Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs

Svarīgākie dati

1. Vadības ziņojums

1.1. ECB vadības ziņojuma mērķis

Vadības ziņojums[1] ir neatņemama ECB gada finanšu pārskatu sastāvdaļa, un tā mērķis ir sniegt lasītājiem uzziņas informāciju par finanšu pārskatiem.[2] Tā kā ECB veic aktivitātes un darbības, lai veicinātu savu politikas mērķu sasniegšanu, tās finansiālais stāvoklis un rezultāti vērtējami saistībā ar tās politikas pasākumiem.

Tādējādi vadības ziņojums sniedz pārskatu par ECB galvenajiem uzdevumiem un darbībām, kā arī to ietekmi uz finanšu pārskatiem. Turklāt tajā analizētas galvenās bilances un peļņas un zaudējumu aprēķina norises gada laikā un ietverta informācija par ECB finanšu resursiem. Visbeidzot, vadības ziņojumā aprakstīta risku vide, kurā ECB darbojas, sniedzot informāciju par konkrētiem riskiem, kuriem pakļauta ECB, un par risku pārvaldības politiku, kas tiek izmantota šo risku mazināšanai.

1.2. Galvenie uzdevumi un darbības

ECB ir daļa no Eurosistēmas, kas līdztekus ECB ietver to Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu nacionālās centrālās bankas (NCB), kuras ieviesušas euro.[3] Eurosistēmas galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti. ECB veic savus uzdevumus saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību[4] un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem (ECBS Statūtiem)[5] (1. shēma). ECB darbību veic, lai īstenotu savas pilnvaras, nevis ar mērķi gūt peļņu.

1. shēma

ECB galvenie uzdevumi

Eurosistēmas monetārās politikas operācijas uzrādītas ECB un euro zonas valstu NCB finanšu pārskatos, atspoguļojot monetārās politikas decentralizētas īstenošanas principu Eurosistēmā. 1. tabulā sniegts pārskats par ECB galvenajām operācijām un funkcijām, kas vērstas uz tās uzdevumu izpildi, un to ietekmi uz ECB finanšu pārskatiem.

1. tabula

ECB pamatdarbības un to ietekme uz finanšu pārskatiem

Monetārās politikas īstenošana

Valūtas operāciju veikšana un ārējo rezervju pārvaldība

Maksājumu sistēmu raitas darbības veicināšana

Banku sistēmas drošuma un uzticamības un finanšu sistēmas stabilitātes veicināšana

Citas darbības

1) Sīkāka informācija par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un, konkrētāk, par atklātā tirgus operācijām atrodama ECB tīmekļvietnē.
2) Sīkāka informācija par vērtspapīru aizdevumiem atrodama ECB tīmekļvietnē.
3) Sīkāka informācija par valūtas mijmaiņas darījumu līnijām atrodama ECB tīmekļvietnē.
4) Sīkāka informācija par Eurosistēmas likviditātes operācijām euro pret atbilstošu nodrošinājumu atrodama ECB tīmekļvietnē.
5) Sīkāka informācija par TARGET2 atrodama ECB tīmekļvietnē.

1.3. Finanšu norises

1.3.1. Bilance

Periodā no 2018. līdz 2022. gadam ECB bilance būtiski palielinājās. To galvenokārt noteica vērtspapīru tiešās iegādes, ko ECB veica, īstenojot Eurosistēmas monetāro politiku (1. att.). Tā kā neto iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP)[6] ietvaros 2018. gada decembrī tika pārtrauktas un atkal atsākās 2019. gada novembrī, 2019. gadā kāpums bija mērens un galvenokārt skaidrojams ar ECB ārējo rezervju aktīvu tirgus vērtības un apgrozībā esošo euro banknošu vērtības pieaugumu. Būtisko palielinājumu 2020. un 2021. gadā galvenokārt noteica vērtspapīru neto iegādes AIP ietvaros un pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP)[7] uzsākšana 2020. gada martā. Vērtspapīru neto iegādes PĀAIP un AIP ietvaros tika pārtrauktas attiecīgi 2022. gada marta beigās un 2022. gada 1. jūlijā, tāpēc ECB bilances apjoma pieaugums 2022. gadā bija mērenāks.

1. attēls

ECB bilances būtiskākās sastāvdaļas

(mljrd. euro)

Avots: ECB.

2022. gadā ECB bilance pieauga par 18.7 mljrd. euro (līdz 698.9 mljrd. euro) galvenokārt sakarā ar ECB daļu no aktīvu iegādēm PĀAIP un AIP ietvaros. Šo iegāžu rezultātā palielinājās monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru apjoms, bet, skaidrās naudas norēķiniem par šīm iegādēm izmantojot TARGET2 kontus, attiecīgi pieauga Eurosistēmas iekšējās saistības. Eurosistēmas iekšējo saistību pieaugumu ar uzviju kompensēja naudas līdzekļu ieplūdes saistībā ar lielāku ECB pieņemto euro zonas valstu rezidentu noguldījumu apjomu, kas vienlaikus noteica pārējo saistību palielināšanos.

ECB bilances pieaugumu veicināja arī ECB ārējo rezervju aktīvu vērtības euro ekvivalenta un apgrozībā esošo euro banknošu vērtības kāpums.

Euro denominētie monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri 2022. gada beigās veidoja 65 % no ECB kopējiem aktīviem. Šajā bilances postenī ECB tur vērtspapīrus, kas iegādāti vērtspapīru tirgu programmas (VTP), NOIP3, ABSIP, VSAIP un PĀAIP ietvaros. Visiem atlikušajiem pirmās un otrās nodrošināto obligāciju iegādes programmas (NOIP1 un NOIP2) ietvaros turētajiem vērtspapīriem 2022. gadā pienāca dzēšanas termiņš.

Pamatojoties uz attiecīgajiem Padomes lēmumiem, ECB turpināja veikt vērtspapīru neto iegādes PĀAIP ietvaros līdz 2022. gada marta beigām, savukārt neto iegādes AIP ietvaros tika pārtrauktas 2022. gada 1. jūlijā. Vienlaikus abos portfeļos turēto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumi gada laikā joprojām tika pilnībā atkārtoti ieguldīti. Šo iegāžu un atkārtotas ieguldīšanas rezultātā ECB monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru portfelis pieauga par 11.9 mljrd. euro (līdz 457.3 mljrd. euro; 2. att.), PĀAIP un VSAIP turējumiem pieaugot attiecīgi par 9.0 mljrd. euro un 8.8 mljrd. euro. ABSIP turējumu sarukumu par 5.5 mljrd. euro noteica vērtspapīru dzēšana.

Padome 2022. gada decembrī paziņoja[8], ka ar 2023. gada marta sākumu AIP portfelis samazināsies mērenā un prognozējamā tempā, jo Eurosistēma pilnībā atkārtoti neieguldīs to vērtspapīru pamatsummas maksājumus, kuriem pienācis dzēšanas termiņš. Līdz 2023. gada jūnija beigām samazinājums veidos vidēji 15 mljrd. euro mēnesī un vēlāk tiks noteiks tā turpmākais temps. Padome turpinās pilnībā atkārtoti ieguldīt to PĀAIP ietvaros iegādāto vērtspapīru pamatsummas maksājumus, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, vismaz līdz 2024. gada beigām un attiecībā uz šo atkārtoto ieguldīšanu turpinās piemērot elastīgu pieeju laika, aktīvu kategoriju un jurisdikciju dalījumā, lai novērstu ar koronavīrusa (Covid-19) pandēmiju saistītos monetārās politikas transmisijas mehānismu apdraudošos riskus.

2. attēls

Monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri

(mljrd. euro)

Avots: ECB.

Aktīvo monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru iegādes programmu, t. i., AIP un PĀAIP, ietvaros ECB iegādāto vērtspapīru termiņstruktūra[9] 2022. gada beigās bija diversificēta (3. att.).

3. attēls

AIP un PĀAIP termiņstruktūra

Avots: ECB.
Piezīme. Ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru termiņstruktūra balstās uz vidējo svērto vērtspapīru termiņu, nevis juridiski noteikto dzēšanas datumu.

ECB ārējo rezervju aktīvu (tos veido zelts, speciālās aizņēmuma tiesības, ASV dolāri, Japānas jenas un Ķīnas renminbi) kopējās vērtības euro ekvivalents 2022. gadā pieauga par 4.1 mljrd. euro (līdz 84.5 mljrd. euro).

ECB zelta un zeltā izteikto debitoru parādu turējumu vērtības euro ekvivalents 2022. gadā palielinājās par 1.6 mljrd. euro (līdz 27.7 mljrd. euro; 4. att.) sakarā ar zelta tirgus cenas kāpumu euro izteiksmē, bet šo turējumu apjoms (izteikts Trojas uncēs) nemainījās. Šā pieauguma rezultātā tādā pašā apjomā palielinājās arī ECB zelta pārvērtēšanas konti (sk. 1.3.2. sadaļu "Finanšu resursi").

4. attēls

Zelta turējumi un zelta cena

(kreisā ass: mljrd. euro; labā ass: euro par vienu Trojas unci zelta)

Avots: ECB.
Piezīme. "Zelta pārvērtēšanas konti" neietver pēc 1999. gada 1. janvāra euro zonai pievienojušos dalībvalstu centrālo banku iemaksas ECB uzkrātās zelta pārvērtēšanas kontos līdz dienai pirms to pievienošanās Eurosistēmai.

ECB ārvalstu valūtu turējumi[10] ASV dolāros, Japānas jenās un Ķīnas renminbi euro izteiksmē pieauga par 2.0 mljrd. euro (līdz 55.0 mljrd. euro; 5. att.), galvenokārt atspoguļojot ASV dolāra kursa kāpumu attiecībā pret euro. ASV dolāra kursa kāpums atspoguļojas arī lielākos ECB pārvērtēšanas kontu atlikumos (sk. 1.3.2. sadaļu "Finanšu resursi").

5. attēls

Ārvalstu valūtu turējumi

(mljrd. euro)

Avots: ECB.

ECB ārvalstu valūtu turējumu nozīmīgākā sastāvdaļa joprojām bija ASV dolāri, kas 2022. gada beigās veidoja aptuveni 78 % no kopējā apjoma.

ECB pārvalda ārvalstu valūtas turējumu ieguldījumus ar trīspakāpju pieejas palīdzību. Pirmkārt, ECB riska pārvaldītāji veido stratēģisko neitrālo portfeli, ko apstiprina Padome. Otrkārt, ECB portfeļu pārvaldnieki veido taktisko neitrālo portfeli, ko apstiprina Valde. Treškārt, NCB decentralizēti veic ikdienas ieguldījumu operācijas.

ECB ārvalstu valūtas turējumi galvenokārt tiek ieguldīti vērtspapīros un naudas tirgus noguldījumos vai tiek turēti pieprasījuma noguldījumu kontos (6. att.). Vērtspapīri šajā portfelī tiek novērtēti pēc tirgus cenām gada beigās.

6. attēls

Ārvalstu valūtas ieguldījumu sastāvs

(mljrd. euro)

Avots: ECB.

ECB ārvalstu valūtas turējumu mērķis ir finansēt iespējamās intervences valūtas tirgū. Šim nolūkam ECB ārvalstu valūtas turējumi tiek pārvaldīti saskaņā ar trim mērķiem. Šie mērķi prioritārā secībā ir likviditāte, drošība un atdeve. Tāpēc šajā portfelī galvenokārt ietilpst īsa termiņa vērtspapīri (7. att.).

7. attēls

Ārvalstu valūtās denominēto vērtspapīru termiņstruktūra

Avots: ECB.

Pašu kapitāla portfeļa vērtība faktiski nemainījās (21.1 mljrd. euro; 8. att.), jo tā galvenie noteicošie faktori 2022. gadā lielā mērā savstarpēji kompensējās. Pašu kapitāla portfeļa apjoms palielinājās, ieguldot kopējo summu, kas vienāda ar 2021. gadā veikto pārvedumu uz ECB uzkrājumu finanšu riskiem un otro maksājumu, ko 2022. gadā veica euro zonas valstu NCB, lai apmaksātu savas parakstītā ECB kapitāla daļas, kas palielinājās, Anglijas Bankai izstājoties no ECBS (sk. 1.3.2. sadaļu "Finanšu resursi"). Tomēr šo palielinājumu gandrīz pilnībā kompensēja šajā portfelī turēto vērtspapīru tirgus vērtības kritums, ko noteica būtiskais euro zonas obligāciju ienesīguma likmju kāpums (16. att.).

8. attēls

ECB pašu kapitāla portfelis

(mljrd. euro)

Avots: ECB.

Šajā portfelī galvenokārt ietilpst euro denominētie vērtspapīri, kas tiek novērtēti pēc tirgus cenas gada beigās. 76 % no portfeļa kopējā apjoma 2022. gadā veidoja valdības parāda vērtspapīri.

Zaļo ieguldījumu īpatsvars pašu kapitāla portfelī turpināja pieaugt (no 7.6 % 2021. gada beigās līdz 13.1 % 2022. gada beigās). ECB plāno turpmākajos gados vēl vairāk palielināt to īpatsvaru.[11] Kopš 2021. gada zaļo obligāciju iegādes otrreizējos tirgos papildina ieguldījumi centrālo banku euro denominēto zaļo obligāciju ieguldījumu fondā, kuru 2021. gada janvārī uzsāka Starptautisko norēķinu banka.

ECB pašu kapitāla portfeli pamatā veido ECB finanšu resursu, t. i., tās apmaksātā kapitāla un vispārējo rezervju fondā un uzkrājumā finanšu riskiem atlikto summu, ieguldījumi. Šā portfeļa mērķis ir nodrošināt ienākumus, lai palīdzētu finansēt ar uzraudzības uzdevumu izpildi nesaistītās ECB darbības izmaksas.[12] Tas tiek ieguldīts euro denominētos aktīvos atbilstoši riska kontroles regulējumā noteiktajiem ierobežojumiem. Tādējādi tiek panākta diversificētāka termiņstruktūra (9. att.) salīdzinājumā ar ārējo rezervju portfeli.

9. attēls

ECB pašu kapitāla vērtspapīru termiņstruktūra

Avots: ECB.

2022. gada beigās apgrozībā esošo banknošu kopējā vērtība bija 1572.0 mljrd. euro (par 1.8 % vairāk nekā 2021. gada beigās). ECB piešķirtā daļa no apgrozībā esošo euro banknošu kopējās vērtības ir 8 %, un tās apjoms gada beigās bija 125.8 mljrd. euro. Tā kā ECB pati neemitē banknotes, tai ir Eurosistēmas iekšējās prasības pret euro zonas valstu NCB, un šo prasību vērtība ir vienāda ar apgrozībā esošo banknošu vērtību.

ECB Eurosistēmas iekšējās saistības, kas galvenokārt ietver euro zonas valstu NCB neto TARGET2 atlikumus attiecībā pret ECB un ECB saistības attiecībā pret ārējo rezervju aktīviem, kurus euro zonas valstu NCB nodeva ECB, tām pievienojoties Eurosistēmai, 2022. gadā samazinājās par 19.7 mljrd. euro (līdz 355.5 mljrd. euro).

Eurosistēmas iekšējo saistību dinamiku 2018.–2020. gadā galvenokārt noteica TARGET2 neto saistību attīstība sakarā ar ECB veiktajām monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru neto iegādēm, par ko norēķini tiek veikti TARGET2 kontos (10. att.). 2021. un 2022. gadā monetārās politikas mērķiem veikto vērtspapīru iegāžu ietekmi uz TARGET2 neto saistībām ar uzviju kompensēja citi faktori. 2022. gadā šie faktori galvenokārt bija ECB kā fiskālā aģenta[13] pieņemto euro zonas valstu rezidentu noguldījumu pieaugums un lielāki caur TARGET2-ECB komponentu TARGET2 pievienoto euro zonas valstu papildsistēmu atlikumi.

10. attēls

Eurosistēmas iekšējais TARGET2 neto atlikums un monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri

(mljrd. euro)

Avots: ECB.

ECB pārējās saistības veido galvenokārt ECB kā fiskālā aģenta pieņemtie noguldījumi un caur TARGET2-ECB komponentu TARGET2 pievienoto papildsistēmu atlikumi. 2022. gadā ECB pārējās saistības pieauga par 33.2 mljrd. euro (līdz 165.7 mljrd. euro), un to galvenokārt noteica ECB kā fiskālā aģenta pieņemto euro zonas valstu rezidentu noguldījumu pieaugums.

1.3.2. Finanšu resursi

ECB finanšu resursus veido tās kapitāls, jebkuras uzkrājumā finanšu riskiem un vispārējo rezervju fondā turētās summas, pārvērtēšanas konti un gada peļņa. Šie finanšu resursi tiek 1) ieguldīti ienākumus nesošos aktīvos un/vai 2) izmantoti, lai kompensētu zaudējumus. 2022. gada 31. decembrī ECB finanšu resursu kopapjoms bija 51.6 mljrd. euro (11. att.). Tas bija par 1.8 mljrd. euro vairāk nekā 2021. gadā. To noteica 1) pārvērtēšanas kontu pieaugums sakarā ar ASV dolāra kursa palielināšanos attiecībā pret euro un zelta tirgus cenas kāpumu euro izteiksmē 2022. gadā un 2) apmaksātā kapitāla pieaugums. Šo pieaugumu daļēji kompensēja galvenokārt uzkrājuma finanšu riskiem samazināšanās pēc tā daļējas izmantošanas, lai kompensētu 2022. gadā radušos zaudējumus.

11. attēls

ECB finanšu resursi

(mljrd. euro)

Avots: ECB.
Piezīme. "Pārvērtēšanas konti" ietver kopējos zelta, ārvalstu valūtas un vērtspapīru turējumu pārvērtēšanas guvumus, bet neietver pārvērtēšanas kontu pēcnodarbinātības pabalstiem.

Zelta un ārvalstu valūtu nerealizētos guvumus un nerealizētos guvumus no vērtspapīriem, uz kuriem attiecas cenu pārvērtēšana, neatzīst kā ienākumus peļņas un zaudējumu aprēķinā, bet uzrāda tieši pārvērtēšanas kontos, kas atspoguļoti ECB bilances pasīvu pusē. Šo kontu atlikumus var izmantot, lai nākotnē kompensētu jebkādas nelabvēlīgas attiecīgo cenu un/vai valūtas kursu pārmaiņas, tādējādi stiprinot ECB noturību pret pamatā esošajiem riskiem. Zelta, ārvalstu valūtas un vērtspapīru pārvērtēšanas kontu atlikums[14] 2022. gadā palielinājās par 3.0 mljrd. euro (līdz 36.1 mljrd. euro). To noteica ārvalstu valūtu un zelta pārvērtēšanas atlikumu pieaugums sakarā ar ASV dolāra kursa kāpumu attiecībā pret euro un zelta tirgus cenas kāpumu euro izteiksmē (12. att.), ko daļēji kompensēja vērtspapīru pārvērtēšanas atlikumu sarukums.

