Monetārās politikas īstenošanas darbības principu pārmaiņas

2024. gada 13. martā

• Padome turpinās noteikt monetārās politikas nostājas virzību, koriģējot noguldījumu iespējas procentu likmi.
• Likviditāte tiks nodrošināta ar dažādu instrumentu kopumu.
• Galvenajām refinansēšanas operācijām (GRO) būs galvenā loma, lai nodrošinātu banku likviditātes vajadzības, un tās joprojām tiks īstenotas, izmantojot fiksētās procentu likmes izsoles ar pilna apjoma piešķīrumu pret plašu nodrošinājuma klāstu.
• GRO procentu likmes un noguldījumu iespējas procentu likmes starpība tiks samazināta līdz 15 bāzes punktiem, sākot ar 2024. gada 18. septembri.
• Būtiskāko darbības principu izvērtēšana paredzēta 2026. gadā, pamatojoties uz starplaikā iegūto pieredzi, vai, ja pieciešams, agrāk.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome šodien pieņēma lēmumu par monetārās politikas īstenošanas darbības principu pārmaiņām. Šīs pārmaiņas ietekmēs veidu, kā tiks nodrošināta centrālās bankas likviditāte, pakāpeniski samazinoties likviditātes pārpalikumam banku sistēmā, kas turpmākajos gados gan vēl saglabāsies būtisks. Darbības principu mērķis ir virzīt naudas tirgus īstermiņa procentu likmes ciešā saskaņā ar Padomes monetārās politikas lēmumiem. Paziņojums par darbības principu izvērtēšanu tika sniegts 2022. gada decembrī, lai nodrošinātu to atbilstību Eurosistēmas bilances normalizēšanās procesam.

Padome vienojusies par principu kopumu, kas noteiks turpmāko monetārās politikas īstenošanu.

• Iedarbīgums. Darbības principu galvenais mērķis ir nodrošināt monetārās politikas nostājas iedarbīgu īstenošanu saskaņā ar ES Līguma noteikumiem. To vislabāk nodrošināt, virzot naudas tirgus īstermiņa procentu likmes ciešā saskaņā ar monetārās politikas lēmumiem. Nelielas naudas tirgus procentu likmju svārstības ir pieļaujamas, ja tās netraucē uztvert signālus par iecerēto monetārās politikas nostāju.
• Noturība. Darbības principiem jābūt noturīgiem attiecībā pret dažādām monetārās politikas konfigurācijām, kā arī dažādiem finanšu un likviditātes apstākļiem, un tiem jābūt saskaņā ar ECB monetārās politikas stratēģijā izklāstītajiem monetārās politikas instrumentiem. Eurosistēma plāno nodrošināt centrālās bankas rezerves, izmantojot plašu dažādu instrumentu klāstu, lai piedāvātu banku sistēmai efektīvu, elastīgu un stabilu likviditātes avotu, tādējādi arī veicinot finanšu stabilitāti.
• Elastīgums. Eurozonas banku nozare ir liela un daudzveidīga banku lieluma, uzņēmējdarbības modeļu un ģeogrāfiskās atrašanās vietas ziņā. Tādējādi elastīga centrālās bankas rezervju nodrošināšana, pamatojoties uz banku vajadzībām, ir vispiemērotākā, lai nodrošinātu, ka likviditāte nonāk visā eurozonas banku sistēmā, un palīdzētu elastīgi absorbēt likviditātes šokus.
• Efektivitāte. Efektīvi darbības principi palīdz netraucēti īstenot plānoto monetārās politikas nostāju, ievērojot proporcionalitātes principu un ņemot vērā neto blakusefektus, t. sk. finanšu stabilitātes riskus. Turklāt, piemērojot šos principus, jāsaglabā finanšu drošība. Finansiāli droša bilance sekmē centrālās bankas neatkarību un raitu monetārās politikas īstenošanu.
• Atvērta tirgus ekonomika. Darbības principiem jābūt izstrādātiem atbilstoši vienmērīgai un pareizai tirgu darbībai. Tas attiecas arī uz īstermiņa naudas tirgiem, kas ir visciešāk saistīti ar monetārās politikas īstenošanu. Tādējādi tiek veicināta efektīva resursu sadale, iedarbīgs cenu noteikšanas mehānisms un raita monetārās politikas transmisija.
• Sekundārais mērķis. Ciktāl darbības principu dažādās konfigurācijas vienlīdz sekmīgi nodrošina efektīvu monetārās politikas nostājas īstenošanu, darbības principiem jāpalīdz ECB pildīt tās sekundāro mērķi atbalstīt Eiropas Savienības vispārējo ekonomisko politiku, īpaši pāreju uz zaļo saimniekošanu, nenonākot pretrunā ar ECB galveno mērķi – saglabāt cenu stabilitāti. Šajā kontekstā, izstrādājot darbības principus, plānots strukturālajās monetārās politikas operācijās iekļaut ar klimata pārmaiņām saistītus apsvērumus.

