Korporatīvā vadība
ECB korporatīvā vadība līdztekus lēmējinstancēm ietver Audita komiteju un vairākus ārējās un iekšējās kontroles līmeņus.
Lai turpmāk stiprinātu ECB un Eurosistēmas korporatīvo vadību, augsta līmeņa Audita komiteja palīdz Padomei pildīt tās pienākumus šādās jomās:
- finanšu informācijas integritāte;
- iekšējās kontroles pārraudzība;
- atbilstība attiecīgajiem tiesību aktiem, regulām un ētikas kodeksiem;
- audita funkciju izpilde.
Komitejas loma sīkāk izklāstīta Audita komitejas pilnvarās. Audita komitejas priekšsēdētājs ir Janis Sturnars (Yannis Stournaras) un tajā ir vēl četri locekļi: Luiss de Gindoss (Luis de Gindos), Pervanša Beresa (Pervenche Berès), Ardo Hansons (Ardo Hansson) un Klāss Knots (Klaas Knot).
Saskaņā ar Eurosistēmas/ECBS un Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) Revīzijas hartu Iekšējo auditoru komiteja piedalās Eurosistēmas/ECBS un VUM mērķu sasniegšanā, sniedzot neatkarīgu un objektīvu vērtējumu un konsultācijas, lai pilnveidotu un uzlabotu Eurosistēmas/ECBS un VUM uzdevumu izpildi un pasākumu īstenošanu.
Iekšējo auditoru komiteja ziņo ECB lēmējinstitūcijām un ir atbildīga par Eurosistēmas/ECBS un VUM auditu plānu sagatavošanu un īstenošanu. Turklāt tā izstrādā vienotus auditu veikšanas standartus Eurosistēmā/ECBS un VUM.
ECBS Statūtos noteikti divi ārējās kontroles līmeņi.
- Ārējie revidenti
- Eiropas Revīzijas palāta
Ārējie revidenti revidē ECB gada pārskatus (ECBS Statūtu 27. panta 1. punkts). Eiropas Revīzijas palāta pārbauda ECB vadības darba efektivitāti (27. panta 2. punkts).
Ārējo revidentu revīzijas ziņojumus publicē ECB gada pārskatā.
Eiropas Revīzijas palātas ziņojumi un ECB atbildes pieejamas Eiropas Revīzijas palātas interneta vietnes sadaļā Revīzijas ziņojumi, pārskati un atzinumi.
Iekšējais audits
Tieša atbildība par Iekšējā audita direktorāta darbību uzticēta Valdei. Iekšējā audita direktorāta pilnvaras noteiktas Valdes apstiprinātajā ECB Revīzijas hartā.
Harta balstās uz starptautiski piemērotiem profesionālajiem standartiem, īpaši uz Iekšējo auditoru institūta standartiem.
Iekšējās kontroles struktūra
Valde uzņemas vispārēju atbildību par risku vadības pārraudzību ECB.
Turklāt ECB iekšējās kontroles sistēmas pamatā ir funkcionāla trīspakāpju pieeja, saskaņā ar kuru katra struktūrvienība (daļa, nodaļa, direktorāts vai ģenerāldirektorāts) uzņemas galveno atbildību par savu risku vadību, kā arī par savas darbības produktivitātes un efektivitātes nodrošināšanu.
Otro kontroles līmeni veido tādas ECB darbības jomas kā, piemēram, darbības risku vadības un finanšu risku vadības struktūras un Atbilstības un pārvaldības birojs, kas stimulē un atbalsta nepieciešamo pārbaužu veikšanu un līdzsvara radīšanu organizācijā.
ECB iekšējā audita funkcija veido trešo kontroles līmeni, kas sniedz neatkarīgas un objektīvas konsultācijas, lai radītu pievienoto vērtību un uzlabotu ECB darbību. Turklāt trešo kontroles līmeni un ECB korporatīvo vadību papildus stiprina ECB Audita komiteja (sīkāku skaidrojumu sk. iepriekš).