12. attēls

Galvenie valūtu kursi un zelta cena 2018.–2022. gadā

(%; pārmaiņas salīdzinājumā ar 2018. gadu; gada beigu dati)

Avots: ECB.

Pēc Anglijas Bankas izstāšanās no ECBS 2020. gadā pārējo NCB daļas ECB parakstītajā kapitālā palielinājās. Padome nolēma, ka 2020. gadā pārējās NCB segs tikai Anglijas Bankai atmaksāto apmaksātā kapitāla daļu (58 milj. euro) un ka euro zonas valstu NCB pilnībā apmaksās savu parakstītā kapitāla daļu palielinājumu, 2021. un 2022. gadā veicot divus vienādus gada maksājumus. Pēc tam, kad euro zonas valstu NCB bija veikušas pēdējo maksājumu, ECB apmaksātais kapitāls 2022. gadā palielinājās par 0.6 mljrd. euro (līdz 8.9 mljrd. euro).[15]

Ņemot vērā ECB pakļautību finanšu riskiem (sk. 1.4.1. sadaļu "Finanšu riski"), ECB tur uzkrājumu finanšu riskiem. Uzkrājums finanšu riskiem kopā ar jebkuru ECB vispārējo rezervju fondā turēto summu nedrīkst pārsniegt euro zonas valstu NCB apmaksātā kapitāla vērtību. Šā uzkrājuma apjomu katru gadu pārskata, ņemot vērā vairākus faktorus, t. sk. risku ietverošu aktīvu turējumu apjomu, paredzamos nākamā gada rezultātus un risku novērtējumu. Pēc gadskārtējās pārskatīšanas Padome nolēma atskaitīt no uzkrājuma finanšu riskiem 1627 milj. euro, lai kompensētu 2022. gadā radušos zaudējumus. Pēc šā atskaitījuma ECB finanšu rezultāts bija nulle (sk. 1.3.3. sadaļu "Peļņas un zaudējumu aprēķins"), savukārt uzkrājuma finanšu riskiem apjoms samazinājās līdz 6.6 mljrd. euro.

1.3.3. Peļņas un zaudējumu aprēķins

ECB gada peļņa pēc vairāku gadu kāpuma 2019. gadā sasniedza augstāko punktu, bet 2020. gadā sāka samazināties. ECB peļņas dinamiku galvenokārt noteica no ārējo rezervju aktīviem un monetārās politikas mērķiem turētajiem vērtspapīriem gūto ienākumu pārmaiņas. 2021. gadā notika arī būtisks pārvedums uzkrājumā finanšu riskiem, kas par attiecīgu apjomu samazināja ECB peļņu.

Pēc 1627 milj. euro atskaitīšanas no uzkrājuma finanšu riskiem, lai kompensētu 2022. gadā radušos zaudējumus, ECB finanšu rezultāts bija nulle (2021. gadā – 192 milj. euro). Zaudējumi galvenokārt radās sakarā ar 1) procentu izdevumiem par ECB TARGET2 neto saistībām un 2) finanšu operāciju un vērtības norakstīšanas negatīvo neto rezultātu (13. att.).

13. attēls

ECB peļņas un zaudējumu aprēķina būtiskākās sastāvdaļas

(milj. euro)

Avots: ECB.
Piezīme. Posteni "Pārējie ienākumi un izdevumi" veido "Tīrie komisijas maksas ienākumi/izdevumi", "Kapitāla akciju un līdzdalības kapitālā ienākumi", "Pārējie ienākumi" un "Pārējie izdevumi".

ECB tīrie procentu ienākumi samazinājās par 666 milj. euro (līdz 900 milj. euro; 14. att.), un to galvenokārt noteica procentu izdevumi par ECB TARGET2 neto saistībām. Samazinājumu veicināja arī procentu izdevumi, kas maksājami NCB par nodotajām ārējām rezervēm. Šos izdevumus daļēji kompensēja lielāki procentu ienākumi, kas gūti no 1) ECB prasībām saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā, 2) ārējo rezervju aktīviem un 3) monetārās politikas mērķiem turētajiem vērtspapīriem.

14. attēls

Tīrie procentu ienākumi

(milj. euro)

Avots: ECB.

Monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru tīrie procentu ienākumi 2022. gadā pieauga par 528 milj. euro (līdz 1534 milj. euro; 15. att.), un to galvenokārt noteica lielāki AIP tīrie procentu ienākumi (no NOIP3, ABSIP un VSAIP ietvaros turētajiem vērtspapīriem) un mazāki PĀAIP portfeļa negatīvie tīrie procentu ienākumi. 2022. gadā AIP tīrie procentu ienākumi pieauga par 424 milj. euro (līdz 1571 milj. euro), savukārt PĀAIP negatīvie tīrie procentu ienākumi samazinājās no 252 milj. euro līdz 103 milj. euro. Šīs norises galvenokārt noteica būtiskais euro zonas obligāciju peļņas likmju kāpums 2022. gadā (16. att.), kas ļāva abu programmu ietvaros iegādāties vērtspapīrus ar augstāka ienesīguma likmi nekā attiecīgo portfeļu vēsturiskā peļņas likme. VTP, NOIP1 un NOIP2 portfeļu tīrie procentu ienākumi saruka par 45 milj. euro (līdz 66 milj. euro), un tam pamatā galvenokārt bija šo portfeļu lieluma samazināšanās vērtspapīru dzēšanas dēļ.

15. attēls

Monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru tīrie procentu ienākumi/(izdevumi)

(milj. euro)

Avots: ECB.

16. attēls

Valdības 7 gadu obligāciju ienesīguma likmes euro zonā

(gadā; %; mēneša beigu dati)

Avots: ECB.

Ārējo rezervju aktīvu tīrie procentu ienākumi pieauga par 602 milj. euro (līdz 798 milj. euro), un to galvenokārt noteica lielāki ASV dolāros denominēto vērtspapīru procentu ienākumi. Par ECB ASV dolāru portfeli saņemtā vidējā procentu likme 2022. gadā palielinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un tam pamatā bija 1) agrāk iegādāto obligāciju ar zemākām ienesīguma likmēm pārdošana un dzēšana un 2) vērtspapīru ar augstākām peļņas likmēm iegādes sakarā ar ASV dolāros denominēto obligāciju ienesīguma likmju pieaugumu kopš 2021. gada beigām (17. att.).

17. attēls

ASV, Japānas un Ķīnas valdības 2 gadu obligāciju ienesīguma likmes

(gadā; %; mēneša beigu dati)

Avoti: Bloomberg un ECB.

Procentu ienākumi, kas gūti no ECB piešķirtās euro banknošu daļas, un procentu izdevumi, kas maksājami NCB par nodotajām ārējām rezervēm, 2022. gadā bija attiecīgi 736 milj. euro un 201 milj. euro, savukārt iepriekšējā gadā abi šie posteņi bija nulle. Pārmaiņas noteica galveno refinansēšanas operāciju (GRO) procentu likmes paaugstināšana. Tā ir procentu likme, ko izmanto, lai aprēķinātu procentus par šiem atlikumiem. Kopš 2016. gada marta šī procentu likme bija 0 %, bet ar 2022. gada 27. jūliju tika pakāpeniski paaugstināta un gada beigās sasniedza 2.5 %.

Tīrie procentu izdevumi saistībā TARGET2 atlikumiem, kas maksājami NCB/saņemami no NCB, bija 2075 milj. euro (2021. gadā – procentu ienākumi 22 milj. euro apjomā). Tīrie procentu izdevumi 2022. gadā atspoguļoja atlīdzību par ECB Eurosistēmas iekšējiem TARGET2 atlikumiem, kas tiek maksāta atbilstoši GRO procentu likmei, kura 2022. gadā sāka palielināties. Procentu ienākumus 22 milj. euro apjomā 2021. gadā veidoja atlīdzība par ārpus euro zonas esošo valstu NCB TARGET2 atlikumiem atbilstoši negatīvai vidējai atlīdzības procentu likmei.

Pārējie tīrie procentu ienākumi samazinājās galvenokārt sakarā ar atlīdzību par ECB kā fiskālā aģenta pieņemtajiem noguldījumiem. 2021. gadā sakarā ar piemēroto negatīvo vidējo atlīdzības procentu likmi ECB guva procentu ienākumus no šiem noguldījumiem, savukārt 2022. gadā ECB radās procentu izdevumi, jo piemērojamās atlīdzības procentu likmes kļuva pozitīvas un vidējais noguldījumu apjoms gada nogalē bija lielāks. To daļēji kompensēja lielāki pašu kapitāla portfeļa procentu ienākumi sakarā ar peļņas likmju pieaugumu euro zonā (16. att.).

Neto realizētie zaudējumi no finanšu operācijām 2022. gadā palielinājās par 104 milj. euro (līdz 110 milj. euro; 18. att.). Tas skaidrojams ar realizētajiem zaudējumiem no cenām, ko galvenokārt radīja ASV dolāros denominēto vērtspapīru pārdošana, jo to tirgus vērtību negatīvi ietekmēja ASV dolāros denominēto obligāciju ienesīguma likmju pieaugums gada laikā (17. att.). Šie zaudējumi galvenokārt radās 2022. gada pēdējos trijos ceturkšņos (19. att.). Realizētos zaudējumus no cenām daļēji kompensēja realizētie guvumi no valūtas kursiem, kas lielā mērā skaidrojami ar ASV dolāros denominēto vērtspapīru cenas norakstīšanu gada beigās.

18. attēls

Realizētie finanšu operāciju guvumi/zaudējumi

(milj. euro)

Avots: ECB.

19. attēls

Ceturkšņa realizētie guvumi/zaudējumi no finanšu operācijām 2021. un 2022. gadā

(milj. euro)

Avots: ECB.

Nerealizētie zaudējumi no pārvērtēšanas gada beigās tiek ietverti ECB peļņas un zaudējumu aprēķinā, veicot norakstīšanu. 2022. gadā norakstītās vērtības apjoms bija 1840 milj. euro (2021. gadā – 133 milj. euro; 20. att.), un to galvenokārt noteica pašu kapitāla un ASV dolāru portfeļos turēto vērtspapīru tirgus vērtības kritums attiecīgo ienesīguma likmju būtiskā kāpuma dēļ.

20. attēls

Finanšu aktīvu un pozīciju norakstīšana

(milj. euro)

Avots: ECB.

Padome 2022. gada 31. decembrī nolēma atskaitīt no ECB uzkrājuma finanšu riskiem 1627 milj. euro, lai kompensētu 2022. gadā radušos zaudējumus (sk. 1.3.2. sadaļu "Finanšu resursi").

ECB kopējie darbības izdevumi, t. sk. amortizācija un banknošu ražošanas pakalpojumi, samazinājās par 14 milj. euro (līdz 1224 milj. euro; 21. att.). Šis samazinājums salīdzinājumā ar 2021. gadu galvenokārt atspoguļoja zemākas personāla izmaksas, kam pamatā bija aktuārie guvumi saistībā ar citiem ilgtermiņa pabalstiem. Tos radīja augstākas diskonta likmes izmantošana aktuāra novērtējumā 2022. gada beigās. Administratīvās izmaksas nedaudz pieauga – galvenokārt sakarā ar aktivitātes atgriešanos normālā līmenī pēc pandēmijas un banku uzraudzības IT pakalpojumu attīstību un uzlabošanu.

Ar banku uzraudzību saistītās izmaksas tiek pilnībā segtas, iekasējot maksu no uzraudzītajām iestādēm. Pamatojoties uz ECB faktiskajiem izdevumiem saistībā ar banku uzraudzības uzdevumu veikšanu, ar uzraudzības maksām saistītie ienākumi 2022. gadā bija 594 milj. euro.[16]

21. attēls

Darbības izdevumi un ienākumi no uzraudzības maksām

(milj. euro)

Avots: ECB.

1.4. Risku pārvaldība

Risku pārvaldība ir būtiska ECB darbības sastāvdaļa un tiek īstenota, nepārtraukti veicot 1) riska apzināšanu un novērtēšanu, 2) riska stratēģijas un politikas pārskatīšanu, 3) riska mazināšanas pasākumu īstenošanu un 4) riska monitoringu un pārskatu sniegšanu, visu šo pasākumu atbalstam piemērojot efektīvu metodoloģiju, procesus un sistēmas.

2. shēma

Risku pārvaldības cikls

Turpmākajās sadaļās aplūkoti šie riski, to avoti un piemērojamie riska kontroles regulējumi.

1.4.1. Finanšu riski

Valde ierosina politiku un procedūras, kas nodrošina atbilstošu aizsardzību pret finanšu riskiem, kuriem pakļauta ECB. Riska vadības komiteja (RMC), kurā ietilpst Eurosistēmas centrālo banku eksperti, palīdz veikt ar Eurosistēmas bilanci saistīto finanšu risku monitoringu, novērtēšanu un atspoguļošanu pārskatos, kā arī sagatavo un pārskata attiecīgās metodoloģijas un regulējumus. Tādējādi RMC palīdz lēmējinstitūcijām nodrošināt atbilstošu Eurosistēmas aizsardzības līmeni.

Finanšu riskus rada ECB pamatdarbība un ar to saistītie riska darījumi. ECB sava riska profila pārvaldībā dažādām operācijām izmanto atšķirīgus riska kontroles regulējumus un limitus, atspoguļojot dažādiem portfeļiem piemēroto politiku vai ieguldījumu mērķus un pamatā esošo aktīvu riska raksturojumu.

Šo risku monitorēšanai un novērtēšanai ECB izmanto vairākas tās ekspertu izstrādātas risku aplēšu metodes. Šīs metodes balstās uz vienotu tirgus riska un kredītriska simulācijas sistēmu. Riska rādītāju pamatā esošās modelēšanas pamatkoncepcijas, metodes un pieņēmumi balstīti nozares standartos un pieejamos tirgus datos. Parasti risku kvantitatīvo novērtējumu izsaka kā paredzamā deficīta rādītāju[17], vērtējot ar 99 % ticamības līmeni viena gada laikā. Risku aprēķināšanai izmanto divas metodes: 1) grāmatvedības metodi, saskaņā ar kuru ECB pārvērtēšanas kontus uzskata par rezervēm riska aplēšu aprēķinos atbilstoši attiecīgajiem grāmatvedības noteikumiem, un 2) finanšu metodi, saskaņā ar kuru pārvērtēšanas kontus neuzskata par rezervēm riska aprēķinos. ECB arī aprēķina citus riska rādītājus ar atšķirīgiem ticamības līmeņiem, veic jutīguma un stresa scenāriju analīzi un novērtē riska darījumu un ienākumu ilgāka termiņa iespēju aplēses, lai saglabātu visaptverošu risku pārskatu.[18]

Šajā gadā ECB riski kopumā pieauga. Saskaņā ar grāmatvedības metodi vērtējot paredzamā deficīta rādītāju ar 99 % ticamības līmeni viena gada laikā, 2022. gada beigās visi ECB portfeļi kopā bija pakļauti kopējam finanšu riskam 16.0 mljrd. euro apjomā (par 0.7 mljrd. euro vairāk salīdzinājumā ar riska aplēsi 2021. gada beigās (22. att.)). Aplēsto risku pieaugums turpināja 2020. gadā aizsākto tendenci un atspoguļoja ECB monetārās politikas portfeļu palielināšanos sakarā ar aktīvu iegādēm PĀAIP un AIP ietvaros.

22. attēls

Kopējie finanšu riski (grāmatvedības metode: paredzamā deficīta rādītājs ar 99 % ticamības līmeni)

(mljrd. euro)

Avots: ECB.

Kredītrisku rada ECB monetārās politikas portfeļi, euro denominētais pašu kapitāla portfelis un ārējo rezervju turējumi. Lai gan monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri tiek uzskaitīti saskaņā ar amortizētajām izmaksām (ņemot vērā vērtības samazināšanos) un tāpēc (ja tie netiek pārdoti) tie nav pakļauti cenu pārmaiņām, kas saistītas ar kredītu migrāciju, tie joprojām var būt pakļauti kredītsaistību neizpildes riskam. Euro denominēto pašu kapitālu un ārējās rezerves uzskaita saskaņā ar tirgus cenām un tādējādi tie pakļauti kredītu migrācijas un kredītsaistību neizpildes riskam. Kredītrisks salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga sakarā ar ECB bilances palielināšanos, veicot vērtspapīru iegādes PĀAIP un AIP ietvaros.

Kredītrisku galvenokārt samazina, piemērojot atbilstības kritērijus, padziļinātas pārbaudes procedūras un dažādiem portfeļiem atšķirīgus limitus.

Valūtas un preču risku rada ECB ārvalstu valūtas un zelta turējumi. Valūtas risks salīdzinājumā ar 2021. gadu saglabājās stabils.

Ņemot vērā šo aktīvu politikas nozīmi, ECB necenšas ierobežot attiecīgo valūtas un preču risku. Tā vietā šos riskus mazina, veidojot pārvērtēšanas kontus un diversificējot turējumus dažādās valūtās un zeltā.

ECB ārējās rezerves un euro denominētais pašu kapitāls galvenokārt tiek ieguldīti fiksētā ienākuma vērtspapīros un pakļauti tirgus vērtības procentu likmju riskam, ņemot vērā, ka tie atspoguļoti tirgus cenās. ECB ārējās rezerves galvenokārt tiek ieguldītas aktīvos ar samērā īsu dzēšanas termiņu (sk. 1.3.1. sadaļas "Bilance" 7. att.), bet pašu kapitāla portfeļa aktīvu dzēšanas termiņš parasti ir ilgāks (sk. 1.3.1. sadaļas "Bilance" 9. att.). Šo portfeļu procentu likmju risks, ko nosaka saskaņā ar grāmatvedības metodi, salīdzinājumā ar 2021. gadu pieauga, atspoguļojot tirgus apstākļu pārmaiņas.

ECB tirgus vērtības procentu likmju risks tiek mazināts, izmantojot aktīvu izvietojuma politiku un pārvērtēšanas kontus.

ECB pakļauta arī procentu likmju riskam, ko rada par aktīviem saņemtās procentu likmes un par saistībām maksātās procentu likmes neatbilstība, kas ietekmē tās tīros procentu ienākumus. Šis risks nav tieši saistīts ar kādu konkrētu portfeli, bet gan attiecas uz ECB bilances struktūru kopumā un īpaši uz aktīvu un saistību termiņu un ienesīguma neatbilstību. To monitorē, izmantojot ECB pelnītspējas iespēju aplēses, kas rāda, ka pirms jebkādiem atskaitījumiem no uzkrājuma finanšu riskiem vai pārvedumiem uz to ECB īstermiņā un vidējā termiņā var ciest zaudējumus, bet gaidāms, ka ilgtermiņā tā atkal gūs peļņu.

Šāda veida risks tiek pārvaldīts, izmantojot aktīvu izvietojuma politiku, un to vēl vairāk mazina bezatlīdzības saistību esamība ECB bilancē.

Turpmākajos gados ECB risku pārvaldības sistēmā pakāpeniski tiks iekļauti ar klimata pārmaiņām saistītie riski. Eurosistēma 2022. gadā veica pirmo Eurosistēmas bilances klimata pārmaiņu stresa testu[19], kas ļāva iegūt provizorisku aplēsi par šā riska ietekmi uz ECB bilanci. Turpmākajos gados klimata stresa testi tiks veikti regulāri.

1.4.2. Darbības risks

Valde ir atbildīga par ECB darbības riska[20] pārvaldības politiku un sistēmu un apstiprina to. Valdi tās pārraudzības funkcijas īstenošanā saistībā ar darbības riska pārvaldību atbalsta Darbības riska komiteja (ORC). Darbības riska pārvaldība ir ECB pārvaldības struktūras[21] un vadības procesu neatņemama sastāvdaļa.

ECB darbības riska pārvaldības sistēmas galvenais mērķis ir palīdzēt nodrošināt ECB misijas un uzdevumu īstenošanu un aizsargāt tās reputāciju un aktīvus no zaudējumiem, ļaunprātīgas izmantošanas un kaitējumiem. Darbības riska pārvaldības regulējumā katra struktūrvienība ir atbildīga par tās darbības risku un incidentu apzināšanu, novērtēšanu, novēršanu, atspoguļošanu pārskatos, monitoringu un kontroli. Šajā kontekstā norādījumus attiecībā uz riska novēršanas stratēģijām un riska akceptēšanas procedūrām sniedz ECB pieļaujamā riska līmeņa politika. Tā piesaistīta piecreiz piecu punktu riska matricai, pamatojoties uz ietekmes un ticamības gradācijas skalām, kurās izmantoti kvantitatīvi un kvalitatīvi kritēriji.

Vide, kurā darbojas ECB, pakļauta arvien sarežģītākiem un savstarpēji saistītiem apdraudējumiem, un ECB ikdienas darbs saistīts ar daudz un dažādiem darbības riskiem. Galvenās jomas, kas ECB rada bažas, ietver plašu nefinanšu risku spektru saistībā ar cilvēkiem, sistēmām, procesiem un ārējiem notikumiem. Tāpēc ECB ieviesusi procesus, kas veicina nepārtrauktu un efektīvu darbības risku pārvaldību un ar riskiem saistītās informācijas integrēšanu lēmumu pieņemšanas procesā. Turklāt ECB pievērš uzmanību savas noturības uzlabošanai, raugoties uz riskiem un iespējām no plašāka visaptveroša skatpunkta un ņemot vērā arī ilgtspējības aspektus. Ieviestas reaģēšanas struktūras un rīcības plāni ārkārtas situācijām, lai nodrošinātu kritiski svarīgu darbības funkciju nepārtrauktību jebkādu traucējumu vai krīžu gadījumā.

1.4.3. Rīcības risks

ECB izveidots īpašs Atbilstības un pārvaldības birojs, kas ir būtiska risku pārvaldības kontroles funkcija, lai stiprinātu ECB pārvaldības sistēmu, kas ļauj mazināt rīcības risku.[22] Tā uzdevums ir palīdzēt Valdei aizsargāt ECB integritāti un reputāciju, veicināt uzvedības ētikas standartus un stiprināt ECB atbildību un caurredzamību. Neatkarīga Ētikas komiteja sniedz konsultācijas un skaidrojumus augsta līmeņa ECB amatpersonām integritātes un ētikas jautājumos un atbalsta Padomi, lai nodrošinātu atbilstošu un konsekventu risku pārvaldību vadības līmenī. Eurosistēmas un Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) līmenī Ētikas un atbilstības komiteja strādā pie tā, lai panāktu NCB un nacionālo kompetento iestāžu (NKI) ētiskas rīcības regulējuma saskaņotu īstenošanu.

2022. gadā ECB paplašināja rīcības riska pārvaldību, ietverot arī rīcības risku, kuru rada ārējo līgumdarbinieku izmantošana ECB uzdevumu izpildes atbalstam.

2. ECB finanšu pārskati

2.1. Bilance 2022. gada 31. decembrī

Piezīme. Skaitļu noapaļošanas rezultātā komponentu summa finanšu pārskatos un skaidrojumos ietvertajās tabulās var atšķirties no kopsummas. Ar "0" un "(0)" apzīmē pozitīvu vai negatīvu vērtību, kas noapaļota līdz nullei, bet ar (–) apzīmē nulli.

2.2. Peļņas un zaudējumu aprēķins 2022. gada 31. decembrī

Frankfurtē pie Mainas 2023. gada 14. februārī
Eiropas Centrālā banka

Kristīne Lagarda (Christine Lagarde)
Prezidente

2.3. Grāmatvedības politika

Finanšu pārskatu forma un sniegšana

ECB finanšu pārskati sagatavoti saskaņā ar šādu grāmatvedības politiku[23], kas, pēc ECB Padomes domām, sniedz patiesu informāciju par finanšu pārskatiem, vienlaikus atspoguļojot centrālās bankas darbību raksturu.

Grāmatvedības principi

Ievēroti šādi grāmatvedības principi: ekonomiskā būtība un caurredzamība, piesardzība, notikumu pēc bilances datuma atzīšana, būtiskums, darbības turpināšanas pieņēmums, uzkrāšanas princips, konsekvence un salīdzināmība.

Aktīvu un saistību atzīšana

Aktīvu vai saistības atzīst bilancē tikai tad, ja ir ticams, ka jebkurš saistītais nākotnes saimnieciskais labums plūdīs uz ECB vai no tās, visi ar to saistītie riski un atlīdzība būtībā ir nodoti ECB un aktīva izmaksas vai vērtību vai saistību apjomu var ticami novērtēt.

Uzskaites pamats

Šie pārskati sagatavoti saskaņā ar sākotnējo izmaksu principu, kas pielāgots tam, lai iekļautu tirgojamo vērtspapīru (izņemot pašlaik monetārās politikas mērķiem turētos vērtspapīrus), zelta un visu pārējo ārvalstu valūtās denominēto bilances un ārpusbilances aktīvu un saistību novērtējumu tirgus vērtībā.

Darījumi ar finanšu aktīviem un saistībām pārskatos atspoguļoti, ievērojot datumu, kad veikts norēķins.

Darījumus ar ārvalstu valūtā denominētiem finanšu instrumentiem, izņemot tagadnes darījumus ar vērtspapīriem, grāmato ārpusbilances kontos darījuma datumā. Norēķinu datumā ārpusbilances grāmatojumus reversē un darījumus uzrāda bilancē. Ārvalstu valūtas pirkšana un pārdošana ietekmē ārvalstu valūtas tīro pozīciju darījuma datumā. Pārdošanas realizētie guvumi vai zaudējumi arī tiek aprēķināti šajā datumā. Uzkrātos procentus, prēmijas un diskonta summas, kas saistītas ar ārvalstu valūtā denominētiem finanšu instrumentiem, aprēķina un grāmato katru dienu. Šie uzkrājumi arī katru dienu ietekmē ārvalstu valūtas pozīciju.

Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā

Aktīvi un saistības, kas denominēti ārvalstu valūtā, izteikti euro saskaņā ar valūtas kursu bilances datumā. Ienākumi un izdevumi izteikti saskaņā ar valūtas kursu uzskaites dienā. Aktīvu un saistību ārvalstu valūtā pārvērtēšanu veic katrai valūtai atsevišķi, iekļaujot gan bilances, gan ārpusbilances instrumentus.

Ārvalstu valūtā denominēto aktīvu un saistību pārvērtēšanu, pamatojoties uz tirgus cenām, veic atsevišķi no pārvērtēšanas saskaņā ar valūtas kursu.

Zeltu novērtē, pamatojoties uz tā tirgus cenu bilances datumā. Zeltam netiek veikta atšķirīga pārvērtēšana, pamatojoties uz cenu un valūtas kursu. Tā vietā uzrāda vienu zelta vērtību, pamatojoties uz zelta cenu euro par vienu Trojas unci, ko gadam, kas noslēdzās 2022. gada 31. decembrī, aprēķināja saskaņā ar euro kursu attiecībā pret ASV dolāru 2022. gada 30. decembrī.

Speciālās aizņēmuma tiesības (SDR) definē kā valūtu grozu, un to vērtību nosaka kā piecu galveno valūtu (ASV dolāra, euro, Ķīnas renminbi, Japānas jenas un Lielbritānijas sterliņu mārciņas) kursu svērto summu. ECB SDR turējumus pārrēķināja euro, izmantojot euro kursu attiecībā pret SDR 2022. gada 30. decembrī.

Vērtspapīri

Monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri
Pašlaik monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri tiek uzskaitīti saskaņā ar amortizētajām izmaksām (ņemot vērā vērtības samazināšanos).

Pārējie vērtspapīri
Tirgojamos vērtspapīrus (izņemot pašlaik monetārās politikas mērķiem turētos vērtspapīrus) un līdzīgus aktīvus novērtē, pamatojoties uz vidējo tirgus cenu vai attiecīgo ienesīguma līkni bilances datumā. Katru vērtspapīru novērtē atsevišķi. Ar vērtspapīriem saistītos iespēju līgumus atsevišķi nevērtē. Gadam, kas noslēdzās 2022. gada 31. decembrī, izmantotas vidējās tirgus cenas 2022. gada 30. decembrī.

Tirgojami ieguldījumu fondi tiek pārvērtēti neto izteiksmē fonda līmenī, izmantojot to neto aktīvu vērtību. Netiek piemērots savstarpējs ieskaits starp nerealizētajiem guvumiem un zaudējumiem dažādos ieguldījumu fondos.

Nelikvīdās kapitāla daļas un citus kapitāla instrumentus, kas tiek turēti kā pastāvīgie ieguldījumi, novērtē atbilstoši izmaksām, ņemot vērā vērtības samazināšanos.

Ienākumu atzīšana

Ienākumi un izdevumi atzīti periodā, kurā tie gūti vai radušies.[24] Ārvalstu valūtas, zelta un vērtspapīru pārdošanas realizētos guvumus un zaudējumus uzrāda peļņas un zaudējumu aprēķinā. Šādus realizētos guvumus un zaudējumus aprēķina atbilstoši attiecīgā aktīva vidējām izmaksām.

Nerealizētos guvumus neatzīst kā ienākumus un pārved tieši uz pārvērtēšanas kontu.

Nerealizētos zaudējumus uzrāda peļņas un zaudējumu aprēķinā, ja tie gada beigās pārsniedz atbilstošajā pārvērtēšanas kontā uzkrātos iepriekšējos pārvērtēšanas guvumus. Šādus kāda vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai zelta nerealizētos zaudējumus neieskaita ar cita vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai zelta nerealizētajiem guvumiem. Ja peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādīti kāda posteņa nerealizētie zaudējumi, šā posteņa vidējās izmaksas samazina līdz valūtas kursam vai tirgus cenai gada beigās.

Vērtības samazināšanās zaudējumi tiek uzrādīti peļņas un zaudējumu aprēķinā un nākamajos gados netiek reversēti, izņemot, ja vērtība atkal pieaug un šis pieaugums ir attiecināms uz novērojamu notikumu, kas norisinājies pēc tam, kad pirmo reizi uzrādīta vērtības samazināšanās.

Vērtspapīru prēmijas vai diskonta summas tiek amortizētas šo vērtspapīru atlikušajā līguma termiņā.

Reversie darījumi

Reversie darījumi ir operācijas, kurās ECB pērk vai pārdod aktīvus saskaņā ar repo līgumu vai veic kredītoperācijas pret nodrošinājumu.

Repo darījumos vērtspapīri tiek pārdoti par naudu, vienlaikus slēdzot līgumu par to atpirkšanu no darījuma partnera par noteiktu cenu konkrētā nākotnes datumā. Repo darījumi uzskaitīti kā nodrošināti noguldījumi bilances saistību pusē. Vērtspapīri, kas pārdoti šāda līguma ietvaros, paliek ECB bilancē.

Reversajos repo darījumos vērtspapīri tiek pirkti par naudu, vienlaikus slēdzot līgumu par to atpārdošanu darījuma partnerim par noteiktu cenu konkrētā nākotnes datumā. Reversie repo darījumi uzrādīti kā nodrošināti aizdevumi bilances aktīvu pusē, bet netiek iekļauti ECB vērtspapīru turējumā.

Reversos darījumus (t. sk. vērtspapīru aizdevuma darījumus), kurus veic specializētas iestādes piedāvātas programmas ietvaros, uzrāda bilancē tikai tad, ja tiek sniegts naudas līdzekļu nodrošinājums, kas netiek ieguldīts.

Ārpusbilances instrumenti

Valūtas instrumenti, t. i., biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi, valūtas mijmaiņas darījumu nākotnes puse un citi valūtas instrumenti, kas ietver vienas valūtas apmaiņu pret citu kādā nākotnes datumā, ārvalstu valūtas maiņas guvumu un zaudējumu aprēķināšanai iekļauti tīrajā ārvalstu valūtas pozīcijā.

Katru procentu likmju instrumentu pārvērtē atsevišķi. Atklāto biržā tirgoto procentu likmju nākotnes darījumu līgumu mainīgās rezerves dienas pārmaiņas uzrādītas peļņas un zaudējumu aprēķinā. ECB veiktās biržā netirgoto nākotnes darījumu ar vērtspapīriem vērtēšanas pamatā ir vispārpieņemtas vērtēšanas metodes, izmantojot novērojamās tirgus cenas un procentu likmes, kā arī diskonta faktorus no norēķina datumiem līdz novērtējuma datumam.

Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi, ieskaitot nemateriālos aktīvus, bet izņemot zemi un mākslas darbus, tiek novērtēti atbilstoši izmaksām, atņemot nolietojumu. Zeme un mākslas darbi tiek novērtēti atbilstoši izmaksām. ECB galvenā ēka tiek novērtēta atbilstoši izmaksām, atņemot nolietojumu un ņemot vērā vērtības samazināšanos. Lai uzrādītu ECB galvenās ēkas nolietojumu, izmaksas tiek attiecinātas uz atbilstošajām aktīvu sastāvdaļām, kuru nolietojums tiek aprēķināts saskaņā ar to novērtēto lietderīgās izmantošanas laiku. Nolietojumu aprēķina saskaņā ar lineāro metodi gaidāmajā pamatlīdzekļa lietderīgās izmantošanas laikā, sākot ar ceturksni, pēc kura pamatlīdzeklis kļuvis pieejams izmantošanai. Galvenajām pamatlīdzekļu grupām piemēroti šādi lietderīgās izmantošanas laiki.

Nolietojuma periods kapitalizētajiem remonta izdevumiem, kas saistīti ar ECB pašreizējām īrētajām telpām, koriģēts, ņemot vērā visus notikumus, kas ietekmē attiecīgā pamatlīdzekļa gaidāmo lietderīgās izmantošanas laiku.

ECB veic gadskārtēju galvenās ēkas un ar biroju ēkām saistīto lietošanas tiesību aktīvu (sk. tālāk "Noma") vērtības samazināšanās testu. Ja tiek atklāts vērtības samazināšanās rādītājs un tiek novērtēts, ka aktīva vērtība varētu būt samazinājusies, tiek aplēsta atgūstamā vērtība. Ja atgūstamā vērtība ir mazāka par tīro uzskaites vērtību, peļņas un zaudējumu aprēķinā tiek uzrādīti vērtības samazināšanās zaudējumi.

Pamatlīdzekļus, kuru cena mazāka par 10 000 euro, noraksta iegādes gadā.

Pamatlīdzekļus, kuri atbilst kapitalizācijas kritērijiem, bet vēl ir būvniecības vai sagatavošanas stadijā, uzrāda postenī "Pamatlīdzekļi būvniecības stadijā". Pēc šo aktīvu lietošanas uzsākšanas ar tiem saistītās izmaksas tiek pārvestas uz attiecīgajiem pamatlīdzekļu posteņiem.

Noma

Visiem nomas gadījumiem, kas aptver materiālos aktīvus, attiecīgais lietošanas tiesību aktīvs un nomas saistības tiek atzīti bilancē nomas sākuma datumā attiecīgi postenī "Materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi" vai "Dažādi" (saistības). Tādu nomas līgumu gadījumā, kuri atbilst kapitalizācijas kritērijiem, bet ar kuriem saistītais aktīvs vēl ir būvniecības vai sagatavošanas stadijā, pirms nomas sākuma datuma radušos izdevumus uzrāda postenī "Pamatlīdzekļi būvniecības stadijā". Attiecīgais lietošanas tiesību aktīvs un nomas saistības tiek uzrādīti atbilstošajos pamatlīdzekļu posteņos, kad aktīvs ir pieejams lietošanai (nomas sākuma datumā).

Lietošanas tiesību aktīvi tiek novērtēti atbilstoši izmaksām, atņemot nolietojumu. Turklāt attiecībā uz lietošanas tiesību aktīviem, kuri saistīti ar biroju ēkām, ņem vērā vērtības samazināšanos (attiecībā uz gadskārtējo vērtības samazināšanās testu sk. iepriekš "Pamatlīdzekļi"). Nolietojumu aprēķina saskaņā ar lineāro metodi no sākuma datuma līdz lietošanas tiesību aktīva lietderīgās lietošanas laika beigām vai līdz nomas termiņa beigām atkarībā no tā, kurš datums ir agrāk.

Nomas saistības sākotnēji novērtē nākotnes nomas maksājumu tagadnes vērtībā (ietver tikai nomas sastāvdaļas), piemērojot ECB salīdzināmo aizņēmuma procentu likmi. Pēc tam nomas saistības vērtē saskaņā ar amortizētajām izmaksām, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Saistītie procentu izdevumi ietverti peļņas un zaudējumu aprēķina postenī "Pārējie procentu izdevumi". Ja nākotnes nomas maksājumi mainās indeksa pārmaiņu vai esošā līguma pārvērtēšanas dēļ, nomas saistības tiek pārvērtētas. Jebkuras pārvērtēšanas rezultātā attiecīgi tiek koriģēta lietošanas tiesību aktīva uzskaites vērtība.

Īstermiņa noma uz laiku līdz 12 mēnešiem vai mazāk un tādu mazvērtīgu aktīvu noma, kuru vērtība ir mazāka par 10 000 euro (atbilstoši robežvērtībai, kas izmantota pamatlīdzekļu noteikšanai), tiek ietverta peļņas un zaudējumu aprēķinā kā izdevumi.

ECB pēcnodarbinātības pabalsti, citi ilgtermiņa pabalsti un darba attiecību pārtraukšanas pabalsti

ECB nodrošina noteikto pabalstu plānus saviem darbiniekiem, Valdes locekļiem un ECB nodarbinātajiem Uzraudzības valdes locekļiem.

Darbinieku pensiju plānu finansē, izmantojot aktīvus, kas tiek turēti darbinieku ilgtermiņa pabalstu fondā. ECB un darbinieku veiktās obligātās iemaksas tiek atspoguļotas plāna noteikto pabalstu pīlārā. Darbinieki var noteikto iemaksu pīlārā brīvprātīgi veikt papildu iemaksas, kuras var izmantot, lai nodrošinātu papildu pabalstus.[25] Šos papildu pabalstus nosaka brīvprātīgo iemaksu apjoms un veikto iemaksu ieguldījumu ienākumi.

Pastāv ar fondiem nesaistītas vienošanās par Valdes locekļu un ECB nodarbināto Uzraudzības valdes locekļu pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem ilgtermiņa pabalstiem. Pastāv arī ar fondiem nesaistītas vienošanās par darbinieku pēcnodarbinātības pabalstiem, kuri nav pensijas, un citiem ilgtermiņa pabalstiem un darba attiecību pārtraukšanas pabalstiem.

Neto noteikto pabalstu saistības
Saistības, kuras bilances postenī "Dažādi" (saistības) atzītas attiecībā uz noteikto pabalstu plāniem, t. sk. citiem ilgtermiņa pabalstiem un darba attiecību pārtraukšanas pabalstiem, veido noteikto pabalstu pienākuma vērtība bilances datumā, no kuras atņemta attiecīgā pienākuma finansēšanai izmantoto plāna aktīvu patiesā vērtība.

Noteikto pabalstu pienākumu katru gadu aprēķina neatkarīgi aktuāri, izmantojot plānotās vienības kredītmetodi. Noteikto pabalstu pienākuma pašreizējo vērtību aprēķina, diskontējot aplēsto nākotnes naudas plūsmu, izmantojot procentu likmi, ko nosaka pēc euro denominētu augstas kvalitātes uzņēmumu obligāciju, kuru dzēšanas termiņš ir līdzīgs attiecīgā pienākuma termiņam, tirgus ienesīguma bilances datumā.

Aktuārie guvumi un zaudējumi var rasties uz pieredzi pamatoto korekciju rezultātā (kur faktiskie rezultāti atšķiras no iepriekšējiem aktuārajiem pieņēmumiem) un no aktuāro pieņēmumu pārmaiņām.

Neto noteikto pabalstu izmaksas
Neto noteikto pabalstu izmaksas sadala komponentos, kas uzrādīti peļņas un zaudējumu aprēķinā, un pārrēķinātajos atlikumos saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem, kas uzrādīti bilances postenī "Pārvērtēšanas konti".

Peļņas un zaudējumu aprēķinā iekļauj neto summu, kas ietver:

  1. kārtējās apkalpošanas izmaksas noteiktajiem pabalstiem, kas uzkrājas gada laikā;
  2. iepriekšējās apkalpošanas izmaksas noteiktajiem pabalstiem plāna grozījumu rezultātā;
  3. tīros procentus no neto noteikto pabalstu pienākuma pēc diskonta likmes;
  4. pārrēķinātos atlikumus saistībā ar citiem ilgtermiņa pabalstiem un darba attiecību pārtraukšanas pabalstiem, kam piemīt ilgtermiņa raksturs, ja tādi ir (pilnībā).

Postenī "Pārvērtēšanas konti" norādītajā tīrajā summā ietverti:

  1. aktuārie guvumi un zaudējumi no noteikto pabalstu pienākuma;
  2. faktiskā peļņa no plāna aktīviem, izņemot summas, kas ietvertas tīrajos procentos no neto noteikto pabalstu saistībām;
  3. jebkuras noteikta aktīvu maksimālā apjoma ietekmes pārmaiņas, izņemot summas, kas ietvertas neto noteikto pabalstu saistību tīrajos procentos.

Lai noteiktu atbilstošās saistības finanšu pārskatos, šos atlikumus katru gadu vērtē neatkarīgi aktuāri.

ECBS iekšējie atlikumi/Eurosistēmas iekšējie atlikumi

ECBS iekšējie atlikumi veidojas galvenokārt saistībā ar Eiropas Savienības (ES) veiktajiem pārrobežu maksājumiem, par kuriem norēķini tiek veikti euro, izmantojot centrālās bankas naudas līdzekļus. Šos darījumus lielākoties iniciē privātā sektora pārstāvji (t. i., kredītiestādes, sabiedrības un privātpersonas). Norēķini par šiem darījumiem tiek veikti TARGET2 (Trans-European Automated Real-time Gross settlement Express Transfer system), un to rezultātā veidojas divpusēji atlikumi ES valstu centrālo banku TARGET2 kontos. Katru dienu tiek aprēķinātas šo divpusējo atlikumu neto pozīcijas, ko attiecina uz ECB, un tādējādi katrai nacionālajai centrālajai bankai (NCB) paliek tikai viena divpusējā tīrā pozīcija attiecībā pret ECB. Arī ECB veiktie maksājumi, par kuriem norēķini notiek TARGET2, ietekmē divpusējo tīro pozīciju. ECB uzskaitē šīs pozīcijas atspoguļo katras NCB neto prasības vai saistības pret pārējo Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS). Eurosistēmas iekšējie atlikumi, kas ir euro zonas valstu NCB atlikumi attiecībā pret ECB saistībā ar TARGET2, kā arī citi euro denominētie Eurosistēmas iekšējie atlikumi (piemēram, ECB starpperioda peļņas sadale NCB, ja tāda ir), uzrādīti ECB bilancē kā viena neto aktīvu vai saistību pozīcija un atspoguļoti postenī "Pārējās prasības Eurosistēmā (neto)" vai postenī "Pārējās saistības Eurosistēmā (neto)". ECBS iekšējie atlikumi, kas ir ārpus euro zonas esošo valstu NCB atlikumi attiecībā pret ECB saistībā ar to dalību TARGET2,[26] atspoguļoti postenī "Saistības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem".

Eurosistēmas iekšējie atlikumi, kas saistīti ar euro banknošu sadali Eurosistēmā, uzrādīti kā viens neto aktīvs postenī "Prasības saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā" (sk. tālāk "Banknotes apgrozībā").

Eurosistēmas iekšējie atlikumi, kas radušies, NCB, kuras pievienojas Eurosistēmai, nododot ārējo rezervju aktīvus ECB, denominēti euro un uzrādīti postenī "Saistības par nodotajām ārējām rezervēm".

Banknotes apgrozībā

ECB un euro zonas valstu NCB, kas kopā veido Eurosistēmu, emitē euro banknotes.[27] Apgrozībā esošo euro banknošu kopējā vērtība katra mēneša pēdējā darbadienā saskaņā ar banknošu pārdales atslēgu tiek sadalīta starp Eurosistēmas centrālajām bankām.[28]

ECB piešķirtā daļa ir 8 % no apgrozībā esošo euro banknošu kopējās vērtības, un to atspoguļo bilances pasīvu postenī "Banknotes apgrozībā". ECB daļa kopējā euro banknošu emisijā nodrošināta ar prasībām pret NCB. Šīs prasības, par kurām tiek maksāti procenti,[29] uzrādītas apakšpostenī "Eurosistēmas iekšējās prasības: prasības saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā" (sk. iepriekš "ECBS iekšējie atlikumi/Eurosistēmas iekšējie atlikumi"). Procentu ienākumi no šīm prasībām ietverti peļņas un zaudējumu aprēķina postenī "Procentu ienākumi no euro banknošu sadales Eurosistēmā".

Starpperioda peļņas sadale

ECB ienākumu no euro banknotēm apgrozībā un no 1) vērtspapīru tirgu programmas, 2) trešās nodrošināto obligāciju iegādes programmas, 3) ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru iegādes programmas, 4) valsts sektora aktīvu iegādes programmas un 5) pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas ietvaros iegādātajiem monetārās politikas mērķiem turētajiem vērtspapīriem radušos ienākumu summu sadala nākamā gada janvārī starpperioda peļņas sadales veidā, ja vien ECB Padome nav lēmusi citādi.[30] Šādu lēmumu pieņem, ja, balstoties uz ECB Valdes pamatotu aplēsi, ECB Padome paredz, ka ECB gadā kopā būs zaudējumi vai ka tai būs gada tīrā peļņa, kas ir mazāka par šiem ienākumiem. Padome var arī nolemt pilnībā vai daļēji pārvest šos ienākumus uzkrājumā finanšu riskiem. Turklāt Padome var nolemt samazināt janvārī sadalāmo ienākumu no euro banknotēm apgrozībā summu, neietverot izmaksas, kas radušās ECB saistībā ar euro banknošu emisiju un apstrādi.

Notikumi pēc bilances datuma

Aktīvu un pasīvu vērtība koriģēta, atspoguļojot notikumus laikā no gada beigu bilances datuma līdz datumam, kad Valde akceptē ECB gada finanšu pārskatu iesniegšanu Padomei apstiprināšanai, ja šādi notikumi būtiski ietekmē aktīvu un pasīvu stāvokli bilances datumā.

Svarīgi notikumi pēc bilances datuma, kas neietekmē aktīvu un pasīvu stāvokli bilances datumā, atspoguļoti skaidrojumos.

Grāmatvedības politikas pārmaiņas

ECB 2022. gadā neveica nekādas grāmatvedības politikas pārmaiņas.

Citi jautājumi

Saskaņā ar ECBS Statūtu 27. pantu un pamatojoties uz Padomes rekomendāciju, ES Padome uz pieciem gadiem – līdz 2022. finanšu gada beigām – apstiprinājusi Baker Tilly GmbH & Co. KG Wirtschaftsprüfungsgesellschaft, Düsseldorf (Vācijas Federatīvā Republika) par ECB ārējiem revidentiem. Šo piecu gadu periodu var pagarināt par diviem papildu finanšu gadiem.

2.4. Bilances skaidrojumi

1. skaidrojums. Zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi

ECB 2022. gada 31. decembrī piederēja 16 229 522 Trojas unces zelta[31], kura tirgus vērtība bija 27 698 milj. euro (2021. gadā – 26 121 milj. euro). 2022. gadā netika veikti darījumi ar zeltu, tāpēc ECB turējumi salīdzinājumā ar to apjomu 2021. gada 31. decembrī nemainījās. Šo turējumu vērtības euro ekvivalents palielinājās sakarā ar zelta cenas kāpumu euro izteiksmē (sk. "Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika" un 15. skaidrojumu "Pārvērtēšanas konti").

2. skaidrojums. Prasības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu un euro zonas valstu rezidentiem

2.1. skaidrojums. SVF debitoru parādi

Šis aktīvs atspoguļo SDR ECB turējumā, un tā apjoms 2022. gada 31. decembrī bija 1759 milj. euro (2021. gadā – 1234 milj. euro). Tas saistīts ar divvirzienu brīvprātīgu tirdzniecības vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par SDR pirkšanu un pārdošanu, saskaņā ar kuru SVF ir pilnvarots ECB vārdā organizēt SDR pirkšanu vai pārdošanu par euro minimālā un maksimālā turējumu līmeņa robežās. Grāmatvedības vajadzībām SDR uzskata par ārvalstu valūtu (sk. "Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika"). ECB turējumi SDR 2022. gadā palielinājās. To galvenokārt noteica darījumi, kuri notika minētās brīvprātīgās tirdzniecības vienošanās kontekstā.

2.2. skaidrojums. Atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie aizdevumi un citi ārējie aktīvi un prasības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem

Šos divus posteņus veido atlikumi bankās, aizdevumi ārvalstu valūtās un ieguldījumi ASV dolāros, Japānas jenās un Ķīnas renminbi denominētos vērtspapīros.

Šo posteņu kopējās vērtības pieaugums 2022. gadā skaidrojams galvenokārt ar ASV dolāra kursa pieaugumu attiecībā pret euro.

ECB bija šādi neto ārvalstu valūtu turējumi[32].

2022. gadā netika veiktas ārvalstu valūtas intervences.

3. skaidrojums. Prasības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem

3.1. skaidrojums. Atlikumi bankās, ieguldījumi vērtspapīros un aizdevumi

2022. gada 31. decembrī šajā postenī nebija atlikumu, savukārt 2021. gada beigās šo posteni veidoja prasība 3070 milj. euro apmērā saistībā ar līgumiem par likviditātes nodrošināšanu starp Eurosistēmas un ārpus euro zonas esošo valstu centrālajām bankām.[33]

4. skaidrojums. Pārējās prasības euro pret euro zonas valstu kredītiestādēm

2022. gada 31. decembrī šo posteni veidoja pieprasījuma noguldījumu konti euro zonas valstu rezidentu turējumā 12 milj. euro apmērā (2021. gadā – 38 milj. euro).

5. skaidrojums. Euro zonas valstu rezidentu vērtspapīri euro

5.1. skaidrojums. Monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri

2022. gada 31. decembrī šo posteni veidoja vērtspapīri, ko ECB iegādājusies vērtspapīru tirgu programmas (VTP), trešās nodrošināto obligāciju iegādes programmas (NOIP3), ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru iegādes programmas (ABSIP), valsts sektora aktīvu iegādes programmas (VSAIP) un pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros.

Visu pirmās un otrās nodrošināto obligāciju iegādes programmas (NOIP1 un NOIP2) ietvaros turēto vērtspapīru dzēšanas termiņš bija 2022. gadā, tāpēc ECB un euro zonas valstu NCB 2022. gada 31. decembrī nebija šādu vērtspapīru turējumu.

1) Konkrēto programmu turpmākie atbilstības kritēriji pieejami Padomes lēmumos.
2) VTP ietvaros tika iegādāti tikai piecu euro zonas valstu valsts kases emitētie valsts parāda vērtspapīri.
3) ECB neiegādājas vērtspapīrus uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programmas (USAIP) ietvaros.
4) Grieķijas valdības emitētajiem vērtspapīriem tika noteikts atbrīvojums no atbilstības prasībām.

2022. gada 1. ceturksnī Eurosistēma turpināja vērtspapīru neto iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP)[34] ietvaros ar vidējo mēneša apjomu 20 mljrd. euro. Padome 2022. gada martā nolēma[35], ka neto aktīvu iegādes aprīlī tiks veiktas par 40 mljrd. euro, maijā – par 30 mljrd. euro un jūnijā – par 20 mljrd. euro, un 2022. gada jūnijā Padome nolēma[36] ar 2022. gada 1. jūliju pārtraukt neto aktīvu iegādes AIP ietvaros. Padome paredz[37] turpmāk pilnībā atkārtoti ieguldīt iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus līdz 2023. gada februāra beigām. Pēc tam AIP portfelis mērenā un prognozējamā tempā tiks samazināts, Eurosistēmai vairs pilnībā atkārtoti neieguldot to vērtspapīru pamatsummas maksājumus, kuriem pienācis dzēšanas termiņš. Līdz 2023. gada jūnija beigām samazinājums veidos vidēji 15 mljrd. euro mēnesī, un vēlāk tiks noteiks tā turpmākais temps. Padome regulāri atkārtoti izvērtēs AIP portfeļa samazināšanas tempu, lai nodrošinātu tā atbilstību kopējai monetārās politikas stratēģijai un nostājai, nodrošinātu tirgus darbību un saglabātu stingru kontroli pār nosacījumiem īstermiņa naudas tirgū.

Turklāt 2022. gada 1. ceturksnī Eurosistēma turpināja neto aktīvu iegādes PĀAIP ietvaros[38], lai gan lēnākā tempā nekā iepriekšējā ceturksnī, saskaņā ar Padomes 2021. gada decembra lēmumu.[39] Pamatojoties uz to pašu lēmumu, neto iegādes PĀAIP ietvaros tika pārtrauktas 2022. gada marta beigās. Turklāt Padome paredz arī turpmāk atkārtoti pilnībā ieguldīt PĀAIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus vismaz līdz 2024. gada beigām. Padome attiecībā uz šo atkārtoto ieguldīšanu turpinās piemērot elastīgu pieeju laika, aktīvu kategoriju un jurisdikciju dalījumā, lai novērstu ar pandēmiju saistītos monetārās politikas transmisijas mehānismu apdraudošos riskus. PĀAIP portfelis turpmāk tiks pārvaldīts tā, lai izvairītos no atbilstīgas monetārās politikas nostājas īstenošanas traucējumiem.

Šo programmu ietvaros iegādātos vērtspapīrus novērtē saskaņā ar amortizētajām izmaksām, ņemot vērā vērtības samazināšanos (sk. "Vērtspapīri" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika").

ECB turēto vērtspapīru amortizētās izmaksas, kā arī to tirgus vērtība[40] (kas nav ietverta bilancē vai peļņas un zaudējumu aprēķinā un tiek sniegta vienīgi salīdzinājumam) bija šāda.

ECB turēto vērtspapīru amortizēto izmaksu pārmaiņas gada laikā ir šādas.

1) Postenis "Neto diskonts/(prēmija)" ietver neto realizētos guvumus/(zaudējumus), ja tādi radušies.

Padome regulāri novērtē ar šo programmu ietvaros turētajiem vērtspapīriem saistītos finanšu riskus.

Šajā kontekstā, izmantojot gada beigu datus, tiek veikti gadskārtējie vērtības samazināšanās testi, kurus apstiprina Padome. Šajos testos vērtības samazināšanās rādītāji tiek novērtēti katrai programmai atsevišķi. Gadījumos, kad novēroti vērtības samazināšanās rādītāji, tiek veikta papildu analīze, lai apstiprinātu, ka vērtības samazināšanās nav ietekmējusi pamatā esošo vērtspapīru naudas plūsmas. Pamatojoties uz šajā gadā veikto vērtības samazināšanās testu rezultātiem, 2022. gadā ECB nav atzinusi zaudējumus no tās monetārās politikas portfeļos turētajiem vērtspapīriem.

Eurosistēmas turēto vērtspapīru amortizēto izmaksu pārmaiņas ir šādas.

Piezīme. Postenī "Euro zonas valstu NCB" norādīti provizoriskie dati, kas var tikt pārskatīti. Tas radītu līdzvērtīgas posteņa "Kopā Eurosistēma" datu pārmaiņas.

6. skaidrojums. Eurosistēmas iekšējās prasības

6.1. skaidrojums. Prasības saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā

Šo posteni veido ECB prasības pret euro zonas valstu NCB saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā (sk. "Banknotes apgrozībā" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika"), un 2022. gada 31. decembrī tas bija 125 763 milj. euro (2021. gadā – 123 551 milj. euro). Atlīdzība par šīm prasībām tiek aprēķināta katru dienu saskaņā ar pēdējo pieejamo Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju izsolēs izmantoto procentu likmi (sk. 23.2. skaidrojumu "Procentu ienākumi no euro banknošu sadales Eurosistēmā").

7. skaidrojums. Pārējie aktīvi

7.1. skaidrojums. Materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi

Šie aktīvi aptvēra šādus posteņus.

Gada beigās tika veikts ECB galvenās ēkas un biroju ēku ar lietošanas tiesībām vērtības samazināšanās tests, un zaudējumi no vērtības samazināšanās netika uzrādīti.

7.2. skaidrojums. Pārējie finanšu aktīvi

Šo posteni galvenokārt veido ECB pašu kapitāla portfelis, kas lielākoties ir ECB finanšu resursu, t. i., apmaksātā kapitāla un vispārējo rezervju fondā un uzkrājumā finanšu riskiem atlikto summu, ieguldījumi. Tas ietver arī 3211 Starptautisko norēķinu bankas (SNB) akciju atbilstoši to iegādes izmaksām (42 milj. euro) un citus pieprasījuma noguldījumu kontus euro.

Šo posteni veido šādi komponenti.

Šā posteņa neto pieaugums 2022. gadā galvenokārt skaidrojams ar ECB pašu kapitāla portfelī veikto ieguldījumu. Tas ir vienāds ar 2021. gadā veiktā pārveduma uz ECB uzkrājumu finanšu riskiem un otrā maksājuma, ko 2022. gadā euro zonas valstu NCB veica, lai apmaksātu savas palielinājušās parakstītā ECB kapitāla daļas (sk. 16. skaidrojumu "Kapitāls un rezerves"), kopsummu. Šā posteņa pieaugumu galvenokārt kompensēja ECB pašu kapitāla portfelī turēto euro denominēto vērtspapīru tirgus vērtības kritums.

7.3. skaidrojums. Āpusbilances instrumentu pārvērtēšanas starpība

Šo posteni veido 2022. gada 31. decembrī nepabeigto mijmaiņas un biržā netirgoto valūtas maiņas nākotnes darījumu ārvalstu valūtā pārvērtēšanas pārmaiņas (sk. 20. skaidrojumu "Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi"). Pārvērtēšanas pārmaiņas 783 milj. euro apmērā (2021. gadā – 620 milj. euro) radījusi šādu darījumu konvertēšana to euro ekvivalentā atbilstoši valūtas kursam bilances datumā salīdzinājumā ar to vērtību euro, šos darījumus konvertējot atbilstoši attiecīgās ārvalstu valūtas vidējai cenai šajā datumā (sk. "Ārpusbilances instrumenti" un "Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā" 2.3. nodaļā "Grāmatvedības politika").

7.4. skaidrojums. Uzkrājumi un nākamo periodu izdevumi

Šis postenis ietvēra šādus komponentus.

2022. gada 31. decembrī šā posteņa lielākā sastāvdaļa bija uzkrātie procenti no finanšu instrumentiem. Tos galvenokārt veidoja kuponu procenti no vērtspapīriem, t. sk. iegādes brīdī samaksāto procentu atlikums (sk. 2.2. skaidrojumu "Atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie aizdevumi un citi ārējie aktīvi un prasības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem", 5. skaidrojumu "Euro zonas valstu rezidentu vērtspapīri euro" un 7.2. skaidrojumu "Pārējie finanšu aktīvi").

Tas ietvēra arī uzkrātos procentus no TARGET2 atlikumiem, kas saņemami no euro zonas valstu NCB par 2022. gada decembri (sk. 12.2. skaidrojumu "Pārējās saistības Eurosistēmā (neto)"), un uzkrātos procentus, kas saņemami no euro zonas valstu NCB par 2022. gada 4. ceturksni par ECB prasībām saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā (sk. 6.1. skaidrojumu "Prasības saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā"). Šīs summas tika samaksātas 2023. gada janvārī.

Ar uzraudzības uzdevumiem saistītie uzkrātie ienākumi atbilst uzraudzības maksai, kas saņemama par 2022. gada uzraudzības maksas periodu. Šī summa tiks iekasēta 2023. gadā (sk. 26. skaidrojumu "Tīrie komisijas maksas ienākumi/izdevumi").[41]

Šis postenis ietver arī 1) dažādus avansa maksājumus, 2) uzkrātos ienākumus saistībā ar kopīgiem Eurosistēmas projektiem (sk. 28. skaidrojumu "Pārējie ienākumi") un 3) uzkrātos procentu ienākumus no pārējiem finanšu aktīviem un saistībām.

7.5. skaidrojums. Dažādi

2022. gada 31. decembrī šis postenis bija 438 milj. euro (2021. gadā – 749 milj. euro) un to galvenokārt veidoja atlikumi 349 milj. euro apmērā (2021. gadā – 573 milj. euro) saistībā ar 2022. gada 31. decembrī nepabeigtajiem mijmaiņas un biržā netirgotajiem valūtas maiņas nākotnes darījumiem ārvalstu valūtā (sk. 20. skaidrojumu "Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi"). Šie atlikumi radušies sakarā ar šādu darījumu konvertēšanu to euro ekvivalentā atbilstoši attiecīgās valūtas vidējai cenai bilances datumā salīdzinājumā ar to vērtību euro, kādā šie darījumi sākotnēji uzrādīti (sk. "Ārpusbilances instrumenti" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika").

8. skaidrojums. Banknotes apgrozībā

Šis postenis ietver ECB daļu (8 %) no kopējā apgrozībā esošo euro banknošu apjoma (sk. "Banknotes apgrozībā" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika"). Tā summa 2022. gada 31. decembrī bija 125 763 milj. euro (2021. gadā – 123 551 milj. euro).

9. skaidrojums. Pārējās saistības euro pret euro zonas valstu kredītiestādēm

Eurosistēmas centrālajām bankām ir iespēja kā nodrošinājumu VSAIP un valsts sektora PĀAIP vērtspapīru aizdevumu iespējai pieņemt naudas līdzekļus bez nepieciešamības tos atkārtoti ieguldīt. ECB gadījumā šīs operācijas tiek veiktas ar specializētas iestādes starpniecību.

Šādu ar euro zonas valstu kredītiestādēm veiktu ar naudas līdzekļiem nodrošinātu aizdevuma darījumu atlikuma vērtība 2022. gada 31. decembrī bija 17 734 milj. euro (2021. gadā – 9473 milj. euro). Naudas līdzekļi, kas tika saņemti kā nodrošinājums, tika pārvesti uz TARGET2 kontiem. Tā kā naudas līdzekļi gada beigās nebija ieguldīti, šie darījumi uzrādīti bilancē (sk. "Reversie darījumi" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika").[42]

10. skaidrojums. Saistības euro pret citiem euro zonas valstu rezidentiem

10.1. skaidrojums. Saistības pret valdību

2022. gada 31. decembrī šis postenis bija 48 520 milj. euro (2021. gadā – 3200 milj. euro), un to veidoja Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) un Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI) veiktie noguldījumi. Saskaņā ar ECBS Statūtu 21. pantu ECB var darboties kā Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru, dalībvalstu centrālo valdību, reģionālo, vietējo vai citu publisko iestāžu vai citu publisko tiesību subjektu, vai publisko uzņēmumu fiskālais aģents.

10.2. skaidrojums. Pārējās saistības

Šo posteni veido caur TARGET2-ECB komponentu TARGET2 pievienoto euro zonas valstu papildsistēmu atlikumi[43], un 2022. gada 31. decembrī tas bija 15 343 milj. euro (2021. gadā – 4404 milj. euro).

11. skaidrojums. Saistības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem

Šis postenis ietvēra šādus komponentus.

Lielākā šā posteņa sastāvdaļa 2022. gada 31. decembrī bija TARGET2 atlikumi, ko veidoja ārpus euro zonas esošo valstu NCB TARGET2 atlikumi attiecībā pret ECB (sk. "ECBS iekšējie atlikumi/Eurosistēmas iekšējie atlikumi" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika") un caur TARGET2-ECB komponentu TARGET2 pievienoto ārpus euro zonas esošo valstu papildsistēmu atlikumi. Šo atlikumu samazināšanās 2022. gadā atbilst mazākiem ārpus euro zonas esošo valstu papildsistēmu atlikumiem.

Šis postenis ietvēra arī atlikumus saistībā ar ES aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšanu, kurās ECB darbojas kā Eiropas Komisijas fiskāls aģents (sk. 21. skaidrojumu "Aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšana").

To veido arī atlikumi, kas radušies saistībā ar nepabeigtajiem VSAIP un valsts sektora PĀAIP vērtspapīru aizdevumu darījumiem ar ārpus euro zonas esošo valstu kredītiestādēm, kuros kā nodrošinājums saņemti naudas līdzekļi, kas pārvesti uz TARGET2 kontiem (sk. 9. skaidrojumu "Pārējās saistības euro pret euro zonas valstu kredītiestādēm").

Pārējo šā posteņa daļu veido atlikums, kas saistīts ar pastāvīgo savstarpējo valūtas vienošanos ar Federālo rezervju sistēmu. Saskaņā ar šo vienošanos Ņujorkas Federālo rezervju banka mijmaiņas darījumu veidā nodrošina ECB ASV dolārus, lai piedāvātu Eurosistēmas darījuma partneriem īstermiņa finansējumu ASV dolāros. Vienlaikus ECB veic kompensējošus mijmaiņas darījumus ar euro zonas valstu NCB, kas izmanto iegūtos līdzekļus, lai reverso darījumu veidā veiktu likviditāti ASV dolāros palielinošas operācijas ar Eurosistēmas darījuma partneriem. Šo kompensējošo mijmaiņas darījumu rezultātā veidojas Eurosistēmas iekšējie atlikumi starp ECB un euro zonas valstu NCB. Turklāt mijmaiņas darījumi, kas veikti ar Ņujorkas Federālo rezervju banku un euro zonas valstu NCB, veido biržā netirgoto nākotnes darījumu prasības un saistības, kuras uzrāda ārpusbilances kontos (sk. 20. skaidrojumu "Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi").

12. skaidrojums. Eurosistēmas iekšējās saistības

12.1. skaidrojums. Saistības par nodotajām ārējām rezervēm

Tās ir saistības pret euro zonas valstu NCB, kas radās, nododot ārējo rezervju aktīvus ECB, tām pievienojoties Eurosistēmai. Saskaņā ar ECBS Statūtu 30.2. pantu šo daļu nosaka proporcionāli attiecīgās NCB daļai ECB parakstītajā kapitālā. 2022. gadā tās nemainījās.

Atlīdzība par šīm saistībām tiek aprēķināta katru dienu saskaņā ar pēdējo pieejamo Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju izsolēs izmantoto procentu likmi, kas koriģēta, lai atspoguļotu to, ka no zelta sastāvdaļas peļņa netiek gūta (sk. 23.3. skaidrojumu "Atlīdzība par NCB prasībām par nodotajām ārējām rezervēm").

12.2. skaidrojums. Pārējās saistības Eurosistēmā (neto)

2022. gadā šo posteni veidoja galvenokārt euro zonas valstu NCB TARGET2 atlikumi attiecībā pret ECB (sk. "ECBS iekšējie atlikumi/Eurosistēmas iekšējie atlikumi" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika").

TARGET2 neto saistību sarukumu galvenokārt izraisīja ienākošās naudas plūsmas, kuras noteica 1) lielāki ESM un EFSF noguldījumi (sk. 10.1. skaidrojumu "Saistības pret valdību") un 2) lielāki caur TARGET2-ECB komponentu TARGET2 pievienoto euro zonas valstu papildsistēmu atlikumi (sk. 10.2. skaidrojumu "Pārējās saistības"). Šo faktoru ietekmi daļēji kompensēja naudas līdzekļu aizplūdes, kuras noteica 1) mazāki caur TARGET2-ECB komponentu TARGET2 pievienoto ārpus euro zonas valstu papildsistēmu atlikumi (sk. 11. skaidrojumu "Saistības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem") un 2) PĀAIP un AIP ietvaros veiktās vērtspapīru neto iegādes, par kurām norēķini tika veikti TARGET2 kontos (sk. 5. skaidrojumu "Euro zonas valstu rezidentu vērtspapīri euro").

Atlīdzība par TARGET2 pozīcijām, ko tur euro zonas valstu NCB attiecībā pret ECB, izņemot atlikumus, kas veidojušies no kompensējošajiem mijmaiņas darījumiem, kuri veikti saistībā ar likviditāti ASV dolāros palielinošajām operācijām, tiek aprēķināta katru dienu saskaņā ar pēdējo pieejamo Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju izsolēs izmantoto procentu likmi.

2021. gadā šajā postenī ietilpa arī summa, kas pienākas euro zonas valstu NCB saistībā ar ECB starpperioda peļņas sadali. Attiecībā uz 2022. gadu Padome, ņemot vērā ECB gada finanšu rezultātu, nolēma pilnībā paturēt ienākumus no banknotēm apgrozībā, kā arī ienākumus, kas gūti no VTP, AIP un PĀAIP ietvaros iegādātajiem vērtspapīriem (sk. "Starpperioda peļņas sadale" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika"). Tāpēc 2022. gada beigās nebija ar šādiem ienākumiem saistītu maksājumu summu.

13. skaidrojums. Pārējās saistības

13.1. skaidrojums. Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas starpība

Šo posteni galvenokārt veido 2022. gada 31. decembrī nepabeigto mijmaiņas un biržā netirgoto valūtas maiņas nākotnes darījumu ārvalstu valūtā pārvērtēšanas pārmaiņas (sk. 20. skaidrojumu "Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi"). Pārvērtēšanas pārmaiņas 430 milj. euro apmērā (2021. gadā – 568 milj. euro) radījusi šādu darījumu konvertēšana to euro ekvivalentā atbilstoši valūtas kursam bilances datumā salīdzinājumā ar to vērtību euro, šos darījumus konvertējot atbilstoši attiecīgās ārvalstu valūtas vidējai cenai šajā datumā (sk. "Ārpusbilances instrumenti" un "Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā" 2.3. nodaļā "Grāmatvedības politika").

13.2. skaidrojums. Uzkrājumi un nākamo periodu ienākumi

Šis postenis ietvēra šādus komponentus.

2022. gada 31. decembrī divi galvenie atlikumi šajā postenī bija uzkrātie procenti no TARGET2 atlikumiem, kas maksājami NCB par 2022. gada decembri (sk. 11. skaidrojumu "Saistības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem" un 12.2. skaidrojumu "Pārējās saistības Eurosistēmā (neto)"), un uzkrātie procenti, kas maksājami euro zonas valstu NCB saistībā ar to prasībām par ECB nodotajiem ārējo rezervju aktīviem (sk. 12.1. skaidrojumu "Saistības par nodotajām ārējām rezervēm"). Šīs summas tika samaksātas 2023. gada janvārī.

13.3. skaidrojums. Dažādi

Šis postenis 2022. gada 31. decembrī bija 1562 milj. euro (2021. gadā – 2277 milj. euro). Postenī bija ietverti atlikumi saistībā ar 2022. gada 31. decembrī nepabeigtajiem mijmaiņas un biržā netirgotajiem valūtas maiņas nākotnes darījumiem ārvalstu valūtā 974 milj. euro apmērā (2021. gadā – 535 milj. euro; sk. 20. skaidrojumu "Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi"). Šie atlikumi radušies sakarā ar šādu darījumu konvertēšanu to euro ekvivalentā atbilstoši attiecīgās valūtas vidējai cenai bilances datumā salīdzinājumā ar to vērtību euro, kādā šie darījumi sākotnēji uzrādīti (sk. "Ārpusbilances instrumenti" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika").

Šajā postenī ietvertas arī nomas saistības 141 milj. euro apmērā (2021. gadā – 175 milj. euro) (sk. "Noma" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika").

Papildus šis postenis ietver ECB neto noteikto pabalstu saistības, kas attiecas uz tās darbinieku un Valdes, kā arī ECB nodarbināto Uzraudzības valdes locekļu pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem ilgtermiņa pabalstiem[44]. Tajā uzrādīti arī darba attiecību pārtraukšanas pabalsti ECB darbiniekiem.

ECB pēcnodarbinātības pabalsti, citi ilgtermiņa pabalsti un darba attiecību pārtraukšanas pabalsti

Bilance
Bilances postenī "Dažādi" (saistības) atzītās summas saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem, citiem ilgtermiņa un darbinieku darba attiecību pārtraukšanas pabalstiem ir šādas.

Piezīme. Ailēs ar nosaukumu "Valdes" norādītas summas attiecībā uz Valdi un Uzraudzības valdi.

2022. gadā noteikto pabalstu pienākuma pret darbiniekiem pašreizējā vērtība (1947 milj. euro; 2021. gadā – 3165 milj. euro) ietvēra nefondētos pabalstus 233 milj. euro apmērā (2021. gadā – 373 milj. euro) saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem, kas nav pensijas, un citiem ilgtermiņa pabalstiem un darbinieku darba attiecību pārtraukšanas pabalstiem. Noteikto pabalstu pienākuma pret Valdes locekļiem un Uzraudzības valdes locekļiem pašreizējā vērtība (31 milj. euro; 2021. gadā – 43 milj. euro) ietver tikai ar fondiem nesaistītas vienošanās par pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem ilgtermiņa pabalstiem.

Ar pēcnodarbinātības pabalstiem saistīto ECB neto noteikto pabalstu saistību pārrēķinātie atlikumi uzrādīti bilances postenī "Pārvērtēšanas konti". 2022. gadā pārrēķināšanas guvumi, kas iekļauti šajā postenī, veidoja 369 milj. euro, bet 2021. gadā pārrēķināšanas zaudējumi bija 799 milj. euro; sk. 15. skaidrojumu "Pārvērtēšanas konti").

Noteikto pabalstu pienākumu, plāna aktīvu un pārrēķināšanas rezultātu pārmaiņas
Noteikto pabalstu pienākuma pašreizējās vērtības pārmaiņas bija šādas.

Piezīme. Ailēs ar nosaukumu "Valdes" norādītas summas attiecībā uz Valdi un Uzraudzības valdi.
1) Neto rādītājs ietver obligātās iemaksas un summas, kas iemaksātas plānos/izmaksātas no plāniem. Darbinieku veiktās obligātās iemaksas ir 7.4 % no pamatalgas, savukārt ECB veiktās obligātās iemaksas – 20.7 % no pamatalgas.

Kopējie pārrēķināšanas guvumi no noteikto pabalstu pienākuma 2022. gadā 1441 milj. euro apmērā galvenokārt radās sakarā ar aktuāra novērtējumam izmantotās diskonta likmes palielināšanos no 1.3 % 2021. gadā līdz 3.9 % 2022. gadā.

Plāna aktīvu patiesās vērtības pārmaiņas ar darbiniekiem saistīto noteikto pabalstu pīlārā bija šādas.

Plāna aktīvu pārrēķināšanas zaudējumi 2022. gadā atspoguļoja to, ka fondu daļu faktiskā atdeve bija mazāka nekā aplēstie plāna aktīvu procentu ienākumi, kuru pamatā bija pieņēmums par diskonta likmi 1.3 %.

Pārrēķināšanas rezultātu pārmaiņas bija šādas.

Peļņas un zaudējumu aprēķins
Summas, kas atzītas peļņas un zaudējumu aprēķinā, bija šādas.

Piezīme. Ailēs ar nosaukumu "Valdes" norādītas summas attiecībā uz Valdi un Uzraudzības valdi.

Pārrēķināšanas guvumi no citiem ilgtermiņa un darba attiecību pārtraukšanas pabalstiem 2022. gadā palielinājās līdz 45 milj. euro (2021. gadā – 9 milj. euro) galvenokārt sakarā ar augstāku diskonta likmi, kas tika izmantota aktuāra novērtējumā 2022. gada beigās.

Galvenie pieņēmumi
Gatavojot šajā skaidrojumā minētos novērtējumus, neatkarīgi aktuāri izmantojuši pieņēmumus, kurus uzskaites un informācijas atklāšanas nolūkiem akceptējusi Valde. Lai aprēķinātu pēcnodarbinātības pabalstu un citu ilgtermiņa pabalstu saistības, izmantoti šādi galvenie pieņēmumi.

1) Šie pieņēmumi izmantoti, aprēķinot ECB noteikto pabalstu pienākumu daļu, kuru finansē no aktīviem ar pamatā esošā kapitāla garantiju.
2) Papildus tiek ņemts vērā iespējamais atsevišķu darbinieku algu pieaugums līdz 1.8 % gadā atkarībā no plāna dalībnieku vecuma.
3) Saskaņā ar ECB pensiju plāna noteikumiem pensijas tiks palielinātas katru gadu. Ja ECB darbinieku vispārējās algu korekcijas ir mazākas par cenu inflācijas līmeni, pensijas tiks palielinātas atbilstoši vispārējām algu korekcijām. Ja vispārējās algu korekcijas pārsniedz cenu inflācijas līmeni, pensiju palielinājumu nosaka, pamatojoties uz šīm korekcijām, ja vien ECB pensiju plānu finanšu stāvoklis ļauj veikt šādu palielinājumu.

14. skaidrojums. Uzkrājumi

Šo posteni galvenokārt veido uzkrājums finanšu riskiem, ko izmanto tādā apjomā, kādu Padome uzskata par nepieciešamu, lai segtu zaudējumus, ko rada pakļautība finanšu riskiem. Šā uzkrājuma apjomu un turpmāko nepieciešamību pārskata katru gadu, pamatojoties uz ECB novērtējumu par tās pakļautību šiem riskiem un ņemot vērā dažādus faktorus. Kopā ar jebkuru vispārējo rezervju fondā turēto summu tas nedrīkst pārsniegt euro zonas valstu NCB apmaksātā ECB kapitāla vērtību.

Šogad no šā uzkrājuma tika atskaitīti 1627 milj. euro, lai segtu zaudējumus, kas radušies saistībā ar pakļautību finanšu riskiem, tādējādi ECB gada finanšu rezultāts sasniedza nulli. Zaudējumi galvenokārt radās sakarā ar Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju izsolēs izmantotās procentu likmes paaugstināšanu, kas izraisīja būtiskus procentu izdevumus par ECB TARGET2 neto saistībām (sk. 23.4. skaidrojumu "Pārējie procentu ienākumi un pārējie procentu izdevumi"). Vienlaikus euro un ASV dolāru peļņas likmju pieaugums izraisīja pašu kapitāla un ASV dolāru portfelī turēto vērtspapīru cenas norakstīšanu, kā arī zaudējumus no ASV dolāros denominēto vērtspapīru pārdošanas (sk. "Ienākumu atzīšana" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika", 25. skaidrojumu "Finanšu aktīvu un pozīciju norakstīšana" un 24. skaidrojumu "Realizētie guvumi/(zaudējumi) no finanšu operācijām"). Līdzekļu atskaitījums no uzkrājuma finanšu riskiem 2022. gada 31. decembrī izraisīja tā samazinājumu līdz 6566 milj. euro.

Šajā postenī arī ietverti uzkrājumi administratīvajām vajadzībām (69 milj. euro; 2021. gadā – 74 milj. euro).

15. skaidrojums. Pārvērtēšanas konti

Šo posteni galvenokārt veido pārvērtēšanas atlikumi, kas rodas saistībā ar aktīvu, saistību un ārpusbilances instrumentu nerealizētajiem guvumiem (sk. "Ienākumu atzīšana", "Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā", "Vērtspapīri" un "Ārpusbilances instrumenti" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika"). Tas ietver arī ar pēcnodarbinātības pabalstiem saistīto ECB neto noteikto pabalstu saistību pārrēķinātos atlikumus (sk. "ECB pēcnodarbinātības pabalsti, citi ilgtermiņa pabalsti un darba attiecību pārtraukšanas pabalsti" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika" un 13.3. skaidrojumu "Dažādi").

Pārvērtēšanas kontu apjoma pieaugumu galvenokārt noteica euro kursa kāpums attiecībā pret ASV dolāru, kā arī zelta tirgus cenas kāpums euro izteiksmē 2022. gadā.

Gada beigu pārvērtēšanā izmantotie valūtu kursi bija šādi.

16. skaidrojums. Kapitāls un rezerves

16.1. skaidrojums. Kapitāls

ECB parakstītais kapitāls ir 10 825 milj. euro.

Pēc Anglijas Bankas izstāšanās no ECBS 2020. gada 31. janvārī ECB parakstītais kapitāls nemainījās, un Anglijas Bankas daļa ECB parakstītajā kapitālā tika pārdalīta starp euro zonas valstu un ārpus euro zonas esošo valstu NCB. Turklāt Padome pieņēma lēmumu, ka euro zonas valstu NCB pilnībā apmaksās savu parakstītā kapitāla daļu palielinājumu, veicot divus gada maksājumus (katrs 610 milj. euro apmērā) 2021. un 2022. gadā. Sakarā ar euro zonas valstu NCB veikto otro maksājumu 2022. gada 28. decembrī ECB kopējais apmaksātais kapitāls palielinājās līdz 8880 milj. euro (sk. tabulu).

Ārpus euro zonas esošo valstu NCB jāapmaksā 3.75 % no to parakstītā kapitāla, piedaloties ECB darbības izmaksu segšanā. Kopš 2020. gada 1. februāra iemaksas kopējais apjoms bijis 76 milj. euro. Ārpus euro zonas esošo valstu NCB nav tiesīgas saņemt daļu no ECB sadalāmās peļņas, un tās arī neuzņemas saistības segt nekādus ECB zaudējumus.

2.5. Ārpusbilances instrumenti

17. skaidrojums. Vērtspapīru aizdevumu programmas

ECB pašu kapitāla pārvaldības ietvaros ECB noslēgusi vērtspapīru aizdevumu līgumu. Saskaņā ar to specializēta iestāde ECB vārdā veic vērtspapīru aizdevuma darījumus.

Turklāt saskaņā ar Padomes lēmumiem ECB nodrošinājusi, ka pirmās, otrās un trešās NOIP ietvaros iegādāto vērtspapīru turējumi, kā arī VSAIP un PĀAIP ietvaros iegādāto vērtspapīru turējumi un tādu VTP ietvaros iegādāto vērtspapīru turējumi, kurus atļauts iegādāties arī VSAIP ietvaros, ir pieejami aizdevumiem.[45]

Ja vien šīs vērtspapīru aizdevumu operācijas nav veiktas pret naudas līdzekļu nodrošinājumu, kas gada beigās nav ieguldīts, tās uzrāda ārpusbilances kontos.[46] Šādu vērtspapīru aizdevumu operāciju atlikums 2022. gada 31. decembrī bija 11 569 milj. euro (2021. gadā – 16 156 milj. euro). No tā 6637 milj. euro (2021. gadā – 11 821 milj. euro) bija saistīti ar monetārās politikas mērķiem turētu vērtspapīru aizdevumiem.

18. skaidrojums. Biržā tirgotie procentu likmju nākotnes līgumi

Noslēgto darījumu atlikumi, kas uzrādīti atbilstoši ārvalstu valūtu gada beigu kursiem, bija šādi.

Šie darījumi veikti ECB ārējo rezervju pārvaldības ietvaros.

19. skaidrojums. Vērtspapīru nākotnes darījumi

2022. gada 31. decembrī šajā postenī nebija atlikumu, bet 2021. gada beigās biržā netirgoto nākotnes vērtspapīru pārdošanas atlikums bija 382 milj. euro, kas uzrādīti atbilstoši gada beigu ārvalstu valūtas kursiem. Šie darījumi veikti ECB ārējo rezervju pārvaldības ietvaros.

20. skaidrojums. Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi

Ārējo rezervju pārvaldība
Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi noslēgti ECB ārējo rezervju pārvaldības ietvaros. Šo darījumu rezultātā prasību un saistību atlikumi, kas uzrādīti atbilstoši gada beigu ārvalstu valūtas kursiem, bija šādi.

Likviditāti palielinošās vienošanās par mijmaiņas darījumiem
ECB ietilpst centrālo banku mijmaiņas darījumu līniju tīklā un tai noslēgtas savstarpējas vienošanās par mijmaiņas darījumiem ar Kanādas Banku, Anglijas Banku, Japānas Banku, Federālo rezervju sistēmu, Šveices Nacionālo banku un Ķīnas Tautas banku. Šīs vienošanās par mijmaiņas darījumiem ļauj nodrošināt 1) likviditāti jebkuras minētās centrālās bankas attiecīgajā valūtā euro zonas valstu bankām vai 2) euro likviditāti finanšu iestādēm, kas atrodas iepriekš minēto centrālo banku jurisdikcijā. Turklāt vienošanās par mijmaiņas darījumiem noslēgtas arī ar Danmarks Nationalbank, Narodowy Bank Polski un Sveriges Riksbank par euro likviditātes nodrošināšanu to jurisdikcijā esošajām finanšu iestādēm. Iepriekšminēto vienošanos mērķis ir apmierināt iespējamās likviditātes vajadzības, lai novērstu potenciālos tirgus darbības traucējumus un tādējādi līdz minimumam samazinātu negatīvas tālākas ietekmes risku uz euro zonas finanšu tirgiem un tautsaimniecību.[47]

Sakarā ar likviditātes nodrošināšanu ASV dolāros Eurosistēmas darījuma partneriem radušies ASV dolāros denominētu prasību un saistību atlikumi, kuru norēķinu diena ir 2023. gadā (sk. 11. skaidrojumu "Saistības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem").

21. skaidrojums. Aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšana

2022. gadā ECB joprojām bija atbildīga par ES aizņēmuma un aizdevuma operāciju administrēšanu vidēja termiņa finansiālās palīdzības iespējas un Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānisma ietvaros, par aizdevumu iespējas līgumu Grieķijai un par maksājumu administrēšanu saistībā ar vienu EFSI aizdevumu.

2022. gadā, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, ES tupināja piešķirt aizdevumus dalībvalstīm pagaidu atbalsta instrumenta bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) ietvaros. 2022. gadā ES arī turpināja sniegt finansējumu neatmaksājama finansiālā atbalsta un aizdevuma atbalsta veidā dalībvalstīm "Nākamās paaudzes ES" (NPES) programmas ietvaros, kas tika izveidota, lai atbalstītu ES tautsaimniecības atveseļošanos, vienlaikus veicinot Savienības tautsaimniecības zaļo un digitālo pāreju. Līdzīgi kā iepriekšējā gadā ECB atbalstīja Eiropas Komisiju, veicot ar abiem iepriekš minētajiem instrumentiem saistīto operāciju administrēšanu.

ECB 2022. gadā apstrādāja maksājumus, kas saistīti ar visām minētajām operācijām.

22. skaidrojums. Iespējamās saistības sakarā ar nepabeigtiem tiesas procesiem

Ir ierosinātas lietas pret ECB par tās uzraudzības funkciju veikšanu Banca Carige S.p.A. (Banca Carige). Vienā no šīm tiesvedībām Banca Carige akcionāri pieprasa no ECB finansiālu kompensāciju par kaitējumu, kas, iespējams, nodarīts dažādu ECB darbību rezultātā, īstenojot uzraudzības funkcijas attiecībā pret Banca Carige, ko veido gan iespējamā bezdarbība, gan kaitējumu radošas darbības. Šo lietu izlems, cita starpā, ņemot vērā citu saistīto tiesas procesu galīgo iznākumu. Vienā no tiesas procesiem ES Vispārējā tiesa ar 2022. gada 12. oktobra spriedumu atzina, ka ECB lēmumam par pagaidu administrācijas piemērošanu Banca Carige nav atbilstoša tiesiskā pamata saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem. Attiecīgi Vispārējā tiesa atcēla ECB lēmumu par pagaidu administrācijas piemērošanu Banca Carige, kā arī pagaidu administrācijas piemērošanas termiņa pirmo pagarinājumu 2019. gadā. Tomēr ECB Vispārējās tiesas spriedums tika pārsūdzēts ES Tiesā, kas joprojām var šo spriedumu atcelt. Turklāt vēl divi ECB lēmumi par pagaidu administrēšanas pagarināšanu pašlaik tiek apstrīdēti, pieprasot to atcelšanu. Šī prasība joprojām ir izskatīšanā.

2.6. Peļņas un zaudējumu aprēķina skaidrojumi

23. skaidrojums. Tīrie procentu ienākumi

23.1. skaidrojums. Ārējo rezervju aktīvu procentu ienākumi

Šo posteni veido šādi procentu ienākumi (neietverot procentu izdevumus), kas saistīti ar ECB tīrajiem ārējo rezervju aktīviem.

Tīrie procentu ienākumi/(izdevumi) instrumentu veidu dalījumā bija šādi.

Tīrie procentu ienākumi/(izdevumi) valūtu dalījumā bija šādi.

23.2. skaidrojums. Procentu ienākumi, kas gūti no euro banknošu sadales Eurosistēmā

Šis postenis ietver procentu ienākumus saistībā ar ECB daļu (8 %) no kopējā euro banknošu emisijas apjoma (sk. "Banknotes apgrozībā" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika" un 6.1. skaidrojumu "Prasības saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā"). Procentu ienākumi 2022. gadā bija 736 milj. euro (2021. gadā – nulle), un to noteica galveno refinansēšanas operāciju procentu likmes paaugstināšana virs 0 % kopš 2022. gada 27. jūlija. 2021. gadā šī procentu likme visu gadu bija 0 %.

23.3. skaidrojums. Atlīdzība par NCB prasībām par nodotajām ārējām rezervēm

Šajā postenī uzrādīta atlīdzība, ko izmaksā euro zonas valstu NCB par to prasībām saistībā ar ārējo rezervju aktīviem, kas nodoti ECB (sk. 12.1. skaidrojumu "Saistības par nodotajām ārējām rezervēm"). Procentu izdevumi 2022. gadā bija 201 milj. euro (2021. gadā – nulle), un to noteica galveno refinansēšanas operāciju procentu likmes paaugstināšana virs 0 % kopš 2022. gada 27. jūlija. 2021. gadā šī procentu likme visu gadu bija 0 %.

23.4. skaidrojums. Pārējie procentu ienākumi un pārējie procentu izdevumi

Pārējie procentu ienākumi un pārējie procentu izdevumi bija šādi.

1) ECB VTP ietvaros iegādāto Grieķijas valdības obligāciju turējumu tīrie procentu ienākumi bija 43 milj. euro (2021. gadā – 46 milj. euro).

24. skaidrojums. Realizētie finanšu operāciju guvumi/zaudējumi

Realizētie guvumi un zaudējumi no finanšu operācijām bija šādi.

Neto realizētie zaudējumi no cenām ietver realizētos guvumus un zaudējumus no vērtspapīriem un biržā tirgotajiem procentu likmju nākotnes līgumiem. Neto realizētos zaudējumus no cenām 2022. gadā galvenokārt noteica zaudējumi no cenām saistībā ar ASV dolāros denominētajiem vērtspapīriem pēc ASV dolāros denominēto vērtspapīru peļņas likmju kāpuma. Neto realizētos zaudējumus no cenām daļēji kompensēja realizētie guvumi no valūtas kursiem, kas lielā mērā skaidrojami ar ASV dolāros denominēto vērtspapīru cenas norakstīšanu gada beigās.

Realizētie guvumi un zaudējumi no finanšu operācijām valūtu un ceturkšņu dalījumā bija šādi.

25. skaidrojums. Finanšu aktīvu un pozīciju norakstīšana

Tika norakstīta šādu finanšu aktīvu un pozīciju vērtība.

Lielākās daļas pašu kapitāla un ASV dolāru portfelī turēto vērtspapīru tirgus vērtība kritās, vienlaikus 2022. gadā pieaugot atbilstošajām ienesīguma likmēm. Tā rezultātā gada beigās veidojās nerealizētie zaudējumi no cenām.

26. skaidrojums. Tīrie komisijas maksas ienākumi/izdevumi

2022. gadā šajā kategorijā ienākumus veidoja galvenokārt uzraudzības maksas. Izdevumus galvenokārt veidoja glabāšanas maksa.

