PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Ļubļanā, 2024. gada 17. oktobrī

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Vēlos pateikt paldies prezidentam Vaslem par viesmīlību un paust īpašu pateicību viņa darbiniekiem par teicami organizēto šīsdienas Padomes sanāksmi.

Padome šodien nolēma pazemināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Konkrētāk, lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi – likmi, ar kuras palīdzību mēs nosakām monetārās politikas nostājas virzību, – balstīts uz mūsu aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Saņemtā informācija par inflāciju liecina, ka inflācijas samazināšanās process kopumā virzās atbilstoši gaidītajam. Inflācijas perspektīvu ietekmē arī nesenā pārsteidzošā ekonomiskās aktivitātes rādītāju pasliktināšanās. Vienlaikus finansēšanas nosacījumi joprojām ir ierobežojoši.

Gaidāms, ka inflācija turpmākajos mēnešos pieaugs, bet tad nākamā gada laikā pazemināsies līdz mērķa līmenim. Iekšzemes inflācija saglabājusies augsta, darba samaksai joprojām pieaugot paātrinātā tempā. Vienlaikus paredzams, ka darbaspēka izmaksu spiediens turpinās pakāpeniski atslābt, peļņai daļēji amortizējot tā ietekmi uz inflāciju.

Esam apņēmušies nodrošināt savlaicīgu inflācijas atgriešanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Mēs saglabāsim monetārās politikas procentu likmes pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai panāktu šo mērķi. Mēs turpināsim noteikt ierobežojumu apmēru un ilgumu atbilstoši datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Konkrētāk, mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Šodien pieņemtie lēmumi izklāstīti paziņojumā presei, kas pieejams mūsu interneta vietnē.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Saņemtā informācija liecina, ka ekonomiskā aktivitāte bijusi nedaudz vājāka, nekā gaidīts. Lai gan rūpnieciskā ražošana vasaras mēnešos bijusi īpaši svārstīga, apsekojumi parāda, ka apstrādes rūpniecības izlaide turpinājusi samazināties. Attiecībā uz pakalpojumiem apsekojumi liecina par kāpumu augustā, ko, domājams, veicinājusi spēcīga vasaras tūrisma sezona, bet jaunākie dati norāda uz gausāku pieaugumu. Uzņēmumi tikai lēnām paplašina ieguldījumus, savukārt ieguldījumi mājokļos turpina sarukt. Eksports, īpaši preču eksports, pavājinājies.

Lai gan ienākumi 2. ceturksnī pieauguši, mājsaimniecību patēriņš pretēji gaidām samazinājies. Mājsaimniecību uzkrājumu līmenis 2. ceturksnī bija 15.7 %, kas būtiski pārsniedz vidējo līmeni pirms pandēmijas (12.9 %). Vienlaikus jaunākie apsekojumu rādītāji liecina par pakāpenisku mājsaimniecību tēriņu atveseļošanos.

Darba tirgus joprojām ir noturīgs. Bezdarbs augustā saglabājās vēsturiski zemākajā līmenī (6.4 %). Taču apsekojumi norāda uz nodarbinātības pieauguma tempa palēnināšanos un turpmāku darbaspēka pieprasījuma samazināšanos.

Mēs gaidām, ka laika gaitā tautsaimniecība nostiprināsies, reālo ienākumu kāpumam ļaujot mājsaimniecībām patērēt vairāk. Ierobežojošās monetārās politikas ietekmes pakāpeniskai izzušanai vajadzētu veicināt patēriņu un ieguldījumus. Eksportam vajadzētu labvēlīgi ietekmēt atveseļošanos, pieaugot globālajam pieprasījumam.

Fiskālajai un strukturālajai politikai jābūt vērstai uz tautsaimniecības ražīguma, konkurētspējas un noturības vairošanu. Tas ļautu kāpināt potenciālo izaugsmi un mazināt cenu spiedienu vidējā termiņā. Tāpēc ir ļoti svarīgi nekavējoties veikt turpmākus pasākumus, kas ietver konkrētas un vērienīgas strukturālās politikas noteikšanu, reaģējot uz Mario Dragi (Mario Draghi) priekšlikumiem par Eiropas konkurētspējas uzlabošanu un Enriko Letas (Enrico Letta) priekšlikumiem par vienotā tirgus veicināšanu. ES pārskatītā ekonomiskās pārvaldības regulējuma ieviešana pilnībā, caurredzami un bez kavēšanās palīdzēs valdībām ilgtspējīgi samazināt budžeta deficītu un parāda rādītājus. Valdībām tagad jāuzsāk vērienīgu šajā virzienā vērstu pasākumu iekļaušana savos vidēja termiņa fiskālās un strukturālās politikas plānos.

Inflācija

Gada inflācija septembrī turpināja samazināties, sasniedzot 1.7 %, kas ir zemākais līmenis kopš 2021. gada aprīļa. Enerģijas cenas krasi samazinājās (gada pieauguma temps – –6.1 %). Pārtikas cenu inflācija mazliet pieauga (līdz 2.4 %). Preču cenu inflācija joprojām bija zema (0.4 %), savukārt pakalpojumu cenu inflācija saruka līdz 3.9 %.

Vairums pamatinflācijas rādītāju samazinājās vai nemainījās. Iekšzemes inflācija joprojām ir augsta, eurozonā saglabājoties spēcīgam darba samaksas spiedienam. Vienošanās ceļā noteiktās darba samaksas kāpums gada atlikušajā daļā joprojām būs spēcīgs un svārstīgs, ņemot vērā vienreizējo maksājumu būtisko lomu un darba samaksas korekciju procesa pakāpenisko raksturu.

