PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Frankfurte pie Mainas, 2022. gada 8. septembris

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!

Padome šodien nolēma paaugstināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 75 bāzes punktiem. Šis būtiskais solis pietuvina pāreju no līdzšinējā ļoti stimulējošo monetārās politikas procentu likmju līmeņa uz tādu procentu likmju līmeni, kas vidējā termiņā veicinās savlaicīgu inflācijas atgriešanos mūsu 2% mērķa līmenī. Balstoties uz pašreizējo novērtējumu, mēs sagaidām, ka vairākās turpmākajās sanāksmēs vēl tiks paaugstinātas procentu likmes, lai mazinātu pieprasījumu un nodrošinātos pret ilgstošu augšupvērstu inflācijas gaidu pārmaiņu risku. Mēs regulāri pārvērtēsim šo politikas kursu, ņemot vērā jaunāko informāciju un inflācijas perspektīvas attīstību. Arī mūsu turpmākie lēmumi par monetārās politikas procentu likmēm tiks pieņemti atbilstoši datiem katras sanāksmes ietvaros.

Mēs pieņēmām šīsdienas lēmumu un sagaidām, ka procentu likmes tiks vēl paaugstinātas, jo inflācija joprojām ir pārāk augsta, un iespējams, ka tā ilgstoši pārsniegs mūsu mērķa līmeni. Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi augustā inflācija sasniedza 9.1%. Strauji augošās enerģijas un pārtikas cenas, pieprasījuma spiediens dažos sektoros saistībā ar tautsaimniecības atkalatvēršanos, kā arī piegādes traucējumi joprojām nosaka inflācijas kāpumu. Cenu spiediens turpinājis pieaugt un paplašināties visā tautsaimniecībā, un inflācija īstermiņā varētu turpināt palielināties. Kad pašreizējie inflāciju noteicošie faktori laika gaitā izzudīs un mūsu monetārās politikas normalizēšana sāks ietekmēt tautsaimniecību un cenu noteikšanu, inflācija samazināsies. Raugoties nākotnē, ECB speciālisti koriģējuši un būtiski palielinājuši inflācijas aplēses – šobrīd gaidāms, ka inflācija būs vidēji 8.1% 2022. gadā, 5.5% 2023. gadā un 2.3% 2024. gadā.

Pēc kāpuma 2022. gada 1. pusgadā jaunākie dati liecina, ka euro zonas tautsaimniecības izaugsmes temps būtiski samazinājies, un gaidāms, ka šā gada atlikušajos mēnešos un 2023. gada 1. ceturksnī tautsaimniecībā iestāsies stagnācija. Ļoti augstās enerģijas cenas samazina iedzīvotāju ienākumu pirktspēju, un lai gan piegādes problēmas mazinās, tās joprojām ierobežo tautsaimniecības aktivitāti. Turklāt nelabvēlīgā ģeopolitiskā situācija, īpaši Krievijas nepamatotā agresija pret Ukrainu, mazina uzņēmumu un patērētāju konfidenci. Šāda perspektīva atspoguļota jaunākajās speciālistu tautsaimniecības izaugsmes iespēju aplēsēs, kas koriģētas un būtiski samazinātas gada atlikušajam periodam un visam 2023. gadam. Mūsu speciālistu iespēju aplēses paredz tautsaimniecības izaugsmi par 3.1% 2022. gadā, par 0.9% 2023. gadā un par 1.9% 2024. gadā.

Pandēmijas izraisītā ilgstošā ievainojamība joprojām apdraud mūsu monetārās politikas raitu transmisiju. Tāpēc Padome turpinās atkārtoti ieguldīt no pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas portfeļa vērtspapīru dzēšanas iegūtos līdzekļus, izmantojot elastīgu pieeju, lai novērstu ar pandēmiju saistītos transmisijas mehānismu apdraudošos riskus.

