Īss atskats uz aizvadīto gadu

 Euro zonas tautsaimniecības atveseļošanās 2017. gadā pārtapa stabilā un plašā kāpumā. Iekšzemes kopprodukts palielinājās par 2.5%, un līdz gada beigām pieaugums bija turpinājies 18 ceturkšņu pēc kārtas. Tas bija spēcīgākais kāpums pēdējo 10 gadu laikā un plašākais – pēdējo 20 gadu laikā. Pieauguma tempa dispersija starp euro zonas valstīm sasniedza zemāko līmeni kopš monetārās savienības izveides.

Sakarā ar spēcīgo izaugsmi darba tirgus turpināja strauji atlabt. Nodarbinātības līmenis pieauga par 1.6%, sasniedzot augstāko jebkad novēroto līmeni – to veicināja rekordaugsts sieviešu un vecāku cilvēku līdzdalības līmenis. Bezdarba līmenis saruka līdz zemākajam līmenim kopš 2009. gada janvāra. Kopumā kopš 2013. gada vidus radīti 7.5 milj. darbvietu, pilnībā kompensējot krīzes laikā zaudētās darbvietas.

Tāpat kā iepriekšējos gados ECB monetārajai politikai šajā atveseļošanās un konverģences stāstā bijusi noteicošā loma. 2017. gadā visā euro zonā pamatā izzuda pagātnē veidojusies monetārās politikas transmisijas asimetrija un nostabilizējās ļoti izdevīgi finansēšanas nosacījumi. Tas veicināja spēcīgāko privātajam sektoram izsniegto kredītu atlikuma pieaugumu kopš krīzes sākuma 2008. gadā.

Tomēr inflācijas dinamika neatbilda pārliecinošajam reālās tautsaimniecības sniegumam. Lai gan kopējā inflācija salīdzinājumā ar iepriekšējo zemo līmeni pieauga, gadā vidēji sasniedzot 1.5%, iekšzemes cenu spiediens joprojām bija ierobežots un pamatinflācija vēl neliecināja par ilgtspējīgu augšupvērstu tendenci.

Atšķirīgās izaugsmes un inflācijas perspektīvas noteica ECB monetārās politikas lēmumus šajā gadā, liekot mainīt aktīvu iegādes programmas raksturlielumus.

Oktobrī Padome pieņēma lēmumu tālāk samazināt aktīvu iegāžu mēneša apjomu no 60 mljrd. euro līdz 30 mljrd. euro, bet pagarināt programmas darbības laiku vismaz par diviem mēnešiem – līdz 2018. gada septembrim. Turklāt 2018. gada martā Padome savā oficiālajā paziņojumā vairs neietvēra skaidru norādi uz gatavību paplašināt aktīvu iegādes programmu, ja perspektīva kļūtu mazāk labvēlīga.

Padomes lēmumi atspoguļoja tās augošo pārliecību par tautsaimniecības perspektīvu, kuras kontekstā nemainīga politikas nostāja kļūtu arvien ekspansīvāka. Bet tajos atspoguļojās arī atziņa, ka vajadzīga pacietība, iekams pieaugs inflācijas spiediens, un monetārajā politikā nepieciešama neatlaidība, lai inflācijas dinamika kļūtu noturīga un pašpietiekama.

Lai gan monetārā politika rada iecerēto ietekmi, tā var izraisīt arī blakusefektus. Tāpēc ECB 2017. gadā turpināja cieši monitorēt finanšu stabilitātes riskus, kas šķita ierobežoti.

Spēcīgāka nominālā izaugsme palīdzēja samazināt riskus, uzlabojot uzņēmumu un mājsaimniecību parāda ilgtspējību. Abu sektoru parāda rādītāji saruka līdz 2008. gada sākuma līmenim, parādot, ka atveseļošanās nav bijusi saistīta ar aizņemto līdzekļu īpatsvara palielināšanās atsākšanos privātajā sektorā. Faktiski pirmo reizi kopš monetārās savienības sākuma privātie tēriņi pieauguši, vienlaikus samazinoties privātā sektora parāda līmenim.

Arī bankām tautsaimniecības apstākļu uzlabošanās radīja iespēju turpmāk nostiprināt savas bilances. Spēcīgāka tautsaimniecība palīdzēja stabilizēt pelnītspēju, augot darījumu apjomam un sarūkot vērtības samazināšanās izdevumiem. Banku šoka absorbētspēja turpināja palielināties, to pirmā līmeņa pamatkapitāla rādītājam 2017. gada 3. ceturksnī sasniedzot 14.5%, un aktīvu kvalitāte uzlabojās.

Euro zonas bankas straujāk samazināja ienākumus nenesošo aizdevumu (INA) apjomu, kurš saruka no 8% no aizdevumu kopējā atlikuma 2014. gadā līdz 5.2% 2017. gada 3. ceturksnī. Tikai 2017. gada pirmajos trīs ceturkšņos vien INA atlikums saruka par 119 mljrd. euro. Arvien lielāku daļu no samazinājuma veidoja aizdevumu pārdošana otrreizējā tirgū. To veicināja ECB iniciatīvas uzlabot caurredzamību INA tirgos. Taču joprojām nepieciešami turpmāki centieni samazināt augsto INA līmeni.

ECB arī turpināja monitorēt finanšu tirgu nosacījumus. Tirgi 2017. gadā bija relatīvi mierīgi, bet joprojām neaizsargāti pret krasu riska pārcenošanu un finanšu tirgu svārstīguma kāpumu. Šie riski 2018. gada sākumā īstenojās pasaules kapitāla vērtspapīru tirgos, lai gan līdz šim nav vērojama būtiska negatīva ietekme uz euro zonas kredītu tirgiem un attiecīgi uz finansēšanas nosacījumiem plašākā nozīmē.

2017. gadā bija vērojamas arī svarīgas euro zonas maksājumu arhitektūras norises. Pabeigts migrācijas uz TARGET2 vērtspapīriem noslēdzošais posms, un pēc tam platforma vidēji dienā apstrādāja 556 684 darījumus. Apgrozībā nonāca jaunā 50 euro banknote, uzlabojot maksājumu drošību euro zonas iedzīvotājiem, kuriem skaidrā nauda joprojām ir galvenais maksāšanas līdzeklis tirdzniecības vietās.

Visbeidzot, ECB veica vairākus pasākumus, lai uzlabotu tās caurredzamību un pārskatatbildību ES pilsoņu priekšā. 2017. gadā mēs sniedzām atbildes uz 138 Eiropas Parlamenta deputātu jautājumiem. Mēs atklājām jauno Apmeklētāju centru, un gaidāms, ka tas uzņems 40 000 cilvēku gadā. Mūsu interneta vietni apmeklēja cilvēki no visas pasaules, un tā tika skatīta vairāk nekā 17 milj. reižu.

Raugoties nākotnē, mēs gaidām, ka 2018. gadā saglabāsies spēcīgs ekonomiskā kāpuma temps. Lai gan joprojām esam pārliecināti, ka inflācija vidējā termiņā tuvināsies mūsu mērķim atbilstošam līmenim, vēl arvien valda nenoteiktība par jaudu nepietiekamas izmantošanas pakāpi tautsaimniecībā.

Lai nodrošinātu, ka inflācija atgriežas līmenī, kas atbilst mūsu mērķim, joprojām nepieciešama pacietīga, neatlaidīga un prudenciāla monetārā politika.

Frankfurtē pie Mainas 2018. gada aprīlī

Mario Dragi (Mario Draghi)

Prezidents

Gads skaitļos

ECB politika un pasākumi 2017. gada ekonomiskajos un finanšu apstākļos

Euro zonas ekonomisko atveseļošanos veicināja labvēlīgas norises un monetārā politika

Euro zonas tautsaimniecības uzplaukums, kas sākās 2013. gadā, turpinājās 2017. gadā, piemērojoties esošajiem nenoteiktības apstākļiem. Produkcijas izlaides kāpums nostabilizējās un kļuva plašāks, un gan valstu, gan nozaru pieauguma tempa atšķirības 20 gadus bija zemākajā līmenī. Atveseļošanās turpināja labvēlīgi ietekmēt euro zonas darba tirgus. Nodarbinātība sasniedza augstāko līmeni kopš euro zonas izveidošanas, bet bezdarba līmenis saruka līdz pēdējo reizi 2009. gada 1. ceturksnī novērotajam līmenim.

Euro zonas atveseļošanos pozitīvi ietekmēja vairāki labvēlīgi cikliskie un strukturālie faktori. Globālā ražošanas apjoma pieaugums kļuva straujāks un veicināja eksporta pieprasījumu, un euro zonā kļuva jūtami bilanču korekcijas, iestāžu darba uzlabošanas un strukturālo reformu gadu rezultāti. Turklāt vispārējā fiskālās politikas nostāja bija kopumā neitrāla. ECB monetārās politikas pasākumi joprojām pozitīvi ietekmēja naudas un kredītu atlikuma dinamiku un, nodrošinot zemas procentu likmes un ilgstoši labvēlīgus finansēšanas nosacījumus, noteica gan mājsaimniecību patēriņa, gan uzņēmumu investīciju pieaugumu.

Neraugoties uz stabilo ekonomisko atveseļošanos, inflācijas dinamikā vēl nebija jaušamas pārliecinošas ilgtspējīgas augšupvērstas korekcijas iezīmes virzībai uz vidējā termiņa līmeni, kas zemāks par 2%, bet ir tuvu tam saskaņā ar ECB cenu stabilitātes definīciju. Pamatā esošais inflācijas spiediens joprojām bija neliels, saglabājoties būtiskam darba tirgus atslābumam. Bija nepieciešams laiks, lai novērotie darba tirgus uzlabojumi pārtaptu dinamiskākā algu kāpumā. Turklāt bija svarīgi ņemt vērā īstermiņa inflācijas datu svārstīgumu, kam bija (ja vispār) ierobežota saistība ar cenu stabilitātes vidējā termiņa perspektīvu.

Stabilie un plašie izaugsmes rezultāti deva iemeslu pārliecībai, ka ar laiku inflācijas dinamika kļūs spēcīgāka. Šajā sakarā ECB Padome uzsvēra, ka nepieciešama pacietība, neatlaidība un piesardzība, jo gaidāms, ka šis process prasīs laiku un joprojām ir atkarīgs no ļoti stimulējošiem monetārās politikas pasākumiem.

Globālās ekonomiskās izaugsmes temps kļuva straujāks

2017. gadā turpinājās globālās tautsaimniecības cikliskais uzplaukums (sk. 1. att.). Atveseļošanās aptvēra arī plašāku valstu un komponentu loku. Galvenais globālās izaugsmes virzītājs joprojām bija patēriņš, bet pieprasījums pēc investīcijām, īpaši attīstītajās valstīs, atjaunojās. Pasaules tirdzniecības atveseļošanās notika vienlaikus ar uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanos un pieprasījuma pārvirzi uz reģioniem, īpaši Eiropu, kur importa izmantošana bija spēcīgāka.

Pasaules ekonomisko atveseļošanos atbalstīja vairākas labvēlīgas norises attīstītajās valstīs, bet spēcīgie izaugsmi kavējošie faktori jaunajās tirgus ekonomikas valstīs mazinājās. Attīstītajās valstīs, kur izaugsmes avotus arvien vairāk noteica iekšējie (endogēnie) faktori, gan ražošanas jaudu nepilnīgā izmantošana, gan darba tirgu atslābums turpināja mazināties. Attīstīto valstu stimulējošā politika un gan uzņēmēju, gan mājsaimniecību konfidences uzlabošanās stiprināja ekonomisko aktivitāti. Jauno tirgus ekonomikas valstu grupā stimulējošā politika joprojām veicināja stabilu izaugsmi izejvielu importētājvalstīs, bet izejvielu eksportētājvalstīs izaugsme atjaunojās augstāku izejvielu cenu un kapitāla ieplūžu atsākšanās ietekmē.

Nacionālā pieprasījuma kāpums un esošais bezdarba sarukums vēl nav atspoguļojies algu pieaugumā (sk. 2. att.) un augstākā pamatinflācijas līmenī vairākumā lielāko valstu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu globālā inflācija (neietverot pārtiku un enerģiju) saglabājusies kopumā stabila. Tomēr globālā kopējā inflācija paaugstinājās izejvielu augošo cenu dēļ (sk. 3. att.).

Izejvielu cenu kāpums paaugstināja globālo inflāciju

Pēc 1. pusgadā novērotās lejupslīdes no 56 ASV dolāriem par barelu janvārī līdz 44 ASV dolāriem par barelu jūnijā, galvenokārt atspoguļojot šaubas par Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un lielāko OPEC neietilpstošo naftas ražotājvalstu 2016. gadā par produkcijas izlaides samazināšanu noslēgtā līguma efektivitāti spēcīga ASV naftas piedāvājuma apstākļos, Brent jēlnaftas cenas 2017. gada 2. pusgadā atkal paaugstinājās (sk. 4. att.). Ietekmējot globālās inflācijas norises, cenas pieauga līdz 67 ASV dolāriem par barelu decembra beigās, norādot uz tirgus līdzsvara atjaunošanu sakarā ar spēcīgāku, nekā gaidīts, pieprasījumu 2017. gadā, 2017. gada maijā noteikto OPEC un OPEC neietilpstošo valstu produkcijas izlaides ilgāku samazināšanu un ražošanas pārtraukumiem dažās ražotājvalstīs, tādējādi arvien vairāk sarūkot naftas krājumiem. Gada beigās cenu dinamiku vēl vairāk ietekmēja ģeopolitiskā spriedze, gaidas par OPEC un OPEC neietilpstošo valstu piegāžu samazinājuma līguma tālāku pagarināšanu, ko apstiprināja 2017. gada 30. novembra faktiskais līguma pagarinājums līdz 2018. gada beigām, kā arī spēcīgais globālais naftas pieprasījums.

Nenaftas izejvielu cenas 2017. gadā kopumā paaugstinājās, un to galvenokārt noteica metālu cenu kāpums. Pēc īslaicīgas pazemināšanās vasarā metālu cenas pieauga, īpaši 3. ceturksnī, spēcīgi palielinoties pieprasījumam un piegādes pārrāvumiem dažās eksportētājvalstīs. Pretstatā tam pārtikas cenas 2017. gadā kopumā pazeminājās galvenokārt sojas pupiņu, kviešu, palmu eļļas un kukurūzas bagātīgā globālā piedāvājuma dēļ. Tomēr metālu cenu kāpums bija nozīmīgāks par pārtikas cenu norisēm.

Euro efektīvais kurss paaugstinājās

Euro nominālais efektīvais kurss 2017. gadā paaugstinājās (sk. 5. att.). Euro divpusējais kurss attiecībā pret citu nozīmīgāko valūtu vairākumu pieauga. Īpaši krasi euro vērtība palielinājās attiecībā pret ASV dolāru. Euro vērtība nozīmīgi pieauga arī attiecībā pret Japānas jenu un (nedaudz mazāk) pret Lielbritānijas sterliņu mārciņu.

Dānijas krona pašlaik ir vienīgā Eiropas Valūtas kursa mehānisma II (VKM II) valūta. 2017. gadā Dānijas kronas kurss bija tuvu tās centrālajam kursam VKM II. 2017. gada aprīlī Česká národní banka pārtrauca izmantot zemāko Čehijas kronas kursu attiecībā pret euro, un euro vērtība attiecībā pret Čehijas kronu pēc tam samazinājās. Hrvatska narodna banka turpināja veikt intervences ārvalstu valūtas tirgos regulēta peldoša valūtas kursa režīma apstākļos, un Horvātijas kunas kurss attiecībā pret euro saglabājās kopumā stabils. Bulgārijas leva joprojām bija piesaistīta euro. Euro kurss kopumā saglabājās stabils arī attiecībā pret Ungārijas forintu un Rumānijas leju, bet tā vērtība pieauga attiecībā pret Zviedrijas kronu un Šveices franku un saruka attiecībā pret Polijas zlotu.

Euro zonas makroekonomiskās, fiskālās un strukturālās norises

2017. gadā tautsaimniecības attīstība euro zonā notika straujākā tempā, jo neto eksporta pozitīvais devums, ko atbalstīja plaša globālā atveseļošanās, palielināja iekšzemes pieprasījumu (sk. 6. att.). Privātais patēriņš balstījās uz mājsaimniecību bagātības un nodarbinātības palielināšanos, ko arī labvēlīgi ietekmēja veiktās darba tirgus reformas (sk. 1. ielikumu). Vienlaikus valdības patēriņš, dodot pozitīvu impulsu ekonomiskajai izaugsmei, turpināja augt. Uzņēmumu ieguldījumi ļoti labvēlīgu finansēšanas nosacījumu un uzņēmumu pelnītspējas uzlabojumu ietekmē joprojām palielinājās. Ieguldījumi būvniecībā pēc zemākā punkta sasniegšanas 2015. gadā turpināja palielināties. Turklāt valdības investīciju apjoms pēc sarukuma iepriekšējā gadā arī 2017. gadā pieauga.

Euro zonas tautsaimniecība 2017. gadā demonstrēja lielāku elastīgumu

2017. gadā euro zonā turpināja nostiprināties privātais patēriņš (vidējais gada pieauguma temps – aptuveni 1.8%). Patēriņa kāpuma galvenais virzītājfaktors bija darba ienākumu pieaugums. Šajā ziņā galvenokārt tieši nodarbināto skaits, nevis algu paaugstināšana, bija tas, kas veicināja kopējo nominālās darba algas pieaugumu. Vienlaikus reālo rīcībā esošo ienākumu palielināšanās notika nedaudz lēnāk nekā iepriekšējā gadā. Privāto patēriņu turpināja veicināt arī zemās procentu likmes. Visbeidzot, mājsaimniecību sektora parāda attiecība pret IKP nepalielinājās un mājsaimniecību ieguldījumi salīdzinājumā ar laiku pirms krīzes saglabājās zemā līmenī.

Euro zonas iekšējā un ārējā pieprasījuma nostiprināšanās 2017. gadā veicināja uzņēmumu ieguldījumus. Tos pozitīvi ietekmēja arī augošā uzņēmumu peļņa un ražošanas jaudu izmantošana un ļoti stimulējošā monetārā politika, kas samazināja uzņēmumu neto procentu maksājumu apjomu un atviegloja finansēšanas nosacījumus. Analizējot svārstīgumu, ko radīja Īrijas veiktā nemateriālo ieguldījumu klasifikācijas maiņa, atveseļošanās kopumā attiecās uz aktīviem, piemēram, transporta iekārtām, citu veidu mehānismiem un mašīnām, kā arī intelektuālā īpašuma produktiem. Tomēr vairāki faktori turpināja ierobežot uzņēmumu ieguldījumu aktivitātes, piemēram, euro zonas ilgtermiņa izaugsmes gaidu stabilizēšanās samērā zemā līmenī (kā tas redzams Consensus Economics prognozēs turpmākajiem 6–10 gadiem), ģeopolitiskā nenoteiktība, nelabvēlīgas institucionālās un regulējošās iezīmes, kā arī notiekošās uzņēmumu bilanču korekcijas saistībā ar uzņēmumu lielajām parādsaistībām atsevišķās euro zonas valstīs.

Atveseļojoties euro zonas mājokļu tirgum, arī ieguldījumi būvniecībā turpināja palielināties, lai gan no zema līmeņa. Tirgus norises liecināja par augošu pieprasījumu, ko veicināja reālo ienākumu kāpums un labāka patērētāju konfidence, kā arī izdevīgas hipotēku kredītu procentu likmes un aizdevumu nosacījumi. Mājokļu tirgus atjaunošanās euro zonas valstīs plaši izplatījās, kaut gan salīdzinājumā ar pirms krīzes novēroto līmeni saglabājās būtiskas būvniecības ieguldījumu apjoma atšķirības.

Tautsaimniecības izaugsmi veicināja spēcīgāka euro zonas ārējā darbība 2017. gadā, neraugoties uz euro efektīvā kursa nelabvēlīgām izpausmēm. Preču eksports palielinājās galvenokārt uz tirdzniecības partnervalstīm Eiropā, kā arī uz Ķīnu un ASV, bet preču tirdzniecība ar Apvienoto Karalisti un OPEC dalībvalstīm joprojām bija neliela. Līdzīgi iepriekšējam gadam eksporta izaugsmi galvenokārt veicināja galapatēriņa un starppatēriņa preces. Tirdzniecības norises euro zonā kļuva spēcīgākas un atspoguļoja iekšzemes pieprasījuma nepārtrauktā kāpuma pamatā esošo dinamiku.

Produkcijas izlaides palielināšanās 2017. gadā tika novērota visās tautsaimniecības nozarēs (sk. 7. att.). Kopējās bruto pievienotās vērtības pieauguma temps, kas jau 2015. gadā pārsniedza pirms krīzes sasniegto līmeni, vidēji palielinājās aptuveni par 2.4%. 2017. gadā rūpniecības pievienotā vērtība (neietverot būvniecību) pieauga aptuveni līdz 2.9%, bet pakalpojumu sektorā gada kāpums bija aptuveni 2.2%, t.i., arī straujāks nekā 2016. gadā. Vienlaikus pievienotā vērtība būvniecībā, lai gan pieauguma temps stipri atpalika no līmeņa pirms krīzes, turpināja palielināties (aptuveni par 3.0%), sasniedzot straujāko izaugsmes tempu kopš 2006. gada. Tas pierādīja, ka būvniecība arvien straujāk atveseļojas no ieilgušā lejupslīdes vai lēnas attīstības perioda, kas iestājās 2008. gadā, sākoties finanšu krīzei.

Lai gan tautsaimniecības atveseļošanās, kas sākās 2013. gadā, bija pakāpeniska un mērena, ar laiku tā kļuva spēcīgāka un aptvēra visas euro zonas daļas. Šīs labvēlīgās norises asi kontrastēja ar īslaicīgo atveseļošanās periodu 2009. un 2010. gadā, kad produkcijas izlaides kāpums bija samērā nevienmērīgs. Šā brīža ekonomiskās ekspansijas paplašināšanās notiek valstīs un nozarēs būtiski mazāk atšķirīga pievienotās vērtības pieauguma tempa apstākļos. ECB monetārajai politikai un ar to saistītajiem finansēšanas apstākļu atvieglojumiem bijusi galvenā loma šādas atveseļošanās un valstu konverģences norisēs.

Kopš 2009. gada pievienotās vērtības pieauguma svērtās standartnovirzes tendence 19 euro zonas valstīs un deviņās svarīgākajās tautsaimniecības nozarēs (neietverot lauksaimniecību) salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bijusi lejupvērsta (sk. 8. att.). Lielākās nozaru atšķirības 2009. gadā bija saistītas ar globālās tirdzniecības sabrukumu, ietekmējot rūpniecību, un mājokļu tirgus sarukumu, ietekmējot būvniecības nozari, bet 2011. gadā starp valstīm novērotais augstākais atšķirību līmenis bija saistīts ar valsts parāda krīzi. Jaunākie dati liecina, ka kopējās pievienotās vērtības pieauguma atšķirības starp valstīm un nozarēm ir kopš Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) rašanās laika nepieredzēti zemā līmenī. Tas liecina par labu turpmākai tautsaimniecības izaugsmei, jo uz plašākiem izaugsmes pamatiem balstīta ekspansija parasti kļūst spēcīgāka un noturīgāka.

Euro zonā turpināja samazināties bezdarbs

2017. gadā euro zonā notika tālāka darba tirgu atveseļošanās (sk. 9. att.). Līdz gada 3. ceturksnim euro zonā nodarbināto skaits jau bija pārsniedzis 2016. gada attiecīgā perioda līmeni par 1.7%, t.i., bija 5.0% virs pēdējā zemākā punkta 2013. gada 2. ceturksnī. Visā atveseļošanās periodā nodarbināto skaits palielinājās aptuveni par 7.5 milj. Tādējādi nodarbinātības līmenis pārsniedza pirms krīzes 2008. gada 1. ceturksnī sasniegto lielāko rādītāju un bija augstākais kopš euro ieviešanas. Nodarbinātības pieaugums atveseļošanās laikā bija plaši vērojams gan valstu, gan nozaru dalījumā.

2017. gada pirmajos trijos ceturkšņos kopējā nostrādāto stundu skaita pieauguma temps bija līdzīgs kopējā nodarbināto skaita pieauguma tempam, liecinot par kopumā stabilu nostrādāto vidējo stundu skaitu uz katru nodarbināto. Viena nodarbinātā darba ražīguma gada kāpums joprojām bija zems, un tā vidējais ceturkšņa rādītājs 2017. gada pirmajos trijos ceturkšņos bija aptuveni 0.8% (2016. gadā – 0.4%).

Bezdarba līmenis 2017. gadā turpināja kristies un decembrī bija 8.7%, t.i., zemākais kopš 2009. gada sākuma (sk. 9. att.). Bezdarba sarukums, kas sākās 2013. gada 2. ceturksnī, bija plaši vērojams visās dzimuma un vecuma grupās un notika tālāka darbaspēka piedāvājuma kāpuma apstākļos. Tomēr plašāki darbaspēka nepilnīgas izmantošanas rādītāji joprojām bija paaugstināti (sk. arī 1. ielikumu).

Joprojām neliels algu kāpums un inflācija

Euro zonas vidējā kopējā ar saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI) izteiktā inflācija paaugstinājās no 0.2% 2016. gadā līdz 1.5% 2017. gadā. Šāds kāpums galvenokārt atspoguļoja spēcīgāku enerģijas cenu ietekmi un (mazāk) pārtikas cenu devumu. Pamatā esošā inflācija, t.i., SPCI inflācija (neietverot enerģiju un pārtiku), vidēji 2017. gadā pieauga tikai nedaudz (līdz 1.0%; 2016. gadā – 0.9%), saglabājoties samērā vājam iekšzemes izmaksu spiedienam (sk. 10. att.).

