Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs
INFORMĀCIJA PRESEI

Eiropas Centrālās bankas 2006. gada finanšu pārskati

2007. gada 8. martā

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome šodien apstiprināja revidētos ECB finanšu pārskatus par gadu, kas noslēdzās 2006. gada 31. decembrī.

2006. gadā ECB peļņa bija 1 379 milj. euro (2005. gadā – 992 milj. euro). Tāpat kā 2005. gadā peļņai līdzvērtīga summa tika atvēlēta uzkrājumam valūtas kursa, procentu likmju un zelta cenas riskiem, tādējādi uzrādītā tīrā peļņa ir precīzi nulle. Šis uzkrājums tiks izmantots, lai segtu zaudējumus, ko izraisa šie riski, īpaši novērtēšanas zaudējumus, kurus nesedz pārvērtēšanas konti. Tā apjomu katru gadu pārskatīs.

ECB regulārie ienākumi galvenokārt ir ieguldījumu peļņa no tās ārējo rezervju aktīvu turējumiem un 4.1 mljrd. euro apmaksātā kapitāla, kā arī procentu ienākumi no savas apgrozībā esošo euro banknošu daļas (8%). Procentu ienākumi 2006. gadā pieauga, paaugstinoties Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju likmei, kas nosaka atlīdzību, ko ECB saņem par savu euro banknošu daļu Eurosistēmā, kā arī paaugstinoties ASV dolāros denominēto aktīvu procentu likmēm.

ECB kopējie tīrie procentu ienākumi no visiem avotiem bija 1 972 milj. euro (2005. gadā – 1 270 milj. euro). Neietverot 1 319 milj. euro procentu ienākumus, kas tika nopelnīti par apgrozībā esošo banknošu daļu, tīrie procentu ienākumi bija 653 milj. euro (2005. gadā – 402 milj. euro). ECB nacionālajām centrālajām bankām (NCB) izmaksāja 965 milj. euro kā atlīdzību par to prasībām par ECB nodotajiem ārējo rezervju aktīviem.

2006. gadā sakarā ar euro kursa attiecībā pret Japānas jenu kāpumu ECB Japānas jenās turēto aktīvu vērtība euro samazinājās aptuveni par 0.6 mljrd. euro, ko uzrādīja kā izdevumus peļņas un zaudējumu aprēķinā. Ieskaitot nerealizētos zaudējumus no vērtspapīru cenas, 2006. gadā vērtības samazinājuma dēļ kā izdevumi kopsummā tika uzrādīti 0.7 mljrd. euro.

ECB administratīvie izdevumi saistībā ar personālu, telpu īri, profesionālajiem pakalpojumiem un citām precēm un pakalpojumiem bija 332 milj. euro (2005. gadā – 316 milj. euro). 2006. gada beigās ECB bija 1 367 pilna darba laika ekvivalenta darbinieki ar pastāvīgajiem vai fiksēta termiņa darba līgumiem (t.sk. 138 ieņēma vadošus posteņus), bet 2005. gadā – 1 351 darbinieks. Pamatlīdzekļu nolietojuma atskaitījumi bija 29 milj. euro.

Finanšu pārskati kopā ar vadības ziņojumu par 2006. gadu tiks publicēti ECB gada pārskatā 2007. gada 23. aprīlī.

Skaidrojumi

  1. ECB grāmatvedības politika. Padome Eurosistēmai, t.sk. ECB, noteikusi vienotu grāmatvedības politiku saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (ECBS Statūti) 26.4. pantu, un tie publicēti "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". [1] Lai gan kopumā to pamatā ir starptautiski pieņemtā grāmatvedības prakse, šo politiku izstrādāja, īpaši ņemot vērā Eurosistēmas centrālo banku unikālos apstākļus. Sevišķa uzmanība pievērsta piesardzības jautājumam, ņemot vērā ievērojamo valūtas risku, kam pakļauta lielākā daļa šo centrālo banku. Šāda piesardzīga pieeja īpaši attiecas uz nerealizēto guvumu un nerealizēto zaudējumu atšķirīgo uzskaiti, atzīstot ienākumus, kā arī uz aizliegumu savstarpēji ieskaitīt viena aktīva nerealizētos zaudējumus un cita aktīva nerealizētos guvumus. Nerealizētos guvumus pārnes tieši uz pārvērtēšanas kontiem, bet nerealizētos zaudējumus, kas gada beigās pārsniedz pārvērtēšanas konta atlikumus, uzrāda kā izdevumus. Visām NCB jāievēro šī politika, par savu darbību, ko tās veic kā Eurosistēmas sastāvdaļa, sniedzot pārskatus, kuri tiek iekļauti Eurosistēmas nedēļas konsolidētajos finanšu pārskatos. Sagatavojot savus gada finanšu pārskatus, visas NCB brīvprātīgi piemēro pamatā to pašu politiku kā ECB.
  2. Atlīdzība par ECB nodotajiem ārējo rezervju aktīviem. Katra NCB, nododot ārējo rezervju aktīvus ECB pēc pievienošanās Eurosistēmai, iegūst atlīdzības prasību pret ECB nodotās summas vērtībā. Saskaņā ar Padomes lēmumu šīs prasības jāizsaka euro un jāatlīdzina katru dienu saskaņā ar Eurosistēmas jaunāko galveno refinansēšanas operāciju likmi, ko koriģē, lai atspoguļotu to, ka no zelta sastāvdaļas peļņa netiek gūta. 2006. gadā šī atlīdzība veidoja aptuveni 965 milj. euro procentu izdevumus, bet tīrie procentu ienākumi no ārējo rezervju aktīviem bija 1 318 milj. euro.
  3. Ar apgrozībā esošajām euro banknotēm saistīto ECB ienākumu sadale. Padome pieņēma lēmumu, ka ar 2006. gadu šie ienākumi pienākas NCB tajā finanšu gadā, kad tie radušies, bet sadalāmi nākamā gada otrajā darbadienā. [2] Tos sadala pilnībā, izņemot gadījumus, ja ECB tīrā peļņa attiecīgajā gadā ir mazāka par tās ienākumiem no banknotēm apgrozībā. Tā notika 2006. gadā, kad Padome pieņēma lēmumu veikt pārskaitījumus uzkrājumā valūtas kursa, procentu likmju un zelta cenas riskiem. Pamatojoties uz aplēsēm par ECB 2006. gada finanšu rezultātiem, Padome 2006. gada decembrī nolēma ieturēt visu šo ienākumu sadali.
  1. [1] Eiropas Centrālās bankas 2002. gada 5. decembra Lēmums ECB/2002/11 par Eiropas Centrālās bankas finanšu pārskatiem (OV L 58, 03.03.2003., 38. lpp.; ar grozījumiem). Ar 2007. gada 1. janvāri šis lēmums ir atcelts un aizstāts ar Lēmumu ECB/2006/17 (OV L 348, 11.12.2006., 38. lpp.).

  2. [2] ECB 2005. gada 17. novembra Lēmums ECB/2005/11 par Eiropas Centrālās bankas ienākumu no euro banknotēm apgrozībā sadali starp iesaistīto dalībvalstu nacionālajām centrālajām bankām (OV L 311, 26.11.2005., 41. lpp.). Ar šo lēmumu atcelts Lēmums ECB/2002/9.

KONTAKTINFORMĀCIJA

Eiropas Centrālā banka

Komunikācijas ģenerāldirektorāts

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

Kontaktinformācija plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem