Mēs esam pazeminājuši procentu likmes. Kāpēc mēs to darījām un kā tas ietekmē jūs?
2024. gada 6. jūnijs
Cenu kāpums vairs nav tik straujš un inflācijas virzība liecina, ka tā atkal tuvojas mūsu 2 % mērķrādītājam. Tāpēc Padome nesen samazināja procentu likmes, ko tā deviņus mēnešus bija turējusi augstā līmenī.
Kāpēc mēs pazeminājām procentu likmes?
Mēs esam euro centrālā banka, un mūsu uzdevums ir nodrošināt cenu stabilitāti. Kad inflācija bija pārmērīgi augsta – tas ir, kad cenas mūsu tautsaimniecībā pieauga pārāk strauji, – mēs paaugstinājām procentu likmes, lai palīdzētu to atkal samazināt. Mēs sākām paaugstināt procentu likmes 2022. gada jūlijā un turpinājām to darīt līdz 2023. gada septembrim.
Mūsu mērķis ir vidējā termiņā noturēt inflāciju 2 % līmenī. Tagad, kad inflācija tuvojas šim mērķim, vairs nav nepieciešams saglabāt procentu likmes tik augstas.
Taču mēs turēsim procentu likmes tādā līmenī, lai nodrošinātu, ka inflācija drīzumā atkal sasniedz 2 %, "neiestrēgstot" augstā līmenī. Tas ir ļoti svarīgi, jo augsta inflācija apgrūtina iedzīvotāju un uzņēmumu dzīvi.
Kas ir procentu likmes?
Procentu likmes ir naudas aizņemšanās izmaksas (dažreiz procentu likmes tiek sauktas par "naudas cenu"). Piemēram, ja vēlaties saņemt aizdevumu no bankas, jums vispirms jāvienojas par noteiktu procentu likmi, saskaņā ar kuru maksāsiet par aizdevumu. Parasti tā ir gada procentu likme. Iedomāsimies, ka jūs aizņematies 10 000 euro un šī gada procentu likme ir 5 %. Tas nozīmē, ka papildus aizdevuma atmaksai jums būs jāmaksā bankai 500 euro gadā. Tātad procentu likme būtībā ir summa, ko banka saņem no jums par naudas aizdošanu.
Bet tas darbojas arī pretējā virzienā. Procentu maksājumi ir nauda, ko banka maksā par jūsu uzkrājumiem, tas ir, par to, ka banka "aizņēmusies" no jums naudu. Piemēram, ja savā krājkontā noguldīsiet 1000 euro ar 3 % gada procentu likmi, gada beigās saņemsiet procentus 30 euro apmērā.
Kas izraisa procentu likmju pārmaiņas?
ECB noteiktās procentu likmes spēcīgi ietekmē procentu likmes, ko bankas piedāvā iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tātad, ECB mainot procentu likmes, aizdevumu un uzkrājumu procentu likmes pamatā mainās līdzīgā veidā.
Bet aizdevumu un uzkrājumu procentu likmes ietekmē arī kredītu pieprasījums un piedāvājums – citiem vārdiem sakot, tas, cik daudz uzņēmumi un iedzīvotāji vēlas tērēt un ieguldīt un kāda ir kredītu pieejamība.
Arī citu preču un pakalpojumu tirgi mainās līdzīgā veidā. Piemēram, ja daudzi vēlas iegādāties zemenes, bet tās nav pieejamas lielā daudzumā (jo nav zemeņu sezona), ogu cenas pieaug.
Un līdzīgi ir tad, ja uzņēmumi un iedzīvotāji vēlas tērēt un ieguldīt, bet saņemt kredītus, lai to varētu darīt, ir grūti – procentu likmes tad parasti pieaug. Aizņemties naudu kļūst dārgāk. Un pretēji – ja iedzīvotāji un uzņēmumi glabā bankās lielu daudzumu naudas, procentu likmēm ir tendence samazināties.
ECB ir euro centrālā banka. Mēs nenosakām procentu likmes, saskaņā ar kurām jūs maksājat par aizdevumu vai saņemat procentu maksājumus par savu noguldījumu. Tomēr mēs tās ietekmējam.
Mēs nosakām tā dēvētās galvenās procentu likmes jeb politikas procentu likmes. Tās ir procentu likmes, ko mēs piedāvājam bankām, kuras vēlas aizņemties no mums, un kas tiek maksātas par elektronisko naudu, ko tās glabā pie mums uz nakti.
Kad mēs mainām savas galvenās procentu likmes, tas ietekmē visu tautsaimniecību, tai skaitā hipotekāros kredītus, banku aizdevumus un noguldījumus.
ECB Padome aptuveni reizi sešās nedēļās pieņem lēmumus par šīm galvenajām procentu likmēm.
Kā ECB galvenās procentu likmes ietekmē inflāciju?
Ja inflācija ir pārmērīgi augsta, mēs varam paaugstināt procentu likmes, lai aizdevumi kļūtu dārgāki. Tas izraisa tautsaimniecības atdzišanu un pazemina inflācijas gaidas un inflācijas līmeni.
Ja inflācija ir pārlieku zema, mēs varam samazināt procentu likmes. Tad aizdevumi kļūst lētāki, veicinot ieguldījumus un tēriņus, un tas paaugstina inflāciju.
Pēdējos gados inflācija bija pārlieku augsta. Cenas spēcīgi pieauga, īpaši enerģijas un pārtikas cenas. Viens no iemesliem bija Krievijas iebrukums Ukrainā. Vēl viens iemesls bija arī tas, ka daudziem uzņēmumiem kļuva grūtāk sagādāt ražošanai nepieciešamos materiālus, rezerves daļas un darbiniekus, kas saasināja jau esošās problēmas, ko bija radījusi pandēmija.
Apņēmīgi izmantojot procentu likmes, iespējams kontrolēt arī inflācijas gaidas.
Mūsu veiktā procentu likmju paaugstināšana palīdzēja atkal samazināt inflāciju, mazinot pieprasījumu un skaidri parādot, ka esam apņēmušies nodrošināt, lai inflācija atgrieztos mūsu 2 % mērķrādītāja līmenī.
Centrālajai bankai ir ļoti svarīgi cieši sekot līdzi tam, cik lielā mērā pēc cilvēku domām nākotnē pieaugs cenas jeb, citiem vārdiem sakot, sekot līdzi inflācijas gaidām. Ja cilvēki uzskatīs, ka inflācija ilgstoši būs augsta, ir lielāka iespēja, ka tie pieprasīs lielākas algas, savukārt uzņēmumi, domājams, pacels cenas, lai aizsargātu peļņu. Tādējādi augstas inflācijas gaidas var novest pie cenu un algu kāpuma spirāles. Mēs nepieļausim, lai tā notiktu.
Pielāgojot procentu likmes, kad inflācija kļūst pārāk augsta vai pārāk zema, mēs sniedzam uzņēmumiem, strādājošajiem un ieguldītājiem pārliecību, ka inflācija vidējā termiņā turēsies mūsu 2 % mērķrādītāja līmenī. Šī apņemšanās – kuru papildina attiecīga rīcība – palīdz nostabilizēt gaidas, ka cenu stabilitāte tiks nosargāta. Tieši tāpēc tagad varam droši pazemināt procentu likmes.