Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs

Kas ir papildu kredītprasību regulējumi?

15.05.2020. (aktualizēts 14.01.2021.)

Kad Eurosistēma izsniedz aizdevumus bankām, tām jāsniedz atbilstošs nodrošinājums. ECB ik dienas publicē sarakstu, kurš ietver tūkstošiem tirgojamo aktīvu, piemēram, valdības obligācijas, ko valstu centrālās bankas pieņem kā nodrošinājumu. Eurosistēma kā nodrošinājumu pieņem arī netirgojamos aktīvus, galvenokārt tā dēvēto kredītprasību veidā. Šīs prasības ietver uzņēmumiem un valsts sektoram izsniegtos aizdevumus, kuru gadījumā bankām ir šo aizdevumu atmaksas prasības. Eurosistēmas atbilstošā nodrošinājuma klāsts ir tik plašs tāpēc, lai bankām no dažādām valstīm un ar dažādiem uzņēmējdarbības modeļiem pamatā pietiktu nodrošinājums Eurosistēmas likviditātes saņemšanai.

Lai nodrošinātu bankām pilnīgu pieeju centrālās bankas likviditātei, t.sk. nelabvēlīgos apstākļos, Eurosistēma devusi valstu centrālajām bankām iespēju uz laiku atzīt par atbilstošiem vairākus papildu nodrošinājuma veidus. Tas ļauj tām ņemt vērā attiecīgās valsts konkrētos apstākļus, piemēram, pieejamā nodrošinājuma veidus un īpašus juridiskus vai operacionālus apstākļus.

Viens šāds aktīvu veids, kas uz laiku izmantojams kā nodrošinājums, ir papildu kredītprasības (additional credit claims; ACC). Papildu kredītprasības ir kredītprasības, kas neizpilda visus saskaņā ar vispārējo nodrošinājuma sistēmu noteiktos atbilstības kritērijus. Vispārējā Eurosistēmas nodrošinājuma sistēma ietver aizdevumus valsts sektoram, lielajiem uzņēmumiem, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Papildu kredītprasības var ietvert arī aizdevumus mājsaimniecībām, kā arī līdzīgu aizdevumu pūlus, ko veido, piemēram, nefinanšu sabiedrībām, MVU izsniegtie aizdevumi, patēriņa kredīti un hipotēku kredīti. Papildu kredītprasību gadījumā pieļaujama zemāka kredītkvalitāte nekā vispārpieņemto kredītprasību gadījumā un tās var būt denominētas ne tikai euro, bet arī citās valūtās. Lai kompensētu attiecīgi lielāko risku, valstu centrālās bankas piemēro augstāku novērtējuma diskontu. Tas nozīmē, ka valstu centrālās bankas novērtē papildu kredītprasības zemāk par to nominālvērtību, lai aizsargātos pret potenciālo nodrošinājuma vērtības kritumu. Maksimālo summu, ko banka var aizņemties Eurosistēmas kredītoperācijās, nosaka tās rīcībā esošā nodrošinājuma vērtība pēc diskonta piemērošanas.

Noteikumi, kas regulē papildu kredītprasību izmantošanu, dažādās valstīs nedaudz atšķiras. Šos noteikumus dēvē par kredītprasību regulējumiem. Ikvienai centrālajai bankai ļauts izstrādāt savas valsts regulējumu, taču to jāapstiprina ECB Padomei, balstoties uz kopēju minimālo riska kontroles regulējumu. Iespēja piemērot šādus papildu kredītprasību regulējumus tika ieviesta 2011. gada decembrī pastiprinātā kreditēšanas atbalsta pasākumu ietvaros, lai veicinātu banku kreditēšanu finanšu krīzes laikā. Iespēja būs spēkā līdz trešā ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju kopuma (ITRMO III) beigām 2024. gada martā.

Kā papildu kredītprasību regulējumi tika paplašināti Covid-19 pandēmijas rezultātā?

