Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs

Eiropas Monetārais institūts (1994–1998)

1992. gadā Līgums par Eiropas Savienību, ko dēvē arī par Māstrihtas līgumu, iezīmēja rīcības plānu ceļā uz vienoto valūtu un ES centrālo banku. Tas ietvēra Eiropas Monetārā institūta (EMI) izveidi 1994. gada janvārī. Tas bija pārejas posms, kas bija vitāli svarīgs ECB izveidei. Atšķirībā no EMI priekšteča – Vadītāju komitejas – EMI bija pilntiesīga juridiska persona un ātri auga gan organizatoriskā, gan darbinieku skaita ziņā. EMI pirmais prezidents bija Aleksandrs Lamfalusī (Alexandre Lamfalussy), bet 1997. gada jūlijā viņu nomainīja Vilems Frederiks Duisenbergs (Willem Frederik Duisenberg), kurš vēlāk 1998. gadā kļuva par pirmo ECB prezidentu. EMI prezidents vadīja EMI Padomi, kuras locekļi bija arī EMI viceprezidents un ES dalībvalstu centrālo banku vadītāji.

Turpmāko četrarpus gadu laikā EMI strauji izveidoja savu organizatorisko struktūru. Paralēli ārkārtīgi svarīgu darbu veica centrālo banku un EMI apakškomitejas, darba grupas un attiecīgās speciālās grupas. Šāda kooperatīvā struktūra bija izveidota jau Vadītāju komitejas periodā.

EMI darbība galvenokārt bija vērsta uz Eiropas Centrālo banku sistēmas, t. sk. ECB, izveidi un sagatavošanos jaunās valūtas ieviešanai. Tas veica arī virkni operatīvu uzdevumu, piemēram, Eiropas Monetārās sadarbības fonda darbības pārņemšanu. EMI mērķi bija:

  • labāk koordinēt monetāro politiku ES;
  • nodrošināt finanšu stabilitāti;
  • uzlabot maksājumu sistēmas (t. sk. pārrobežu) ES;
  • izstrādāt regulatīvo, organizatorisko un loģistisko bāzi;
  • izstrādāt vienotu monetārās politikas stratēģiju euro;
  • sagatavot vienotu naudas tirgu.

EMI dokumentu fonds sastāv no tekstuāliem dokumentiem, kuru garums ir aptuveni 85 lineārie metri. Tie galvenokārt saistīti ar EMI Padomes un Vietnieku komitejas, kā arī monetārās politikas, valūtas kursu, maksājumu sistēmu, banku uzraudzības, statistikas, banknošu attīstības un citu EMI kompetencē esošo jautājumu apakškomiteju un ekspertu grupu sanāksmēm, pētījumiem un ziņojumiem. Tas ietver arī dokumentus, kas attiecas uz sakariem ar Eiropas un starptautiskajām institūcijām un forumiem. Dokumenti pamatā attiecas uz laikposmu no 1994. līdz 1998. gadam un galvenokārt ir angļu, franču un vācu valodā.

Dokumentus meklējiet tālāk norādītajās sadaļās.

EMI 1. Statuss, organizācija un administrācija

Pirmajā sadaļā ietverti dokumenti par EMI dibināšanu (un likvidāciju), kā arī par starpdisciplinārajām darbībām, piemēram, finanšu, personāla un ēku pārvaldi, uzskaiti un revīziju.

1993–1998

EMI 1.1. Dibināšana un sastāvs

1992–1998

EMI 1.2. Iekšējā organizācija

1993–1998

EMI 1.3. Iekšējais finansējums, budžets un kontrole

1994–1998

EMI 1.4. EMI telpas

1993–1998

EMI 1.5. Cilvēkresursi un personāla attiecības

1994–1998

EMI 1.6. Informācijas pārvaldība

EMI 2. Komunikācija un sabiedriskās attiecības

Otrā sadaļa aptver jautājumus, kas saistīti ar EMI (īpaši prezidentu Aleksandra Lamfalusī (Alexandre Lamfalussy) un Vima Duisenberga (Wim Duisenberg), bet arī ģenerāldirektora Robēra Remo (Roberta Raymond) un noteiktu darbinieku) sabiedrisko attiecību darbību. Šeit ietilpst viņu runas un dokumenti, kas saistīti ar viņu vizītēm un EMI galvenajā mītnē pieņemtajiem apmeklētājiem.