Kopējo SPCI inflāciju gada skatījumā nozīmīgi ietekmēja arī enerģijas cenu norises. Augstākas naftas cenas gadumijā un ar iepriekšējā gada norisēm saistītie bāzes efekti 2017. gada februārī palielināja kopējo inflāciju līdz augstajam 2% līmenim. Naftas cenām atkal sarūkot, ap gada vidu lielā mērā mazinājās arī inflācija. Ar laika apstākļiem saistītais straujais augļu un dārzeņu cenu kāpums gada sākumā radīja spēcīgu neapstrādātās pārtikas cenu ietekmi, bet 2. pusgadā jūtamāks galvenokārt bija apstrādātās pārtikas cenu devums. Tas daļēji atspoguļoja agrāko pārtikas izejvielu un ražotāju cenu dinamiku, kas lēnām sāka izpausties arī patēriņa cenās.

Aplūkojot šo tipiski svārstīgāko komponentu ietekmi, SPCI inflācija (neietverot enerģiju un pārtiku) joprojām bija zemajā 2016. gadā novērotajā līmenī, lai gan ap gada vidu tā nedaudz un īslaicīgi paaugstinājās. Ne SPCI inflācija (neietverot enerģiju un pārtiku), ne citi pamatā esošās inflācijas rādītāji neliecināja par nopietnām ilgtspējīga inflācijas kāpuma pazīmēm 2. pusgadā (sk. 2. ielikumu, kurā aplūkotas euro zonas zemas pamatā esošās inflācijas norises).

Pārliecinošu ilgtspējīga inflācijas kāpuma pazīmju neesamība attiecās arī uz divu galveno SPCI inflācijas (neietverot enerģiju un pārtiku) kategoriju – neenerģijas rūpniecības preču un pakalpojumu – inflācijas līmeni. Neenerģijas rūpniecības preču inflācija kopumā 2017. gadā joprojām bija samērā stabila (vidēji 0.4%, tāpat kā 2016. gadā). Tas liecināja par samērā vāju naftas pārvades spiedienu, jo ne agrākie naftas cenu kāpumi, ne iepriekšējais euro vērtības kritums, šķiet, nebija radījis manāmu ietekmi uz galapatēriņa cenām. Lai gan nepārtikas patēriņa preču importa cenu gada pārmaiņu tempa reakcija uz valūtas kursa norisēm atbilda paredzētajai, šo variāciju ietekmi mazināja tas, ka visu gadu saglabājās zems iekšzemē tirgoto nepārtikas patēriņa preču ražotāju cenu gada pārmaiņu temps. Iespējams, ka iekšzemes rūpniecības un mazumtirdzniecības cenu ķēdēs radies nelielais spiediens arī liecināja par peļņas maržas radīto aizsardzību dažādos posmos. 2017. gadā pakalpojumu cenu inflācija vidēji bija 1.4%, t.i., augstāka nekā 2016. gadā, tomēr saglabājās ievērojami zem ilgtermiņa vidējā rādītāja. Pārtraukumu tās kāpumā 2017. gada beigu posmā daļēji noteica īpaši faktori, tomēr šķiet, ka pakalpojumu cenas joprojām vairāk ietekmēja mērenais iekšzemes izmaksu spiediens.

Iekšzemes izmaksu spiediens, ko nosaka kā IKP deflatoru, 2017. gadā nedaudz pastiprinājās, tomēr kopumā bija neliels (sk. 11. att.). Viena nodarbinātā gada atlīdzības pieaugums sasniedza pagrieziena punktu 2016. gada vidū un 2017. gada 3. ceturksnī pakāpeniski paaugstinājās līdz 1.7%. Faktori, kas, iespējams, bremzēja algu kāpumu, ietvēra joprojām būtisko darba tirgus atslābumu (īpaši, ja ņem vērā arī nepilnīgi izmantoto darbaspēku), vājo darba ražīguma pieaugumu, agrākās zemās inflācijas ietekmi formālos un neformālos indeksācijas plānos, kā arī dažās valstīs finanšu krīzes laikā īstenoto darba tirgus reformu ietekmi. Tā kā darba ražīguma kāpums arī kļuva spēcīgāks, algu pieauguma tempa paātrināšanās neatspoguļojās lielākās vienības darbaspēka izmaksās. Ar peļņas norisēm saistītais izmaksu spiediens (ko mēra darbības bruto rezultāta izteiksmē) joprojām bija samērā neliels, daļēji atspoguļojot ar augstākām naftas cenām saistīto tirdzniecības nosacījumu pasliktināšanās mazinošo negatīvo ietekmi.

Salīdzinājumā ar 2016. gadu ilgāka termiņa inflācijas gaidas paaugstinājās visu 2017. gadu. ECB profesionālo prognozētāju apsekojumos inflācijas gaidas pēc 5 gadiem nākotnē saglabājās nemainīgas (1.8%) vairākus ceturkšņus un gada pēdējā ceturkšņa apsekojumā paaugstinājās (līdz 1.9%). Tirgus situācijas noteiktie ilgtermiņa inflācijas gaidu rādītāji, piemēram, 5 gadu inflācijai piesaistītā mijmaiņas darījumu procentu likme, kas aprēķināta pēc 5 gadiem nākotnē, arī galvenokārt palielinājās, un deflācijas varbūtība, uz ko norādīja inflācijas iespēju līgumu tirgi, joprojām bija ļoti maza. Vienlaikus no tirgus situācijas atkarīgo inflācijas gaidu nākotnes raksturojums joprojām liecināja par ilgstošu zemas inflācijas periodu, inflācijai tikai ļoti lēni atgriežoties līmenī, kas ir zem 2%, bet tuvu tam.

Neitrāla fiskālā nostāja un strukturālās atbalsta reformas

Labvēlīgi cikliskie apstākļi un mazi procentu maksājumi 2017. gadā noteica valdības nominālā budžeta deficīta turpmāku samazināšanos euro zonai kopumā. Saskaņā ar Eurosistēmas speciālistu 2017. gada decembra makroekonomiskajām iespēju aplēsēm budžeta deficīts no 1.5% no IKP 2016. gadā saruka līdz 1.1% no IKP 2017. gadā (sk. 12. att.). Strukturālās konsolidācijas pasākumu ietekme kopumā bija ierobežota.

Eurosistēmas speciālistu makroekonomiskās iespēju aplēses ļauj secināt, ka 2017. gadā saskaņā ar cikliski koriģētās sākotnējās bilances pārmaiņām fiskālā nostāja euro zonā kopumā bija neitrāla (sk. 12. att.).^[1] Euro zonai kopumā neitrāla fiskālā nostāja uzskatāma par atbilstošu, lai rastu līdzsvaru starp tautsaimniecības stabilizācijas un fiskālās ilgtspējas vajadzībām. Tomēr, no vienas valsts pozīcijām raugoties, euro zonas kopējās fiskālās nostājas saturs varēja izrādīties nepilnīgs. Dažas euro zonas valstis, kam bija nepieciešama vēl lielāka fiskālā stingrība, t.i., valstis ar joprojām lielu valsts parāda attiecību pret IKP, neieviesa strukturālās fiskālās korekcijas, kas nepieciešamas valsts parāda ilgtspējas risku ierobežošanai. Vienlaikus dažas citas valstis ar ilgtspējīgu fiskālo pozīciju neizmantoja tām pieejamās fiskālās iespējas.

Labāka sākotnējā budžeta bilance, pozitīvā ekonomiskā izaugsme un zemās procentu likmes noteica vēl lielāku euro zonas kopējā valdības parāda un IKP attiecības sarukumu, kas saskaņā ar Eurosistēmas speciālistu iespēju aplēsēm samazinājās no 88.9% 2016. gadā līdz 87% 2017. gadā (sk. 13. att.). Tomēr vairākās euro zonas valstīs valsts parāda līmenis joprojām bija augsts, tādējādi padarot tās neaizsargātas pret procentu likmju pēkšņām pārmaiņām vai jebkura veida finanšu tirgus nestabilitātes atjaunošanos.

Dalībvalstu atbilstība Stabilitātes un izaugsmes paktā (SIP) noteiktajām prasībām joprojām bija samērā atšķirīga. Pozitīvi bija tas, ka vēl vairāk uzlabojās nominālā deficīta kritērija izpilde. 2017. gadā beidzoties pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrai (PDP) Grieķijā un Portugālē un gaidot, ka Francija būs novērsusi savu pārmērīgo budžeta deficītu 2017. gadā, Spānija būs vienīgā PDP procedūrai pakļautā valsts euro zonā 2018. gadā. Negatīvi bija tas, ka strukturālo fiskālo centienu prasību izpilde, kā to paredz SIP preventīvā daļa, kopumā bija samērā vāja, un to apliecina arī Eiropas Komisijas 2017. gada rudens ekonomiskās prognozes.

Kopumā šīs krīzes pieredze parādīja, ka šoka situācijās elastīgākas tautsaimniecības ir izturīgākas, atveseļošanās tajās parasti notiek straujāk un ilgtermiņa izaugsme ir spēcīgāka. Turklāt euro zonas valstīs, kurās tika īstenotas produktu un/vai darba tirgus reformas, gūti labi rezultāti; to pilnīga ietekme īstenosies ar atbalstošas finanšu un makroekonomiskās politikas palīdzību.

Lai gan tautsaimniecības atveseļošanās turpinās un paplašinās, iespējams paveikt daudz vairāk, lai pārvarētu euro zonas ilglaicīgākas un integrējošākas izaugsmes lielākos šķēršļus, piemēram, īstenot strukturālas reformas, kas veicinātu augstāku darba ražīgumu – vienu no noteicošajiem augstāka dzīves līmeņa virzītājfaktoriem^[2], vai veikt pasākumus, kas paātrinātu bilanču korekcijas un uzlabotu tiesas procesus un ārpustiesas procedūru efektivitāti.^[3]

3. ielikumā aplūkotās norises liecina, ka monetārā stimulēšana nav reformu īstenošanas šķērslis, taču mazāk ticams, ka svarīgāko reformu ieviešana notiks labvēlīgākā makroekonomiskajā vidē ar ierobežotu ārējo spiedienu. Vienlaikus šķēršļi reformu īstenošanas ceļā, galvenokārt politiskie ierobežojumi un personiskā ieinteresētība, joprojām tiek uzskatīti par svarīgiem.^[4]

Eiropas Komisija savā reformu īstenošanas novērtējumā, pamatojoties uz 2017. gadā izstrādātajiem konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem (KVAI), secināja, ka ļoti maz no KVAI ir vai nu "pilnībā ieviesti", vai "gūts nozīmīgs progress" to ieviešanā, vairākumam valstu lielākoties demonstrējot "nelielu progresu", "ierobežotu progresu" vai "negūstot progresu". Tas liecina, ka arī turpmāk ir plašas iespējas panākt reformu ieviešanas progresu.

Finanšu un monetārās norises

Euro zonas finanšu tirgu norises 2017. gadā lielākoties noteica pozitīvā makroekonomiskā perspektīva, kā arī ECB īstenotie turpmākie monetārās politikas stimulējošie pasākumi. Tādējādi naudas tirgus procentu likmes un ilgāka termiņa obligāciju peļņas likmes saglabājās ļoti zemā līmenī. Turklāt līdz ar makroekonomiskās perspektīvas uzlabošanos, kas noteica lielākas peļņas gaidas un vēlmes uzņemties risku pieaugumu, gan banku, gan NFS kapitāla vērtspapīru cenas būtiski palielinājās. Monetāro rādītāju pieaugums bija stabils, un kredītu atlikuma kāpums turpināja pakāpeniski atjaunoties.

Euro zonas naudas tirgus procentu likmes stabilizējās ļoti zemā līmenī

Ņemot vērā, ka 2017. gadā ECB monetārās politikas procentu likmes saglabājās nemainīgas un joprojām tika īstenota stimulējoša monetārā politika, naudas tirgus procentu likmes vēl arvien bija ārkārtīgi zemā līmenī.

Euro uz nakti izsniegto kredītu vidējās procentu likmes indekss (EONIA) saglabājās stabils un vidēji bija aptuveni −36 bāzes punkti (sk. 14. att.), savukārt 3 mēnešu euro starpbanku kredītu procentu likmju indekss (EURIBOR) nedaudz sarucis un stabilizējies aptuveni −33 bāzes punktu līmenī. Tas bija saskaņā ar ECB nestandarta monetārās politikas pasākumu rezultātā euro zonas banku sektorā vēroto likviditātes pārpalikuma kāpuma tendenci. Likviditātes pārpalikums gada laikā pieauga par 600 mljrd. euro un līdz 2017. gada beigām sasniedza aptuveni 1 800 mljrd. euro (sk. arī 2.3. sadaļu). Darījumu ar nodrošinājumu naudas tirgū euro zonas valstu emitētā nodrošinājuma repo līgumu procentu likmes joprojām bija atšķirīgas. Dažas repo līgumu procentu likmes bija līdzīgas ECB noguldījumu iespējas procentu likmei, bet citas bija daudz zemākas, atspoguļojot atšķirīgos tirgus nosacījumus katrā segmentā. Piemēram, lielo pieprasījumu pēc augstas kvalitātes nodrošinājuma atspoguļoja katra ceturkšņa beigās vērotās būtiskās procentu likmju pārmaiņas.

Euro zonas valstu valdības obligāciju peļņas likmes saglabājās kopumā stabilas, un kapitāla vērtspapīru cenas būtiski pieauga

Euro zonas valstu valdības obligāciju peļņas likmes 2017. gadā bija kopumā stabilas, tomēr vidēji tās bija augstākas nekā 2016. gadā, atspoguļojot iekšzemes un pasaules makroekonomisko perspektīvu pakāpeniskās uzlabošanās neto ietekmi (sk. 15. att.), saistīto deflācijas riska neiecenošanu un ECB īstenotos turpmākos stimulējošos monetārās politikas pasākumus. Euro zonas valstu valdības 10 gadu obligāciju peļņas likmju vidējais ar IKP svērtais rādītājs 2017. gada 29. decembrī bija 1.0% un nemainījās salīdzinājumā ar 2016. gada decembra vidējo līmeni. Euro zonas valstu valdības 10 gadu obligāciju peļņas likmju un Vācijas 10 gadu obligāciju peļņas likmes starpība sarukusi. Īpaši tas attiecas uz Portugāles un Grieķijas valdības 10 gadu obligāciju peļņas likmēm saistībā ar šo valstu kredītreitinga uzlabošanos 2017. gadā.

Straujākas iekšzemes un pasaules ekonomiskās izaugsmes apstākļos un zemo procentu likmju vidē 2017. gadā nozīmīgi palielinājušās euro zonas kapitāla vērtspapīru cenas. Konkrētāk, 2017. gadā NFS kapitāla vērtspapīru cenu vispārējais indekss palielinājās par 12%, bet banku kapitāla vērtspapīru cenu indekss pieauga par 14%. NFS kapitāla vērtspapīru cenas ASV kāpa nedaudz ātrāk nekā euro zonā saistībā ar gaidām, ka plānotā uzņēmumu nodokļu pazemināšana labvēlīgi ietekmēs peļņu. Tomēr gan ASV, gan euro zonā kapitāla vērtspapīru riska prēmija^[33], kas atspoguļo investoru par kapitāla vērtspapīru (nevis ilgtermiņa obligāciju) turēšanu prasīto papildu atlīdzību, saglabājās būtiski augstāka salīdzinājumā ar 2008. gada līmeni pirms finanšu krīzes.

NFS un mājsaimniecību ārējā finansējuma plūsmas stabilizējušās

Finansēšanas nosacījumi kopumā joprojām veicināja uzņēmējdarbības vidi. NFS ārējā finansējuma plūsmas 2017. gadā palielinājās un pārsniedza 2016. gadā reģistrēto vidējo līmeni (sk. 17. att.). Ilgāka termiņa perspektīvā NFS ārējā finansējuma plūsmu atjaunošanos no 2013. gada 4. ceturkšņa zemā līmeņa veicināja: a) labvēlīgas finansējuma izmaksas, t.sk. mazāk stingri banku kredītu nosacījumi, b) turpmāks ekonomiskās aktivitātes kāpums un c) liels uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas darījumu skaits. Turklāt ECB īstenotā stimulējošā monetārā politika arī veicinājusi labvēlīgu apstākļu veidošanos, nodrošinot NFS pieeju uz tirgus instrumentiem balstītam finansējumam. Konkrētāk, "Uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programma" (USAIP), kas tika ieviesta 2016. gada jūnijā, stimulēja NFS parāda vērtspapīru neto emisiju (sk. 2.2. sadaļu).

Kopš krīzes sākuma nebanku finansējuma avotu nozīme būtiski pieaugusi.^[34] Lai gan dažus gadus krīzes laikā un pēc tās MFI aizdevumu neto plūsmas samazinājās un kļuva negatīvas, finansējuma plūsma no citiem avotiem (piemēram, kotēto un nekotēto akciju un parāda vērtspapīru emisija) saglabājās pozitīva. Nebanku finansējuma īpatsvara pieaugums kopējā euro zonas NFS finansējumā atspoguļo gan cikliskos, gan strukturālos faktorus (sk. 4. ielikumu). Tomēr NFS izsniegto MFI aizdevumu neto plūsmas kopš 2014. gada atkal kļuvušas pozitīvas.

Raugoties no aizdevumu atlikuma viedokļa, aizdevumi joprojām bija nozīmīgākais finansējuma instruments, ko nodrošina euro zonas finanšu sektors kopumā un kas veido aptuveni 56% no kopējiem 2017. gada 3. ceturksnī NFS piešķirtajiem aizdevumiem. Finanšu sektora turējumā esošo kotēto akciju apjoms bija aptuveni 29% no visām NFS emitētajām kotētajām akcijām – nedaudz vairāk nekā 2013. gadā. Finanšu sektora (izņemot Eurosistēmu) turējumā esošie parāda vērtspapīri veidoja aptuveni 68% no kopējā NFS 2017. gada 3. ceturksnī emitēto parāda vērtspapīru apjoma, un arī tas bija nedaudz augstāks rādītājs nekā 2013. gadā. MFI joprojām bija svarīgākie NFS izsniegto aizdevumu finansējuma nodrošinātāji, kas 2017. gada 3. ceturksnī nodrošināja aptuveni 73% no NFS izsniegtajiem aizdevumiem finanšu sektorā kopumā, tomēr šis īpatsvars bija nedaudz mazāks nekā 2013. gadā.^[35]

Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu kopapjoma gada pieauguma temps 2017. gadā arī palielinājies, un to īpaši veicinājuši banku aizdevumi. Aplūkojot atsevišķus banku aizdevumu komponentus, aizdevumi mājokļa iegādei joprojām veidoja lielāko mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu pieauguma daļu. Vienlaikus paātrinājās patēriņa kredītu kāpums, bet citu veidu aizdevumu apjoms saruka.

Papildus 2017. gada pirmajos trijos ceturkšņos mājsaimniecību aktīvu neto vērtība palielinājās stabilā tempā. Īpaši mājokļu cenu nepārtrauktais kāpums noteica būtisku pārvērtēšanas guvumu saistībā ar mājsaimniecību nekustamā īpašuma aktīvu turējumiem (sk. 6. ielikumu). Akciju cenu palielināšanās 2017. gadā arī izraisīja mājsaimniecību finanšu aktīvu turējumu vērtības pieaugumu un būtiski veicināja neto aktīvu vērtības kāpumu. Mājsaimniecību bruto parāds (ko mēra kā mājsaimniecību kopējo nominālo rīcībā esošo ienākumu īpatsvaru) 2017. gadā turpināja samazināties, tomēr joprojām ievērojami pārsniedza vidējo periodā pirms krīzes novēroto līmeni.

Monetāro rādītāju pieaugums kopumā saglabājās stabils

Plašās naudas pieaugums 2017. gadā saglabājās stabils (sk. 18. att.). M3 gada kāpums 2017. gada decembrī bija 4.6% (2016. gada beigās – 5.0%). 2017. gadā reģistrētais plašās naudas pieaugums atbilda kopš 2015. gada vidus vērotajam stabilajam monetārās ekspansijas tempam. M3 kāpumu joprojām noteica tā likvīdākās sastāvdaļas, ņemot vērā likvīdo noguldījumu turēšanas zemās izvēles izmaksas ļoti zemu procentu likmju un lēzenas ienesīguma līknes apstākļos. Ilgstošs ekonomiskās aktivitātes pieaugums un ECB nestandarta pasākumi, īpaši tās aktīvu iegādes programma (AIP), bija būtiski papildu faktori, kas noteica euro zonas monetārās norises. M1 kāpums, ko labvēlīgi ietekmēja mājsaimniecību un NFS noguldījumu uz nakti atlikuma straujais pieaugums, 2017. gada decembrī kopumā nemainījās (8.6%; 2016. gada decembrī – 8.8%).

M3 neietilpstošie iekšzemes bilances posteņi joprojām bija plašās naudas pieauguma noteicošie faktori

M3 kāpumu pozitīvi ietekmēja Eurosistēmas galvenokārt "Valsts sektora aktīvu iegādes programmas" ietvaros veiktās valdības obligāciju iegādes (sk. 19. att. sarkanos stabiņus). No 2017. gada aprīļa AIP iegāžu vidējais mēneša apjoms tika samazināts par 20 mljrd. euro, un tādējādi saruka šo iegāžu ietekme uz M3 kāpumu. Turklāt M3 neietilpstošie iekšzemes bilances posteņi (neietverot valdībai izsniegto kredītu) 2017. gadā pozitīvi ietekmēja M3 pieaugumu (sk. 19. att. zilos stabiņus). Šo kāpumu veicinājuši divi faktori. Pirmkārt, M3 kāpumu labvēlīgi ietekmēja privātā sektora kreditēšanas turpmāka atveseļošanās (sk. 18. att.). Tā ietver gan privātajam sektoram izsniegto MFI aizdevumu atlikumu, gan euro zonas ne-MFI privātā sektora emitēto MFI vērtspapīru turējumus, kas ietver arī Eurosistēmas "Uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programmas" ietvaros veiktās ne-MFI parāda vērtspapīru iegādes. Otrkārt, MFI ilgāka termiņa finanšu saistību (neietverot kapitālu un rezerves), kas ietvertas M3 neietilpstošajos iekšzemes bilances posteņos (neietverot valdībai izsniegto kredītu), ilgstošā samazināšanās veicināja M3 kāpumu. Šādu saistību gada pārmaiņu temps kopš 2012. gada 2. ceturkšņa bijis negatīvs, un šādu tendenci daļēji noteica to ECB ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju ietekme, kuras, iespējams, darbojušās kā alternatīva ilgāka termiņa uz tirgus instrumentiem balstītajam finansējumam. Šīs norises skaidrojamas arī ar samērā lēzeno ienesīguma līkni, kura saistīta ar ECB monetārās politikas pasākumiem un kuras ietekmē ilgtermiņa noguldījumu un banku emitēto obligāciju turēšana investoriem kļuvusi mazāk izdevīga. Turpretī euro zonas MFI (neietverot Eurosistēmu) pārdoto valdības obligāciju apjoms noteica MFI (neietverot Eurosistēmu) valdībai izsniegtā kredīta atlikuma negatīvu gada pārmaiņu tempu, tādējādi palēninot M3 pieaugumu (sk. 19. att. zaļos stabiņus). Papildus MFI tīrie ārējie aktīvi joprojām nelabvēlīgi ietekmēja M3 gada kāpuma tempu (sk. 19. att. dzeltenos stabiņus).

Monetārā politika: pacietība, neatlaidība un prudenciāla pieeja

Pēdējos gados ECB īstenoto monetārās politikas pasākumu mērķis bijis atbalstīt euro zonas tautsaimniecības atveseļošanos un vidējā termiņā panākt inflācijas atgriešanos cenu stabilitātei atbilstošā līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam. Šo pasākumu ietekme efektīvi izpaudusies mājsaimniecību un uzņēmumu kreditēšanas nosacījumos. 2017. gadā Eurosistēmas bilance turpināja paplašināties galvenokārt īstenotas aktīvu iegādes programmas (AIP) un ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju rezultātā.

Monetārās politikas nostāja: ļoti būtisks stimulējošo monetārās politikas pasākumu apjoms

Tautsaimniecības atveseļošanās gada sākumā turpināja nostiprināties, bet ierobežotā pamatā esošā inflācija noteica nepieciešamību īstenot apņēmīgu politiku

Pēc 2016. gada decembrī pieņemtajiem Padomes lēmumiem ECB monetārās politikas pasākumu ietekme turpināja efektīvi izpausties euro zonas uzņēmumu un mājsaimniecību tirgus finansējuma un kreditēšanas nosacījumos (sk. 2.2. sadaļu).^[42] Lai gan kopumā tautsaimniecības perspektīvas riski gada sākumā kļuva mazāki, tiem joprojām bija lejupvērsta tendence un tie galvenokārt bija saistīti ar globālo vidi, politisko nenoteiktību un dažu sektoru bilancēs vēl arvien vērojamiem trūkumiem. Turklāt izredzes uz inflācijas augšupvērstas tendences parādīšanos joprojām bija atkarīgas no pastāvošajiem ļoti labvēlīgajiem finansēšanas nosacījumiem, kuru priekšnosacījums lielā mērā bija stimulējošā monetārās politikas nostāja.

Tautsaimniecības analīzes rezultātu salīdzinājums ar monetārās analīzes sniegtajiem signāliem apstiprināja, ka, lai euro zonā ilgstoši un pašpietiekami palielinātos inflācijas spiediens, neraugoties uz tautsaimniecības atveseļošanās augošo noturību, bija nepieciešams saglabāt ļoti nozīmīgu stimulējošo monetārās politikas pasākumu apjomu. Tāpēc Padomei bija jāīsteno stingra politika, vēlreiz apliecinot 2016. gada decembrī monetārās politikas sanāksmē pieņemtos lēmumus. Šajā sakarā ECB procentu likmes tika saglabātas nemainīgas (sk. 20. att.) un tika apstiprināts AIP plānotais apjoms un periods, kā arī Padomes perspektīvas norādes par politikas procentu likmēm un AIP.

