klimata zinātnes jomas, savukārt 11. ECB konferencē par prognozēšanas metodēm tika apspriestas prognozēšanas metodes ārkārtas situācijās.

...vienlaikus publikāciju apjoms saglabājās stabils

ECB darbinieki 2021. gadā Working Paper Series publicēja 126 rakstus. Turklāt ECB Occasional Paper Series, Statistics Paper Series un Discussion Paper Series tika publicēts lielāks skaits politiskas ievirzes vai metodoloģisko pētījumu. Konkrēti, 2021. gadā publicētajos Occasional Papers ir iekļauta virkne pētījumu ECB stratēģijas pārskata darba virzienos. Daudzu ECB pētniecības pasākumu rezultātā tapa arī publikācijas atzītos akadēmiskajos žurnālos, savukārt 14 rakstu tika publicēti ECB Research Bulletin, kas paredzēts plašākam lasītāju lokam.

10. ielikums
Fiskālais atbalsts pandēmijas laikā – ieskats jaunajā ECB Apsekojumā par patērētāju gaidām

Koronavīrusa pandēmijai ir bijusi ļoti dažāda ekonomiskā un finansiālā ietekme uz mājsaimniecībām un patērētājiem atkarībā no to personiskās un ekonomiskās situācijas.[112] Plaši atzīts, ka mājsaimniecību vajadzība pēc finansiālā atbalsta ir atšķirīga valstu, tautsaimniecības nozaru, nodarbinātības veidu un demogrāfiskā raksturojuma (piemēram, ģimenes stāvokļa un tā, vai ģimenē ir apgādājami bērni) dalījumā.

Pandēmijas ietekmes daudzveidīgais raksturs ārkārtīgi sarežģīja uzdevumu mērķtiecīgi un efektīvi novirzīt fiskālo atbalstu paredzētajiem mērķiem. Euro zonas valstu valdības mājsaimniecībām sniedza liela apjoma finansiālu atbalstu dažādos veidos. Pasākumi bija ļoti atšķirīgi – no tradicionālo sociālās nodrošināšanas instrumentu, piemēram, automātisko stabilizatoru un jau esošo sociālās labklājības programmu, izmantošanas līdz laikā ierobežotam ienākumu atbalstam pandēmijas periodā, t.sk. nefinansiālam atbalstam (piemēram, paplašinātām bērnu aprūpes iespējām). Turklāt valdības arī netieši atbalstīja mājsaimniecības, sniedzot subsīdijas uzņēmumiem, piemēram, tiešās nodarbinātības subsīdijas, aizdevumu garantijas un moratorijus.

2021. gadā jaunais ECB Apsekojums par patērētāju gaidām (Consumer Expectations Survey, CES) ir bijis vērtīgs informācijas avots, kas vajadzīgs, lai veiktu šo politikas pasākumu ekonomiskās ietekmes uzraudzību. Reizi mēnesī tiešsaistē tika organizētas CES intervijas, iesaistot mājsaimniecības, kas bija reprezentatīvi atlasītas sešās lielākajās euro zonas valstīs (Beļģijā, Vācijā, Spānijā, Francijā, Itālijā un Nīderlandē), tādējādi laikus tika piedāvāti starptautiski salīdzināmi dati. Apsekojums tā izmēģinājuma posmā tika sākts 2020. gada janvārī, un 2021. gada 2. pusgadā aizsākās tā turpmākas izstrādes posms, darbam turpinoties 2022. gadā. Šajā posmā tiks ieviests lielāks atlases diapazons un plašāks valstu tvērums, papildus iekļaujot vēl piecas euro zonas valstis.

A attēls

Ar pandēmiju saistītā valdības atbalsta veidi 2020. gadā

(respondenti (%), kas norādījuši, ka ir saņēmuši atbalstu, atbalsta veidu dalījumā)

Avots: CES dati, kas apkopoti 2020. gada decembrī.
Piezīmes. Svērtie apkopotie dati. Respondentus lūdza atbildēt uz jautājumu "Reaģējot uz koronavīrusa (Covid-19) uzliesmojumu, valdības ievieš politiku mājsaimniecību, darba ņēmēju un uzņēmumu atbalstam. Lūgums norādīt, vai jūsu mājsaimniecība ir saņēmusi šādu atbalstu jebkurā no turpmāk uzskaitītajiem veidiem kopš 2020. gada janvāra." Viņi varēja atlasīt vairākas atbildes no tiešā un netiešā atbalsta pasākumu saraksta, kā parādīts attēla horizontālajā asī.

CES deva iespēju novērtēt, kā valdības atbalsts tika sadalīts starp atsevišķām mājsaimniecībām, kādi bija pieejamā atbalsta veidi un kā mājsaimniecības uztvēra šīs fiskālās intervences. Tajā, piemēram, tika uzsvērts, ka intervences ir ļoti mērķtiecīgas un atbalsta tās mājsaimniecības, kurām tas ir visvairāk nepieciešams. Kā redzams A attēlā, nedaudz mazāk nekā 30% euro zonas mājsaimniecību norādījušas, ka ir saņēmušas kaut kāda veida valdības atbalstu, savukārt pārējās mājsaimniecības norāda, ka nav saņēmušas nekādu atbalstu. Turklāt mājsaimniecībām, kuras tika atlasītas no divām zemākajām ienākumu kvintilēm, bija daudz lielāks to respondentu īpatsvars, kuri atbalstu bija saņēmuši.[113] Visnozīmīgākais atbalsta veids bija samaksa par zaudētajiem ienākumiem saistībā ar nodarbinātību, ko saņēmuši aptuveni 6% no CES respondentiem.

Turklāt CES ietvaros mājsaimniecības tika lūgtas norādīt, kā tās uztver fiskālā atbalsta pasākumu pietiekamību attiecībā uz savu finansiālo situāciju neatkarīgi no tā, vai tās jebkādā veidā ir saņēmušas šādu atbalstu. Rezultāti liecina par pozitīvu saikni starp šādu uztveri un mājsaimniecību patēriņu, piemēram, kā redzams B attēlā, attiecībā uz izdevumiem par brīvdienu pakalpojumu pirkumiem un īslaicīga lietojuma precēm. Tik tiešām, pētījumi, kuru pamatā ir šie CES dati, liecina, ka šāda uztvere var būt svarīgs faktors patēriņa stabilizēšanā. Mājsaimniecības, kas valdības intervences uzskata par pietiekamām, mēdz tērēt vairāk, īpaši lieliem pirkumiem, piemēram, kompleksiem brīvdienu ceļojumiem un automobiļiem, tādējādi atspoguļojot optimistiskākus uzskatus par ienākumu perspektīvām, kredītu pieejamību nākotnē un finansiālo labklājību.[114] Tomēr šāda tendence tika konstatēta arī mājsaimniecībām, kuras nesaņēma nekādu valdības atbalstu, un tas liecina, ka fiskālajai intervencei var būt plašākas sekas, jo tā ietekmē visu mājsaimniecību, nevis tikai mērķsaņēmēju vai faktisko saņēmēju uzvedību.

B attēls

Ar pandēmiju saistītā valdības atbalsta pietiekamības uztvere un patēriņš

(x ass: vidējā pietiekamības uztvere diapazonā no 0 – "ļoti vāja" līdz 10 – "ļoti laba"; y ass: a) panelis – respondenti (%), kuri iepriekšējā mēnesī iegādājušies brīvdienu pakalpojumu; b) panelis – īslaicīgā patēriņa logaritmiskā vērtība iepriekšējā mēnesī)

Avots: CES.
Piezīmes. Respondenti tika aicināti atbildēt uz jautājumu "Valdības veic finansiālā atbalsta pasākumus, reaģējot uz koronavīrusa (Covid-19) uzliesmojumu. Kā vērtējat šo pasākumu pietiekamību jūsu mājsaimniecības finansiālajam stāvoklim?" Viņiem tika lūgts sniegt atbildi robežās no 0 (ļoti vāja) līdz 10 (ļoti laba). Kopējo īslaicīgo patēriņu iegūst no šāda jautājuma, ko atkārto reizi ceturksnī par mājsaimniecības patēriņu iepriekšējā mēneša laikā: "Cik daudz <iepriekšējā mēneša laikā> jūsu mājsaimniecība tērējusi precēm un pakalpojumiem saistībā ar katru no turpmāk uzskaitītajiem atsevišķajiem komponentiem?" Katru mēnesi respondentiem tiek uzdots līdzīgs jautājums par lielajiem pirkumiem (piemēram, brīvdienu ceļojumu) pēdējo 30 dienu laikā: "Ko no tālāk minētā esat iegādājies pēdējo 30 dienu laikā? Lūgums atzīmēt visus atbilstošos atbilžu variantus." Jaunākie dati atbilst stāvoklim 2021. gada oktobrī.

9. Juridiskās darbības un pienākumi

Šajā nodaļā aplūkota Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcija attiecībā uz ECB un sniegta informācija par ECB atzinumiem un gadījumiem, kad netika ievērota prasība konsultēties ar ECB par tās kompetencē esošu tiesību aktu projektiem, kā arī informācija par ECB īstenoto monetārās finansēšanas un privileģētas piekļuves aizlieguma ievērošanas monitoringu.

9.1. Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcija attiecībā uz ECB

Eiropas Savienības Tiesa stiprināja NCB vadītāju nostāju saskaņā ar Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā

Tiesa 2021. gada 30. novembrī virspalātas sēdē pirmo reizi interpretēja
Protokolu (Nr. 7) par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā attiecībā uz dalībvalstu nacionālo centrālo banku (NCB) vadītājiem. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu tika iesniegts saistībā ar kriminālprocesu, kas uzsākts pret bijušo Latvijas Bankas prezidentu sakarā ar apsūdzību kukuļņemšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā (lieta C-3/20). Šis spriedums ir svarīgs no vairākiem aspektiem. Pirmkārt, Eiropas Savienības Tiesa paskaidroja, ka NCB vadītājiem ir imunitāte pret tiesvedību saistībā ar darbībām, ko viņi veikuši, pildot ECB struktūras locekļa amata pienākumus, līdzīgi kā noteikts Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem. Tiesa atkārtoti norādīja, ka NCB vadītāja stāvokli raksturo dubultfunkcija, kas izpaužas kā jaukts statuss – viņš ir gan valsts amatpersona, gan vienlaikus ECB struktūras loceklis (sk. arī apvienotās lietas C‑202/18 un C‑238/18, Rimšēvičs un ECB pret Latvijas Republiku). Otrkārt, imunitāte pret tiesvedību neaprobežojas tikai ar tiesvedību, bet var attiekties arī uz kriminālizmeklēšanu. Treškārt, ja valsts kriminālprocesa virzītājs jebkurā kriminālizmeklēšanas stadijā konstatē, ka attiecīgo rīcību NCB vadītājs varēja veikt kā ECB struktūras loceklis, tam ir jāapspriežas ar ECB. Ja ECB uzskata, ka šīs darbības ir patiešām veiktas šādā statusā, kriminālprocesa virzītājam jālūdz ECB atcelt NCB vadītāja imunitāti. Tikai ECB kompetencē ir izvērtēt, vai šāda imunitātes atcelšana nav pretrunā Savienības interesēm. Ceturtkārt, krāpšanas, kukuļņemšanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas nodarījumi neietilpst ECB struktūras locekļa amata pienākumu robežās. Piektkārt, pierādījumus, kas iegūti kriminālizmeklēšanā pret NCB vadītāju, uz kuru attiecas imunitāte, var izmantot kriminālprocesā pret to pašu NCB vadītāju saistībā ar darbībām, uz kurām neattiecas imunitāte, vai pret citām personām. Visbeidzot, ļaunprātīgi ierosināta kriminālizmeklēšana vai tiesvedība saistībā ar darbībām, uz kurām šī imunitāte neattiecas, ir pretrunā ar lojālas sadarbības principu.

Tiesa piekrita ECB, ka ECB novērtējums par to, ka iestāde nonākusi vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās, ir noregulējuma procedūras sagatavojošs akts un nevar kļūt par tiesas kontroles priekšmetu

Tiesa 2021. gada 6. maijā apelācijas tiesvedībā pasludināja spriedumu saistībā ar prasības par akta atcelšanas pieņemamību attiecībā uz konstatējumu, ka iestāde nonākusi vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās (a credit institution is failing or likely to fail; FOLTF) saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 18. panta 1. punkta a) apakšpunktu (apvienotās lietas C-551/19 P un C-552/19 P, ABLV Bank AS un citi pret ECB). FOLTF novērtējums ir minētās regulas 18. pantā paredzētās noregulējuma procedūras posms, saskaņā ar kuru noregulējuma shēmas pieņemšanai piemēro trīs kumulatīvus nosacījumus, proti, ka 1) kredītiestāde nonākusi vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās; 2) nav pamatotu izredžu, ka jebkādi alternatīvi pasākumi pieņemamā termiņā novērstu tās finanšu grūtības, un 3) noregulējuma darbība ir vajadzīga sabiedrības interesēs. Pirmā nosacījuma novērtējumu var veikt ECB vai Vienotā noregulējuma valde (VNV), otrā un trešā nosacījuma novērtējumu veic VNV.

Tiesa apstiprināja secinājumu, ko Vispārējā tiesa konstatēja savos rīkojumos lietās T-281/18 un T-283/28, noraidot kā nepieņemamas prasības atcelt ECB novērtējumu, ka iestāde nonākusi vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās. Tiesa apmierināja ECB argumentus un norādīja, ka FOLTF novērtējumi ir noregulējuma procedūras sagatavojoši pasākumi. Tie nevar radīt saistošas tiesiskas sekas, kas varētu būtiski mainīt kredītiestādes tiesisko stāvokli. Tiesa uzskata, ka noregulējuma procedūra ir "kompleksa administratīva procedūra, kurā ir iesaistītas vairākas iestādes, un ka tikai tās gala rezultāts, kas izriet no VNV kompetences īstenošanas, var būt .. [Eiropas Savienības] tiesas kontroles priekšmets". Tādējādi ECB veiktais FOLTF novērtējums nevar būt atsevišķs tiesas kontroles priekšmets, bet par to var veikt papildu pārbaudi tiesvedībā par VNV pieņemto lēmumu, ar kuru slēgta Regulas Nr. 806/2014 18. pantā paredzētā procedūra.

9.2. ECB atzinumi un prasību neizpildes gadījumi

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu ar ECB jākonsultējas par katru ECB kompetencē esošu ierosināto ES tiesību aktu vai nacionālā tiesību akta projektu. Visi ECB atzinumi tiek publicēti datubāzē EUR-Lex. ECB atzinumi par ierosinātajiem ES tiesību aktiem tiek publicēti arī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. ECB 2021. gadā sniedza astoņus atzinumus par ierosinātajiem Savienības tiesību aktiem un 32 atzinumus par nacionālo tiesību aktu projektiem, kuri ir tās kompetencē.

Skaidri un nopietni nekonsultēšanās gadījumi

Tika konstatēti trīs gadījumi, kad netika ievērota prasība konsultēties ar ECB par nacionālo tiesību aktu projektiem[115]. Pirmais gadījums bija saistīts ar grozījumiem Lietuvas Darba kodeksā, ar kuriem paredzēts, ka atalgojums un citi ar nodarbinātību saistīti maksājumi tiek ieskaitīti darbinieka norādītā bankas kontā. Tāpat kā iepriekšējos ECB atzinumos, ar kuriem tika pieprasīta proporcionalitātes prasības ievērošana, šis gadījums tika uzskatīts par skaidru un nopietnu, ņemot vērā tā iespējamo ierobežojošo ietekmi arī uz maksāšanas līdzekļiem Lietuvā. Otrais gadījums attiecās uz grozījumiem Polijas likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, ar kuru tika ieviesti arī daži ierobežojumi patērētājiem un uzņēmumiem attiecībā uz skaidrās naudas maksājumiem. Tāpat kā iepriekšējos ECB atzinumos, šis gadījums tika uzskatīts par skaidru un nopietnu, ņemot vērā tā iespējamo ierobežojošo ietekmi arī uz maksāšanas līdzekļiem Polijā. Trešais gadījums attiecās uz Spānijas likumu par pasākumiem krāpšanas novēršanai un apkarošanai nodokļu jomā, ar kuru tika ieviests 1000 EUR ierobežojums to fizisko personu maksājumiem skaidrā naudā, kuras neveic profesionālo darbību vai uzņēmējdarbību un kuras ir nodokļu rezidenti Spānijā, personām, kas veic profesionālo darbību vai uzņēmējdarbību. Tāpat kā iepriekšējos ECB atzinumos, šis gadījums tika uzskatīts par skaidru un nopietnu, ņemot vērā tā iespējamo negatīvo ietekmi uz skaidrās naudas maksājumu sistēmu Spānijā.

ECB sniedza atzinumus par ierosinātajiem ES tiesību aktiem

ECB sniedza septiņus atzinumus par ierosinātajiem ES tiesību aktiem attiecībā uz inovācijām digitālā finansējuma, zaļā finansējuma un mākslīgā intelekta (MI) jomā. Tie attiecās uz kriptoaktīvu regulējumu; kiberdrošību un digitālās darbības noturību finanšu nozarē; izmēģinājuma režīmu tirgus infrastruktūrām, kas balstītas uz sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju; uzņēmumu ilgtspējas ziņojumiem un zaļajām obligācijām un kredītiestāžu ieviesto MI sistēmu nodrošināšanu un izmantošanu. Šajos atzinumos sniegti plaša spektra novērojumi par šo inovāciju ietekmi uz monetāro politiku, tirgus infrastruktūru un maksājumiem, kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību un finanšu stabilitāti. ECB arī sniedza atzinumu, kurā pausta piesardzība attiecībā uz ES priekšlikumu par euro atsauces kursu izmantošanu, ko ECB noteikusi valūtas maiņas pakalpojumiem.

ECB sniedza atzinumus par nacionālo tiesību aktu projektiem

ECB sniedza vairākus atzinumus par valūtas jautājumiem un maksāšanas līdzekļiem, t.sk. par euro banknošu un monētu emisiju un apgrozību Latvijā; pienākumu pieņemt skaidrās naudas maksājumus Dānijā un Polijā; euro banknošu un monētu aizsardzību pret viltošanu Īrijā un noapaļošanas noteikumiem attiecībā uz maksājumiem euro centos Slovākijā.

ECB sniedza vairākus atzinumus par nacionālo tiesību aktu projektiem attiecībā uz maksājumu un/vai vērtspapīru norēķinu sistēmu regulējumu un pārraudzību Itālijā, Latvijā, Lietuvā un Ungārijā.