Padome saskaņā ar šiem atzinumiem vienojās par šādiem būtiskiem darbības principu parametriem un iezīmēm:

• Padome turpinās noteikt monetārās politikas nostājas virzību, izmantojot noguldījumu iespējas procentu likmi. Gaidāms, ka naudas tirgus īstermiņa procentu likmju attīstība cieši atspoguļos noguldījumu iespējas procentu likmes līmeni. Nelielas svārstības ir pieļaujamas, ja tās netraucē uztvert signālus par iecerēto monetārās politikas nostāju.
• Eurosistēma nodrošinās likviditāti, izmantojot plašu instrumentu klāstu, t. sk. īstermiņa kredītoperācijas (piemēram, GRO) un ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas (ITRO) ar termiņu 3 mēneši, kā arī – vēlākā posmā – strukturālās ilgāka termiņa kredītoperācijas un strukturālo vērtspapīru portfeli.
• GRO joprojām tiks veiktas, izmantojot fiksētās procentu likmes izsoles procedūras ar pilna apjoma piešķīrumu. Paredzēts, ka tām būs noteicošā loma banku likviditātes vajadzību nodrošināšanā, un darījuma partneru dalība tajās ir monetārās politikas raitas īstenošanas neatņemama sastāvdaļa.
• ITRO ar termiņu 3 mēneši arī joprojām tiks veiktas, izmantojot fiksētās procentu likmes izsoles procedūras ar pilna apjoma piešķīrumu.
• GRO procentu likme tiks koriģēta tā, lai GRO procentu likmes un noguldījumu iespējas procentu likmes starpība samazinātos līdz 15 bāzes punktiem (pašreizējā starpība – 50 bāzes punkti). Šāda mazāka starpība stimulēs piedalīšanos iknedēļas izsolēs, tādējādi veicinot īstermiņa procentu likmju attīstības ciešu atbilstību noguldījumu iespējas procentu likmes līmenim, un ierobežojot potenciālo naudas tirgus īstermiņa procentu likmju svārstīgumu. Vienlaikus tiks dota iespēja veikt naudas tirgu darbības un radīts stimuls bankām meklēt uz tirgus instrumentiem balstītus finansējuma risinājumus. Aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme arī tiks koriģēta, lai aizdevumu iespējas uz nakti procentu likmes un GRO procentu likmes starpība paliktu nemainīga (25 bāzes punkti). Pārmaiņas stāsies spēkā ar 2024. gada sesto rezervju prasību izpildes periodu, kas sākas 2024. gada 18. septembrī.
• Vēlākā posmā, kad būs atsācies stabils Eurosistēmas bilances pieaugums, tiks ieviestas jaunas strukturālās ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas un strukturālais vērtspapīru portfelis, ņemot vērā vēsturiskos obligāciju turējumus. Šīs operācijas būtiski palīdzēs segt banku sektora strukturālās likviditātes vajadzības, ko nosaka autonomie faktori un obligāto rezervju prasības. Strukturālās refinansēšanas operācijas un strukturālais vērtspapīru portfelis tiks kalibrēti saskaņā ar iepriekšminētajiem principiem, lai izvairītos no monetārās politikas nostājas īstenošanas traucējumiem. Padome atbilstoši tās monetārās politikas lēmumiem sagaida, ka turpināsies aktīvu iegādes programmas (AIP) un pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros iegādāto portfeļu samazināšana.
• Rezervju norma, ko izmanto, lai noteiktu banku obligāto rezervju prasības, nav mainījusies (1 %). Atlīdzība par obligātajām rezervēm nav mainījusies (0 %).
• Tiks saglabāts plašs nodrošinājuma klāsts refinansēšanas operācijām.

Finanšu tirgiem, iestādēm un darījuma partneriem pielāgojoties likviditātes stāvokļa pārmaiņām vienlaikus ar Eurosistēmas bilances samazināšanos, Padome rūpīgi monitorēs likviditātes pārpalikuma dinamiku un sadalījumu, naudas tirgus procentu likmju veidošanos, banku rezervju pieprasījuma attīstību un naudas tirgu un plašāku finanšu tirgu darbību šodien paziņoto parametru ietvaros. Padome, pamatojoties uz gūto pieredzi, 2026. gadā izvērtēs darbības principu galvenos parametrus un, ja nepieciešams, ir gatava jau iepriekš koriģēt principu iezīmes un parametrus, lai nodrošinātu, ka monetārās politikas īstenošana joprojām atbilst noteiktajiem parametriem. Tiks veikta arī jauno ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju un jaunā strukturālā portfeļa izstrādes padziļināta analīze.

Lai saņemtu papildinformāciju, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus lūdzam vērsties pie Lenas Sofijas Demutas (Lena-Sophie Demuth; tālr. +49 162 2952316).

Piezīme.

• Lai gan darbības principu mērķis ir virzīt naudas tirgus īstermiņa procentu likmes ciešā saskaņā ar Padomes monetārās politikas lēmumiem, monetārās politikas pamatā ir Padomes monetārās politikas stratēģija.