1994–1998

EMI 2.1. Prezidenta un ģenerāldirektora runas un veiktais darbs

1994–1998

EMI 2.2. Darbinieku runas un veiktais darbs

1994–1999

EMI 2.3. EMI publikācijas un ar tām saistītie jautājumi

1994–1998

EMI 2.4. Vizītes un apmeklētāji

1994–1998

EMI 2.5. EMI semināri un konferences

1994–1998

EMI 2.6. Kontakti ar plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrību

EMI 3. Izpildfunkciju organizācija un sanāksmes

Trešā sadaļa ietver EMI Padomes un Vietnieku komitejas sanāksmju dokumentāciju.

1994–1998

EMI 3.1. EMI Padomes organizācija un sanāksmes

1994–1998

EMI 3.2. Vietnieku komitejas organizācija un sanāksmes

EMI 4. Monetārās politikas operāciju un monetārās politikas koordinācija

Ceturtajā sadaļā aptvertas galvenās aktivitātes, gatavojoties Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) trešajam posmam, un ekspertu grupu darbība monetārās politikas jomā, kas bija sākusies jau Vadītāju komitejas periodā.

1993–1998

EMI 4.1. Monetārās integrācijas posmi 20. gs. 90. gados

1993–1998

EMI 4.2. Politikas, instrumentu un procedūru ietvars

1993–1998

EMI 4.3. Novērojumi par monetārajām, finanšu un tautsaimniecības norisēm un ar tām saistītās operācijas

1995–1998

EMI 4.4. Monetārās politikas apakškomiteja (MPSC): apakšstruktūras

1994–1998

EMI 4.5. Monetārās politikas apakškomiteja (MPSC): pārskati un darbība

EMI 5. Valūtas kursu un kapitāla aprites operācijas un politika

Piektajā sadaļā aplūkoti valūtu kursu jautājumi un ekspertu forumu dokumenti. Valūtu kursi un to saskaņošana, ņemot vērā Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) trešo posmu, bija viens no svarīgākajiem EMI darbības virzieniem.

1996–1997

EMI 5.1. Sadarbības aktivitātes

1995–1998

EMI 5.2. Politikas un procedūru juridiskais ietvars

1994–1998

EMI 5.3. Ar valūtas kursiem un kapitāla apriti saistītie novērojumi un operācijas

1993–1998

EMI 5.4. Valūtas kursu apakškomiteja (FXPSC): apakšstruktūras

1994–1998

EMI 5.5. Valūtas kursu apakškomiteja (FXPSC): pārskati un darbība

EMI 6. Maksājumu sistēmas un politika

Sestā sadaļa attiecas uz jautājumiem, kas saistīti ar maksājumu sistēmām. ES finanšu tirgu apvienošanas un banku sektora arvien pieaugošās digitalizācijas dēļ bija nepieciešama ciešāka centrālo banku un citu iestāžu sadarbība starpvalstu līmenī.

1994–1998

EMI 6.1. Sadarbības aktivitātes

1993–1998

EMI 6.2. Politikas un procedūru juridiskais ietvars

1994–1998

EMI 6.3. ES maksājumu sistēmu darba grupa (WGPS): apakšstruktūras

1993–1998

EMI 6.4. ES maksājumu sistēmu darba grupa (WGPS): pārskati un darbība

EMI 7. ECU un Eiropas Monetārās sistēmas (EMS) attīstība un operācijas

Septītajā sadaļā aptvertas darbības, kas bija EMI pārņemto agrāko EMSF operāciju turpinājums. Šīs operācijas tika veiktas saistībā ar EMS, ko 1999. gadā aizstāja ar euro.

1993–1998

EMI 7.1. Sadarbība EMS

1994–1998

EMI 7.2. Pāreja uz euro

EMI 8. Banku uzraudzības attīstība un politika

Astotā sadaļa veltīta jautājumiem, kas saistīti ar banku stabilitāti, riskiem un banku uzraudzību EMI ietvaros, un attiecīgajiem ekspertu forumiem.

