ECB ziņo par ES valstu progresu ceļā uz euro ieviešanu

2022. gada 1. jūnijā

• Ziņojumā, ko sagatavo reizi divos gados, tiek vērtēts septiņu ārpus euro zonas esošo ES dalībvalstu progress.
• Pozitīvi vērtēta Horvātija attiecībā uz iespējamo euro ieviešanu 2023. gada 1. janvārī.
• Kopumā progress bijis ierobežots – to noteikuši sarežģītie ekonomiskie apstākļi.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2022. gada jūnija Konverģences ziņojumā secināts, ka kopš 2020. gada attiecībā uz ekonomisko konverģenci ar euro zonu ES dalībvalstis, kas nav ieviesušas euro, panākušas ierobežotu progresu. To galvenokārt noteikuši sarežģītie ekonomiskie apstākļi.

Ziņojumā, kas tiek publicēts reizi divos gados, vērtēti septiņu ES dalībvalstu – Bulgārijas, Čehijas Republikas, Horvātijas, Polijas, Rumānijas, Ungārijas un Zviedrijas –, kuras vēl nav ieviesušas euro, progress ceļā uz euro ieviešanu.

Ziņojums ietver detalizētāku novērtējumu par Horvātiju, kas paziņojusi par nodomu ieviest euro 2023. gada 1. janvārī. Gan Bulgārija, gan Horvātija 2020. gada 10. jūlijā pievienojās valūtas kursa mehānismam (VKM II) un banku savienībai.

Koronavīrusa (Covid-19) krīze radījusi būtisku ekonomiskās aktivitātes kritumu 2020. gadā, pēc kura visās aplūkotajās valstīs atsācies spēcīgs kāpums. Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada februārī ietekmējis izaugsmi un visās novērtētajās valstīs palielinājusies inflācija. Tomēr ir pārāk agri izdarīt konkrētus secinājumus par to, kā tas ietekmēs konverģences virzību. Turpmāko konverģences novērtējumu raksturo liela nenoteiktība, un pilnu ietekmi iespējams atspoguļot tikai ex post novērtējumā.

Runājot par cenu stabilitātes kritēriju, tikai Horvātijā un Zviedrijā inflācija bija zemāka vai daudz zemāka par atsauces vērtību (4.9%). Šīs atsauces vērtības pamatā ir pēdējo 12 mēnešu vidējā inflācija trijās vislabākos rezultātus uzrādījušajās valstīs – Francijā, Grieķijā un Somijā (izslēdzot izņēmumus – Maltu un Portugāli). Piecās citās novērtētajās valstīs – Bulgārijā, Čehijas Republikā, Polijā, Rumānijā un Ungārijā – inflācija pēdējos 12 mēnešos būtiski pārsniedza atsauces vērtību (tāpat kā 2020. gada Konverģences ziņojumā).

Attiecībā uz fiskālajiem kritērijiem ziņojuma publicēšanas laikā tikai Rumānija ir pakļauta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrai (uzsākta 2020. gada aprīlī). Lai gan triju citu aplūkoto valstu – Bulgārijas, Čehijas Republikas un Ungārijas – budžeta deficīts 2021. gadā pārsniedza atsauces vērtību (3% no IKP), netika uzsāktas jaunas budžeta deficīta novēršanas procedūras.

Pēc strauja pieauguma 2020. gadā Covid-19 krīzes rezultātā 2021. gadā budžeta deficīts saglabājās paaugstināts visās valstīs, izņemot Zviedriju. Salīdzinājumā ar 2020. gadu budžeta bilance 2021. gadā uzlabojās visās aplūkotajās valstīs, izņemot Bulgāriju un Čehijas Republiku. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2022. gada pavasara ekonomisko prognozi gaidāms, ka budžeta deficīta attiecība pret IKP 2022. un 2023. gadā lielākajā daļā valstu samazināsies. Tomēr gaidāms, ka 2023. gadā Čehijas Republikā, Polijā, Rumānijā un Ungārijā tā pārsniegs atsauces vērtību.

Valdības parāda attiecība pret IKP 2021. gadā Bulgārijā un Zviedrijā bija no 20% līdz 40%, Čehijas Republikā, Polijā un Rumānijā – no 40% līdz 60%, bet Horvātijā un Ungārijā parāda attiecība pārsniedza atsauces vērtību (60% no IKP).

