content here is the anonymously transparent proxied version of ecb.europa.eu   X
European Central Bank - eurosystem
Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs

Svarīgākie dati

1. Vadības ziņojums

1.1. ECB vadības ziņojuma mērķis

Vadības ziņojums[1] ir neatņemama ECB gada finanšu pārskatu sastāvdaļa, un tā mērķis ir sniegt lasītājiem uzziņas informāciju par finanšu pārskatiem.[2] Tā kā ECB veic aktivitātes un darbības, lai veicinātu savu politikas mērķu sasniegšanu, tās finansiālais stāvoklis un rezultāti vērtējami saistībā ar tās politikas pasākumiem.

Tādējādi vadības ziņojums sniedz pārskatu par ECB galvenajiem uzdevumiem un darbībām, kā arī to ietekmi uz finanšu pārskatiem. Turklāt tajā analizētas galvenās bilances un peļņas un zaudējumu aprēķina gada norises un ietverta informācija par ECB finanšu resursiem. Visbeidzot, vadības ziņojumā aprakstīta risku vide, kurā ECB darbojas, sniedzot informāciju par konkrētiem riskiem, kuriem pakļauta ECB, un par risku pārvaldības politiku, kas tiek izmantota šo risku mazināšanai.

1.2. Galvenie uzdevumi un darbības

ECB ir daļa no Eurosistēmas, kas līdztekus ECB ietver 19 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, kuras ieviesušas euro, nacionālās centrālās bankas (NCB). Eurosistēmas galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti.[3] ECB veic savus uzdevumus saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību[4] un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem (ECBS Statūtiem)[5] (1. shēma). ECB darbību veic, lai īstenotu savas pilnvaras, nevis ar mērķi gūt peļņu.

1. shēma

ECB galvenie uzdevumi

Eurosistēmas monetārās politikas operācijas uzrādītas ECB un euro zonas NCB finanšu pārskatos, atspoguļojot monetārās politikas decentralizētas īstenošanas principu Eurosistēmā. 1. tabulā sniegts pārskats par ECB galvenajām operācijām un funkcijām, kas vērstas uz tās uzdevumu izpildi, un to ietekmi uz ECB finanšu pārskatiem.

1. tabula

ECB pamatdarbības un to ietekme uz finanšu pārskatiem

Monetārās politikas īstenošana

Valūtas operāciju veikšana un ārējo rezervju pārvaldība

Maksājumu sistēmu raitas darbības veicināšana

Banku sistēmas drošuma un uzticamības un finanšu sistēmas stabilitātes veicināšana

Citas darbības

1) Sīkāka informācija par vērtspapīru aizdevumiem atrodama ECB tīmekļvietnē.
2) Sīkāka informācija par valūtas mijmaiņas darījumu līnijām atrodama ECB tīmekļvietnē.
3) Sīkāka informācija par Eurosistēmas likviditātes operācijām euro pret atbilstošu nodrošinājumu atrodama ECB tīmekļvietnē.
4) Sīkāka informācija par TARGET2 atrodama ECB tīmekļvietnē.

1.3. Finanšu norises

1.3.1. Bilance

Periodā no 2017. līdz 2021. gadam ECB bilances attīstību galvenokārt noteica vērtspapīru tiešās iegādes, ko ECB veica Eurosistēmas monetārās politikas īstenošanas ietvaros (1. att.). ECB bilance 2018. gadā palielinājās galvenokārt sakarā ar vērtspapīru neto iegādēm aktīvu iegādes programmas (AIP)[6] ietvaros. Neto iegādes šīs programmas ietvaros tika pārtrauktas 2018. gada decembrī un atkal tika atsāktas 2019. gada novembrī. Tāpēc ECB bilances pieaugums 2019. gadā kļuva lēnāks, un to noteica galvenokārt ECB ārējo rezervju aktīvu tirgus vērtības un apgrozībā esošo euro banknošu vērtības pieaugums. Lai mazinātu koronavīrusa (Covid-19) pandēmijas ietekmi, Padome 2020. gadā pieņēma lēmumu par visaptverošu monetārās politikas pasākumu kopumu, t.sk. pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes pagaidu programmas (PĀAIP)[7] uzsākšanu, kas noteica turpmāku bilances pieaugumu. Neto iegādes AIP un PĀAIP ietvaros turpinājās arī 2021. gadā, un tādējādi ECB bilances apjoms turpināja palielināties.

2021. gadā ECB bilance pieauga par 110.8 mljrd. euro (līdz 680.1 mljrd. euro) galvenokārt sakarā ar ECB daļu no aktīvu iegādēm PĀAIP un AIP ietvaros. Šo iegāžu rezultātā palielinājās monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru apjoms, bet, skaidrās naudas norēķiniem par šīm iegādēm izmantojot TARGET2 kontus, attiecīgi pieauga Eurosistēmas iekšējās saistības. Šo Eurosistēmas iekšējo saistību pieaugumu ar uzviju kompensēja no ārpus euro zonas esošo valstu TARGET2 klientiem saņemtie naudas līdzekļi, attiecīgi palielinoties arī pārējām saistībām.

Turklāt apgrozībā esošo euro banknošu vērtības un ECB ārējo rezervju aktīvu tirgus vērtības pieaugums arī veicināja ECB bilances apjoma palielināšanos.

1. attēls

ECB bilances būtiskākās sastāvdaļas

(mljrd. euro)

Avots: ECB.

Euro denominētie vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem, 2021. gada beigās veidoja 65% no ECB kopējiem aktīviem. Šajā bilances postenī ECB tur vērtspapīrus, kas iegādāti vērtspapīru tirgu programmas (VTP), triju nodrošināto obligāciju iegādes programmu (NOIP1, NOIP2 un NOIP3), ABSIP, VSAIP un PĀAIP ietvaros.

ECB, balstoties uz attiecīgiem Padomes lēmumiem, 2021. gadā turpināja vērtspapīru neto iegādes AIP un PĀAIP ietvaros, t.sk. šo programmu ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumu atkārtotu ieguldīšanu. Šo iegāžu rezultātā ECB monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru portfelis pieauga par 96.4 mljrd. euro (līdz 445.4 mljrd. euro; 2. att.), un lielāko daļu šā pieauguma veidoja PĀAIP ietvaros veiktās iegādes. VTP, NOIP1 un NOIP2 turējumu samazināšanos par 1.3 mljrd. euro noteica vērtspapīru dzēšana.

Padome 2021. gada decembrī paziņoja[8], ka tā palielinās neto iegāžu apjomu AIP ietvaros, 2022. gadā veicot neto iegādes ar mēneša apjomu 40 mljrd. euro 2. ceturksnī un 30 mljrd. euro 3. ceturksnī. Ar 2022. gada oktobri neto aktīvu iegādes turpināsies ar mēneša apjomu 20 mljrd. euro tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai stiprinātu ECB monetārās politikas procentu likmju stimulējošo ietekmi, un beigsies īsi pirms ECB sāks paaugstināt galvenās procentu likmes. Padome arī nolēma pārtraukt neto aktīvu iegādes PĀAIP ietvaros 2022. gada marta beigās, bet tās būs iespējams atsākt, ja tas būs nepieciešams, lai palīdzētu novērst ar pandēmiju saistītos negatīvos šokus. Saskaņā ar Padomes lēmumu Eurosistēma arī turpmāk pilnībā atkārtoti ieguldīs AIP un PĀAIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus.

2. attēls

Monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri

(mljrd. euro)

Avots: ECB.

Aktīvo monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru iegādes programmu, t.i., AIP un PĀAIP, ietvaros ECB iegādāto vērtspapīru termiņstruktūra[9] 2021. gada beigās bija diversificēta (3. att.).

3. attēls

AIP un PĀAIP termiņstruktūra

Avots: ECB.
Piezīme. Ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru termiņstruktūra balstās uz vidējo svērto vērtspapīru termiņu, nevis juridiski noteikto dzēšanas datumu.

2021. gadā ECB ārējo rezervju aktīvu (tos veido zelts, Speciālās aizņēmuma tiesības, ASV dolāri, Japānas jenas un Ķīnas renminbi) kopējās vērtības euro ekvivalents pieauga par 4.5 mljrd. euro (līdz 80.3 mljrd. euro).

ECB zelta un zeltā izteikto debitoru parādu turējumu vērtības euro ekvivalents 2021. gadā palielinājās par 1.1 mljrd. euro (līdz 26.1 mljrd. euro; 4. att.) sakarā ar zelta tirgus cenas kāpumu euro izteiksmē, bet šo turējumu apjoms (izteikts Trojas uncēs) nemainījās. Šā pieauguma rezultātā tādā pašā apjomā palielinājās arī ECB zelta pārvērtēšanas konti (sk. 1.3.2. sadaļu "Finanšu resursi").

4. attēls

Zelta turējumi un zelta cena

(kreisā ass: mljrd. euro; labā ass: euro par vienu Trojas unci zelta)

Avots: ECB.
Piezīme. "Zelta pārvērtēšanas konti" neietver pēc 1999. gada 1. janvāra euro zonai pievienojušos dalībvalstu centrālo banku iemaksas ECB uzkrātās zelta pārvērtēšanas kontos līdz dienai pirms to pievienošanās Eurosistēmai.

ECB ārvalstu valūtu turējumi[10]ASV dolāros, Japānas jenās un Ķīnas renminbi euro izteiksmē pieauga par 2.9 mljrd. euro (līdz 53.0 mljrd. euro; 5. att.), galvenokārt atspoguļojot ASV dolāra kursa kāpumu attiecībā pret euro. ASV dolāra kursa kāpums atspoguļojas arī lielākos ECB pārvērtēšanas kontu atlikumos (sk. 1.3.2. sadaļu "Finanšu resursi").

