Kopskats

Neraugoties uz to, ka ekonomiskās izaugsmes rādītāji 2022. gada 1. pusgadā saistībā ar tautsaimniecības atkalatvēršanās un spēcīgas tūrisma aktivitātes atjaunošanās ietekmi bijuši labāki, nekā gaidīts, Ukrainā notiekošā kara ekonomiskās sekas turpina attīstīties un aptumšot euro zonas tautsaimniecības perspektīvu, vienlaikus vēl vairāk palielinot inflācijas spiedienu.^[1] Dabasgāzes piegādes pārrāvumi apvienojumā ar kraso gāzes un elektroenerģijas cenu kāpumu vairojuši nenoteiktību, smagi iedragājuši konfidenci un izraisījuši arvien lielāku reālo ienākumu zudumu, kas, kā gaidāms, izraisīs euro zonas tautsaimniecības stagnāciju 2022. gada 2. pusgadā un nākamā gada 1. ceturksnī. Gan ar īstermiņa, gan vidēja termiņa perspektīvu joprojām saistīta liela nenoteiktība. Speciālistu iespēju aplēses balstās uz pieņēmumiem, ka gāzes pieprasījumu mazinās augstās cenas un piesardzības pasākumi enerģijas taupīšanai (pēc nesenās ES vienošanās samazināt gāzes pieprasījumu par 15%) un ka nebūs nepieciešama būtiska gāzes patēriņa normēšana. Tomēr tiek pieņemts, ka valstīs, kuras ir lielā mērā atkarīgas no Krievijas dabasgāzes importa un saskaras ar nepietiekama piegādes apjoma risku, ziemā būs nepieciešama zināma ražošanas sašaurināšana. Lai gan pēdējā laikā piegādes problēmas mazinājušās nedaudz straujāk, nekā gaidīts, tās joprojām nelabvēlīgi ietekmē aktivitāti un saskaņā ar pieņēmumiem izzudīs tikai pakāpeniski. Vidējā termiņā, kad atjaunosies enerģijas tirgus līdzsvars, mazināsies nenoteiktība, atrisināsies piegādes problēmas un palielināsies reālie ienākumi, gaidāma izaugsmes atjaunošanās, neraugoties uz mazāk labvēlīgiem finansēšanas nosacījumiem. Gaidāms, ka darba tirgus pēc ekonomiskās aktivitātes krituma pavājināsies, lai gan kopumā saglabāsies samērā noturīgs. Kopumā sagaidāms, ka reālā IKP gada vidējais pieaugums 2022. gadā būs 3.1%, 2023. gadā tas būtiski samazināsies, nokrītoties līdz 0.9%, un 2024. gadā atkal pieaugs līdz 1.9%. Salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2022. gada jūnija iespēju aplēsēm IKP pieauguma perspektīva koriģēta un 2022. gadam paaugstināta par 0.3 procentu punktiem (pēc pozitīvajiem pārsteigumiem 1. pusgadā), savukārt 2023. gadam samazināta par 1.2 procentu punktiem un 2024. gadam – par 0.2 procentu punktiem (galvenokārt sakarā ar enerģijas piegādes pārrāvumu, augstākas inflācijas un ar to saistītā konfidences krituma ietekmi).

Inflācija joprojām strauji pieaug, turpinoties smagiem piegādes šokiem, kuru ietekme sasniedz patēriņa cenas straujāk nekā iepriekš. Gaidāms, ka kopējā SPCI inflācija 2022. gada atlikušajos mēnešos saglabāsies virs 9% sakarā ar ārkārtīgi augstajām enerģijas un pārtikas izejvielu cenām, kā arī tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanās radīto augšupvērsto spiedienu, piegāžu nepietiekamību un ierobežoto darbaspēka piedāvājumu. Gaidāmais inflācijas kritums vidēji no 8.1% 2022. gadā līdz 5.5% 2023. gadā un 2.3% 2024. gadā galvenokārt atspoguļo enerģijas un pārtikas cenu inflācijas kraso pazemināšanos negatīvu bāzes efektu dēļ un pieņēmumu par preču cenu kritumu atbilstoši biržā tirgoto nākotnes līgumu cenām. Tiek uzskatīts, ka SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) līdz pat 2023. gada vidum saglabāsies nepieredzēti augsta, bet gaidāms arī, ka pēc tam tā pazemināsies, izzūdot tautsaimniecības atkalatvēršanās ietekmei un mazinoties piegādes problēmām un enerģijas ražošanas izmaksu spiedienam. Gaidāms, ka kopējā inflācija 2024. gadā joprojām pārsniegs ECB 2% mērķi. Tas skaidrojams ar augsto enerģijas cenu novēloto ietekmi uz inflācijas neenerģijas komponentiem, neseno euro kursa kritumu, spēcīgajiem darba tirgiem un nelielu inflācijas kompensācijas ietekmi uz darba samaksu, kuras pieauguma temps, kā gaidāms, ievērojami pārsniegs vēsturiski vidējo līmeni. Salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2022. gada jūnija iespēju aplēsēm kopējā inflācija koriģēta un paaugstināta būtiski 2022. gadam un 2023. gadam (attiecīgi par 1.3 un 2.0 procentu punktiem) un nedaudz 2024. gadam (par 0.2 procentu punktiem), atspoguļojot nesenos pārsteidzošos datus, ārkārtīgi spēcīgi paaugstinātos pieņēmumus par gāzes un elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenām, spēcīgāku darba samaksas kāpumu un neseno euro kursa samazināšanos. Šī ietekme ar uzviju kompensēja lejupvērsto ietekmi, ko radīja nesenais pārtikas izejvielu cenu kritums, mazāk smagās, nekā iepriekš pieņemts, piedāvājuma problēmas un vājākas izaugsmes perspektīvas.

Tabula

Izaugsmes un inflācijas aplēses euro zonai

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Ar speciālistu iespēju aplēsēm saistītā nenoteiktība ir īpaši spēcīga. Sevišķi īstermiņā inflācijas norises lielā mērā atkarīgas no enerģijas izejvielu cenu norisēm, kas pēdējā laikā bijušas ļoti svārstīgas, īpaši gāzes un elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu gadījumā. Viens no galvenajiem euro zonas perspektīvu apdraudošajiem riskiem saistīts ar smagākiem enerģijas piegādes pārtraukumiem Eiropai apvienojumā ar aukstu ziemu, kas nozīmētu lielāku siltumapgādes pieprasījumu, izraisot turpmāku enerģijas cenu kāpumu un būtiskāku ražošanas samazinājumu, nekā ietverts pamataplēsē. Lejupvērstais scenārijs, kas atspoguļo šos riskus, rāda, ka vidējais inflācijas līmenis 2022. gadā būtu 8.4%, 2023. gadā – 6.9% un 2024. gadā – 2.7%. Reālais IKP šogad pieaugtu par 2.8% un 2023. gadā samazinātos par 0.9%, bet pēc tam 2024. gadā atkal pieaugtu par 1.9%. Šis scenārijs sīkāk aprakstīts 3. ielikumā.

1. Reālā tautsaimniecība

Neraugoties uz karu Ukrainā, euro zonas tautsaimniecības izaugsme 2022. gada 1. pusgadā bija spēcīga un ievērojami pārsniedza Eurosistēmas speciālistu 2022. gada jūnija iespēju aplēsēs prognozēto līmeni (1. att.). 1. ceturksnī izaugsmi veicināja ļoti spēcīgs neto tirdzniecības devums, kas daļēji saistīts ar starptautisko uzņēmumu aktivitāti Īrijā. Apstrādes rūpniecību 2. ceturksnī pozitīvi ietekmēja piegādes problēmu mazināšanās, bet pakalpojumu ražošanu stimulēja ar pandēmiju saistīto ierobežojumu atcelšana, kas īpaši veicināja pakalpojumu sektora kontaktintensīvo daļu, t.sk. tūrismu.

1. attēls

Euro zonas reālā IKP pieaugums

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni; %; sezonāli un atbilstoši darbadienu skaitam koriģēti ceturkšņa dati)

Gaidāms, ka reālā IKP pieaugums 3. ceturksnī būtiski palēnināsies, inflācijas nelabvēlīgajām sekām smagi skarot reālos ienākumus un nenoteiktībai un procentu likmju kāpumam kavējot ieguldījumus. Spēcīgai aktivitātei tūrisma un ceļojumu nozarē kopā ar turpmāku piegādes problēmu mazināšanos 3. ceturksnī vajadzētu veicināt izaugsmi. Vienlaikus apsekojumu rādītāji, piemēram, Iepirkumu vadītāju indekss, liecina par kritumu gan apstrādes rūpniecībā, gan pakalpojumu nozarē 2022. gada augustā. Gaidāms, ka ekonomisko aktivitāti nelabvēlīgi ietekmēs arī augošo cenu izraisītais negatīvais reāli rīcībā esošo ienākumu šoks. Ekonomisko aktivitāti ierobežo arī nenoteiktība, īpaši saistībā ar gāzes piegādes pārtraukumiem (sk. tālāk), kā arī krass banku aizdevumu procentu likmju kāpums. Kopumā gaidāms, ka 3. ceturksnī izaugsme salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni būs 0.1% (salīdzinājumā ar jūnija iespēju aplēsēm tā koriģēta un samazināta par 0.3 procentu punktiem).