Ētikas principi
Tā kā ECB ir Eiropas Savienības institūcija, tās uzdevums ir darboties sabiedrības interešu vārdā. ECB ētikas principi nosaka ētikas normas un vadlīnijas, lai tās uzdevumu veikšanā nodrošinātu visaugstāko integritāti, kompetenci, efektivitāti un caurredzamību. Šo principu ievērošana ir vitāli svarīgs ECB uzticamības elements, kam ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu Eiropas pilsoņu uzticību ECB pārvaldei un darbībai.
2014. gada 3. decembrī pēc Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) izveides tika veikti grozījumi ECB ētikas principos darbiniekiem, kas ietverti Personāla reglamentā. Pārstrādātie principi stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī. Vienlaikus tika ieviests arī ECB Uzraudzības valdes locekļu ētikas kodekss.
2019. gada 1. janvārī stājās spēkā visu ECB lēmumu pieņēmēju un augstākā līmeņa amatpersonu Vienotais ētikas kodekss. 2023. gada janvārī spēkā stājās aktualizēta redakcija ar stingrākiem noteikumiem attiecībā uz privātiem finanšu darījumiem.
- ECB Ētikas principi, OV C 375, 06.11.2020., 25. lpp.
ECB augsta līmeņa ECB amatpersonu ētikas kodekss, 2022/C 478/03, OV C 478, 16.12.2022., 3. lpp.
Ētikas principu īstenošana
Pēc VUM izveides pārvaldības jautājumi ECB ieguvuši lielāku nozīmi. Lai nodrošinātu pienācīgu un konsekventu ētikas principu īstenošanu un uzlabotu ECB korporatīvo vadību, 2014. gada 17. decembrī Padome nolēma izveidot Ētikas komiteju. Šī komiteja uzņēmusies pienākumus, kas saskaņā ar Padomes locekļu Ētikas kodeksu uzticēti ētikas padomniekam un saskaņā ar Valdes locekļu Ētikas papildkodeksu – pilnvarotajam ētikas jomā.
Ētikas komitejas galvenais pienākums ir pēc individuāla pieprasījuma sniegt konsultācijas ECB lēmējinstitūciju locekļiem par ētikas jautājumiem.
ECB Lēmums (ECB/2014/59) par Ētikas komitejas izveidi un tās reglamentuAtbilstoši ECB Valdes centieniem nodrošināt ECB darbības atbilstību integritātes principiem un augstu ētikas standartu ievērošanu tā izveidojusi arī Atbilstības un pārvaldības biroju. Birojs uzsāka darbību vienlaikus ar pārstrādātā ECB Personāla reglamenta stāšanos spēkā. Atbilstības un pārvaldības biroja pienākumos ietilpst loma, ko attiecībā pret darbiniekiem agrāk pildīja pilnvarotais ētikas jomā.
Atbilstības un pārvaldības birojs pilda svarīgu neatkarīgas kontroles funkciju, lai stiprinātu ECB pārvaldības sistēmu, palīdzot Valdei sargāt ECB integritāti un reputāciju, veicinātu darbinieku uzvedības atbilstību ētikas standartiem un nostiprinot ECB atbildību un caurredzamību.
Budžeta apstiprināšanas pilnvaras
ECB budžeta lēmējiestāde ir Padome. Pēc Valdes priekšlikuma tā pieņem ECB gada budžetu. Turklāt ar ECB budžetu saistītos jautājumos Padomei palīdz Budžeta komiteja.
Datu aizsardzības inspektors
Datu aizsardzības inspektors nodrošina, lai ECB tiktu piemēroti Regulas (ES) 2018/1725 noteikumi, un sniedz konsultācijas datu pārziņiem un apstrādātājiem par to pienākumu izpildi. Datu aizsardzības inspektors ziņo Valdei un pilda savus pienākumus un uzdevumus neatkarīgi. Datu aizsardzības inspektora pienākumus un pilnvaras sīkāk nosaka Lēmums (ES) 2020/655.