ECB sniedza daudzus atzinumus par nacionālo tiesību aktu projektiem attiecībā uz valstu centrālajām bankām (NCB), t.sk. Banco de España jaunajiem uzdevumiem saistībā ar kredītiestāžu segto obligāciju emisiju uzraudzību un maksājumu pakalpojumu lietotāju atbilstību vienotās euro maksājumu telpas (SEPA) prasībām; Българска народна банка (Bulgārijas nacionālās bankas) statūtu atbilstību centrālo banku neatkarības prasībām; būtisku Latvijas Bankas reformu, uzlabojot tās pārvaldības struktūru un paredzot uzraudzības un noregulējuma funkciju iekļaušanu centrālajā bankā; Eesti Pank saistībām attiecībā uz Igaunijas Finanšu uzraudzības iestādi (Finantsinspektsioon); nepieciešamību NCB saņemt atlīdzību saskaņā ar monetārās finansēšanas aizliegumu valdības uzdevumu, piemēram, Central Bank of Cyprus jaunā uzdevuma, kas saistīts ar valsts aizsardzības sagatavotību, Central Bank of Ireland uzdevumu, kas saistīti ar monētām, un Oesterreichische Nationalbank uzdevumu saistībā ar Austrijas Fiskālo konsultatīvo padomi (Fiskalrat), veikšanai; Magyar Nemzeti Bank vides ilgtspējības pilnvarojuma specifikāciju; aicinājumu Ungārijas iestādēm nedeleģēt Magyar Nemzeti Bank uzdevumu piešķirt energoefektivitātes aizdevumus tieši patērētājiem; Narodowy Bank Polski aizdevumu Polijas Banku garantiju fondam atbilstību monetārās finansēšanas aizliegumam; Narodowy Bank Polski aizdevumu operāciju juridiskās noteiktības stiprināšanu; Central Bank of Cyprus jauno ārkārtas civilās plānošanas uzdevumu atbilstību Līgumā noteiktajām prasībām; Banca d’Italia un Oesterreichische Nationalbank Itālijas un Austrijas dalībai ar SVF saistītās programmās veikto iemaksu atbilstību monetārās finansēšanas aizliegumam; attiecībā uz Banka Slovenije ierosināto uzdevumu uzraudzīt kredītiestāžu atbilstību aizdevumu pārstrukturēšanai Šveices frankos; Central Bank of Cyprus dalību monitoringā attiecībā uz Kipras valdības garantiju shēmu kredītiestādēm Covid-19 pandēmijas laikā; informācijas brīvības prasību ietekmi uz Oesterreichische Nationalbank un Narodowy Bank Polski obligāto rezervju prasībām.

ECB sniedza vairākus atzinumus par nacionālo tiesību aktu projektiem statistikas jautājumos, t.sk. par datiem no starptautiskām uzņēmumu grupām Vācijā; valsts uzņēmumu identifikācijas numuru ieviešanu un uzņēmumu pamatdatu reģistra izveidi Vācijā; statistikas datu vākšanu par pārrobežu pakalpojumiem Austrijā; statistikas datu vākšanu Latvijā un ar kredītiem saistītu datu paziņošanu Beļģijā.

ECB sniedza vairākus atzinumus par nacionālo tiesību aktu projektiem attiecībā uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, t.sk. informācijas brīvības prasību ietekmi Austrijā; pārredzamības regulējuma ietekmi uz līgumiem, kas saistīti ar publisko līdzekļu izmantošanu Portugālē, lai aizsargātu konfidenciālu uzraudzības informāciju; Grieķijas kredītiestāžu atliktā nodokļa aktīviem; Igaunijas kredītiestāžu dibināšanu ar sākumkapitālu 1–5 milj. euro apjomā; Igaunijas Finanšu uzraudzības iestādes veiktās valsts revīzijas atbilstību banku uzraudzības nepieciešamajai neatkarībai; atļauju Somijas un Spānijas kredītiestādēm emitēt segtās obligācijas; termiņiem, kuros Igaunijas Finanšu uzraudzības iestādei vai ECB jānovērtē Igaunijas kredītiestāžu vadības struktūras locekļu un galveno funkciju veicēju piemērotība; Vācijas kredītiestāžu noslēgto ārpakalpojumu līgumu uzraudzību; jauna pamatojuma ieviešanu Slovēnijas kredītiestāžu bankas licences anulēšanas procesa uzsākšanai un noslēguma ieskaita atzīšanu par risku mazinošu attiecībā uz kredītiestādēm, pamatojoties uz Latvijas tiesību aktiem.

ECB sniedza vairākus atzinumus par nacionālo tiesību aktu projektiem attiecībā uz finanšu stabilitāti, t.sk. par Grieķijas Finanšu stabilitātes fonda līdzdalību Grieķijas kredītiestāžu kapitālā palielināšanas nolūkos, kas nav piesardzības rekapitalizācijas vai noregulējuma nolūki; Latvijas Bankas makroprudenciālās pilnvaras un instrumentu kopumu; aizdevumu pārstrukturēšanu Šveices frankos Slovēnijā; Ungārijas forinta termiņu struktūru nesabalansētības regulējumu un izslēdzošā ieskaita piemērošanu Latvijā.

9.3. Monetārās finansēšanas un privileģētās piekļuves aizlieguma ievērošana

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 271. panta d) punktu ECB uzticēts uzdevums veikt monitoringu, kā ES nacionālās centrālās bankas (NCB) ievēro Līguma 123. un 124. pantā un Padomes Regulās (EK) Nr. 3603/93 un Nr. 3604/93 noteiktos aizliegumus. 123. pants aizliedz ECB un NCB nodrošināt norēķinu konta pārsnieguma iespējas vai jebkāda cita veida kredīta iespējas valdībām un ES institūcijām vai struktūrām, kā arī iegādāties šo institūciju emitētus parāda instrumentus sākotnējā tirgū. 124. pants aizliedz jebkuru pasākumu (ja vien tā pamatā nav prudenciālu apsvērumu), kas nodrošina valdībām un ES institūcijām vai struktūrām privileģētu piekļuvi finanšu iestādēm. Vienlaikus ar ECB Padomi minēto nosacījumu ievērošanu dalībvalstīs monitorē Eiropas Komisija.

ECB monitorē arī ES valstu centrālo banku veiktās tādu parāda instrumentu iegādes otrreizējā tirgū, kurus emitē iekšzemes valsts sektors, citu dalībvalstu valsts sektors un ES institūcijas un struktūras. Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 3603/93 apsvērumu daļu valsts sektora parāda instrumentu iegādi otrreizējā tirgū nedrīkst izmantot Līguma 123. pantā noteiktā mērķa apiešanai. Šādas iegādes nedrīkst kļūt par valsts sektora netiešas monetārās finansēšanas veidu.

Līguma 123. un 124. pantā noteiktie aizliegumi kopumā tikuši ievēroti

2021. gadā ECB veiktais monitorings apstiprināja, ka Līguma 123. un 124. panta noteikumi kopumā tikuši ievēroti.

ECB turpinās monitorēt Magyar Nemzeti Bank līdzdalību Budapeštas Biržā, jo Magyar Nemzeti Bank veikto Budapeštas Biržas kontrolpaketes iegādi 2015. gadā joprojām var uzskatīt par iemeslu bažām saistībā ar monetāro finansēšanu.

Bank Ceannais na hÉireann/Central Bank of Ireland 2021. gadā veiktā aktīvu samazināšana saistībā ar Īrijas Banku noregulējuma iestādi (Irish Bank Resolution Corporation), pārdodot ilgtermiņa mainīgas procentu likmes parādzīmes, ir solis nepieciešamās šo aktīvu pilnīgas atsavināšanas virzienā. Pārdošanas turpināšana atbilstošā tempā varētu vēl vairāk mazināt pastāvošās nopietnās bažas par monetāro finansēšanu.

Tādu saistību finansēšana, kas valsts sektoram uzliktas saistībā ar SVF, netiek uzskatīta par monetāro finansēšanu, ja vien tās rezultātā rodas prasījumi ārvalstu valūtās, kam ir visas rezervju aktīviem raksturīgās īpašības. Tomēr finanšu ziedojumi, ko vairākas NCB ar SVF starpniecību sniegušas parādu atvieglošanai nabadzīgās valstīs ar ļoti augstu parāda līmeni, nerada prasījumus ārvalstu valūtās. Tāpēc šāds veids, kā NCB sniedz finanšu ieguldījumu SVF iniciatīvās, pārkāpj monetārās finansēšanas aizliegumu un nepieciešami koriģējoši pasākumi.

10. ECB ES un starptautiskā kontekstā

ECB 2021. gadā turpināja uzturēt ciešu dialogu ar Eiropas un starptautiskajām sadarbības institūcijām. ECB attiecības ar Eiropas Parlamentu ir ECB pārskatatbildības regulējuma stūrakmens. ECB visu gadu cieši sadarbojās ar Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komiteju (ECON), piedaloties regulārās uzklausīšanās, vēstuļu apmaiņā un papildu sanāksmēs saistībā ar stratēģijas izvērtējumu un digitālo euro. Ārpus Eiropas ECB arī konstruktīvi iesaistījās dialogā ar G20 valstu finanšu ministrijām un centrālajām bankām, kā arī diskusijās ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) saistībā ar centrālajām bankām, īpašu uzmanību pievēršot politikas reakcijai, lai veicinātu globālo atveseļošanos no Covid-19 pandēmijas. ECB arī veicināja tās ekspertīzes un viedokļa ietveršanu starptautiskajos forumos paustajā vienotajā Eiropas Savienības vai euro zonas valstu nostājā. Pasaules tautsaimniecības atbalstam būtisks notikums bija SVF jauna vispārēja Speciālo aizņēmuma tiesību sadale, un Eurosistēma piedalījās Speciālo aizņēmuma tiesību apmaiņas brīvprātīgā tirgus veiksmīgas darbības nodrošināšanā.

10.1. ECB pārskatatbildība

Līdztekus neatkarībai jānodrošina atbilstošs pārskatatbildības līmenis

Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) ECB piešķirtā neatkarība ļauj tai veikt savu cenu stabilitātes nodrošināšanas uzdevumu, nepakļaujoties politiskajam spiedienam. Līdztekus neatkarībai jānodrošina atbilstošs pārskatatbildības līmenis, un Līgumā noteikts, ka ECB ir pienākums sniegt pārskatus Eiropas Parlamentam – institūcijai, ko veido ES iedzīvotāju ievēlēti pārstāvji. ECB pārskatatbildības pret Eiropas Parlamentu efektīva īstenošana bijusi un joprojām ir obligāta ECB. Divvirzienu dialogs ar Eiropas Parlamentu ļauj ECB izskaidrot savas darbības ES iedzīvotāju pārstāvjiem un uzklausīt viņu bažas. ECB pārskatatbildības prakse attīstījusies elastīgi, nodrošinot stingrākas prasības, nekā noteikts LESD 284. panta 3. punktā. To papildina arī Eiropas Savienības Tiesas veiktā pārbaude.

Sadarbība ar Eiropas Parlamentu

ECB prezidente 2021. gadā apmeklēja četras regulārās ECON komitejas sanāksmes un februārī piedalījās plenārsesijas debatēs par ECB 2019. gada pārskatu. ECB viceprezidents 2021. gada aprīlī iepazīstināja ECON ar ECB 2020. gada pārskatu. Saistībā ar šo notikumu ECB publicēja atsauksmes par Eiropas Parlamenta ieguldījumu, kas sniegts rezolūcijā par 2019. gada pārskatu. ECB 2021. gadā sniedza arī atbildes uz Eiropas Parlamenta deputātu 46 rakstiskiem jautājumiem.

Papildus šai regulārajai sadarbībai ECB stratēģijas izvērtējuma un digitālā euro kontekstā cieši sadarbojās arī ar ECON komiteju (sk. 11. ielikumu). ECON komitejas locekļu delegācija februārī piedalījās gadskārtējā vizītē ECB. 2021. gadā tā notika virtuālā formātā. Turklāt maijā ECB uzklausīšanas pasākuma ietvaros organizēja vēl vienu virtuālu vizīti par stratēģijas izvērtējumu un saistībā ar digitālo euro, kurā piedalījās ECB prezidente un Valdes locekļi F. Leins (Lane) un A. Paneta (Panetta). Pēc stratēģijas izvērtējuma rezultātu paziņošanas 8. jūlijā ECB arī organizēja tikšanos ar ECON komiteju, lai skaidrotu jauno monetārās politikas stratēģiju un atbildētu uz ECON komitejas locekļu jautājumiem.

Saskaņā ar jaunāko Eurobarometer apsekojumu 79% euro zonas respondentu atbalsta euro un 47% uzticas ECB.[116] Tas liecina par abu pirms pandēmijas līmeņa rādītāju kāpumu (2019. gada rudens) un ir labs salīdzinājums ar iepriekšējām krīzes epizodēm. Šie uzlabojumi liecina, ka iedzīvotāji atzīst ECB veikto darbu, reaģējot uz pandēmijas krīzi un uzlabojot savu komunikācijas praksi ar iedzīvotājiem. ECB turpinās centienus veidot konstruktīvu dialogu ar Eiropas Parlamentu un iedzīvotājiem, lai izskaidrotu savus lēmumus un uzklausītu viņu bažas.

10.2. Starptautiskās attiecības

G20 valstis

ECB konstruktīvi iesaistījās G20 valstu iniciatīvās, lai risinātu ar Covid-19 krīzi, klimata pārmaiņām un finanšu sektoru saistītos jautājumus

G20 valstu finanšu ministri un centrālo banku prezidenti vairākkārt uzsvēra, ka turpinās izmantot visus pieejamos instrumentus tik ilgi, cik būs nepieciešams, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmiju. Raugoties nākotnē, G20 valstis uzsvēra nepieciešamību pēc arvien mērķtiecīgāka atbalsta, lai nodrošinātu iekļaujošu, digitālu, zaļu un ilgtspējīgu atveseļošanos, un apstiprināja daudzgadu brīvprātīgu rīcības plānu ilgtspējīgai finansēšanai. Attiecībā uz citiem jautājumiem, kas saistīti ar finanšu sektoru, G20 valstis sāka īstenot pārrobežu maksājumu veicināšanas plānu un rīkoja diskusijas par centrālo banku digitālajām valūtām un globālajām stabilajām kriptomonētām. G20 valstis arī atzīmēja nepieciešamību stiprināt nebanku finanšu starpniecības pakalpojumu sektora, t.sk. naudas tirgus fondu, noturību un apstiprināja attiecīgās Finanšu stabilitātes padomes darba programmas. Turklāt G20 valstis apstiprināja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas īpašo vienošanos par starptautisko nodokļu reformu. Lai sniegtu atbalstu mazāk aizsargātajām valstīm, G20 valstis strādāja pie tā, lai novērstu parāda līmeņa izraisīto ievainojamību, ārpus pagaidu parāda apkalpošanas maksājumu atlikšanas iniciatīvas apstiprinot vienotu parādu atmaksas kārtību.

Ar SVF un starptautisko finanšu arhitektūru saistītie politikas jautājumi

Jaunas SVF iniciatīvas, lai atbalstītu tā dalībvalstis pandēmijas seku pārvarēšanā

SVF joprojām bija galvenā loma starptautiskās sabiedrības reakcijā uz pandēmiju, un kopējais atbalsta apjoms kopš 2020. gada marta tika palielināts, izsniedzot aizdevumus gandrīz pusei tā dalībvalstu, īpaši zemu ienākumu valstīm (ZIV). Neraugoties uz plašo aizdevumu klāstu, SVF resursi joprojām bija pietiekami, tomēr tika pastāvīgi uzraudzīti. Būtisks notikums pasaules tautsaimniecībā 2021. gada vasarā bija SVF vēsturiski lielākā Speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) apjoma vispārējais piešķīrums (sk. 12. ielikumu). 2021. gadā organizētajās gadskārtējās sanāksmēs tika panākta arī vispārēja vienošanās par brīvprātīgu SDR novirzīšanu no dalībvalstīm ar spēcīgu ārējo pozīciju uz ZIV un mazāk aizsargātajām valstīm ar vidējiem ienākumiem, t.sk. tuvākajā laikā izveidojot un nodibinot jaunu SVF administrētu Noturības un ilgtspējības trastu (RST). Lai ECBS centrālās bankas aizdotu SDR RST, būs jānodrošina šo SDR rezerves aktīvu raksturs, kas nozīmē pietiekamu likviditāti un zemu centrālo banku prasību kredītrisku.

Ņemot vērā pandēmijas ietekmi uz parāda situāciju daudzās valstīs, SVF turpināja iesaistīties parāda situācijas uzlabošanas programmas īstenošanā. Rekomendāciju kopums, kas ietverts ECBS Starptautisko attiecību komitejas darba grupas ziņojumā par SVF lomu valsts parāda pārstrukturēšanā, sniedza vērtīgu ieguldījumu SVF ar parādu saistītās politikas, īpaši kreditēšanas un parādu politikas, pārskatīšanā.

Valstīm atveseļojoties no krīzes, SVF uzraudzības nozīme palielināsies, jo tām nepieciešamas konsultācijas par virzību uz zaļu, iekļaujošu un digitālu atveseļošanos. Tāpēc SVF 2021. gada maijā pabeidza visaptverošu uzraudzības pārbaudi un finanšu sektora novērtēšanas programmas pārskatīšanu. Tas arī izstrādāja ar klimata pārmaiņām saistītu politikas problēmu risināšanas stratēģiju. SVF 2022. gadā pabeigs 2012. gada institucionālā redzējuma par kapitāla plūsmu liberalizāciju un vadību (kas noteiktos apstākļos ļauj izmantot kapitāla plūsmu vadības pasākumus) pārskatīšanu.

11. ielikums
Sadarbība ar Eiropas politikas veidotājiem saistībā ar digitālā euro projektu

Eiropas iestāžu un institūciju darbības saskaņošana, paturot prātā to attiecīgās pilnvaras un neatkarību, būs viens no būtiskiem veiksmīgas digitālā euro ieviešanas priekšnoteikumiem. Eiropas Parlaments un citas ES institūcijas atzinīgi novērtējušas Eurosistēmas darbu pie digitālā euro, [117] savukārt ECB centusies ar Eiropas politikas veidotājiem izveidot ciešu sadarbību, kas pastiprinājusies kopš digitālā euro projekta izpētes posma uzsākšanas.[118] Turpināsies regulāra viedokļu apmaiņa par galvenajiem digitālā euro izstrādes jautājumiem un ar to saistītajiem politikas aspektiem, lai nodrošinātu, ka Eiropas Parlamenta un citu Eiropas politikas veidotāju paustie viedokļi var izskanēt Eurosistēmas ietvaros rīkotajās diskusijās.[119] Par jebkādām nepieciešamām pārmaiņām ES tiesiskajā regulējumā pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma lems Eiropas Savienības likumdevēji.