Paredzams, ka kavējošie faktori turpinās veidoties un turpmākajos mēnešos tiem pievienosies dabasgāzes piegādes pārtraukumi. Novērtējot gāzes tirgus traucējumu potenciālo ietekmi uz ražošanu, ECB speciālisti balstījušies uz pieņēmumu, ka plūsmas gan no Krievijas, gan citiem piegādātājiem saglabāsies septembra iespēju aplēšu datu aktualizēšanas pēdējā termiņā vērojamajā līmenī.^[2] Attiecībā uz pieprasījumu tiek pieņemts, ka valstis īstenos pagaidām brīvprātīgo ES vienošanos par dabasgāzes patēriņa samazināšanu līdz 15%^[3], un tiek pieņemts, ka laikapstākļi nākamajā ziemā atbildīs pēdējo piecu gadu vidējiem apstākļiem. Saskaņā ar šiem pieņēmumiem gāzes uzkrājumu līmenis euro zonā kopumā būs nedaudz zemāks par vēsturisko vidējo līmeni, savukārt no Krievijas gāzes piegādēm visvairāk atkarīgajās valstīs (īpaši Vācijā) – ievērojami zemāks par šo līmeni.^[4] Tāpēc gaidāms, ka ekonomiskā ietekme dažādās valstīs būs neviendabīga – Vācijā paaugstinātā nenoteiktība novedīs pie gāzes taupīšanas piesardzības pasākumiem un ražošanas ierobežojumiem, savukārt citās valstīs negatīvā ietekme būs mazāka, jo būs mazāk pasākumu pieprasījuma ierobežošanai. Turklāt gaidāms, ka visās euro zonas valstīs tautsaimniecības izaugsme palēnināsies sakarā ar ārkārtīgi augstajām gāzes cenām, kuru dēļ nozarēs ar visaugstāko gāzes patēriņu dažas aktivitātes kļūs nerentablas, dažos gadījumos liekot apturēt ražošanu. Kopumā gaidāms, ka reālais IKP 2022. gada pēdējā ceturksnī saruks par 0.1% un 2023. gada 1. ceturksnī saglabāsies nemainīgs.

Runājot par tālāko periodu, gaidāms, ka, izzūdot nelabvēlīgajiem faktoriem, kas ierobežos aktivitāti 2022./2023. gada ziemā, izaugsmes temps kļūs straujāks, taču paredzams, ka IKP 2024. gadā būs zemāks par 2022. gada jūnija iespēju aplēsēs prognozēto līmeni. Gaidāmā uzlabojuma pamatā ir pieņēmums, ka, laikam kļūstot siltākam un pakāpeniski nodrošinot alternatīvus avotus, gāzes piegādes traucējumi vairs nebūs būtisks šķērslis aktivitātei. Paredzams, ka reālā IKP pieaugums 2023. gadā atjaunosies. To noteiks vairāki faktori – atslābstot inflācijas spiedienam, mazināsies lejupvērstais spiediens uz reāli rīcībā esošajiem ienākumiem, izzudīs atlikušās piegādes problēmas, atjaunosies ārējais pieprasījums un uzlabosies eksporta cenu konkurētspēja salīdzinājumā ar galvenajiem tirdzniecības partneriem, piemēram, ASV. Vidējā termiņā vajadzētu izzust arī negatīvajai ietekmei, ko rada vājāka konfidence un lielāka nenoteiktība, kas īstermiņā veicina piesardzīgu rīcību. Pēc visā koronavīrusa (Covid-19) krīzes laikā valdību sniegtā apjomīgā atbalsta un 2020. un 2021. gadā īstenotajiem atveseļošanās pasākumiem, 2022. gadā gaidāmajiem lielākajiem ieguldījumiem, kas finansēti no "Nākamās paaudzes ES" (NPES) programmas un – pēdējā laikā – pieaugošā atbalsta saistībā ar enerģiju un Ukrainā notiekošo karu, gaidāms, ka fiskālā politika 2023. gadā negatīvi ietekmēs izaugsmi, jo daži no šiem pasākumiem tiks pārtraukti (sk. 2. sadaļu).^[5] Kopumā, ņemot vērā īstermiņa perspektīvas pasliktināšanos un tikai daļēju atveseļošanos vidējā termiņā, gaidāms, ka reālais IKP visā iespēju aplēšu periodā saglabāsies zemāks par iepriekš prognozēto tendenci (sk. 2. att.).

2. attēls

Euro zonas reālais IKP

(ķēdes indeksu veidā agregētie apjomi; 2019. g. 4. cet. = 100)

1. tabula.

Makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai

(gada pārmaiņas, ja nav norādīts citādi; %)

Pievēršoties IKP sastāvdaļām, privātais patēriņš dažu nākamo ceturkšņu laikā samazināsies, tomēr tas joprojām būs galvenais faktors, kas noteiks aktivitātes atveseļošanos vidējā termiņā. Privātais patēriņš 2022. gada 2. ceturksnī atguvās, mazinoties ar Covid-19 saistītajiem ierobežojumiem un atjaunojoties izdevumiem par klātienes pakalpojumiem, t.sk. agrāku un ļoti dinamisku vasaras tūrisma sezonas sākumu. Tā kā ierobežojumi pamatā ir atcelti, iespēja, ka tautsaimniecības atkalatvēršanās varētu arī turpmāk veicināt privātā patēriņa pieaugumu, tiek vērtēta kā ierobežota. Augstā inflācija attur patērētājus no tēriņiem un īpaši piespiež mājsaimniecības ar zemākiem ienākumiem samazināt pašreizējās uzkrājumu plūsmas. Runājot par tālāku periodu, paredzams, ka sakarā ar gaidāmo inflācijas pazemināšanos un nenoteiktības mazināšanos privātais patēriņš nedaudz atjaunosies, bet pieaugs mazliet lēnāk nekā reālie ienākumi.

Augstā inflācija nozīmē reāli rīcībā esošo ienākumu sarukumu gan 2022., gan 2023. gadā, neraugoties uz turpmāku darba tirgus noturību un ar to saistītajiem darba ienākumiem. Lai gan paredzams, ka sakarā ar gaidāmo ekonomiskās aktivitātes lejupslīdi darba tirgus pavājināsies, tiek uzskatīts, ka kopumā tas saglabāsies noturīgs, pieņemot, ka korekcijas daļēji notiks, samazinoties viena nodarbinātā nostrādāto stundu skaitam, un tikai nedaudz – pieaugot bezdarba līmenim. Tiek lēsts, ka 2022. gada 1. pusgadā reāli rīcībā esošie ienākumi sarukuši galvenokārt augstākas inflācijas, kā arī mazāku neto fiskālo pārvedumu dēļ sakarā ar Covid-19 atbalsta pasākumu pārtraukšanu, ko tomēr daļēji atsver ar enerģiju saistītie kompensējošie pasākumi. Gaidāms, ka reāli rīcībā esošie ienākumi turpinās samazināties līdz 2023. gada 1. ceturksnim un tad atkal atsāks nedaudz pieaugt iespēju aplēšu perioda beigās.

Sarūkot reālajiem ienākumiem, mājsaimniecību uzkrājumu rādītājam vajadzētu turpināt samazināties, 2022. gada beigās sasniedzot līmeni, kāds bija pirms pandēmijas, bet pēc tam atkal nedaudz palielināties 2024. gadā. Domājams, ka uzkrājumu rādītājs 2022. gada 1. pusgadā krasi samazinājies un tas noticis lielākā mērā, nekā iepriekš gaidīts, jo, atceļot ar pandēmiju saistītos ierobežojumus, patērētāju uzkrājumu veidošanas paradumi normalizējušies un uzkrājumi daļēji palīdzējuši mazināt ārkārtīgi augstās inflācijas triecienu. Nākamajos ceturkšņos gaidāms turpmāks uzkrājumu rādītāja sarukums, īpaši tāpēc, ka mājsaimniecībām, kuras pieder pie grupām ar zemākiem ienākumiem un kuru agrākie uzkrājumi ir relatīvi nelieli, varētu nākties samazināt uzkrājumu plūsmas, lai finansētu pamatpatēriņu. Šīs mājsaimniecības ir ļoti pakļautas enerģijas un pārtikas cenu šokiem, neraugoties uz to, ka tās gūst labumu no fiskālajiem ienākumu atbalsta pasākumiem. Turīgākas un vecākas mājsaimniecības varētu izmantot pandēmijas laikā izveidotos uzkrājumus^[6], lai izlīdzinātu patēriņu augstas inflācijas apstākļos, lai gan paredzams, ka inflācija būtiski samazinās šo uzkrājumu pirktspēju, pakāpeniski pavājinot to bufera lomu. Inflācijai 2024. gadā atkal tuvojoties mērķa līmenim, uzkrājumu rādītājs atkal sāks palielināties, kaut arī saglabāsies zem līmeņa, kāds bija pirms pandēmijas.