ES krāpšanas apkarošanas pasākumi
1999. gadā Eiropas Parlaments un ES Padome pieņēma Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF regula), lai pastiprinātu cīņu pret krāpšanu, korupciju un visām citām nelikumīgām darbībām, kas kaitē Kopienas finanšu interesēm. Tā galvenokārt paredz, ka OLAF veic iekšējo izmeklēšanu ES iestādēs, institūcijās, birojos un aģentūrās, kur radušās aizdomas par krāpšanu.
ECB krāpšanas apkarošanas pasākumi
ECB Lēmums par noteikumiem attiecībā uz OLAF izmeklēšanu – Eiropas Centrālās bankas Padome 2004. gada 3. jūnijā pieņēma Lēmumu ECB/2004/11 par noteikumiem un nosacījumiem izmeklēšanai, ko Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai veic Eiropas Centrālajā bankā, lai novērstu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas kaitē Eiropas Kopienas finanšu interesēm, kā arī par grozījumiem Eiropas Centrālās bankas personāla nodarbinātības noteikumos. Šis lēmums stājās spēkā 2004. gada 1. jūlijā. Lēmumu papildināja Administratīvs nolīgums starp Eiropas Centrālo banku un Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai, kas tika parakstīts 2016. gada 16. jūnijā, lai uzlabotu sadarbību starp ECB un OLAF.
Agrākā ECB krāpšanas apkarošanas shēma
Lai gan Padome apzinājās stingru krāpšanas apkarošanas pasākumu nepieciešamību, tā uzskatīja, ka ECB neatkarība un statūtos noteiktie uzdevumi neļauj piemērot OLAF regulu attiecībā uz ECB. Padome 1999. gada 7. oktobrī pieņēma atsevišķu ECB lēmumu par krāpšanas apkarošanu (ECB/1999/5). Tajā bija noteikta visaptverošas krāpšanas apkarošanas shēmas izveide pilnīgā neatkarīgas krāpšanas apkarošanas komitejas uzraudzībā.
Eiropas Komisija, kuru atbalstīja Nīderlandes Karaliste, Eiropas Parlaments un ES Padome, apstrīdēja šo nostāju (Lieta C-11/00). 2003. gada 10. jūlijā Eiropas Savienības Tiesa pasludināja spriedumu par šo pušu iesniegumu un anulēja Lēmumu ECB/1999/5.
Tiesas spriedums skaidri norādīja, ka ECB "ietilpst Kopienas sistēmā". Vienlaikus tā norādīja, ka likumdevējs vēlējies nodrošināt, lai ECB varētu neatkarīgi veikt tai uzticētos uzdevumus. Tomēr Tiesa pasludināja, ka šīs neatkarības sekas nav pilnīga ECB nodalīšana no Kopienas un atbrīvošana no visiem Kopienas tiesību aktiem. Tas atbilst ECB īstenotajai pieejai. OLAF regulas piemērošana nedrīkst kavēt neatkarīgu ECB uzdevumu īstenošanu.
Eiropas Centrālās bankas Krāpšanas apkarošanas komitejas pastāvēšanas laikā tika sagatavoti šādi gada pārskati par tās darbību.
- ECB 2004. gada 3. jūnija lēmums par noteikumiem un nosacījumiem izmeklēšanai, ko Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai veic ECB, lai novērstu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas kaitē Eiropas Kopienu finanšu interesēm, kā arī par grozījumiem ECB darbinieku darba līgumu noteikumos (ECB/2004/11)
- Eiropas Centrālās bankas Krāpšanas apkarošanas komitejas darbības gada pārskats par periodu no 2002. gada marta līdz 2003. gada janvārim, 2003. gada maijs
- Eiropas Centrālās bankas Krāpšanas apkarošanas komitejas darbības gada pārskats par periodu no 2001. gada janvāra līdz 2002. gada februārim, 2002. gada maijs
- Eiropas Centrālās bankas atbilde saistībā ar Krāpšanas apkarošanas komitejas gada pārskatu, 2002. gada maijs
- Eiropas Centrālās bankas Krāpšanas apkarošanas komitejas darbības gada pārskats par periodu no 2000. gada janvāra līdz 2001. gada janvārim, 2001. gada 26. janvāris
- 1. pielikums. Reglaments
- 2. pielikums. Lēmums par krāpšanas novēršanu