Perspektīvas norādes attīstījās, reaģējot uz risku novērtējuma uzlabošanos un neparedzētu nelabvēlīgu apstākļu iespējamības mazināšanos

Līdz 2017. gada vidum tautsaimniecības atveseļošanās bija vēl vairāk nostiprinājusies, un bija paredzams, ka produkcijas izlaides pieauguma temps kļūs nedaudz straujāks, nekā iepriekš paredzēts, plašāk aptverot visas valstis un nozares. Attiecīgi 2017. gada jūnijā Padome mainīja savu novērtējumu par izaugsmes perspektīvu apdraudošajiem riskiem, atzīstot, ka tie kopumā ir līdzsvaroti. Ņemot vērā noturīgāku un stabilāku izaugsmes dinamiku, mazinājušies arī cenu stabilitātes perspektīvu apdraudošie lejupvērstie postošie riski, attiecīgi izzūdot ļoti nelabvēlīgu scenāriju varbūtībai, piemēram, saistībā ar deflācijas riskiem.

Lai pielāgotu savus paziņojumus pilnveidotajam risku novērtējumam, Padome 2017. gada jūnijā nolēma savās perspektīvas norādēs par galveno ECB procentu likmju gaidāmajām tendencēm, kas līdz šim bija ietvērušas signālus par potenciālo atbildi uz ļoti smagiem neparedzētiem apstākļiem, vairs neietvert atsauces uz turpmāku procentu likmju samazināšanu. Tomēr Padome vienlaikus uzsvēra, ka nepieciešama pacietība, gaidot inflācijas spiediena pakāpenisku palielināšanos. Tā arī vēlreiz apliecināja apņemšanos neatlaidīgi īstenot politikas pasākumus, lai saglabātu ļoti būtisko stimulējošās monetārās politikas ieviešanas pakāpi, kas joprojām nepieciešama, lai īstenotos noturīga inflācijas līmeņa korekcija.

Perspektīvas norāžu sniegšana par monetārās politikas procentu likmju līmeni un aktīvu iegāžu apjomu pamatā atspoguļo atsevišķo monetārās politikas rīku mijiedarbības nozīmi, ietekmējot monetārās politikas nostāju. Plašās monetārās politikas pasākumu paketes atšķirīgie elementi patiešām papildina un pastiprina cits citu, saglabājot ļoti labvēlīgos finansēšanas nosacījumus, kas nepieciešami, lai vidējā termiņā veicinātu ilgtspējīgu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam. Šajā sakarā Padomes 2017. gadā sniegtās perspektīvas norādes bija saistītas ne vien ar nosacījumiem, kādos paredzēts pārtraukt stimulējošos pasākumus, bet arī ar politikas pasākumu pārmaiņu secību.

Oktobrī tika mainīti monetārās politikas pasākumu raksturlielumi, saglabājot ļoti labvēlīgus finansēšanas nosacījumus

2017. gada 3. ceturksnī ienākošā informācija, t.sk. ECB speciālistu septembra makroekonomiskās iespēju aplēses, turpināja norādīt uz dažādās valstīs un nozarēs joprojām plaši vērojamo noturīgo tautsaimniecības izaugsmi. Neapsīkstošais izaugsmes temps vairoja Padomes pārliecību, ka inflācija vidējā termiņā pamazām virzīsies uz līmeni, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam, ar nosacījumu, ka saglabāsies ļoti labvēlīgi finansēšanas nosacījumi. Vienlaikus inflācijas dinamika joprojām bija ierobežota un vēl nebija vērojamas pārliecinošākas pamatā esošās inflācijas rādītāju noturīgas augšupvērstas tendences pazīmes. Varētu uzskatīt, ka ierobežotā inflācijas dinamika atspoguļo joprojām būtisko atslābumu euro zonas preču un darba tirgū, neraugoties uz nelielo darba samaksas kāpumu. Tāpēc saskaņā ar prudenciālu pieeju joprojām bija nepieciešama būtiska monetārās stimulēšanas pakāpe, lai nodrošinātu noturīgu inflācijas līmeņa korekciju, tādējādi pamatojot monetārās politikas instrumentu raksturlielumu maiņu pēc gada beigām.

Attiecīgi Padome 2017. gada oktobrī pieņēma vairākus lēmumus, lai īstenotu cenu stabilitātes mērķi.

• Pirmkārt, tā vēlreiz atkārtoja, ka gaidāms, ka galvenās ECB procentu likmes saglabāsies pašreizējā līmenī ilgāku laiku un daudz ilgāk par neto aktīvu iegāžu periodu.
• Otrkārt, tautsaimniecības perspektīvas uzlabošanās un augošā uzticēšanās inflācijas konverģencei ļāva Padomei samazināt AIP intensitāti. Iegādes turpināsies ar mēneša apjomu 30 mljrd. euro no 2018. gada janvāra līdz 2018. septembra beigām vai, ja nepieciešams, ilgāk un jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad tā būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija. Turklāt Padome vēlreiz apliecināja apņemšanos paplašināt AIP apjomu un/vai ilgumu, ja perspektīva kļūtu mazāk labvēlīga vai finansēšanas nosacījumi neatbilstu turpmākai virzībai uz noturīgu inflācijas līmeņa korekciju.
• Treškārt, tā paziņoja, ka AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumu atkārtota ieguldīšana turpināsies ilgāku laiku pēc neto aktīvu iegāžu pārtraukšanas un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr būs nepieciešams. Iegādāto aktīvu atlikuma apjoma saglabāšana palīdzēs uzturēt gan labvēlīgus likviditātes apstākļus, gan atbilstošu monetārās politikas nostāju.
• Ceturtkārt, fiksētas procentu likmes izsoles ar pilna apjoma piešķīrumu procedūru izmantošana refinansēšanas operācijās tika pagarināta vismaz līdz 2019. gada pēdējā rezervju prasību izpildes perioda beigām, lai nodrošinātu monetārās politikas turpmāku raitu īstenošanu, vienlaikus saglabājot arī labvēlīgus nosacījumus euro zonas naudas tirgos.

Turpinoties ļoti būtiskajam monetārajam atbalstam, ko nodrošina papildu neto aktīvu iegādes, lielais iegādāto aktīvu apjoms un turpmāka atkārtota ieguldīšana, kā arī perspektīvas norādes par procentu likmēm, tiks saglabāti ļoti labvēlīgie finansēšanas nosacījumi, kas joprojām nepieciešami, lai atbilstoši cenu stabilitātei vidējā termiņā veicinātu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

ECB monetārās politikas pasākumu ietekmes efektīva transmisija

Kopš 2014. gada jūnija īstenoto monetārās politikas pasākumu ietekmē 2017. gadā turpināja uzlaboties uzņēmumu un mājsaimniecību kredītu nosacījumi un nostiprinājās kredītu plūsmas euro zonā. AIP ietvaros notiekošās aktīvu iegādes, nemainīgi zemās monetārās politikas procentu likmes, perspektīvas norādes par šiem diviem instrumentiem, kā arī ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas (ITRMO) nodrošināja ļoti labvēlīgus finansēšanas nosacījumus un joprojām bija galvenais faktors, kas noteica tautsaimniecības atveseļošanos euro zonā.

AIP – gan privātā sektora aktīvu iegāžu programmu, t.i., "Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru iegādes programmas" (ABSIP), "Uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programmas" (USAIP) un trešās "Nodrošināto obligāciju iegādes programmas" (NOIP3), gan "Valsts sektora aktīvu iegādes programmas" (VSAIP) – īstenošana norisinājās raiti. VSAIP attiecas uz euro zonas centrālo valdību, reģionālo valdību, aģentūru un starpvalstu iestāžu denominētajām obligācijām. Vidējais iegādes apjoms atbilda Padomes noteiktajam mēneša mērķa apjomam, t.i., 80 mljrd. euro mēnesī no janvāra līdz martam un 60 mljrd. euro mēnesī no aprīļa līdz decembrim (sk. 21. att.). Sakarā ar tirgus likviditātes sezonālajām svārstībām augustā un decembrī iegādes apjoms bija mazāks nekā mēneša mērķa apjoms, bet to kompensēja nedaudz lielāks iegādes apjoms gada atlikušajos mēnešos. Arī atsevišķās valstīs mēneša iegādes apjoms nedaudz atšķīrās sakarā ar 2017. gada martā uzsāktās no VSAIP ietvaros iegādāto obligāciju dzēšanas iegūto līdzekļu atkārtotas ieguldīšanas arvien pieaugošo nozīmi. Kopumā mēneša iegādes relatīvajā izteiksmē tikai nedaudz novirzījās no mērķa apjoma. VSAIP turējumu atlikums, kas ļauj atbilstoši novērtēt iegāžu apjomu sadalījumu, visnotaļ atbilda paredzētajam sadalījumam atkarībā no kapitāla parakstīšanas atslēgas, ņemot vērā aizstājošās iegādes un dzēšanas termiņu sasniegušo obligāciju līdzekļu atkārtoti ieguldīto summu izlīdzināšanu.

2017. gada martā veiktajā pēdējā ITRMO II bruto izmantošanas apjoms bija 233.5 mljrd. euro, kas nozīmēja likviditātes pieaugumu par 204 mljrd. euro.^[45] Visās ITRMO II operācijās (1. ITRMO II–4. ITMRO II) euro zonas bankas kopumā aizņēmās 740.2 mljrd. euro jeb 62% no kopējās aizņemšanās kvotas (1 200 mljrd. euro).

Monetārās politikas pasākumi ietekmē tautsaimniecību pa trijiem transmisijas kanāliem: signālkanālu, portfeļu sastāva pārbalansēšanas kanālu un tiešās ietekmes kanālu.^[46] Pirmkārt, AIP atbalstījusi ECB perspektīvas norāžu uzticamību saistībā ar gaidām noturēt galvenās procentu likmes pašreizējā līmenī ilgstošu laika periodu. Negatīvā noguldījumu iespējas procentu likme pastiprinājusi AIP ietekmi uz visu ienesīguma līkni, samazinot ilgāka termiņa procentu likmju gaidu komponentu. Otrkārt, AIP stimulējusi ieguldītājus pārbalansēt savus portfeļus, aptverot riskantākus tirgus segmentus. Notiekošo aktīvu iegāžu dēļ vidēja termiņa un ilgtermiņa obligāciju turējumi banku sektorā aizstāti ar centrālās bankas rezervēm, kas ļauj samazināt ieguldītāju procentu likmju risku (sk. 2.3. sadaļu). Attiecīgi sarūkot termiņa prēmijām, rodas stimuls ieguldīt citos aktīvos, piemēram, aizdevumos mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Tādējādi tiek nodrošināta monetārās politikas pasākumu transmisija arī uz aizņēmējiem, kam nav tiešas pieejas kapitāla tirgiem. Visbeidzot, ITRMO efektivitāte izpaužas tiešās ietekmes mehānisma veidā. Procentu likmes, kas bankām jāmaksā par šiem līdzekļiem, ir atkarīgas no kredītiem, kurus tās izsniedz uzņēmumiem un mājsaimniecībām, tādējādi nodrošinot, ka labvēlīgie finansēšanas nosacījumi tiek nodoti tālāk. Turklāt papildu neto likviditāte palīdzējusi samazināt iesaistīto banku finansējuma robežizmaksas.

Kopš 2014. gada jūnija ieviestajiem ECB monetārās politikas pasākumiem kopumā bijusi būtiska pozitīva ietekme uz ekonomiskās darbības rezultātiem euro zonā. Tiek lēsts, ka kopējā ietekme uz euro zonas reālo IKP kāpumu un euro zonas inflāciju laikā no 2016. gada līdz 2020. gadam abos gadījumos kumulatīvā izteiksmē ir 1.9 procentu punkti.^[47]

ECB pasākumu rezultātā saglabājās ļoti labvēlīgi finansēšanas nosacījumi

Monetārās politikas pasākumu dēļ procentu likmes stabilizējās ļoti zemā līmenī. Euro zonas īstermiņa naudas tirgus procentu likmes, kā arī valdības ilgāka termiņa obligāciju peļņas likmes visu gadu bija samērā stabilas (sk. 1.3. sadaļu). Šo nosacījumu ietekme izpaudās finansēšanas nosacījumos visā tautsaimniecībā pa trijiem iepriekš minētajiem transmisijas kanāliem.

Banku finansējuma izmaksas visu 2017. gadu saglabājās ļoti labvēlīgas – ievērojami zemākas nekā pirms ECB kredītu nosacījumu stingrības mazināšanas pasākumu kopuma uzsākšanas 2014. gada jūnijā (sk. 22. att.). Euro zonas banku emitēto obligāciju peļņas likmju starpības turpināja būtiski samazināties (sk. 23. att.). Šo norisi pastiprināja martā veiktā pēdējā ITRMO II, kas bankām deva iespēju tirgus finansējumu daļēji aizstāt ar ITRMO finansējumu. Kopumā šo norišu rezultātā kopējās banku finansējuma izmaksas turpināja sarukt un finansējuma izmaksu atšķirības starp bankām dažādās euro zonas valstīs samazinājās.

Banku finansējuma izmaksu samazināšanās pa tiešo ietekmes kanālu, kā arī zemākas bezriska procentu likmes arī radīja lejupvērstu spiedienu uz uzņēmumu refinansēšanas izmaksām. Nefinanšu sabiedrībām (NFS) un mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu kopējās procentu likmes kopš ECB kredītu nosacījumu stingrības mazināšanas pasākumu izziņošanas sarukušas vairāk nekā tirgus darījumu atsauces procentu likmes. NFS un mājsaimniecībām izsniegto banku aizdevumu procentu likmes no 2014. gada jūnija līdz 2017. gada decembrim kritās attiecīgi par 123 bāzes punktiem un 108 bāzes punktiem. USAIP izraisītā uzņēmuma obligāciju ienesīguma likmju samazināšanās pozitīvi ietekmēja arī NFS, kam ir tieša piekļuve kapitāla tirgiem. Investīciju kategorijas NFS obligāciju ienesīguma likmju starpības 2017. gada laikā kritās par 26 bāzes punktiem atbilstoši norisēm saistībā ar bankām un emitentiem (sk. 23. att.). Šī ietekme skāra arī neinvestīciju kategorijas obligācijas, kuras nav atbilstošas iegādēm USAIP ietvaros, jo ieguldītāji pielāgoja savus portfeļus.^[48]

Kredītu atlikuma kāpuma atjaunošanās turpinājās

Euro zonā vērojamā turpmākā kredītu nosacījumu uzlabošanās atspoguļojās ne vien procentu likmju un peļņas likmju starpību sarukumā, bet arī privātajam sektoram izsniegto kredītu apjoma kāpumā un uzņēmumu stabilā piekļuvē obligāciju tirgiem. Bankas, kas piedalās euro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumā, norādīja, ka tās AIP rezultātā radušos papildu likviditāti izmantojušas galvenokārt, lai piešķirtu kredītus, kas liecina par turpmāku kredītu piedāvājuma uzlabošanos 2017. gadā.^[49] Turklāt pieaudzis neto kredītu pieprasījums, bankām nosakot mazāk stingrus kredītu standartus, vispārējos noteikumus un jauno kredītu, īpaši mājsaimniecībām izsniegto kredītu, nosacījumus. Tāpēc turpinājās euro zonas privātā sektora kreditēšanas pakāpeniska atjaunošanās. Vienlaikus, neraugoties uz zināmu progresu, banku bilanču konsolidācija un ienākumus nenesošo aizdevumu atlikuma joprojām augstais līmenis dažās valstīs turpināja ierobežot aizdevumu atlikuma kāpumu.

Privātajam nefinanšu sektoram, kas ietver mājsaimniecības un NFS, izsniegto banku aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps 2017. gada decembrī bija 2.8% (2016. gada decembrī – 2.2%). NFS izsniegto aizdevumu atlikuma gada kāpuma temps pieauga līdz 2.9% (gadu iepriekš – 2.3%), savukārt mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada kāpuma temps 2017. gada decembrī palielinājās līdz 2.8% (2016. gada decembrī – 2.0%). NFS, kuru galvenā mītne atrodas euro zonā, veikto obligāciju emisiju apjoms saglabājās stabils – jauno euro denominēto emisiju apjoms bija 199 mljrd. euro (2016. gada laikā – 193 mljrd. euro; sk. 25. att.). NFS piekļuvi kapitāla tirgiem joprojām veicināja uzņēmumu obligāciju iegādes USAIP ietvaros.

ECB monetārās politikas pasākumi arī būtiski uzlabojuši kredītu nosacījumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuriem parasti nav tiešas pieejas obligāciju tirgiem. Jaunākie "Apsekojuma par finansējuma pieejamību uzņēmumiem" (SAFE) rezultāti liecina par turpmāku ārējās finansēšanas nosacījumu uzlabošanos, turpinoties iepriekšējās apsekojuma kārtās vērojamajai tendencei.^[50] MVU apliecināja, ka banku kredītu pieejamība uzlabojusies, t.sk. pieaugot banku gatavībai izsniegt kredītus ar zemākām procentu likmēm. MVU visās lielajās euro zonas valstīs ziņojuši par banku aizdevumu pieejamības neto pozitīvām pārmaiņām. Pirmo reizi kopš SAFE apsekojuma uzsākšanas MVU sajutuši, ka vispārējā tautsaimniecības perspektīva bijusi ārējā finansējuma pieejamību veicinošs faktors. Samazinājās arī MVU finansējuma izmaksas. Ļoti maza apjoma aizdevumu un liela apjoma aizdevumu procentu likmju starpība laikā no 2014. gada maija baigām līdz 2017. gada decembrim saruka par 118 bāzes punktiem.

Eurosistēmas bilances pārmaiņas

Eurosistēmas bilances apjoms un sastāvs

Kopš finanšu krīzes sākuma 2007.–2008. gadā Eurosistēma veikusi dažādus standarta un nestandarta monetārās politikas pasākumus, kam laika gaitā bijusi tieša ietekme uz Eurosistēmas bilances apjomu un sastāvu. Šie pasākumi ietvēra nodrošinātās operācijas, kuru mērķis ir darījuma partneriem nodrošināt finansējumu ar sākotnējo termiņu līdz 4 gadiem, kā arī aktīvu iegādes dažādos tirgus segmentos, lai uzlabotu monetārās politikas transmisiju un atvieglotu finansēšanas nosacījumus euro zonā. 2017. gada beigās Eurosistēmas bilance sasniedza vēsturiski lielāko apjomu (4.5 trlj. euro), salīdzinājumā ar 2016. gada beigām pieaugot par 0.8 trlj. euro.

Paplašinātā aktīvu iegādes programma un pēdējās ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas piešķīrums 2017. gada martā noteica gan bilances paplašināšanos, gan tās sastāva pārmaiņas. 2017. gada beigās ar monetāro politiku saistītie posteņi aktīvu pusē ietvēra 3.2 trlj. euro jeb 70% no Eurosistēmas bilances kopējiem aktīviem (2016. gada beigās – 61%). Tie ietvēra aizdevumus euro zonas kredītiestādēm, kuri veidoja 17% no kopējiem aktīviem (2016. gada beigās – 16%), un monetārās politikas mērķiem iegādātos vērtspapīrus, kuri veidoja aptuveni 53% no kopējiem aktīviem (2016. gada beigās – 45%; sk. 26. att.). Pārējos finanšu aktīvus galvenokārt veidoja: 1) ārvalstu valūta un zelts Eurosistēmas turējumā; 2) ar monetāro politiku nesaistīti euro denominētie portfeļi un 3) ārkārtas likviditātes palīdzība, ko dažas Eurosistēmas nacionālās centrālās bankas (NCB) nodrošināja maksātspējīgām finanšu iestādēm, kas nonākušas īslaicīgās likviditātes grūtībās. Uz šiem pārējiem finanšu aktīviem attiecas dažādos tiesību aktos noteiktās Eurosistēmas iekšējās pārskatu sniegšanas prasības un ierobežojumi, ko īpaši rada monetārās finansēšanas aizliegums un prasība, lai tie nenonāktu pretrunā ar monetāro politiku.^[51]

Pasīvu pusē būtiskākā ietekme bija vērojama attiecībā uz darījuma partneru rezervju turējumiem, kas sakarā ar joprojām stimulējošo monetāro politiku 2017. gadā pieauga par 0.6 trlj. euro (līdz 1.9 trlj. euro), 2017. gada beigās veidojot 42% no pasīviem (2016. gada beigās – 36%). Banknotes apgrozībā relatīvajā izteiksmē saruka līdz 26% (2016. gada beigās – 31%), lai gan absolūtajā izteiksmē tās pieauga atbilstoši vēsturiskajām kāpuma tendencēm. Pārējās saistības, t.sk. kapitāls un pārvērtēšanas konti, veidoja 32% (2016. gada beigās – 33%), absolūtajā izteiksmē pieaugot par 0.2 trlj. euro (sk. 26. att.).

Portfeļu vidējā termiņstruktūra aktīvu un jurisdikciju dalījumā

Kopš AIP uzsākšanas ECB reizi nedēļā publicējusi ar dažādajām AIP ietvertajām programmām saistīto turējumu attīstību. Turklāt tā reizi mēnesī publicējusi ar NOIP3, ABSIP un USAIP saistīto turējumu datus sākotnējos un otrreizējos tirgos veikto iegāžu dalījumā. Saistībā ar VSAIP ECB sniegusi datus par vērtspapīru turējumiem emisijas valstu dalījumā^[52], t.sk. to vidējo svērto termiņu.

2017. gada beigās AIP turējumu apjoms bija 2.3 trlj. euro.^[53] No šā apjoma ABSIP turējumi veidoja 25 mljrd. euro (1% no kopējā AIP portfeļa) un NOIP3 turējumi – 241 mljrd. euro (11% no kopējā AIP portfeļa). Runājot par privātā sektora iegādes programmām, būtiskāko AIP daļu 2017. gadā veidoja USAIP (neto iegāžu apjoms – 82 mljrd. euro). Tādējādi kopējais USAIP turējumu apjoms bija 132 mljrd. euro jeb 6% no kopējiem AIP turējumiem. ECB 2017. gadā sāka publicēt USAIP turējumu pilnu sarakstu, t.sk. emitentu nosaukumus, dzēšanas datumus un obligāciju kupona likmes, kā arī apkopotos datus par USAIP turējumiem riska valstu, reitingu un sektoru dalījumā. USAIP ietvaros iegādes tiek veiktas, pamatojoties uz atsauces apjomu, kas proporcionāli atspoguļo visas atbilstošās apgrozībā esošās emisijas. Tas nozīmē, ka, pamatojoties uz tirgus kapitalizāciju, katrai emisijas jurisdikcijai atsauces apjoma ietvaros tiek noteikts svērums.

VSAIP veidoja lielāko AIP daļu – 1.9 trlj. euro jeb 83% no AIP kopējiem vērtspapīru turējumiem (2016. gada beigās – 82%). VSAIP ietvaros iegāžu apjomu jurisdikciju dalījumā nosaka saskaņā ar ECB kapitāla atslēgu. ECB un euro zonas NCB tām piešķirto individuālo kvotu ietvaros var izvēlēties veikt centrālās, reģionālās vai vietējās valdības vērtspapīru, attiecīgajās valstīs reģistrētu noteiktu aģentūru emitētu vērtspapīru un, ja nepieciešams, starpvalstu iestāžu emitētu vērtspapīru iegādi.

VSAIP vidējais svērtais termiņš 2017. gada beigās bija 7.7 gadi, kas bija nedaudz mazāk nekā 2016. gada beigās (8.3 gadi). Bija vērojamas nelielas atšķirības starp jurisdikcijām. Vidējā svērtā termiņa sarukums galvenokārt atspoguļo Padomes 2016. gada decembra lēmumus: 1) samazināt VSAIP atbilstošo vērtspapīru minimālo atlikušo termiņu no 2 gadiem līdz 1 gadam un 2) atļaut nepieciešamajā apjomā iegādāties vērtspapīrus, kuru ienesīgums līdz dzēšanai atlikušajā termiņā ir zemāks par ECB noguldījumu iespējas procentu likmi.

Eurosistēmas iegādāto vērtspapīru termiņš ir būtisks divu iemeslu dēļ: no vienas puses, tas ļauj absorbēt tirgū esošo procentu likmju risku, stimulējot investorus mainīt ieguldījumu portfeļu sastāvu; no otras puses, Eurosistēmas mērķis ir attiecībā pret tirgu neitrāls aktīvu izvietojums, veicot visu atbilstošo termiņu aktīvu iegādes visās valstīs, tādējādi atspoguļojot euro zonas valdības obligāciju tirgus sastāvu.

Eurosistēma atkārtoti iegulda AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru pamatsummas maksājumus, pienākot to dzēšanas termiņam. Atkārtota ieguldīšana privātā sektora iegādes programmu ietvaros turpinājās 2017. gadā, tās apjomam sasniedzot 24.3 mljrd. euro, savukārt atkārtota ieguldīšana VSAIP ietvaros tika uzsākta 2017. gada martā, un tās apjoms gada laikā sasniedza 24.9 mljrd. euro. Atspoguļojot augošo atkārtotas ieguldīšanas nozīmi, ECB 2017. gada novembrī sāka publicēt gaidāmos mēneša AIP vērtspapīru dzēšanas apjomus slīdošā 12 mēnešu periodā.