1. ielikums
Tehniskie pieņēmumi par procentu likmēm, izejvielu cenām un valūtu kursiem

Salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2022. gada jūnija iespēju aplēsēm tehniskie pieņēmumi ietver augstākas procentu likmes, nedaudz zemākas naftas cenas, būtiski augstākas gāzes un elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas un euro kursa kritumu. Tehniskie pieņēmumi par procentu likmēm un izejvielu cenām balstīti uz tirgus gaidām atbilstoši stāvoklim 2022. gada 22. augustā. Īstermiņa procentu likmes attiecas uz 3 mēnešu EURIBOR, tirgus gaidas iegūstot, pamatojoties uz biržā tirgoto nākotnes līgumu procentu likmēm. Saskaņā ar attiecīgo metodiku šo īstermiņa procentu likmju vidējais rādītājs 2022. gadā būs 0.2%, 2023. gadā – 2.0% un 2024. gadā – 2.1%. Tirgus gaidas attiecībā uz euro zonas valstu valdības 10 gadu obligāciju nominālajām peļņas likmēm rāda, ka 2022. gadā vidējais gada līmenis būs 1.6% un tas pakāpeniski palielināsies iespēju aplēšu periodā, 2024. gadā sasniedzot 2.2%.^[7] Salīdzinājumā ar 2022. gada jūnija iespēju aplēsēm tirgus gaidas attiecībā uz īstermiņa procentu likmēm 2022., 2023. un 2024. gadam koriģētas un paaugstinātas attiecīgi aptuveni par 20 bāzes punktiem, 70 bāzes punktiem un 50 bāzes punktiem, ņemot vērā gaidas, ka monetārā politika visā pasaulē kļūs stingrāka. Tas arī noteicis valdības ilgtermiņa obligāciju peļņas likmju augšupvērstu korekciju par aptuveni 20 bāzes punktiem visā iespēju aplēšu periodā.

Sakarā ar vājāku pieprasījumu un augošo piedāvājumu tehniskie pieņēmumi par naftas cenām koriģēti un pazemināti. Eiropas Savienība noteikusi daļēju embargo Krievijas jēlnaftai un naftas pārstrādes produktiem, kā arī aizliegumu apdrošināt naftas eksportu no Krievijas, kas stāsies spēkā līdz gada beigām. Lai gan Krievijas naftas eksports uz Rietumvalstīm jūlijā salīdzinājumā ar 2021. gada vidējo apjomu sarucis par 1.3 milj. barelu dienā, Krievijai līdz šim izdevies pārvirzīt šīs naftas plūsmas uz Āziju. Līdz 2023. gada sākumam gaidāma turpmāka būtiska Krievijas naftas plūsmu samazināšanās. Līdz iespēju aplēšu pēdējai datu aktualizēšanas dienai ar Krievijas naftas piegādi saistīto risku augšupvērsto spiedienu uz naftas cenām ar uzviju kompensēja naftas ražošanas kāpums pasaulē, naftas ražošanai OPEC+ valstīs pašlaik tuvojoties līmenim, kāds bija pirms pandēmijas, un gaidāmā naftas pieprasījuma kritums atbilstoši sliktākai pasaules tautsaimniecības perspektīvai. Tāpēc pieņemts, ka Brent jēlnaftas cena par barelu, pamatojoties uz biržā tirgoto nākotnes līgumu vidējām cenām triju darbadienu laikā pirms pēdējā datu aktualizēšanas termiņa, samazināsies no 105.4 ASV dolāriem par barelu 2022. gadā līdz 83.6 ASV dolāriem par barelu 2024. gadā.

Gāzes un elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas turpina strauji pieaugt, savukārt pārtikas izejvielu cenas samazinājušās. Spriedze saistībā ar Krievijas gāzes piegādi Eiropai ir pastiprinājusies kopš jūlija beigām, kad Gazprom samazināja gāzes plūsmas caur Nord Stream 1 cauruļvadu līdz tikai 20% no parastā apjoma, samazinot kopējo gāzes piegādi no Krievijas par aptuveni 80%. ES centieni aizstāt Krievijas gāzi, izmantojot pasaules gāzes tirgus, kā arī bailes par Krievijas gāzes plūsmu pilnīgu pārtraukšanu izraisījušas gāzes cenu krasu kāpumu, cenām Nīderlandes TTF augusta vidū pārsniedzot 270 euro par MWh. Gāzes nākotnes līgumu līkne kopš jūnija iespēju aplēsēm būtiski pavirzījusies augšup (par 137% 2022. gada 2. pusgadā, par 191% 2023. gadā un par 163% 2024. gadā), taču joprojām ir deportā. Būtiskas augšupvērstas korekcijas vērojamas arī elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu nākotnes līgumos, kas iespēju aplēsēs tiek izmantoti par orientieri, un tie norāda uz ilgstoši augstu cenu līmeni. Ietekme, ko rada alternatīvi pieņēmumi par enerģijas cenām salīdzinājumā ar pamataplēsi, atspoguļota 4. ielikumā sniegtajā jutīguma analīzē. Pamatojoties uz biržā tirgoto nākotnes līgumu cenām, tiek pieņemts, ka ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas kvotas būs 87.0 euro par tonnu 2022. gadā, 93.9 euro par tonnu 2023. gadā un 97.7 euro par tonnu 2024. gadā. Gaidāms, ka neenerģijas izejvielu cenas ASV dolāros 2022. gadā pieaugs un 2023. un 2024. gadā samazināsies, un salīdzinājumā ar 2022. gada jūnija iespēju aplēsēm tās koriģētas un pazeminātas, īpaši pārtikas izejvielu cenu krituma dēļ.

Pieņemts, ka divpusējie valūtas kursi iespēju aplēšu periodā nemainīsies salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem, kuri dominēja triju darba dienu laikā pirms pēdējās datu aktualizēšanas dienas. Tas nozīmē, ka vidējais ASV dolāra kurss attiecībā pret euro 2022. gadā būs 1.05, bet 2023. un 2024. gadā – 1.01, kas ir par aptuveni 4% mazāk nekā 2022. gada jūnija iespēju aplēsēs. Pieņēmums par euro efektīvo kursu nozīmē, ka salīdzinājumā ar 2022. gada jūnija iespēju aplēsēm euro kurss pazeminājies par 2%.

Tabula

Tehniskie pieņēmumi

Paredzams, ka sakarā ar finansēšanas nosacījumu pasliktināšanos un ilgstošo nenoteiktību nedaudz samazināsies ieguldījumi mājokļos. Tiek lēsts, ka ieguldījumi mājokļos sarukuši jau 2022. gada 2. ceturksnī, jo Krievijas karš Ukrainā saasināja darbaspēka un izejvielu trūkumu. Paredzams, ka būtiskais hipotēku kredītu procentu likmju kāpums un ilgstošā ar enerģiju un karu saistītā nenoteiktība īstermiņā nelabvēlīgi ietekmēs ieguldījumus mājokļos, izraisot ilgstošu kritumu no 2022. gada 2. pusgada līdz 2023. gada beigām. Pēc tam atlikušajā iespēju aplēšu periodā gaidāms, ka ieguldījumi mājokļos pieaugs ļoti lēni, jo finansēšanas nosacījumi turpinās pasliktināties sakarā ar turpmāku procentu likmju normalizēšanos, kompensējot pozitīvā Tobina Q efekta^[8] un rīcībā esošo ienākumu kāpuma ietekmi.