5. attēls

Ārvalstu valūtu turējumi

(mljrd. euro)

Avots: ECB.

ECB ārvalstu valūtu turējumu nozīmīgākā sastāvdaļa joprojām bija ASV dolāri, kas 2021. gada beigās veidoja aptuveni 77% no kopējā apjoma.

ECB pārvalda ārvalstu valūtas turējumu ieguldījumus ar trīspakāpju pieejas palīdzību. Pirmkārt, ECB riska pārvaldītāji veido stratēģisko neitrālo portfeli, ko apstiprina Padome. Otrkārt, ECB portfeļu pārvaldnieki veido taktisko neitrālo portfeli, ko apstiprina Valde. Treškārt, NCB decentralizēti veic ikdienas ieguldījumu operācijas.

ECB ārvalstu valūtas turējumi galvenokārt tiek ieguldīti vērtspapīros un naudas tirgus noguldījumos vai tiek turētas pieprasījuma noguldījumu kontos (6. att.). Vērtspapīri šajā portfelī tiek novērtēti pēc tirgus cenām gada beigās.

6. attēls

Ārvalstu valūtas ieguldījumu sastāvs

(mljrd. euro)

Avots: ECB.

ECB ārvalstu valūtas turējumu mērķis ir finansēt iespējamās intervences valūtas tirgū. Šim nolūkam ECB ārvalstu valūtas turējumi tiek pārvaldīti saskaņā ar trim mērķiem. Šie mērķi prioritārā secībā ir likviditāte, drošība un atdeve. Tāpēc šajā portfelī galvenokārt ietilpst īsa termiņa vērtspapīri (7. att.).

7. attēls

Ārvalstu valūtās denominēto vērtspapīru termiņstruktūra

Avots: ECB.

2021. gadā pašu kapitāla portfeļa vērtība pieauga par 0.4 mljrd. euro (līdz 21.1 mljrd. euro; 8. att.) galvenokārt sakarā ar to, ka tika ieguldītas summas, kas bija euro zonas valstu NCB 2021. gadā veiktais pirmais maksājums, lai apmaksātu savas parakstītā ECB kapitāla daļas, kas palielinājās, Anglijas Bankai izstājoties no ECBS (sk. 1.3.2. sadaļu "Finanšu resursi"). Šo pieaugumu daļēji kompensēja galvenokārt pašu kapitāla portfelī turēto vērtspapīru tirgus vērtības kritums.

Šajā portfelī galvenokārt ietilpst euro denominētie vērtspapīri, kas tiek novērtēti pēc tirgus cenas gada beigās. 72% no šā portfeļa kopējā apjoma 2021. gadā veidoja valdības parāda vērtspapīri.

ECB 2021. gadā pieņēma lēmumu izmantot daļu no sava pašu kapitāla portfeļa, lai veiktu ieguldījumus centrālo banku euro denominēto zaļo obligāciju ieguldījumu fondā (EUR BISIP G2), kuru 2021. gada janvārī uzsāka Starptautisko norēķinu banka (SNB). Šis ieguldījums papildina zaļo obligāciju tiešās iegādes otrreizējos tirgos. Zaļo ieguldījumu īpatsvars pašu kapitāla portfelī turpināja stabili pieaugt (no 3.5% 2020. gada beigās līdz 7.6% 2021. gada beigās). ECB plāno turpmākajos gados vēl vairāk palielināt to īpatsvaru.

8. attēls

ECB pašu kapitāla portfelis

(mljrd. euro)

Avots: ECB.

ECB pašu kapitāla portfeli pamatā veido ECB finanšu resursu, t.i., tās apmaksātā kapitāla un vispārējo rezervju fondā turēto summu un uzkrājuma finanšu riskiem ieguldījumi. Sakarā ar gūto ienākumu atkārtotu ieguldīšanu un vērtspapīru novērtēšanu pēc tirgus cenām pašu kapitāla portfeļa un minēto finanšu resursu apjoms ne vienmēr ir vienāds. Šā portfeļa mērķis ir nodrošināt ienākumus, lai palīdzētu finansēt ar uzraudzības uzdevumu izpildi nesaistītās ECB darbības izmaksas.[11] Tas tiek ieguldīts euro denominētos aktīvos atbilstoši riska kontroles regulējumā noteiktajiem ierobežojumiem. Tādējādi tiek panākta diversificētāka termiņstruktūra (9. att.) salīdzinājumā ar ārējo rezervju portfeli.

9. attēls

ECB pašu kapitāla vērtspapīru termiņstruktūra

Avots: ECB.

2021. gada beigās apgrozībā esošo banknošu kopējā vērtība bija 1544.4 mljrd. euro (par 8% vairāk nekā 2020. gada beigās). ECB piešķirtā daļa no apgrozībā esošo euro banknošu kopējās vērtības ir 8%, un tās apjoms gada beigās bija 123.6 mljrd. euro. Tā kā ECB pati neemitē banknotes, tai ir Eurosistēmas iekšējās prasības pret euro zonas valstu NCB, kuru vērtība vienāda ar apgrozībā esošo banknošu vērtību.

ECB Eurosistēmas iekšējās saistības, kas galvenokārt ietver euro zonas valstu NCB neto TARGET2 atlikumus attiecībā pret ECB un ECB saistības attiecībā pret ārējo rezervju aktīviem, kurus euro zonas valstu NCB nodeva ECB, tām pievienojoties Eurosistēmai, 2021. gadā samazinājās par 3.3 mljrd. euro (līdz 375.1 mljrd. euro). Eurosistēmas iekšējo saistību dinamiku 2017.–2020. gadā galvenokārt noteica TARGET2 neto saistību attīstība sakarā ar ECB veiktajām monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru neto iegādēm, par ko norēķini tiek veikti TARGET2 kontos (10. att.).

Monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru iegāžu ietekmi uz TARGET2 neto saistībām 2021. gadā ar uzviju kompensēja galvenokārt lielāks ECB kā fiskālā aģenta pieņemto ECB ārpus euro zonas esošo valstu TARGET2 klientu un ārpus euro zonas esošo valstu rezidentu noguldījumu atlikums un lielāks naudas līdzekļu, kas saņemti kā nodrošinājums vērtspapīru aizdevumu operācijās, apjoms.

10. attēls

Eurosistēmas iekšējais TARGET2 neto atlikums un monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri

(mljrd. euro)

Avots: ECB.

1.3.2. Finanšu resursi

ECB finanšu resursus veido tās kapitāls, uzkrājums finanšu riskiem, pārvērtēšanas konti un gada peļņa. Šie finanšu resursi 1) ir ieguldīti ienākumus nesošos aktīvos un/vai 2) tiek izmantoti, lai tieši kompensētu finanšu risku rezultātā radušos zaudējumus. 2021. gada 31. decembrī ECB finanšu resursu kopapjoms bija 49.7 mljrd. euro (11. att.). Tas bija par 3.5 mljrd. euro vairāk nekā 2020. gadā. To noteica 1) pārvērtēšanas kontu pieaugums pēc ASV dolāra kursa kāpuma attiecībā pret euro, kā arī zelta tirgus cenas kāpuma euro izteiksmē 2021. gadā; 2) apmaksātā kapitāla pieaugums un 3) uzkrājuma finanšu riskiem pieaugums[12]. Šis pieaugums ar uzviju kompensē mazāku peļņu 2021. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu.

11. attēls

ECB finanšu resursi

(mljrd. euro)

Avots: ECB.
Piezīme. "Pārvērtēšanas konti" ietver kopējos zelta, ārvalstu valūtas un vērtspapīru turējumu pārvērtēšanas guvumus, bet neietver pārvērtēšanas kontu pēcnodarbinātības pabalstiem.

Zelta, ārvalstu valūtu un to vērtspapīru nerealizētos guvumus, uz kuriem attiecas cenu pārvērtēšana, neatzīst kā ienākumus peļņas un zaudējumu aprēķinā, bet uzrāda tieši pārvērtēšanas kontos, kas atspoguļoti ECB bilances pasīvu pusē. Šo kontu atlikumus var izmantot, lai nākotnē kompensētu jebkādas nelabvēlīgas attiecīgo cenu un/vai valūtas kursu pārmaiņas, tādējādi stiprinot ECB noturību pret pamatā esošajiem riskiem. Zelta, ārvalstu valūtas un vērtspapīru pārvērtēšanas kontu[13] atlikums 2021. gadā palielinājās par 3.8 mljrd. euro (līdz 33.1 mljrd. euro). To noteica ārvalstu valūtu un zelta pārvērtēšanas atlikumu pieaugums galvenokārt sakarā ar ASV dolāra kursa kāpumu attiecībā pret euro (12. att.) un zelta tirgus cenas kāpumu euro izteiksmē, ko daļēji kompensēja vērtspapīru pārvērtēšanas atlikumu sarukums.

12. attēls

Galvenie valūtu kursi un zelta cena 2017.–2021. gadā

(%; pārmaiņas salīdzinājumā ar 2017. gadu; gada beigu dati)

Avots: ECB.