AIP ietvaros iegādātie vērtspapīri pieejami aizdevumiem, lai veicinātu obligāciju un repo līgumu tirgus likviditāti, nepamatoti neierobežojot normālo repo tirgus aktivitāti. ECB katru mēnesi publicē Eurosistēmas mēneša kopējo vidējo aizdoto vērtspapīru atlikumu. Lai mazinātu nodrošinājuma nepietiekamību tirgū, Eurosistēma kopš 2016. gada decembra līdztekus vērtspapīriem, kas līdz šim bija vienīgais pieņemamais nodrošinājuma veids, kā nodrošinājumu aizdevumu operācijās ierobežotā apjomā sāka pieņemt skaidro naudu. ECB reizi mēnesī publicē arī datus par mēneša kopējo vidējo saņemtā skaidrās naudas nodrošinājuma apjomu.

Eurosistēmas refinansēšanas operāciju norises

Kopš 2016. gada beigām Eurosistēmas refinansēšanas operāciju atlikums palielinājies par 168.3 mljrd. euro (2017. gada beigās – 764.0 mljrd. euro). Tas lielā mērā skaidrojams ar 2017. gada martā veiktās pēdējās ITRMO II operācijas piešķīrumu 233.5 mljrd. euro apjomā. Lai gan to daļēji kompensēja mazāks galvenās refinansēšanas operāciju apjoms un ITRMO I atmaksas 2017. gadā, tas tomēr nodrošināja būtisku likviditātes atlikuma neto pieaugumu. Likviditāti palielinošo reverso darījumu veidā nodrošinātās likviditātes vidējais svērtais termiņš samazinājās no aptuveni 3 gadiem 2016. gada beigās līdz aptuveni 2.7 gadiem 2017. gada beigās. Tā kā pēdējās ITRMO II operācijas (ar sākotnējo termiņu 4 gadi) piešķīrums tika veikts 2017. gada sākumā (martā), Eurosistēmas refinansēšanas operāciju vidējais svērtais termiņš pārējā gada daļā samazinājās.

Eiropas finanšu sektors – sasniegta noturība, bet jārisina grūti uzdevumi

ECB vērtē finanšu stabilitātes norises euro zonā un ES finanšu sistēmās, lai identificētu jebkādus ievainojamības momentus un sistēmiskā riska avotus. Turklāt ECB sniedz Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK) analītisko atbalstu finanšu stabilitātes jomā un sniedz ieguldījumu svarīgās regulējuma iniciatīvās. Jautājumu par iespējamu sistēmisko risku parādīšanos risina ar makroprudenciālās uzraudzības politikas palīdzību.

ECB šos uzdevumus veic kopā ar citām Eurosistēmas un Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) centrālajām bankām. ECB ietvaros makroprudenciālās un mikroprudenciālās uzraudzības funkcijas cieši sadarbojas Eiropas finanšu sektora galveno risku un ievainojamības momentu identificēšanā un regulējuma jautājumos.

Euro zonas finanšu sistēmas riski un ievainojamība

ECB veiktās sistēmisko risku analīzes rezultāti divreiz gadā tiek publicēti ECB Financial Stability Review.^[54] Vairākums euro zonas sistēmiskā stresa rādītāju 2017. gadā joprojām bija ierobežots (sk. 27. att.), liecinot, ka finanšu stabilitātes situācija aplūkojamā gadā attīstījusies pozitīvi. Ekonomisko apstākļu uzlabošanās euro zonā 2017. gadā veicināja aktīvu tirgu darbību un zemu svārstīgumu dažādās aktīvu kategorijās (sk. arī 1. nodaļu). Stresa līmenis euro zonas banku sektorā saglabājās zems, jo investori paredzēja banku pelnītspējas uzlabošanos, palielinoties aizdevumu apjomam un kredītu pievienotajām procentu likmēm, ja ekonomiskās izaugsmes perspektīvas turpinātu uzlaboties, bet procentu likmes – paaugstināties. Turpretī valsts obligāciju tirgos sistēmiskā stresa līmenis 2017. gada sākumā palielinājās, un to daļēji noteica politiskā nenoteiktība dažās euro zonas valstīs. Vēlāk šo nenoteiktību mazināja lielu euro zonas valstu vēlēšanu rezultāti, tādējādi nosakot valsts parāda stresa rādītāja sarukumu 2017. gada 2. pusgadā. Ja neņem vērā šos momentus, euro zonas sistēmiskā stresa rādītāji saglabājās zemi, neraugoties uz augstākas ģeopolitiskās nenoteiktības elementiem pasaules līmenī, piemēram, saistībā ar spriedzes palielināšanos Korejas pussalā.

Šādos apstākļos 2017. gadā tika identificēti četri galvenie euro zonas finanšu stabilitātes riski.

Vispirms jau 2017. gadā kā viens no galvenajiem riskiem saglabājās pēkšņas un apjomīgas globālo riska prēmiju pārcenošanas iespēja. Šajā gadā bija vērojams kopumā neliels finanšu tirgu svārstīgums, paaugstināts aktīvu novērtējums un samazinātas riska prēmijas atsevišķos tirgos, liecinot par riska uzņemšanās līmeņa kāpumu. Konkrēti, vairākuma riskantāko emitentu obligāciju uzcenojums obligāciju tirgos bija ļoti zems, atspoguļojot tirgus dalībnieku pārliecību, ka situācijas pasliktināšanās varbūtība ir zema. Lai gan daļa šo norišu bija saistīta ar makroekonomisko apstākļu uzlabošanos un tādējādi tās bija paredzamas jau pašos pamatos, pieauga pazīmes, ka finanšu tirgi, iespējams, pilnībā nenovērtē iespēju, ka tirgus noskaņojums var strauji mainīties.

Otrs galvenais risks bija saistīts ar euro zonas banku pelnītspējas izredzēm. Euro zonas banku pelnītspēja nedaudz uzlabojās. To noteica neprocentu ienākumu pieaugums. Banku kapitāla atdeve 2017. gada pirmajos trijos ceturkšņos bija 3.2% (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā – 2.5%). Maksātspējas rādītāji arī turpināja uzlaboties, pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājiem 2017. gada 3. ceturksnī sasniedzot 14.5% (2016. gadā – 13.9%).^[55]

ECB monetārās politikas pasākumi varēja ietekmēt banku pelnītspēju pa diviem galvenajiem kanāliem. Pirmkārt, zemo procentu likmju vide veicina banku pievienoto procentu likmju samazināšanu, tādējādi sarūkot tīrajiem procentu ienākumiem. Otrkārt, ECB noguldījumu iespējas negatīvās procentu likmes ietekmē rodas tiešās izmaksas par likviditātes pārpalikumu euro zonas banku sistēmai kopumā. Tomēr šādus negatīvus aspektus līdz šim kopumā kompensējusi pozitīvā ietekme uz banku pelnītspēju, kādu nosaka stabils un plaši vērojams ekonomiskais kāpums. Konkrēti, samazinās banku uzkrājumu veidošanas izmaksas, jo, uzlabojoties tautsaimniecības perspektīvai, palielinājusies kredītņēmēju kredītkvalitāte. Turklāt banku pelnītspēju veicina kreditēšanas apjoma kāpums tautsaimniecības atveseļošanās apstākļos, kā arī aktīvu cenu kāpuma noteikts kapitāla pieaugums. Visbeidzot, lai gan privātpersonu un MVU noguldījumu procentu likmju turpmākas pazemināšanas iespējas ir ierobežotas, lielo klientu (īpaši nerezidentu) noguldījumu procentu likmes bieži vien ir negatīvas, tādējādi mazinot negatīvo nominālo procentu likmju izraisīto lejupvērsto spiedienu uz banku tīrajiem procentu ienākumiem. Kopumā monetārās politikas pasākumu tīrā ietekme uz euro zonas banku pelnītspēju laikposmā no 2014. gada līdz 2017. gadam (sk. 28. att.) saglabājās ierobežota, lai gan dažādās valstīs tā nedaudz atšķīrās.

Neraugoties uz šīm pozitīvajām norisēm, banku sektora pelnītspējas izredzes joprojām bija ierobežotas. To atspoguļoja arī samērā zemās euro zonas banku akciju cenas – euro zonas banku akciju tirgus vērtība joprojām bija būtiski zemāka par uzskaites vērtību. Tirgus izteiktās šaubas galvenokārt bija saistītas ar diviem faktoriem. Pirmkārt, vairākas strukturālās problēmas joprojām ietekmēja daudzu euro zonas banku izmaksu efektivitāti un ieņēmumu dažādošanas iespējas. Otrkārt, lai gan gada gaitā tika panākts ievērojams progress, strādājot ar liela ienākumus nenesošo aizdevumu (INA) atlikuma problēmām (sk. 29. att.), tas joprojām dažādās bankās un valstīs bija atšķirīgs, un dažas bankas un valstis problēmas risināšanā atpalika. Augstā INA attiecība vēl arvien noteica gan tiešu (ar lielu uzkrājumu starpniecību), gan netiešu (jo INA mazina banku bilances kapacitāti) spiedienu uz banku pelnītspēju.

ECB veicināja diskusiju par to, kā būtu iespējams novērst atlikušās problēmas banku sektorā. Piemēram, INA darījumu platforma varētu palīdzēt veicināt straujāku banku bilanču attīrīšanu.^[56] Līdzīgi arī privātā sektora un valsts (atbilstoši valsts atbalsta nosacījumiem) līdzdalība ieguldījumu veikšanā varētu mazināt informācijas asimetriju starp INA potenciālajiem pircējiem un pārdevējiem.^[57] Kas attiecas uz strukturālajām problēmām, turpmāka banku sektora konsolidācija un digitalizācija varētu palīdzēt uzlabot izmaksu efektivitāti. INA atlikuma samazināšanas centieni varētu arī palīdzēt nodrošināt lielāku pārrobežu banku darbības aktivitāti, kas savukārt, iespējams, veicinātu ieņēmumu lielāku ģeogrāfisko dažādību.^[58] Īpaši pārrobežu apvienošanās un pārņemšanas darījumi varētu stiprināt privātpersonām un MVU sniegto banku pakalpojumu integrāciju. Šajā sakarā noderīga būtu banku savienības izveides pabeigšana, kā arī citi finanšu sektora politikas pasākumi, piemēram, nodokļu un maksātnespējas noteikumu saskaņošana.^[59]

Pārējie divi identificētie finanšu stabilitātes riski radās ārpus banku sektora. Pirmkārt, 1. pusgadā palielinājās bažas par valsts un privātā sektora parāda atmaksājamību, bet vēlāk – stabilizējās. To lielā mērā noteica tautsaimniecības perspektīvas uzlabošanās un ekonomiskās politikas nenoteiktības mazināšanās pēc vēlēšanām lielās euro zonas valstīs. Privātā sektora parāda līmenis euro zonā gan vēsturiskā, gan starptautisko standartu skatījumā saglabājās augsts, tādējādi tieši uzņēmumu ievainojamība krasa procentu likmju kāpuma gadījumā būtu augsta. Otrkārt, nebanku finanšu sektorā turpināja paplašināties ieguldījumu fondi, jo investīciju ieplūdes veicināja ekonomiskās izaugsmes izredžu uzlabošanās un neliels finanšu tirgus svārstīgums. Ieguldījumu fondi arī arvien vairāk palielināja zemāka reitinga un ilgāka termiņa vērtspapīru īpatsvaru bilancēs, turpretī obligāciju fondu likviditātes rezerves turpināja sarukt. Līdzekļu ieplūdes ieguldījumu fondos un aizplūdes no tiem var būt īpaši jutīgas pret tirgus noskaņojuma pārmaiņām. Pretstatā pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) fondiem Eiropas regulējums patlaban neparedz stingrus ar tiesību aktiem noteiktus saistību īpatsvara ierobežojumus attiecībā uz alternatīvo ieguldījumu fondiem. Lai novērstu sektora mēroga risku veidošanos, svarīga iniciatīva makroprudenciālās uzraudzības politikas paplašināšanā ārpus banku sektora robežām joprojām bija regulējuma izstrāde saskaņotai saistību īpatsvara ierobežojumu noteikšanai attiecībā uz alternatīvo ieguldījumu fondiem makroprudenciālās politikas ietvaros.^[60]

Plašāka euro zonas finanšu sektora uzbūves analīze, iekļaujot apdrošinātājus, pensiju fondus un paralēlā banku sektora uzņēmumus, apstiprināja, ka nebanku sektors turpinājis paplašināties. Tas notika nepārtrauktas banku sektora aktīvu racionalizācijas apstākļos, kam, iespējams, joprojām bija ierobežota ietekme uz finanšu sistēmas kopējo efektivitāti, banku izdevumu un ienākumu attiecības rādītājiem kopumā saglabājoties augstiem.^[61]

ECB makroprudenciālās uzraudzības funkcija

Atbildību par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz makroprudenciālās uzraudzības pasākumiem euro zonā dala valstu iestādes (valsts kompetentā iestāde vai valsts norīkotā iestāde) un ECB. Valsts iestādes euro zonā saglabā pilnvaras rosināt un īstenot makroprudenciālos pasākumus. ECB regulāri vērtē šādu pasākumu atbilstību, un valstu iestādēm par šādiem pasākumiem pienācīgi jāinformē ECB. Tā var izteikt iebildumus attiecībā uz valstu iestāžu pieņemtajiem pasākumiem un var šos pasākumus papildināt (t.i., pastiprināt vai piemērot augstākas prasības), ja tie skar tādus makroprudenciālās uzraudzības instrumentus, kuri saskaņā ar ES tiesību aktiem ir ECB pārziņā. Pilnvaru asimetriskais raksturs atspoguļo lomu, kāda ECB jāīsteno, lai novērstu iespējamu nepamatotu bezdarbību valsts līmenī.

ECB un valstu iestādes 2017. gadā turpināja plaši un atklāti gan tehniskajā, gan politikas līmenī apspriest makroprudenciālās uzraudzības instrumentu lietošanu, kā arī dažādu sistēmiskā riska veidu novērtēšanas metožu izstrādi. Šie centieni uzlaboja makroprudenciālās uzraudzības nostājas piemērotības novērtēšanu euro zonā kopumā un atsevišķās Eiropas banku uzraudzībai pakļautajās valstīs.

Makroprudenciālās uzraudzības politika 2017. gadā

ECB 2017. gadā turpināja aktivitātes ar mērķi nostiprināt tās makroprudenciālās uzraudzības politikas koordinatora lomu un komunikāciju ar sabiedrību par makroprudenciālās uzraudzības jautājumiem, lai uzlabotu caurredzamību un uzsvērtu makroprudenciālās uzraudzības politikas nozīmīgumu.

ECB arī īstenoja tiesību aktos noteiktās pilnvaras vērtēt valstu iestāžu pieņemtos makroprudenciālās uzraudzības lēmumus Eiropas banku uzraudzībai pakļautajās valstīs. Tā 2017. gadā saņēma paziņojumus par vairāk nekā 100 šādiem lēmumiem, no kuriem vairākums bija saistīts ar pretcikliskās kapitāla rezerves noteikšanu un ar sistēmiski nozīmīgo kredītiestāžu identificēšanu un tām nepieciešamo kapitāla rezervju lieluma noteikšanu. Papildus tam ECB saņēma paziņojumus par sistēmiskā riska rezerves ieviešanu un par Kapitāla prasību regulas 458. panta piemērošanu dažās valstīs.

Katru ceturksni visas 19 euro zonas valstis vērtē cikliskos sistēmiskos riskus un nosaka pretcikliskās kapitāla rezerves līmeni. Cikliskie sistēmiskie riski vairākumā euro zonas valstu joprojām ir ierobežoti, un ECB Padome piekrita visiem valstu iestāžu gada laikā pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz pretcikliskajām kapitāla rezervēm. Visas valstis, izņemot Slovākiju un Lietuvu, pieņēmušas lēmumu noteikt pretciklisko kapitāla rezervi 0% apmērā. Slovākija 2016. gada jūlijā ieviesa pretciklisko kapitāla rezervi 0.5% apmērā (spēkā ar 2017. gada 1. augustu) un, tā kā cikliskie sistēmiskie riski turpināja pastiprināties, 2017. gada jūlijā to palielināja līdz 1.25% (piemērojama ar 2018. gada 1. augustu). Lietuvā pretcikliskā kapitāla rezerve 0.5% apmērā būs piemērojama ar 2018. gada 31. decembri.

2017. gadā ECB, valstu iestādes un Finanšu stabilitātes padome, konsultējoties ar Bāzeles Banku uzraudzības komiteju, atjaunināja globāli sistēmiski nozīmīgo banku (G-SNB) gadskārtējo novērtējumu euro zonas valstīs. Novērtējuma rezultātā septiņas bankas Vācijā, Spānijā, Francijā, Itālijā un Nīderlandē tika iekļautas starptautiski atzītajā 1., 2. un 3. G-SNB grupā, kam piemēro kapitāla rezervju normu attiecīgi 1.0%, 1.5% un 2.0% apmērā.^[64] Šīs jaunās rezervju normas piemērojamas ar 2019. gada 1. janvāri, un tām paredzētas pakāpeniskas ieviešanas prasības.

ECB vērtēja arī valstu iestāžu lēmumus par 109 citu sistēmiski nozīmīgu iestāžu (C‑SNI) kapitāla rezervēm.^[65] Padome atbalstīja valstu iestāžu lēmumus.

Lai pastiprinātu ECB makroprudenciālās uzraudzības politikas jomā veiktā darba caurredzamību, ECB turpināja divas reizes gadā publicēt "Makroprudenciālās Uzraudzības Biļetenu". Šīs publikācijas trešais numurs ļāva iepazīties ar ECB makroprudenciālās uzraudzības rīkiem un tās uzskatiem par makroprudenciālās uzraudzības jautājumiem, sīkāk aplūkojot: 1) ECB minimālo prasību metodoloģiju, nosakot kapitāla rezervi identificētajām C-SNI; 2) stresa testu kvalitātes nodrošināšanu lejupejošā skatījumā; un 3) banku maksātnespējas gadījumu ietekmi uz topošo Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu un uz risku balstītu ieguldījumu priekšrocības. Ceturtajā numurā aplūkots: 1) minimālo prasību attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām (MREL) īstermiņa ietekme uz finanšu tirgiem un bankām finanšu stabilitātes skatījumā; 2) modelis, kas izstrādāts, lai novērtētu banku kapitalizācijas pārmaiņu ietekmi atkarībā no tā, vai sanāciju veic ar iekšējiem vai ārējiem līdzekļiem; un 3) nesen publicētā ECB atzinuma par Eiropas Komisijas sagatavotajiem ES banku sektora noteikumu grozījumu priekšlikumiem makroeprudenciālās uzraudzības politikas aspekti.

Lai vēl vairāk uzlabotu saziņu ar sabiedrību, ECB 2017. gadā savā tīmekļa vietnē sāka publicēt apskatu par pašlaik aktīvajiem makroprudenciālās uzraudzības pasākumiem ECB banku uzraudzībai pakļautajās valstīs. Tā pati informācija, turklāt arī par ārpus euro zonas esošajām ES dalībvalstīm, sniegta ESRK tīmekļa vietnē.

Sadarbība ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju

ECB turpināja sniegt analītisko, statistikas, loģistikas un administratīvo atbalstu Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) Sekretariātam, kas ir atbildīgs par ESRK ikdienas darbību. ECB sniedza ieguldījumu ESRK veiktajā potenciālo sistēmisko risku noteikšanas un monitorēšanas darbā. Priekšsēdētāja vietnieka statusā ECB piedalījās arī ESRK Konsultatīvās speciālistu komitejas ekspertu grupā, kas sagatavoja ziņojumu Resolving non-performing loans in Europe, ko publicēja 2017. gada jūlijā. Ziņojumā identificēti makroprudenciālie un finanšu stabilitātes jautājumi, ko nosaka paaugstināts INA atlikumu līmenis un šķēršļi INA noregulējuma procesā. Ziņojums arī sniedz praktiskus norādījumus politikas veidotājiem attiecībā uz soļiem, kas jāievēro, lai sagatavotu INA jautājuma kopējo risinājumu.

ECB sniedza ieguldījumu arī ESRK ziņojuma Financial stability implications of IFRS 9 sagatavošanā, kas arī tika publicēts 2017. gada jūlijā. Ziņojums tika sagatavots pēc Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas pieprasījuma, un tas analizē jauna grāmatvedības standarta, 9. SFPS (Starptautiskā finanšu pārskatu standarta), ieviešanas potenciālo ietekmi uz finanšu stabilitāti. Ziņojumā secināts, ka kopumā paredzams, ka 9. SFPS būs būtiska pozitīva ietekme uz finanšu stabilitāti, jo tas paredz agrāku kredītu zaudējumu atzīšanu. Tomēr ziņojums norāda uz vairākiem praktiskiem uzdevumiem, kas jāveic, lai varētu baudīt paredzamās priekšrocības, kā arī aplūko dažus iespējamos procikliskos efektus.

ECB atbalstīja ESRK arī, tai veicot saskaņā ar Eiropas tirgus infrastruktūras regulu ESRK pieejamo datu analīzi. Pamatojoties uz šiem datiem, 2017. gadā tika publicēti četri pētījumi.^[66]

Sīkāka informācija par ESRK sniegta tās tīmekļa vietnē un tās 2016. gada pārskatā.

ECB ieguldījums regulējuma iniciatīvās

Veicot vienu no savā pilnvarojumā paredzētajiem pienākumiem, ECB 2017. gadā sniedza būtisku analītisku un politikas ieguldījumu vairākās regulējuma iniciatīvās starptautiskā un Eiropas līmenī. Galvenie ECB risinātie regulējuma jautājumi 2017. gadā ietvēra: 1) Bāzeles kapitāla un likviditātes ietvara (Bāzele III) pabeigšanu; 2) banku mikroprudenciālā un makroprudenciālā līmeņa regulējuma pārskatīšanu ES; 3) krīžu pārvarēšanas un noregulējuma ietvara pārskatīšanu; 4) darbu pie banku savienības izveides pabeigšanas un 5) nebanku darbības tiesiskā regulējuma izveidi. Turklāt ECB sniedza ieguldījumu pārrunās par ES nākotnes tiesisko regulējumu attiecībā uz centrālo darījuma partneru sanāciju, noregulējumu un uzraudzību (sk. 4.2. un 9.2. sadaļu), kā arī Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS) pārskatīšanā.

Bāzeles kapitāla un likviditātes ietvara pabeigšana

Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BBUK) Centrālo banku prezidentu un uzraudzības vadītāju grupa 2017. gada 7. decembrī vienojās par reformu paketi Bāzeles III pabeigšanai. ECB bija aktīvi iesaistījusies politikas diskusijās par Bāzeles III pabeigšanu un pilnībā piedalījās ietekmes analīzē. Nākotnē būs būtiski ieviest Bāzeles III paketes gala variantu visās jurisdikcijās un rūpīgi sekot virzībai. Šajā sakarā ECB uzskata par svarīgu saglabāt augsto starptautiskās sadarbības līmeni, kas bijis raksturīgs darbam periodā pēc krīzes, jo finanšu stabilitātes nodrošināšanas atslēga ir globāli akceptēti standarti.

Banku mikroprudenciālā un makroprudenciālā līmeņa regulējuma pārskatīšana ES

Eiropas Komisija 2016. gada 23. novembrī publicēja visaptverošu banku darbības regulējuma reformu paketi, lai vēl vairāk stiprinātu banku sektora noturību un veicinātu finanšu integrāciju ES.^[67] Priekšlikums ievieš Eiropas tiesību aktos globālās regulējuma reformu programmas galvenos elementus. Šie globālie standarti ietver BBUK izstrādātās banku kapitāla pietiekamības un likviditātes prasības, piemēram, neto stabila finansējuma rādītāju, sviras rādītāju un tirdzniecības portfeļa fundamentālu pārskatīšanu. Turklāt priekšlikums ievieš papildu grozījumus uzraudzības regulējumā attiecībā uz vairākiem jautājumiem, t.sk. uzraugiem piešķirtajām pilnvarām (2. pīlāra ietvars), kā arī tām normām, kuras attiecas uz atbrīvojumu no kapitāla prasībām, mātes starpniekuzņēmumiem, valstu izvēles iespējām un rīcības brīvību, proporcionalitāti un piemērošanas nosacījumiem trešās valsts grupām.

ECB 2017. gada novembrī publicēja atzinumu par šiem priekšlikumiem. Atzinumā uzsvērts, cik būtiska ir BBUK standartu ieviešana ES tiesību aktu bāzē, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus globālā mērogā. Turklāt ECB ierosina attiecībā uz visiem standartiem, par kuriem pašlaik notiek pārrunas BBUK līmenī, ieviest pārskatīšanas klauzulu.

Attiecībā uz 2. pīlāra ietvara pārskatīšanu ECB uzskata, ka Komisijas priekšlikums, lai gan pamatoti vērsts uz turpmākas uzraudzības konverģences nodrošināšanu, būtiskos aspektos nosaka pārāk stingru regulējumu uzraudzības darbībām. Svarīgi nodrošināt uzraugiem pietiekamas elastības spējas, lai vērtētu riskus, noteiktu konkrētajām iestādēm piemērojamās papildu pašu kapitāla prasības un saglabātu rīcības brīvību noteikt šo prasību sastāvu.

Komisijas priekšlikumu paketē ietilpst vairāki priekšlikumi, kas ietekmē makroprudenciālā ietvara uzbūvi un darbību. Rosinātie grozījumi sīkāk skaidro to, ka 2. pīlāra regulējums attiecas uz konkrētām iestādēm, un to nevajadzētu izmantot sistēmisku vai makroprudenciālu risku novēršanai. Šie grozījumi ECB ir īpaši nozīmīgi, jo tie veicina precīzāku mikroprudenciālās un makroprudenciālās uzraudzības iestāžu uzdevumu un instrumentu robežu iezīmēšanu. ECB uzskata – paredzot to, ka 2. pīlārs vairs netiks izmantots kā viens no makroprudenciālās uzraudzības instrumentiem, vienlaikus jāveic mērķtiecīga makroprudenciālā ietvara pārskatīšana un makroprudenciālās uzraudzības iestādēm jānodrošina pietiekams instrumentu kopums, lai tās spētu efektīvi novērst sistēmiskos riskus.

