Informācija par euro banknošu viltojumiem (tiek sniegta divreiz gadā)

2008. gada 1. pusgadā kopumā no apgrozības tika izņemti 312 000 viltotu euro banknošu. Lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējo pusgadu no apgrozības izņemto viltojumu skaits pieaudzis par 5.4%, tālāk tabulā, kurā parādītas viltojumu skaita pusgada tendences, redzams, ka pēdējos gados šis skaits nav bijis ļoti atšķirīgs. Jāatzīmē, ka kopš 2007. gada 2. pusgada par 5.7% pieaudzis īsto banknošu skaits apgrozībā.

Salīdzinot tabulā redzamos skaitļus ar īsto banknošu skaitu apgrozībā (2008. gada 1. pusgadā – vidēji 11.5 mljrd.), viltojumu skaits ir ļoti neliels.

Lielais vairākums (98%) viltojumu 2008. gada 1. pusgadā atklāts euro zonas valstīs, lai gan šī proporcija ir nedaudz mazāka nekā iepriekšējos periodos. Aptuveni 0.5% atklāti ārpus euro zonas esošajās ES dalībvalstīs un atlikusī daļa – citos pasaules reģionos.

Viltoto banknošu dalījums pēc nominālvērtības ir šāds.

2008. gada 1. pusgadā visbiežāk tika viltotas 50 euro banknotes. Trīs vidējo nominālvērtību (20 euro, 50 euro un 100 euro) banknotes kopā veidoja apmēram 90% no visiem viltojumiem.

Sabiedrība var uzticēties euro banknošu un to pretviltošanas elementu kvalitātei. Vienlaikus Eurosistēma, t.i., Eiropas Centrālā banka (ECB) un 15 euro zonas nacionālās centrālās bankas, joprojām iesaka iedzīvotājiem būt uzmanīgiem un pārbaudīt saņemto banknošu īstumu. Viltojumus var viegli atšķirt no īstām banknotēm, izmantojot Eurosistēmas publikācijās, ECB interneta lapā un Eurosistēmas nacionālo centrālo banku interneta lapās aprakstīto vienkāršo pārbaudi, banknotes aptaustot, apskatot un pagrozot. Bet ja rodas šaubas, aizdomīgā banknote jāsalīdzina ar tādu, par kuru zināms, ka tā ir īsta. Ikvienam, kam radušās aizdomas, ka viņa rīcībā nonācis viltojums, jāinformē vai nu policija vai – ja to pieļauj valsts prakse – attiecīgā nacionālā centrālā banka, sniedzot pēc iespējas sīkākas ziņas par banknotes izcelsmi.