Gaidāms, ka 2022. un 2023. gadā valdības parāda rādītāji četrās valstīs samazināsies gan ekonomiskās aktivitātes uzlabošanās, gan fiskālo pasākumu, kas tika veikti, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, atcelšanas rezultātā, taču gaidāms, ka budžeta bilanci negatīvi ietekmēs jauni pasākumi, kas pieņemti, reaģējot uz augstajām enerģijas cenām un Krievijas un Ukrainas karu.

Runājot par valūtas kursa kritēriju, Bulgārijas leva un Horvātijas kuna lielāko daļu no divu gadu atsauces perioda (no 2020. gada 26. maija līdz 2022. gada 25. maijam) piedalījās VKM II ar centrālo kursu attiecīgi 1.95583 Bulgārijas levas par 1 euro un 7.53450 Horvātijas kunas par 1 euro. Horvātijas kunas kursa svārstības bija nelielas un kurss bija tuvu tās centrālajam kursam. Bulgārijas levas kurss neatšķīrās no centrālā kursa. Izņemot Rumānijas lejas kursu, to valstu valūtu, kuras nepiedalījās VKM II, kursa svārstību līmenis bija relatīvi liels.

Kas attiecas uz ilgtermiņa procentu likmju konverģenci, zemākās 12 mēnešu vidējās ilgtermiņa procentu likmes bija Bulgārijā, Horvātijā un Zviedrijā. Arī Čehijas Republikā šis rādītājs (2.5%) bija zemāks par atsauces vērtību (2.6%). Divās no aplūkotajām valstīm – Polijā un Ungārijā – 12 mēnešu vidējās ilgtermiņa procentu likmes pārsniedza atsauces vērtību, bet Rumānijā 12 mēnešu vidējā ilgtermiņa procentu likme būtiski pārsniedza atsauces vērtību.

Institucionālās vides stiprums ir būtisks ilgtermiņa ekonomiskās konverģences ilgtspējas faktors. Aplūkotajās valstīs (izņemot Zviedriju) iestāžu un pārvaldības kvalitāte ir samērā zema. Vērtējot tiesisko konverģenci, Horvātija ir vienīgā aplūkotā valsts, kuras tiesiskais regulējums pilnībā atbilst euro ieviešanas prasībām saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem (ECBS Statūti).

Horvātija

ECB novērtējumā secināts, ka Horvātijas sniegums atbilst konverģences kritēriju atsauces rādītājiem.

Cenu stabilitāte

Horvātijas 12 mēnešu vidējā SPCI inflācija 2022. gada aprīlī bija 4.7%, t.i., zemāka par atsauces vērtību (4.9%). Gaidāms, ka šis rādītājs tuvākajos mēnešos pakāpeniski palielināsies – to noteiks galvenokārt augstākas izejvielu cenas, plašāks cenu spiediens un piegādes problēmu turpmāka saasināšanās Krievijas un Ukrainas kara rezultātā.

Raugoties nākotnē, pastāv bažas par to, vai inflācijas konverģence Horvātijā ir ilgtspējīga ilgākā termiņā. Lai novērstu pārmērīga cenu spiediena un makroekonomiskās nelīdzsvarotības veidošanos, konverģences process jāveicina ar atbilstošiem politikas pasākumiem.

Valdības budžeta deficīta un parāda rādītājs

Horvātijas valdības budžeta bilance 2021. gadā bija nedaudz zemāka par deficīta atsauces vērtību (3% no IKP), savukārt parāda rādītājs pārsniedza atsauces vērtību (60% no IKP), taču samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Budžeta deficīta rādītājs 2021. gadā sasniedza 2.9% no IKP, kas atbilst deficīta kritērijam. Parāda rādītājs 2021. gadā bija 79.8% no IKP – tas samazinājās salīdzinājumā ar 2020. gadā sasniegto augstāko līmeni (87.3% no IKP). Šāds spējš parāda rādītāja kritums nodrošināja atbilstību parāda kritērijam.

Eiropas Komisijas 2022. gada pavasara ekonomiskā prognoze liecina, ka Horvātija arī turpmāk atbildīs Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. Turklāt Eiropas Komisija 2022. gada Eiropas semestra pavasara paketē konstatēja, ka Horvātija vidējā termiņā pakļauta vidējam parāda atmaksājamības riskam. Lai nodrošinātu stabilas valsts finanses un veicinātu parāda rādītāja ilgstošu sarukumu, ir būtiski, ka Horvātija īsteno plānotās fiskālās reformas sava atveseļošanas un noturības plāna ietvaros.