Krīžu pārvarēšanas un noregulējuma ietvara pārskatīšana

Komisijas priekšlikums par banku regulējuma reformām ietvēra vairākus labojumus ES sanācijas un noregulējuma ietvarā, lai konkretizētu esošo režīmu, risinot galvenos jautājumus tādējādi, ka tiek: 1) grozītas minimālās prasības attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām (MREL) un ieviests kopējās zaudējumu absorbēšanas spējas (TLAC) standarts globāli sistēmiski nozīmīgām bankām; 2) ieviestas divas jaunas un saskaņotas moratorija noteikšanas pilnvaras – attiecīgi kompetentajai iestādei un noregulējuma iestādei – un 3) uzlabota kreditoru hierarhijas saskaņotība, ieviešot jaunu "nepreferenciāli" augstākas prioritātes parāda instrumentu kategoriju, kas hierarhijā atrodas zemāk par esošajām augstākas prioritātes beznodrošinājuma saistībām, bet augstāk par subordinētajām saistībām.

ECB atzinumi par dažādiem Komisijas priekšlikumu aspektiem tika publicēti 2017. gada martā un novembrī.

Attiecībā uz MREL grozījumiem un TLAC ieviešanu ECB svarīgi šādi aspekti: 1) drošības rezerves noteikšana MREL prasībā un atteikšanās no MREL norādījumiem; 2) skaidrāka noregulējuma iestādes un uzraudzības iestādes uzdevumu un pilnvaru nošķiršana konkrētos jautājumos (piemēram, MREL pārkāpumi, moratorija noteikšana); 3) ierosinātā atbrīvojuma no maksimālās sadalāmās summas (MDA) ierobežojumiem piemērošana gadījumos, kad nav ievērotas apvienotās rezervju prasības, kas papildina MREL prasību, uz 12 mēnešiem; 4) atbilstoša minimālā pārejas perioda noteikšana MREL prasību nodrošināšanai visām kredītiestādēm, ko noregulējuma iestāde tiesīga pagarināt, vērtējot katru atsevišķo gadījumu.

Lai gan Komisijas priekšlikums par divām jaunām un saskaņotām moratorija noteikšanas pilnvarām kopumā ir atbalstāms, 2017. gada 8. novembra ECB atzinumā ierosināti turpmāki grozījumi pirmsnoregulējuma moratorija tvērumā un ilgumā, kā arī atdalot moratorija noteikšanas pilnvaras no agrīnajām intervencēm.

Kas attiecas uz priekšlikumiem attiecībā uz nenodrošinātu parāda instrumentu prioritāti maksātnespējas hierarhijā, noteikuma ieviešana par vispārēju priekšroku noguldītājiem, kas balstīta uz vairāklīmeņu pieeju, nosakot trešo prioritātes pakāpi noguldījumiem, kuriem pašlaik Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvā nav noteikta prioritāte, aplūkota 2017. gada 8. marta ECB atzinumā.

Starptautiskajā līmenī ECB sniedza aktīvu ieguldījumu Finanšu stabilitātes padomes (FSP) diskusijās, kā rezultātā tika publicēti pamatprincipi, lai palīdzētu iestādēm īstenot FSP standartu attiecībā uz "iekšējo TLAC" (t.i., zaudējumu absorbēšanas spēju, kura noregulējuma iestādēm jāparedz attiecībā uz būtiskām apakšgrupām) un sestā ziņojuma par pēckrīzes noregulējuma reformu īstenošanu sagatavošanā.

Darbs pie banku savienības izveides pabeigšanas

ECB sniedza ieguldījumu pārrunu turpinājumā par banku savienības izveides pabeigšanu. Šajā sakarā ECB atbalsta 2017. gada 11. oktobrī publicētajā Komisijas paziņojumā noteiktos ilgtermiņa mērķus.

Svarīgi veikt turpmākus izšķirošus pasākumus banku savienības izveides pabeigšanai, lai baudītu pilntiesīgas banku savienības priekšrocības. Šajā sakarā vienlaikus jārisina riska samazināšanas un riska dalīšanas jautājumi, jo tie ir savstarpēji pastiprinoši elementi. ECB piedalās pārrunās par ierosinātajiem riska samazināšanas pasākumiem un ir publicējusi atzinumus par šo jautājumu. Turklāt banku savienības izveides pabeigšanas neatņemams elements ir stabilā stāvoklī esošas pilntiesīgas Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas izveide, kā norādīts attiecīgajā ECB atzinumā. ECB ir arī svarīgi, lai pēc iespējas ātrāk tiktu izveidots kopīgs finansiālā atbalsta mehānisms Vienotajam noregulējuma fondam, un ar šo mērķi ECB sniedz tehnisko atbalstu pašlaik veiktajā kvantitatīvajā darbā, lai novērtētu banku sektora spēju šādu atbalstu atmaksāt. Visbeidzot, attiecībā uz ienākumus nenesošajiem aizdevumiem ECB veiktie pasākumi, lai risinātu šo jautājumu, ietver bankām paredzētu ieteikumu publicēšanu un aicinājumu sagatavot aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības izveides plānu, kas īstenojams nacionālajā līmenī.

Nebanku darbības tiesiskā regulējuma izveide

Globālajā līmenī ECB sniedza ieguldījumu Starptautisko norēķinu bankas Globālās finanšu sistēmas komitejas vadībā veiktajā darbā attiecībā uz atpirkšanas (repo) līgumu tirgus darbību, nodrošinot padziļinātu regulējuma reformu ietekmes uz repo tirgiem analīzi. ECB arī aktīvi atbalstīja FSP un Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas darbu, lai novērstu strukturālās ievainojamības, ko izraisa aktīvu pārvaldības darbības, ņemot vērā šīs finanšu sistēmas daļas augošo nozīmīgumu un nepieciešamību paplašināt makroprudenciālās uzraudzības instrumentu klāstu, lai mazinātu finanšu stabilitāti apdraudošos riskus, kuru avots atrodas ārpus banku sektora.

Eiropas līmenī Eiropas Banku iestāde publicēja Atzinumu par jauna prudenciālā regulējuma izveidi un kalibrēšanu attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām, kas pielāgojams dažādiem ieguldījumu sabiedrību uzņēmējdarbības modeļiem un tiem piemītošajiem riskiem. ECB sniedz atbalstu darbā, kura mērķis ir nodrošināt, lai prudenciālais režīms pareizi noteiktu visus prudenciālajai uzraudzībai būtiskos riskus, kā arī jebkurus ieguldījumu sabiedrību radītos sistēmiskos riskus. Šajā sakarā 2017. gada 11. oktobrī publicētajā paziņojumā Komisija skaidri norādīja, ka ierosinās, lai lielas ieguldījumu sabiedrības, kas veic bankām līdzīgas darbības, tiktu uzskatītas par kredītiestādēm un pakļautas Eiropas banku uzraudzībai.

Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas pārskatīšana

ECB sniedza ieguldījumu diskusijās par EFUS pārskatīšanu. Komisija 2017. gada septembrī pieņēma priekšlikumu paketi, lai stiprinātu EFUS. Priekšlikumi ievieš grozījumus regulās, kas izveido trīs Eiropas Uzraudzības iestādes (EUI) un ESRK, kā arī grozījumus apdrošināšanas un pārapdrošināšanas (Maksātspējas II) direktīvā un Eiropas tirgus infrastruktūras regulā II. Pārskatīšanas vispārīgie mērķi ir nodrošināt pastiprinātu uzraudzības konverģenci visā ES, stiprināt EUI pārvaldību un finansējuma uzbūvi, veicināt turpmāku tirgus integrāciju, stiprināt ESRK efektivitāti un pastiprināt makroprudenciālo jautājumu koordinēšanu. ECB publicēja atzinumu par ESRK regulas pārskatīšanu 2018. gada 2. martā.

ECB mikroprudenciālās uzraudzības funkcija

Visu 2017. gadu ECB banku uzraudzība turpināja veicināt Eiropas banku sektora stabilitāti un vienlīdzīgus noteikumus visām bankām euro zonā. Lai gan bankas euro zonā pēdējos gados pastiprinājušas savu noturību, tām joprojām jārisina būtiski sarežģīti uzdevumi.

Augsts ienākumus nenesošo aizdevumu līmenis vēl arvien ir nopietna problēma dažās euro zonas valstīs. Tas mazina banku peļņu un to spēju finansēt tautsaimniecību. Tāpēc INA problēmas atrisināšana bijusi viena no ECB banku uzraudzības prioritātēm kopš pašiem tās pirmsākumiem, un 2017. gadā ECB veica nozīmīgus pasākumus, lai šo mērķi sasniegtu. 2017. gada martā ECB banku uzraudzība publicēja kvalitatīvus norādījumus bankām par INA. Turklāt, lai novērstu pietiekami nenodrošinātu INA uzkrāšanos nākotnē, sabiedriskai apspriešanai 2017. gada oktobrī–decembrī tika nodots norādījumu pielikums. Tas pārskatāmā veidā izklāsta, ko ECB vispārējās uzraudzības sakarā vēlas attiecībā uz uzkrājumu veidošanu jauniem INA. Šie norādījumi izmantojami par pamatu, atsevišķi vērtējot katras bankas noteikto uzkrājumu veidošanas politiku.

Vēl viens būtisku problēmu avots bija Apvienotās Karalistes lēmums par izstāšanos no Eiropas Savienības, kas ietekmēs bankas gan Apvienotajā Karalistē, gan euro zonā. Tāpēc ECB centās nodrošināt, lai visas ietekmētās bankas būtu izstrādājušas atbilstošus ārkārtas situāciju plānus. Šajā nolūkā ECB izstrādāja politikas nostājas tādos jautājumos kā autorizācijas, iekšējie modeļi, iekšējā pārvaldība, riska pārvaldība un sanācijas plānošana. Lai nodrošinātu caurredzamību, ECB banku uzraudzības tīmekļa vietnē tika publicētas detalizētas atbildes uz BUJ, kā arī tika rīkoti darbsemināri, iesaistot Apvienotās Karalistes un euro zonas skartās bankas, lai informētu par to, ko no tām uzraudzības jomā gaida ECB.

Ņemot vērā iekšējo modeļu nozīmīgumu banku kapitāla prasību aprēķināšanā, ECB banku uzraudzība 2017. gadā turpināja iekšējo modeļu mērķpārbaudes (TRIM). TRIM mērķis ir: 1) nodrošināt, lai banku izmantotie iekšējie modeļi atbilstu regulējošajiem standartiem; 2) saskaņot uzraudzības pieeju attiecībā uz iekšējiem modeļiem un 3) nodrošināt, ka iekšējo modeļu rezultātus nosaka faktiskie riski, nevis modelēšanas izvēles iespējas. TRIM pabeigšana palielinās uzticēšanos banku kapitāla prasību atbilstībai.

ECB 2017. gadā noteica, ka trim lielām euro zonas bankām ir finanšu grūtības vai, iespējams, tās var nonākt finanšu grūtībās. Tie bija pirmie nozīmīgu iestāžu maksātnespējas gadījumi kopš Vienotā noregulējuma mehānisma izveides, un jaunā sistēma izturēja pirmo pārbaudījumu. ECB, Vienotā noregulējuma valde, Eiropas Komisija un valstu noregulējuma iestādes raiti un efektīvi sadarbojās.

Tomēr joprojām jāizveido trešais banku savienības pīlārs – Eiropas noguldījumu garantiju sistēma (ENGS). Jānodrošina vienlīdz droša aizsardzība noguldījumiem visā ES. Tam ir izšķiroša nozīme īstena Eiropas banku sektora izveidē.

Sīkāka informācija par ECB banku uzraudzību pieejama ECB 2017. gada pārskatā par uzraudzības darbību.

Tirgus infrastruktūra un maksājumi

Eurosistēmai ir centrālā loma tirgus infrastruktūras un maksājumu jomā trijās funkcijās (operatora, katalizatora un pārrauga funkcijā). Kā operators un katalizators tā stimulē tirgus infrastruktūras un maksājumu inovāciju un integrāciju Eiropā. Pildot pārraudzības funkciju, Eurosistēma veicina finanšu tirgus infrastruktūras un maksājumu drošību un efektivitāti. Kopumā Eurosistēmas tirgus infrastruktūras raita darbība ir ļoti būtiska, lai saglabātu uzticēšanos euro un atbalstītu monetārās politikas operācijas. Attiecībā uz tirgus infrastruktūru un maksājumiem Eurosistēmai ir svarīga nozīme arī Eiropas finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanā un ekonomiskās aktivitātes veicināšanā.

Tirgus infrastruktūras un maksājumu inovācijas un integrācija

Eurosistēma jau ilgāk nekā 10 gadu cieši sadarbojas ar Eiropas Komisiju un privāto sektoru, lai pārveidotu agrāk ļoti sadrumstaloto Eiropas finanšu tirgus infrastruktūras un maksājumu vidi, palielinot tās integritāti. Šis darbs joprojām turpinās, un tajā nepieciešams ieguldīt vēl vairāk pūļu. Tomēr jau pašlaik Eurosistēmā panākts jūtams progress.

Eurosistēmas bruto norēķinu sistēma maksājumu darījumiem euro TARGET2 devusi nozīmīgu ieguldījumu Eiropas integrācijas procesa virzīšanā un bieži tiek dēvēta par reālā laika bruto norēķinu sistēmu euro (RTGS). 2017. gada novembrī šim veiksmīgi ieviestajam pakalpojumam apritēja 10 gadu. TARGET2 apstrādāto maksājumu vērtība un apjoms 2017. gadā veidoja attiecīgi 89% un 63% no liela apjoma maksājumu sistēmās euro veiktajiem norēķiniem. Tādējādi TARGET2 ir viena no lielākajām maksājumu sistēmām pasaulē un līdere Eiropas tirgū.

Līdz ar noslēdzošo migrācijas uz TARGET2 vērtspapīriem (T2V) posmu tika pabeigts projekts, kas ļāva palielināt agrāk ļoti sadrumstalotās Eiropas vērtspapīru norēķinu tirgus infrastruktūras integritāti. Kopš 2017. gada oktobra beigām T2V darbojas 21 centrālais vērtspapīru depozitārijs (CVD) no 20 Eiropas tirgiem. Pēc pēdējā migrācijas posma T2V dienā apstrādāti vidēji 556 684 darījumi, kuru vidējais dienas apjoms bija 812.02 mljrd. euro.^[68]

Papildus T2V migrācijas pabeigšanai Eurosistēma veicinājusi T2V tirgu saskaņošanas darbu, pildot katalizatora funkciju. Šis saskaņošanas darbs ir nozīmīgs ieguldījums Eiropas tirgus kā patiesi vienota iekšējā tirgus izveidē pēctirdzniecības pakalpojumu perspektīvā.

Turklāt Eurosistēma piekritusi priekšlikumiem ieviest saskaņotus nodrošinājuma pārvaldības darbības procesus un darbplūsmas. Šis būtiskais saskaņošanas darbs nodrošinājis pamatu Eurosistēmas nodrošinājuma pārvaldības sistēmas (ECMS) izveidei, kuru ECB Padome apstiprināja kā projektu 2017. gada decembrī. ECMS nodrošinās saskaņotu nodrošinājuma operāciju sistēmu visā Eurosistēmā un aizstās 19 nacionālo centrālo banku pastāvošo sistēmu funkcijas, kuras būs iespējams saskaņot pirms sistēmas darbības uzsākšanas. Nodrošinājuma regulējuma pārmaiņas tiks konsekventi ieviestas visā euro zonā. Riska kontroles regulējums tiks piemērots, izmantojot tos pašus datus. Sistēmas darbību plānots uzsākt 2022. gada novembrī.

Turpinoties Eiropas tirgus integrācijai, finanšu tirgus infrastruktūras un maksājumu jomā vērojamas straujas tehnoloģiskas pārmaiņas. Lai nākamajos gados saglabātu Eurosistēmas finanšu infrastruktūras atbilstību mērķim, Padome 2017. gada decembrī nolēma konsolidēt TARGET2 un T2V. Šī konsolidācija iezīmēs nozīmīgu TARGET2 RTGS pakalpojumu uzlabošanu. Tā ļaus nodrošināt labākas likviditātes pārvaldības procedūras Eurosistēmas tirgus dalībniekiem un samazinās darbības izmaksas, kā arī uzlabos noturību pret kiberuzbrukumiem (sk. 8. ielikumu).

Saistībā ar TARGET2 un T2V pakalpojumu konsolidāciju Eurosistēma izstrādā visas Eiropas ātro maksājumu norēķinu pakalpojumu, ko nodrošina, izmantojot centrālās bankas naudas līdzekļus. TARGET ātro maksājumu norēķinu (TIPS) pakalpojums, kura darbību plānots uzsākt 2018. gada novembrī, nodrošinās ātrus norēķinus visā Eiropā. Tādējādi vēl vairāk tiks veicināta euro neliela apjoma maksājumu tirgus integrācija un inovācija.

Vienotās euro maksājumu telpas (SEPA) izveide nodrošināja euro zonas neliela apjoma maksājumu tirgus pamatinstrumentu integrāciju, tādējādi veidojot inovatīvu maksājumu risinājumu izstrādes pamatus. Pildot katalizatora lomu, Eurosistēma pastāvīgi veicinājusi Eiropas neliela apjoma maksājumu integrāciju un inovāciju. SEPA Ātro kredīta pārvedumu sistēmas darbība tika uzsākta 2017. gada novembrī Euro neliela apjoma maksājumu padomes – augsta līmeņa foruma, kas nodrošina Eiropas dialogu starp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un galalietotājiem un kuru vada ECB, – pārraudzībā. Notiek arī darbs, lai veicinātu mobilos maksājumus "persona personai", maksājumu iniciēšanas pakalpojumus (pārskatītās Maksājumu pakalpojumu direktīvas (PSD2^[69]) kontekstā), karšu standartizāciju, neliela apjoma maksājumu pakalpojumu pieejamību lietotājiem un elektronisko rēķinu sagatavošanu visā Eiropā.

Tika turpināta sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (distributed ledger technology; DLT) iesaistes Eiropas finanšu tirgus infrastruktūrā izpēte. ECB iekšējā fintech grupa monitorē analītisko darbu saistībā ar skaidrās naudas iespējamo digitālo atveidi. Darbs tiek veikts arī Eurosistēmas līmenī, lai saprastu, kā fintech varētu ietekmēt maksājumus, pārraudzības pasākumus, monetārās politikas īstenošanu un finanšu risku. Turklāt veikta plaša analīze par to, vai konkrētas RTGS sistēmas funkcijas varētu droši un efektīvi darboties DLT vidē.^[70] Lai gan izmēģinājumu sēriju rezultāti bija cerīgi, attiecībā uz iespējamo izmantošanu ražošanā nevar izdarīt tiešus secinājumus. Ziņojumā par iespējamo DLT ietekmi uz vērtspapīru pēctirdzniecības pakalpojumu saskaņošanu un ES finanšu tirgu plašāku integrāciju^[71] pētītas DLT izmantošanas iespējas tādās jomās kā norēķinu galīgums, kiberdrošība un pārskatu sniegšana, sniedzot ieguldījumu diskusijā par to, kā šo tehnoloģiju izmantot labāk integrētu ES finanšu tirgu nodrošināšanai.

Tirgus infrastruktūras un maksājumu drošība

ECB ir triju sistēmiski nozīmīgo maksājumu sistēmu (SNMS) – TARGET2, EURO1 un STEP2 – vadošā pārraudzības iestāde, un Banque de France pārrauga ceturto euro zonas SNMS – CORE (FR). Eurosistēma turpināja sagatavot pirmo šo sistēmu visaptverošo novērtējumu saskaņā ar SNMS regulu. Eurosistēma arī turpināja veikt neliela apjoma maksājuma sistēmu, kuras nav sistēmiski nozīmīgas, un iekšzemes un starptautisko karšu maksājumu sistēmu saskaņotu novērtējumu un uzsāka SEPA Ātro kredīta pārvedumu sistēmas novērtējumu.

Uzsākot T2V darbību, Eurosistēma sadarbībā ar citām iestādēm veica T2V pārraudzības pasākumus un monitorēja CVD pakāpenisko migrāciju uz T2V.

Runājot par vērtspapīru norēķinu sistēmām (VNS), Eurosistēma, pildot centrālās bankas uzdevumu emitēt euro, ir iesaistīta atļauju izsniegšanā CVD saskaņā ar CVD regulu. Turklāt Eurosistēma izstrādājusi jaunu režīmu, lai noteiktu VNS atbilstību un saites to izmantošanai Eurosistēmas kredītoperācijās. Jauno režīmu plānots ieviest 2018. gadā, un tas lielā mērā balstās uz CVD regulā noteikto atļauju izsniegšanas procesu.

Centrālo darījuma partneru (CDP) jomā Eurosistēma turpinājusi sniegt ieguldījumu uzraudzības kolēģiju, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas tirgus infrastruktūras regulu (EMIR), darbībā. Konkrētāk, tā atbalstījusi nacionālās kompetentās iestādes, izsniedzot CDP darbības un pakalpojumu paplašināšanas atļaujas, kā arī atļaujas nozīmīgu pārmaiņu ieviešanai to modeļos.

Runājot par regulējumu, 2017. gada novembrī tika publicēti SNMS regulas grozījumi un ar sankcijām un korektīvajiem pasākumiem saistītu papildu tiesību aktu grozījumi. Galvenie SNMS regulas grozījumi saistīti ar papildu prasībām attiecībā uz likviditātes riska mazināšanu un noturību pret kiberuzbrukumiem, kā arī papildu pilnvaru piešķiršanu kompetentajām iestādēm.

Neliela apjoma maksājumu regulējuma jomā Eiropas Banku iestāde ciešā sadarbībā ar ECB sagatavojusi arī regulatīvu tehnisko standartu (RTS) projektus par spēcīgu klientu autentifikāciju un vienotu un drošu saziņu saskaņā ar PSD2. Pēc regulatīvo tehnisko standartu apstiprināšanas tajos aprakstītie drošības pasākumi kļūs piemērojami 18 mēnešu pēc regulatīvo tehnisko standartu spēkā stāšanās datuma.

Raugoties nākotnē, gaidāms, ka klīringa sistēmu, īpaši CDP, maksājumu sistēmu raitai darbībai radītie riski palielināsies. Šie riski varētu ietekmēt Eurosistēmas galveno mērķi saglabāt cenu stabilitāti. Attiecībā uz CDP Eiropas Komisija 2017. gadā pieņēma divus EMIR pārskatīšanas priekšlikumus (sk. arī 3.3. un 9.2. sadaļu). Pirmā priekšlikuma mērķis ir pārskatu sniegšanas un klīringa saistību atvieglošana dažiem darījuma partneriem, piemērojot proporcionalitātes principu; otrs priekšlikums izstrādāts, lai uzlabotu ES regulējumu saistībā ar atļauju izsniegšanu ES CDP un šo darījuma partneru uzraudzību, kā arī lai noteiktu stingrākas prasības sistēmiski nozīmīgiem trešo valstu CDP. Pēdējais minētais aspekts ir īpaši svarīgs, ņemot vērā to euro denominēto darījumu būtisko apjomu, kuru klīringu veic Apvienotajā Karalistē reģistrēti CDP, uz kuriem pēc Apvienotās Karalistes galīgās izstāšanās no Eiropas Savienības vairs neattieksies EMIR regulatīvais un uzraudzības ietvars. Ja Eiropas Komisijas priekšlikums tiks pieņemts, Eurosistēmai būs arī lielāka nozīme gan ES, gan trešo valstu CDP uzraudzībā. Lai Eurosistēma spētu izpildīt šo pienākumu, ir ārkārtīgi svarīgi tai nodrošināt attiecīgas pilnvaras saskaņā ar Līgumu un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem. Lai ECB nodrošinātu skaidras juridiskās pilnvaras centrālā klīringa jomā, Padome pieņēma Ieteikumu grozīt minēto Statūtu 22. pantu.

Citām institūcijām sniegtie finanšu pakalpojumi

Aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšana

ECB ir atbildīga par ES aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšanu vidēja termiņa finansiālās palīdzības (VTFP)^[74] mehānisma un Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM)^[75] ietvaros. ECB 2017. gadā veica VTFPM ietvaros piešķirtu aizdevumu procentu maksājumu apstrādi. Kopējais atlikums šīs iespējas ietvaros 2017. gada 31. decembrī bija 3.05 mljrd. euro. ECB 2017. gadā veica arī dažādu EFSM ietvaros piešķirtu aizdevumu maksājumu un procentu maksājumu apstrādi. Kopējais atlikums šā mehānisma ietvaros 2017. gada 31. decembrī bija 46.8 mljrd. euro.

Līdzīgi ECB ir atbildīga par maksājumu, kas saistīti ar Eiropas Finanšu stabilitātes fondu (EFSF)^[76] un Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM)^[77], administrēšanu. ECB 2017. gadā veica dažādu EFSF ietvaros piešķirtu aizdevumu procentu un komisijas maksas maksājumu apstrādi. ECB veica arī ESM locekļu iemaksu un dažādu šā mehānisma ietvaros piešķirtu aizdevumu procentu un komisijas maksas maksājumu apstrādi.

Visbeidzot, ECB ir atbildīga par visu to maksājumu apstrādi, kuri saistīti ar aizdevuma iespējas līgumu Grieķijai.^[78] Kopējais atlikums šā līguma ietvaros 2017. gada 31. decembrī bija 52.9 mljrd. euro.