Šodien pieņemtie lēmumi izklāstīti paziņojumā presei, kas pieejams mūsu interneta vietnē. Atsevišķs tehnisks paziņojums presei par valdības noguldījumu atlīdzību tiks publicēts plkst. 15.45 pēc Viduseiropas laika.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

2022. gada 2. ceturksnī euro zonas tautsaimniecības izaugsme palielinājusies par 0.8%. To galvenokārt noteica lielie patērētāju tēriņi par klātienes pakalpojumiem ar pandēmiju saistīto ierobežojumu atcelšanas dēļ. Tā kā cilvēki vasarā vairāk ceļoja, ieguvējas īpaši bija valstis ar lielu tūrisma nozari. Vienlaikus uzņēmumi cieta no augstām enerģijas izmaksām un ilgstošām piegādes problēmām, lai gan šīs problēmas pakāpeniski samazinājušās.

Lai gan aktīvs tūrisms veicinājis tautsaimniecības izaugsmi 3. ceturksnī, gaidāms, ka tautsaimniecības izaugsme gada atlikušajos mēnešos ievērojami palēnināsies. To nosaka četri galvenie iemesli. Pirmkārt, augstā inflācija samazina izdevumus un ražošanu visā tautsaimniecībā un šos kavējošos faktorus pastiprina gāzes piegādes traucējumi. Otrkārt, ar tautsaimniecības atkalatvēršanos saistītais straujais pakalpojumu pieprasījuma kāpuma temps tuvākajos mēnešos saruks. Treškārt, globālā pieprasījuma pavājināšanās, t.sk. daudzās lielākajās tautsaimniecībās noteiktās stingrākas monetārās politikas kontekstā, un tirdzniecības nosacījumu pasliktināšanās nozīmēs mazāku atbalstu euro zonas tautsaimniecībai. Ceturtkārt, saglabājas liela nenoteiktība un strauji sarūk konfidence.

Vienlaikus saglabājas spēcīgs darba tirgus, kas veicina tautsaimniecības aktivitāti. 2022. gada 2. ceturksnī darbu ieguva vairāk nekā 600 000 iedzīvotāju, un jūlijā bezdarba līmenis bija vēsturiski zemā līmenī (6.6%). Kopējais nostrādāto stundu skaits 2022. gada 2. ceturksnī palielinājās par vēl 0.6%, pārsniedzot līmeni, kāds bija pirms pandēmijas. Raugoties nākotnē, tautsaimniecības izaugsmes tempa sarukums visdrīzāk izraisīs zināmu bezdarba līmeņa pieaugumu.

Fiskālā atbalsta pasākumiem, kas mazinātu augstāku enerģijas cenu ietekmi, jābūt īslaicīgiem un vērstiem uz ievainojamākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, lai ierobežotu inflācijas spiediena palielināšanās riskus, uzlabotu valsts izdevumu efektivitāti un saglabātu parāda atmaksājamību. Struktūrpolitikai jābūt vērstai uz euro zonas izaugsmes potenciāla uzlabošanu un noturības veicināšanu.

Inflācija

Inflācija augustā turpinājusi pieaugt, sasniedzot 9.1%. Enerģijas cenu inflācija saglabājās ārkārtīgi augsta (38.3%) un atkal bija dominējošais kopējās inflācijas komponents. Uz tirgus instrumentiem balstītie rādītāji liecina, ka īstermiņā naftas cenu kāpums mazināsies, bet gāzes vairumtirdzniecības cenas saglabāsies nepieredzēti augstas. Pārtikas cenu inflācija augustā arī pieauga (līdz 10.6%), daļēji atspoguļojot lielākas resursu izmaksas saistībā ar enerģiju, pārtikas izejvielu tirdzniecības pārrāvumiem un nelabvēlīgiem laikapstākļiem.

Lai gan piegādes problēmas mazinājušās, tās joprojām pakāpeniski ietekmē patēriņa cenas, radot augšupvērstu spiedienu uz inflāciju – tāpat kā pieprasījuma atjaunošanās pakalpojumu sektorā. Euro kursa kritums arī veicinājis lielāka inflācijas spiediena veidošanos.

Cenu spiediens aptver arvien vairāk nozaru – to daļēji nosaka augsto enerģijas izmaksu ietekme uz visu tautsaimniecību. Tādējādi pamatinflācijas rādītāji saglabājas augsti, un saskaņā ar jaunākajām speciālistu iespēju aplēsēm SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2022. gadā sasniegs 3.9%, 2023. gadā – 3.4% un 2024. gadā – 2.3%.

