Dizaina elementi
Arhitektūras elementu attēlojums
Eiropas sērijas dizaina pamatā ir laikmetu un stilu motīvi, kas izmantoti pirmā izlaiduma banknotēs. Tomēr jauno banknošu izskats ir nedaudz mainīts, lai piešķirtu tām jaunu veidolu un iestrādātu vairākus jaunus un pilnveidotus pretviltošanas elementus, kas ļauj arī viegli atšķirt abu izlaidumu banknotes.
Banknošu dizaina atjaunināšana tika uzticēta neatkarīgam banknošu dizaina autoram no Berlīnes Reinholdam Geršteteram (Reinhold Gerstetter).
Abu izlaidumu euro banknošu aversā redzami logi un durvis. Tie simbolizē Eiropas atvērtības un sadarbības garu. Tilti reversā metaforiski ataino komunikāciju starp Eiropas tautām un Eiropu un pārējo pasauli.
Līdzīgi kā uz pirmā izlaiduma banknotēm, arī uz jaunajām Eiropas sērijas banknotēm attēloti dažādu Eiropas kultūras vēstures periodu arhitektūras stili, taču nav redzamas reālas ēkas vai tilti. Izmantoti šādi arhitektūras stili.
- 5 euro: antīkais periods
- 10 euro: romānika
- 20 euro: gotika
- 50 euro: renesanse
- 100 euro: baroks un rokoko
- 200 euro: 19. gs. tērauda un stikla arhitektūra
Eiropas karte
Abu izlaidumu euro banknošu reversā redzams Eiropas ģeogrāfiskais attēls. Uz Eiropas sērijas banknotēm ir rediģēta Eiropas karte, kurā redzama arī Malta un Kipra. Mazos ierāmētos laukumiņos banknotes apakšējā daļā redzamas Kanāriju salas un dažas Francijas aizjūras teritorijas, kurās arī izmanto euro. Uz banknotēm nav attēlotas ļoti mazas salas, jo tās nav iespējams precīzi attēlot, lielā apjomā iespiežot ofseta tehnikā.
Krāsa
Katrai banknotei ir visai atšķirīga krāsa. Eiropas sērijas banknotēm ir tāda pati krāsa kā pirmā izlaiduma banknotēm, t.i., pelēka (5 euro), sarkana (10 euro), zila (20 euro), oranža (50 euro), zaļa (100 euro) un dzeltenbrūna (200 euro).
Pārējie dizaina elementi ir šādi:
- valūtas – euro – nosaukums, kas uz pirmā izlaiduma banknotēm rakstīts latīņu burtiem (EURO) un grieķu burtiem (EYPΩ), bet uz Eiropas sērijas banknotēm – arī kirilicā (EBPO), ņemot vērā Bulgārijas pievienošanos Eiropas Savienībai;
- Eiropas Centrālās bankas nosaukuma saīsinājums, kas uz jaunās 5 euro, 10 euro un 20 euro redzams deviņos lingvistiskos variantos, bet uz jaunās 50 euro, 100 euro un 200 euro banknotes – 10 lingvistiskos variantos, ņemot vērā Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai 2013. gadā. Saīsinājumi sakārtoti saskaņā ar ES protokolā noteikto valstu un oficiālo valodu secību:
- BCE (franču, itāļu, īru, portugāļu, rumāņu, spāņu valoda)
- ECB (angļu, čehu, dāņu, nīderlandiešu, latviešu, lietuviešu, slovāku, slovēņu, zviedru valoda)
- ЕЦБ (bulgāru valoda)
- EZB (vācu valoda)
- EKP (igauņu, somu valoda)
- EKT (grieķu valoda)
- ESB (horvātu valoda)
- EKB (ungāru valoda)
- BĊE (maltiešu valoda)
- EBC (poļu valoda)
- simbols ©, kas norāda uz autortiesību aizsardzību, un
- ES karogs.
Jaunās Eiropas sērijas banknošu – tāpat kā pirmā izlaiduma banknošu – dizaina izstrādes posmā tika iesaistīti lietotāji ar redzes traucējumiem, kā rezultātā galīgajā dizaina variantā ietverti īpaši elementi.
Paraksti
Uz katras banknotes redzams Eiropas Centrālās bankas pirmā prezidenta Vilema F. Duisenberga (Willem F. Duisenberg), otrā prezidenta Žana Kloda Trišē (Jean-Claude Trichet), trešā prezidenta Mario Dragi (Mario Draghi) vai ceturtās prezidentes Kristīnes Lagardas (Christine Lagarde) paraksts. Visas šīs banknotes ir vienlīdz derīgas.
Eiropas sērijas banknošu sērijas numuri
Šā izlaiduma banknošu sērijas numuri sastāv no diviem numuriem, kas iespiesti banknotes reversā. Horizontālais numurs iespiests melnā krāsā, bet vertikālais – citā krāsā.
Horizontālo numuru veido divi burti un 10 ciparu. Pirmais burts apzīmē spiestuvi (sk. tālāk sarakstu). Otrais burts neko neapzīmē un vienkārši tiek izmantots, lai būtu iespējams izveidot vairāk sērijas numuru.
Spiestuves un attiecīgie burti
| Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique | Z |
| Bank of Greece | Y |
| Giesecke & Devrient GmbH (Minhene) | X |
| Giesecke & Devrient GmbH (Leipciga) | W |
| IMBISA | V |
| Banque de France | U |
| Central Bank of Ireland | T |
| Banca d'Italia | S |
| Bundesdruckerei GmbH | R |
| Joh. Enschede Security Printing BV | P |
| Oesterreichische Banknoten und Sicherheitsdruck GmbH | N |
| Valora | M |
| Nav piešķirts | L |
| Nav piešķirts | K |
| De La Rue Currency (Geitsheda) | J |
| De La Rue Currency (Lovtona) | H |
| Nav piešķirts | G |
| Oberthur Fiduciaire AD (Sofija) | F |
| Oberthur Fiduciaire SAS (Šantepī) | E |
| Polska Wytwórnia Papierów Wartościowych | D |
| Nav piešķirts | C |
| Nav piešķirts | B |
| Nav piešķirts | A |
Pirmā izlaiduma banknošu valstu kodi
Šeit norādītais burts vai valsts kods, kas atrodas pirms sērijas numura, norāda, kura centrālā banka pasūtījusi attiecīgās banknotes izgatavošanu (taču banknote var būt izgatavota citā valstī).
Šo konkrēto banknoti, uz kuras redzams burts "S", pasūtījusi Banca d'Italia. Tālāk uzskaitīti valstu kodi.
Valstu kodi
| 1 Uz apgrozībā nelaistajām euro banknotēm, ko emitēja Banque centrale du Luxembourg, ir to valstu NCB koda burts, kurās izgatavoja Luksemburgai paredzētās banknotes. | |
| Beļģija | Z |
| Vācija | X |
| Igaunija | D |
| Īrija | T |
| Grieķija | Y |
| Spānija | V |
| Francija | U |
| Itālija | S |
| Kipra | G |
| Latvija | C |
| Lietuva | B |
| Luksemburga | ¹ |
| Malta | F |
| Nīderlande | P |
| Austrija | N |
| Portugāle | M |
| Slovēnija | H |
| Slovākija | E |
| Somija | L |