Ar uzraudzības uzdevumiem saistītie ienākumi un izdevumi
Ar banku uzraudzību saistītos ienākumus galvenokārt veido ienākumi no uzraudzības maksām. ECB no uzraudzītajām iestādēm iekasē gada maksu, lai atgūtu ar tās uzraudzības uzdevumu veikšanu saistītos izdevumus. Pamatojoties uz ECB faktiskajiem gada izdevumiem saistībā ar banku uzraudzības uzdevumu veikšanu, ienākumi no uzraudzības maksām 2022. gadā bija 594 milj. euro (2021. gadā – 578 milj. euro).

Lai noteiktu iekasējamo uzraudzības maksu summu, faktiskie gada izdevumi koriģēti atbilstoši summām, kas atmaksātas no atsevišķām bankām vai iekasētas no tām iepriekšējos maksas periodos, kā arī citām korekcijām, t. sk. procentu maksājumiem par kavētiem maksājumiem.[48] Ņemot vērā korekciju atbilstoši procentu maksājumiem, kas saņemti par kavētiem maksājumiem, kā arī neto summas, kas atmaksātas atsevišķām bankām par iepriekšējiem maksas periodiem, 2022. gadā no uzraudzītajām iestādēm iekasējamās gada uzraudzības maksas gandrīz atbilst faktisko gada izdevumu summai 594 milj. euro[49] (sk. 7.4. skaidrojumu "Uzkrājumi un nākamo periodu izdevumi"). Rēķini par atsevišķām uzraudzības maksām tiks sagatavoti 2023. gada 2. ceturksnī.[50]

ECB ir tiesības arī noteikt uzraudzītajām iestādēm administratīvos sodus par prudenciālās prasības ietverošo piemērojamo banku darbību regulējošo ES tiesību aktu (t. sk. ECB uzraudzības lēmumu) neievērošanu. Ar tiem saistītie ienākumi netiek ņemti vērā, aprēķinot gada uzraudzības maksas, kā arī netiek ņemti vērā šādu soda maksājumu atmaksājumi, ja agrākie lēmumi par sankcijām tiek grozīti vai anulēti. Attiecīgās summas uzrādītas ECB peļņas un zaudējumu aprēķinā. ECB 2022. gadā gūtie ienākumi saistībā ar uzraudzītajām iestādēm noteiktajiem sodiem bija 12 milj. euro (2021. gadā – 1 milj. euro).

Tādējādi ar ECB uzraudzības uzdevumiem saistītie ienākumi bija šādi.

Ar banku uzraudzību saistītie izdevumi rodas nozīmīgo iestāžu tiešas uzraudzības, mazāk nozīmīgo iestāžu uzraudzības pārraudzības un horizontālo uzdevumu un speciālo pakalpojumu veikšanas rezultātā. Tie ietver ECB uzraudzības funkcijas tiešos izdevumus un attiecīgos izdevumus, kas saistīti ar ECB uzraudzības pienākumu pildīšanai nepieciešamajām atbalsta funkcijām, atspoguļojot to pakalpojumus attiecībā uz telpām un iekārtām, cilvēkresursiem, informācijas tehnoloģijām (IT), juridiskajiem, audita un administratīvajiem pakalpojumiem, komunikācijas un tulkošanas pakalpojumiem, kā arī citām aktivitātēm.

Faktiskie ar ECB uzraudzības uzdevumiem saistītie izdevumi, kas tiek atgūti, iekasējot gada uzraudzības maksu, 2022. gadā bija 594 milj. euro (2021. gadā – 578 milj. euro). Kopējo pieaugumu noteica turpmāka pakāpeniska banku uzraudzības darbības atgriešanās normālā līmenī pēc pandēmijas, kā arī banku uzraudzībai paredzēto IT sistēmu nepārtrauktā attīstība un uzlabojumi.

27. skaidrojums. Kapitāla akciju un līdzdalības kapitālā ienākumi

2022. gadā dividendes 1 milj. euro apmērā (2021. gadā – 2 milj. euro), kas saņemtas par ECB piederošajām SNB akcijām (sk. 7.2. skaidrojumu "Pārējie finanšu aktīvi"), iekļautas šajā postenī.

28. skaidrojums. Pārējie ienākumi

Dažādus pārējos ienākumus, kas 2022. gadā bija 61 milj. euro (2021. gadā – 56 milj. euro), galvenokārt veidoja euro zonas valstu NCB iemaksas, tām piedaloties ECB izdevumos saistībā ar kopīgiem Eurosistēmas projektiem.

29. skaidrojums. Personāla izmaksas

Personāla izmaksas bija šādas.

1) Algas un pabalsti pamatā veidoti atbilstoši ES atalgojuma shēmai un ir ar to salīdzināmi.

Vidējais darbinieku skaits pilna laika ekvivalenta (PLE)[51] izteiksmē bija 4136 (2021. gadā – 4038), t. sk. 373 darbinieki bija vadošos amatos (2021. gadā – 362).

Neraugoties uz algu un pabalstu pieaugumu sakarā ar lielāku vidējo ECB darbinieku skaitu, kopējās personāla izmaksas 2022. gadā samazinājās. Šo samazinājumu galvenokārt noteica aktuārie guvumi saistībā ar citiem ilgtermiņa pabalstiem, kuru pamatā ir augstāka diskonta likme, kas izmantota aktuāra novērtējumā 2022. gada beigās (sk. 13.3. skaidrojumu "Dažādi").

Valdes un Uzraudzības valdes locekļu atalgojums
Valdes locekļi un ECB nodarbinātie Uzraudzības valdes locekļi saņem pamatalgu un papildu pabalstus mājokļa īrei un reprezentācijas izdevumiem. Prezidentam mājokļa īres pabalsta vietā tiek nodrošināta rezidence. Valdes locekļi un Uzraudzības valdes priekšsēdētājs saņem arī pabalstus reprezentācijas izdevumiem. Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas personāla nodarbinātības noteikumiem gan Valdes, gan Uzraudzības valdes locekļiem var būt tiesības saņemt mājokļa, bērna kopšanas, izglītības un citus pabalstus (atbilstoši personiskajiem apstākļiem). Algu apliek ar nodokli, ko iekasē ES, kā arī no tās atvelk iemaksas pensiju, veselības apdrošināšanas, ilgtermiņa aprūpes un nelaimes gadījumu apdrošināšanas shēmās. Pabalstus neapliek ar nodokļiem un neiekļauj pensiju aprēķinā.

Valdes locekļiem un ECB nodarbinātajiem Uzraudzības valdes locekļiem (t. i., neietverot valstu uzraudzības iestāžu pārstāvjus) izmaksātās pamatalgas 2022. gadā bija šādas.[52]

1) Franks Eldersons kļuva par Valdes locekli 2020. gada 15. decembrī. Viņa atalgojums par atlikušo 2020. gada decembra daļu iekļauts 2021. gada izmaksās, jo tas tika izmaksāts 2021. gada janvārī.
2) Kopsumma ietver Uzraudzības valdes priekšsēdētāja un četru ECB pārstāvju atalgojumu. Franks Eldersons kā Uzraudzības valdes priekšsēdētāja vietnieks nesaņem nekādu papildu atalgojumu. 2022. gada kopsumma ir mazāka sakarā ar laika nobīdi starp attiecīgi Penti Hakarainena (Pentti Hakkarainen) un viņa pēcteces Anneli Tominenas (Anneli Tuominen) pilnvaru termiņa beigām un sākumu.

Kopā Valdes un Uzraudzības valdes locekļiem izmaksātie pabalsti un iemaksas, ko ECB veica veselības apdrošināšanas, ilgtermiņa aprūpes un nelaimes gadījumu apdrošināšanas shēmā par Valdes un Uzraudzības valdes locekļiem, bija 1 110 618 euro (2021. gadā – 1 097 128 euro).

Bijušajiem Valdes un Uzraudzības valdes locekļiem noteiktu laiku pēc viņu amata pilnvaru termiņa beigām var tikt veikti pārejas laika maksājumi. 2022. gadā šie maksājumi, ar tiem saistītie ģimenes pabalsti un ECB iemaksas bijušo Valdes un Uzraudzības valdes locekļu veselības apdrošināšanas, ilgtermiņa aprūpes un negadījumu apdrošināšanas shēmās bija 742 892 euro (2021. gadā – 977 547 euro). Šo maksājumu samazināšanos noteica mazāks bijušo Valdes locekļu skaits, kuri saņēma šos maksājumus 2022. gadā, savukārt tiem bijušajiem Valdes locekļiem, kuriem joprojām ir tiesības tos saņemt, tika izmaksāts mazāk, jo viņi tuvojās pārejas perioda beigām.

Ar pensijām saistītie maksājumi, t. sk. pēcnodarbinātības pabalsti, un par bijušajiem Valdes un Uzraudzības valdes locekļiem vai viņu apgādājamiem veiktās iemaksas veselības apdrošināšanas, ilgtermiņa aprūpes un nelaimes gadījumu apdrošināšanas shēmās bija 1 095 737 euro (2021. gadā – 4 047 008 euro).[53] 2021. gadā šī summa ietvēra bijušajam Valdes loceklim izmaksātu vienreizēju pensionēšanās maksājumu nākotnes pensiju maksājumu vietā.

30. skaidrojums. Administratīvie izdevumi

Administratīvie izdevumi bija šādi.

Administratīvo izdevumu vispārējo pieaugumu 2022. gadā noteica vairāki kompensējoši faktori. Turpmāka pakāpeniska darbības atgriešanās normālā līmenī pēc pandēmijas, kā arī jauni un uzlaboti banku uzraudzības IT pakalpojumi noteica izdevumu kāpumu 2022. gadā. Šo kāpumu daļēji kompensēja mazāki izdevumi par ārējo konsultantu pakalpojumiem galvenokārt saistībā ar IT projektu aktivitātēm. Turklāt 2022. gadā īres, nekustamo īpašumu uzturēšanas un komunālo pakalpojumu izdevumi bija mazāki, jo 2021. gadā bija vienreizēji izdevumi saistībā ar nepieciešamību novērst pēc būvniecības kārtas palikušos galvenās ēkas infrastruktūras bojājumus, tādējādi palielinot attiecīgās kategorijas izdevumus attiecīgajā gadā.

31. skaidrojums. Banknošu ražošanas pakalpojumi

Šie izdevumi 2022. gadā bija 9 milj. euro (2021. gadā – 13 milj. euro). Tie veidojušies galvenokārt sakarā ar euro banknošu pārrobežu pārvadājumiem starp banknošu spiestuvēm un NCB saistībā ar jaunu banknošu piegādi un starp NCB saistībā ar banknošu trūkuma novēršanu, izmantojot banknošu pārpalikumu. Šīs izmaksas centralizēti sedz ECB.

32. skaidrojums. Pārējie izdevumi

2021. gadā šo posteni veidoja ECB 2018. gadā trim vienas grupas uzraudzītajām iestādēm uzlikto administratīvo sodu, ar kuriem saistītos lēmumus Vispārējā tiesa daļēji atcēla, 5 milj. euro atmaksa (sk. 26. skaidrojumu "Tīrie komisijas maksas ienākumi/izdevumi"). Šajā postenī 2022. gadā izdevumu nebija.

2.7. Notikumi pēc bilances datuma

33. skaidrojums. Horvātijas pievienošanās euro zonai

Saskaņā ar Padomes 2022. gada 12. jūlija Lēmumu (ES) 2022/1211, kas pieņemts atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 140. panta 2. punktam, Horvātija ieviesa vienoto valūtu 2023. gada 1. janvārī. Saskaņā ar ECBS Statūtu 48.1. pantu un Padomes 2022. gada 30. decembrī pieņemtajiem tiesību aktiem Hrvatska narodna banka 2023. gada 1. janvārī iemaksāja 69 milj. euro – līdz šim neapmaksāto ECB parakstītā kapitāla daļu. Saskaņā ar ECBS Statūtu 48.1. pantu un atbilstoši ECBS Statūtu 30.1. pantam Hrvatska narodna banka ar 2023. gada 1. janvāri nodeva ECB ārējo rezervju aktīvus, kuru kopējā vērtība atbilst 640 milj. euro. Šos ārējo rezervju aktīvus veidoja ASV dolāri skaidrā naudā (85 %) un zelts (15 %).

Hrvatska narodna banka ieguva prasības pret ECB par iemaksāto kapitālu un ārējo rezervju aktīviem, kas ekvivalentas nodotajām summām. Tās uzskatāmas par tādām pašām prasībām kā esošās pārējo euro zonas valstu NCB prasības (sk. 12.1. skaidrojumu "Saistības par nodotajām ārējām rezervēm").

2.8. 2018.–2022. gada finanšu pārskati

2.8.1. Bilance

Piezīme. Lai nodrošinātu salīdzināmību, summas apakšposteņos "Saistības pret valdību" un "Pārējās saistības" postenī "Saistības euro pret citiem euro zonas valstu rezidentiem" 2018. un 2019. gadam koriģētas, izmantojot kopš 2020. gada piemēroto pieeju. Sīkāku informāciju par šo pārmaiņu sk. ECB 2020. gada finanšu pārskatu 2.3. sadaļas "Grāmatvedības politika" iedaļā "Pārklasificēšana".

2.8.2. Peļņas un zaudējumu aprēķins

3. Neatkarīga revidenta ziņojums

Eiropas Centrālās bankas
prezidentei un Padomei
Frankfurtē pie Mainas

Revidenta ziņojums par ECB 2022. gada finanšu pārskatiem

Atzinums

Mēs esam veikuši Eiropas Centrālās bankas (ECB) gada pārskatos iekļauto ECB gada, kas noslēdzās 2022. gada 31. decembrī, finanšu pārskatu, kas ietver bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un nozīmīgu grāmatvedības principu un citu skaidrojumu kopsavilkumu, revīziju.

Mūsuprāt, pievienotie finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par ECB finansiālo stāvokli 2022. gada 31. decembrī un tās finanšu darbības rezultātiem gadā, kas noslēdzās šajā datumā, saskaņā ar Padomes noteiktajiem principiem, kuri izklāstīti ECB 2016. gada 3. novembra Lēmumā (ES) 2016/2247 par ECB gada pārskatiem (ECB/2016/35; ar grozījumiem), kas balstās uz ECB 2016. gada 3. novembra pamatnostādni (ES) 2016/2249 par grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECB/2016/34; ar grozījumiem).

Pamats atzinumam

Mēs veicām revīziju saskaņā ar Starptautiskajiem revīzijas standartiem (SRS). Mūsu atbildība saskaņā ar šiem standartiem ir sīkāk aplūkota mūsu ziņojuma sadaļā "Revidenta atbildība par finanšu pārskatu revīziju". Mēs esam neatkarīgi no ECB atbilstoši Vācijā noteiktajām ētikas prasībām, kuras attiecas uz mūsu veikto finanšu pārskatu revīziju, kas ir saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu ētikas standartu padomes Profesionālo grāmatvežu ētikas kodeksu (SGĒSP kodekss), un mēs esam pildījuši citus savus ētiskos pienākumus saskaņā ar šīm prasībām. Uzskatām, ka mūsu iegūtie revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši mūsu revīzijas atzinuma izteikšanai.

Pārējā informācija

ECB Valde (Valde) ir atbildīga par pārējo ECB gada pārskatos iekļauto informāciju. Pārējā informācija ir visa informācija, kas iekļauta ECB gada pārskatos, izņemot ECB finanšu pārskatus un mūsu revidentu ziņojumu.

Mūsu atzinums par finanšu pārskatiem neattiecas uz pārējo informāciju, un mēs par to nesniedzam nekāda veida apstiprinošus secinājumus.

Saistībā ar mūsu veikto finanšu pārskatu revīziju mūsu pienākums ir iepazīties ar pārējo informāciju un konstatēt, vai pārējā informācijā nav vērojama būtiska neatbilstība finanšu pārskatiem vai datiem, ko esam ieguvuši revīzijas laikā, un vai nav pieļautas jebkādas būtiskas kļūdas.

Valdes un personu, kam uzticēta pārvaldība, atbildība par finanšu pārskatiem

Valde ir atbildīga par šo finanšu pārskatu sagatavošanu un patiesu atspoguļojumu saskaņā ar Padomes noteiktajiem principiem, kuri izklāstīti ECB 2016. gada 3. novembra Lēmumā (ES) 2016/2247 par ECB gada pārskatiem (ECB/2016/35; ar grozījumiem), kas balstās uz ECB 2016. gada 3. novembra Pamatnostādni (ES) 2016/2249 par grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECB/2016/34; ar grozījumiem), un par tādu iekšējās kontroles sistēmu, kāda saskaņā ar Valdes lēmumu nepieciešama, lai būtu iespējams sagatavot finanšu pārskatus, kuros nav krāpšanas vai kļūdu radītu būtisku neatbilstību.

Sagatavojot finanšu pārskatus, Valde ir atbildīga par ECB spējas turpināt darbību izvērtēšanu, ja nepieciešams, norādot problēmas, kas attiecas uz darbības turpināšanu, kā arī par darbības turpināšanas principa ievērošanu.

Personas, kam uzticēta pārvaldība, ir atbildīgas par ECB finanšu pārskatu sniegšanas procesa pārraudzību.

Revidenta atbildība par finanšu pārskatu revīziju

Mūsu mērķis ir iegūt pietiekamu pārliecību par to, ka finanšu pārskatos kopumā nav krāpšanas vai kļūdu dēļ radušos būtisku neatbilstību, un sniegt revidenta ziņojumu, kas ietver mūsu atzinumu. Pietiekamai pārliecībai ir augsts ticamības līmenis, taču tā negarantē, ka revīzija, kas veikta saskaņā ar SRS, vienmēr konstatēs būtiskas neatbilstības, ja tādas pastāv. Neatbilstības var rasties krāpšanas vai kļūdu dēļ, un tās uzskatāmas par būtiskām, ja atsevišķi vai kopā tās var būtiski ietekmēt ar tautsaimniecību saistītus lēmumus, kas pieņemti, pamatojoties uz šiem finanšu pārskatiem.

Veicot revīziju saskaņā ar SRS, mēs sniedzam profesionālu spriedumu un saglabājam profesionālu skepticismu visā revīzijas plānošanas un īstenošanas gaitā. Papildus mēs veicam arī tālāk minēto.