Pēc Anglijas Bankas izstāšanās no ECBS 2020. gadā pārējo NCB daļas ECB parakstītajā kapitālā palielinājās. Padome nolēma, ka 2020. gadā pārējās NCB segs tikai Anglijas Bankai atmaksāto apmaksātā kapitāla daļu (58 milj. euro) un ka euro zonas NCB pilnībā apmaksās savu parakstītā kapitāla daļu palielinājumu, 2021. un 2022. gadā veicot divus vienādus gada maksājumus. Pēc tam, kad euro zonas NCB bija veikušas pirmo maksājumu, ECB apmaksātais kapitāls 2021. gadā palielinājās par 0.6 mljrd. euro (līdz 8.3 mljrd. euro). 2022. gadā tas palielināsies vēl par 0.6 mljrd. euro (līdz 8.9 mljrd. euro).[14]

Ņemot vērā ECB pakļautību finanšu riskiem (sk. 1.4.1. sadaļu "Finanšu riski"), ECB tur uzkrājumu finanšu riskiem. Šā uzkrājuma apjomu katru gadu pārskata, ņemot vērā vairākus faktorus, t.sk. risku ietverošu aktīvu turējumu apjomu, paredzamos nākamā gada rezultātus un risku novērtējumu. Uzkrājums finanšu riskiem kopā ar jebkuru ECB vispārējo rezervju fondā turēto summu nedrīkst pārsniegt euro zonas NCB apmaksātā kapitāla vērtību.

Tā kā ECB apmaksātais kapitāls 2021. gadā palielinājās par 0.6 mljrd. euro, uzkrājuma finanšu riskiem augšējā robeža palielinājās par attiecīgu summu. Ņemot vērā novērtējuma par ECB pakļautību finanšu riskiem rezultātus, Padome nolēma pārvest 0.6 milj. euro uzkrājumā finanšu riskiem, palielinot tā apjomu līdz maksimālajam atļautajam līmenim (8.2 mljrd. euro).

Peļņu no ECB aktīviem un saistībām attiecīgajā finanšu gadā var izmantot, lai absorbētu šajā gadā radušos potenciālos zaudējumus. 2021. gadā pēc pārveduma uz uzkrājumu finanšu riskiem ECB peļņa bija 0.2 mljrd. euro (sk. 1.3.3. sadaļu "Peļņas un zaudējumu aprēķins").

1.3.3. Peļņas un zaudējumu aprēķins

ECB gada peļņa pēc vairākus gadus vērojamā pieauguma 2019. gadā sasniedza augstāko līmeni galvenokārt sakarā ar pieaugošajiem monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru un ārējo rezervju aktīvu procentu ienākumiem. 2020. gadā ECB peļņa sāka samazināties, lielākoties tāpēc, ka ienākumi no iepriekš minētajiem posteņiem saruka.

2021. gadā ECB peļņa bija 192 milj. euro (2020. gadā – 1643 milj. euro). Sarukumu par 1452 milj. euro salīdzinājumā ar 2020. gadu galvenokārt noteica zemāks finanšu operāciju, vērtības norakstīšanas un riska uzkrājumu neto rezultāts, īpaši sakarā ar pārvedumu uz uzkrājumu finanšu riskiem, un mazāki tīrie procentu ienākumi (sk. 13. att.).

13. attēls

ECB peļņas un zaudējumu aprēķina būtiskākās sastāvdaļas

(milj. euro)

Avots: ECB.
Piezīme. Posteni "Pārējie ienākumi un izdevumi" veido "Tīrie komisijas maksas ienākumi/izdevumi", "Kapitāla akciju un līdzdalības kapitālā ienākumi", "Pārējie ienākumi" un "Pārējie izdevumi".

ECB tīrie procentu ienākumi samazinājās par 451 milj. euro (līdz 1566 milj. euro; 14. att.) sakarā ar monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru un ārējo rezervju aktīvu procentu ienākumu samazināšanos. Pārējo tīro procentu ienākumu pieaugums tikai daļēji kompensēja šo samazinājumu.

14. attēls

Tīrie procentu ienākumi

(milj. euro)

Avots: ECB.

Monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru tīrie procentu ienākumi 2021. gadā samazinājās par 331 milj. euro (līdz 1006 milj. euro; 15. att.). To galvenokārt noteica PĀAIP portfeļa negatīvie tīrie procentu ienākumi. Valsts sektora vērtspapīru iegādēm PĀAIP ietvaros turpinoties ar negatīvu vidējo peļņas likmi, ko noteica zemās euro zonas valstu valdības obligāciju peļņas likmes šīs programmas īstenošanas laikā (16. att.), 2021. gadā šā portfeļa negatīvie tīrie procentu ienākumi pieauga, sasniedzot 252 milj. euro (iepriekšējā gadā – 41 milj. euro). Turklāt VTP, NOIP1 un NOIP2 portfeļu tīrie procentu ienākumi sarukuma par 82 milj. euro (līdz 111 milj. euro), kam pamatā bija šo portfeļu lieluma samazināšanās vērtspapīru dzēšanas dēļ. Visbeidzot, AIP tīrie procentu ienākumi (no ABSIP, NOIP3 un VSVIP ietvaros turētajiem vērtspapīriem) samazinājās par 37 milj. euro (līdz 1147 milj. euro), ko noteica galvenokārt zemākas par ABSIP ietvaros turētajiem vērtspapīriem saņemtās vidējās procentu likmes.

2021. gadā 64% ECB tīro procentu ienākumu veidoja monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri.

15. attēls

Monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru tīrie procentu ienākumi

(milj. euro)

Avots: ECB.

16. attēls

Valdības 7 gadu obligāciju peļņas likmes euro zonā

(gadā; %; mēneša beigu dati)

Avots: ECB.

Ārējo rezervju aktīvu tīrie procentu ienākumi saruka par 277 milj. euro (līdz 197 milj. euro), un to galvenokārt noteica mazāki ASV dolāros denominēto vērtspapīru procentu ienākumi. Sakarā ar zemajām ASV dolāros denominēto obligāciju peļņas likmēm lielāko 2020. un 2021. gada daļu (17. att.) un sakarā ar agrāk iegādāto obligāciju ar augstākām peļņas likmēm pārdošanu un dzēšanu par ECB ASV dolāru portfeli saņemtās vidējās procentu likmes 2021. gadā turpināja samazināties salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

17. attēls

ASV, Japānas un Ķīnas valdības 2 gadu obligāciju peļņas likmes

(gadā; %; mēneša beigu dati)

Avots: ECB.

Gan procentu ienākumi no ECB kopējā apgrozībā esošo euro banknošu apjoma daļas, gan procentu izdevumi, kas maksājami NCB par nodotajām ārējām rezervēm, bija nulle, jo Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju (GRO) procentu likme 2021. gadā bija 0%.

Pārējie tīrie procentu ienākumi pieauga galvenokārt sakarā ar augstākiem procentu ienākumiem saistībā ar 1) ECB ārpus euro zonas esošo valstu TARGET2 klientu kontiem ECB, 2) monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru aizdevumu operācijām un 3) ECB kā fiskālā aģenta pieņemtajiem noguldījumiem sakarā ar visu minēto posteņu lielākiem vidējiem atlikumiem 2021. gadā. Šis pieaugums ar uzviju kompensēja mazākus pašu kapitāla portfeļa procentu ienākumus saistībā ar zemu peļņas likmju vidi euro zonā (16. att.).

Finanšu operāciju un vērtības norakstīšanas neto rezultāts saistībā ar finanšu aktīviem 2021. gadā veidoja 139 milj. euro zaudējumu salīdzinājumā ar 316 milj. euro guvumu 2020. gadā (18. att.). To noteica galvenokārt neto realizētie zaudējumi no cenām 2021. gadā salīdzinājumā ar neto realizētajiem guvumiem no cenām 2020. gadā un ASV dolāros un euro denominēto vērtspapīru norakstītās vērtības pieaugums.

Neto realizētie zaudējumi no cenām veidojās saistībā ar euro denominētajiem vērtspapīriem un ASV dolāros denominētajiem biržā tirgotajiem procentu likmju nākotnes līgumiem. Šos zaudējumus tikai daļēji kompensēja neto realizētie guvumi no ASV dolāros denominēto vērtspapīru cenas, kas 2021. gadā joprojām bija pozitīvi, bet zemāki nekā iepriekšējā gadā, jo ASV dolāros denominēto obligāciju peļņas likmes gandrīz visu 2020. un 2021. gadu bija stabilas, pirms 2021. gada beigās sāka pieaugt.

18. attēls

Realizētie rezultāti un norakstītā vērtība

(milj. euro)

Avots: ECB.

Turklāt 2021. gada 31. decembrī tika veikts 610 milj. euro pārvedums uz ECB uzkrājumu finanšu riskiem, kas par attiecīgu summu samazināja ECB peļņu. Ņemot vērā risku novērtējuma rezultātus, Padome nolēma palielināt uzkrājuma finanšu riskiem apjomu līdz 8194 milj. euro, kas ir tā augšējā robeža, kuru nosaka pēc euro zonas valstu NCB apmaksātā kapitāla (sk. 1.3.2. sadaļu "Finanšu resursi").

ECB kopējie darbības izdevumi, t.sk. amortizācija un banknošu ražošanas pakalpojumi, palielinājās par 39 milj. euro (līdz 1238 milj. euro; 19. att.). Šis palielinājums salīdzinājumā ar 2020. gadu galvenokārt skaidrojams ar lielākām personāla izmaksām, ko noteica 1) lielāki izdevumi saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem augstāku kārtējo apkalpošanas izmaksu dēļ pēc ikgadējā aktuāra novērtējuma un 2) darbinieku vidējā skaita pieaugums 2021. gadā. Administratīvās izmaksas nedaudz pieauga, galvenokārt sakarā ar augstākām nekustamo īpašumu uzturēšanas izmaksām.