Gaidāms, ka inflācija nākamajos mēnešos nedaudz palielināsies, daļēji tāpēc, ka agrākie krasie enerģijas cenu kritumi vairs neatspoguļosies gada inflācijas līmenī. Pēc tam nākamā gada laikā inflācijai vajadzētu samazināties līdz mērķa līmenim. Inflācijas samazināšanās procesu, domājams, veicinās darbaspēka izmaksu spiediena atslābšana un agrāk īstenotās monetārās politikas stingrības palielināšanas pakāpeniska ietekme uz patēriņa cenām. Vairums ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāju ir aptuveni 2 % līmenī.

Risku novērtējums

Tautsaimniecības izaugsmes riski joprojām nosliecas uz negatīvo pusi. Konfidences pazemināšanās varētu neļaut patēriņam un ieguldījumiem atveseļoties tik strauji, kā gaidīts To varētu pastiprināt ģeopolitisko risku avoti, piemēram, Krievijas neattaisnojamais karš pret Ukrainu un traģiskais konflikts Tuvajos Austrumos, kas varētu izraisīt arī enerģijas piegāžu un globālās tirdzniecības pārrāvumus. Zemāks eurozonas eksporta pieprasījums, ko varētu veicināt, piemēram, vājāka pasaules tautsaimniecība vai lielāko valstu tirdzniecības nesaskaņu eskalācija, radītu turpmāku negatīvu ietekmi uz eurozonas izaugsmi. Izaugsmes temps varētu būt lēnāks arī tad, ja monetārās politikas stingrības palielināšanas novēlotā ietekme izrādītos spēcīgāka, nekā gaidīts. Izaugsme varētu būt straujāka, ja pasaules tautsaimniecība pieaugtu spēcīgāk par gaidīto vai ja mazāk stingri finansēšanas nosacījumi un inflācijas kritums veicinātu ātrāku patēriņa un ieguldījumu atjaunošanos.

Inflācija varētu būt augstāka, nekā gaidīts, ja darba samaksas vai peļņas kāpums būtu lielāks par gaidīto. Augšupvērstos riskus, kas apdraud inflāciju, nosaka paaugstināta ģeopolitiskā spriedze, kas varētu īstermiņā paaugstināt enerģijas cenas un transportēšanas izmaksas un bremzēt globālo tirdzniecību. Turklāt ekstrēmi laikapstākļi, kā arī klimata krīzes attīstība kopumā varētu paaugstināt pārtikas cenas. Un pretēji – inflācija var pārsteigt ar spēcīgāku kritumu, ja zema konfidence un bažas par ģeopolitiskajiem notikumiem neļautu patēriņam un ieguldījumiem atveseļoties tik strauji, kā gaidīts, monetārā politika mazinātu pieprasījumu vairāk, nekā iepriekš paredzēts, vai ekonomiskā vide pārējā pasaulē negaidīti pasliktinātos.

Finanšu un monetārie nosacījumi

Īsāka termiņa tirgus procentu likmes kopš mūsu septembra sanāksmes sarukušas. Tas pamatā skaidrojams ar vājākiem jaunākajiem eurozonas tautsaimniecības rādītājiem un turpmāku inflācijas kritumu. Lai gan finansēšanas nosacījumi joprojām ir ierobežojoši, uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu un mājsaimniecībām izsniegto jauno hipotekāro kredītu vidējās procentu likmes augustā nedaudz pazeminājās (attiecīgi līdz 5.0 % un 3.7 %).

Kā liecina mūsu jaunākais banku veiktās kreditēšanas apsekojums, uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem piemērotie kredītu standarti 3. ceturksnī nemainījās pēc tam, kad vairāk nekā divus gadus tie nepārtraukti bija kļuvuši stingrāki. Turklāt uzņēmumu pieprasījums pēc aizdevumiem pirmo reizi divu gadu laikā pieaudzis. Kopumā uzņēmumiem izsniegto aizdevumu apjoma pieaugums joprojām ir neliels (gada pieauguma temps augustā – 0.8 %).

Mājokļa iegādei izsniegtajiem aizdevumiem piemērotie kredītu standarti trešo ceturksni pēc kārtas kļuvuši mazāk stingri. To īpaši noteica spēcīgāka konkurence starp bankām. Sakarā ar zemākām procentu likmēm un labākām mājokļu tirgus perspektīvām spēcīgi audzis pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem. Atbilstoši hipotekārā kreditēšana nedaudz aktivizējusies (gada pieauguma temps – 0.6 %).

Secinājums

Padome šodien nolēma pazemināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Konkrētāk, lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi – likmi, ar kuras palīdzību mēs nosakām monetārās politikas nostājas virzību, – balstīts uz mūsu aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Esam apņēmušies nodrošināt savlaicīgu inflācijas atgriešanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Mēs saglabāsim monetārās politikas procentu likmes pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai panāktu šo mērķi. Mēs turpināsim noteikt ierobežojumu apmēru un ilgumu atbilstoši datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Konkrētāk, mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Jebkurā gadījumā esam gatavi savu pilnvaru ietvaros koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas atgriešanos mūsu vidējā termiņa mērķa līmenī un saglabātu monetārās politikas transmisijas raitu darbību.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.