1991–1992, 1994–1998

EMI 8.1. Banku uzraudzības apakškomiteja (BSCC): apakšstruktūras

1993–1998

EMI 8.2. Banku uzraudzības apakškomiteja (BSCC): pārskati un darbība

EMI 9. Eiropas banknošu sagatavošana

Devītā sadaļa attiecas uz jautājumiem, kas saistīti ar EMI, centrālo banku un īpaši ekspertu grupu veikto tehnisko specifikāciju, juridisko prasību un nākotnes kopējo banknošu dizaina iezīmju sagatavošanu. Tā aptver arī dokumentus saistībā ar konkursu, kas tika rīkots, lai izvēlētos vispiemērotāko banknošu dizainu.

1994–1998

EMI 9.1. Eiropas banknotes iespiešanas un izlaišanas darba grupa (BNWG): pārskati un darbība

1994–1998

EMI 9.2. Eiropas banknotes iespiešanas un izlaišanas darba grupa (BNWG): apakšstruktūras

1994–1998

EMI 9.3. Ar banknotēm saistītie juridiskie jautājumi

1993–1998

EMI 9.4. Banknošu dizains

1994–1998

EMI 9.5. Banknošu tehniskie un ražošanas aspekti

EMI 10. Statistikas jautājumi

Desmitā sadaļa attiecas uz statistikas metožu saskaņošanu un pielāgošanu, kas nepieciešama sakarā ar Eiropas ekonomisko un monetāro apvienošanos, un EMI/centrālo banku ekspertu grupu un citu struktūru sadarbību statistikas jautājumos. EMI sagatavoja arī statistisko datu laikrindas.

1994–1998

EMI 10.1. Sadarbības aktivitātes

1993–1998

EMI 10.2. Politikas, metodoloģijas un tehnisko jautājumu ietvars

1993–1998

EMI 10.3. Statistikas darba grupa (WGS): apakšstruktūras

1993–1998

EMI 10.4. Statistikas darba grupa (WGS): pārskati un darbība

EMI 11. Monetāro ienākuma sadale un grāmatvedība

Vienpadsmitā sadaļa attiecas uz grāmatvedības metodēm un monetārajiem ienākumiem, par ko notikušas centrālo banku, EMI un īpaši speciālo ekspertu forumu diskusijas.

1994–1998

EMI 11.1. Grāmatvedības jautājumu darba grupa (WGAI): apakšstruktūras

1994–1998

EMI 11.2. Grāmatvedības jautājumu darba grupa (WGAI): pārskati un darbība

EMI 12. Informācijas tehnoloģijas un sistēmas

Divpadsmitajā sadaļā aptverti centieni izveidot EMI IT sistēmas un infrastruktūru un sagatavot to turpmākajai kopējai darbībai.

1993–1997

EMI 12.1. Informācijas sistēmu darba grupa (WGIS): organizācija un sanāksmes

1994–1997

EMI 12.2. Sistēmu attīstība un ieviešana

EMI 13. Monetārās politikas starptautiskie aspekti

Trīspadsmitā sadaļa attiecas uz EMI Eiropas un starptautiskajām attiecībām ārpus centrālajām bankām.

1992–1998

EMI 13.1. Eiropas un ES institucionālais konteksts

1996–1998

EMI 13.2. Starptautiskais konteksts

EMI 14. Juridiskie jautājumi

Četrpadsmitā sadaļa aptver ar EMI un tā darbību saistītos juridiskos jautājumus. Juridiskie dokumenti atrodami jebkurā EMI fonda sadaļā, bet šī sadaļa aptver juridisko ekspertu forumu darbību un virkni pamatdokumentu.

1995–1998

EMI 14.1. Juridisko ekspertu darba grupa (WGLE) un apakšstruktūras: organizācija un sanāksmes

1994–1998

EMI 14.2. Juridiskais atbalsts un konsultācijas

1995–1997

EMI 14.3. Turpmākas darbības

Visas šīs sadaļas lapas