Turpinās tehniskais darbs kopā ar Eiropas Komisiju. Kopš 2021. gada janvāra ECB un Eiropas Komisijas dienesti tehniskā līmenī kopīgi pārskatījuši plašu politikas, juridisko un tehnisko jautājumu loku saistībā ar iespējamo digitālā euro ieviešanu, ņemot vērā to attiecīgās pilnvaras un neatkarību, kas noteiktas Līgumos.[120] Šī apvienotā grupa izrādījusies vērtīgs forums viedokļu par digitālā euro aspektiem apmaiņai un saskaņošanai.

Visu 2021. gadu ECB ar Eiropas Parlamentu apmainījās viedokļiem par digitālo euro. Valdes loceklis Fabio Paneta (Fabio Panetta) aprīlī un novembrī pārrunāja ar Ekonomikas un monetāro lietu komiteju (ECON) ECB darbu ar digitālo euro.[121] ECB prezidentes piedalīšanās regulārās uzklausīšanās, plenārsesijas debates par Eiropas Parlamenta rezolūciju par ECB 2020. gada pārskatu un ECON locekļu virtuālā vizīte ECB sniedza Eiropas Parlamenta deputātiem papildu iespējas uzzināt vairāk par digitālā euro projektu. Turklāt ECB prezidente, atbildot uz vairākiem Eiropas Parlamenta deputātu rakstiskiem jautājumiem, pauda ECB viedokli par digitālo euro.[122]

Euro zonas finanšu ministri vairākkārt pārrunāja ar euro kā digitālo valūtu saistītos jautājumus. Eurogrupa 2021. gada aprīlī un jūlijā, kad tika nolemts organizēt regulāras Eurogrupas diskusijas par digitālā euro ietekmi, izvērtēja digitālā euro projektu.[123] Pirmā no šīm ministru diskusijām notika 2021. gada novembrī, un tajā īpaša uzmanība tika pievērsta digitālā euro politikas mērķiem un izmantošanas iespējām globālā kontekstā, kas pārrunātas ar dalībvalstīm organizētā tehniskā seminārā.[124]

12. ielikums
Jaunais Speciālo aizņēmuma tiesību piešķīrums no Eurosistēmas viedokļa

Lai apmierinātu ilgtermiņa globālo pieprasījumu pēc rezervēm, uzlabotu globālo likviditāti un palīdzētu valstīm efektīvāk pārvarēt pandēmijas izraisīto krīzi, 2021. gada 23. augustā stājās spēkā jauns Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vispārējais Speciālo aizņēmuma tiesību (SDR)[125] piešķīrums aptuveni 650 mljrd. ASV dolāru vērtībā. Tā apjoms kopumā trīs reizes pārsniedza esošā SDR piešķīruma līmeni. Visas SVF dalībvalstis, t.sk. visas ES valstis, saņēma SDR proporcionāli to apmaksātajām SVF kvotām. ECB nesaņēma SDR, jo tā nav SVF dalībniece. Taču, tā kā ECB ir atzīta SDR turētāja, tā var veikt darījumus ar SDR.

Valstis var turēt SDR kā daļu no saviem rezerves aktīviem vai konvertēt tās brīvi izmantojamās valūtās. Šāda konvertācija galvenokārt notiek SDR tirgū, un to nodrošina tās SVF dalībvalstis, kuras vienojušās par SDR pirkšanu un pārdošanu un parakstījušas brīvprātīgu tirdzniecības vienošanos (BTV). SVF darbojas kā starpnieks starp SDR pārdevējiem un pircējiem. Jaunā piešķīruma mērķa sasniegšanu veicina labi funkcionējošs SDR tirgus. Tāpēc pirms faktiskā piešķīruma Eurosistēmas centrālās bankas vienojās par savu BTV pārskatīšanu ar mērķi proporcionāli palielināt kopējo absorbēšanas kapacitāti un koriģēt vairākas darbības iezīmes, lai panāktu lielāku saskaņotību Eurosistēmas ietvaros. Arī labi funkcionējošām BTV būtu izšķiroša nozīme tuvākajā laikā izveidojamā un nodibināmā SVF administrētā Noturības un ilgtspējības trasta darbības efektivitātes nodrošināšanā.

2021. gada beigās 35 SVF dalībvalstis (t.sk. 17 euro zonas valstis, no kurām Lietuva un Igaunija nesen parakstīja jaunas BTV) un viena atzīta SDR turētāja (ECB) bija noslēgušas BTV, nodrošinot kopējo pirktspēju[126] 240 mljrd.SDR apjomā un pārdošanas kapacitāti 123 mljrd. SDR apjomā. Tādējādi Eurosistēmai ir vienojoša loma pasaules centienos nodrošināt likviditāti un veicināt atveseļošanos pēc pandēmijas.

11. Laba pārvaldība un lielāka sociālā un vides ilgtspējība ECB

ECB 2021. gadā apņēmās sākt sniegt visaptverošāku pārskatu par iekšējām un ārējām iesaistītajām pusēm aktuālām vides, sociālajām un pārvaldības (ESG) ilgtspējības tēmām. Tāpēc tika uzsākta ECB esošās vides pārskatu sniegšanas sistēmas paplašināšana, tajā, ņemot vērā nefinanšu informācijas sniegšanas direktīvas prasības, iekļaujot pārvaldības, sociālos un personāla jautājumus.[127]Šajā nodaļā sniegts kopsavilkums par ECB pieeju šīm tēmām, kas tika noteiktas būtiskuma novērtēšanas pasākuma ietvaros. Šim pasākumam bija būtiska nozīme, gan nosakot pārskatu saturu, gan informējot par gaidāmo ECB darbības stratēģijas pārskatīšanu ar mērķi turpināt integrēt ilgtspējību organizācijas pārvaldībā.

11.1. Ilgtspējības un ar to saistītās ietekmes un risku pārvaldība

ECB 2021. gadā noteica savas galvenās ilgtspējības tēmas, īstenojot būtiskuma novērtēšanas pasākumu, ko koordinēja iekšējā darba grupa, kurā darbojās organizācijai nozīmīgu jomu pārstāvji. Novērtējuma pirmā daļa ietvēra ilgtspējības tēmu izvēli, balstoties uz esošajām ilgtspējības pamatnostādnēm, standartiem un etalonvērtībām, kā arī uz ECB situācijas un attiecīgo ieinteresēto pušu gaidu analīzi. Novērtējuma otrā daļa ietvēra aktīvu sadarbību ar iekšējiem un ārējiem darījuma partneriem, t.sk. nacionālo centrālo banku (NCB), Eiropas institūciju un dažu ECB galveno ārējo pakalpojumu sniedzēju pārstāvjiem.

ECB 2021. gadā veica pirmo būtiskuma novērtēšanas pasākumu, lai noteiktu organizācijai būtiskākos vides, sociālos un pārvaldības jautājumus

Tēmu aktualitāte (t.i., būtiskums) tika izvērtēts, ņemot vērā gan iekšējo, gan ārējo perspektīvu attiecībā uz to, kā ilgtspējības jautājumi ietekmē organizāciju, un organizācijas ietekmi uz sabiedrību un vidi. Identificētās būtiskās tēmas tika prezentētas Valdei un izmantotas, lai noteiktu galvenās gada pārskatā iekļaujamās tēmas (sk. 11.1. att.).

11.1. attēls

ECB būtiskās ilgtspējības tēmas

Avots: ECB.

ECB arī novērš ilgtspējības riskus savas darbības risku pārvaldības ietvaros. Kā sīkāk aprakstīts gada finanšu pārskatu nodaļā par risku pārvaldību, darbības risku pārvaldība ir neatņemama ECB pārvaldības struktūras sastāvdaļa.[128] ECB ieviesusi vadības procesus, kas veicina visu darbības risku, t. sk. jebkuru ESG risku un iespēju, efektīvu pārvaldību.

Praksē ESG riski un iespējas tiek ņemti vērā arī gadskārtējās risku un noturības aktualizēšanas kontekstā. Tie tiek atspoguļoti vides analīzē par attīstības tendencēm, kas tiek izmantotas diskusijās ar augstākā līmeņa vadību. Tos arī ņem vērā, visu gadu ikdienas vadības procesa ietvaros gadskārtējo pasākumu kontekstā vai pēc vajadzības identificējot, novērtējot, reaģējot uz darbības riskiem, incidentiem un kontroles mehānismiem, kā arī ziņojot par tiem un monitorējot tos darbības jomu dalījumā.

11.2. Ētikas un integritātes standartu stiprināšana

ECB aktīvi veicināja savu darbinieku izpratni par ētikas jautājumiem

ECB tika izstrādātas jaunas iniciatīvas, piemēram, Ētikas izpratnes nedēļa, Ētikas atvērto durvju dienas jaunajiem darbiniekiem un specializētas mācību sesijas, lai darbiniekus efektīvāk un ilgtspējīgāk informētu par ētikas noteikumiem, un visi jaunie darbinieki apguva obligāto e-mācību kursu "Rīkoties ētiski". Šīs iniciatīvas vēl vairāk pilnveido esošo ētikas regulējumu, kas piemērojams visiem darbiniekiem un kas ir pamatā ECB apņēmībai veicināt integritāti, labu korporatīvo pārvaldību un augstākā līmeņa ētikas standartu piemērošanu. ECB darbinieki apzinās un izmanto esošo regulējumu: Atbilstības un pārvaldības birojs – struktūra, kas atbildīga par ētikas un pārvaldības nosacījumu ievērošanas monitoringu ECB, 2021. gadā sniedza atbildes uz vairāk nekā 2000 pieprasījumu, pievēršoties dažādām tēmām. Vērojams vienāds sadalījums starp centrālo banku un banku uzraudzības jomas darbinieku iesniegtajiem pieprasījumiem. Gandrīz 60% pieprasījumu bija saistīti ar darbinieku privātajiem finanšu darījumiem, nākamie skaita ziņā – ar ārējām darbībām un ierobežojumiem pēc amata pilnvaru termiņa beigām (sk. 11.1. att.). Atbilstības pārbaudes, kas veiktas ar auditorsabiedrības atbalstu, apstiprināja ECB darbinieku un ECB augstākā līmeņa amatpersonu vispārējo atbilstību privāto finanšu darījumu nosacījumiem.

11.1. attēls

Pārskats par 2021. gadā saņemtajiem ECB darbinieku konsultāciju pieprasījumiem

(pieprasījumu skaits)

Avots: ECB.

2021. gads bija pirmais pilnais trauksmes celšanas instrumenta – tiešsaistes digitālā ziņošanas instrumenta, kas darbojas kopš 2020. gada oktobra un ļauj darbiniekiem ziņot par iespējamiem pārkāpumiem profesionālo pienākumu veikšanā – darbības gads. Gada laikā tika iesniegti dažādi anonīmi un personiski ziņojumi (izmantojot gan trauksmes celšanas instrumentu, gan citus kanālus) par ļoti dažādām tēmām – no cieņas aizskāruma darbā līdz krāpšanās vai piesavināšanās gadījumiem. Visi ziņojumi tiek sākotnēji izvērtēti, un pēc tam var tikt veikti turpmāki pasākumi. ECB Ētikas komiteja turpināja sniegt konsultācijas par ECB augstākā līmeņa amatpersonu Vienotā Ētikas kodeksa īstenošanu un novērtēja Valdes, Padomes un Uzraudzības valdes locekļu iesniegtās interešu deklarācijas pirms publicēšanas ECB tīmekļvietnēs. Turklāt Ētikas komiteja 2021. gadā sniedza arvien vairāk atzinumu, no kuriem lielākā daļa bija saistīti ar privātām darbībām un pēcnodarbinātības pasākumiem.[129]

Pārskatītās ētikas pamatnostādnes vēl vairāk pilnveidos un saskaņos Eurosistēmas NCB un NKI ētikas normas

Eurosistēmas un Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) līmenī regulāras pārskatīšanas rezultātā Padome pieņēma jaunas ētikas pamatnostādnes[130], kas nosaka integritātes standartu uzlabošanu visās euro zonas centrālajās bankās un nacionālajās kompetentajās iestādēs. Lai efektīvāk risinātu interešu konfliktus, pamatnostādnēs nostiprināti noteikumi attiecībā uz pirmsnodarbinātības un pēcnodarbinātības pasākumiem, kā arī privāto finanšu darījumu nosacījumiem. Eurosistēmas centrālajām bankām un nacionālajām kompetentajām iestādēm (NKI) jaunās prasības jāievieš 18 mēnešu laikā.

Šo pārskatīšanu veica Ētikas un atbilstības koordinatoru darba grupa – forums, kuru 2021. gadā pārveidoja par Ētikas un atbilstības konferenci. Padome uzskatīja, ka tas labāk atspoguļotu grupas darbību, tās visas Eurosistēmas un VUM tvērumu, kā arī ētikas un atbilstības jautājumu augošo nozīmi kopumā.

Starptautiskā līmenī ECB bija privilēģija organizēt Daudzpusēju organizāciju ētikas tīkla (DOĒT) 13. gadskārtējo tikšanos, kuru atklāja ECB prezidente un kurā piedalījās augstākā līmeņa ētikas koordinatori no vairāk nekā 40 daudzpusējām starpvaldību institūcijām, lai dalītos labākajā praksē un pārrunātu aktuālos ētikas jautājumus un problēmas, ar kurām tiem nācies saskarties.

11.3. Caurredzamības veicināšana un komunikācija ar sabiedrību

“Mēs pastāvīgi strādājam pie tā, lai mūsu darbība būtu labāk saprotama cilvēkiem, kuri dzīvo euro zonā un kuru ikdienas dzīvi ietekmē mūsu pasākumi.” ECB prezidente Kristīne Lagarda (Christine Lagarde), 2021. gads

ECB 2021. gadā veica nozīmīgus pasākumus, lai tās darbība būtu labāk saprotama plašākai sabiedrībai, īpaši izmantojot inovatīvas monetārās politikas komunikācijas formas (sk. 3. ielikumu). Vienlaikus ECB turpināja pandēmijas radītās problēmas pārvērst iespējās, meklējot jaunus veidus, kā uzrunāt dažādas auditorijas. Tā turpināja pildīt savu apņemšanos nodrošināt dokumentu pieejamību, kas ir būtiska caurredzamības un pārskatatbildības sastāvdaļa, un veica ieguldījumus saziņas ar iedzīvotājiem veidošanā ar mērķi veicināt labāku izpratni par ECB lomu un lēmumu pamatojumu.

Saikne pandēmijas laikā: tiešsaistes komunikācijas ar plašāku sabiedrību uzlabošana

Lai veicinātu tiešsaistes komunikāciju un padarītu savu darbību saprotamāku plašākai auditorijai, ECB 2021. gadā veica būtisku savu tīmekļvietņu pārveidi. ECB tīmekļvietnei un Banku uzraudzības tīmekļvietnei tagad ir jauns dizains ar modernizētu izkārtojumu un uzlabotām meklēšanas iespējām, t.sk. izmantojot mobilās ierīces. Šā jaunā dizaina izstrādē izmantota moderna digitālā dizaina pieeja, kas pamatojas uz vizuālo materiālu, uzlabotas informācijas lasāmības un saistoša ECB un ECB banku uzraudzības jomas darbinieku darba izklāsta veida nodrošināšanu. Liela daļa tīmekļvietņu, īpaši dažādu tēmu galvenās lapas, pieejamas 24 oficiālajās ES valodās. Šo galveno lapu apmeklējumu skaits vairāk nekā divas reizes palielinājās, īpaši pēc jaunā "aptausti, apskati" formāta piedāvāšanas ECB tīmekļvietnēs.

Mūsdienīgi komunikācijas instrumenti, piemēram, ECB blogs un ECB raidieraksts, vēl arvien bija pievilcīgi un veiksmīgi līdzekļi, ar kuru palīdzību sniegt ieskatu politikas veidotāju viedoklī par aktuālām tēmām, piemēram, ECB nesen pieņemtajiem lēmumiem, digitālo euro vai centrālo banku lomu klimata pārmaiņu novēršanā. Pieauga to cilvēku skaits, kuri klausās ECB raidierakstu, īpaši ieinteresēta bija gados jaunāka auditorija. Raidierakstu epizodes aptvēra plašu tēmu loku, t.sk. inflāciju, dzīvnieku metaforu izmantošanu centrālo banku diskursā, sieviešu līderību un dzimumu līdztiesību. Piemēram, raidieraksta epizodi, kurā ECB prezidente Kristīne Lagarda (Christine Lagarde), Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula von der Leiena (Ursula von der Leyen) un ASV Valsts kases sekretāre Dženeta Jellena (Janet Yellen) diskutēja par sieviešu līderību, iekļaujošu tautsaimniecības atveseļošanos no Covid-19 pandēmijas radītās krīzes un transatlantisko sadarbību, klausītāji noklausījās 22 909 reizes.

Pandēmijas laikā ECB sociālo plašsaziņas līdzekļu kanāli nodrošināja vēl vienu līdzekli, lai iesaistītu sabiedrību un tiešā veidā ar to sazinātos. 2021. gadā sekotāju skaits ECB sociālo plašsaziņas līdzekļu kanālos kopumā palielinājās par 15%. Intervijā ar Valdes locekli Izabelu Šnābeli (Isabel Schnabel), kas Twitter Q&A norisinājās 2021. gada aprīlī, šādu pasākumu apmeklējumu skaita ziņā tika sasniegts jauns rekords – I. Šnābeles atbildes tika aplūkotas gandrīz divus miljonus reižu. Šis ar sociālo plašsaziņas līdzekļu starpniecību organizētais pasākums deva viņai iespēju atbildēt uz iedzīvotāju jautājumiem, pievēršoties dažādām tēmām – no negatīvām procentu likmēm līdz ieteikumiem sievietēm, kuras interesē karjeras veidošanas iespējas ECB.

Lai vēl vairāk pastiprinātu centienus komunicēt ar iedzīvotājiem un skaidrot viņiem ECB politiku pat ar pandēmiju saistīto sociālās saskarsmes ierobežojumu apstākļos, ECB Apmeklētāju centrs uzlaboja piekļuvi plašai sabiedrībai piedāvātajām virtuālajām lekcijām un papildināja tās ar jaunām sabiedrības iesaistes aktivitātēm, piemēram, Centra sagatavotajām virtuālajām prezentācijām un iepriekš ierakstītām lekcijām.

Apmeklētāju centra virtuālā lekcija

Caurredzamības veicināšana un komunikācija ar iedzīvotājiem

ECB īstenoja savu apņemšanos nodrošināt caurredzamību un ieguldīja līdzekļus jaunos saziņas ar ES iedzīvotājiem veidos

ECB publiskās piekļuves režīms ir svarīgs tās caurredzamības politikas atbalsta līdzeklis. Tā mērķis ir veicināt ECB caurredzamību un demokrātisko leģitimitāti, piešķirot sabiedrībai plašu piekļuvi ECB dokumentiem, vienlaikus nodrošinot pienācīgu ECB neatkarības un darbības aizsardzību. ECB pēc savas iniciatīvas aktīvi veicināja dokumentu – no vēsturiskiem dokumentiem, kas publicēti pirms ECB dibināšanas, līdz pat plašāku sabiedrību interesējošiem dokumentiem – publicēšanu. Visbeidzot, tādu dokumentu publicēšana, kuros ietvertā informācija atklāta, atbildot uz prasījumiem nodrošināt publisku piekļuvi, arvien vairāk tika izmantota kā ECB apņēmības nodrošināt caurredzamību veicināšanas līdzeklis. Eiropas Ombuda birojs nekonstatēja administratīvas kļūmes, kuras ECB būtu pieļāvusi, apstrādājot pieprasījumus nodrošināt publisku piekļuvi.