  • Identificējam un novērtējam tādu būtisku neatbilstību riskus attiecībā uz finanšu pārskatiem, kuras radušās krāpšanas vai kļūdu dēļ, izstrādājam un veicam revīzijas procedūras, kas piemērojamas šiem riskiem, un gūstam revīzijas pierādījumus, kas ir pietiekami un atbilstoši mūsu atzinuma sniegšanai. Būtisku no krāpšanas izrietošu neatbilstību nenoteikšanas risks ir lielāks nekā to neatbilstību nenoteikšanas risks, kuras izriet no kļūdām, jo krāpšana var ietvert slepenas vienošanās, viltošanu, tīšu bezdarbību, nepatiesu atspoguļojumu vai iekšējās kontroles ignorēšanu.
  • Gūstam izpratni par iekšējo kontroli, kas saistīta ar revīziju, ar mērķi izstrādāt attiecīgajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, nevis lai sniegtu atzinumu par ECB iekšējās kontroles efektivitāti.
  • Novērtējam piemēroto grāmatvedības pamatprincipu atbilstību, kā arī grāmatvedības aplēšu un vadības sniegto saistīto skaidrojumu pamatotību.
  • Izdarām secinājumus par vadības atbilstīgu darbības turpināšanas principa piemērošanu un, pamatojoties uz iegūtajiem revīzijas pierādījumiem, secinām, vai nepastāv būtiskas neatbilstības saistībā ar pasākumiem vai apstākļiem, kas var radīt nopietnas šaubas par ECB spēju turpināt darbību. Ja mēs secinām, ka pastāv būtiskas neatbilstības, revidenta ziņojumā mums jāvērš uzmanība uz attiecīgajiem skaidrojumiem finanšu pārskatos vai, ja šie skaidrojumi ir neatbilstīgi, jāveic korekcijas mūsu atzinumā. Mūsu secinājumi pamatojas uz revīzijas pierādījumiem, kas iegūti līdz revidenta ziņojuma sniegšanas datumam.
  • Novērtējam finanšu pārskatos vispārēji sniegto informāciju, to struktūru un saturu, t. sk. skaidrojumus, un to, vai finanšu pārskati patiesi atspoguļo pamatā esošos darījumus un notikumus.

Mums jāziņo personām, kam uzticēta pārvaldība, par jautājumiem attiecībā uz plānoto revīzijas apjomu un laiku, kā arī par nozīmīgiem revīzijas konstatējumiem, t. sk. jebkādiem nozīmīgiem iekšējās kontroles trūkumiem, kurus mēs konstatējam revīzijas gaitā.

Frankfurtē pie Mainas, 2023. gada 14. februārī

Baker Tilly GmbH & Co.KG
Wirtschaftsprüfungsgesellschaft
(Düsseldorf)

4. Peļņas vai zaudējumu sadales skaidrojums

Šis skaidrojums nav ECB 2022. gada finanšu pārskatu sastāvdaļa.

Saskaņā ar ECBS Statūtu 33. pantu ECB tīro peļņu pārskaita šādi.

  1. Padomes noteiktu summu, kas nepārsniedz 20 % no tīrās peļņas, pārskaita vispārējo rezervju fondā, kura limits atbilst 100 % kapitāla, un
  2. atlikušo tīro peļņu sadala ECB akcionāriem proporcionāli to apmaksātajām daļām.[54]

Ja ECB radušies zaudējumi, tos var kompensēt no ECB vispārējo rezervju fonda un, ja nepieciešams, saskaņā ar Padomes lēmumu – no attiecīgā finanšu gada monetārajiem ienākumiem proporcionāli un nepārsniedzot apjomu, kādā tas sadalīts starp NCB saskaņā ar ECBS Statūtu 32.5. pantu.[55]

2022. gadā ECB finanšu rezultāts bija nulle. Tāpēc peļņas sadale netika veikta.

© Eiropas Centrālā banka, 2023

Pasta adrese: 60640 Frankfurt am Main, Germany
Tālrunis: +49 69 1344 0
Tīmekļvietne: www.ecb.europa.eu

Visas tiesības rezervētas. Atļauta pārpublicēšana izglītības un nekomerciālos nolūkos, norādot avotu.

Konkrētu terminu skaidrojumu sk. ECB glossary (tikai angļu valodā).

HTML ISBN 978-92-899-5889-9, ISSN 2443-4876, doi:10.2866/416 , QB-BS-23-001-LV-Q


  1. Skaitļu noapaļošanas rezultātā šajā dokumentā norādītās summas var atšķirties no kopsummām, un procentos izteiktie lielumi var precīzi neatspoguļot absolūtos skaitļus.

  2. Finanšu pārskati ietver bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un attiecīgos skaidrojumus. Gada finanšu pārskati ietver bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un attiecīgos skaidrojumus, kā arī vadības ziņojumu, neatkarīga revidenta ziņojumu un peļņas un zaudējumu sadales skaidrojumu. Sīkāka informācija par to sagatavošanas un apstiprināšanas procesu pieejama ECB tīmekļvietnē.

  3. 2022. gadā Eurosistēmā ietilpa 19 NCB. Eiropas Savienības Padome 2022. gada 12. jūlijā oficiāli apstiprināja euro ieviešanu Horvātijā 2023. gada 1. janvārī. Šajā datumā, pievienojoties Hrvatska narodna banka, Eurosistēmas NCB skaits pieauga līdz 20.

  4. Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija (OV C 202, 07.06.2016., 1. lpp.); ar grozījumiem. Neoficiālu konsolidētu tekstu ar grozījumu sarakstu sk. šeit.

  5. Protokols (Nr. 4) par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem (OV C 202, 07.06.2016., 230. lpp.). Eiropas Centrālo banku sistēma (ECBS) ietver ECB un visu 27 ES dalībvalstu NCB.

  6. AIP veido trešā nodrošināto obligāciju iegādes programma (NOIP3), ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru iegādes programma (ABSIP), valsts sektora aktīvu iegādes programma (VSAIP) un uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programma (USAIP). ECB neveic vērtspapīru iegādes USAIP ietvaros. Sīkāka informācija par AIP atrodama ECB tīmekļvietnē.

  7. Sīkāka informācija par PĀAIP atrodama ECB tīmekļvietnē.

  8. Sīkāku informāciju sk. 2022. gada 15. decembra paziņojumā presei par Padomes lēmumiem.

  9. Sīkāku informāciju par AIP un PĀAIP termiņa ierobežojumiem sk. ECB tīmekļvietnē.

  10. Šajos turējumos ietilpst aktīvi, kas ietverti bilances posteņos "Prasības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem – atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie aizdevumi un citi ārējie aktīvi" un "Prasības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem".

  11. Saskaņā ar Klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupas ieteikumiem ECB 2023. gada martā publicēs ar klimatu saistīto finanšu informāciju par tās pašu kapitāla un pensiju portfeļiem ECB tīmekļvietnē.

  12. ECB izdevumi saistībā ar tās uzraudzības uzdevumu izpildi tiek atgūti, iekasējot no uzraudzītajām iestādēm gada maksu. Sīkāka informācija atrodama ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē.

  13. Saskaņā ar ECBS Statūtu 21. pantu ECB var darboties kā Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru, dalībvalstu centrālo valdību, reģionālo, vietējo vai citu publisko iestāžu vai citu publisko tiesību subjektu, vai publisko uzņēmumu fiskālais aģents.

  14. Bilances postenis "Pārvērtēšanas konti" ietver arī pārrēķinātos atlikumus saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem.

  15. Sk. ECB 2020. gada 30. janvāra paziņojumu presei par ECB parakstīto kapitālu pēc Anglijas Bankas izstāšanās no ECBS.

  16. Ienākumi no uzraudzības maksām iekļauti postenī "Pārējie ienākumi un izdevumi" (13. att.).

  17. Paredzamā deficīta rādītāju definē kā ar varbūtību svērtos vidējos zaudējumus, kuri rastos saskaņā ar visnelabvēlīgāko (1–p)% scenāriju, kur p apzīmē ticamības līmeni.

  18. Sīkāku informāciju par risku modelēšanas metodēm sk. The financial risk management of the Eurosystem’s monetary policy operations ("Eurosistēmas monetārās politikas operāciju finanšu riska pārvaldība"), ECB, 2015. gada jūlijs.

  19. Šā stresa testa rezultāti attiecībā uz uzņēmumu obligāciju turējumiem tiks ietverti ar klimata pārmaiņām saistītajā informācijā par euro zonas valstu NCB uzņēmumu obligāciju turējumiem USAIP un PĀAIP ietvaros, ko ECB sāks publicēt katru gadu, sākot ar 2023. gada martu. Turklāt plānots, ka šā stresa testa vispārējie kvalitatīvie rezultāti tiks publicēti arī 2023. gada marta "Tautsaimniecības Biļetenā".

  20. Darbības risks ietver visus nefinanšu riskus un to definē kā risku saistībā ar negatīvu darbības, reputācijas vai finanšu ietekmi uz ECB, ko rada cilvēki, iekšējās pārvaldības un darbības procesu neatbilstīga īstenošana vai to problēmas, tādu sistēmu problēmas, uz kurām balstās procesi, vai ārējie notikumi (piemēram, dabas katastrofas vai ārējie uzbrukumi).

  21. Sīkāka informācija par ECB pārvaldības struktūru pieejama ECB tīmekļvietnē.

  22. Rīcības riska pārvaldībai korporatīvajā un valsts sektorā tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Tā papildina finanšu un darbības risku pārvaldību. ECB kontekstā rīcības risku var definēt kā iespēju ciest reputācijas vai cita veida kaitējumu, ko izraisa augsta līmeņa ECB amatpersonas vai darbinieki, kas nerīkojas atbilstoši ECB ētikas un integritātes normām un/vai labas pārvaldības un labas administrācijas standartiem.

  23. ECB grāmatvedības politika detalizēti izklāstīta ECB 2016. gada 3. novembra Lēmumā (ES) 2016/2247 par Eiropas Centrālās bankas gada pārskatiem (ECB/2016/35; OV L 347, 20.12.2016., 1. lpp.); ar grozījumiem. Neoficiālu konsolidētu tekstu ar grozījumu sarakstu sk. šeit.
    Lai nodrošinātu saskaņotu grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanu par Eurosistēmas operācijām, minētais Lēmums balstīts uz ECB 2016. gada 3. novembra Pamatnostādni (ES) 2016/2249 par grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECB/2016/34; OV L 347, 20.12.2016, 37. lpp.); ar grozījumiem. Neoficiālu konsolidētu tekstu ar grozījumu sarakstu sk. šeit.
    Šī politika, kura pēc vajadzības regulāri tiek pārskatīta un koriģēta, atbilst ECBS Statūtu 26.4. panta noteikumiem. Tie paredz saskaņotu pieeju noteikumiem, kas regulē Eurosistēmas operāciju uzskaiti un finanšu pārskatu sniegšanu.

  24. Administratīvajiem uzkrājumiem noteikts minimālais slieksnis 100 000 euro.

  25. Līdzekļus, kas uzkrāti brīvprātīgo iemaksu veidā, darbinieki pensionēšanās brīdī var izmantot papildu pensijas iegādei. Šī pensija no attiecīgā brīža tiek iekļauta noteikto pabalstu saistībās.

  26. 2022. gada 31. decembrī TARGET2 piedalījās šādas ārpus euro zonas esošo valstu NCB: Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālā banka), Danmarks Nationalbank, Hrvatska narodna banka, Narodowy Bank Polski un Banca Naţională a României.

  27. ECB 2010. gada 13. decembra Lēmums ECB/2010/29 par euro banknošu emisiju (2011/67/ES; OV L 35, 09.02.2011., 26. lpp.); ar grozījumiem. Neoficiālu konsolidētu tekstu ar grozījumu sarakstu sk. šeit.

  28. Banknošu pārdales atslēga ir procentuālās daļas, ko iegūst, ņemot vērā ECB daļu kopējā euro banknošu emisijā un piemērojot kapitāla parakstīšanas atslēgu NCB daļai šajā kopumā.

  29. ECB 2016. gada 3. novembra Lēmums (ES) 2016/2248 par dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālo centrālo banku monetāro ienākumu sadali (ECB/2016/36; OV L 347, 20.12.2016., 26. lpp.); ar grozījumiem. Neoficiālu konsolidētu tekstu ar grozījumu sarakstu sk. šeit.

  30. ECB 2014. gada 15. decembra Lēmums (ES) 2015/298 par to, kā pagaidām sadala Eiropas Centrālās bankas ienākumus (ECB/2014/57; OV L 53, 25.02.2015., 24. lpp.); ar grozījumiem. Neoficiālu konsolidētu tekstu ar grozījumu sarakstu sk. šeit.

  31. Tas atbilst 504.8 tonnām.

  32. Šajos turējumos ietilpst aktīvi attiecīgajā ārvalstu valūtā mīnus pasīvi attiecīgajā ārvalstu valūtā, uz kuriem attiecas ārvalstu valūtas pārvērtēšana. Tie ietverti posteņos "Prasības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem", "Prasības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem", "Uzkrājumi un nākamo periodu izdevumi", "Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas starpība" (pasīvu pusē) un "Uzkrājumi un nākamo periodu ienākumi", ņemot vērā biržā netirgotos valūtas maiņas nākotnes darījumus un valūtas mijmaiņas darījumus, kas ietverti ārpusbilances posteņos. Tie guvumi no ārvalstu valūtā denominēto finanšu instrumentu cenas, kuri radušies pārvērtēšanas rezultātā, nav ietverti.

  33. Sīkāka informācija par Eurosistēmas likviditātes operācijām euro pret atbilstošu nodrošinājumu atrodama ECB ECB’s tīmekļvietnē.

  34. Sīkāka informācija par AIP atrodama ECB tīmekļvietnē.

  35. Sk. 2022. gada 10. marta paziņojumu presei par Padomes lēmumiem.

  36. Sk. 2022. gada 9. jūnija paziņojumu presei par Padomes lēmumiem.

  37. Sk. 2022. gada 15. decembra paziņojumu presei par Padomes lēmumiem.

  38. Sīkāka informācija par PĀAIP atrodama ECB tīmekļvietnē.

  39. Sk. 2021. gada 16. decembra paziņojumu presei par Padomes lēmumiem.

  40. Tirgus vērtības rādītāji ir indikatīvi, un to pamatā ir tirgū kotētās cenas. Ja tirgū kotētās cenas nav pieejamas, tirgus cenas noteiktas, izmantojot iekšējos Eurosistēmas modeļus.

  41. Sīkāka informācija atrodama ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē.

  42. Vērtspapīru aizdevumu darījumus, kuru rezultātā gada beigās neveidojas neieguldīts naudas līdzekļu nodrošinājums, uzrāda ārpusbilances kontos (sk. 17. skaidrojumu "Vērtspapīru aizdevumu programmas").

  43. Papildsistēmas ir finanšu tirgus infrastruktūras, kurām Padome piešķīrusi piekļuvi TARGET2-ECB komponentam, ja tās atbilst prasībām, kas noteiktas ECB 2007. gada 24. jūlija Lēmumā par TARGET2-ECB noteikumiem un nosacījumiem (ECB/2007/7) (2007/601/EK) (OV L 237, 08.09.2007., 71. lpp); ar grozījumiem. Neoficiālu konsolidētu tekstu ar grozījumu sarakstu sk. šeit. Atkarībā no pārvaldītājas iestādes papildsistēmas tiek uzskatītas par euro zonas valstu rezidentiem (sk. 10.2. skaidrojumu "Pārējās saistības") vai ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem (sk. 11. skaidrojumu "Saistības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem"). Sīkāka informācija par papildsistēmām atrodama ECB tīmekļvietnē.

  44. Plāna noteikto pabalstu pīlārs atspoguļo tikai ECB un darbinieku veiktās obligātās iemaksas. Darbinieku veiktās brīvprātīgās iemaksas noteikto iemaksu pīlārā 2022. gadā bija 189 milj. euro (2021. gadā – 220 milj. euro). Šīs iemaksas ieguldītas plāna aktīvos un rada atbilstošu pienākumu ar tādu pašu vērtību.

  45. ECB neiegādājas vērtspapīrus USAIP un PĀAIP ietvaros, tāpēc tai nav attiecīgu turējumu, kas pieejami aizdevumiem. 2022. gadā pienāca dzēšanas termiņš ECB vērtspapīru turējumiem NOIP1 un NOIP2 ietvaros, tāpēc gada beigās tie vairs nebija pieejami aizdevumu operācijām. Sīkāka informācija par vērtspapīru aizdevumiem atrodama ECB tīmekļvietnē.

  46. Ja gada beigās ir neieguldīts naudas līdzekļu nodrošinājums, attiecīgās aizdevumu operācijas uzrāda bilances kontos (sk. 9. skaidrojumu "Pārējās saistības euro pret euro zonas valstu kredītiestādēm" un 11. skaidrojumu "Saistības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem").

  47. Sīkāka informācija par likviditāti palielinošajiem valūtas mijmaiņas darījumiem atrodama ECB tīmekļvietnē.

  48. Sk. ECB 2014. gada 22. oktobra Regulas (ES) Nr. 1163/2014 par uzraudzības maksām (ECB/2014/41; OV L 311, 31.10.2014., 23. lpp.) (ar grozījumiem) 5. panta 3. punktu. Neoficiālu konsolidētu tekstu ar grozījumu sarakstu sk. šeit.

  49. ECB lēmumu par gada uzraudzības maksu kopējo summu 2022. gadam pieņems un pēc tam publicēs līdz 2023. gada aprīļa beigām.

  50. Sīkāka informācija atrodama ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē.

  51. Pilna laika ekvivalents (PLE) ir vienība, kas vienāda ar viena darbinieka pilnas slodzes darbu viena gada laikā. Šajā skaitā ietverti darbinieki ar pastāvīgiem, noteikta termiņa vai īstermiņa darba līgumiem un ECB Absolventu programmas dalībnieki proporcionāli to nostrādāto stundu skaitam. Ietverti arī darbinieki, kas atrodas dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumā vai ilgstošā prombūtnē, savukārt bezalgas atvaļinājumā esošie darbinieki nav ietverti.

  52. Summas norādītas bruto izteiksmē, t. i., pirms jebkādu ES nodokļu samaksas.

  53. Šie ar pensijām saistītie maksājumi samazināja bilancē uzrādīto noteikto pabalstu pienākuma vērtību. Peļņas un zaudējumu aprēķinā iekļauto neto summu saistībā ar pašreizējo Valdes locekļu un ECB pašlaik nodarbināto Uzraudzības valdes locekļu pensiju shēmu sk. 13.3. skaidrojumā "Dažādi".

  54. Ārpus euro zonas esošo valstu NCB nav tiesīgas saņemt daļu no ECB sadalāmās peļņas, un tās arī neuzņemas saistības segt jebkādus ECB zaudējumus.

  55. Saskaņā ar ECBS Statūtu 32.5. pantu NCB monetāro ienākumu summa jāsadala NCB proporcionāli to apmaksātajām daļām ECB kapitālā.