Valūtas kurss

2020. gada 10. jūlijā Horvātijas kuna tika iekļauta VKM II ar centrālo kursu 7.53450 Horvātijas kunas par 1 euro un ar ±15% standarta pieļaujamo svārstību koridoru. Divu gadu atsauces periodā no 2020. gada 26. maija līdz 2022. gada 25. maijam Horvātijas kunas kursa svārstības bija nelielas un kurss bija tuvu tās centrālajam kursam.

Ilgtermiņa procentu likmes

Atsauces periodā (2021. gada maijs–2022. gada aprīlis) Horvātijas ilgtermiņa procentu likmju vidējais līmenis bija 0.8%, tātad tas bija zemāks par procentu likmju konverģences kritērija atsauces vērtību (2.6%). Horvātijas ilgtermiņa procentu likmes pazeminājušās kopš 2012. gada, un to 12 mēnešu vidējais rādītājs sarucis no nedaudz mazāk par 7% līdz mazāk par 1%.

Ilgtspējīga konverģence

Horvātiju labvēlīgi ietekmētu uz stabilitāti orientēta ekonomiskā politika un visaptverošas strukturālās reformas. Eiropas Komisija 2022. gadā secināja, ka valstī vērojamā makroekonomiskā nelīdzsvarotība 2021. gadā turpinājusi samazināties, atgriežoties pie labvēlīgajām tendencēm, kādas bija pirms pandēmijas. Strukturālās reformas palīdzētu Horvātijai uzlabot institucionālo un uzņēmējdarbības vidi, veicināt konkurenci un uzlabot tās administratīvās un juridiskās sistēmas efektivitāti. ECB 2020. gada oktobrī uzņēmās atbildību par astoņu nozīmīgo iestāžu tiešo uzraudzību un 15 mazāk nozīmīgo iestāžu pārraudzību Horvātijā.

Tiesiskie kritēriji

Horvātijas tiesību akti atbilst Līgumiem un ECBS Statūtiem, kā noteikts Līguma 131. pantā.

Lai saņemtu papildinformāciju, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus lūdzam vērsties pie Aleksandrīnes Buijē (Alexandrine Bouilhet; tālr. +49 172 174 93 66.)

Piezīmes.

• ECB Konverģences ziņojumā reizi divos gados vai pēc konkrētas dalībvalsts lūguma tiek novērtēta to ES dalībvalstu, kuras nav ieviesušas euro un uz kurām attiecas izņēmums, ekonomiskā un tiesiskā konverģence. Ziņojumā vērtēta sasniegtā ilgtspējīgā ekonomiskā konverģence ar euro zonu, tas, vai valsts tiesību akti atbilst ES tiesiskajam regulējumam un vai attiecīgās nacionālās centrālās bankas izpildījušas tiesību aktos noteiktās prasības. Pamatojoties uz nosacījumu, kas paredz nepievienošanās tiesības, Dānija tiek iekļauta novērtējumā tikai pēc šīs valsts pieprasījuma.
• Šajā Konverģences ziņojumā ietvertie statistiskie dati atbilst stāvoklim 2022. gada 25. maijā. Cenu stabilitātes un ilgtermiņa procentu likmju kritērija atsauces periods aptver laikposmu no 2021. gada maija līdz 2022. gada aprīlim. Savukārt valūtas kursu atsauces periods aptver laikposmu no 2020. gada 26. maija līdz 2022. gada 25. maijam. Vēsturiskie dati par fiskālo stāvokli aptver periodu līdz 2021. gadam. Prognozēm izmantotas Eiropas Komisijas 2022. gada pavasara ekonomiskās prognozes un attiecīgo valstu jaunākās konverģences programmas, kā arī cita informācija, kas svarīga konverģences ilgtspējas turpmākā novērtēšanā.
• Ar 2014. gada novembri katra valsts, kas pievienojas euro zonai, pievienojas arī Vienotajam uzraudzības mehānismam (VUM) un pārējiem banku savienības komponentiem. ECB veic attiecīgās valsts banku sistēmas visaptverošu novērtējumu. ECB 2020. gada 10. jūlijā nolēma uzsākt ciešu sadarbību ar Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālo banku) un Hrvatska narodna banka pēc visu nepieciešamo uzraudzības un juridisko priekšnoteikumu izpildes. ECB 2020. gada 1. oktobrī kļuva par uzraudzības iestādi, kas atbildīga par abu valstu visu uzraudzīto iestāžu vienotajām procedūrām, un uzņēmās atbildību par mazāk nozīmīgo iestāžu pārraudzību.