ECB 2021. gada septembrī izveidoja jaunu tīmekļvietni ”Jautājiet mums", kurā iedzīvotāji var uzdot jautājumus. Šis jaunais instruments veicina ECB saziņu ar iedzīvotājiem, atvieglojot viņu komunikāciju ar ECB, tieši un proaktīvi piedāvājot informāciju saistībā ar bieži uzdotiem jautājumiem. ECB par iedzīvotāju uzdotajiem jautājumiem atbildīgā grupa 2021. gadā atbildēja uz 25 189 jautājumiem, sniedzot iespēju iedzīvotājiem, kuru vajadzībām tā darbojas, izteikt savu viedokli, uzklausot viņu bažas un gaidas, kā arī saprotamā valodā izskaidrojot ECB pilnvaras, uzdevumus un lēmumus.

Tīmekļvietne "Jautājiet mums"

2021. gadā regulāri tika organizētas arī ECB pilsoniskās sabiedrības semināru sērijas – trijos pasākumos piedalījās Eiropas līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji. Šiem pārstāvjiem bija iespēja apmainīties viedokļiem ar ECB ekspertiem par dažādiem jautājumiem – no makroekonomiskajām norisēm euro zonā un ECB neliela apjoma maksājumu stratēģijas līdz ECB stratēģijas izvērtējuma rezultātiem.

11.4. Noturības, līderības un dažādības veicināšana mūsu kolēģu vidū

ECB darbojas cilvēku labā, tāpēc tā cenšas piesaistīt talantīgus darbiniekus un veicināt viņu izaugsmi darbam Eiropas iedzīvotāju interesēs. Lai to panāktu, ECB izstrādājusi darbinieku iesaistīšanas un motivēšanas politiku un sistēmas, vienlaikus nodrošinot viņu apmierinātību ar darbu, noturību un labbūtību visā profesionālās izaugsmes laikā. Šī politika tiek veidota, arī reaģējot uz mainīgo ārējo vidi. Tā ir cieši saistīta ar ECB centieniem nodrošināt iekļaujošu darbavietu, kas ļautu darbiniekiem sasniegt izcilību un sniegtu atbalstu ECB tās pilnvaru īstenošanā.

Labbūtība un attīstība

Uzmanības centrā – garīgā veselība, savstarpējā saikne un darba un privātās dzīves līdzsvarošana

ECB darbinieki pandēmijas ietekmē 2021. gadā galvenokārt strādāja attālināti. Daudzas organizatoriskās aktivitātes bija vērstas uz ECB darbinieku fizisko un garīgo veselību, komandas savstarpējo saikni un darba apstākļiem.

Trijās pulsa pārbaudēs, kurās vidējais līdzdalības līmenis sasniedza 60%, galvenā uzmanība tika pievērsta kolēģu garīgajai veselībai un komandas savstarpējai saiknei, un tajās tika saņemtas atsauksmes par ECB atbalsta pasākumiem. 2021. gada februāra apsekojums parādīja, ka darbinieku noskaņojums attiecībā uz viņu labbūtību un darba un privātās dzīves līdzsvarošanu sasniedzis zemāko punktu. Nākamie divi apsekojumi (jūnijā un novembrī) liecināja par uzlabojumiem, ko noteica ECB īstenotie pasākumi, reaģējot uz pandēmijas dinamikas vispārējo maiņu.

ECB uzsāka vairākas iniciatīvas, lai mazinātu apsekojumos paustās darbinieku bažas. Virtuālais labklājības centrs visiem darbiniekiem arvien aktīvāk piedāvāja sociālo konsultāciju pakalpojumus, mācības un divas reizes nedēļā organizētus vebinārus par veselības un labbūtības jautājumiem – papildus tika piedāvāti pieci iekšēji sagatavoti tematiski raidieraksti. Visos trijos apsekojumos darbinieku apmierinātība ar ECB lēmumiem saistībā ar darbinieku veselību un drošību svārstījās ap 80%.

Covid-19 vakcinācija

ECB saviem darbiniekiem, ģimenes locekļiem un svarīgiem tiešsaistes konsultantiem ar Vācijas Sarkanā Krusta atbalstu organizēja bezmaksas Covid-19 vakcinēšanos darbavietā. Kopumā vasarā tika vakcinēti aptuveni 2000 cilvēku, un 2021. gada decembrī tika vakcinēti vēl 400 cilvēku (t.sk. tie, kuri saņēma balstvakcīnu). Saskaņā ar iekšējo apsekojumu, balstoties uz atsaucības rādītājiem (65%), 91% respondentu bija pabeidzis pilnu vakcinācijas kursu.

Ieviesti jauni jauno darbinieku integrēšanas pasākumi

ECB 2021. gadā veiksmīgi pieņēma darbā aptuveni 850 jaunu darbinieku. Pandēmija neproporcionāli skāra gados jaunākos darbiniekus un jaunus darbiniekus visā pasaulē. Arī darbinieku aptaujas norādīja uz šīs grupas īpašo ievainojamību attālinātā darba vidē. Lai to mazinātu, ECB atkārtoti saskaņoja darbā pieņemšanas programmu un piedāvāja šai grupai īpašu labbūtības veicināšanas pasākumu kopumu.

Vadītāji tika apmācīti, lai palīdzētu integrēt kolēģus attālināti, un vēlāk ar jaunajiem darbiniekiem tika organizētas speciālas sanāksmes. Turklāt ECB kopā ar citām Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) un Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) institūcijām uzsāka tiešsaistes sadarbības spēli jaunajiem darbiniekiem. Spēles mērķis bija iepazīstināt ar jaunajiem darbiniekiem no visa Eiropas kontinenta, un tā pulcēja aptuveni 2000 cilvēku no 30 dažādām institūcijām.

Pārveidotas mācīšanās un attīstības iniciatīvas

Kopš pandēmijas sākuma ECB pārveidojusi savas mācīšanās un attīstības iniciatīvas, pārejot no mācībām galvenokārt klātienē uz pilnībā attālinātām. Šī pieeja 2021. gadā ļāva ECB darbiniekiem turpināt profesionālo izaugsmi, piedaloties 1421 attālinātā sesijā par dažādiem tematiem – no tehniskām līdz uzvedības prasmēm. Tika uzsākta īpaša programma, kas veltīta vadībai attālinātā un hibrīdā vidē, un vadītāji varēja arī izmantot individuālo vai grupu sagatavošanas atbalstu.

2021. gads bija otrais ECB jaunās karjeras sistēmas ieviešanas gads, kas sniedza pirmo iespēju novērtēt tās sniegumu. Tika veikta apjomīga pārbaude, kas apstiprināja sistēmas pozitīvo ietekmi. Mūsu pieeja, nosakot talantīgu darbinieku novērtēšanu organizācijas iekšienē par prioritāti, veicināja paaugstināšanas amatā rādītāja pieaugumu, savukārt horizontālās mobilitātes rādītājs sasniedza vēsturiski augstāko līmeni. Turklāt pārbaude palīdzēja noteikt veidus, kā mēs varētu padarīt savu sistēmu efektīvāku.

Dažādība un iekļaušana

ECB 2020.–2026. gada dzimumu dažādības stratēģija ietvēra vērienīgus dzimumu dažādības mērķus un atbalsta pasākumus, kas saistīti ar pieņemšanu darbā un paaugstināšanu amatā, kultūru un pārskatatbildību, līderības prasmju attīstīšanu un elastīgu darba laiku. ECB 2021. gadā izstrādāja jaunu darbaudzināšanas programmu un sniedza vadītājiem vispārīgus norādījumus attiecībā uz profesionālajai izaugsmei būtisku uzdevumu sadalījumu. Tā nolēma arī divkāršot bērna kopšanas atvaļinājuma un sekundārā aprūpētāja atvaļinājuma dienu skaitu, lai atbalstītu visas ģimenes un veicinātu ģimenes pienākumu efektīvāku sadalīšanu.

Iekļaujošas darba vides veicināšana

Papildus dzimumu dažādības jautājumiem ECB sadarbībā ar sešiem daudzveidības tīkliem strādāja arī, lai nodrošinātu iekļaujošu darba vidi, vairojot izpratni un veicinot dažādu grupu, piemēram, kolēģu ar invaliditāti, kolēģu ar atšķirīgām kultūras tradīcijām un LGBT+ kopienas, iekļaušanu. ECB 2021. gadā uzsāka iekļaujošās līderības programmu saviem vadītājiem, kā arī vairākus e-mācību moduļus visiem darbiniekiem, lai tie veidotu iekļaujošāku kultūru ECB. Šīs iniciatīvas bija vērstas uz dažādību un iekļaušanu no dažādiem skatpunktiem un ietvēra dažādas tēmas, piemēram, dažādības aspektus, neapzinātu neobjektivitāti un cieņu darbā.

Informācijas par valstspiederību publicēšana

ECB ir nozīmīga Eiropas institūcija, un tās darbinieki ir no visām 27 ES valstīm.[131] Lai veicinātu caurredzamību no viena būtiska dažādības aspekta, ECB nolēma publicēt [132]informāciju par visu darbinieku un atsevišķi – par vadošo darbinieku valstspiederību (sk. 11.1 tabulu). Aktualizēti dati katru gadu tiks ietverti šajā pārskatā.

11.1. tabula

ECB darbinieku un vadītāju īpatsvars valstspiederību dalījumā

Avots: ECB.
Piezīmes. 11.1. tabulā parādīts ECB darbinieku un vadītāju īpatsvars valstspiederību dalījumā, t.i., darbinieki, kuriem ir vairākas valstspiederības, tiek pieskaitīti katrai deklarētajai valstspiederībai. "Visi darbinieki” attiecas uz darbiniekiem, t.sk. vadītājiem, kuriem 2021. gada 31. decembrī bija pastāvīgie darba līgumi, noteikta termiņa darba līgumi, kuri nomaināmi ar pastāvīgajiem darba līgumiem, un noteikta termiņa darba līgumi, kuri nav nomaināmi ar pastāvīgajiem darba līgumiem. "Vadītāji” attiecas uz algas kategorijām. Noapaļošanas rezultātā kopējā summa var pārsniegt 100%.

Jauns konfliktu risināšanas kanāls

Izveidota iekšējā mediācijas funkcija

ECB 2021. gadā nolēma izveidot arī speciālu iekšējo mediācijas funkciju (ar ombuda tipa darbību). Šī jaunā funkcija savā darbībā būs neatkarīga. Mediators palīdzēs pusēm atrisināt ar darbu saistītus konfliktus, ievērojot visstingrāko konfidencialitāti un neitralitāti. Mediācijas pakalpojumi būs pieejami visiem darbiniekiem, un saistībā ar tiem iespējams sazināties jebkurā laikā bez nepieciešamības ievērot kādu formālu procedūru. Mediācijas pakalpojumu izmantošana būs brīvprātīga. Šis jaunais neoficiālais kanāls papildinās esošos oficiālos un neoficiālos konfliktu risināšanas kanālus.

11.5. Klimata pārmaiņu novēršana un ietekme uz vidi

Darbs klimata pārmaiņu jomā ir ECB galvenā prioritāte, un tā tas būs arī nākamajos gados. Tāpēc ECB atbilstoši savām pilnvarām un kompetences jomām veikusi konkrētus pasākumus, lai paplašinātu savas iniciatīvas šajā jomā. Šajā sadaļā sniegts pārskats par ECB galvenajiem sasniegumiem un darbībām šajā jomā un aprakstīts turpmāk veicamais darbs: pirmkārt, tajā aplūkots klimata pārmaiņu centra (KPC) galvenajās stratēģiskajās tematiskajās jomās veiktais darbs (sk. 13. ielikumu); otrkārt, tajā aprakstīts ECB ieguldījums Eiropas un starptautiskās politikas diskusijās; visbeidzot, tajā sniegts pārskats par darbu citās ECB darbības jomās.

ECB aktualizēta informācija par darbu klimata pārmaiņu jomā

Ar klimata pārmaiņām saistīto finanšu stabilitātes, banku uzraudzības un prudenciālās uzraudzības regulējuma risku novēršana

Finanšu stabilitātes un prudenciālās uzraudzības politikas jomā ECB pievērsusi uzmanību tam, kā novērst klimata riskus un tos, iespējams, iekļaut prudenciālās uzraudzības regulējumā, izstrādāt risku uzraudzības regulējumu, t.sk. klimata risku rādītājus un finanšu sistēmas riska darījumus, un stiprināt uz nākotni vērstus klimata risku ietekmes novērtējumus attiecībā uz finanšu starpniekiem (piemēram, izmantojot speciālus klimata pārmaiņu stresa testus). Šajā tematiskajā jomā tiek pētīta arī klimata pārmaiņu radīto risku mazināšanas un pielāgošanās politiku ietekme uz finanšu iestādēm un tirgiem, lai saprastu, kā tās vislabāk spēj veicināt pāreju uz saudzīgumu pret vidi un mazināt ar klimata pārmaiņām saistītās makroekonomiskās izmaksas. ECB Financial Stability Review[133] un ECB/ESRK ziņojumos[134] regulāri monitorē un novērtē finanšu iestāžu un uzņēmumu pakļautību ar klimata pārmaiņām saistītajiem riskiem. 2021. gada septembrī tā publicēja tautsaimniecības mēroga klimata stresa testa metodoloģiju un rezultātus.[135] Informācija tiks izmantota arī 2022. gada uzraudzības klimata pārmaiņu risku stresa testa veikšanai – ECB Banku uzraudzība to veiks, lai pārbaudītu banku gatavību novērtēt klimata pārmaiņu riskus.[136] Banku uzraudzības jomā ECB 2020. gada novembrī publicēja Norādījumus par klimata pārmaiņu un vides riskiem. ECB 2021. gadā aicināja bankas veikt pašnovērtējumu saskaņā ar Norādījumiem un izstrādāt rīcības plānu. 2022. gadā ECB Banku uzraudzība pilnībā pārskatīs banku risku pārvaldības un informācijas atklāšanas praksi.

Klimata pārmaiņu risku integrācija makroekonomiskajos modeļos un monetārās politikas apsvērumi

Makroekonomiskās analīzes un monetārās politikas jomā ECB novērtē ar klimata pārmaiņām un politiku saistītos makroekonomiskos riskus un to ietekmi uz makroekonomiskajām iespēju aplēsēm un risku novērtējumu, t.sk. saistībā ar monetārās politikas transmisiju. [137] Šajā sakarā ECB speciālisti cieši uzrauga makroekonomiskās norises saistībā ar ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu[138] un analizē valstu un Eiropas līmenī pieņemtās pārejas politikas makroekonomisko un strukturālo ietekmi. Saskaņā ar rīcības plānu (sk. 2. ielikumu) šīs tematiskās jomas mērķis ir integrēt klimata riskus ECB "darba zirgu" makroekonomiskajos modeļos, un tā paredz jaunu modeļu izstrādi īpašu ar klimatu saistītu jautājumu, kuri attiecas uz makroekonomiskajām norisēm un monetāro politiku, izpētei. Tiek veikta arī analīze, lai iegūtu labāku izpratni par klimata pārmaiņu potenciālo ietekmi uz monetārās politikas transmisiju. Šis darbības virziens ietver arī konceptuālo darbu pie tā, kā ņemt vērā klimata pārmaiņas ECB monetārās politikas operācijās, t.sk. iespējamās neobjektivitātes tirgus sadalījumā izvērtēšanu, ņemot vērā tirgus nepilnības un alternatīvu sadalījuma veidu priekšrocības un trūkumus.

Klimata pārmaiņu apsvērumu iekļaušana monetārās politikas īstenošanas regulējumā

Eurosistēmas finanšu tirgus operāciju un riska vadības regulējuma ietvaros ECB strādā pie saskaņotā klimata pārmaiņu rīcības plāna izstrādes, lai klimata pārmaiņu apsvērumus iekļautu monetārās politikas īstenošanas regulējumā (sk. 2. ielikumu). Tā analizē Eurosistēmas finanšu riskus saistībā ar tās monetārās politikas riska darījumiem, t.sk. izmantojot Eurosistēmas bilances klimata stresa testu. 2021. gadā šī joma bija vērsta uz rīcības plāna izstrādi, un to vēlāk apstiprināja Padome. Kopš tā laika uzsākts darbs, lai sagatavotos saskaņotā šajā rīcības plānā ietvertā ceļveža ieviešanai. Turklāt ECB kā nodrošinājumu un aktīvu iegādēs sāka pieņemt noteiktas obligācijas ar kuponu maksājumiem, kas saistīti ar ilgtspējības mērķiem.[139] Eurosistēma arī paziņoja par vienotu nostāju attiecībā uz tādu ar klimata pārmaiņām saistītu ilgtspējīgu un atbildīgu ieguldījumu (IAI) principiem, kuri attiecas uz euro denominētiem portfeļiem, kas nav saistīti ar monetāro politiku, un uzsāka Eurosistēmas mēroga datu iepirkumu, lai izvēlētos atbilstošus datu pakalpojumu sniedzējus. Tā sāks publiskot ar klimata pārmaiņām saistīto informāciju par šiem portfeļiem un ECB uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programmu 2023. gada 1. ceturksnī.

ECB ieguldījums ES iniciatīvās, kas saistītas ar klimata pārmaiņām

ES un starptautiskās politikas un finanšu regulējuma jomā ECB sniedz ieguldījumu ES iniciatīvās, piemēram, Eiropas zaļajā kursā, ES ilgtspējīgu finanšu tiesību aktos un starptautisko forumu iniciatīvās. Šajā kontekstā ECB 2021. gadā sniedza ieguldījumu ES politikas programmā, publicējot divus juridiskus atzinumus par tiesību aktu priekšlikumiem direktīvai par korporatīvo ilgtspējības ziņojumu sniegšanu [140] un regulai par Eiropas zaļajām obligācijām.[141] Piedaloties ilgtspējīgas finanšu platformas darbā, ECB palīdzēja izstrādāt ES taksonomijas regulējumu un uzlabot tā lietojamību banku sektorā. Turklāt ECB piedalījās ES ilgtspējības pārskatu sniegšanas standartu izstrādē Eiropas Finanšu pārskatu konsultatīvās grupas (EFRAG) projekta speciālās darba grupas kontekstā. ECB arī sniedza spēcīgu atbalstu ilgtspējīgas finanšu programmas atsākšanai starptautiskajos forumos (īpaši G7, G20 un atjaunotajā G20 Ilgtspējīgu finanšu darba grupā). Tā arī uzsvēra uzticamu un starptautiski konsekventu ilgtspējīgas finansēšanas regulējumu ieviešanas nepieciešamību un atbalstīja Starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) fonda izveidoto Starptautiskās fiskālās ilgtspējības standartu padomi.