Ar banku uzraudzību saistītās izmaksas tiek pilnībā segtas, iekasējot maksu no uzraudzītajām iestādēm. Pamatojoties uz ECB faktiskajiem izdevumiem saistībā ar banku uzraudzības uzdevumu veikšanu, ar uzraudzības maksām saistītie ienākumi 2021. gadā bija 578 milj. euro.[15]

19. attēls

Darbības izdevumi un uzraudzības maksas

(milj. euro)

Avots: ECB.

1.4. Risku pārvaldība

Risku pārvaldība ir būtiska ECB darbības sastāvdaļa un tiek īstenota, nepārtraukti veicot 1) riska apzināšanu un novērtēšanu, 2) riska stratēģijas un politikas pārskatīšanu, 3) riska mazināšanas pasākumu īstenošanu un 4) riska monitoringu un pārskatu sniegšanu, visu šo pasākumu atbalstam piemērojot efektīvu metodoloģiju, procesus un sistēmas.

2. shēma

Risku pārvaldības cikls

Turpmākajās sadaļās aplūkoti šie riski, to avoti un piemērojamie riska kontroles regulējumi.

1.4.1. Finanšu riski

Valde ierosina politiku un procedūras, kas nodrošina atbilstošu aizsardzību pret finanšu riskiem, kuriem pakļauta ECB. Riska vadības komiteja (RMC), kurā ietilpst Eurosistēmas centrālo banku eksperti, palīdz veikt ar Eurosistēmas bilanci saistīto finanšu risku monitoringu, novērtēšanu un atspoguļošanu pārskatos, kā arī sagatavo un pārskata attiecīgās metodoloģijas un regulējumus. Tādējādi RMC palīdz lēmējinstitūcijām nodrošināt atbilstošu Eurosistēmas aizsardzības līmeni.

Finanšu riskus rada ECB pamatdarbība un ar to saistītie riska darījumi. ECB sava riska profila pārvaldībā dažādām operācijām izmanto atšķirīgus riska kontroles regulējumus un limitus, atspoguļojot dažādiem portfeļiem piemēroto politiku vai ieguldījumu mērķus un pamatā esošo aktīvu riska raksturojumu.

Šo risku monitorēšanai un novērtēšanai ECB izmanto vairākas tās ekspertu izstrādātas risku aplēšu metodes. Šīs metodes balstās uz vienotu tirgus riska un kredītriska simulācijas sistēmu. Riska rādītāju pamatā esošās modelēšanas pamatkoncepcijas, metodes un pieņēmumi balstīti nozares standartos un pieejamos tirgus datos. Parasti risku kvantitatīvo novērtējumu izsaka kā paredzamā deficīta rādītāju[16], vērtējot ar 99% ticamības līmeni viena gada laikā. Risku aprēķināšanai izmanto divas metodes: 1) grāmatvedības metodi, saskaņā ar kuru ECB pārvērtēšanas kontus uzskata par rezervēm riska aplēšu aprēķinos atbilstoši attiecīgajiem grāmatvedības noteikumiem, un 2) finanšu metodi, saskaņā ar kuru pārvērtēšanas kontus neuzskata par rezervēm riska aprēķinos. ECB arī aprēķina citus riska rādītājus ar atšķirīgiem ticamības līmeņiem, veic jutīguma un stresa scenāriju analīzi un novērtē riska darījumu un ienākumu ilgāka termiņa iespēju aplēses, lai saglabātu visaptverošu risku pārskatu.[17]

Šajā gadā ECB riski kopumā pieauga. Saskaņā ar grāmatvedības metodi vērtējot paredzamā deficīta rādītāju ar 99% ticamības līmeni viena gada laikā, 2021. gada beigās visi ECB portfeļi kopā bija pakļauti kopējam finanšu riskam 15.3 mljrd. euro apjomā (par 2.5 mljrd. euro vairāk salīdzinājumā ar riska aplēsi 2020. gada beigās (20. att.)). Aplēsto risku pieaugums turpina tendencei, kas sākās 2020. gadā un atspoguļo ECB monetārās politikas portfeļu palielināšanos sakarā ar aktīvu iegādēm PĀAIP un AIP ietvaros.

20. attēls

Kopējie finanšu riski (grāmatvedības metode: paredzamā deficīta rādītājs ar 99% ticamības līmeni)

(mljrd. euro)

Avots: ECB.

Kredītrisku rada ECB monetārās politikas portfeļi, euro denominētais pašu kapitāla portfelis un ārējo rezervju turējumi. Lai gan monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri tiek uzskaitīti saskaņā ar amortizētajām izmaksām (ņemot vērā vērtības samazināšanos) un tāpēc (ja tie netiek pārdoti) tie nav pakļauti cenu pārmaiņām, kas saistītas ar kredītu migrāciju, tie joprojām var būt pakļauti kredītsaistību neizpildes riskam. Euro denominēto pašu kapitālu un ārējās rezerves uzskaita saskaņā ar tirgus cenām un tādējādi tie pakļauti kredītu migrācijas un kredītsaistību neizpildes riskam. Kredītrisks salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga sakarā ar ECB bilances palielināšanos, veicot vērtspapīru iegādes AIP un PĀAIP ietvaros.

Kredītrisku galvenokārt samazina, piemērojot atbilstības kritērijus, padziļinātas pārbaudes procedūras un dažādiem portfeļiem atšķirīgus limitus.

Valūtas un preču risku rada ECB ārvalstu valūtas un zelta turējumi. Valūtas risks salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās sakarā ar valūtas pārvērtēšanas kontu palielināšanos. Tie darbojas kā rezerves nelabvēlīgām valūtas kursa pārmaiņām.

Ņemot vērā šo aktīvu politikas nozīmi, ECB necenšas ierobežot attiecīgo valūtas un preču risku. Tā vietā šos riskus mazina, veidojot pārvērtēšanas kontus un diversificējot turējumus dažādās valūtās un zeltā.

ECB ārējās rezerves un euro denominētais pašu kapitāls galvenokārt tiek ieguldīti fiksētā ienākuma vērtspapīros un pakļauti tirgus vērtības procentu likmju riskam, ņemot vērā, ka tie atspoguļoti tirgus cenās. ECB ārējās rezerves galvenokārt tiek ieguldītas aktīvos ar samērā īsu dzēšanas termiņu (sk. 1.3.1. sadaļas "Bilance" 7. att.), bet pašu kapitāla portfeļa aktīvu dzēšanas termiņš parasti ir ilgāks (sk. 1.3.1. sadaļas "Bilance" 9. att.). Šo portfeļu procentu likmju risks, ko nosaka saskaņā ar grāmatvedības metodi, salīdzinājumā ar 2020. gadu nedaudz pieauga, atspoguļojot tirgus apstākļu pārmaiņas.

ECB tirgus vērtības procentu likmju risks tiek mazināts, izmantojot aktīvu izvietojuma politiku un pārvērtēšanas kontus.

ECB pakļauta arī procentu likmju riskam, kuru rada par aktīviem saņemtās procentu likmes un par saistībām maksātās procentu likmes neatbilstība, kas ietekmē tās tīros procentu ienākumus. Šis risks nav tieši saistīts ar kādu konkrētu portfeli, bet gan attiecas uz ECB bilances struktūru kopumā un īpaši uz aktīvu un saistību termiņu un peļņas neatbilstību. To monitorē ar ECB pelnītspējas aplēšu palīdzību, un tās paredz, ka ECB arī turpmākajos gados turpinās gūt tīros procentu ienākumus.

Šāda veida risks tiek pārvaldīts, izmantojot aktīvu izvietojuma politiku, un to vēl vairāk mazina bezatlīdzības saistību esamība ECB bilancē.

1.4.2. Darbības risks

Valde ir atbildīga par ECB darbības riska[18] pārvaldības politiku un sistēmu un apstiprina to. Valdi tās pārraudzības funkcijas īstenošanā saistībā ar darbības riska pārvaldību atbalsta Darbības riska komiteja (ORC). Darbības riska pārvaldība ir ECB pārvaldības struktūras[19] un vadības procesu neatņemama sastāvdaļa.

ECB darbības riska pārvaldības sistēmas galvenais mērķis ir palīdzēt nodrošināt ECB misijas un uzdevumu īstenošanu un aizsargāt tās reputāciju un aktīvus no zaudējumiem, ļaunprātīgas izmantošanas un kaitējumiem. Darbības riska pārvaldības regulējumā katra struktūrvienība ir atbildīga par tās darbības risku un incidentu apzināšanu, novērtēšanu, novēršanu, atspoguļošanu pārskatos, monitoringu un kontroli. Šajā kontekstā norādījumus attiecībā uz riska novēršanas stratēģijām un riska akceptēšanas procedūrām sniedz ECB pieļaujamā riska līmeņa politika. Tā piesaistīta piecreiz piecu punktu riska matricai, pamatojoties uz ietekmes un ticamības gradācijas skalām, kurās izmantoti kvantitatīvi un kvalitatīvi kritēriji.

