- ECB publicē jaunu ziņojumu "Card payments in Europe – a renewed focus on SEPA for cards" (Karšu maksājumi Eiropā – SEPA kartēm atkal uzmanības centrā).
- Karšu izmantošanas un karšu tēriņu statistika liecina par karšu maksājumu lielo izaugsmes potenciālu visās ES valstīs un īpaši Centrāleiropā un Dienvidaustrumu Eiropā.
- Tirgus dalībniekiem jācenšas radīt konkurētspējīgs karšu apstrādes tirgus, kā arī jāizstrādā un pēc tam jāievieš tehniskie standarti.
Pēc pirmo divu maksāšanas līdzekļu – kredīta pārvedumu un tiešā debeta maksājumu – gandrīz pabeigtās migrācijas uz Vienoto euro maksājumu telpu (SEPA) Eurosistēma tagad pievēršas lielākā elektroniskā neliela apjoma maksāšanas līdzekļa – karšu maksājumu – saskaņošanai. Jaunā un visaptverošā ziņojumā "Karšu maksājumi Eiropā – SEPA kartēm atkal uzmanības centrā", ko sagatavojusi Eiropas Centrālā banka (ECB), skaidroti pamatjēdzieni, sniegta Eiropas Savienības (ES) līmenī apkopotā statistika un pausti Eurosistēmas uzskati un politika attiecībā uz SEPA kartēm. SEPA kartēm galīgais mērķis ir saskaņota, konkurētspējīga un inovatīva Eiropas karšu maksājumu telpa.
Karšu maksājumi ir visbiežāk lietotais un ātrāk augošais neliela apjoma maksāšanas līdzeklis Eiropā. 2000. gadā visu trīs maksāšanas līdzekļu (kartes, kredīta pārvedumi un tiešā debeta maksājumi) izmantošanas apjoms bija gandrīz vienāds (katrs no tiem veidoja aptuveni 13 mljrd. darījumu gadā), savukārt 2012. gadā tika veikti 40 mljrd. karšu maksājumu, apmēram 26 mljrd. kredīta pārvedumu un 23 mljrd. tiešā debeta maksājumu (sk. 1. att.). Turklāt karšu maksājumu skaits uz vienu iedzīvotāju turpina pieaugt visās ES valstīs.
Ziņojumā arī norādīts, ka, neraugoties uz karšu maksājumu efektivitāti, drošumu un uzticamību, ES joprojām netiek izmantots viss to potenciāls, un vairāki faktori liecina par būtisku izaugsmes potenciālu. Vērojams liels neviendabīgums saistībā ar karšu maksājumiem uz vienu iedzīvotāju dažādās valstīs: katrs zviedrs vidēji veic 230 karšu maksājumu gadā, bet katrs bulgārs, rumānis un grieķis – mazāk nekā 10 (sk. 2. attēlu). Veicot karšu maksājumus, portugāļu patērētāji tērē vairāk nekā divas reizes lielāku summu gadā (5 200 euro) nekā spāņi (2 300 euro) un itāļi (2 100 euro) (sk. 3. att.). Kopumā karšu maksājumi lielākajā daļā Dienvidaustrumeiropas valstu tiek izmantoti ārkārtīgi reti, liecinot par ievērojamu izaugsmes potenciālu. Tomēr pat tādai valstij kā Francijai, kur karšu maksājumi ir ierasti, būtu jāpalielina karšu maksājumu apjoms par 72%, lai tā panāktu trīs vadošās valstis.
" SEPA kartēm ir nākamais loģiskais solis Eiropas maza apjoma maksājumu integrācijā," teica ECB Valdes loceklis Īvs Meršs (Yves Mersch). "Euro banknotes un monētas iedzīvotāju makos visā euro zonā ir vienādas. Pavisam drīz kredīta pārvedumi un tiešā debeta maksājumi euro visā Eiropā tiks veikti pēc vienotas shēmas. Tagad laiks veikt turpmāku karšu maksājumu jomas saskaņošanu un integrāciju."
Pētījumi liecina, ka valstīs, kuras veic lielāku skaitu karšu un citu elektronisko maza apjoma maksājumu, sabiedrībai tiek radītas ievērojami mazākas izmaksas saistībā ar maza apjoma maksājumu pakalpojumiem (% no IKP). ECB ziņojums rāda, ka sabiedrībai radītās izmaksas saistībā ar maza apjoma maksājumiem ir 1% no IKP, kas visā ES veido aptuveni 130 mljrd. euro gadā. Tās ir vērā ņemamas – lai gan lielākoties neredzamas – ekonomiskā mehānisma darbības izmaksas. Efektīvu maza apjoma maksājumu pakalpojumu izmantošanas veicināšana ir ECB un Eurosistēmas centrālo banku galvenais mērķis, un tas var sniegt konkrētus ekonomiskus ieguvumus.
"Nākas grūti noticēt, taču līdz pat šim brīdim patērētāji un tirgotāji, kā arī bankas un citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji, veicot un pieņemot karšu maksājumus, joprojām saskaras ar šķēršļiem vai ģeogrāfiskām atšķirībām, kas radušies pirms euro ieviešanas," sacīja Īvs Meršs.
Eurosistēmas mērķi SEPA kartēm
SEPA kartēm mērķis ir saskaņot principus, uzņēmējdarbības praksi un noteikumus, kā arī ar karšu maksājumiem saistītos tehniskos standartus. Šajā sakarā ECB atzinīgi novērtējusi gan regulas priekšlikumu par karšu maksājumu darījumu savienojuma maksu, gan direktīvas priekšlikumu par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, jo šī regula apstiprina SEPA kartēm pamatprincipu – karšu sistēmas nodalīšanu no to apstrādes – un gan regulā, gan direktīvā tiek risinātas vairākas ar integrāciju saistītas problēmas, kuru cēloņi ir pašreizējā uzņēmējdarbības prakse un noteikumi.
Tirgus dalībniekiem un citām ieinteresētajām pusēm būs aktīvi jāpiedalās šajā pasākumā, īpaši nosakot augsta līmeņa principus Eiropas karšu tirgum, izveidojot konkurētspējīgu karšu apstrādes tirgu un izstrādājot un piemērojot tehniskos standartus. Eurosistēma turpinās sniegt norādījumus un veicināt sadarbību šajā sakarā.
1. attēls. Maksāšanas līdzekļu izmantošana ES (2000–2012)
2. attēls. Karšu maksājumu skaits uz vienu iedzīvotāju gadā (2012)
3. attēls. Karšu maksājumu kopējā vērtība (euro) uz vienu iedzīvotāju gadā (2012)