Padome 2020. gada 7. aprīlī pieņēma lēmumu uz laiku ļaut paplašināt papildu kredītprasību regulējumus, dodot valstu centrālajām bankām iespēju ietvert tajos nefinanšu sabiedrībām, MVU, pašnodarbinātajiem un mājsaimniecībām izsniegtos kredītus, kas nodrošināti ar valsts sektora garantijām ar Covid-19 saistīto pasākumu ietvaros. Bez šīm garantijām tādiem kredītiem tiktu piemēroti augstāki riska diskonti vai tie saskaņā ar papildu kredītprasību regulējumiem vispār nebūtu atbilstoši. Vienlaikus Padome nolēma samazināt novērtējuma diskontus, tādējādi uz laiku pieņemot lielāku atlikušo risku, t.i., risku, ka banka bankrotē un nodrošinājuma likvidācijas vērtība nenosedz riska darījuma summu. Padome nolēma arī uz laiku samazināt aizdevumu līmeņa datu sniegšanas biežumu, lai nedaudz mazinātu banku potenciālo slogu, un paplašināt iestāžu sarakstu, kuras drīkst veikt papildu kredītprasību novērtējumu no kredītkvalitātes viedokļa.

Kāpēc šīs pārmaiņas notiek tieši tagad?

Reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, daudzas euro zonas dalībvalstis izveidoja īpašas valdības vai valsts sektora garantiju shēmas, lai palīdzētu savām tautsaimniecībām. Valstu centrālās bankas tagad zināmā mērā var ietvert šīs garantiju shēmas, kuras bieži neatbilst Eurosistēmas noteiktajām vispārējām garantiju atbilstības prasībām. Dažas no jaunajām garantijām, piemēram, ir daļējas.

Kuru euro zonas valstu centrālās bankas ieviesušas papildu kredītprasību regulējumu?

Līdz šim brīdim papildu kredītprasību regulējumu ieviesušas 17 valstu centrālās bankas  Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique, Deutsche Bundesbank, Eesti Pank, Banc Ceannais na hÉireann/Central Bank of Ireland, Bank of Greece, Banco de España, Banque de France, Banca d'Italia, Central Bank of Cyprus, Latvijas Banka, Lietuvos bankas, Bank Ċentrali ta' Malta/Central Bank of Malta, Oesterreichische Nationalbank, Banco de Portugal, Banka Slovenije, Národná banka Slovenska un Suomen Pankki – Finlands Bank. Gaidāms, ka tām pievienosies vēl citas centrālās bankas. Paplašinātie regulējumi sniedz atbalstu bankām, mudinot tās izmantot Eurosistēmas kredītoperācijas, t.sk. TLTRO III, un dod tām iespēju kā nodrošinājumu izmantot vairāk kredītu, konkrētāk – kredītus, kas garantēti ar Covid-19 krīzi saistīto garantijas shēmu ietvaros.

Kā papildu kredītprasību regulējumi varētu palīdzēt reālajai tautsaimniecībai?

Papildu kredītprasību regulējumi visus šos gadus veicinājuši mazākiem uzņēmumiem un pašnodarbinātajām personām izsniegto kredītu pieņemšanu kā Eurosistēmas nodrošinājumu. Uz laiku paplašinot šos papildu kredītprasību regulējumus, tagad iespējams vēl vairāk atvieglot dažas prasības attiecībā uz šādu kredītu pieņemšanu. Tas var palīdzēt bankām kreditēt reālo tautsaimniecību, t.sk. mazākus kredītņēmējus, nopietna ekonomiskā satricinājumā laikā, kad ienākumi sarūk vai tādu nav vispār, un refinansēt kredītus, aizņemoties no Eurosistēmas uz laiku līdz trim gadiem ar procentu likmēm, kas pašlaik ir negatīvas. Tam savukārt vajadzētu palīdzēt MVU un pašnodarbinātajiem, īpaši tiem, kuri izmanto īpašās valdības garantiju shēmas, nodrošināt savu uzņēmumu darbības turpināšanos un noturēt esošajā līmenī vai palielināt banku finansējumu šajos grūtajos laikos.