Vide, kurā darbojas ECB, pakļauta arvien sarežģītākiem un savstarpēji saistītiem apdraudējumiem, un ECB ikdienas darbs saistīts ar plašu darbības risku spektru. Galvenās jomas, kas ECB rada bažas, ietver plašu nefinanšu risku spektru saistībā ar cilvēkiem, informāciju, sistēmām, procesiem un ārējām trešām pusēm, kas sniedz pakalpojumus. Tāpēc ECB ieviesusi procesus, kas veicina nepārtrauktu un efektīvu darbības riska pārvaldību un ar riskiem saistītās informācijas integrēšanu lēmumu pieņemšanas procesā. Turklāt ECB pievērš uzmanību savas noturības uzlabošanai, raugoties uz riskiem un iespējām no plašāka visaptveroša skatpunkta un ņemot vērā arī ilgtspējības aspektus. Tāpēc ieviestas reaģēšanas struktūras un rīcības plāni ārkārtas situācijām, lai nodrošinātu kritiski svarīgu darbības funkciju nepārtrauktību jebkādu traucējumu vai krīzes (piemēram, Covid-19 pandēmijas) gadījumā.

1.4.3. Rīcības risks

ECB izveidots īpašs Atbilstības un pārvaldības birojs, kas ir svarīgākā risku pārvaldības kontroles funkcija, lai stiprinātu ECB pārvaldības sistēmu, kas ļauj mazināt rīcības risku[20] ECB. Tā uzdevums palīdzēt Valdei aizsargāt ECB integritāti un reputāciju, veicināt uzvedības ētikas standartus un stiprināt ECB atbildību un caurredzamību. Augsta līmeņa ECB Ētikas komiteja sniedz konsultācijas un skaidrojumus augsta līmeņa ECB amatpersonām integritātes un ētikas jautājumos un atbalsta Padomi, lai nodrošinātu atbilstošu un konsekventu attiecīgo risku pārvaldību vadības līmenī. Eurosistēmas un Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) līmenī Ētikas un atbilstības konference strādā pie tā, lai panāktu NCB un nacionālo kompetento iestāžu (NKI) ētiskas rīcības regulējuma saskaņotu īstenošanu.

2. ECB finanšu pārskati

2.1. Bilance 2021. gada 31. decembrī

Piezīmes. Skaitļu noapaļošanas rezultātā komponentu summa finanšu pārskatos un skaidrojumos ietvertajās tabulās var atšķirties no kopsummas. Ar "0" un "(0)" apzīmē pozitīvu vai negatīvu vērtību, kas noapaļota līdz nullei, bet ar (–) apzīmē nulli.

2.2. Peļņas un zaudējumu aprēķins 2021. gada 31. decembrī

Frankfurtē pie Mainas 2022. gada 8. februārī
Eiropas Centrālā banka

Kristīne Lagarda (Christine Lagarde)
Prezidente

2.3. Grāmatvedības politika

Finanšu pārskatu forma un sniegšana

ECB finanšu pārskati sagatavoti saskaņā ar šādu grāmatvedības politiku[21], kura, pēc ECB Padomes domām, sniedz patiesu informāciju par finanšu pārskatiem, vienlaikus atspoguļojot centrālās bankas darbību raksturu.

Grāmatvedības principi

Ievēroti šādi grāmatvedības principi: ekonomiskā būtība un caurredzamība, piesardzība, notikumu pēc bilances datuma atzīšana, būtiskums, darbības turpināšanas pieņēmums, uzkrāšanas princips, konsekvence un salīdzināmība.

Aktīvu un saistību atzīšana

Aktīvu vai saistības atzīst bilancē tikai tad, ja ir ticams, ka jebkurš saistītais nākotnes saimnieciskais labums plūdīs uz ECB vai no tās, visi ar to saistītie riski un atlīdzība būtībā ir nodoti ECB un aktīva izmaksas vai vērtību vai saistību apjomu var ticami novērtēt.

Uzskaites pamats

Šie pārskati sagatavoti saskaņā ar sākotnējo izmaksu principu, kas pielāgots tam, lai iekļautu tirgojamo vērtspapīru (izņemot pašlaik monetārās politikas mērķiem turētos vērtspapīrus), zelta un visu pārējo ārvalstu valūtās denominēto bilances un ārpusbilances aktīvu un saistību novērtējumu tirgus vērtībā.

Darījumi ar finanšu aktīviem un saistībām pārskatos atspoguļoti, ievērojot datumu, kad veikts norēķins.

Darījumus ar ārvalstu valūtā denominētiem finanšu instrumentiem, izņemot tagadnes darījumus ar vērtspapīriem, grāmato ārpusbilances kontos darījuma datumā. Norēķinu datumā ārpusbilances grāmatojumus reversē un darījumus uzrāda bilancē. Ārvalstu valūtas pirkšana un pārdošana ietekmē ārvalstu valūtas tīro pozīciju darījuma datumā. Pārdošanas realizētie guvumi vai zaudējumi arī tiek aprēķināti šajā datumā. Uzkrātos procentus, prēmijas un diskonta summas, kas saistītas ar ārvalstu valūtā denominētiem finanšu instrumentiem, aprēķina un grāmato katru dienu. Šie uzkrājumi arī katru dienu ietekmē ārvalstu valūtas pozīciju.

Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā

Aktīvi un saistības, kas denominēti ārvalstu valūtā, izteikti euro saskaņā ar valūtas kursu bilances datumā. Ienākumi un izdevumi izteikti saskaņā ar valūtas kursu uzskaites dienā. Aktīvu un saistību ārvalstu valūtā pārvērtēšanu veic katrai valūtai atsevišķi, iekļaujot gan bilances, gan ārpusbilances instrumentus.

Ārvalstu valūtā denominēto aktīvu un saistību pārvērtēšanu, pamatojoties uz tirgus cenām, veic atsevišķi no pārvērtēšanas saskaņā ar valūtas kursu.

Zeltu novērtē, pamatojoties uz tā tirgus cenu bilances datumā. Zeltam netiek veikta atšķirīga pārvērtēšana, pamatojoties uz cenu un valūtas kursu. Tā vietā uzrāda vienu zelta vērtību, pamatojoties uz zelta cenu euro par vienu Trojas unci, ko gadam, kas noslēdzās 2021. gada 31. decembrī, aprēķināja saskaņā ar euro kursu attiecībā pret ASV dolāru 2021. gada 31. decembrī.

Speciālās aizņēmuma tiesības (SDR) definē kā valūtu grozu, un to vērtību nosaka kā piecu galveno valūtu (ASV dolāra, euro, Ķīnas renminbi, Japānas jenas un Lielbritānijas sterliņu mārciņas) kursu svērto summu. ECB SDR turējumus pārrēķināja euro, izmantojot euro kursu attiecībā pret SDR 2021. gada 31. decembrī.

Vērtspapīri

Monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri
Pašlaik monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri tiek uzskaitīti saskaņā ar amortizētajām izmaksām (ņemot vērā vērtības samazināšanos).

Pārējie vērtspapīri
Tirgojamos vērtspapīrus (izņemot pašlaik monetārās politikas mērķiem turētos vērtspapīrus) un līdzīgus aktīvus novērtē, pamatojoties uz vidējo tirgus cenu vai attiecīgo ienesīguma līkni bilances datumā. Katru vērtspapīru novērtē atsevišķi. Ar vērtspapīriem saistītos iespēju līgumus atsevišķi nevērtē. Gadam, kas noslēdzās 2021. gada 31. decembrī, izmantotas vidējās tirgus cenas 2021. gada 30. decembrī.

Tirgojami ieguldījumu fondi tiek pārvērtēti neto izteiksmē fonda līmenī, izmantojot to neto aktīvu vērtību. Netiek piemērots savstarpējs ieskaits starp nerealizētajiem guvumiem un zaudējumiem dažādos ieguldījumu fondos.

Nelikvīdās kapitāla daļas un citus kapitāla instrumentus, kas tiek turēti kā pastāvīgie ieguldījumi, novērtē atbilstoši izmaksām, ņemot vērā vērtības samazināšanos.

Ienākumu atzīšana

Ienākumi un izdevumi atzīti periodā, kurā tie gūti vai radušies.[22] Ārvalstu valūtas, zelta un vērtspapīru pārdošanas realizētos guvumus un zaudējumus uzrāda peļņas un zaudējumu aprēķinā. Šādus realizētos guvumus un zaudējumus aprēķina atbilstoši attiecīgā aktīva vidējām izmaksām.

Nerealizētos guvumus neatzīst kā ienākumus un pārved tieši uz pārvērtēšanas kontu.

Nerealizētos zaudējumus uzrāda peļņas un zaudējumu aprēķinā, ja tie gada beigās pārsniedz atbilstošajā pārvērtēšanas kontā uzkrātos iepriekšējos pārvērtēšanas guvumus. Šādus kāda vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai zelta nerealizētos zaudējumus neieskaita ar cita vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai zelta nerealizētajiem guvumiem. Ja peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādīti kāda posteņa nerealizētie zaudējumi, šā posteņa vidējās izmaksas samazina līdz valūtas kursam vai tirgus cenai gada beigās.

Vērtības samazināšanās zaudējumi tiek uzrādīti peļņas un zaudējumu aprēķinā un nākamajos gados netiek reversēti, izņemot, ja vērtība atkal pieaug un šis pieaugums ir attiecināms uz novērojamu notikumu, kas norisinājies pēc tam, kad pirmo reizi uzrādīta vērtības samazināšanās.

Vērtspapīru prēmijas vai diskonta summas tiek amortizētas šo vērtspapīru atlikušajā līguma termiņā.

Reversie darījumi

Reversie darījumi ir operācijas, kurās ECB pērk vai pārdod aktīvus saskaņā ar repo līgumu vai veic kredītoperācijas pret nodrošinājumu.