Klimata pārmaiņu rādītāju dinamika

Darbs pie klimata pārmaiņu datiem vērsts uz to, lai sagatavotu klimata pārmaiņu rādītājus par fizisko risku, oglekļa pēdas nospiedumu un ilgtspējīgiem finanšu instrumentiem, kā noteikts klimata pārmaiņu rīcības plānā. Pašlaik ciešā sadarbībā ar ECBS un citām Eiropas un starptautiskām organizācijām notiek šādu rādītāju izstrāde. Ar klimata pārmaiņu datiem saistītais darbs ietver arī dažādu tādu klimata datu novērtēšanas un apmaiņas veidu (pašlaik tos galvenokārt nodrošina ārējie tirgus datu sniedzēji) aplūkošanu, kurus ECB izmanto, lai nodrošinātu pilnīgu saskaņošanu un sadarbību ar galalietotājiem. Šis darbības virziens arī seko ārējām norisēm saistībā ar klimata datiem Eiropas un starptautiskajos forumos.

ECB apņemšanās klimata pārmaiņu jomā publicēšana

Papildus iepriekš aprakstītajām stratēģiskajām tematiskajām jomām ECB KPC vadībā izstrādā visaptverošas tēmas, kas aktuālas pašai ECB un daudz plašāk – Eurosistēmā, Eiropas un starptautiskos forumos. Saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 2021. gada Klimata pārmaiņu konferenci (COP26) ECB publicēja apņemšanos klimata pārmaiņu jomā savas atbildības ietvaros sniegt ieguldījumu izlēmīgā politikas rīcībā, lai īstenotu Parīzes nolīgumu un mazinātu klimata pārmaiņu sekas.

ECB aktīva dalība ar klimata jautājumiem saistītos starptautiskos forumos

ECB 2021. gadā aktīvi iesaistījās centrālo banku un uzraugu Finanšu sistēmas ekoloģizācijas tīkla (NGFS) darbā.[142] Tā sniedza būtisku ieguldījumu visos piecos atsevišķajos darba virzienos (mikroprudenciālais virziens un uzraudzība, makrofinansiālais virziens, zaļā finansējuma apjoma palielināšana, trūkstošo datu nodrošināšana un pētniecība) un juridiskajā darba grupā. ECB arī piedalījās Bāzeles Banku uzraudzības komitejas augsta līmeņa ar klimata pārmaiņām saistīto finanšu risku darba grupā,[143] kas strādā, lai panāktu labāku izpratni par Bāzeles regulējuma trijiem pīlāriem un, iespējams, veiktu to grozījumus.[144] Starptautiskā līmenī ECB aktīvi iesaistījās Finanšu stabilitātes padomes, kas izskata ar klimata pārmaiņām saistītos jautājumus, trijos darbības virzienos (t.i., Uzraudzības un regulatīvās sadarbības pastāvīgajā komitejā, Klimata risku darba grupā un Ievainojamības novērtējuma pastāvīgajā komitejā), Ērvinga Fišera Centrālo banku statistikas komitejā (kas darbojas Starptautisko norēķinu bankas pārraudzībā) un G20 datu nepietiekamības novēršanas iniciatīvā, kas veicina ar klimatu saistīto datu saskaņošanu un pieejamību visā pasaulē. Eiropas līmenī ECB sniedza ieguldījumu Eiropas Banku iestādes (EBI) Ilgtspējīgajā finanšu tīklā un EBI caurredzamības un pārskatu sniegšanas apakšgrupās.

ECB pētījumi klimata pārmaiņu jomā un citas pašlaik notiekošās iniciatīvas

ECB darbinieki arvien biežāk īsteno pētniecības projektus klimata pārmaiņu jomā. 2021. gadā ECB Pētījumu sērijā publicēti vairāki pētījumi.[145]

Saistībā ar finanšu tirgus infrastruktūrām (FTI) un maksājumiem ECB sadarbībā ar citām euro zonas nacionālajām centrālajām bankām un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi turpināja strādāt pie vides risku iespējamās ietekmes uz FTI noteikšanas, sākotnēji koncentrējoties uz centrālajiem darījuma partneriem (CDP). Turklāt Deutsche Bundesbank, Čikāgas Federālo rezervju bankas un ECB organizētajā trešajā gadskārtējā kopīgajā konferencē par CDP riska pārvaldību klimata pārmaiņu riski finanšu tirgos tika aplūkoti kā svarīga tēma, kas attiecībā uz finanšu tirgiem vieno vairākas darbības jomas.

ECB veic skaidrās naudas maksājumu aprites cikla novērtējumu euro zonā, lai novērtētu euro banknošu otrā izlaiduma iespējamo ietekmi uz vidi. Turklāt tā īstenoja politiku un pētniecības pasākumus, lai samazinātu euro banknošu izgatavošanas ietekmi uz vidi. Šī politika ietvēra ilgtspējīgas kokvilnas programmu, saskaņā ar kuru ECB apņēmusies palielināt ilgtspējīgas kokvilnas šķiedras izmantošanu euro banknošu papīra izgatavošanā līdz 100%. ECB reizi gadā veica banknošu ražošanas ietekmes uz vidi monitoringu un konstatēja uzlabojumus atkritumu samazināšanas jomā.

Pašas ECB korporatīvās ilgtspējības veicināšana

Visbeidzot, attiecībā uz pašas ECB korporatīvo ilgtspējību ECB mērķis ir vēl aktīvāk darboties ilgtspējības jomā un iesaistīties ar to saistītajos datu sniegšanas procesos. Šī darbības joma ietver arī ECB vides pārvaldības sistēmas izstrādi un ECB kā organizācijas oglekļa pēdas monitorēšanu, kā aprakstīts šās nodaļas pēdējā sadaļā.

13. ielikums
ECB klimata pārmaiņu centrs – organizācija un pārvaldība

Ņemot vērā ECB klimata iniciatīvu skaita palielināšanos, ECB 2021. gadā izveidoja klimata pārmaiņu centru (KPC), lai atbalstītu strukturētu pieeju ECB darbības klimata pārmaiņu jomā koordinēšanai un stratēģiskajai plānošanai. Ņemot vērā klimata jautājumu nozīmi plašākās politikas diskusijās, tika nolemts, ka, lai ECB Eiropas un starptautiskā mērogā sniegtu būtisku ieguldījumu šajā jomā, nepieciešams uzlabot arī pārvaldību un piešķirt resursus. KPC mērķis ir uzlabot arī ECB koordināciju un sadarbību ar Eurosistēmas nacionālajām centrālajām bankām.

KPC galvenais mērķis ir izstrādāt un vadīt ECB klimata stratēģiju, noteikt prioritātes un iezīmēt vīziju par ECB klimata programmu. Lai to panāktu, KPC balstīsies uz zināšanām un kompetenci ECB atsevišķās darbības jomās, vienlaikus nodrošinot saskaņotību un koordināciju visā ECB kopumā. Lai sasniegtu šos mērķus, KPC uzņēmies četrus galvenos pienākumus:

  • atbalstīt darbu visās ECB darbības jomās un galvenās ieinteresētās puses klimata pārmaiņu stratēģijas īstenošanā;
  • koordinēt ārējās un iekšējās aktivitātes klimata pārmaiņu jomā, nodrošinot vispārēju ziņojumu saskaņošanu un veidojot sinerģijas;
  • uzlabot informācijas apmaiņu un komunikāciju, lai palielinātu informētību par ECB darbu klimata pārmaiņu jomā institūcijā un ārpus tās;
  • apvienot darbības jomas un ārējās iesaistītās puses, lai veicinātu sadarbību klimata pārmaiņu jomā.

KPC izveidots kā jauna, atsevišķa struktūrvienība, kas konsultē Valdi un ir tieši pakļauta ECB prezidentam. KPC darbs aptver sešas stratēģiskās tematiskās jomās, kas ietver ar klimata pārmaiņām saistītās aktivitātes ECB: finanšu stabilitāti un prudenciālās uzraudzības politiku, makroekonomikas analīzi un monetāro politiku, finanšu tirgus operācijas un riska pārvaldību, ES un starptautisko politiku un finanšu regulējumu, datus un korporatīvo ilgtspējību. Turklāt KPC saņem un apmainās ar informāciju par citām ar klimata pārmaiņām saistītām aktivitātēm pētniecības, tirgus infrastruktūras un maksājumu, tiesību aktu un banknošu jomā.

A attēlā sniegts pārskats par KPC sešu tematisko jomu pārvaldību un organizāciju.

A attēls

ECB klimata pārmaiņu centra organizācija un pārvaldība

1) Dažas ar prudenciālo politiku saistītās iniciatīvas būs pakļautas Uzraudzības valdes ieguldījumam un lēmumu pieņemšanai.

ECB kā organizācijas ekoloģiskās pēdas samazināšana

ECB vēlas iesaistīties tās kā organizācijas ietekmes mazināšanā un apņēmusies saskaņot savus oglekļa dioksīda emisiju samazināšanas mērķus ar Parīzes nolīgumā noteikto, lai ierobežotu globālo temperatūras paaugstināšanos līdz 1.5°C virs līmeņa, kāds bija pirms industriālā laikmeta. Pieņemot uz zinātni balstītu emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu kā atskaites punktu, ECB šīs apņemšanās ietvaros līdz 2030. gadam jāsamazina oglekļa dioksīda emisijas par 46% (novirze no 2019. gada bāzes scenārija).[146] ECB 2022. gada Vides deklarācijā tiks publicēts jaunu vērienīgu mērķu un pasākumu kopumu 2022.–2024. gadam.

ECB oglekļa pēdas samazināšana

Lai pārvaldītu ietekmi uz vidi, ECB 2007. gadā īstenoja vides aizsardzības politiku un 2010. gadā ieviesa vides pārvaldības sistēmu saskaņā ar ES Vides vadības pārvaldības un audita sistēmu (EMAS) un ISO 14001. Šāda sistemātiska pieeja no 2008. gada līdz 2019. gadam palīdzēja nodrošināt ECB oglekļa pēdas samazināšanos par 37%, lai gan būtiski palielinājies darbvietu skaits. Šis sarukums bija vēl spēcīgāks 2020. gadā, un to galvenokārt noteica Covid-19 pandēmijas izraisīts ar ceļošanu saistīto aktivitāšu kritums.

Vides pārvaldības sistēmu ievieš ECB "zaļā" grupa tā vides koordinatora un vides aizsardzības jomas pārstāvja vadībā, kuri regulāri ar izpilddirektora starpniecību sniedz pārskatus Valdei. Saskaņošanu ar citām darbības jomām veicina aptuveni 60 vides aizsardzības jomas pārstāvju grupa un ECB "zaļās" grupas dalība KPC korporatīvās ilgtspējības darba virzienā.

Katru gadu ECB Vides deklarācijā sniedz informāciju par savu sniegumu attiecībā uz vides aizsardzību un mērķiem.[147] Publikācijā iekļauta informācija par ietekmi uz vidi saskaņā ar EMAS un Siltumnīcefekta gāzu protokolu. Saskaņā ar jaunāko oglekļa pēdas nospieduma novērtējumu ECB 2022. gadā sāks informēt par turpmāko netiešo ietekmi tās vērtību ķēdes posmos, piemēram, attiecībā uz iegādātajām precēm un pakalpojumiem, IT aktīviem, ēku būvniecību, oglekļa emisiju apjomu attālinātā darba rezultātā, enerģijas ražošanu un konferenču apmeklētāju braucieniem. Ziņu sniegšana par šiem papildu elementiem ietvers vēl ciešāku sadarbību ar pakalpojumu sniedzējiem, piemērojot ECB ilgtspējīgas iepirkumu vadlīnijas.

Neraugoties uz Covid-19 pandēmiju, 2021. gadā tika īstenoti dažādi vides uzlabošanas pasākumi. Piemēram, ECB ieviesa ilgtspējīgu pasākumu organizēšanas pamatnostādni, kā arī attiecīgajām sanāksmju grupām tika noteikti klātienes sanāksmju skaita ierobežojumi līdz 50% no vienā gadā plānotajām sanāksmēm, lai pēc pandēmijas samazinātu ar ceļošanu saistīto oglekļa emisiju apjomu. Tāpat kā abos iepriekšējos gados, ECB, atbalstot ar Zelta standartu sertificētos oglekļa dioksīdu kompensējošos projektus, kompensēja arī atlikušās iepriekšējā gada oglekļa emisijas, kuras nevarēja samazināt oglekļa dioksīda emisiju novēršanas pasākumu ietvaros.

Turklāt ECB atbilstoši Eurosistēmas vienotajai nostājai turpināja paplašināt IAI stratēģijas savos portfeļos, kuri nav saistīti ar monetāro politiku.[148]

Savā darbinieku pensiju fondā, ko pasīvi pārvalda divi ārējie aktīvu pārvaldītāji, ECB piemēro IAI politiku, pamatojoties uz selektīvās izslēgšanas un balsošanas pilnvarojuma pamatnostādnēm, kurās iekļauti vides, sociālie un pārvaldības standarti. Balsošanas pilnvaras tiek deleģētas diviem ārējiem aktīvu pārvaldītājiem, kuri neatkarīgi piemēro savu politiku, sniedzot norādījumus par balsstiesībām attiecībā uz korporatīvajām darbībām ECB pensiju fonda kapitāla vērtspapīru turētāju vārdā. 2020. gadā visi tradicionālie kapitāla vērtspapīru etalonindeksi, kuriem sekoja darbinieku pensiju fonds, tika aizstāti ar mazoglekļa ekvivalentiem, kas samazināja kapitāla vērtspapīru portfeļu oglekļa pēdu vairāk nekā par 60%. 2022. gada sākumā ECB arī aizstāja tradicionālo etalonindeksu, kuram seko tās uzņēmumu obligāciju fondi, ar Parīzes nolīgumam pielāgotu etalonu, un bija viena no pirmajām iestādēm, kas pārņēma par labāko uzskatīto tirgus praksi attiecībā uz ES regulējumā ietvertajiem klimata etaloniem. Šis Parīzes nolīgumam pielāgotais etalons noteica uzņēmumu fondu oglekļa dioksīda emisiju sākotnējo samazināšanu par 50%, un nākamajos gados tam sekos turpmāks stabils sarukums vismaz par 7% gadā. ECB turpinās pētīt mazoglekļa indeksu iespējamo piemērošanu citām fiksēta ienākuma aktīvu kategorijām tās pensiju fonda ietvaros, lai vēl vairāk veicinātu oglekļa dioksīda pēdas samazināšanos. Ar pensijām saistīto jautājumu pārvaldību un vadību ECB apstiprina Valde, kuru tās pensiju fonda sastāvā konsultē ieguldījumu komiteja.

ECB savā pašu kapitāla portfeļa pārvaldībā piemēro tematisku IAI stratēģiju, kuras mērķis ir palielināt zaļo vērtspapīru īpatsvaru. 2021. gadā šis īpatsvars palielinājās līdz 7.6%, veicot zaļo vērtspapīru divpusējās iegādes un ieguldot euro denominēto zaļo obligāciju ieguldījumu pūlā centrālajām bankām, kuru Starptautisko norēķinu banka uzsāka 2021. gada janvārī (BISIP G2).[149] 2021. gada septembra beigās BISIP G2 ieguldīja zaļajās obligācijās, un ieņēmumi no tām tiek izmantoti projektu finansēšanai šādās galvenajās kategorijās: 30% tīrā transportā, 21% ūdens un notekūdeņu apsaimniekošanā un 20% atjaunojamās enerģijas resursos.

Tiek lēsts, ka ar ECB fonda daļu saistītā ietekme uz vidi atbilst novērsto oglekļa dioksīda emisiju ekvivalentam, kas atbilst 49 401 vieglajam automobilim, kurš izmantots gada laikā, un uzkrātā enerģija un saražotā atjaunojamā enerģija – 23 392 mājām.

12. Iepazīstieties ar mūsu cilvēkiem

ECB gada pārskata iepriekšējās nodaļās sniegts sīks un faktoloģisks pārskats par ECB galvenajām aktivitātēm un rezultātiem, ko tā 2021. gadā sasniegusi atbilstoši savai kompetencei. Daudzos gadījumos šie sasniegumi bija iespējami, sadarbojoties kolēģiem, kuri darbojas dažādās jomās Eurosistēmas un ECBS ietvaros vai pat ārpus tām. Turpmākie mūsu kolēģu stāsti ļauj ieskatīties šajā sadarbībā un ieskicē to, kā viņi sniedz reālu ieguldījumu ECB sasniegumos.

Urzela Baumane (Ursel Baumann), daļas vadītāja vietniece, Monetārās politikas ģenerāldirektorāts

2020. un 2021. gadā uz ECB monetārās politikas stratēģijas izvērtēšanas laiku es biju norīkota darbā Projektu biroja stratēģijas izvērtēšanas grupā – tā ir neliela, bet ļoti efektīva komanda, kurā darbojas kolēģi ar ļoti dažādām prasmēm (piemēram, ekonomikas, projektu izstrādes, koordinēšanas un vadības, IT un komunikācijas jomā) un kura tika izveidota, lai koordinētu un veidotu ar šo izvērtēšanu saistītās aktivitātes.

Izvērtēšanas procesā notika būtiska sadarbība starp vairāk nekā 650 Eurosistēmas darbiniekiem gan no ECB, gan euro zonas NCB. Lielākoties analītiskais atbalsta darbs ekonomikas un monetārās politikas jautājumu risināšanā tika veikts, iesaistoties kopīgās darba plūsmās, un tajās gūtie rezultāti vēlāk tika publicēti ECB stratēģijas pārskatīšanas Speciālo pētījumu sērijā. Tā kā biju viena no darba virziena vadītājām attiecībā uz inflācijas gaidām, es saskāros ar reālu izaicinājumu vadīt šo darbu attālināti. Tomēr mēs spējām tikt galā ar šo situāciju, jo darbiniekiem bija augsts motivācijas līmenis un spēcīga mērķa izjūta, ierobežotā laika periodā veicot labāko iespējamo analīzi.

Kopumā pārskatīšanas procesa uz sadarbību vērstais un iekļaujošais raksturs ļāva sasniegt (vismaz) divus mērķus: pirmkārt, tas deva iespēju iegūt stabilākus ECB jaunās monetārās politikas stratēģijas pamatā esošos analītiskos rezultātus, nodrošinot dažādu viedokļu uzklausīšanu, un, otrkārt, tas vairoja darbinieku un politikas veidotāju uzticēšanos Padomei. Bija ārkārtīgi patīkami vērot, kā lēmumi pamazām iegūst apveidus un visbeidzot jaunā stratēģija tiek vienprātīgi apstiprināta.

Aleksandra Kalmuka (Alexandra Calmuc), vecākā darbības nepārtrauktības speciāliste, Atbalsta funkciju birojs, Darbības riska un darbības nepārtrauktības nodaļa

Daudzas organizācijas saskārušās ar grūtībām pielāgoties nepārtraukti mainīgajai pandēmijas dinamikai. Mūs ECB pozitīvi ietekmēja koordinēta reakcija, ko noteica veiksmīga savstarpēja sadarbība Incidentu novēršanas grupas (ING) ietvaros.[150]

Kopš pandēmijas uzliesmojuma ING aktīvi monitorējusi situāciju Frankfurtē, Vācijā un Eiropā un ieteikusi darba kārtību un aizsardzības pasākumus atbilstoši norisēm un iestāžu pieņemtajām vadlīnijām. Ikviens no iesaistītajiem sniedzis savu ieguldījumu, visu darbinieku un ECB interešu vārdā daloties pieredzē.

Mani pienākumi bija koordinēt ING apakšgrupas un izstrādāt vienotos ieteikumus Valdei. Jau pašā pandēmijas sākumā mēs sapratām, ka mūsu darbs vairāk atgādinās maratonu, nevis sprintu. Esmu ārkārtīgi pateicīga ikvienam ING dalībniekam par šā izaicinājuma pieņemšanu. Neraugoties uz virtuālo vidi, mums izdevās uzturēt kontaktu un veiksmīgi sadarboties. Mēs lepojamies ar to, ka līdz šim esam noorganizējuši 111 ING sanāksmju un snieguši 270 rekomendāciju, kā arī turpinām paust apņēmību un izrādīt entuziasmu.

Gajs Čārlzs Mariks (Guy-Charles Marhic), ECB pārstāvniecība Londonā, Starptautisko un Eiropas attiecību ģenerāldirektorāts

Es uzņēmos savus jaunos pienākumus ECB pārstāvniecībā Londonā 2021. gada 1. februārī. Pēc breksita Apvienotā Karaliste joprojām ir nozīmīgs ES ekonomiskais un finanšu partneris, un ECB savu pilnvaru ietvaros jāseko norisēm Apvienotajā Karalistē. ECB pārstāvniecības biroja galvenie mērķi ir monitorēt ar Apvienoto Karalisti saistītās regulatīvās un politiskās norises un Apvienotās Karalistes finanšu sektora un tautsaimniecības tendences, apkopot informāciju par Apvienotās Karalistes iestāžu politiskajiem uzskatiem un izskaidrot mūsu Apvienotās Karalistes partneriem ECB politiku un ES institucionālās reformas.

Kopš ierašanās Londonā esmu izveidojis plašu kontaktu loku gan valsts sektorā (piemēram, ar Anglijas Banku, Finanšu ministriju (HM Treasury) un ES nacionālo centrālo banku un ārvalstu centrālo banku pārstāvjiem), gan privātajā sektorā (piemēram, bankās, tirdzniecības apvienībās un domnīcās). Es ziņoju ECB par rezultātiem un bieži sazinos ar dažādu darbības jomu vadītājiem un darbiniekiem, kuri ir atbildīgi par starptautiskajām attiecībām, maksājumiem, finanšu stabilitāti un banku uzraudzību.

ECB birojs pārstāv Eiropas Savienības delegāciju Apvienotajā Karalistē. Tas man dod iespēju tikties ar jauniem kolēģiem, organizēt dažas tikšanās un, ja iespējams, strādāt kopā. Šī papildināšanās ir svarīga, jo arī vairākiem ES delegācijas darbiniekiem ir līdzīga interese par regulatīvajām, makroekonomiskajām un politiskajām norisēm Apvienotajā Karalistē.

Marija Soledada Ramosa Posenti (María Soledad Ramos Possenti), Atbilstības un pārvaldības analītiķe, Atbilstības un pārvaldības birojs, Sekretariāta ģenerāldirektorāts

Kā Atbilstības un pārvaldības biroja Ētikas un integritātes grupas dalībniece un Ētikas un atbilstības konferences (ĒAK) sekretāre cieši sadarbojos ar saviem Eurosistēmas un Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) kolēģiem. ĒAK (šobrīd virtuālās) sanāksmes sniedz lielisku iespēju sazināties ar citu institūciju kolēģiem, dalīties vienam ar otra praktisko pieredzi un mācīties no tās, kā arī turpināt kopīgi strādāt pie ētikas un atbilstības standartu izstrādes.

Es nesen strādāju pie grūta projekta, kura mērķis bija uzlabot un saskaņot integritātes standartus visās Eurosistēmas un VUM iestādēs. Biju gandarīta, ka Padome 2021. gada novembrī apstiprināja šo darbu, pieņemot pārskatītās ētikas pamatnostādnes, tādējādi noslēdzot ilgo procesu, kurš dažkārt ietvēra sarežģītas diskusijas. Mēs tomēr nonācām pie kopsaucēja, ka mūsu publiskās pilnvaras liek mums ieviest mūsdienīgus ētikas regulējumus, lai palīdzētu saglabāt iedzīvotāju uzticēšanos Eurosistēmai un VUM. Pateicoties ĒAK konstruktīvajam un sadarbības garam (t.sk. ECB kolēģu atbalstam), mēs spējām strādāt kopā un sasniegt stabilus rezultātus. Tagad es vēlos turpināt sadarbību ar ĒAK, ieviešot pārskatītās ētikas pamatnostādnes, kas mums ECB nozīmēs mūsu pašu ētikas regulējuma pārskatīšanu.

Fabio Tamburini (Fabio Tamburrini), ekonomists, klimata pārmaiņu centrs

ECB 2021. gada sākumā izveidoja klimata pārmaiņu centru (KPC), lai kopīgiem spēkiem, iesaistot dažādu bankas darbības jomu speciālistus, risinātu ar klimata pārmaiņām saistītus jautājumus. Vairāk nekā četrus gadus pildot savus iepriekšējos darba pienākumus ilgtspējīgu finanšu jomā Starptautisko un Eiropas attiecību ģenerāldirektorātā, es vēlējos piedalīties šajā jaunajā projektā un palīdzēt jaunajai komandai veidot un koordinēt ECB klimata programmu. Ņemot vērā tēmas daudzšķautņaino raksturu, centra darbība organizēta sešos virzienos, kas ietver bankas dažādās ar klimata pārmaiņām saistītās aktivitātes. Esmu atbildīgs par darba plūsmu ES un starptautiskās politikas un finanšu regulējuma jomā. Tā ietver ECB iesaistes ES klimata politikas īstenošanā, ilgtspējīgu finanšu tiesību aktu izstrādē un iniciatīvās starptautiskos forumos (piemēram, G7 un G20) koordinēšanu. Lielākoties mans darbs ietver sadarbību ar ES iestādēm un starptautiskajām organizācijām. Nosaukšu tikai vienu: esmu ES Ilgtspējīgas finanšu platformas, kas sniedz Eiropas Komisijai konsultācijas par ES taksonomiju un ES ilgtspējīgu finanšu programmu, dalībnieks. Darbs KPC sniedz ļoti vērtīgu pieredzi: tajā apvienojas jaunuzņēmuma degsme un komandas gars ar izpratni, ka mēs strādājam, lai risinātu mūsu laika nopietnāko sabiedrības problēmu.

Gijsberts ter Kuile (Gijsbert ter Kuile), grupas vadītājs, juridiskais konsultants, Uzraudzības valdes sekretārs un ECB Varavīksnes tīkla Valdes priekšsēdētājs

Kā ECB banku uzraudzības jomas juridiskais konsultants palīdzu uzlabot kredītiestāžu drošību un stabilitāti. Tas sniedz gandarījumu, jo ļauj veidot labākas Eiropas un nākamo paaudžu nākotnes pamatu. To pašu varu apgalvot attiecībā uz savu darbu ECB Varavīksnes tīklā – esmu tā Valdes priekšsēdētājs. Kopā ar Valdes kolēģiem mēs cenšamies nodrošināt darba vidi, kurā LGBT+ kolēģi justos gaidīti un pieņemti un kurā darbotos LGBT+ iekļaujoša politika un noteikumi.

Mēs arī cenšamies panākt, lai mūsu darbavietā tiktu ievēroti visi dažādības aspekti. Lai to īstenotu, mēs sadarbojamies ar citiem ECB daudzveidības tīkliem (kuri pievēršas invaliditātes, etniskās piederības un kultūras, vecāku un dzimuma jautājumiem) un Darbinieku komiteju un Cilvēkresursu ģenerāldirektorātu. Mēs regulāri tiekamies un kopā vairojam savu kolēģu izpratni par dažādības aspektiem, jo mēs visi esam dažādi. Es, piemēram, esmu vīrietis – holandietis ar indonēziešu saknēm, ES pilsonis, gejs, jurists – un audzinu bērnu.

Varavīksnes tīkls aktīvi uzrunā nacionālo centrālo banku un uzraudzības iestāžu kolēģus. Ikviens, kurš strādā ECB, ECBS un VUM, var kļūt par mūsu kopienas locekli neatkarīgi no seksuālās orientācijas vai piederības LGBT+. Kopā mēs veidojam lielisku un krāsainu Eiropas nākotni!

Gada finanšu pārskati

https://www.ecb.europa.eu/pub/annual/annual-accounts/html/ecb.annualaccounts2021~5130ce3be2.lv.html

Eurosistēmas konsolidētā bilance 2021. gada 31. decembrī

https://www.ecb.europa.eu/pub/annual/balance/html/ecb.eurosystembalancesheet2021~f9edd2ff57.lv.html

© Eiropas Centrālā banka, 2022

Pasta adrese 60640 Frankfurt am Main, Germany
Tālrunis +49 69 1344 0
Interneta vietne www.ecb.europa.eu

Visas tiesības rezervētas. Atļauta pārpublicēšana izglītības un nekomerciālos nolūkos, norādot avotu.

Šajā pārskatā iekļautie dati atbilst stāvoklim 2022. gada 24. februārī (izņēmumi ir skaidri norādīti).

Terminus un saīsinājumus sk. ECB Glossary (pieejams tikai angļu valodā).

HTML ISBN 978-92-899-5071-8, ISSN 1830-298X, doi: 10.2866/608871, QB-AA-22-001-LV-Q


  1. 1.2. sadaļa atspoguļo 2022. gada 8. martā publicētās Eurostat veiktās nacionālo kontu aplēses datus.

  2. Šie dati interpretējami ar zināmu piesardzību, jo saistībā ar notiekošo ES darbaspēka apsekojuma pārmaiņu ieviešanu tie var tikt pārskatīti lielākā mērā nekā parasti.

  3. Darbvietu saglabāšanas shēmās iesaistīto cilvēku skaits 2021. gada decembrī samazinājās līdz aptuveni 1.4% salīdzinājumā ar 6.6% 2021. gada janvārī un augstāko līmeni (19.8%) 2020. gada aprīlī.

  4. Tā kā oficiālie dati prasmju līmeņu dalījumā pieejami tikai sezonāli nekoriģētā veidā, 2019. gada 3. ceturksnis salīdzināšanas nolūkā šajā gadījumā uzskatāms par periodu pirms pandēmijas.

  5. Fiskālā nostāja atspoguļo uz tautsaimniecību vērsto fiskālās politikas stimulu virzienu un apjomu papildus valsts finanšu automātiskajai reakcijai uz ekonomiskās attīstības ciklu. Šajā gadījumā to mēra kā cikliski koriģētas sākotnējās bilances rādītāja pārmaiņas, neietverot valdības atbalstu finanšu sektoram. Tā kā lielākiem budžeta ieņēmumiem, kas saistīti ar NGEU dotācijām no ES budžeta, nav samazinošas ietekmes uz pieprasījumu, cikliski koriģētā sākotnējā bilance tādējādi tiek koriģēta, lai izslēgtu šos ieņēmumus. Sīkāk par euro zonas fiskālās nostājas jēdzienu sk. ECB 2016. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 4 rakstu The euro area fiscal stance ("Euro zonas fiskālā nostāja").

  6. Sk. arī ECB 2021. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 2 ielikumu "2021. gada SPCI svari un to ietekme uz inflācijas rādītājiem".

  7. Sk. arī ECB 2020. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 7 ielikumu Consumption patterns and inflation measurement issues during the COVID-19 pandemic ("Patēriņa modeļi un inflācijas mērīšanas jautājumi Covid-19 pandēmijas laikā").

  8. Sīkāku informāciju par šiem pamatinflācijas rādītājiem sk. ECB 2018. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 4 rakstā Measures of underlying inflation for the euro area ("Euro zonas pamatinflācijas rādītāji").

  9. Sk. arī ECB 2020. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 8 ielikumu "Vai vienošanās ceļā noteiktās darba samaksas dati var būt noderīgi, vērtējot darba samaksas dinamiku Covid-19 pandēmijas laikā?".

  10. Sk. arī ECB 2021. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 7 ielikumu Results of a special survey of professional forecasters on the ECB’s new monetary policy strategy ("Profesionālo prognozētāju īpašās aptaujas rezultāti par ECB jauno monetārās politikas stratēģiju").

  11. Sk. arī ECB 2021. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 8 ielikumu "Uz tirgus instrumentiem balstīto inflācijas kompensācijas rādītāju dekompozīcija inflācijas gaidās un riska prēmijās".

  12. Sk. arī ECB 2022. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 1 rakstu Owner-occupied housing and inflation measurement ("Īpašnieka apdzīvoti mājokļi un inflācijas mērīšana").

  13. Sk. arī ECB 2021. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 3 ielikumu Recent dynamics in energy inflation: the role of base effects and taxes ("Jaunākā euro zonas enerģijas cenu dinamika: bāzes efektu un nodokļu ietekme").

  14. Tiek lēsts, ka PVN likmes samazinājuma atcelšanas ietekme būs 0.3 procentu punkti 2021. gada janvārī, aptuveni 0.3 procentu punkti 2021. gada jūlijā un aptuveni –0.3 procentu punkti 2022. gada janvārī (visos mēnešos ietekme attiecas uz gada likmi salīdzinājumā ar attiecīgo iepriekšējo mēnesi). Aplēse balstīta uz Deutsche Bundesbank novērtējumu par faktisko ietekmi, kas publicēts 2020. gada novembra Monthly Report, 72. sēj., Nr. 11.

  15. Augstas oglekļa cenas (t.i., emisiju kvotu cenas), ko nosaka zaļā politika, nozīmē, ka klimatisko apstākļu dēļ gāze kļuvusi par vēlamu vēja enerģijas aizstājēju nepietiekama saražotās enerģijas apjoma gadījumā, jo tā rada mazāk emisiju nekā citi kurināmā veidi, īpaši ogles.

  16. Sk. ECB 2021. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 3 ielikumu What is driving the recent surge in shipping costs ("Kas nosaka neseno kravu pārvadāšanas cenu pieaugumu"); ECB 2021. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 4 ielikumu "Pusvadītāju trūkums un tā ietekme uz euro zonas tirdzniecību, ražošanu un cenām"; ECB 2021. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 8 ielikumu "Piegādes ķēžu pārrāvumu iemesli un ietekme uz euro zonas apstrādes rūpniecību".

  17. Sīkāku informāciju par euro zonas ražotāju cenu norisēm un to ietekmi uz patēriņa cenām sk. ECB 2021. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 5 ielikumā Recent developments in pipeline pressures for non-energy industrial goods inflation in the euro area ("Ar naftas piegādi saistītā spiediena uz neenerģijas rūpniecības preču cenu inflāciju jaunākās norises euro zonā").

  18. Pārvietošanās ierobežojumu laikā šo posteņu cenas bija pakļautas nedaudz lielākai mērījumu nenoteiktībai, jo tās ne vienmēr bija iespējams apkopot, un tāpēc tās tika aplēstas (t. i., imputētas), sk. arī 1.4. sadaļas pamattekstu. Sīkāku informāciju par patēriņa cenām ar ceļošanu saistītajos posteņos sk. ECB 2021. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 1 ielikumā Prices for travel during the COVID-19 pandemic: is there commonality across countries and items? ("Ceļojumu cenas Covid-19 pandēmijas laikā: vai starp valstīm un posteņiem pastāv kopīgas iezīmes?").

  19. 2020. gada decembrī Padome veica šādu monetārās politikas instrumentu pārkalibrēšanu: pirmkārt, galveno refinansēšanas operāciju procentu likme (0.00%), aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme (0.25%) un noguldījumu iespējas procentu likme (–0.50%) netika mainītas. Padome paredzēja, ka galvenās ECB procentu likmes saglabāsies pašreizējā vai zemākā līmenī līdz brīdim, kad tā būs pārliecinājusies, ka iespēju aplēšu periodā vērojama inflācijas perspektīvas stabila virzība uz līmeni, kas ir pietiekami tuvu, bet zem 2%, un ka šī virzība konsekventi atspoguļojas pamatinflācijas dinamikā. Otrkārt, pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) kopapjoms tika palielināts par 500 mljrd. euro (līdz 1850 mljrd. euro) un neto aktīvu iegāžu periods pagarināts vismaz līdz 2022. gada marta beigām. Padome norādīja, ka jebkurā gadījumā tā veiks neto iegādes līdz brīdim, kad tā uzskatīs, ka koronavīrusa kritiskais posms ir beidzies. PĀAIP ietvaros iegādāto un dzēšanas termiņu sasniegušo vērtspapīru pamatsummas maksājumu atkārtota ieguldīšana tika pagarināta vismaz līdz 2023. gada beigām. Treškārt, tika pārkalibrēti trešā ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju kopuma (ITRMO III) nosacījumi. Ceturtkārt, 2020. gada 7. un 22. aprīlī pieņemto nodrošinājuma atvieglojumu pasākumu kopuma piemērošana tika pagarināta līdz 2022. gada jūnijam. Piektkārt, Padome norādīja, ka 2021. gadā tiks piedāvātas četras papildu pandēmijas ārkārtas ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas (PĀITRO). Sestkārt, Padome noteica, ka aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros veiktās neto aktīvu iegādes 20 mljrd. euro apjomā katru mēnesi turpināsies, un paredzēja, ka tas notiks tik ilgi, cik nepieciešams, lai stiprinātu ECB monetārās politikas procentu likmju stimulējošo ietekmi, un beigsies īsi pirms galveno ECB procentu likmju paaugstināšanas. Padome teica, ka ir nolēmusi arī turpmāk pilnībā atkārtoti ieguldīt AIP ietvaros iegādāto un dzēšanas termiņu sasniegušo vērtspapīru pamatsummas ilgāku laiku pēc tam, kad tā būs paaugstinājusi galvenās ECB procentu likmes, un jebkurā gadījumā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes nosacījumus un bagātīgu stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu. Septītkārt, Padome sacīja, ka Eurosistēmas repo darījumu iespēja centrālajām bankām (EUREP) un visas pagaidu mijmaiņas darījumu un repo darījumu līnijas ar ārpus euro zonas esošo valstu centrālajām bankām tiks pagarinātas līdz 2022. gada martam. Visbeidzot, Padome teica arī, ka pašreizējos apstākļos regulārās aizdevumu operācijas, izmantojot fiksētas procentu likmes izsoles procedūras ar pilna apjoma piešķīrumu, turpināsies tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams.