Gaidāms, ka ieguldījumi uzņēmējdarbībā īstermiņā samazināsies. Tos ierobežos augstākas finansējuma izmaksas, paaugstināta nenoteiktība un augošās enerģijas cenas, bet, izzūdot kavējošajiem faktoriem, tie atsāks pieaugt. Pēc pozitīvām pamatā esošajām norisēm 2022. gada 1. pusgadā, uz kurām norāda saņemtie dati, apsekojumu rādītāji liecina, ka 2. pusgadā ieguldījumu aktivitāte nemainīsies vai pat mazināsies. Lai gan apsekojumi joprojām liecina, ka kapitālpreču ražotāji piedzīvo samērā spēcīgu pieprasījumu, notiekošais procentu likmju kāpums, ar karu Ukrainā saistītā nenoteiktība un augošās enerģijas cenas izraisījušas uzņēmēju konfidences kritumu un gaidas, ka uzņēmumu aktivitāte kapitālpreču nozarē mazināsies. Šie faktori un pieņēmumi par gāzes piegādes ierobežojumiem īstermiņā kavēs ieguldījumu pieaugumu. Gaidāms, ka pēc 2022./2023. gada ziemas ieguldījumi palielināsies, pieņemot, ka piegādes problēmas un gāzes piegādes ierobežojumi turpinās mazināties un nenoteiktība izzudīs. Gaidāms, ka vidējā termiņā pozitīvu ietekmi radīs NPES programma, piesaistot privātos ieguldījumus, lai gan dažās valstīs programmas īstenošana aizkavējusies un vairākus nākamos ceturkšņus vēl netiks uzsākta. Ieguldījumus veicinās arī nepieciešamība pēc lieliem kapitālizdevumiem, kas saistīti ar Eiropas ekonomikas dekarbonizāciju, t.sk. saistībā ar pārejas procesu, lai pārtrauktu atkarību no Krievijas energoapgādes (saskaņā ar REPowerEU priekšlikumu).

2. ielikums
Starptautiskā vide

Pasaules tautsaimniecības izaugsme palēninās, jo augstā inflācija, stingrāki finansēšanas nosacījumi un neatrisinātie ar piedāvājumu saistītie kavējošie faktori negatīvi ietekmē ekonomisko aktivitāti. Karš Ukrainā izraisījis enerģijas izejvielu cenu kāpumu un radījis traucējumus globālajās pārtikas piegādes ķēdēs, veicinot inflācijas spiedienu visā pasaulē un radot bažas par pārtikas nodrošinājumu pasaulē. Lai gan lielākajās attīstītajās valstīs kopš pavasara notiekošā vispārējā ar pandēmiju saistīto ierobežojumu atcelšana palīdzējusi veicināt patēriņu ceļojumu un viesmīlības pakalpojumu sektorā, ārkārtīgi spēcīgs inflācijas spiediens, kas licis centrālajām bankām noteikt stingrāku monetāro politiku, negatīvi ietekmē pandēmijas laikā uzkrātos rīcībā esošos ienākumus un uzkrājumus.

Pasaules tautsaimniecības izaugsmes perspektīva ir samērā vāja, un paredzams, ka pasaules reālais IKP (neietverot euro zonu) 2022. gadā pieaugs par 2.9%, 2023. gadā – par 3.0% un 2024. gadā – par 3.4%. Kopumā gaidāms, ka, ekonomiskajai aktivitātei attīstītajās un jaunajās tirgus ekonomikas valstīs pavājinoties, pasaules tautsaimniecības izaugsmes temps šogad un nākamgad būs nedaudz zemāks par ilgtermiņa vidējo rādītāju. Salīdzinājumā ar 2022. gada jūnija iespēju aplēsēm pasaules reālā IKP pieaugums (neietverot euro zonu) koriģēts un pazemināts par 0.1 procentu punktu 2022. gadam, par 0.4 procentu punktiem 2023. gadam un par 0.2 procentu punktiem 2024. gadam. Lejupvērstās izaugsmes korekcijas iespēju aplēšu periodā galvenokārt skaidrojamas ar ASV un Ķīnas perspektīvas pasliktināšanos. Gaidāms, ka Apvienotajā Karalistē krasais enerģijas cenu kāpums būtiski ietekmēs aktivitāti, un, kā paredzams, gadu mijā tā samazināsies. Izaugsmes lejupvērstās korekcijas šim gadam daļēji kompensē nedaudz mērenāka, nekā iepriekš gaidīts, recesija Krievijā, kas līdz šim izrādījusies noturīgāka pret ekonomiskajām sankcijām, un spēcīgāka aktivitāte, nekā iepriekš gaidīts, dažās no lielajām jaunajām tirgus ekonomikas valstīm, piemēram, Brazīlijā, Meksikā un Turcijā.

Atbilstoši globālajai izaugsmei pasliktinājusies arī pasaules tirdzniecības perspektīva. Pasaules apstrādes rūpniecības aktivitātes pavājināšanās negatīvi ietekmē tirdzniecības pieaugumu, kas jau 2022. gada pavasarī bija sācis kļūt lēnāks, par ko liecina preču tirdzniecības tempa mazināšanās. Pasaules tirdzniecības perspektīvas pasliktinājušās, uz ko norāda apsekojumu dati par jauniem eksporta pasūtījumiem apstrādes rūpniecībā, kas augustā joprojām atradās sarukuma zonā. Vājāka pieprasījuma perspektīva un piedāvājuma uzlabošanās palīdzējusi mazināt piegādes ķēžu spiedienu, kas tomēr joprojām pastāv. Tādējādi gaidāms, ka pasaules (neietverot euro zonu) tirdzniecība 2022. gadā pieaugs par 4.6%, 2023. gadā – par 2.7% un 2024. gadā – par 3.4%, savukārt euro zonas ārējais pieprasījums, kā gaidāms, būs nedaudz vājāks, īpaši 2023. gadā. Salīdzinājumā ar 2022. gada jūnija iespēju aplēsēm pasaules tirdzniecības un euro zonas ārējā pieprasījuma perspektīva turpmākajiem iespēju aplēšu perioda gadiem koriģēta un pazemināta. Tomēr šā gada abas šīs perspektīvas paaugstinātas, pateicoties tam, ka tirdzniecības dinamika attīstītajās valstīs, īpaši Apvienotajā Karalistē un ārpus euro zonas esošajās Eiropas valstīs, 2022. gada sākumā bija spēcīgāka, nekā iepriekš gaidīts.

Globālais inflācijas spiediens joprojām ir plaši izplatīts un spēcīgs, ņemot vērā izejvielu cenu kāpumu, joprojām pastāvošos piegādes ierobežojumus, vēl arvien samērā spēcīgo pieprasījumu un saspringtos darba tirgus apstākļus, taču gaidāms, ka tas samazināsies, izejvielu tirgiem stabilizējoties un pavājinoties izaugsmei. Kopējā inflācija OECD valstīs 2022. gada jūlijā nedaudz samazinājās (līdz 10.2%; jūnijā – 10.3%), jo pamatinflācijas kāpumu ar uzviju kompensēja mazāks enerģijas un pārtikas cenu inflācijas devums. Gaidāms, ka globālā inflācija tuvākajā laikā saglabāsies augsta, un to noteiks augstās izejvielu cenas, kā arī spēcīgais iekšzemes un globālais spiediena izplatīšanās efekts saspringtu pasaules darba tirgu apstākļos. Tomēr paredzams, ka saskaņā ar pieņēmumiem gaidāmais izejvielu cenu kritums atbilstoši attiecīgajiem nākotnes līgumiem, kā arī globālās izaugsmes pasliktināšanās vidējā termiņā mazinās inflācijas spiedienu.

Tabula

Starptautiskā vide

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Tiek uzskatīts, ka piegādes problēmu mazināšanās un euro kursa kritums 2022. gadā veicinās eksportu uz ārpus euro zonas esošajām valstīm, savukārt pasaules tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanās 2023. gadā negatīvi ietekmēs euro zonas tirdzniecību. Biežāk sniegtie dati un uz nākotni vērstie rādītāji liecina par nelielu piegādes problēmu mazināšanos 2022. gada 2. ceturksnī pēc tam, kad 1. ceturksnī iekārtu deficīts un jūras kravu pārvadājumu izmaksas bija sasniegušas vēsturiski augstāko līmeni. Pasūtījumu piegādes laiks martā un aprīlī īslaicīgi kļuva ilgāks sakarā ar karu Ukrainā, bet pēc tam samazinājās straujāk, nekā tika gaidīts vasarā. Gaidāms, ka piegādes grūtību mazināšanās un euro kursa kritums 2022. gadā veicinās eksportu uz ārpus euro zonas esošajām valstīm, neraugoties uz vāju ārējo pieprasījumu. Tomēr tiek prognozēts, ka pasaules tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanās (sk. 2. ielikumu) 2023. gadā negatīvi ietekmēs tirdzniecību. Kopumā eksporta pieaugums ir koriģēts un 2022. gadam paaugstināts, bet 2023. gadam – pazemināts. Gaidāms, ka sakarā ar spēcīgo ekonomisko aktivitāti 2022. gada 1. pusgadā importa no ārpus euro zonas esošajām valstīm apjoms pieaugs. Gaidāms, ka neto eksporta devums IKP pieaugumā 2022. gadā būs neitrāls, bet 2023. un 2024. gadā – pozitīvs. Tomēr euro zonas tekošā konta atveseļošanās līdz iespēju aplēšu perioda beigām nav gaidāma. To nosaka enerģijas cenas, īpaši gāzes cenas, kas, neraugoties uz nelielu kritumu salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni, ilgstoši saglabāsies augstas. Spēcīgais enerģijas cenu kāpums kopš jūnija iespēju aplēsēm norāda uz turpmāku būtisku euro zonas tirdzniecības nosacījumu un tirdzniecības bilances pasliktināšanos, un gaidāms, ka šie rādītāji uzlabosies tikai ar 2023. gadu.