Repo darījumos vērtspapīri tiek pārdoti par naudu, vienlaikus slēdzot līgumu par to atpirkšanu no darījuma partnera par noteiktu cenu konkrētā nākotnes datumā. Repo darījumi uzskaitīti kā nodrošināti noguldījumi bilances saistību pusē. Vērtspapīri, kas pārdoti šāda līguma ietvaros, paliek ECB bilancē.

Reversajos repo darījumos vērtspapīri tiek pirkti par naudu, vienlaikus slēdzot līgumu par to atpārdošanu darījuma partnerim par noteiktu cenu konkrētā nākotnes datumā. Reversie repo darījumi uzrādīti kā nodrošināti aizdevumi bilances aktīvu pusē, bet netiek iekļauti ECB vērtspapīru turējumā.

Reversos darījumus (t.sk. vērtspapīru aizdevuma darījumus), kurus veic specializētas iestādes piedāvātas programmas ietvaros, uzrāda bilancē tikai tad, ja tiek sniegts naudas līdzekļu nodrošinājums, kas netiek ieguldīts.

Ārpusbilances instrumenti

Valūtas instrumenti, t.i., biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi, valūtas mijmaiņas darījumu nākotnes puse un citi valūtas instrumenti, kas ietver vienas valūtas apmaiņu pret citu kādā nākotnes datumā, ārvalstu valūtas maiņas guvumu un zaudējumu aprēķināšanai iekļauti tīrajā ārvalstu valūtas pozīcijā.

Katru procentu likmju instrumentu pārvērtē atsevišķi. Atklāto biržā tirgoto procentu likmju nākotnes darījumu līgumu, kā arī procentu likmju mijmaiņas darījumu, kuru klīringu veic centrālais darījuma partneris, starpības līdz tirgus vērtībai dienas pārmaiņas uzrādītas peļņas un zaudējumu aprēķinā. ECB veiktās biržā netirgoto nākotnes darījumu ar vērtspapīriem vērtēšanas pamatā ir vispārpieņemtas vērtēšanas metodes, izmantojot novērojamās tirgus cenas un procentu likmes, kā arī diskonta faktorus no norēķina datumiem līdz novērtējuma datumam.

Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi, ieskaitot nemateriālos aktīvus, bet izņemot zemi un mākslas darbus, tiek novērtēti atbilstoši izmaksām, atņemot nolietojumu. Zeme un mākslas darbi tiek novērtēti atbilstoši izmaksām. ECB galvenā ēka tiek novērtēta atbilstoši izmaksām, atņemot nolietojumu un ņemot vērā vērtības samazināšanos. Lai uzrādītu ECB galvenās ēkas nolietojumu, izmaksas tiek attiecinātas uz atbilstošajām aktīvu sastāvdaļām, kuru nolietojums tiek aprēķināts saskaņā ar to novērtēto lietderīgās izmantošanas laiku. Nolietojumu aprēķina saskaņā ar lineāro metodi gaidāmajā pamatlīdzekļa lietderīgās izmantošanas laikā, sākot ar ceturksni, pēc kura pamatlīdzeklis kļuvis pieejams izmantošanai. Galvenajām pamatlīdzekļu grupām piemēroti šādi lietderīgās izmantošanas laiki.

Nolietojuma periods kapitalizētajiem remonta izdevumiem, kas saistīti ar ECB pašreizējām īrētajām telpām, koriģēts, ņemot vērā visus notikumus, kas ietekmē attiecīgā pamatlīdzekļa gaidāmo lietderīgās izmantošanas laiku.

ECB veic gadskārtēju galvenās ēkas un ar biroju ēkām saistīto lietošanas tiesību aktīvu (sk. tālāk "Noma") vērtības samazināšanās testu. Ja tiek atklāts vērtības samazināšanās rādītājs un tiek novērtēts, ka aktīva vērtība varētu būt samazinājusies, tiek aplēsta atgūstamā vērtība. Ja atgūstamā vērtība ir mazāka par tīro uzskaites vērtību, peļņas un zaudējumu aprēķinā tiek uzrādīti vērtības samazināšanās zaudējumi.

Pamatlīdzekļus, kuru cena mazāka par 10 000 euro, noraksta iegādes gadā.

Pamatlīdzekļus, kuri atbilst kapitalizācijas kritērijiem, bet vēl ir būvniecības vai sagatavošanas stadijā, uzrāda postenī "Pamatlīdzekļi būvniecības stadijā". Pēc šo aktīvu lietošanas uzsākšanas ar tiem saistītās izmaksas tiek pārvestas uz attiecīgajiem pamatlīdzekļu posteņiem.

Noma

Visiem nomas gadījumiem, kas aptver materiālos aktīvus, attiecīgais lietošanas tiesību aktīvs un nomas saistības tiek atzīti bilancē nomas sākuma datumā attiecīgi postenī "Materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi" vai "Dažādi" (saistības). Tādu nomas līgumu gadījumā, kuri atbilst kapitalizācijas kritērijiem, bet ar kuriem saistītais aktīvs vēl ir būvniecības vai sagatavošanas stadijā, pirms nomas sākuma datuma radušos izdevumus uzrāda postenī "Pamatlīdzekļi būvniecības stadijā". Attiecīgais lietošanas tiesību aktīvs un nomas saistības tiek uzrādīti atbilstošajos pamatlīdzekļu posteņos, kad aktīvs ir pieejams lietošanai (nomas sākuma datumā).

Lietošanas tiesību aktīvi tiek novērtēti atbilstoši izmaksām, atņemot nolietojumu. Turklāt attiecībā uz lietošanas tiesību aktīviem, kas saistīti ar biroju ēkām, ņem vērā vērtības samazināšanos (attiecībā uz gadskārtējo vērtības samazināšanās testu sk. iepriekš "Pamatlīdzekļi"). Nolietojumu aprēķina saskaņā ar lineāro metodi no sākuma datuma līdz lietošanas tiesību aktīva lietderīgās lietošanas laika beigām vai līdz nomas termiņa beigām atkarībā no tā, kurš datums ir agrāk.

Nomas saistības sākotnēji novērtē nākotnes nomas maksājumu tagadnes vērtībā (ietver tikai nomas sastāvdaļas), piemērojot ECB salīdzināmo aizņēmuma procentu likmi. Pēc tam nomas saistības vērtē saskaņā ar amortizētajām izmaksām, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Saistītie procentu izdevumi ietverti peļņas un zaudējumu aprēķina postenī "Pārējie procentu izdevumi". Ja nākotnes nomas maksājumi mainās indeksa pārmaiņu vai esošā līguma pārvērtēšanas dēļ, nomas saistības tiek pārvērtētas. Jebkuras pārvērtēšanas rezultātā attiecīgi tiek koriģēta lietošanas tiesību aktīva uzskaites vērtība.

Īstermiņa noma uz laiku līdz 12 mēnešiem vai mazāk un tādu mazvērtīgu aktīvu noma, kuru vērtība ir mazāka par 10 000 euro (atbilstoši robežvērtībai, kas izmantota pamatlīdzekļu noteikšanai), tiek ietverta peļņas un zaudējumu aprēķinā kā izdevumi.

ECB pēcnodarbinātības pabalsti, citi ilgtermiņa pabalsti un darba attiecību pārtraukšanas pabalsti

ECB nodrošina noteikto pabalstu plānus saviem darbiniekiem, Valdes locekļiem un ECB nodarbinātajiem Uzraudzības valdes locekļiem.

Darbinieku pensiju plānu finansē, izmantojot aktīvus, kas tiek turēti darbinieku ilgtermiņa pabalstu fondā. ECB un darbinieku veiktās obligātās iemaksas tiek atspoguļotas plāna noteikto pabalstu pīlārā. Darbinieki var brīvprātīgi veikt papildu iemaksas noteikto iemaksu pīlārā, ko var izmantot, lai nodrošinātu papildu pabalstus.[23] Šos papildu pabalstus nosaka brīvprātīgo iemaksu apjoms un veikto iemaksu ieguldījumu ienākumi.

Pastāv ar fondiem nesaistītas vienošanās par Valdes locekļu un ECB nodarbināto Uzraudzības valdes locekļu pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem ilgtermiņa pabalstiem. Pastāv arī ar fondiem nesaistītas vienošanās par darbinieku pēcnodarbinātības pabalstiem, kuri nav pensijas, un citiem ilgtermiņa pabalstiem un darba attiecību pārtraukšanas pabalstiem.

Neto noteikto pabalstu saistības
Saistības, kuras bilances postenī "Dažādi" (saistības) atzītas attiecībā uz noteikto pabalstu plāniem, t.sk. citiem ilgtermiņa pabalstiem un darba attiecību pārtraukšanas pabalstiem, veido noteikto pabalstu pienākuma vērtība bilances datumā, no kuras atņemta attiecīgā pienākuma finansēšanai izmantoto plāna aktīvu patiesā vērtība.

Noteikto pabalstu pienākumu katru gadu aprēķina neatkarīgi aktuāri, izmantojot plānotās vienības kredītmetodi. Noteikto pabalstu pienākuma pašreizējo vērtību aprēķina, diskontējot aplēsto nākotnes naudas plūsmu, izmantojot procentu likmi, ko nosaka pēc euro denominētu augstas kvalitātes uzņēmumu obligāciju, kuru dzēšanas termiņš ir līdzīgs attiecīgā pienākuma termiņam, tirgus ienesīguma bilances datumā.