Eurosistēmas rezervju pārvaldīšanas pakalpojumi

Klientu euro denominēto rezervju aktīvu pārvaldīšanai 2005. gadā izveidotās Eurosistēmas rezervju pārvaldīšanas pakalpojumu (ERPP) sistēmas ietvaros 2017. gadā joprojām tika piedāvāts daudzpusīgs finanšu pakalpojumu klāsts. Vairākas Eurosistēmas nacionālās centrālās bankas (Eurosistēmas pakalpojumu sniedzējas) piedāvā ārpus euro zonas esošo valstu centrālajām bankām, monetārajām iestādēm un valdības aģentūrām, kā arī starptautiskajām organizācijām pilnu šo pakalpojumu kopumu, kas pamatojas uz saskaņotiem noteikumiem un nosacījumiem atbilstoši vispārējiem tirgus standartiem. ECB veic kopējās koordinācijas funkciju, veicinot sistēmas raitu darbību un informācijas sniegšanu Padomei.

ERPP darījumu attiecības ar Eurosistēmu 2017. gadā uzturēja 278 klienti (2016. gadā – 286 klienti). Attiecībā uz pašiem pakalpojumiem ERPP sistēmas pārvaldīto turējumu kopapjoms (kas ietver skaidrās naudas aktīvus un vērtspapīru turējumus) 2017. gadā pieauga aptuveni par 7% salīdzinājumā ar 2016. gada beigām.

Banknotes un monētas

ECB un euro zonas valstu centrālās bankas (NCB) ir atbildīgas par euro banknošu emisiju euro zonā un sabiedrības uzticēšanās euro saglabāšanu.

Banknošu un monētu apgrozība

2017. gadā apgrozībā esošo euro banknošu skaits un vērtība pieauga attiecīgi aptuveni par 5.9% un 4.0%. Gada beigās apgrozībā atradās 21.4 mljrd. euro banknošu, kuru kopējā vērtība bija 1 171 mljrd. euro (sk. 30. un 31. att.). Vislielākais gada kāpuma temps 2017. gadā bija 100 euro banknotēm (7.9%). 50 euro banknošu skaita pieaugums saglabājās dinamisks (6.4%), bet bija lēnāks nekā iepriekšējā gadā.

Pēc lēmuma ar ES2 sērijas pabeigšanu pārtraukt 500 euro banknošu izlaišanu 2017. gadā apgrozībā esošo 500 euro banknošu skaits turpināja samazināties. Šo sarukumu daļēji kompensēja lielāks pieprasījums pēc 200, 100 un 50 euro banknotēm.

Aplēsts, ka vērtības izteiksmē aptuveni trešā daļa apgrozībā esošo euro banknošu tiek turētas ārpus euro zonas. Pārsvarā šīs banknotes tiek glabātas kaimiņvalstīs galvenokārt lielākās nominālvērtības naudas zīmēs. Tās izmanto uzkrājumu veidošanai un darījumu norēķinos starptautiskajos tirgos.

Euro banknošu izgatavošanu kopīgi veic euro zonas NCB, kurām 2017. gadā pavisam bija iedalīta 5.72 mljrd. banknošu izgatavošana.

Kopējais apgrozībā esošo euro monētu skaits 2017. gadā palielinājās par 4.2%, 2017. gada beigās sasniedzot 126.0 mljrd. 2017. gada beigās apgrozībā esošo monētu vērtība sasniedza 28.0 mljrd. euro, t.i., par 4.0% vairāk nekā 2016. gada beigās.

2017. gadā euro zonas NCB pārbaudīja aptuveni 32.3 mljrd. banknošu autentiskumu un derīgumu apgrozībai, aptuveni 6.1 mljrd. no tām izņemot no apgrozības kā nederīgas. Eurosistēma arī turpināja centienus palīdzēt banknošu iekārtu ražotājiem nodrošināt to iekārtu atbilstību ECB standartiem attiecībā uz euro banknošu autentiskuma un derīguma pārbaudi pirms to atkārtotas laišanas apgrozībā. Ar šīm iekārtām kredītiestādes un citi profesionālie skaidrās naudas apstrādātāji 2017. gadā pārbaudīja aptuveni 36 mljrd. euro banknošu autentiskumu un derīgumu.

Viltotās euro banknotes

Kopējais viltoto euro banknošu skaits 2017. gadā nedaudz palielinājās, un no apgrozības tika izņemts aptuveni 694 000 viltojumu. Salīdzinājumā ar apgrozībā esošo īsto euro banknošu skaitu viltoto banknošu īpatsvars ir ļoti mazs. 32. attēlā atspoguļota no apgrozības izņemto viltoto euro banknošu skaita ilgtermiņa dinamika. Naudas viltotāji viltošanai parasti izvēlas 20 un 50 euro banknotes, kuras 2017. gadā kopumā veidoja vairāk nekā 85% no kopējā konfiscēto viltojumu skaita. Viltoto 20 euro banknošu īpatsvars 2017. gadā samazinājās.

ECB joprojām iesaka sabiedrībai rēķināties ar viltojumu iespēju, atcerēties par naudas pārbaudi, to aptaustot, apskatot un pagrozot, un nepaļauties tikai uz vienu pretviltošanas elementu. Turklāt profesionālajiem skaidrās naudas apstrādātājiem gan Eiropā, gan ārpus tās pastāvīgi tiek piedāvāta apmācība un ir pieejami aktuāli informatīvie materiāli, lai atbalstītu Eurosistēmas cīņu pret viltošanu. Šim mērķim kalpo arī ECB sadarbība ar Eiropolu, Interpolu un Eiropas Komisiju.

Otrā izlaiduma euro banknotes

2017. gada 4. aprīlī apgrozībā nonāca jaunā 50 euro banknote. Jaunās banknotes izlaišana ir jaunākais sasniegums euro banknošu drošības paaugstināšanā. Pēc 5, 10 un 20 euro banknotēm jaunā 50 euro banknote ir ceturtā ieviestā euro banknošu otrās sērijas, kas pazīstama kā Eiropas sērija, naudas zīme. Tai ir uzlaboti pretviltošanas elementi, t.sk. smaragdzaļš skaitlis, kas, pagrozot banknoti, rada kustīgas gaismas efektu un turklāt maina krāsu, kā arī portreta logs, t.i., hologramma ar portretu, kas ir inovatīvs elements un kuru pirmo reizi izmantoja Eiropas sērijas 20 euro banknotei. Aplūkojot banknoti pret gaismu, hologrammas augšējā daļā redzamajā caurspīdīgajā logā no abām banknotes pusēm saskatāms Eiropas (grieķu mitoloģijas tēla) portrets. Šis portrets parādās arī ūdenszīmē.

2019. gada 1. pusgadā plānots reizē izlaist jaunās 100 un 200 euro banknotes, kas būs divas pēdējās banknotes Eiropas sērijā. Pēc euro banknošu nominālvērtības struktūras pārskatīšanas ECB Padome nolēma neiekļaut 500 euro banknoti Eiropas sērijā, ņemot vērā bažas par šīs nominālvērtības banknotes iespējamo izmantošanu nelikumīgās darbībās. ECB un euro zonas NCB īstenos kampaņu, lai informētu sabiedrību un profesionālos skaidrās naudas apstrādātājus par jauno 100 un 200 euro banknošu ieviešanu, kurām būs vairāki inovatīvi pretviltošanas elementi. Kampaņa ietvers arī atgādinājumu par 500 euro banknotes izlaišanas pārtraukšanu, kas, ņemot vērā euro starptautisko nozīmi un plašo uzticēšanos euro banknotēm, tāpat kā citu nominālvērtību euro banknotes joprojām būs likumīgs maksāšanas līdzeklis, un tāpēc to arī turpmāk varēs izmantot kā maksāšanas un uzkrājumu veidošanas līdzekli. Visas pirmās sērijas banknotes (t.sk. 500 euro banknote) saglabās savu vērtību vienmēr, un tās varēs apmainīt euro zonas NCB neierobežotu laiku.

ECB un euro zonas NCB turpinās palīdzēt banknošu apstrādes iekārtu nozarei sagatavoties jauno 100 un 200 euro banknošu ieviešanai.

Statistika

Ar nacionālo centrālo banku (NCB) atbalstu ECB sagatavo, vāc, apkopo un izplata plašu statistisko datu klāstu, kas nepieciešams euro zonas monetārajai politikai, ECB uzraudzības funkcijām, dažādu citu Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) uzdevumu un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas uzdevumu izpildei. Šos statistiskos datus izmanto arī valsts iestādes, finanšu tirgus dalībnieki, plašsaziņas līdzekļi un sabiedrība. ECBS 2017. gadā turpināja regulāri, raiti un laikus sniegt euro zonas statistiskos datus. Turklāt tā veltīja vērā ņemamas pūles, lai izpildītu jaunās prasības ļoti savlaicīgi sniegt augstas kvalitātes un detalizētākus valstu, sektoru un instrumentu līmeņa statistiskos datus.

Jauna un pilnveidota euro zonas statistika

ECB 2017. gadā sāka publicēt euro naudas tirgus statistiku, ko gatavo, izmantojot atbilstoši Regulai ECB/2014/48 vāktus mikrodatus. Šī statistika atspoguļo nenodrošināto darījumu tirgus segmentu un ietver datus par kopējā apgrozījuma summām un vidējo svērto procentu likmi rezervju prasību izpildes periodā, kā arī par šā perioda dienas vidējo apjomu darījuma partnera sektora, darījuma veida un termiņa dalījumā (63 jaunas laikrindas). Šīs publikācijas mērķis ir pastiprināt tirgus caurredzamību, tādējādi uzlabojot naudas tirgus darbību.

ECB sāka arī publicēt statistiku par apdrošināšanas sabiedrībām, kas tiek vākta atbilstoši Regulai ECB/2014/50. Šī statistika, kas raksturo euro zonas apdrošināšanas sabiedrību bilances, tiek atjaunināta reizi ceturksnī.

ECBS 2017. gadā izveidoja skaidrus noteikumus attiecībā uz monetāro finanšu iestāžu (MFI) procentu likmju un darījumu apjomu publicēšanu, nodrošinot atbilstošu un salīdzināmu valstu MFI procentu likmju (MIR) statistiskās informācijas sniegšanu ECBS līmenī. Tādējādi ECB Statistisko datu noliktavā publiski pieejamās MIR datu laikrindas tika papildinātas ar 1 840 laikrindām.

Publiski pieejamo konsolidēto banku datu klāsts 2017. gada novembrī tika būtiski paplašināts ar jauniem posteņiem, kas atspoguļo bilances, pelnītspēju, aktīvu kvalitāti, likviditāti un kapitāla pietiekamību.

ECB sāka publicēt arī euro zonas kopsavilkuma bilances datus par finanšu sabiedrībām, kas nodarbojas ar euro zonas rezidentu mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību kreditēšanu. Dati tiek publicēti reizi gadā, bet attiecībā uz dažām valstīm tie pieejami arī katru ceturksni. Pieejami dati gan par aizdevumu atlikumiem, gan starpībām, kas rodas, veicot atlikumu koriģēšanu atbilstoši pārklasificēšanai.

Makroprudenciālās uzraudzības datubāze (MPDB) tika papildināta ar jaunu rādītāju kopumu, kas galvenokārt saistīti ar banku sektoru. Tādējādi pieejamo rādītāju kopskaits tagad pārsniedz 300. Notiek MPDB turpmākas paplašināšanas darbs, īpaši pievēršoties tām jomām, kur novērota datu nepietiekamība.

Citas statistikas norises

Jauna ECB regula par pensiju fondu statistiku tiešā veidā pievērsīsies visu to euro zonā rezidējošo pensiju fondu datu sniegšanas prasībām, kas atbilst šajā regulā sniegtajai statistikas definīcijas darbības jomai. ECB regula par statistikas pārskatu sniegšanas prasībām pensiju fondiem labos kopš 2011. gada publicētās pašreizējās ceturkšņa statistikas trūkumus, īpaši attiecībā uz darījumu datu ierobežoto izplatīšanu nepietiekamas datu kvalitātes dēļ. Tādējādi jaunie dati nodrošinās labāku atbalstu ECBS, veicot monetāro un finanšu analīzi un sniedzot ieguldījumu finanšu sistēmas stabilitātē.

Projekta izstrādes posmā notika vairākas tikšanās ar Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EAAPI) un pensiju nozares pārstāvjiem, ko pārstāv PensionsEurope. Regula paredz saskaņotu pensiju fondu aktīvu un pasīvu datu vākšanu ģeogrāfiskā darījuma partneru, sektoru un termiņu dalījumā. Gan plūsmu, gan darījumu dati tiks gatavoti katru ceturksni. Atjauninātais regulas projekts pēc laikposmā no 2017. gada jūlija beigām līdz septembra beigām notikušās sabiedriskās apspriešanas rezultātu iestrādāšanas un Eiropas Komisijas atbildes saņemšanas 2018. gada sākumā tika iesniegts ECB Padomei. ECB Padome regulu pieņēma 2018. gada 26. janvārī, un 17. februārī tā tika publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Jauno statistisko datu sniegšana ECB sāksies 2019. gadā.

ECB 2017. gada 21. septembrī paziņoja, ka līdz 2020. gadam publicēs datus par nenodrošinātu darījumu uz nakti procentu likmi, pamatojoties uz datiem, kas vākti saskaņā ar regulu par naudas tirgu statistikas pārskatu sniegšanu. Šī procentu likme papildinās esošās privātā sektora noteiktās etalonlikmes un kalpos kā rezerves atsauces procentu likme. Turpmāko divu gadu laikā ECB definēs šīs procentu likmes augsta līmeņa iezīmes, izstrādās aprēķinu metodiku un pārbaudīs procentu likmes pamatotību. Šajā laikā ECB nodrošinās caurredzamu komunikāciju, t.sk. rīkojot sabiedriskas apspriešanas.

2017. gadā MIR kvalitātes nodrošināšanu stiprināja šādi pasākumi: 1) labākās prakses apkopojums un norādījumu dokuments attiecībā uz kvalitātes pārbaužu veikšanu; 2) pirmais ECBS apsekojums par NCB vietējo datu kvalitātes jautājumiem, kas tiks atjaunots divreiz gadā; un 3) pilnveidots MIR atbilstības regulējums. Atjaunināta MIR rokasgrāmatas^[81] versija tika publicēta ECB tīmekļa vietnē 2017. gada janvārī, atspoguļojot pēdējos gados veikto MIR statistikas pilnveidošanu.

2017. gadā tika uzsākts ECB regulas par maksājumu statistiku atjaunināšanas darbs. Tās nolūks ir pilnveidot statistikas pārskatu sniegšanu maksājumu jomā, lai nodrošinātu statistikas turpmāku atbilstību mērķim. Veicot pārskatīšanu, tiks ņemtas vērā jaunākās norises attiecībā uz piemērojamiem Eiropas tiesību aktiem, kā arī pēdējie jaunievedumi neliela apjoma maksājumu tirgū.

ECBS un tās Statistikas komitejas ilgtermiņa pieeja datu vākšanai no bankām vērsta uz to, lai pēc iespējas standartizētu un integrētu esošos ECBS statistikas regulējumus dažās jomās un valstīs. Tam vajadzētu samazināt banku pārskatu sniegšanas slogu, veicināt arvien apjomīgāku un detalizētāku datu kopu apstrādes automatizāciju un uzlabot datu kvalitāti. Divas galvenās iniciatīvas šajā jomā ir Banku integrētās pārskatu sniegšanas vārdnīca (BIRD)^[82] un Eiropas Pārskatu sniegšanas regulējums (ERF). 2017. gadā ar AnaCredit un vērtspapīru turējumu statistikas prasību aprakstīšanu noslēdzās BIRD pilotprojekta posms (BIRD nodrošina bankām standarta definīcijas un transformācijas noteikumus, lai palīdzētu tām sniegt pārskatus attiecīgajām iestādēm). Tika uzsākts arī nākamais posms, lai iekļautu Eiropas Banku iestādes (EBI) finanšu pārskatu sniegšanas prasības. BIRD kā "sabiedrisks labums" darīts pieejams bankām un visām ieinteresētajām personām (piemēram, programmatūras izstrādātājiem, kuri izstrādā programmatūras paketes finanšu pārskatu sniegšanai), un tā izmantošana ir brīvprātīga. Attiecībā uz ERF, kas, kā paredzēts, laika gaitā integrēs pārskatu sniegšanu dažādās jomās un valstīs, 2017. gadā tika sākta izmaksu un guvumu analīzes sagatavošana, lai ciešā sadarbībā ar banku nozari un visām citām ieinteresētajām pusēm novērtētu tā ietekmi uz piedāvājuma pusi un pieprasījuma pusi.

ECBS Iestāžu un saistīto uzņēmumu datubāzu reģistra (RIAD) ietilpība palielināta, lai ietvertu AnaCredit projekta atbalstam nepieciešamo informāciju (t.i., informāciju par nefinanšu sabiedrībām) un lai nodrošinātu citu ECBS un Eiropas banku uzraudzības jomas lietotāju vajadzības. RIAD kā galvenā saikne starp esošajiem mikrodatu apkopojumiem (vērtspapīru turējumu statistikas datubāze (SHSDB), centralizētā vērtspapīru datubāze (CSDB) un AnaCredit) ļauj apkopot visu attiecīgo informāciju. Turklāt 2018. gada 1. ceturkšņa beigās tika pabeigta RIAD sistēmas pilnveide un paredzams, ka 2018. gada 2. ceturksnī tiks pabeigta atsevišķas ECB RIAD pamatnostādnes sagatavošana.

ECB Statistikas ģenerāldirektorāts 2017. gada jūnijā ieviesa jaunu organizatorisko struktūru, liekot pamatu sakārtotai mikrodatu sagatavošanai daudz plašākā mērogā nekā iepriekš un turpmākam progresam ceļā uz augstas kvalitātes makroekonomiskās statistikas sagatavošanu. Jaunizveidotā Datu integrācijas un pakalpojumu nodaļa kalpo kā datu integrācijas centrs un piedāvā vienotus datu pakalpojumus. Vēl viens svarīgs sasniegums patlaban ir ECB datu krātuve, kas palīdz lietotājiem sameklēt ECB datus, kas turēti vairākās lietojumprogrammās, un piekļūt tiem. Pašlaik tiek īstenoti vairāki pilotprojekti. Tie veicina dažādu darbības jomu sadarbību un to pētījumu savstarpējo salīdzināmību. Pilotprojektu galvenā uzmanība pievērsta tādām tēmām kā piekļuve datiem, banku identifikatori un datu kopumu kombinēšana, lai labāk analizētu banku finansējumu un aktīvus. Būtiskas pūles tiek veltītas tam, lai ieviestu starptautiskus datu standartus, mazinot pārskatu sniegšanas slogu un uzlabojot datu kvalitāti un konsekvenci.

ECB Valde 2017. gadā izveidoja jaunu Datu komiteju, kuras priekšsēdētājs ir atbalsta funkciju vadītājs. Komiteja apvieno vadītājus no dažādām datu lietotāju un datu sagatavotāju jomām, lai vadītu ECB datu vadības stratēģijas īstenošanu un koordinētu ECB darbības datu standartizācijas jomā. Aktīva Datu pārvaldnieku grupa, kurā ietilpst visu datu lietotāju un datu sagatavotāju jomu pārstāvji, sniedz ieguldījumu ar datu pārvaldību saistītu tēmu (piemēram, pamatdati un metadati un piekļuve datiem) izstrādē un saskaņošanā.

ECB 2017. gadā turpināja strādāt, lai nodrošinātu labāku tās statistikas pieejamību un padarītu to lietotājiem draudzīgāku. ECB statistika pieejama ar Statistisko datu noliktavas starpniecību, bet jauni euro zonas finansējuma un ieguldījumu dinamikas grafiskie attēli, banku uzraudzības dati un statistikas apraksti pievienoti ECB tīmekļa vietnē "Mūsu statistika". Lietotāji tagad var arī dalīties ar grafiskajiem attēliem, pievienojot tos tīmekļa vietnēs, blogos vai citos digitālos forumos. Šo statistisko datu apakšsadaļu var viegli aplūkot, izmantojot jebkuru ierīci, piemēram, personālo datoru, planšetdatoru, viedtālruni vai citu mobilo ierīci.

Ekonomiskie pētījumi

Augstas kvalitātes ekonomiskie pētījumi palīdz nodrošināt stabilus ECB politikas pamatus. 2017. gadā ECB veiktie pētījumi sniedza svaigu ieskatu daudzās būtiskās politikas problēmās. Turklāt triju jaunu pētniecības klasteru un divu pētniecības struktūru aktivitātes veicināja sadarbību visas Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) mērogā.^[83]

ECB pētniecības prioritātes

ECB pētniecības grupas 2017. gadā pievērsās skaidri definētam pētniecības prioritāšu kopumam. Viena no būtiskām tēmām bija nestandarta monetārās politikas transmisija negatīvu monetārās politikas procentu likmju vidē. Pētījumi akcentēja nestandarta pasākumu nozīmi nelabvēlīgu finanšu šoku ekonomisko seku neitralizēšanā, mazinot tirgus nenoteiktību un uzlabojot mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi banku finansējumam. Pētījumos, kas vērsti uz prognozēšanā un monetārās politikas analīzē izmantoto ECB daudzvalstu un euro zonas mēroga modeļu uzlabošanu, nozīmīga tēma bija arī nestandarta monetārā politika un tautsaimniecības finanšu un reālā sektora mijiedarbība. Pie svarīgām prioritātēm piederēja arī to faktoru identificēšana, kuri varētu palīdzēt izskaidrot zema inflācijas līmeņa saglabāšanos euro zonā, un pētījumi, kas vērsti uz institucionālo un politikas režīmu izveidi Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) nostiprināšanai.

Būtiskas pūles pētījumu jomā 2017. gadā tika veltītas arī makroprudenciālās uzraudzības politikai. Svarīgs solis šajā jomā bija t.s. 3D modeļa kalibrēšana, aptverot visas Vienotā uzraudzības mehānisma valstis. Modelis ietver trīs kredītsaistību neizpildes riska līmeņus (attiecībā uz bankām, nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām) un ir īpaši lietderīgs banku kapitāla pietiekamības novērtēšanai. Papildus tika izstrādāta modeļa versija, kas ietver nominālās neelastības aspektus, lai analizētu monetārās politikas un makroprudenciālās uzraudzības politikas mijiedarbību.

Eurosistēmas/ECBS pētniecības klasteri un struktūras

Lai turpmāk uzlabotu sadarbību starp ECBS pētniekiem, ECBS pētniecības nodaļu vadītāji 2017. gadā nolēma izveidot trīs jaunus pētniecības klasterus. Klasteru mērķis ir koordinēt pētniecības darbības augstas prioritātes pētniecības jomās regulāru darbsemināru un kopīgu pētniecības projektu veidā (sk. 2. shēmu). Gada laikā notika visu šo klasteru atklāšanas semināri, kuros piedalījās pētnieki no visas ECBS, kā arī ārējie eksperti.

Divas Eurosistēmas/ECBS pētniecības struktūras 2017. gadā panāca nozīmīgu progresu. Algu dinamikas pētniecības struktūra (ADS) noslēdza tās veiktā apsekojuma trešo posmu, aptverot vairāk nekā 25 000 uzņēmumu no 25 ES valstīm. Šajā trešajā posmā tika pētītas uzņēmumu izmaksu un cenu noteikšanas pārmaiņas un dažādo 2010.–2013. gadā īstenoto strukturālo reformu ietekme uz darba tirgus korekcijām. Viens no jaunā pētījuma svarīgākajiem konstatējumiem bija, ka būtiskākās darba tirgus reformas no krīzes smagi cietušajās valstīs patiešām veicinājušas darba tirgus korekcijas (sk. 33. att.).^[84]

Mājsaimniecību finanšu un patēriņa pētniecības struktūra (MFPPS) koordinē Mājsaimniecību finanšu un patēriņa apsekojuma sagatavošanu. Pēc šā apsekojuma otrā posma rezultātu publicēšanas 2016. gada beigās MFPPS pētījumi bijuši saistīti arī ar mājsaimniecību neviendabīguma lomu monetārās politikas transmisijā un finanšu stabilitātē. Piemēram, MFPPS pētnieki aplēsuši ECB pēdējā laikā īstenotās aktīvu iegādes programmas (AIP) ietekmi uz ienākumu un bagātības nevienlīdzību. Galvenais konstatējums ir, ka AIP pasākumi tikai nedaudz ietekmē bagātības nevienlīdzību, bet samazina ienākumu nevienlīdzību, mazinot bezdarbu mājsaimniecībās ar zemu ienākumu līmeni.

Konferences un publikācijas

Dialogs ar augstskolās un citās politiku noteicošajās institūcijās strādājošiem ekonomistiem kļuvis arvien svarīgāks, pieaugot ECB kompetencē esošo jautājumu sarežģītībai. Tāpēc ECB 2017. gadā organizējusi vairākus augsta līmeņa pētniecības pasākumus, t.sk. ECB centrālo banku darbībai veltīto forumu Sintrā un otro gadskārtējo pētniecības konferenci (GPK). Minētās konferences uzmanības lokā bija svarīgākās reālās tautsaimniecības norises, kas ir būtiskas monetārajai politikai, īpaši ieguldījumi un darba ražīgums.^[85] 2017. gada GPK pievērsās inovatīviem pētījumiem par tādiem jautājumiem kā, piemēram, inflācijas izmaksas, negatīvu procentu likmju sekas, saikne starp tautsaimniecības dalībnieku uzskatiem un tautsaimniecības stagnāciju un bagātības nevienlīdzība. Svarīgas konferences notika arī saistībā ar strukturālajām reformām euro zonā, makroprudenciālās uzraudzības politiku un centrālo banku komunikāciju.