Gaidāms, ka darba tirgus pēc ekonomiskās aktivitātes krituma pavājināsies, lai gan kopumā saglabāsies joprojām samērā noturīgs. Pēc 0.4% kāpuma 2022. gada 2. ceturksnī, ko veicināja tautsaimniecības atkalatvēršanās pozitīvā ietekme pēc Covid-19 pandēmijas, kopējā nodarbinātība atrodas līmenī, kas atbilst tās vēsturiskajai sakarībai ar IKP. Paredzams, ka nodarbinātības pieaugums 2022. gada 2. pusgadā būs lēnāks, ņemot vērā mazāku darbaspēka pieprasījumu sakarā ar piegādes problēmām, augsto inflāciju un paaugstināto nenoteiktību. Paredzams, ka vidējā termiņā 2023. un 2024. gadā tas būs 0.2%. Lai gan īstermiņā var sagaidīt, ka uzņēmumi īstenos darbaspēka saglabāšanas politiku, t.sk. samazinot nostrādāto stundu skaitu, vēlāk cikla gaitā gaidāma arī darbinieku atlaišana. Tādējādi gaidāms, ka bezdarba līmenis 2022. gada 2. ceturksnī nokritīsies līdz 6.6%, bet pēc tam lēnām paaugstināsies, 2024. gadā sasniedzot 7.0%. Paredzams, ka darba ražīgums uz vienu nodarbināto strauji kritīsies no 3.8% 2021. gadā līdz 1.1% 2022. gadā un līdz 0.7% 2023. gadā. Tam vajadzētu atjaunoties 2024. gadā, sasniedzot 1.7%, ko daļēji noteiks ar struktūru saistīti efekti, jo tiks atlaisti mazāk produktīvie strādnieki.

Salīdzinājumā ar 2022. gada jūnija iespēju aplēsēm reālā IKP kāpums koriģēts un paaugstināts par 0.3 procentu punktiem 2022. gadā, bet pazemināts par 1.2 procentu punktiem 2023. gadā un par 0.2 procentu punktiem 2024. gadā. Augšupvērstā korekcija 2022. gadā atspoguļo spēcīgāku, nekā gaidīts, izaugsmes tempu 1. pusgadā, ko daļēji kompensē lejupvērstā izaugsmes korekcija 2. pusgadā sakarā ar paaugstināto nenoteiktību, konfidences kritumu, augstāku inflāciju, kas mazina reālos ienākumus, un dabasgāzes piegādes pārrāvumiem saistībā ar karu Ukrainā. Šie faktori arī izskaidro samērā spēcīgu lejupvērstu izaugsmes korekciju 2023. gada 1. ceturksnī. Tiek uzskatīts, ka IKP ceturkšņa pieaugums sāks atjaunoties, sākot ar 2023. gada 2. ceturksni, lai gan lēnākā tempā, nekā prognozēts jūnija iespēju aplēsēs. Nelielā lejupvērstā korekcija 2024. gadā atspoguļo iepriekšējā gada lejupvērsto korekciju pamatā esošo šoku ilglaicīgo raksturu, kas neļauj ātrāk atjaunot aktivitāti.

3. ielikums
Lejupvērsts scenārijs saistībā ar karu Ukrainā un enerģijas piegādes samazināšanos

Ņemot vērā ar euro zonas tautsaimniecības perspektīvu joprojām saistīto nenoteiktību attiecībā uz Krievijas karu Ukrainā, šajā ielikumā sniegts lejupvērsts scenārijs. Tas paredz, ka pilnībā tiek pārtraukta Krievijas gāzes un pa jūru pārvadātās naftas plūsma uz euro zonu un ir maz iespēju piekļūt alternatīviem gāzes piegādes avotiem. Salīdzinājumā ar bāzes scenāriju tiek arī pieņemts, ka vērojamas augstākas izejvielu cenas, paaugstināta nenoteiktība, vājāka tirdzniecība un finansēšanas nosacījumu pasliktināšanās. Tādējādi ekonomiskā aktivitāte cieš no lielākiem nelabvēlīgiem šokiem un ir daudz vājāka, nekā paredzēts pamataplēsēs, un nākamā gada IKP pieaugums ir būtiski negatīvs. Inflācija ir augstāka, īpaši vidējā termiņā (A tabula).

A tabula

2022. gada septembra pamataplēses un lejupvērstais scenārijs euro zonai

(gada pārmaiņas, ja nav norādīts citādi; %)

Scenārijā pieņemts, ka karš Ukrainā ir ļoti ilgstošs, kas nozīmē ilgstošu ģeopolitisko spriedzi. Tiek pieņemts, ka visi sankciju režīmi tiek saglabāti, radot lielākus un ilgstošākus šokus euro zonai. Scenārijā atspoguļota pieaugoša nenoteiktība, kas izraisa būtiskas uzņēmumu obligāciju ienesīguma likmju starpību un kapitāla vērtspapīru tirgu korekcijas un banku kredītu nosacījumu pasliktināšanos gan iekšzemē, gan pasaulē.

Atšķirībā no pamataplēsēm šajā scenārijā pieņemts, ka nepastāv iespēja aizstāt gāzes piegādes un nav pilnībā iespējams aizstāt naftas piegādes, trūkst koordinētas reakcijas uz enerģijas deficītu un gaidāma neparasti auksta ziema, kas izraisa lielāku enerģijas pieprasījumu. 2022. gada septembra pamataplēsēs pieņemts, ka Krievijas gāzi būtiski aizstās alternatīvie piegādātāji, nebūs naftas deficīta, pilnībā tiks īstenots ES mēroga plāns gāzes patēriņa samazināšanai, un tiek pieņemts, ka ziemā būs normāli laikapstākļi. Lejupvērstajā scenārijā stingrāki enerģijas piegādes nosacījumi, kas atgūst līdzsvaru tikai vidējā termiņā, apvienojumā ar nelielām pieprasījuma korekcijām, ko daļēji nosaka pieņēmumi par skarbiem ziemas laikapstākļiem, rada vēl augstākas enerģijas cenas, nekā izmantots pamataplēsēs, kā arī nosaka vajadzību normēt ražošanā izmantoto enerģiju. Valstīm, kas atkarīgas no Krievijas gāzes un naftas piegādēm, jāsamazina ražošanas apjoms.

Tiek pieņemts, ka nopietnu piegādes pārrāvumu dēļ būtiski pieaug enerģijas un pārtikas izejvielu cenas. Pilnībā pārtraucot Krievijas gāzes piegādes uz Eiropu un pieņemot, ka tās iespēju aplēšu periodā neatgriežas tirgū, ļoti saspringtā Eiropas gāzes tirgus apstākļos gāzes cenas strauji paaugstinās (par 53% vairāk nekā pamataplēsē visā iespēju aplēšu periodā) (B tabula). Scenārijā arī pieņemts, ka naftas plūsmas no Krievijas uz ES pēkšņi tiek pārtrauktas ar 2022. gada 4. ceturksni, stājoties spēkā naftas embargo. Pieņēmums par ierobežoto Krievijas spēju novirzīt naftu uz pasaules tirgiem caur valstīm, kuras nepiemēro sankcijas, samazina globālo piedāvājumu, kā rezultātā naftas cenas šā gada beigās par 60% pārsniedz pamataplēsē minētos pieņēmumus. Pēc tam, sākot ar 2023. gada 3. ceturksni, naftas cenas pakāpeniski samazinās, atjaunojoties līdzsvaram naftas tirgū, un 2024. gadā stabilizējas, par 38% pārsniedzot pamataplēsi. Tiek pieņemts, ka pārējās OPEC+ valstu grupas dalībvalstis nekompensē Krievijas jēlnaftas iztrūkumu. Attiecībā uz pārtikas izejvielām pieņemts, ka Krievijas un Ukrainas graudu un kukurūzas eksports samazinās par aptuveni 30%. Augošās enerģijas izmaksas un mēslojuma cenas vēl vairāk palielina pasaules pārtikas cenas. Pārtikas šoks turpinās 2023. gadā, un pēc tam deficītu tikai pakāpeniski kompensē citas piegādes, kā rezultātā pārtikas izejvielu cenas starptautiskajos tirgos 2023. gada 1. ceturksnī ir par 24% augstākas un 2024. gadā par 33% augstākas nekā pamataplēsē.