Aktuārie guvumi un zaudējumi var rasties uz pieredzi pamatoto korekciju rezultātā (kur faktiskie rezultāti atšķiras no iepriekšējiem aktuārajiem pieņēmumiem) un no aktuāro pieņēmumu pārmaiņām.

Neto noteikto pabalstu izmaksas
Neto noteikto pabalstu izmaksas sadala komponentos, kas uzrādīti peļņas un zaudējumu aprēķinā, un pārrēķinātajos atlikumos saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem, kas uzrādīti bilances postenī "Pārvērtēšanas konti".

Peļņas un zaudējumu aprēķinā iekļauj neto summu, kas ietver:

  1. kārtējās apkalpošanas izmaksas noteiktajiem pabalstiem, kas uzkrājas gada laikā;
  2. iepriekšējās apkalpošanas izmaksas noteiktajiem pabalstiem plāna grozījumu rezultātā;
  3. tīros procentus no neto noteikto pabalstu pienākuma pēc diskonta likmes;
  4. pārrēķinātos atlikumus saistībā ar citiem ilgtermiņa pabalstiem un darba attiecību pārtraukšanas pabalstiem, kam piemīt ilgtermiņa raksturs, ja tādi ir (pilnībā).

Postenī "Pārvērtēšanas konti" norādītajā tīrajā summā ietverti:

  1. aktuārie guvumi un zaudējumi no noteikto pabalstu pienākuma;
  2. faktiskā peļņa no plāna aktīviem, izņemot summas, kas ietvertas tīrajos procentos no neto noteikto pabalstu saistībām;
  3. jebkuras noteikta aktīvu maksimālā apjoma ietekmes pārmaiņas, izņemot summas, kas ietvertas neto noteikto pabalstu saistību tīrajos procentos.

Lai noteiktu atbilstošās saistības finanšu pārskatos, šos atlikumus katru gadu vērtē neatkarīgi aktuāri.

ECBS iekšējie atlikumi/Eurosistēmas iekšējie atlikumi

ECBS iekšējie atlikumi veidojas galvenokārt saistībā ar Eiropas Savienības (ES) veiktajiem pārrobežu maksājumiem, par kuriem norēķini tiek veikti euro, izmantojot centrālās bankas naudas līdzekļus. Šos darījumus lielākoties iniciē privātā sektora pārstāvji (t.i., kredītiestādes, sabiedrības un privātpersonas). Norēķini par šiem darījumiem tiek veikti TARGET2 (Trans-European Automated Real-time Gross settlement Express Transfer system), un to rezultātā veidojas divpusēji atlikumi ES valstu centrālo banku TARGET2 kontos. Katru dienu tiek aprēķinātas šo divpusējo atlikumu neto pozīcijas, ko attiecina uz ECB, un tādējādi katrai nacionālajai centrālajai bankai (NCB) paliek tikai viena divpusējā tīrā pozīcija attiecībā pret ECB. Arī ECB veiktie maksājumi, par kuriem norēķini notiek TARGET2, ietekmē divpusējo tīro pozīciju. ECB uzskaitē šīs pozīcijas atspoguļo katras NCB neto prasības vai saistības pret pārējo Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS). Eurosistēmas iekšējie atlikumi, kas ir euro zonas valstu NCB atlikumi attiecībā pret ECB saistībā ar TARGET2, kā arī citi euro denominētie Eurosistēmas iekšējie atlikumi (piemēram, ECB starpperioda peļņas sadale NCB), uzrādīti ECB bilancē kā viena neto aktīvu vai saistību pozīcija un atspoguļoti postenī "Pārējās prasības Eurosistēmā (neto)" vai postenī "Pārējās saistības Eurosistēmā (neto)". ECBS iekšējie atlikumi, kas ir ārpus euro zonas esošo valstu NCB atlikumi attiecībā pret ECB saistībā ar to dalību TARGET2[24], atspoguļoti postenī "Saistības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem".

Eurosistēmas iekšējie atlikumi, kas saistīti ar euro banknošu sadali Eurosistēmā, uzrādīti kā viens neto aktīvs postenī "Prasības saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā" (sk. tālāk "Banknotes apgrozībā").

Eurosistēmas iekšējie atlikumi, kas radušies, NCB, kuras pievienojas Eurosistēmai, nododot ārējo rezervju aktīvus ECB, denominēti euro un uzrādīti postenī "Saistības par nodotajām ārējām rezervēm".

Banknotes apgrozībā

ECB un euro zonas valstu NCB, kas kopā veido Eurosistēmu, emitē euro banknotes.[25] Apgrozībā esošo euro banknošu kopējā vērtība katra mēneša pēdējā darbadienā saskaņā ar banknošu pārdales atslēgu tiek sadalīta starp Eurosistēmas centrālajām bankām.[26]

ECB piešķirtā daļa ir 8% no apgrozībā esošo euro banknošu kopējās vērtības, un to atspoguļo bilances pasīvu postenī "Banknotes apgrozībā". ECB daļa kopējā euro banknošu emisijā nodrošināta ar prasībām pret NCB. Šīs prasības, par kurām tiek maksāti procenti[27], uzrādītas apakšpostenī "Eurosistēmas iekšējās prasības: prasības saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā" (sk. iepriekš "ECBS iekšējie atlikumi/Eurosistēmas iekšējie atlikumi"). Procentu ienākumi no šīm prasībām ietverti peļņas un zaudējumu aprēķina postenī "Procentu ienākumi no euro banknošu sadales Eurosistēmā".

Starpperioda peļņas sadale

ECB ienākumu no euro banknotēm apgrozībā un no 1) vērtspapīru tirgu programmas, 2) trešās nodrošināto obligāciju iegādes programmas, 3) ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru iegādes programmas, 4) valsts sektora aktīvu iegādes programmas un 5) pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas ietvaros iegādātajiem monetārās politikas mērķiem turētajiem vērtspapīriem radušos ienākumu summu sadala nākamā gada janvārī starpperioda ienākumu sadales veidā, ja vien ECB Padome nav lēmusi citādi.[28] To sadala pilnībā, ja vien tā nav lielāka par ECB tīro peļņu attiecīgajā gadā un uz to neattiecas Padomes lēmumi pārvest līdzekļus uzkrājumā finanšu riskiem. Padome var arī nolemt samazināt janvārī sadalāmo ienākumu no euro banknotēm apgrozībā summu, neietverot izmaksas, kas radušās ECB saistībā ar euro banknošu emisiju un apstrādi.

Notikumi pēc bilances datuma

Aktīvu un pasīvu vērtība koriģēta, atspoguļojot notikumus laikā no gada beigu bilances datuma līdz datumam, kad Valde akceptē ECB gada pārskatu iesniegšanu Padomei apstiprināšanai, ja šādi notikumi būtiski ietekmē aktīvu un pasīvu stāvokli bilances datumā.

Svarīgi notikumi pēc bilances datuma, kas neietekmē aktīvu un pasīvu stāvokli bilances datumā, atspoguļoti skaidrojumos.

Grāmatvedības politikas pārmaiņas

ECB 2021. gadā neveica nekādas grāmatvedības politikas pārmaiņas.

Citi jautājumi

Saskaņā ar ECBS Statūtu 27. pantu un pamatojoties uz Padomes rekomendāciju, ES Padome uz pieciem gadiem – līdz 2022. finanšu gada beigām – apstiprinājusi Baker Tilly GmbH & Co. KG Wirtschaftsprüfungsgesellschaft, Düsseldorf (Vācijas Federatīvā Republika) par ECB ārējiem revidentiem. Šo piecu gadu periodu var pagarināt par diviem papildu finanšu gadiem.

2.4. Bilances skaidrojumi

1. skaidrojums. Zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi

ECB 2021. gada 31. decembrī piederēja 16 229 522 Trojas unces zelta[29], kura tirgus vērtība bija 26 121 milj. euro (2020. gadā – 25 056 milj. euro). 2021. gadā netika veikti darījumi ar zeltu, tāpēc ECB turējumi salīdzinājumā ar to apjomu 2020. gada 31. decembrī nemainījās. Šo turējumu vērtības euro ekvivalents palielinājās sakarā ar zelta cenas kāpumu euro izteiksmē (sk. "Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika" un 15. skaidrojumu "Pārvērtēšanas konti").

2. skaidrojums. Prasības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu un euro zonas valstu rezidentiem

2.1. skaidrojums. SVF debitoru parādi

Šis aktīvs atspoguļo SDR ECB turējumā, un tā apjoms 2021. gada 31. decembrī bija 1234 milj. euro (2020. gadā – 680 milj. euro). Tas saistīts ar divvirzienu brīvprātīgu tirdzniecības vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par SDR pirkšanu un pārdošanu, saskaņā ar kuru SVF ir pilnvarots ECB vārdā organizēt SDR pirkšanu vai pārdošanu par euro minimālā un maksimālā turējumu līmeņa robežās. Grāmatvedības vajadzībām SDR uzskata par ārvalstu valūtu (sk. "Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika"). ECB turējumi SDR 2021. gadā palielinājās. To galvenokārt noteica darījumi, kas notika minētās brīvprātīgās tirdzniecības vienošanās kontekstā. Šo turējumu vērtības pieaugumu euro izteiksmē veicināja arī SDR vērtības kāpums attiecībā pret euro 2021. gadā.

2.2. skaidrojums. Atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie aizdevumi un citi ārējie aktīvi un prasības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem

Šos divus posteņus veido atlikumi bankās, aizdevumi ārvalstu valūtās un ieguldījumi ASV dolāros, Japānas jenās un Ķīnas renminbi denominētos vērtspapīros.