  20. Sk. 2.1. nodaļas pirmo zemsvītras piezīmi.

  21. Sk. The financial risk management of the Eurosystem's monetary policy operations ("Finanšu risku pārvaldība Eurosistēmas monetārās politikas operācijās"), ECB, 2015. gada jūlijs.

  22. Sk. arī ECB tīmekļvietnes sadaļu Asset purchase programmes ("Aktīvu iegādes programmas").

  23. Ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem jābūt vismaz diviem kredītreitingiem.

  24. Attiecībā uz Grieķijas Republikas emitētiem tirgojamiem parāda vērtspapīriem, kas mobilizēti kā nodrošinājums, Padome arī uz laiku atcēla šo prasību, īstenojot daļu no nodrošinājuma atvieglojumu pasākumiem Eurosistēmas kredītoperācijās, kuri 2020. gada aprīlī ieviesti, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju. Turklāt Padome nolēma, ka tirgojamie aktīvi un šo aktīvu emitenti, kas 2020. gada 7. aprīlī atbilda nodrošinājuma atbilstības minimālajām kredītkvalitātes prasībām (BBB– visiem aktīviem, izņemot ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus), joprojām būs atbilstoši arī gadījumā, ja to reitings tiks samazināts, ja vien tas saglabāsies Eurosistēmas saskaņotās reitingu skalas 5. kredītkvalitātes pakāpes līmenī vai būs augstāks (5. KSL, atbilstošs BB reitingam).

  25. Sk. Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 19. decembra Pamatnostādnes (ES) 2015/510 par Eurosistēmas monetārās politikas regulējuma īstenošanu (ECB/2014/60) 138. panta 3. punkta b) apakšpunktu (OV L 91 02.04.2015., 3. lpp.).

  26. Pilns stratēģijas paziņojums un Pārskats par ECB monetārās politikas stratēģiju pieejams ECB tīmekļvietnē.

  27. Sīkāku analīzi sk. Cenu stabilitātes mērķa darba virziens, The ECB's price stability framework: past experience, and current and future challenges, Occasional Paper Series, No 269, ECB, 2021. gada septembris.

  28. Sk. Monetārās politikas instrumentu darba virziens, Assessing the efficacy, efficiency and potential side effects of the ECB’s monetary policy instruments since 2014, Occasional Paper Series, No 278, ECB, 2021. gada septembris, pārstrādāts 2021. gada decembrī.

  29. Sk. Inflācijas mērījumu darba virziens, Inflation measurement and its assessment in the ECB’s monetary policy strategy review, Occasional Paper Series, No 265, ECB, 2021. gada septembris.

  30. Stratēģijas izvērtējums parādīja, ka monetārā politika atšķirīgi ietekmē dažādas sabiedrības grupas. Nelabvēlīgi notikumi vairāk samazina mazāk turīgu mājsaimniecību patēriņu nekā turīgāku mājsaimniecību patēriņu, un pēc šādiem notikumiem mazāk turīgu mājsaimniecību nodarbinātības perspektīvas atjaunojas lēnāk. Zemāku procentu likmju ilgāka saglabāšana šādās situācijās palīdz mazināt mazāk turīgo mājsaimniecību ilgtermiņa bezdarba līmeni. Sk. Nodarbinātības darba virziens, Employment and the conduct of monetary policy in the euro area, Occasional Paper Series, No 275, ECB, 2021. gada septembris.

  31. Makroprudenciālās uzraudzības politikas, monetārās politikas un finanšu stabilitātes darba virziens, The role of financial stability considerations in monetary policy and the interaction with macroprudential policy in the euro area, Occasional Paper Series, No 272, ECB, 2021. gada septembris.

  32. Klimata pārmaiņu darba virziens, Climate change and monetary policy in the euro area, Occasional Paper Series, No 271, ECB, 2021. gada septembris.

  33. Sk. pārskatu par ECB un nacionālo centrālo banku rīkotajiem uzklausīšanas pasākumiem.

  34. Komunikācijas par monetāro politiku darba virziens, Clear, consistent and engaging: ECB monetary policy communication in a changing world, Occasional Paper Series, No 274, ECB, 2021. gada septembris, pārstrādāts 2021. gada decembrī.

  35. Ehrmann, M., Georgarakos, D., Kenny, G., Credibility gains from communicating with the public: evidence from the ECB’s new monetary policy strategy, Working Paper Series, ECB, vēl nepublicēts.

  36. Sk. ECB decides not to extend dividend recommendation beyond September 2021, paziņojums presei, ECB banku uzraudzība, 2021. gada 23. jūlijs.

  37. Sk. ECB 2021. gada maija Financial Stability Review īpašo B komentāru Climate-related risks to financial stability.

  38. VUM regulas 5. pants šajā jomā piešķir ECB nozīmīgu lomu un īpašas pilnvaras.

  39. Sk. ECB monetārās politikas stratēģijas paziņojumu un pārskatu, kā arī Makroprudenciālās uzraudzības politikas, monetārās politikas un finanšu stabilitātes darba virzienu, The role of financial stability considerations in monetary policy and the interaction with macroprudential policy in the euro area, Occasional Paper Series, No 272, ECB, 2021. gada septembris. Sk. arī ECB 2021. gada novembra Financial Stability Review ielikumu The role of financial stability in the ECB’s new monetary policy strategy.

  40. Recesiju laikā monetārā politika var stabilizēt gan tautsaimniecību (tādējādi samazinot finanšu nozares zaudējumus), gan inflāciju, kas mazina parāda–deflācijas spirāles risku. Būtiski, ka tā var arī ierobežot līdzekļu aizplūdi no bankām un aktīvu masveida pārdošanu tiešas finanšu spriedzes periodos.

  41. Sk. ECB 2021. gada novembra Financial Stability Review.

  42. Kiprā, Lietuvā un Portugālē šie pasākumi tika īstenoti, vienlaikus atliekot citu sistēmiski nozīmīgo iestāžu (C-SNI) rezervju pakāpenisku ieviešanu. Makroprudenciālās uzraudzības iestādes veica arī uzlabojumus mājokļu nekustamā īpašuma politikas pasākumos, lai izvairītos no neparedzētas ekonomiskās attīstības cikla ietekmes pastiprināšanās un saglabātu banku un kredītņēmēju noturību. Sk. ECB 2021. gada novembra "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 7 raksta The euro area housing market during the COVID-19 pandemic ("Euro zonas mājokļu tirgus Covid-19 pandēmijas laikā") 3. ielikumu.

  43. ECB 2020. gada martā ieteica bankām vismaz līdz 2020. gada 1. oktobrim atturēties no dividenžu izmaksas un akciju atpirkšanas (2020. gada jūlijā tā šo ieteikumu pagarināja līdz 2021. gada 1. janvārim un 2020. gada decembrī lūdza bankām apsvērt iespēju līdz 2021. gada septembra beigām ierobežot vai pilnībā atturēties no skaidrās naudas dividendēm) un ļāva bankām vismaz līdz 2022. gada beigām darboties, neizpildot 2. pīlāra prasības attiecībā uz kapitāla līmeni un kapitāla saglabāšanas rezerves prasības, un nosakot, ka termiņš, kad bankām jāatsāk pildīt 2. pīlāra prasības, atkarīgs no ekonomiskajiem apstākļiem. Šāda termiņa noteikšanu pamatoja Eiropas Banku iestādes 2021. gada stresa testa konstatējumi. Sk. 2020. gada 12. marta paziņojumu presei ECB Banking Supervision provides temporary capital and operational relief in reaction to coronavirus ; 2020. gada 27. marta paziņojumu presei ECB asks banks not to pay dividends until at least October 2020; 2020. gada 15. decembra paziņojumu presei ECB ask banks to refrain from or limit dividends until September 2021 un FAQs on ECB supervisory measures in reaction to the coronavirus. ECB ar 2021. gada 30. septembri atcēla dividenžu izmaksas un akciju atpirkšanas ierobežojumus.

  44. Bulgārijā divi secīgi pašreizējās pozitīvās normas palielinājumi stāsies spēkā attiecīgi 2022. gada oktobrī un 2023. gada janvārī, bet Igaunijā palielinājums stāsies spēkā 2022. gada decembrī.

  45. Sektora sistēmiskā riska rezerve aptvers visus privātpersonu un MVU riska darījumus ar fiziskām personām, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu, un būs spēkā 2022. gada jūlijā.

  46. Par šo pasākumu lēmums tika pieņemts 2020. gadā, bet tā īstenošana, sākoties Covid-19 krīzei, tika atlikta.

  47. Papildus minētajiem pasākumiem dažas iestādes koriģēja C-SNI rezerves un atjaunoja vai atcēla sistēmiskā riska rezerves, lai saskaņotu rezerves ar Kapitāla prasību direktīvas grozījumiem. ECB savā tīmekļvietnē publicē pārskatu par makroprudenciālās uzraudzības pasākumiem, par kuriem ECB saņēmusi informāciju un kuri ieviesti vai publiski izziņoti ECB banku uzraudzībai pakļautajās valstīs.

  48. Sk. ECB 2021. gada novembra Financial Stability Review 5. sadaļu.

  49. Eiropas Komisija 2021. gada jūlijā nosūtīja aicinājumu sniegt konsultācijas Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku iestādei un ECB, lai veiktu ES makroprudenciālās uzraudzības regulējuma tiesību aktu pārskatīšanu. Jāsniedz konsultācijas šādos jautājumos: 1) rezervju regulējuma uzbūve un darbība, 2) trūkstoši vai novecojuši instrumenti, 3) iekšējā tirgus apsvērumi un 4) globālie riski.

  50. ESRK ir atbildīga par ES finanšu sistēmas makroprudenciālo pārraudzību un sistēmiskā riska novēršanu un mazināšanu.

  51. ESRK darba grupa 2021. gada februārī publicēja ziņojumu Financial stability implications of support measures to protect the real economy from the COVID-19 pandemic un 2021. gada septembrī – aktualizētu pārskatu par monitoringu.

  52. Ziņojums Lower for longer – macroprudential policy issues arising from the low interest rate environment tika publicēts 2021. gada jūnijā.

  53. Šis darbs ietvēra EU non-bank Financial Intermediation Risk Monitor sestā izdevuma publicēšanu un 2021. gada jūlijā – Issues note on systemic vulnerabilities of and preliminary policy considerations to reform money market funds, pievēršoties ES regulējuma saturam.

  54. Ziņojums Climate-related risk and financial stability tika publicēts 2021. gada jūlijā.

  55. Tas ietvēra nelabvēlīgas attīstības scenāriju sagatavošanu Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EAAPI) 2021. gada ES mēroga apdrošināšanas sektora stresa testam, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (ESMA) 2021. gada ES mēroga centrālo darījuma partneru stresa testam un 2021. gada ES mēroga banku sektora stresa testam, ko koordinē Eiropas Banku iestāde.

  56. Ziņojums par makroprudenciālās uzraudzības nostāju tika publicēts 2021. gada decembrī.

  57. Ziņojums par kapitāla prasību pārklāšanos tika publicēts 2021. gada decembrī.

  58. Kopējā pirmā līmeņa pamata kapitāls (CET1) nepieciešams, lai izpildītu kapitāla saglabāšanas rezervju prasību, ko attiecīgi papildina katrai iestādei specifiskas pretcikliskās kapitāla rezerves, G-SNI rezerves (rezerves globāli sistēmiski nozīmīgām iestādēm), C-SNI rezerves (rezerves citām sistēmiski nozīmīgām iestādēm) un sistēmiskā riska rezerves. Tas definēts Kapitāla prasību direktīvas 128. pantā.

  59. Ja bankas CET1 rādītājs kļūst mazāks par 1. un 2. pīlāra kapitāla prasību un apvienoto kapitāla rezervju prasības summu (šo līmeni dēvē par maksimālās sadalāmās summas kontrolslieksni), bankai jāaprēķina tās minimālā sadalāmā summa, kas ierobežo tās iespējamās kapitāla izmaksas dividenžu, akciju atpirkšanas un prēmiju veidā. Jo lielāka bankas CET1 rādītāju un maksimālās sadalāmās summas kontrolsliekšņa starpība, jo mazāka summa, kuru tai atļauts izmaksāt.

  60. Kapitāla rezerve paredzēta, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes pārmērīga kreditēšanas kāpuma periodos uzkrāj pietiekamu kapitālu, lai stresa periodos spētu absorbēt zaudējumus. Tas jānodrošina ar CET1. Rezerves ir specifiskas katrai iestādei un tiek aprēķinātas kā vidējais svērtais pretciklisko rezervju likmju rādītājs valstīs, kurās pastāv attiecīgās iestādes kredītriski.

  61. Kapitāla rezerve, ko piemēro finanšu sektoram vai vienai vai vairākām sektora apakšgrupām, lai novērstu un mazinātu makroprudenciālos vai sistēmiskos riskus. Tā jānodrošina ar CET1, un to var piemērot visiem riska darījumiem vai riska darījumu apakškopai.

  62. Sk. ECB 2021. gada novembra Financial Stability Review īpašo komentāru A Bank capital buffers and lending in the euro area during the pandemic.

  63. ECB monetāro finanšu iestāžu, apdrošināšanas sabiedrību un pensiju fondu, un ieguldījumu fondu primārā statistika.

  64. Pamatojoties uz euro zonas kontiem, ECB primāro statistiku; sk. arī ECB 2020. gada novembra Financial Stability Review 4.1. att..

  65. Sk. Finanšu stabilitātes padomes 2020. gada 17. novembra publikāciju Holistic Review of the March Market Turmoil.

  66. Sk. , Finanšu stabilitātes padome, 2021. gada 11. oktobris.

  67. Sk.  un Assessing the impact of a mandatory public debt quota for private debt money market funds,, Macroprudential Bulletin, Nr. 16, ECB, 2022. gada 21. janvāris.

  68. Sk. BBUK, CPMI un IOSCO, Consultative report: Review of margining practices, Starptautisko norēķinu banka un Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija, 2021. gada oktobris.

  69. Sk. vēstuli no ECB un Eiropas Banku iestādes un arī vairāku ES dalībvalstu valsts iestāžu kopējo vēstuli Eiropas Komisijai, kurās tās aicina pilnībā īstenot Bāzeles III reformas (abas vēstules datētas ar 2021. gada 7. septembri),un ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētājas Andreas Enrias (Andrea Enria) runu Basel III implementation: the last mile is always the hardest Marco Fanno Alumni tiešsaistes konferencē 2021. gada 3. maijā.

  70. Sk. , Eiropas Banku iestāde, 2019. gada decembris, Macroeconomic impact of Basel III finalisation on the euro area, Macroprudential Bulletin, No 14, ECB, 2021. gada jūlijs, un Basel III Reforms: Updated Impact Study, Eiropas Banku iestāde, 2020. gads.

  71. Sk. ECB Uzraudzības valdes locekles Kērstinas Af Johnikas (Kerstin af Jochnick) runu Strengthening banks' resilience in the banking union 2021. gada Finanšu stabilitātes konferencē 2021. gada 19. novembrī Berlīnē.

  72. Macroprudential Bulletin, No 12, ECB, 2021. gada aprīlis.

  73. ECB/ESRK projekta grupa klimata risku monitoringa jautājumos, Climate-related risk and financial stability, ECB, 2021. gada jūlijs.

  74. Macroprudential Bulletin, No 15, ECB, 2021. gada oktobris.

  75. Salīdzinājumā ar 2019. gadu TARGET2 maksājumu plūsma 2020. gadā palielinājās tikai pavisam nedaudz (+1.0%), jo spēcīgo kritumu, kas bija vērojams pēc Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma (–‍5.9% 2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada atbilstošo ceturksni), kompensēja kāpinājums gada 1. un 4. ceturksnī.

  76. Sk. ESMA concludes Tier 2 CCP assessment under Article 25(2c) of EMIR, publisks paziņojums, ESMA, 2021. gada 17. decembris.

  77. Sk. ECB 2021. gada 14. jūlija paziņojumu presei "Eurosistēma uzsāk digitālā euro projektu".

  78. Sk. ECB 2021. gada 25. oktobra paziņojumu presei "ECB paziņo Digitālā euro tirgus konsultatīvās grupas sastāvu".

  79. Sk. Experts invited to join technical talks on digital euro, MIP NEWS, ECB, 2021. gada 15. oktobris.

  80. Sk. ECB intensifies technical work on digital euro with the European Commission, MIP NEWS, ECB, 2021. gada 19. janvāris.

  81. Sk. 11. ielikumu par ECB mijiedarbību ar Eiropas likumdevējiem saistībā ar digitālā euro projektu.

  82. Sk. 2021. gada 14. oktobra politikas dokumentu G7 Public Policy Principles for Retail Central Bank Digital Currencies.

  83. Kanādas Banka, Anglijas Banka, Japānas Banka, ECB, Federālo rezervju sistēma, Sveriges Riksbank un Šveices Nacionālā banka.

  84. Sk. Starptautisko norēķinu bankas publikāciju Central bank digital currencies: financial stability implications, 2021. gada septembris, īpaši Kopsavilkumu un ziņojumus par sistēmu dizainu un savietojamību; lietotāju vajadzībām un digitālo valūtu pieņemšanu; un ietekmi uz finanšu stabilitāti.

  85. Sk. arī Panetta, F., Schnabel, I. The provision of euro liquidity through the ECB's swap and repo operations, The ECB Blog, ECB, 2020. gada 19. augusts.

  86. Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1848 (2021. gada 21. oktobris) par euro uz nakti izsniegto kredītu vidējā indeksa aizstājējetalona izraudzīšanos (C/2021/7487) (OV L 374, 22.10.2021., 6. lpp.).

  87. Šveices franka un euro vērtības un konkrētu ASV dolāra LIBOR termiņu publicēšana tika pārtraukta 2022. gada 3. janvārī. Turklāt Japānas jenas un Lielbritānijas sterliņu mārciņas vērtība tajā pašā dienā zaudēja reprezentatīvo raksturu, tādējādi ierobežojot šo valūtu izmantošanu.

  88. Standartizēts paziņojums par apņemšanos ievērot Kodeksu ļauj tirgus dalībniekiem uzskatāmi parādīt, ka tie atzīst Globālā valūtas tirgus ētikas kodeksā noteikto labo praksi un apņemas to ievērot.