Domājams, ka elastīgi darba tirgi un zināma izlīdzināšanās, lai kompensētu augsto inflāciju, arī veicinās straujāku darba samaksas kāpumu. Vienlaikus saņemtie dati un nesen panāktās vienošanās par algām liecina, ka darba samaksas dinamika kopumā saglabājas ierobežota. Vairums ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāju pašlaik atrodas aptuveni 2% līmenī, lai gan jāturpina uzmanīgi sekot līdzi dažu šo rādītāju nesenajai pārskatīšanai un paaugstināšanai virs mērķa līmeņa.

Risku novērtējums

Pasaules ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās kontekstā izaugsmi apdraudošie riski ir galvenokārt lejupvērsti, īpaši īstermiņā. Kā atspoguļots speciālistu iespēju aplēsēs ietvertajā lejupvērstajā scenārijā, ilgstošais karš Ukrainā joprojām ir būtisks izaugsmi apdraudošs risks, īpaši gadījumā, ja tas novedīs pie enerģijas piegādes normēšanas uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Šādā situācijā varētu vēl vairāk mazināties konfidence un atkal saasināties piedāvājuma puses ierobežojumi. Arī enerģijas un pārtikas izmaksas, iespējams, saglabāsies augstas ilgāk, nekā gaidīts. Pasaules tautsaimniecības perspektīvas turpmāka pasliktināšanās varētu kļūt par vēl vienu euro zonas ārējā pieprasījuma kāpumu kavējošu faktoru.

Ar inflācijas perspektīvu saistītie riski galvenokārt ir augšupvērsti. Tāpat kā attiecībā uz izaugsmi lielākais risks īstermiņā ir turpmāki enerģijas piegāžu pārrāvumi. Vidējā termiņā inflācija var izrādīties augstāka par gaidīto sakarā ar euro zonas tautsaimniecības ražošanas jaudas ilgstošu pasliktināšanos, turpmāku enerģijas un pārtikas cenu pieaugumu, inflācijas gaidu paaugstināšanos virs mūsu mērķa līmeņa vai spēcīgāku atalgojuma kāpumu, nekā gaidīts. Taču, vidējā termiņā sarūkot enerģijas izmaksām vai pavājinoties pieprasījumam, cenu spiediens mazinātos.

Finanšu un monetārie nosacījumi

Tirgus procentu likmes palielinājušās sakarā ar gaidāmo turpmāko monetārās politikas normalizēšanu, reaģējot uz inflācijas perspektīvu. Kredīti uzņēmumiem pēdējo mēnešu laikā kļuvuši būtiski dārgāki, un banku aizdevumu procentu likmes mājsaimniecībām pašlaik sasniegušas augstāko līmeni vairāk nekā piecu gadu laikā. Apjoma izteiksmē banku veiktā uzņēmumu kreditēšana pagaidām saglabājusies spēcīga, daļēji atspoguļojot nepieciešamību finansēt augstās ražošanas izmaksas un krājumu veidošanu. Mājsaimniecību hipotekārās kreditēšanas pieauguma temps palēninās sakarā ar stingrākiem kredītu standartiem, kredītu izmaksu kāpumu un vāju patērētāju konfidenci.

Secinājums

Rezumējot iepriekš sacīto, mēs šodien paaugstinājām trīs galvenās ECB procentu likmes par 75 bāzes punktiem un sagaidām, ka paaugstināsim procentu likmes arī turpmāk, jo inflācija joprojām ir pārāk augsta un domājams, ka tā ilgstoši pārsniegs mūsu mērķa līmeni. Šis būtiskais solis pietuvina pāreju no pastāvošā ļoti stimulējošo monetārās politikas procentu likmju līmeņa uz tādu procentu likmju līmeni, kas veicinās savlaicīgu inflācijas atgriešanos mūsu 2% vidēja termiņa mērķa līmenī.

Arī mūsu turpmākie lēmumi par monetārās politikas procentu likmēm tiks pieņemti atbilstoši datiem katras sanāksmes ietvaros. Esam gatavi savu pilnvaru ietvaros koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu, ka inflācija atgriežas mūsu vidējā termiņa mērķa līmenī.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.