Daudzu ECB pētījumu aktivitāšu rezultāts bija publikācijas zinātniskos žurnālos un pētījumu sērijās. 2017. gadā ECB Pētījumu sērijā kopumā tika publicēti 132 pētījumi. Turklāt vairāki analītiski pētījumi, kuru ievirze bija vairāk politiska, tika publicēti ECB Speciālo pētījumu sērijā, Statistikas pētījumu sērijā un Diskusiju materiālu sērijā. Šāds augstas kvalitātes pētījumu un analītisko darbu kopums veidoja pamatu plašākas auditorijas padziļinātai iepazīstināšanai ar ECB pētījumu secinājumiem – 2017. gadā ECB "Pētījumu Biļetenā" tika publicēts 12 rakstu.^[86]

Juridiskās darbības un pienākumi

ECB 2017. gadā piedalījās vairākās ES līmeņa tiesvedībās. ECB sniedza arī daudzus atzinumus, reaģējot uz Līguma prasību konsultēties ar ECB par katru ierosināto ES tiesību aktu vai nacionālā tiesību akta projektu, kurš ir ECB kompetencē, kā arī monitorējot monetārās finansēšanas un privileģētās piekļuves aizlieguma ievērošanu.

ECB piedalīšanās ES līmeņa tiesvedībās

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa (Vispārējā tiesa) 2017. gada janvārī noraidīja divu Francijas iestāžu (Nausicaa Anadyomène un Banque d’Escompte) prasību pret ECB par zaudējumu atlīdzināšanu lietā T-749/15. Abu iestāžu prasība par zaudējumu atlīdzināšanu bija saistīta ar diskontu, kas pēc Grieķijas valdības parāda daļējas pārstrukturēšanas 2012. gadā ietekmēja konkrētas Grieķijas valdības obligācijas, kuras bija iegādājušās minētās iestādes. Galvenās pret ECB izvirzītās prasības ietver apgalvojumus par šādu principu pārkāpumu: a) tiesiskā paļāvība un tiesiskā noteiktība, b) vienlīdzīga attieksme un nediskriminēšana un c) pareiza tiesvedības norise.

Ar savu lēmumu Vispārējā tiesa noraidīja prasību, tādējādi izslēdzot jebkādu ECB atbildību un apstiprinot jau iepriekš norādīto par fiziskajām personām, kuru turējumā ir Grieķijas parāda vērtspapīri (sk. lietu T-79/13, Accorinti and Others v ECB). Vispārējā tiesa lēma, ka ECB nav pienākuma atlīdzināt zaudējumus, kas, iespējams, radušies bankām, kuru turējumā ir Grieķijas parāda vērtspapīri, saistībā ar 2012. gadā veikto Grieķijas parāda pārstrukturēšanu. Pirmkārt, Vispārējā tiesa secināja, ka komercbankas nevar pamatoties uz tiesiskās paļāvības un tiesiskās noteiktības principa aizsardzību tādā jomā kā monetārā politika, kuras mērķis ietver pastāvīgas korekcijas, atspoguļojot ekonomisko apstākļu pārmaiņas. Vispārējā tiesa secināja, ka nevienu ECB rīcību vai paziņojumu nevar interpretēt kā tādu, kas iedrošinājis investorus iegādāties vai saglabāt Grieķijas parāda vērtspapīrus.

Vispārējā tiesa arī apstiprināja, ka vispārējais vienlīdzīgas attieksmes princips nav piemērojams, jo, no vienas puses, komercbankas, kuras iegādājās Grieķijas parāda vērtspapīrus peļņas nolūkā, un, no otras puses, ECB un nacionālās centrālās bankas (NCB), kuras rīkojās sabiedrības interesēs, neatradās salīdzināmā situācijā.

Vispārējā tiesa 2017. gada martā pieņēma lēmumu par Portugāles uzņēmuma (Comprojecto – Projectos e Construções, Lda.) un citu pušu prasību pret ECB lietā T-22/16 par rīcības trūkumu un vienlaikus par attiecīgā ECB lēmuma atcelšanu, kuru, kā tika apgalvots, ECB pieņēma automātiski līdz ar atteikšanos rīkoties. Prasītāji arī iesniedza prasību par to finansiālo zaudējumu atlīdzināšanu, kuri, kā apgalvots, radušies saistībā ar ECB atteikšanos rīkoties.

Prasītāji apgalvoja, ka tie nosūtījuši sūdzību ECB par kādu kredītiestādi un ECB atteikusies rīkoties, jo minētā vēstule nosūtīta atpakaļ sūtītājam.

Vispārējā tiesa šo prasību uzskatīja par acīmredzami nepieņemamu un tādu, kurai nav tiesiska pamata gan attiecībā uz prasības par rīcības trūkuma atzīšanu, gan prasību par lēmuma atcelšanu. Attiecībā uz pirmo pretenziju Vispārējā tiesa uzskatīja, ka prasība par rīcības trūkumu pieņemama tikai, ja pirms prasītāja vēršanās Vispārējā tiesā tikusi aicināta rīkoties atbildētāja Savienības iestāde. Tomēr prasītāji nevarēja sniegt pietiekamus pierādījumus, ka ECB patiesi saņēmusi sūdzību. Attiecībā uz prasību par lēmuma atcelšanu Vispārējā tiesa secināja, ka mēģinājums informēt ECB nav bijis sekmīgs, un tādējādi pasta pakalpojumu nodrošināto sūdzības nosūtīšanu atpakaļ prasītājiem nevar interpretēt kā ECB darbību, kas liecinātu, ka šī iestāde atteikusies rīkoties. Visbeidzot, tā kā ECB nav saņēmusi aicinājumu rīkoties, prasītāji nav pierādījuši šīs iestādes bezdarbību vai rīcības trūkumu, ko varētu uzskatīt par pamatu Savienības atbildībai. Tāpēc prasības par finansiālo zaudējumu atlīdzināšanu nosacījumi nav uzskatāmi par izpildītiem.

Vācijas Federālā konstitucionālā tiesa (Konstitucionālā tiesa) 2017. gada jūlijā apturēja tiesvedību saistībā ar vairākām konstitucionālajām sūdzībām, kas iesniegtas par paplašināto aktīvu iegādes programmu (AIP). Konstitucionālā tiesa nosūtīja jautājumus Eiropas Savienības Tiesai (Tiesa) un pieprasīja piemērot paātrinātu procedūru.

Tiesa noraidīja prasību par paātrinātas procedūras piemērošanu. ECB 2017. gada novembrī iesniedza savus novērojumus rakstiski. Mutiskās uzklausīšanas datums vēl nav noteikts. Pamatojoties uz Tiesas atbildi uz nosūtītajiem jautājumiem, Konstitucionālā tiesa, ņemot vērā Tiesas interpretāciju, lems par "Valsts sektora aktīvu iegādes programmas" (VSAIP) atbilstību Vācijas konstitūcijai (Pamatlikumam).

ECB atzinumi un prasību neizpildes gadījumi

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu ar ECB jākonsultējas par katru ECB kompetencē esošu ierosināto ES tiesību aktu vai nacionālā tiesību akta projektu.^[87] Visi ECB atzinumi tiek publicēti ECB interneta vietnē. ECB atzinumi par ierosinātajiem ES tiesību aktiem tiek publicēti arī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

ECB 2017. gadā pieņēma septiņus atzinumus par ierosinātajiem ES tiesību aktiem un 47 atzinumus par nacionālo tiesību aktu projektiem, kuri ir ECB kompetencē.

ES līmenī vissvarīgākie ECB pieņemtie atzinumi^[88] bija saistīti ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru Regulu (ES) Nr. 1095/2010 un Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza attiecībā uz centrālo darījuma partneru atļauju piešķiršanā iesaistītajām procedūrām un iestādēm un trešo valstu centrālo darījuma partneru atzīšanas prasībām (CON/2017/39), grozījumiem kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību kapitāla prasību Savienības regulējumā (CON/2017/46), pārmaiņām Savienības krīzes pārvaldības regulējumā (CON/2017/47), priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko Direktīvu 2014/59/ES groza attiecībā uz nenodrošinātu parāda instrumentu prioritāti maksātnespējas hierarhijā (CON/2017/6), un priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par centrālo darījuma partneru atveseļošanas un noregulējuma režīmu un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1095/2010, (ES) Nr. 648/2012 un (ES) 2015/2365 (CON/2017/38).

Vairākas valsts iestādes konsultējās par skaidrās naudas maksājumu ierobežojumiem, pārsniedzot konkrētu slieksni^[89], un par kritisku infrastruktūru regulējumu un identifikāciju^[90].

ECB pieņēma atzinumus attiecībā uz NCB, t.sk. par jaunu uzdevumu uzticēšanu NCB^[91], NCB dalību Starptautiskā Valūtas fonda programmās^[92], NCB finansiālo neatkarību^[93], NCB darbības revīziju^[94], NCB pamatstatūtu grozījumiem attiecībā uz direktoru skaitu tās padomē^[95], grozījumiem NCB lēmumu pieņemšanas regulējumā^[96], NCB iespējamo atbildību saistībā ar nodarītajiem zaudējumiem, īstenojot uzraudzības pilnvaras attiecībā uz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem^[97], NCB lēmumiem Vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros piemērojamo procedūru^[98], NCB pārraudzības funkciju attiecībā uz maksājumu sistēmām, maksājumu shēmām, vērtspapīru depozitārijiem un klīringa un norēķinu sistēmām^[99], NCB darbinieku darba samaksas un pensijas noteikumiem^[100], veidu, kā NCB veic starpbanku klīringu un norēķinus^[101], euro banknošu izgatavošanas īpaša nolūka uzņēmuma īpašumtiesībām^[102], ieskaita tiesību nepiemērošanu attiecībā uz prasībām, kas iesniegtas NCB kā nodrošinājums^[103], NCB lēmējinstitūciju neatkarību attiecībā uz finanšu stabilitātes jautājumiem^[104], papildu pilnvaru piešķiršanu NCB piemērot sankcijas iestādēm, kuras nepilda maksājumu bilances statistiskas pārskatu sniegšanas prasības^[105], NCB dotācijām nacionālajam izpētes, tehnoloģijas un attīstības fondam^[106] un ārpus euro zonas esošo valstu NCB makroprudenciālās uzraudzības instrumentiem^[107] un monetārās politikas īstenošanu^[108].

ECB pieņēma atzinumus par dažādiem finanšu iestāžu darbības aspektiem, t.sk. par valsts uzraudzības režīma caurredzamības un kvalitātes uzlabojumiem^[109], ārvalstu valūtā denominētu vai ar ārvalstu valūtu saistītu kredītu pārstrukturēšanu^[110], atbalstu mājokļa kredītu ņēmējiem sarežģītā finanšu situācijā^[111], ārkārtas valsts atbalsta sniegšanu banku sektoram^[112], minimālā finansējuma prasību noteikšanu^[113], hipotēku kredītu amortizācijas prasībām^[114], makroprudenciālajiem pasākumiem sistēmisko risku ierobežošanai saistībā ar nekustamo īpašumu kreditēšanu^[115], stingrāku ierobežojumu noteikšanu attiecībā uz aizdevumu izsniegšanu saistītām personām^[116], centrālajiem kredītu reģistriem un bankas kontu reģistru^[117], kredītu datu sniegšanu^[118], maksājumu sistēmu autorizāciju^[119], nodrošināto obligāciju juridisko regulējumu^[120], banku nodibinājumu rezerves fondiem^[121], jaunas norēķinu iestāžu kategorijas izveidi^[122], jaunas augstākas prioritātes nepreferenciālu parāda instrumentu kategorijas izveidi kredītiestāžu maksātnespējas hierarhijā^[123] un ar debeta atšķirībām saistītajiem atliktā nodokļa aktīviem^[124].

Turklāt ECB sniedza atzinumus par kvalificēta banku kredīta turētājiem piešķirtajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.^[125]

Tika konstatēti divi gadījumi, kad netika ievērota prasība konsultēties ar ECB par ierosinātajiem ES tiesību aktiem; viens no šiem gadījumiem tika uzskatīts par skaidru un nopietnu. Eiropas Komisija nekonsultējās ar ECB saistībā ar deleģēto Regulu par Vienotās noregulējuma valdes administratīvo izdevumu segšanai paredzēto iemaksu galīgo sistēmu. Tā kā šis tiesību akts nosaka ECB juridiskus pienākumus, ECB uzskata to par skaidru un nopietnu konsultēšanās ar ECB prasības neizpildes gadījumu.

Tika konstatēti pieci gadījumi, kad netika ievērota prasība konsultēties ar ECB par nacionālo tiesību aktu projektiem; visi šie gadījumi tika uzskatīti par skaidriem un nopietniem.^[126]

Itālijas Ekonomikas un finanšu ministrija konsultējās ar ECB saistībā ar dekrētlikumu par steidzamiem finanšu noteikumiem, iniciatīvām teritoriālo iestāžu interesēs, turpmākām intervencēm attiecībā uz seismisko procesu skartajiem reģioniem un attīstības pasākumiem un īpaši par obligāto noapaļošanu, veicot euro denominētus skaidrās naudas maksājumus. Tomēr ECB netika dots pietiekami daudz laika tiesību akta projekta nosacījumu analīzei un atzinuma sniegšanai pirms dekrētlikuma pieņemšanas.

Spānijas valsts sekretāre ekonomikas un uzņēmējdarbības atbalsta jautājumos konsultējās ar ECB, lūdzot to sniegt atzinumu saistībā ar karalisko dekrētlikumu par steidzamiem finanšu pasākumiem, kas izveido jaunu banku parādu kategoriju. Tomēr ECB netika dots pietiekami daudz laika tiesību akta projekta nosacījumu analīzei un atzinuma sniegšanai pirms karaliskā dekrētlikuma pieņemšanas.

Horvātijas institūcijas nekonsultējās ar ECB saistībā ar likumu par tādu aizdevumu līgumu ar starptautisku elementu spēkā neesamību, kuri noslēgti Horvātijas Republikā ar nelicencētu kreditoru.

Visbeidzot, Nīderlandes valdība nekonsultējās ar ECB saistībā ar likumu, kas regulē ierēdņu tiesisko stāvokli un kam ir iespējama ietekme uz centrālās bankas neatkarību.

Nīderlandes, Spānijas un Horvātijas konsultēšanās ar ECB neizpildes gadījumi tika uzskatīti par skaidriem un nopietniem, un Itālijas konsultēšanās ar ECB neizpildes gadījums tika uzskatīts par skaidru un nopietnu, kā arī atkārtotu nekonsultēšanās gadījumu.

Monetārās finansēšanas un privileģētās piekļuves aizlieguma ievērošana

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 271. panta d) punktu ECB uzticēts uzdevums veikt monitoringu, kā ES nacionālās centrālās bankas (NCB) un ECB ievēro Līguma 123. un 124. pantā un Padomes Regulās (EK) Nr. 3603/93 un Nr. 3604/93 noteiktos aizliegumus. 123. pants aizliedz ECB un NCB nodrošināt norēķinu konta pārsnieguma iespējas vai jebkāda cita veida kredīta iespējas valdībām un ES institūcijām vai struktūrām, kā arī iegādāties šo institūciju emitētus parāda instrumentus sākotnējā tirgū. 124. pants aizliedz jebkuru pasākumu (ja vien tā pamatā nav prudenciālu apsvērumu), kas nodrošina valdībām un ES institūcijām vai struktūrām privileģētu piekļuvi finanšu iestādēm. Vienlaikus ar ECB Padomi minēto nosacījumu ievērošanu dalībvalstīs uzrauga Eiropas Komisija.

ECB uzrauga arī ES valstu centrālo banku veiktās tādu parāda instrumentu iegādes otrreizējā tirgū, kurus izlaiž iekšzemes valsts sektors, citu dalībvalstu valsts sektors un ES institūcijas un struktūras. Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 3603/93  apsvērumu daļu valsts sektora parāda instrumentu iegādi otrreizējā tirgū nedrīkst izmantot Līguma 123. pantā noteiktā mērķa apiešanai. Šādas iegādes nedrīkst kļūt par valsts sektora netiešas monetārās finansēšanas veidu.

2017. gadā veiktais monitorings apstiprina, ka Līguma 123. un 124. panta un saistīto Padomes Regulu noteikumi kopumā tikuši ievēroti.

Monitoringa rezultāti atklāja, ka vairākumā ES NCB 2017. gadā bija noteikta atlīdzības par valsts sektora noguldījumiem politika, kas pilnībā ievēroja atlīdzības maksimālās robežas. Tomēr dažām NCB jānodrošina, lai atlīdzības par valsts sektora noguldījumiem procentu likme nepārsniegtu maksimālo robežu, pat ja tā ir negatīva.

Pagājušā gada ECB gada pārskatā bija konstatēts, ka Magyar Nemzeti Bank veiktā aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības MARK Zrt. dibināšana un finansēšana uzskatāma par monetārās finansēšanas aizlieguma pārkāpumu, kas jānovērš. Magyar Nemzeti Bank 2017. gadā veikusi korekcijas, un tā vairs nav MARK Zrt. īpašniece un to nekontrolē. Tomēr, ņemot vērā to, ka finanšu darījums pašlaik vēl nav pilnībā pabeigts, koriģējošais process nav uzskatāms par pabeigtu un lietu nav iespējams oficiāli slēgt.

Saistībā ar ECB gada pārskatos, sākot ar 2014. gadu, paustajām bažām ECB turpinājusi monitorēt vairākas Magyar Nemzeti Bank 2014. un 2015. gadā uzsāktās programmas. Šīs programmas nav saistītas ar monetāro politiku un potenciāli ir pretrunā ar monetārās finansēšanas aizliegumu, jo varēja uzskatīt, ka Magyar Nemzeti Bank pārņem valsts uzdevumus vai citādā veidā piešķir valstij finansiālus guvumus. Šīs programmas ietver finanšu pratības veicināšanas programmu, izmantojot nodibinājumu tīklu, kā arī Ungārijas Finanšu uzraudzības iestādes bijušo darbinieku pārcelšanu uz valsts centrālo banku un Ungārijas mākslas darbu un kultūras vērtību iegādes programmu. Magyar Nemzeti Bank 2017. gadā veikusi vairākus pasākumus, lai ECB bažas mazinātu. Tomēr, ņemot vērā šo programmu lielo skaitu, mērogu un apjomu, ECB turpinās rūpīgi monitorēt šo darbību atbilstību monetārās finansēšanas un privileģētās piekļuves aizlieguma prasībai. Turklāt ECB turpinās monitorēt arī Magyar Nemzeti Bank līdzdalību Budapeštas Biržā, jo Magyar Nemzeti Bank veikto Budapeštas Biržas kontrolpaketes iegādi 2015. gada novembrī joprojām var uzskatīt par iemeslu bažām saistībā ar monetāro finansēšanu.

Bank Ceannais na hÉireann/Central Bank of Ireland 2017. gadā veiktā ar IBRC saistīto aktīvu samazināšana, galvenokārt pārdodot ilgtermiņa mainīgas procentu likmes parādzīmes, ir nozīmīgs solis šo aktīvu nepieciešamās pilnīgās realizēšanas virzienā. Pastāvošās nopietnās bažas saistībā ar monetāro finansēšanu varētu tālāk mazināt vērienīgāks plānotās pārdošanas laika plāns.

Starptautiskā un Eiropas līmeņa sadarbība

Eiropas attiecības

ECB 2017. gadā uzturēja ciešu dialogu ar Eiropas forumiem un institūcijām, t.sk. ar Eiropadomi, ECOFIN, Eurogrupu, Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju. Banku savienības izveides pabeigšana, Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) padziļināšana plašākā mērogā un ar ekonomiskās konverģences nostiprināšanu euro zonā saistītie jautājumi bija daži no tiem, kas noteica darba kārtību Eurogrupas un ECOFIN sanāksmēs, kurās piedalījās ECB prezidents un citi ECB Valdes locekļi.

Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības padziļināšana

2017. gadā plašākā mērogā notika turpmākas diskusijas par EMS stiprināšanu un Eiropas integrācijas procesa virzību.

ECB piedalījās dažādās diskusijās par ekonomiskās un fiskālās pārvaldības sistēmas nostiprināšanu. Šo diskusiju kontekstā ECB regulāri uzsvēra nepieciešamību laika gaitā un visās dalībvalstīs konsekventi piemērot Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumus un makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūru. Šajā ziņā līdz šim sasniegtais progress nav bijis pietiekami apmierinošs.

Budžeta noteikumu pilnīga īstenošana un efektīvāka ekonomiskās politikas koordinācija ir priekšnoteikums nepieciešamās dalībvalstu uzticēšanās veidošanai, lai turpinātu EMS padziļināšanu.

Runājot par Eiropas finanšu integrāciju, tika veikti vairāki pasākumi banku savienības izveides procesa virzīšanai. ECB veica visaptverošu pasākumu, lai bankām radītu vienlīdzīgus darbības nosacījumus, turpinot Kapitāla prasību direktīvā un Kapitāla pietiekamības regulā paredzēto valstu izvēles iespēju un rīcības brīvības piemērošanas saskaņošanu euro zonas valstīs. Kā uzraudzības iestāde ECB veica arī turpmākus pasākumus, lai, saskaņojot uzraudzības praksi euro zonā, radītu vienlīdzīgus darbības nosacījumus. ECB, piemēram, sagatavoja norādījumus bankām ienākumus nenesošo kredītu problēmas risināšanai visā banku savienībā.

Vienlaikus ES forumos turpinājās Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas izveides un kopīga Vienotā noregulējuma fonda atbalsta nodrošināšanas tehniskais darbs, kuram joprojām tika pausts atbalsts Eiropas Komisijas 2017. gada oktobra paziņojumā par banku savienības izveides pabeigšanu.

Papildus uzraudzības iestādes funkcijām ECB piedalījās arī līguma par kredītiestāžu kreditoru hierarhiju, kurā noteikta nenodrošinātu parāda instrumentu prioritāte maksātnespējas procesā (kreditoru hierarhija), un regulas projekta par pārejas kārtību pakāpeniskai jauna starptautiskā grāmatvedības standarta (9. SFPS) ieviešanai sagatavošanā, ņemot vērā tā ietekmi uz pašu kapitāla prasībām.

Eiropas kapitāla tirgu savienība (KTS) kopā ar banku savienību varētu veicināt finanšu integrāciju (pamatojoties uz pašu kapitālu), tādējādi vairojot EMS spēju pretoties šokiem. Tāpēc tika sagatavots KTS vidusposma pārskats un pieņemtas vairākas regulas, t.sk. noteikumi par vērtspapīrošanu un Regula par Eiropas riska kapitāla fondiem.

Demokrātiskas pārskatatbildības īstenošana

Ratificējot ES līgumus, ES dalībvalstis piešķīra ECB neatkarību ar skaidri noteiktu uzdevumu nodrošināt cenu stabilitāti. Pārskatatbildība ir šādas neatkarības nepieciešama sastāvdaļa. Neatkarība nodrošina, ka ECB var darboties atbilstoši savām demokrātiskajām pilnvarām un ir pasargāta no jebkāda veida politiskās ietekmes vai tuvredzīgu interešu radīta spiediena. No otras puses, pārskatatbildība nodrošina, ka neatkarība nerada patvaļību un pilnvaras tiek īstenotas.

Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteikts, ka ECB ir pienākums, pirmkārt, sniegt pārskatus Eiropas Parlamentam – institūcijai, ko veido ES iedzīvotāju ievēlēti pārstāvji. ECB prezidents 2017. gadā piedalījās četrās regulārajās Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas sanāksmēs.^[127] Šajās sanāksmēs Eiropas Parlamenta deputāti īpašu uzmanību pievērsa ECB monetārajai politikai (īpaši nestandarta pasākumiem), EMS un ES nākotnei, kā arī finanšu sektora politikai. Tika pārrunāti arī jautājumi par tautsaimniecības perspektīvas ārējiem riskiem, t.sk. politiskās nenoteiktības ietekmi uz to.

ECB nodrošina pārskatu sniegšanas pienākuma izpildi, arī sagatavojot regulārus pārskatus un sniedzot atbildes uz Eiropas Parlamenta deputātu rakstiskajiem jautājumiem. ECB prezidents 2017. gadā saņēma 53 vēstules ar šādiem jautājumiem, un atbildes uz tiem publicētas ECB interneta vietnē.^[128] Viņš atbildēja uz kopumā 138 rakstiski vai mutiski (sanāksmēs) Eiropas Parlamenta deputātu uzdotajiem jautājumiem, atspoguļojot ECB augstos pārskatatbildības un caurredzamības standartus. Vairākums jautājumu bija saistīti ar ECB nestandarta monetārās politikas pasākumu īstenošanu, makroekonomisko korekciju programmām un TARGET2 atlikumu dinamiku.

ECB ir arī pienākums sniegt pārskatus par savām banku uzraudzības darbībām gan Eiropas Parlamentam, gan ES Padomei.^[129] Sīkāka informācija pieejama ECB 2017. gada pārskatā par uzraudzības darbību.

Starptautiskās attiecības

G20

Tā kā pasaules ekonomiskā atveseļošanās nostiprinājās, Vācijas G20 prezidentūras laikā uzmanība tika pievērsta tautsaimniecības noturības veicināšanai un agrāko apņemšanos īstenošanai. Konkrētāk, G20 valstu finanšu ministri un centrālo banku prezidenti vēlreiz apstiprināja savas agrākās apņemšanās saistībā ar valūtas kursu, un G20 valstu vadītāji informēja par nodomu turpināt cīņu pret protekcionismu. G20 valstu vadītāji centās arī monitorēt politiku efektivitāti, lai, izmantojot trīspusēju pieeju un saglabājot uzsvaru uz strukturālajām reformām, kuru nozīme tautsaimniecības perspektīvas uzlabošanā vidējā termiņā joprojām ir būtiska, veicinātu spēcīgu, ilgtspējīgu, ietverošu un sabalansētu izaugsmi. Līdzīgi turpinājās tiesiskā regulējuma izstrādes pabeigšana un īstenošana, t.sk. centieni veicināt paralēlā banku sektora noturību un monitorēt finanšu regulējuma reformu ietekmi. G20 valstis panākušas progresu arī saistībā ar starptautisko sadarbību nodokļu jomā un finanšu caurredzamību. Turklāt tās atkārtoti paudušas apņemšanos uzlabot starptautisko finanšu arhitektūru un pasaules finanšu drošības tīklu. G20 valstis un citas starptautiskās institūcijas, piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, pievērsušas pastiprinātu uzmanību arī starptautisko kapitāla plūsmu regulēšanas sistēmas uzlabošanai. Visbeidzot, G20 valstis nākušas klajā ar iniciatīvu "Līgums ar Āfriku", lai piesaistītu privātā sektora ieguldījumus visā Āfrikas kontinentā.