  89. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 141. panta 2. punktu, ECBS Statūtu 17., 21.2., 43.1. un 46.1. pantu un Padomes 2002. gada 18. februāra Regulas (EK) Nr. 332/2002 9. pantu.

  90. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 122. panta 2. punktu un 132. panta 1. punktu, ECBS Statūtu 17. un 21. pantu un Padomes 2010. gada 11. maija Regulas (ES) Nr. 407/2010 8. pantu.

  91. Saskaņā ar ECBS Statūtu 17. un 21. pantu (kopā ar Padomes 2020. gada 19. maija Regulas (ES) 2020/672, ar ko izveido Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) pēc Covid-19 uzliesmojuma, 10. pantu).

  92. Saskaņā ar ECBS Statūtu 17. un 21. pantu (kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu).

  93. Saskaņā ar ECBS Statūtu 17. un 21. pantu (kopā ar EFSF Pamatlīguma 3. panta 5. punktu).

  94. Saskaņā ar ECBS Statūtu 17. un 21. pantu (kopā ar ESM Finanšu palīdzības līgumu vispārējo noteikumu 5.12.1. pantu).

  95. Saskaņā ar vienošanos par aizdevuma iespēju starp dalībvalstīm, kuru valūta ir euro (izņemot Vāciju un Grieķiju), un Kreditanstalt für Wiederaufbau (darbojas valsts interesēs, pakļauta Vācijas Federatīvās Republikas valdības rīkojumiem un izmanto valdības garantijas) kā aizdevējiem, Grieķijas Republiku kā kredītņēmēju un Bank of Greece kā kredītņēmēja aģentu, kā arī saskaņā ar ECBS Statūtu 17. un 21.2. pantu un Eiropas Centrālās bankas 2010. gada 10. maija Lēmumu par apkopotu divpusējo aizdevumu Grieķijas Republikai pārvaldību un grozījumiem Lēmumā ECB/2007/7 (ECB/2010/4) (OV L 119, 13.05.2010, 24. lpp.).

  96. Eiropas Centrālās bankas 2021. gada 29. aprīļa Pamatnostādne (ES) 2021/827, ar ko groza Pamatnostādni ECB/2013/24 par Eiropas Centrālās bankas statistikas pārskatu sniegšanas prasībām ceturkšņa finanšu pārskatu jomā (ECB/2021/20) (OV L 184, 25.05.2021., 4. lpp.).

  97. Eiropas Centrālās bankas 2021. gada 22. janvāra Regula (ES) 2021/379 par kredītiestāžu un monetāro finanšu iestāžu sektora bilances posteņiem (pārstrādāta redakcija) (ECB/2021/2) (OV L 73, 03.03.2021., 16. lpp.).

  98. Sk. ECB 2021. gada 17. decembra paziņojumu presei "ECB virzās uz statistikas datu sniegšanas saskaņošanu, lai mazinātu banku datu sniegšanas slogu un pilnveidotu analīzi".

  99. Sk. ECB 2021. gada 8. jūlija paziņojumu presei "ECB iepazīstina ar rīcības plānu ar klimata pārmaiņām saistīto apsvērumu iekļaušanai savā monetārās politikas stratēģijā".

  100. Pamatojoties uz 2020. gada beigās pabeigto ECBS Statistikas komitejas Klimata pārmaiņu un statistikas ekspertu grupas darbu.

  101. Tas tika atspoguļots portālā "ECB uzklausa" un Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. februāra rezolūcijā par Eiropas Centrālās bankas 2020. gada pārskatu.

  102. Šajā pieejā izmantotās darījumu cenas, nevis aprēķinātā īres maksa, visticamāk, uzlabos SPCI informācijas saturu, un pieejā vairāk tiks ņemtas vērā euro zonas iedzīvotāju, kuru vairākums gribētu redzēt pilnīgāku un reālāku mājokļu izmaksu atspoguļojumu, paustās bažas.

  103. Pašreizējais īpašnieka apdzīvotā mājokļa cenu indekss neatbilst savlaicīguma, periodiskuma un jautājuma par patēriņa un ieguldījumu komponenta nodalīšanu prasībām. Tāpēc ECB atbalsta turpmāku pētniecisko projektu par optimālām novērtēšanas metodēm izstrādi. Šīm metodēm arī vajadzētu labāk nodalīt patēriņa komponentu no ieguldījumu komponenta, jo patēriņa komponents ir svarīgs monetārajai politikai.

  104. Saliktās €STR vidējās procentu likmes un indekss. Aprēķināšanas un publicēšanas noteikumi, ECB, 2021. gads.

  105. Eiropas Centrālās bankas 2021. gada 26. novembra Pamatnostādne (ES) 2021/565, ar ko groza Pamatnostādni (ES) 2019/1265 par euro īstermiņa procentu likmi (€STR) (ECB/2021/10) (OV L 119, 07.04.2021., 128. lpp.).

  106. Pilnu sarakstu sk. Regulatory uses of the LEI; sk. arī The benefits of the Legal Entity Identifier for monitoring systemic risk, Occasional Paper Series, No 18, ESRK, 2021. gada septembris.

  107. 8. SDMX pasaules konference notika no 2021. gada 27. septembra līdz 30. septembrim. ECB aktīvi iesaistījās šā pasākuma sagatavošanā un organizēšanā. Konference sniedza iespēju parādīt, kā valsts un starptautiskās organizācijas veiksmīgi īsteno SDMX standartu dažādos datu aprites ciklos. ECB vadīja īpašu sesiju par SDMX izmantošanu statistisko procesu un IT infrastruktūras modernizēšanai.

  108. Šo standartu sākotnēji izmantoja galvenokārt maksājumu paziņojumiem, bet tagad tas aptver vairākas jomas, kas saistītas ar dažādiem finanšu nozares darbības procesiem, t.sk. pārskatu sniegšanu valsts iestādēm.

  109. Šajos tīmekļsemināros jau ir iesniegti vairāki nacionālo centrālo banku pētnieku dokumenti, t.sk. Faiella, I., Lavecchia, L. Michelangeli, V., Mistretta, A., A micro-founded climate stress test on the financial vulnerability of Italian households and firms, Occasional Papers, No 639, Banca d’Italia, October 2021; Bernard, R., Tzamourani, P., Weber, M., Climate Change and Individual Behavior, Discussion Papers, No 01, Deutsche Bundesbank, 2022; un von Kalckreuth, U. Carbon costs: Towards a system of indicators for the carbon impact of products, enterprises and industries, Deutsche Bundesbank, 2022.

  110. Papoutsi, M., Piazzesi, M., Schneider, M., How unconventional is green monetary policy?, Working Paper Series, ECB, vēl nepublicēts.

  111. Aghion, P., Boneva, L., Breckenfelder, J., Laeven, L., Olovsson, C., Popov, A., Rancoita E., Financial markets and "green" innovation, Discussion Paper Series, ECB, vēl nepublicēts.

  112. Sk. Christelis, D., Georgarakos, D., Jappelli, T., Kenny, G., How has the COVID-19 crisis affected different households’ consumption in the euro area?, Research Bulletin, No 84, ECB, 2021. gada 31. maijs.

  113. Sk. arī Lane, P. Ievadpiezīmes Otrajā kopīgajā Eiropas Centrālās bankas un Ņujorkas Federālo rezervju bankas konferencē Expectations surveys: a tool for research and monetary policy, ("Gaidu apsekojumi: pētniecības un monetārās politikas instrumenti"), 2021. gada 11. novembris.

  114. Sk. Georgarakos, D., Kenny, G., Household spending and fiscal support during the COVID-19 pandemic: Insights from a new consumer survey, dokuments, ar kuru tika iepazīstināti Otrās kopīgās Eiropas Centrālās bankas un Ņujorkas Federālo rezervju bankas konferences Expectations surveys: a tool for research- monetary policy ("Gaidu apsekojumi: pētniecības un monetārās politikas instrumenti") dalībnieki, 2021. gada 11. novembris.

  115. Konsultēšanās prasību neizpildes gadījumi ietver: 1) gadījumus, kad nacionālā iestāde nav konsultējusies ar ECB par tās kompetencē esošu tiesību aktu projektu nosacījumiem, un 2) gadījumus, kad nacionālā iestāde formāli konsultējusies ar ECB, bet nav devusi tai pietiekami daudz laika tiesību akta projekta nosacījumu analīzei un atzinuma sniegšanai pirms šo noteikumu pieņemšanas.

  116. Sk. Eiropas Komisijas Standard Eurobarometer 95 – Spring 2021, 2021. gada septembris.

  117. Sk. Eurosamita dalībnieku 2021. gada 25. marta paziņojumu, Eurogrupas 2021. gada 21. maija sanāksmes kopsavilkuma vēstuli, ES Padomes 2021. gada 8. marta secinājumus par Komisijas paziņojumu par neliela apjoma maksājumu stratēģiju Eiropas Savienībā, Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. februāra rezolūciju par ECB 2020. gada pārskatu un Eiropas Komisijas 2021. gada 19. janvāra paziņojumu "ES ekonomikas un finanšu sistēma: veicināt atvērtību, stiprumu un noturību".

  118. Sk. ECB 2021. gada 14. jūlija paziņojumu presei "Eurosistēma uzsāk digitālā euro projektu".

  119. Sk. Fabio Panetas (Fabio Panetta) Eiropas Parlamenta deputātei Irēnei Tinalji (Irene Tinagli) adresēto vēstuli saistībā ar ECB Padomes lēmumu par digitālā euro projekta izpētes posma uzsākšanu.

  120. Sk. ECB intensifies technical work on digital euro with the European Commission ("ECB kopā ar Eiropas Komisiju aizvien aktīvāk iesaistās tehniskajā darbā pie digitālā euro"), MIP NEWS, 2021. gada 19. janvāris.

  121. Sk. Panetta, F., A digital euro to meet the expectations of Europeans, Introductory remarks at the ECON Committee of the European Parliament, Frankfurte pie Mainas, 2021. gada 14. aprīlis un Designing a digital euro for the retail payments landscape of tomorrow”, Introductory remarks at the ECON Committee of the European Parliament, Brisele, 2021. gada 18. novembris.

  122. Sk. ECB prezidentes Eiropas Parlamenta deputātiem Marko Zanni (Marco Zanni), Frančeskai Donato (Francesca Donato), Valentīno Grantam (Valentino Grant) un Antonio Mariam Rinaldi (Antonio Maria Rinaldi) adresēto 2020. gada 22. decembra vēstuli; ECB prezidentes Eiropas Parlamenta deputātam Krisam Makmanusam (Chris MacManus) adresēto 2021. gada 21. janvāra vēstuli; ECB prezidentes Eiropas Parlamenta deputātei Jūlijai Lešantē (Julie Lechanteux) adresēto 2021. gada 5. februāra vēstuli un ECB prezidentes Eiropas Parlamenta deputātam Gunnaram Bekam (Gunnar Beck) adresēto 2021. gada 29. oktobra vēstuli.

  123. Sk. Eurogrupas prezidenta piezīmes un kopsavilkuma vēstules pēc Eurogrupas 2021. gada 16. aprīļa sanāksmes (piezīmes, kopsavilkuma vēstule) un 2021. gada 12. jūlija sanāksmes (piezīmes, kopsavilkuma vēstule).

  124. Sk. Eurogrupas prezidenta piezīmes un kopsavilkuma vēstuli pēc Eurogrupas 2021. gada 8. novembra sanāksmes.

  125. SDR ir 1969. gadā SFV radīts starptautisks rezerves aktīvs. SDR ir potenciāla prasība pēc SVF dalībvalstu brīvi izmantojamām valūtām, un SDR vērtību nosaka, balstoties uz piecu valūtu (ASV dolāra, euro, Ķīnas juaņas, Japānas jenas un Lielbritānijas sterliņu mārciņas) grozu.

  126. Spēja veicināt SDR pārdošanu un iegādi attiecīgi no iniciatoru viedokļa.

  127. Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīva 2014/95/ES, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu, OV L 330, 15.11.2014., 1. lpp.

  128. Sīkāka informācija par ECB pārvaldības struktūru pieejama ECB tīmekļvietnē.

  129. Ētikas komitejas sniegtie atzinumi attiecībā uz ienākumus nesošu profesionālo darbību pēc amata pilnvaru termiņa beigām un interešu konflikta gadījumiem publicēti ECB tīmekļvietnē.

  130. Sk. Eiropas Centrālās bankas 2021. gada 2. novembra Pamatnostādni (ES) 2021/2253, ar ko nosaka Eurosistēmas ētikas regulējuma principus (ECB/2021/49) (OV L 454, 17.12.2021., 7. lpp.) un Eiropas Centrālās bankas 2021. gada 2. novembra Pamatnostādni (ES) 2021/2256, ar ko nosaka Vienotā uzraudzības mehānisma ētikas regulējuma principus (ECB/2021/50) (OV L 454, 17.12.2021., 21. lpp.).

  131. Lai gan Apvienotā Karaliste vairs nav ES dalībvalsts, nepārtrauktības nolūkā ietverti arī dati par tās iedzīvotāju valstspiederību.

  132. Dati balstās uz pašu darbinieku sniegto informāciju par savu valstspiederību. ECB aicina savus darbiniekus sniegt informāciju par vismaz vienu ES valstspiederību, un pabalstu apmēra noteikšanas nolūkā obligāti jādeklarē vācu valstspiederība.

  133. Sk. ECB 2019. gada maija Financial Stability Review un 2021. gada maija Financial Stability Review.

  134. Sk. ECB/ESRK projekta grupa klimata risku monitoringa jautājumos, Climate-related risk and financial stability, ECB, 2021. gada jūlijs.

  135. Sk. ECB economy-wide climate stress test – methodology and results, Occasional Paper Series, No 281, ECB, 2021. gada septembris.

  136. Sk. Klimata risku stresa tests – VUM 2022. gada stresa tests, ECB banku uzraudzības ziņojums, 2021. gada oktobris.

  137. Sk. Klimata pārmaiņu darba virziens, Climate change and monetary policy in the euro area, Occasional Paper Series, No 271, ECB, 2021. gada septembris.

  138. Sk. ECB 2021. gada “Tautsaimniecības Biļetena” Nr. 6 ielikumu EU emission allowance prices in the context of the ECB’s climate change action plan (”ES emisiju kvotu cenas ECB klimata pārmaiņu rīcības plāna kontekstā”).

  139. Sk. 2020. gada 22. septembra ECB paziņojumu presei ECB to accept sustainability-linked bonds as collateral.

  140. Sk. Eiropas Centrālās bankas 2021. gada 7. septembra atzinumu par priekšlikumu direktīvai, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu groza Direktīvu 2013/34/ES, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Regulu (ES) Nr. 537/2014 (CON/2021/27) (OV C 446, 03.11.2021., 2. lpp.).

  141. Sk. Eiropas Centrālās bankas 2021. gada 5. novembra atzinumu par priekšlikumu regulai par Eiropas zaļajām obligācijām (CON/2021/30) (OV V 27, 19.01.2022., 4. lpp.).

  142. To vada Frenks Eldersons (Frank Elderson), ECB Valdes loceklis; ECB ir arī NGFS Vadības komitejas locekle.

  143. Tā vadībā piedalās Frenks Eldersons (Frank Elderson), ECB Valdes loceklis.

  144. Bāzeles regulējumu veido trīs pīlāri, un tā 1. pīlārs nosaka regulatīvo kapitāla prasību kredītriskam un darbības riskam aprēķināšanas noteikumus, papildus izmantojot "makroprudenciālo drošības plecu”, kas ietver kapitāla rezerves. Regulējuma 2. pīlārs nosaka riska pārvaldības un uzraudzības noteikumus, savukārt 3. pīlārs nosaka banku informācijas atklāšanas prasības tirgus disciplīnas uzlabošanai. Pārskatu par trijiem pīlāriem sk. Basel Committee on Banking Supervision reforms – Basel III Summary Table.

  145. Sk. Bijnens, G., Hutchinson, J., Konings, J., Saint-Guilhem, A., The interplay between green policy, electricity prices, financial constraints and jobs: Firm-level evidence, Working Paper Series, No 2537, ECB, 2021; Ciccarelli, M., Marotta, F., Demand or supply? An empirical exploration of the effects of climate change on the macroeconomy, Working Paper Series, No 2608, ECB, 2021; Pagliari, M., LSIs’ exposures to climate change related risks: An approach to assess physical risks, Working Paper Series, No 2517, ECB, 2021; Pagliari, M., Ferrari, M., No country is an island: International cooperation and climate change, Working Paper Series, No 2568, ECB, 2021; Reghezza, A., Altunbas, Y., Marques, D., d’Acri, C., Spaggiari, M., Do banks fuel climate change?, Working Paper Series, No 2550, ECB, 2021; Carbone, S., Giuzio, M., Kapadia, S., Krämer, J., Nyholm, K., Vozian, K., The low-carbon transition, climate commitments and firm credit risk, Working Paper Series, No 2631, ECB, 2021.

  146. Rezultāti attiecībā uz ECB oglekļa dioksīda pēdas paplašinātā apjoma un finalizēto emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu tiks publicēti ECB 2022. gada Vides deklarācijā.

  147. Sīkāku pārskatu sk. 2021. gada atjaunotajā ECB Vides deklarācijā.

  148. Sk. 2021. gada 4. februāra ECB paziņojumu presei Eurosystem agrees on common stance for climate change-related sustainable investments in non-monetary policy portfolios ("Eurosistēma vienojas par vienotu nostāju attiecībā uz ilgtspējīgiem ar klimata pārmaiņām saistītiem ieguldījumiem ar monetāro politiku nesaistītos portfeļos").

  149. Sk. 2021. gada 25. janvāra ECB paziņojumu presei ECB to invest in Bank for International Settlements’ green bond fund ("ECB ieguldīs Starptautisko norēķinu bankas zaļo obligāciju fondā").

  150. Incidentu novēršanas grupa (ING) ir grupa, kura pilda vairākas funkcijas un kuru vada Darbības risku un darbības nepārtrauktības nodaļa, kas ir elastīga sastāva ziņā un ir ECB kritisko incidentu pārvaldības reaģēšanas struktūras sastāvdaļa. Covid-19 pandēmijas laikā ING veidoja Cilvēkresursu ģenerāldirektorāta, t.sk. medicīnisko konsultantu, Arodveselības un drošības komitejas, Administrācijas ģenerāldirektorāta, Informācijas sistēmu ģenerāldirektorāta, Komunikācijas ģenerāldirektorāta, Juridiskā ģenerāldirektorāta, ORM/BCM nodaļas un Tirgus operāciju ģenerāldirektorāta, Tirgus infrastruktūras un maksājumu ģenerāldirektorāta un Vienotā uzraudzības mehānisma pārstāvji.