B tabula

Pieņēmumi lejupvērstajā scenārijā

(gada novirze no pamataplēses līmeņa, ja nav norādīts citādi, %)

Vērojama negatīva ietekme uz aktivitāti un tirdzniecību pasaulē (neietverot euro zonu), nelabvēlīgi ietekmējot euro zonas ārējo pieprasījumu. Lejupvērstajā scenārijā pasaules (neietverot euro zonu) IKP salīdzinājumā ar 2022. gada septembra pamataplēses līmeni ir zemāks par 0.2% 2022. gadā un par 1.3% 2023. gadā. Ilgāka un intensīvāka karadarbība un jebkādas papildu sankcijas, kas ir spēkā līdz 2024. gadam, apvienojumā ar augstākām izejvielu cenām būtiski veicina pasaules IKP samazināšanos salīdzinājumā ar pamataplēsi. Turklāt lielāki tirdzniecības un globālo vērtību ķēžu pārrāvumi ir galvenie noteicošie faktori scenārija ietekmei uz euro zonas ārējo pieprasījumu, kas 2022. gadā samazinās par 0.7% un 2023. gadā – par 4.6% salīdzinājumā ar pamataplēsi. Nenoteiktība un finanšu faktori rada papildu lejupvērstu spiedienu.

Lielāka iekšzemes ekonomiskā nenoteiktība nozīmē būtisku tirgus instrumentu pārcenošanu un banku kreditēšanas nosacījumu pasliktināšanos. Scenārijā pieņemts, ka no 2022. gada septembra līdz decembrim atkal pieaug nenoteiktība, atspoguļojot ilgstošo intensīvo konfliktu un energoapgādes pasliktināšanos. Tas palielina finanšu tirgu svārstīgumu, kas negatīvi ietekmē uzņēmumu, patērētāju un finanšu konfidenci. Kapitāla vērtspapīru cenas sarūk aptuveni par 10%, un bankas turpina paaugstināt aizdevumu procentu likmes aptuveni par 50 bāzes punktiem, lai kompensētu augošās finansējuma izmaksas, kā arī paredzamos zaudējumus no kredītportfeļiem.

Lejupvērstajā scenārijā paredzams vājāks vidējais euro zonas tautsaimniecības pieaugums 2022. gadā un aktivitātes sarukums 2023. gadā, kam seko spēcīga, bet nepilnīga izaugsmes atjaunošanās 2024. gadā. Ražošanas pārrāvumu ietekmes pamatā ir novērtējums par enerģijas aizstāšanas iespējām tautsaimniecībā^[9], savukārt vispārējā scenārija turpmākā makroekonomiskā ietekme novērtēta, izmantojot ECB BASE modeli^[10]. Euro zonas reālā IKP pieaugums lejupvērstajā scenārijā salīdzinājumā ar pamatscenāriju ir zemāks par 0.3 procentu punktiem 2022. gadā un par 1.8 procentu punktiem 2023. gadā, bet pēc tam 2024. gadā stabilizējas pamataplēses izaugsmes līmenī (att.). Gada vidējais pieaugums 2022. gadā joprojām ir pozitīvs, bet IKP strauji sarūk 2022. gada pēdējā ceturksnī un 2023. gada 1. ceturksnī. Viens no galvenajiem nelabvēlīgo IKP profilu noteicošajiem faktoriem ir ražošanas pārrāvums enerģijas piegāžu trūkuma dēļ. Tā kā pakāpeniskas enerģijas resursu aizstāšanas un ekonomisko korekciju rezultātā mazinās piegādes pārrāvumu ietekme, recesijai seko mērens IKP pieaugums, lai gan lejupvērstajā scenārijā IKP līmenis iespēju aplēšu perioda beigās joprojām ir zemāks par pamataplēsi.

Būtisks izejvielu cenu pieaugums nozīmē spēcīgu augšupvērstu spiedienu uz cenām, kas paildzina gaidāmo paaugstinātas inflācijas periodu. Sakarā ar enerģijas un pārtikas izejvielu cenu kāpuma ietekmi, kā arī ar enerģiju saistīto ražošanas apjoma samazināšanos kopējā inflācija 2022. gadā un īpaši 2023. gadā ir ievērojami augstāka nekā pamatscenārijā (att.). Ilgāks augšupvērsts spiediens, kas paredzēts šajā scenārijā, lielā mērā skaidrojams ar ieilgušā konflikta noteiktajām ilgstoši augstākajām izejvielu cenu tendencēm, lai gan vēlāk iespēju aplēšu periodā to mazina pieprasījuma sarukuma kavējošā ietekme.

Attēls

Ietekme uz reālā IKP pieaugumu un SPCI inflāciju euro zonā lejupvērstajā scenārijā salīdzinājumā ar 2022. gada septembra pamataplēsēm

(novirzes no 2022. gada septembra pamataplēsēm; procentu punktos)

Šī analīze saistīta ar būtisku nenoteiktību attiecībā uz enerģijas cenu dinamiku, aizstāšanas iespējām un tautsaimniecības enerģijas pieprasījuma reaģēšanas spēju. Dažas lejupvērstā scenārija galvenās iezīmes saistītas ar lielu nenoteiktību. Izejvielu, īpaši gāzes, cenas Eiropā pašlaik ir ļoti svārstīgas (sk. 4. ielikumu). Turklāt enerģijas daudzuma ierobežojumu (normēšanas) radīto ražošanas pārrāvumu ietekme ir ļoti atkarīga no tā, cik lielā mērā Krievijas gāzi aizstāj ar alternatīviem gāzes avotiem, cik lielā mērā gāzi var aizstāt ar citām izejvielām ražošanas procesos un kā tautsaimniecība pielāgojas cenu videi. Scenārijā nav ņemti vērā arī iespējamie monetārās politikas atbildes pasākumi un valdību reakcija, kas varētu stabilizēt ražošanu, aizsargāt mājsaimniecības ar zemākiem ienākumiem un/vai mazināt augstāku izejvielu cenu ietekmi uz patēriņa cenām.

2. Fiskālā perspektīva

Salīdzinājumā ar 2022. gada jūnija iespēju aplēsēm pamataplēsē iekļauti daži papildu fiskālo stimulu pasākumi. Tie galvenokārt atspoguļo valdību turpmāko reakciju uz enerģijas cenu straujo kāpumu un augsto dzīves dārdzību kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas 2022. gadā sasniedza aptuveni 0.4 procentu punktus no IKP. Ņemot vērā šīs korekcijas, iespēju aplēsēs ietvertie kopējie fiskālie stimuli saistībā ar enerģētiku un karu Ukrainā 2022. gadā palielināsies līdz 1.4% no IKP.^[11] Paredzams, ka aptuveni ceturtā daļa no šiem fiskālajiem stimuliem (īpaši izdevumi aizsardzības spēju uzlabošanai un bēgļu atbalstam) turpinās ietekmēt budžetu arī 2023. un 2024. gadā. Šie papildu pasākumi 2022. gadā un to daļēja pārtraukšana 2023. gadā pamatā izskaidro fiskālās nostājas korekcijas salīdzinājumā ar 2022. gada jūnija iespēju aplēsēm (1. tabula). Tomēr 2022. gadā papildu stimulus daļēji kompensē ar izvēles pasākumiem nesaistīti faktori, kuru pamatā ir ieņēmumu iekasēšana, kas 2022. gada 1. pusgadā bija labāka, nekā gaidīts, un pārsniedz makroekonomisko nodokļu bāzu norādīto līmeni. Fiskālo nostāju ietekmē arī augstāks valdības nominālais patēriņš un pārvedumi, kas daļēji saistīti ar valsts sektorā nodarbināto darba samaksas un īpaši pensiju korekcijām, kā arī nedaudz mazāki valsts ieguldījumi, nekā prognozēts jūnija iespēju aplēsēs. Kopumā paredzams, ka atbilstoši NPES dotācijām koriģētā euro zonas fiskālā nostāja, kas strauji palielinājās 2020. gadā un kļuva nedaudz stingrāka 2021. gadā, kļūs vēl nedaudz stingrāka, īpaši 2023. gadā, galvenokārt atspoguļojot Covid-19 krīzes atbalsta pasākumu atcelšanu un enerģijas atbalsta samazināšanu. Gaidāms, ka 2024. gadā fiskālā nostāja būs neitrāla.