Ar SVF un starptautisko finanšu arhitektūru saistītie politikas jautājumi

ECB turpināja aktīvi piedalīties SVF un citos forumos notikušajās diskusijās par starptautisko monetāro un finanšu sistēmu, tādējādi veicinot vienotu Eiropas perspektīvu no centrālās bankas skatpunkta.

Lai stiprinātu pasaules finanšu drošības tīklu (PFDT), attīstītas vairākas iniciatīvas. Pārskatot aizdevumu instrumentu kopumu, SVF ieviesa jaunu politikas koordinēšanas instrumentu, kas ļauj valstīm informēt par apņemšanos īstenot ekonomisko reformu un piesaistīt finansējumu no citiem avotiem. SVF Valde apstiprināja jaunus principus un kārtību sadarbībai starp SVF un reģionālajiem finansēšanas mehānismiem (RFM), atspoguļojot to pieaugošo nozīmi PFDT.

SVF 2017. gadā uzsāktā pirmā euro zonas Finanšu sektora novērtēšanas programma (FSNP) ir svarīgs solis ceļā uz finanšu sektora uzraudzības nodrošināšanu. Visaptverošais pasākums, kurā iesaistījušās vairākas Eiropas institūcijas, t.sk. ECB (centrālās bankas un uzraudzības funkciju jomā), dalībvalstu līmenī sniegs informāciju un tādējādi veicinās FSNP pasākumu īstenošanu.

Kas attiecas uz SVF kvotām un pārvaldību, 2017. gadā turpinājās kvotu 15. vispārējās pārskatīšanas darbs. Joprojām svarīgi ir tas, lai starptautiskās monetārās sistēmas centrā būtu spēcīgs SVF, kura darbība balstās uz kvotām un kuram ir pietiekami daudz resursu.

Starptautiskā centrālo banku sadarbība

ECB atbilstoši savai nozīmīgajai lomai pasaules tautsaimniecībā un arī kā Eiropas institūcija pastiprināja sadarbību ar ārpus ES esošo valstu centrālajām bankām.

Divos gadījumos Eurosistēma organizēja augsta līmeņa sanāksmes ar Vidusjūras reģiona un Persijas līča reģiona valstu centrālajām bankām. Runājot par divpusējo sadarbību, ECB pastiprināja sadarbību ar Dienvidāfrikas Rezervju banku, savukārt ar G20 jauno tirgus ekonomikas valstu centrālajām bankām, kuras ar ECB parakstījušas Saprašanās memorandu, tika dibināti augsta līmeņa sakari un izvērstas ekspertu diskusijas. Visbeidzot, ECB turpināja ģeogrāfiski paplašināt sadarbību, īpaši Latīņamerikā, Āzijā un Āfrikā.

ECB kā ES institūcija galvenokārt reģionālo semināru ietvaros ciešā sadarbībā ar ES valstu centrālajām bankām turpināja sadarboties ar to valstu centrālajām bankām, kuras plāno pievienoties ES. Visbeidzot, ECB joprojām īstenoja ciešu sadarbību arī ar ES valstu centrālajām bankām sadarbības aktivitāšu ar ārpus ES esošo valstu centrālajām bankām pārvaldības jomā. Padome un Ģenerālpadome 2017. gadā apstiprināja dokumentu "Starptautiskā centrālo banku sadarbība: ECBS labākā prakse".^[130] Dokumentā izklāstīts starptautiskās centrālo banku ekspertu un vadības līmeņa sadarbības pamatojums, principi un kārtība.

Ārējā komunikācija

Komunikācija ECB politikas pamatā

Atzīstot arvien pieaugošo komunikācijas lomu politikas efektivitātes, pārskatatbildības un centrālo banku reputācijas nodrošināšanā, ECB 2017. gada novembrī organizēja savu pirmo ECB Centrālo banku komunikācijas konferenci. Tā pulcēja centrālo banku, politisko aprindu, plašsaziņas līdzekļu, finanšu tirgu un akadēmisko aprindu pārstāvjus, lai pārrunātu galvenās tēmas saistībā ar centrālo banku komunikāciju šodien: kā izmantot komunikāciju politikas efektivitātes un reputācijas nodrošināšanā; kā pastiprināt caurredzamību centrālo banku pārskatatbildības nodrošināšanai; un kā plašākai sabiedrībai sniegt saprotamus vēstījumus, lai atjaunotu uzticēšanos un vairotu sabiedrības atbalstu centrālās bankas neatkarībai.

Konferencē ECB guva virkni būtisku atziņu. Pirmkārt, komunikācija nevar aizstāt labu politiku. Otrkārt, komunikācija kā noteikts monetārās politikas instruments, piemēram, perspektīvas norādes, izrādījusies efektīva un veiksmīga un būs daļa no ECB instrumentu kopuma. Treškārt, centrālajām bankām jāiesaistās patiesā divvirzienu komunikācijā, lai pārliecinātos, ka pašas nav izveidojušas "telpu atbalsīm". Ceturtkārt, centrālajām bankām jāiziet no savas komforta zonas, kurā ietilpst tirgi, eksperti un specializētie mediji, un jaunos veidos jāpiesaista jaunas auditorijas. Lai atgūtu cilvēku uzticēšanos, centrālajām bankām jāpastiprina centieni skaidrot savu darbību un to, kā tā galu galā veicina sabiedrisko labumu. Šie galvenie secinājumi lielākoties atspoguļoti jau tajā, ko ECB dara komunikācijas pasākumu jomā; par to liecina vairākas svarīgas 2017. gadā īstenotas iniciatīvas. ECB centieni galvenokārt vērsti uz komunikācijas ar ārējiem un iekšējiem partneriem veicināšanu gan tieša kontakta, gan elektroniskā veidā.

Informatīvās darbības izvēršana

ECB 2017. gadā guvusi lielus panākumus informatīvās darbības izvēršanas jomā, īpaši oktobrī – atverot ECB Apmeklētāju centru. Jaunās telpas, kas atrodas ECB galvenajā ēkā Frankfurtē, tika radītas un izveidotas divu gadu laikā un dod iespēju iedzīvotājiem Eiropā un ārpus tās robežām uzzināt ko vairāk par ECB, tās uzdevumiem un misiju.

Apmeklētāju centra plānojuma pamatā ir četras galvenās sekcijas, kuru vienojošā tēma ir euro. "Saglabā" sekcijā aplūkots tas, kā ECB saglabā cenu stabilitāti. "Aizsargā" sekcijā aplūkota ECB loma finanšu stabilitātes veicināšanā un banku uzraudzībā. "Savieno" sekcija iepazīstina ar ECB uzdevumiem maksājumu sistēmu attīstībā un euro banknošu piegādē. "Sasniedz" sekcija piedāvā Eiropas perspektīvu plašākā kontekstā, akcentējot Eiropas sasniegumus. Apmeklētāju centrā paredzēta praktiska mācību pieredze, piedāvājot arī materiālas lietas, spēles, video un Padomes sanāksmju zāles imitāciju. Gaidāms, ka apmeklētāju centrs no 2018. gada uzņems 40 000 apmeklētāju gadā, trīskāršojot ECB apmeklētāju grupu uzņemšanas kapacitāti. ECB 2017. gadā Frankfurtē uzņēma 811 apmeklētāju grupu, piesaistot vairāk nekā 22 700 ārvalstu viesu no 42 valstīm. Šie apmeklējumi parasti ietvēra auditorijas konkrētajām interesēm pielāgotas lekcijas, piedāvājot plašas patiesas iesaistes un dialoga iespējas.

ECB arī turpināja īstenot centienus iesaistīt jauniešus, uzsākot savus pirmos divus ECB jauniešu dialogus (Lisabonā un Dublinā) kā jaunu interaktīvu formātu, kas ļauj studentiem uzdot jautājumus tieši ECB prezidentam. Videokonkurss "Euro Video Challenge", kura ietvaros ECB sniedz Eiropas jauniešiem uzdevumu radīt īsu un saistošu filmu, skaidrojot ar ECB darbību saistītas ekonomikas tēmas, ir vēl viens inovatīvs veids, kā veidot dialogu ar jauniešiem. Šie jaunie veidi, kā izvērst informatīvu darbību, piemēram, 2017. gadā septīto reizi organizējot Euro paaudzes skolēnu balvas izcīņas konkursu un aicinot bērnus vecumā no astoņiem līdz 12 gadiem piedalīties Vācijā populārā bērnu TV šova Die Sendung mit der Maus atvērto durvju dienā, papildina esošos centienus.

Tāpat ECB turpināja veltīt pūles, lai tiešsaistē un sociālajos plašsaziņas līdzekļos tieši veidotu dialogu ar visu vecumu cilvēkiem ar dažādu izglītības līmeni un dažādām profesionālajām un personiskajām interesēm. ECB interneta vietni ar vairāk nekā 137 000 tīmekļa lapām 2017. gadā apmeklēja aptuveni 18 milj. apmeklētāju no visas pasaules. Sadaļa "Noderīga informācija" ir viena no populārākajām vietnes sadaļām. Tā sniedz atbildes uz jautājumiem par sarežģītiem centrālās bankas politikas jautājumiem, piemēram, "Kāpēc procentu likmes ir zemas?", "Kā darbojas kvantitatīvu atvieglojumu pasākumi?" vai "Kas ir INA?", un dara tos pieejamus visām auditorijām 24 valodās. Sociālajos plašsaziņas līdzekļos ECB Twitter konts 2017. gadā piesaistījis vairāk nekā 400 000 sekotāju, LinkedIn reģistrējušies vairāk nekā 50 000 ECB konta sekotāju un bankas YouTube kontam ir 16 000 sekotāju.

ECB 2017. gada martā saņēma Eiropas Ombuda Balvu par labu pārvaldību kategorijā "Ekselence komunikācijā", tādējādi atzīstot tās inovatīvo pieeju komunikācijai, izmantojot gan savu interneta vietni un multivides formātus, gan izvēršot informatīvo darbību. Nepārprotama uzmanība tika pievērsta tās centieniem izgaismot ECB darbību iedzīvotājiem un palīdzēt tiem saprast ECB pienākumus un lomu, kā arī kopumā būt par "labas valsts pārvaldes, pakalpojumu kultūras un apņemšanās redzamā un tiešā veidā pozitīvi ietekmēt ES iedzīvotāju dzīves" paraugu.

Institucionālā un korporatīvā pārvaldība

2017. gadā ECB lēmējinstitūcijas (Padome, Valde un Ģenerālpadome) turpināja pārvaldīt Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS) saskaņā ar to attiecīgajiem Līgumā par Eiropas Savienību un Līgumā par Eiropas Savienības darbību, ECBS un ECB Statūtos un attiecīgajā Reglamentā noteiktajiem pienākumiem. ECB prezidents un viceprezidents rīkoja regulāras preses konferences, lai informētu par Padomes astoņu monetārajai politikai veltīto sanāksmju rezultātiem 2017. gadā. Pārskati par šīm sanāksmēm un citi Padomes lēmumi visu gadu tika publicēti ECB interneta vietnē.

Valde 2017. gada janvārī atzīmēja savu 1 000. sanāksmi, turpinot pildīt monetārās politikas īstenošanas pienākumus saskaņā ar Padomes lēmumiem un vadīt ECB ikdienas darbu. Tallinā tika organizēta Padomes gadskārtējā izbraukuma sanāksme – pirmo reizi šāda sanāksme tika organizēta Baltijas reģionā. Padomes izbraukuma sanāksmes piedāvā tās locekļiem iespēju pārliecināties par euro zonas bagātību un dažādību, vienlaikus ļaujot Eiropas iedzīvotājiem uzzināt vairāk par ECB un tās uzdevumiem. Padome turpināja apspriest ECBS svarīgus jautājumus, t.sk. finanšu ekosistēmas noturībai pret kiberuzbrukumiem veltītajā seminārā. Lai nodrošinātu ECB monetārās politikas un citu uzdevumu nošķiršanu no tai Padomes Regulā (ES) Nr. 1024/2013 ECB noteiktajiem uzraudzības pienākumiem, tiek organizētas atsevišķas uzraudzības jautājumiem veltītas Padomes sanāksmes. Sīkāka informācija par ECB uzraudzības funkciju un tās uzraudzības institūciju – Uzraudzības valdi – pieejama ECB banku uzraudzības interneta vietnē un ECB 2017. gada pārskatā par uzraudzības darbību.

Eurosistēmas/ECBS komitejas turpināja sniegt palīdzību ECB lēmējinstitūcijām to uzdevumu veikšanā, darbojoties Eurosistēmas sastāvā, ECBS sastāvā vai Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) sastāvā (t.i., pa vienam loceklim no katras dalībvalsts centrālās bankas un nacionālās kompetentās iestādes (NKI)), izskatot uzraudzības jautājumus.

ECB pārvaldības struktūra ietver divas augsta līmeņa komitejas – Audita komiteju un Ētikas komiteju, kā arī citus ārējās un iekšējās kontroles līmeņus. To atbalsta mūsdienīgi ētikas noteikumi, izmeklēšanas struktūra krāpšanas apkarošanai un caurredzamības režīms.

Integritātei, atvērtībai un labai pārvaldībai ir būtiska nozīme, lai saglabātu iesaistīto pušu un sabiedrības kopumā uzticēšanos. Atbilstības un pārvaldības birojs ir tieši pakļauts ECB prezidentam un palīdz Valdei aizsargāt ECB integritāti un reputāciju, paaugstinot uzvedības ētikas standartus.

Lai uzsvērtu atbilstoša ētikas kodeksa nozīmi, Valde 2017. gadā ieviesa visiem ECB darbiniekiem obligātus ētikas un integritātes mācību kursus. Padome Eurosistēmas un VUM līmenī 2017. gadā izveidoja Ētikas un atbilstības koordinatoru darba grupu, lai ieviestu vienotos minimālos ētikas standartus un veicinātu informācijas apmaiņu un sadarbību starp ECB, NCB un NKI.

Savas apņēmības nodrošināt atvērtību un atbildību ietvaros ECB uztur regulārus augsta līmeņa dialogus ar banku nozari, institucionālajiem investoriem un nefinanšu uzņēmējdarbības sektoru, lai no ekspertiem gūtu mērķorientētu atgriezenisko saiti cikliskuma, strukturālo, finanšu un reālās tautsaimniecības jautājumos. Šos dialogus papildina regulāri kontakti un mijiedarbība ar politikas veidotājiem, akadēmisko aprindu pārstāvjiem, pārstāvju apvienībām un pilsonisko sabiedrību, kas plašākā sabiedriskā kontekstā sniedz būtisku ieguldījumu un informāciju par tautsaimniecības un finanšu tirgu dinamiku. Līdzīgi ECB kontaktējas ar daudzām iesaistītajām pusēm arī tehniskā līmenī.

Kontakti ar ārējiem partneriem tiek uzturēti labi iedibinātu un atklātu struktūru ietvaros, kas garantē pietiekamu caurredzamības un vienādas pieejas līmeni.

Savas apņēmības nodrošināt caurredzamību ietvaros ECB arī publicē visu Valdes locekļu un Uzraudzības valdes priekšsēdētājas un priekšsēdētāja vietnieces sanāksmju kalendārus.

ECB caurredzamības režīms atbilst citu ES iestāžu un institūciju mērķiem un standartiem attiecībā uz to dokumentu publisku pieejamību. Tas līdzsvaro tiesības uz caurredzamību un nepieciešamību aizsargāt konkrētu ar ECB uzdevumiem saistītu specifisku jautājumu konfidencialitāti. ECB darbības jomas paplašināšanas dēļ iedzīvotāju un nacionālo iestāžu pieprasījumu par piekļuvi dokumentiem skaits un sarežģītība ievērojami palielinājušies.

Organizācijas un cilvēkresursu norises

ECB 2017. gada septembrī pabeidza savas jaunās ECB 2018.–2020. gada darbības stratēģijas sagatavošanu. Tā nosaka institūcijas vīziju un konkrētas prioritātes un mērķus, kas ECB pasaules strauji mainīgajos apstākļos palīdzēs piemēroties un palikt uzticīgai saviem uzdevumiem. Stratēģija definē četras prioritātes, kas atspoguļo institūcijas misiju: 1) cenu stabilitātes saglabāšana; 2) finanšu sistēmas aizsardzība; 3) pasaules līmenim atbilstošas reputācijas stiprināšana un 4) cilvēku iedvesmošana, attīstīšana un iesaistīšana.

Tāpēc Valde izvērtēja iekšējās un ārējās tendences un institūcijai būtiskas problēmas. Ārējās problēmas ietver arī zemas inflācijas vidi, kas nosaka nepieciešamību izmantot netradicionālus monetārās politikas instrumentus, ar Brexit saistīto nenoteiktību un ar kiberdrošību saistītos riskus. ECB iekšienē tā aplūko tādas problēmas kā turpmākā pakalpojumu optimizēšana, organizatoriskās elastības stiprināšana un tehnoloģiju attīstības izmantošana, kā arī sadarbības uzlabošana un dalīšanās ar informāciju starp dažādām darbības jomām.

Stratēģijas izstrādē visu darbības jomu pārstāvji sanāca kopā grupās, lai, balstoties uz četrām stratēģiskajām prioritātēm, izstrādātu vidēja termiņa mērķus, kas turpmāk tika sadalīti starp dažādām darbības jomām. ECB regulāri pārskatīs šos mērķus un panākto progresu.

Stratēģija atspoguļo plānu, kas ļauj ECB koncentrēties uz svarīgāko. Tā nosaka institūcijas virzību nākamajiem trim gadiem, tādējādi ļaujot ECB darboties euro zonas iedzīvotāju labā.

Cilvēkresursu norises

ECB 2017. gadā turpināja, balstoties uz 2016. gadā ieliktajiem pamatiem, stiprināt savu talantu kultūru, līderību un talantu pārvaldības spējas. Gada sākumā tika uzsākta Līderības izaugsmes programma, kas ir būtisks šo prasmju uzlabošanas priekšnoteikums, un tajā iesaistījušies vairāk nekā 80% no tiem, kas tiesīgi to darīt. ECBS līmenī tika uzsākts arī ievadkurss jaunajiem augstākā līmeņa vadītājiem. ECB 2018.–2020. gada darbības stratēģija turpinās virzīt šo būtisko pāreju uz spēcīgas līderības un iespēju veicināšanu ECB.

Vienlaikus tika īstenotas arī vairākas iniciatīvas, lai ECB ikdienas dzīvē ieviestu vispārēju profesionālas izcilības un talantu kultūru. Tās ietvēra vienkāršotu spēju attīstības sistēmu ar racionalizētu kompetenču modeli; stratēģiskas darbaspēka plānošanas vingrinājumu; aktualizētu darba izpildes vadības un attīstības sistēmu, t.sk. stratēģisko prioritāšu kaskadēšanu darbinieku mērķos; obligātā e-mācību kursa ieviešanu ētikas jomā (to beiguši vairāk nekā 4 000 cilvēku); jaunas ECB karjeras maiņas atbalsta programmas īstenošanu, palīdzot darbiniekiem pievērsties alternatīvām karjeras iespējām, no kurām ieguvēji būs gandrīz 200 darbinieku. Iniciatīvu īstenošana īpaši pielāgotas talantu pārvaldības sistēmas ietvaros, lai piesaistītu, attīstītu un saglabātu izcilus un daudzveidīgus talantus, joprojām būs viens no svarīgākajiem ECB stratēģiskajiem mērķiem.

Turklāt 2017. gadā ECB turpināja centienus veicināt daudzveidību kā galveno darba izpildes un panākumu priekšnoteikumu. ECB kā uz sasniegumiem balstīta organizācija iemieso dažādas vērtības, piemēram, cieņu, godīgumu, iekļaušanu un vienādas iespējas saviem darbiniekiem neatkarīgi no viņu dzimuma, nacionalitātes, reliģiskās piederības, seksuālās orientācijas, etniskās piederības, vecuma, kultūras tradīcijām un invaliditātes. 2017. gadā tika īstenotas vairākas aktivitātes, t.sk. Daudzveidības dienu pasākums, kurā uzstājās akadēmisko un sabiedrisko aprindu pārstāvji, Daudzveidības sadaļas ietveršana ECB interneta vietnē un varavīksnes karoga pacelšana, atzīmējot Starptautisko dienu pret homofobiju, transfobiju un bifobiju (IDAHOT).

Lai panāktu lielāku dzimumu līdzsvaru, kas ir viens no ECB stratēģiskajiem darbības mērķiem, noteikti dzimumu dažādības mērķi, kas sasniedzami 2019. gada beigās, kā arī virkne atbalstošu pasākumu, lai palīdzētu ECB tos sasniegt. Šajos pasākumos uzmanība pievērsta iekļaujošai līderībai, daudzveidības vēstniekiem katrā darbības jomā, darbaudzināšanai, īpašai mācību programmai "sievietes vadībā", sievietes talantam veltītai atvērto durvju dienai un elastīgu darba nosacījumu piemērošanas iespēju paplašināšanai.

Par ievērojamām pūlēm uzlabot sociālo dialogu ECB liecina vairāki 2017. gadā kopīgi ar darbinieku pārstāvjiem izstrādātās darba programmas personālvadības aspekti. Šī programma ietver sešas galvenās darba jomas, proti, labklājību, veselību un drošību, karjeras attīstību un darba izpildes vadību, līgumisko attiecību politiku, daudzveidību un iekļaušanu, darbinieku pieņemšanu darbā un darbinieku dalības mehānismus. Darbinieku pārstāvji devuši vērtīgu ieguldījumu vairākās jomās saistībā ar politiku un lēmumu pieņemšanu par šīm tēmām.

ECBS līmenī tika izveidota otrā praktikantu grupa (kopā 31 praktikants), kas izvēlēta Eiropas banku uzraudzības stažēšanās programmai, un īstenota Šūmaņa programma – jauna iniciatīva, kuras ietvaros sistēmas mērogā tikuši nominēti vairāk nekā 30 darbinieku, lai sniegtu ieguldījumu kādas citas institūcijas īpašā projektā, un kuri norīkoti uz šo institūciju uz laiku līdz 9 mēnešiem. Lai sistēmas ietvaros veicinātu jēgpilnu darbinieku rotācijas kustību, tika izveidota arī Mobilitātes darba grupa.

2017. gada 31. decembrī ECB bija 3 252 pilna laika ekvivalenta amata vietas (2016. gada beigās – 2 898.5). Faktiskais pilna laika ekvivalenta darbinieku ar ECB darba līgumiem skaits bija 3 384 (2016. gada 31. decembrī – 3 171). ECB bija 3 384 pilna laika ekvivalenta amata vietas (2016. gada 31. decembrī – 3 171).^[131] 2017. gadā kopumā piedāvāti 246 jauni fiksēta termiņa darba līgumi (ar ierobežojumiem vai nomaināmi ar pastāvīgajiem darba līgumiem). Turklāt tika noslēgti 393 īstermiņa darba līgumi, kā arī vairāki iepriekš noslēgti darba līgumi tika pagarināti, lai aizstātu darbiniekus par gadu īsākas prombūtnes laikā. Visu 2017. gadu ECB turpināja piedāvāt īstermiņa darba līgumus ar termiņu līdz 36 mēnešiem nacionālo centrālo banku (NCB) un starptautisko organizāciju darbiniekiem. 2017. gada 31. decembrī 232 NCB un starptautisko organizāciju speciālisti veica dažādus uzdevumus ECB (par 7% mazāk nekā 2016. gada beigās). 2017. gada septembrī darbu ECB uzsāka Absolventu programmas 12. gada 15 dalībnieku, un 2017. gada 31. decembrī ECB bija 376 praktikanti (par 18% vairāk nekā 2016. gadā). ECB piešķīra arī divas stipendijas vadošajiem ekonomistiem Wim Duisenberg Research Fellowship programmas ietvaros un piecas Lamfalussy Fellowship programmas stipendijas jaunajiem pētniekiem.

Lai gan organizācija nedaudz paplašinājās, 113 darbinieku ar fiksēta termiņa vai pastāvīgu darba līgumu 2017. gadā beidza darbu vai aizgāja pensijā (2016. gadā – 56), un gada laikā beidzās 344 īstermiņa darba līgumu termiņš.

Finanšu pārskati

https://www.ecb.europa.eu/pub/pdf/annrep/ecb.annualaccounts2017.lv.pdf

Eurosistēmas konsolidētā bilance 2017. gada 31. decembrī

https://www.ecb.europa.eu/pub/pdf/other/ecb.eurosystembalancesheet2017.lv.pdf

Statistikas sadaļa (pieejama tikai angļu valodā)

https://www.ecb.europa.eu/pub/pdf/annrep/ar2017/ecb.ar2017_statistical_section.en.pdf

Saīsinājumi

Valstis

Saskaņā ar ES praksi šajā pārskatā ES dalībvalstis uzskaitītas alfabēta secībā atbilstoši attiecīgo valstu nosaukumiem to nacionālajās valodās.

Citi

Tabulās lietotie apzīmējumi

"-" datu nav/dati nav izmantojami

"." dati pagaidām nav pieejami