Paredzams, ka euro zonas budžeta bilance laikā līdz 2024. gadam stabili uzlabosies, bet būtiski mazākā apmērā, nekā tika paredzēts 2022. gada jūnija iespēju aplēsēs. Tiek uzskatīts, ka iespēju aplēšu periodā budžeta bilances uzlabošanos galvenokārt noteiks cikliskais komponents un pēc tam – zemāks cikliski koriģētais sākotnējais deficīts. Paredzams, ka iespēju aplēšu perioda beigās budžeta bilance būs –2.7% no IKP un tādējādi saglabāsies ievērojami zemākā līmenī nekā pirms pandēmijas (–0.7%). Gaidāms, ka pēc straujā pieauguma 2020. gadā euro zonas kopējais valdības parāds visā iespēju aplēšu periodā samazināsies, 2024. gadā tuvojoties 90% no IKP, kas joprojām pārsniedz līmeni, kāds bija vērojams pirms pandēmijas (84%). Šī samazināšanās galvenokārt saistīta ar labvēlīgām procentu likmju un izaugsmes tempa starpībām nominālā IKP pieauguma dēļ, kas ar uzviju kompensē joprojām vērojamo (lai gan sarūkošo) sākotnējo deficītu. Salīdzinājumā ar 2022. gada jūnija iespēju aplēsēm budžeta bilances tendence 2023. un 2024. gadam koriģēta un pazemināta galvenokārt cikliskā komponenta pasliktināšanās dēļ. Šie arī bija galvenie faktori, kas noteica euro zonas kopējā parāda rādītāja augšupvērsto korekciju līdz 2024. gadam.

3. Cenas un izmaksas

Paredzams, ka SPCI inflācija gada atlikušajā daļā vēl nedaudz paaugstināsies salīdzinājumā ar vasarā sasniegto jau tā ļoti augsto līmeni (3. att.). Kopējās inflācijas kāpums 2022. gadā atspoguļo būtiski pieaugušās enerģijas patēriņa cenas (kuras tikai daļēji mazināja valdības pasākumi) un pārtikas cenas, spēcīgu neenerģijas rūpniecības preču cenu kāpumu, turpinoties piegādes ķēžu pārrāvumu ietekmei, un augšupvērsto ietekmi uz pakalpojumu cenām, ko rada aktivitātes atjaunošanās pakalpojumu nozarēs, kuru darbība ietver intensīvus klātienes kontaktus. Šis plašais kāpums atspoguļo neparasti lielu ražošanas izmaksu pieaugumu, kas izpaužas ražotāju cenās, vienlaikus ar joprojām samērā spēcīgo pieprasījumu līdz 2022. gada vidum. Gaidāms, ka SPCI inflācija 2022. gada pēdējā ceturksnī sāks pakāpeniski samazināties galvenokārt saistībā ar enerģijas komponenta lejupvērstajiem bāzes efektiem, kas lielākoties attiecas uz degvielas komponentu. Gaidāms, ka no 2023. gada sākuma elektroenerģijas cenas un jo īpaši gāzes cenas arī veicinās inflācijas samazināšanos. Enerģijas produktu inflācijas atšķirīgā noturība atspoguļo naftas, elektroenerģijas vairumtirdzniecības un gāzes nākotnes līgumu cenu dažādos profilus (sk. 1. ielikumu), retākas elektroenerģijas un gāzes cenu korekcijas salīdzinājumā ar degvielas cenām, kā arī atšķirīgus fiskālos pasākumus dažādās valstīs. Lai ņemtu vērā lielo nenoteiktību, kas saistīta ar neseno ārkārtīgi lielo svārstīgumu, īpaši attiecībā uz gāzes un elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenām, 4. ielikumā sniegta SPCI inflācijas jutīguma analīze, pamatojoties uz dažādiem pieņēmumiem par enerģijas izejvielām. Pēc jau tā augstās pārtikas cenu inflācijas turpmāka kāpuma 2022. gadā, ko noteica augstas enerģijas izejvielu izmaksas un augstas mēslojuma un starptautiskās un euro zonas pārtikas izejvielu cenas, gaidāms, ka pārtikas cenu inflācija 2023. gadā sāks samazināties, sarūkot šim izmaksu spiedienam. Gaidāms, ka SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) atlikušajā gada daļā joprojām būs augsta, saglabājoties 3. ceturkšņa līmenī – to noteiks enerģijas cenu netiešā ietekme, kā arī piegādes problēmu un tautsaimniecības izaugsmes atsākšanās ietekme.

3. attēls

Euro zonas SPCI

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Gaidāms, ka kopējā inflācija samazināsies no vidēji 8.1% 2022. gadā līdz 5.5% 2023. gadā un 2.3% 2024. gadā. Šāds kopējās inflācijas profils atspoguļo visu galveno komponentu gada pārmaiņu tempa samazināšanos dažādā mērā. Gaidāms, ka iepriekš aprakstītais enerģijas cenu inflācijas kritums turpināsies 2023. un 2024. gadā atbilstoši pieņēmumiem, ka naftas un gāzes cenas atbilst to attiecīgo biržā tirgoto nākotnes līgumu cenu līknes lejupvērstajai tendencei. Šo pieņēmumu ietekme ar uzviju kompensē zināmu augšupvērstu ietekmi, ko nosaka ar enerģiju saistīto pagaidu fiskālo pasākumu atcelšana un dažās valstīs 2023. un 2024. gadā plānotie nacionālie klimata pārmaiņu novēršanas pasākumi. Gaidāms, ka enerģijas cenu inflācija 2024. gadā dos pavisam nelielu ieguldījumu kopējā inflācijā. Gaidāms, ka pēc kāpuma 2022. gadā arī pārtikas cenu inflācija 2023. gada vidū samazināsies lejupvērsto bāzes efektu dēļ, kā arī sarūkot augšupvērstajam cenu spiedienam, ko rada ražošanas izmaksu kāpums saistībā ar augstajām enerģijas, mēslojuma un pārtikas izejvielu cenām. Atspoguļojot ražošanas izmaksu novēloto ietekmi uz patēriņa cenām, īpaši gāzes cenām, gaidāms, ka pārtikas cenu inflācija 2024. gadā joprojām būtiski pārsniegs tās vēsturiski vidējo līmeni. Paredzams, ka SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) sāks samazināties tikai 2023. gadā (vidēji par 3.4% 2023. gadā un 2.3% 2024. gadā). Sarukumam vajadzētu būt saistītam ar izzūdošo piedāvājuma problēmu radītā augšupvērstā spiediena mazināšanos un tautsaimniecības atkalatvēršanās ietekmi kopā ar izaugsmes palēnināšanās novēloto ietekmi un augstāku enerģijas cenu radīto netiešo seku nelielu mazināšanos. Vienlaikus joprojām samērā augstais līmenis 2024. gadā atspoguļo euro efektīvā kursa krituma novēloto ietekmi, saspringtos darba tirgus apstākļus un nelielu netiešo ietekmi uz darba samaksu. Gaidāms, ka darba samaksa veicinās pamatinflāciju visā iespēju aplēšu periodā, savukārt peļņas maržām vajadzētu daļēji mazināt augstākas darba samaksas izmaksas 2023. gadā, bet paredzams, ka pēc tam 2024. gadā tās nedaudz kompensēs zaudējumus.

Paredzams, ka atlīdzība vienam nodarbinātajam 2022. gadā pieaugs par 4.0% un 2023. gadā – par 4.8%, bet pēc tam 2024. gadā saruks līdz 4.0%. 2022. gada rādītāju palielina darbvietu saglabāšanas shēmu ietekme. Ņemot vērā iepriekš minēto, gaidāmais darba samaksas kāpums 2022. un 2023. gadā ir vēl izteiktāks un atspoguļo stabilus darba tirgus, minimālās algas pieaugumu dažās valstīs un nelielu uz augstās inflācijas kompensēšanu vērsto pasākumu ietekmi. Gaidāms, ka vienības darbaspēka izmaksu kāpums 2023. gadā dos būtisku ieguldījumu iekšzemes inflācijā, bet 2024. gadā tas mazināsies sakarā ar mērenāku darba samaksas kāpumu un produktivitātes pieauguma tempa paātrināšanos.

Gaidāms, ka importa cenu spiediens 2022. gadā būs ievērojami spēcīgāks nekā iekšzemes cenu spiediens, bet vēlākajos iespēju aplēšu perioda gados krasi saruks. Straujš importa cenu kāpums 2022. gadā galvenokārt atspoguļo izejvielu, īpaši enerģijas, cenu kāpumu un importēto izejvielu pieaugumu saistībā ar piegāžu nepietiekamību. Gaidāms, ka nākamajos divos gados tas būtiski saruks – to daļēji noteiks enerģijas cenu samazinājums.

Salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2022. gada jūnija iespēju aplēsēm SPCI inflācijas prognoze 2022. gadam koriģēta un palielināta par 1.3 procentu punktiem, 2023. gadam – par 2.0 procentu punktiem un 2024. gadam – par 0.2 procentu punktiem. Augšupvērstās korekcijas kopumā attiecas uz visiem galvenajiem komponentiem, bet korekcija 2024. gadam lielā mērā ir saistīta ar enerģijas komponentu. Tās atspoguļo neseno pārsteidzošo datu uzlabošanos, spēcīgāku un noturīgāku augšupvērsto spiedienu, ko rada enerģijas (naftas un gāzes) cenas un ar to saistītais pārtikas ražošanas izmaksu pieaugums, straujāks darba samaksas kāpums un euro efektīvā kursa kritums. Šie faktori ievērojami pārsniedz vājākas izaugsmes perspektīvas negatīvo ietekmi.

4. ielikums
Jutīguma analīze – alternatīvas enerģijas cenu tendences

Ņemot vērā būtisko nenoteiktību, kas saistīta ar enerģijas cenu attīstību nākotnē, veicot dažādas jutīguma analīzes, novērtēta alternatīvo enerģijas cenu tendenču mehāniskā ietekme uz pamataplēsi. Šajā ielikumā vispirms aplūkoti ārkārtīgi spēcīgu enerģijas izejvielu cenu pārmaiņu riski, kas apdraud īstermiņa inflācijas prognozes, atspoguļojot nesenā pagātnē novērotās norises. Pēc tam tiek vērtēta atsevišķu alternatīvu enerģijas cenu attīstības tendenču ietekme uz reālā IKP pieaugumu un SPCI inflāciju visā iespēju aplēšu periodā.

Naftas un gāzes izejvielu cenu pārmaiņas atbilstoši nesenajām cenu svārstībām liecina par lielu nenoteiktību attiecībā uz ļoti īsa termiņa inflācijas prognozēm. Pašreizējās lielās naftas un īpaši gāzes cenu svārstības ievērojami vairojušas nenoteiktību saistībā ar inflācijas perspektīvu ļoti īsā termiņā. Šādu spēcīgu īstermiņa svārstīgumu parasti neatspoguļo no iespēju līgumiem iegūtais sadalījums ap biržā tirgotajiem nākotnes līgumiem (sk. tālāk). Lai novērtētu šādu īstermiņa jutīgumu, viena no iespējām ir ņemt vērā naftas un gāzes cenu īstermiņa svārstību augšējo un apakšējo diapazonu un pēc tam iegūt īstermiņa inflācijas prognozes, pamatojoties uz šo diapazonu. Šajā jutīguma analīzē šāds diapazons iegūts no maksimālā vidējā mēneša pieauguma un samazinājuma, kas reģistrēts naftas un gāzes tirgos no 2021. gada janvāra līdz 2022. gada augustam. Pēc tam tas tiek iekļauts enerģijas vienādojumu kopumā (degvielai, elektroenerģijai un gāzei), ko ECB speciālisti izmanto īstermiņa inflācijas prognozēšanai. Šajā periodā naftas cenu un gāzes vairumtirdzniecības cenu mēneša maksimālais pieaugums naftai bija 22.7 euro par barelu un gāzei – 63.9 euro par MWh. Pieņemot, ka 2022. gada septembrī gaidāms līdzīgs pieaugums saskaņā ar 2022. gada septembra iespēju aplēsēs izmantotajiem pieņēmumiem (kas paliek spēkā līdz gada beigām), kopējā inflācija 2022. gada 3. ceturksnī palielināsies par 0.2 procentu punktiem un 4. ceturksnī – par 1.0 procentu punktu (attiecīgi līdz 9.3% un 10.2%; sk. tabulu). Samazinājuma, kas atbilst naftas cenu un gāzes vairumtirdzniecības cenu maksimālajam samazinājumam euro (attiecīgi 17.8 euro un 28.0 euro), ietekme 2022. gada 3. ceturksnī būs –0.2 procentu punkti un 4. ceturksnī – –0.4 procentu punkti (attiecīgi 8.9% un 8.8%).

Attēls

Alternatīvas SPCI inflācijas tendences īstermiņā, pamatojoties uz nesen novērotajām naftas un gāzes tirgu svārstībām

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Visā iespēju aplēšu periodā alternatīvas enerģijas cenu tendences iegūtas, pamatojoties uz iespēju līgumu implicētajām naftas cenām un konstantu cenu tendenci. Šajā jutīguma analīzē izmantots sintētisks enerģijas cenu indekss, apvienojot gan naftas, gan gāzes biržā tirgoto nākotnes līgumu cenas. Alternatīvas lejupvērstas un augšupvērstas tendences iegūtas, izmantojot iespēju līgumos ietverto naftas cenu neitrālo blīvumu 25. un 75. procentiles 2022. gada 22. augustā (kas ir pēdējais tehnisko pieņēmumu datu aktualizēšanas termiņš). Tā kā līdzīgi gāzes cenu sadalījumi nav pieejami, tos iegūst no 25. un 75. procentiles sadalījumā, kam pamatā ir nesenās kļūdas prognozēs par gāzes nākotnes līgumu cenām. Turklāt tiek ņemts vērā konstantu cenu pieņēmums gan attiecībā uz naftu, gan gāzi.

Šādu alternatīvu tendenču ietekme vērtēta, pamatojoties uz vairākiem iespēju aplēsēs izmantotiem Eurosistēmas un ECB speciālistu makroekonomiskos modeļiem. Tālāk tabulā parādīta vidējā ietekme uz reālā IKP pieaugumu un inflāciju šajos modeļos. Rezultāti liecina, ka lielākās augšupvērstās novirzes no SPCI inflācijas pamataplēsēm iegūtas 75. procentiles gadījumā iespēju aplēšu perioda pirmajos divos gados un nemainīgo naftas un gāzes cenu gadījumā 2024. gadā. Scenārijā, kura pamatā ir konstanta tendence, SPCI inflācija 2024. gadā ir 2.9%. Turpretī scenārijā, kura pamatā ir 25. procentile, SPCI inflācija 2024. gadā samazinās līdz 1.6%. Gan 2023., gan 2024. gadā ietekme uz reālā IKP pieaugumu ir –0.1 procentu punkts 75. procentilei un konstantu cenu pieņēmumam, savukārt 25. procentiles tendence norāda uz lielāku pieaugumu (par 0.1 procentu punktu 2023. gadā un par 0.2 procentu punktiem 2024. gadā).

Tabula

Alternatīvo enerģijas cenu tendenču ietekme

5. ielikums
Citu institūciju prognozes

Pieejamas gan starptautisko organizāciju, gan privātā sektora institūciju sagatavotās prognozes euro zonai. Taču šīs prognozes nav tiešā veidā salīdzināmas cita ar citu vai ar ECB speciālistu makroekonomiskajām iespēju aplēsēm, jo tās nav sagatavotas vienā laikā. Turklāt šo iespēju aplēšu pieņēmumi par fiskālajiem, finanšu un ārējiem mainīgajiem lielumiem, t.sk. naftas un citu izejvielu cenām, iegūti, izmantojot atšķirīgas metodes. Visbeidzot, dažādās prognozēs izmantotas atšķirīgas metodes datu koriģēšanai atbilstoši darbadienu skaitam.

Tabula

Euro zonas reālā IKP pieauguma un SPCI inflācijas jaunāko prognožu salīdzinājums

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

ECB speciālistu 2022. gada septembra iespēju aplēses pārsniedz citas IKP pieauguma prognozes 2022. gadam, bet ir zemākas par lielāko daļu prognožu 2023. gadam, savukārt ECB speciālistu inflācijas prognozes pārsniedz lielāko daļu citu prognožu visā iespēju aplēšu periodā. ECB speciālistu iespēju aplēses attiecībā uz izaugsmi 2022. gadam nedaudz pārsniedz citu prognožu diapazonu (iespējams tāpēc, ka iekļautas jaunākās augšupvērstās datu korekcijas attiecībā uz 1. pusgadu), bet ir zemākas par vairākumu citu prognožu 2023. gadam un atbilst citām prognozēm 2024. gadam. Runājot par inflāciju, ECB speciālistu iespēju aplēses visā iespēju aplēšu periodā (visvairāk 2023. gadā) ir augstākas nekā lielākā daļa citu prognožu, iespējams, sakarā ar nesenāko datu aktualizēšanas termiņu un aktuālākiem tehniskajiem pieņēmumiem, kas norāda uz spēcīgāku un noturīgāku cenu spiedienu un tādējādi – uz augstāku inflāciju.