Šo posteņu kopējās vērtības pieaugums 2021. gadā skaidrojams galvenokārt ar ASV dolāra kursa pieaugumu attiecībā pret euro.

ECB bija šādi neto ārvalstu valūtu turējumi[30].

2021. gadā netika veiktas ārvalstu valūtas intervences.

3. skaidrojums. Prasības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem

3.1. skaidrojums. Atlikumi bankās, ieguldījumi vērtspapīros un aizdevumi

2021. gada 31. decembrī šo posteni veidoja prasība 3070 milj. euro apjomā (2020. gadā – 1830 milj. euro) saistībā ar līgumiem par likviditātes nodrošināšanu starp Eurosistēmas un ārpus euro zonas esošo valstu centrālajām bankām. Saskaņā ar šiem līgumiem Eurosistēma nodrošina euro likviditāti ārpus euro zonas esošo valstu centrālajām bankām, pretī saņemot atbilstošu nodrošinājumu[31], lai tirgus darbības traucējumu gadījumā apmierinātu euro likviditātes vajadzības to jurisdikcijās, tādējādi samazinot nelabvēlīgas ietekmes izplatīšanās risku uz euro zonas finanšu tirgiem un tautsaimniecībām.

4. skaidrojums. Pārējās prasības euro pret euro zonas valstu kredītiestādēm

2021. gada 31. decembrī šo posteni veidoja pieprasījuma noguldījumu konti euro zonas valstu rezidentu turējumā 38 milj. euro apjomā (2020. gadā – 81 milj. euro).

5. skaidrojums. Euro zonas valstu rezidentu vērtspapīri euro

5.1. skaidrojums. Monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri

2021. gada 31. decembrī šo posteni veidoja vērtspapīri, ko ECB iegādājusies triju nodrošināto obligāciju iegādes programmu (NOIP), vērtspapīru tirgu programmas (VTP), ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru iegādes programmas (ABSIP), valsts sektora aktīvu iegādes programmas (VSAIP) un pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros.

1) Konkrēto programmu turpmākie atbilstības kritēriji pieejami Padomes lēmumos.
2) VTP ietvaros tika iegādāti tikai piecu euro zonas valstu valsts kases emitētie valsts parāda vērtspapīri.

3) ECB neiegādājas vērtspapīrus uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programmas (USAIP) ietvaros.
4) Grieķijas valdības emitētajiem vērtspapīriem tika noteikts atbrīvojums no atbilstības prasībām.

2021. gadā Eurosistēma veica vērtspapīru neto iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP)[32] ietvaros ar vidējo mēneša apjomu 20 mljrd. euro. Padome 2021. gada decembrī nolēma[33] veikt neto iegādes AIP ietvaros ar mēneša apjomu 40 mljrd. euro 2022. gada 2. ceturksnī un 30 mljrd. euro 2022. gada 3. ceturksnī. Sākot ar 2022. gada oktobri, Padome veiks neto iegādes ar mēneša apjomu 20 mljrd. euro tik ilgi, cik nepieciešams, lai stiprinātu galveno ECB procentu likmju stimulējošo ietekmi, un paredz beigt šīs iegādes īsi pirms šo procentu likmju paaugstināšanas. Padome paredz turpināt veikt atkārtotus ieguldījumus ilgāku laiku pēc tam, kad tā būs sākusi paaugstināt galvenās ECB procentu likmes, un jebkurā gadījumā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.

Turklāt Eurosistēma 2021. gadā turpināja neto aktīvu iegādes PĀAIP ietvaros[34] ar kopējo apjomu 1850 mljrd. euro[35]. Iegādes tika veiktas elastīgi, pamatojoties uz finansēšanas nosacījumu un inflācijas perspektīvas novērtējumu. Padome 2021. gada decembrī arī nolēma pārtraukt neto aktīvu iegādes PĀAIP ietvaros 2022. gada marta beigās, bet tās būs iespējams atsākt, ja tas būs nepieciešams, lai palīdzētu novērst ar koronavīrusa (Covid-19) pandēmiju saistītos negatīvos šokus. Turklāt Padome arī pagarināja PĀAIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumu atkārtotas ieguldīšanas periodu vismaz līdz 2024. gada beigām. PĀAIP atkārtotos ieguldījumus jebkurā laikā var elastīgi koriģēt, dažādās aktīvu kategorijās un jurisdikcijās. PĀAIP portfelis turpmāk tiks pārvaldīts tā, lai izvairītos no atbilstīgas monetārās politikas nostājas īstenošanas traucējumiem.

Šo programmu ietvaros iegādātos vērtspapīrus novērtē saskaņā ar amortizētajām izmaksām, ņemot vērā vērtības samazināšanos (sk. "Vērtspapīri" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika").

ECB turēto vērtspapīru amortizētās izmaksas, kā arī to tirgus vērtība[36] (kas nav ietverta bilancē vai peļņas un zaudējumu aprēķinā un tiek sniegta vienīgi salīdzinājumam) ir šāda.

ECB turēto vērtspapīru amortizēto izmaksu pārmaiņas gada laikā ir šādas.

1) Postenis "Neto diskonts/(prēmija)" ietver neto realizētos guvumus/(zaudējumus), jā tādi radušies.

Padome regulāri novērtē ar šo programmu ietvaros turētajiem vērtspapīriem saistītos finanšu riskus.

Šajā kontekstā, izmantojot gada beigu datus, tiek veikti gadskārtējie vērtības samazināšanās testi, kurus apstiprina Padome. Šajos testos vērtības samazināšanās rādītāji tiek novērtēti katrai programmai atsevišķi. Gadījumos, kad novēroti vērtības samazināšanās rādītāji, tiek veikta papildu analīze, lai apstiprinātu, ka vērtības samazināšanās nav ietekmējusi pamatā esošo vērtspapīru naudas plūsmas. Pamatojoties uz šajā gadā veikto vērtības samazināšanās testu rezultātiem, 2021. gadā ECB nav atzinusi zaudējumus no tās monetārās politikas portfeļos turētajiem vērtspapīriem.

Eurosistēmas turēto vērtspapīru amortizēto izmaksu pārmaiņas ir šādas.

Piezīme. Postenī "Euro zonas NCB" norādīti provizoriskie dati, kas var tikt pārskatīti. Tas radītu līdzvērtīgas posteņa "Kopā Eurosistēma" datu pārmaiņas.

6. skaidrojums. Eurosistēmas iekšējās prasības

6.1. skaidrojums. Prasības saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā

Šo posteni veido ECB prasības pret euro zonas valstu NCB saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā (sk. "Banknotes apgrozībā" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika"), un to apjoms 2021. gada 31. decembrī bija 123 551 milj. euro (2020. gadā – 114 761 milj. euro). Atlīdzība par šīm prasībām tiek aprēķināta katru dienu saskaņā ar pēdējo pieejamo Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju izsolēs izmantoto robežlikmi[37] (sk. 22.2. skaidrojumu "Procentu ienākumi no euro banknošu sadales Eurosistēmā").

7. skaidrojums. Citi aktīvi

7.1. skaidrojums. Materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi

Šie aktīvi aptvēra šādus posteņus.

Gada beigās tika veikts ECB galvenās ēkas un biroju ēku ar lietošanas tiesībām vērtības samazināšanās tests, un zaudējumi no vērtības samazināšanās netika uzrādīti.

7.2. skaidrojums. Citi finanšu aktīvi

Šo posteni galvenokārt veido ECB pašu kapitāla portfelis, kas galvenokārt ir ECB finanšu resursu, t.i., apmaksātā kapitāla un rezervēm un uzkrājumiem finanšu riskiem turēto summu, ieguldījumi. Tas ietver arī 3211 Starptautisko norēķinu bankas (SNB) akciju atbilstoši to iegādes izmaksām (42 milj. euro) un citus pieprasījuma noguldījumu kontus euro.

Šo posteni veido šādi komponenti.

Šā posteņa neto pieaugumu 2021. gadā galvenokārt noteica šādas ECB pašu līdzekļu portfelī ieguldītās summas: 1) summas, kas bija euro zonas valstu NCB 2021. gadā veiktais pirmais maksājums, lai apmaksātu savas parakstītās ECB kapitāla daļas, kas palielinājās (sk. 16. skaidrojumu "Kapitāls un rezerves"), 2) pašu kapitāla portfeļa gūto procentu ienākumi 2021. gadā un 3) 2020. gadā veiktajam pārvedumam ECB uzkrājumā finanšu riskam atbilstošā summa. Šā posteņa pieaugumu daļēji kompensēja ECB pašu kapitāla portfelī turēto vērtspapīru tirgus vērtības kritums.

7.3. skaidrojums. Āpusbilances instrumentu pārvērtēšanas starpība

Šo posteni veido 2021. gada 31. decembrī nepabeigto mijmaiņas un biržā netirgoto valūtas maiņas nākotnes darījumu ārvalstu valūtā pārvērtēšanas pārmaiņas (sk. 20. skaidrojumu "Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi"). Pārvērtēšanas pārmaiņas 620 milj. euro apjomā (2020. gadā – 388 milj. euro) radījusi šādu darījumu konvertēšana to euro ekvivalentā atbilstoši valūtas kursam bilances datumā salīdzinājumā ar to vērtību euro, šos darījumus konvertējot atbilstoši attiecīgās valūtas vidējai cenai šajā datumā (sk. "Ārpusbilances instrumenti" un "Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā" 2.3. nodaļā "Grāmatvedības politika").

7.4. skaidrojums. Uzkrājumi un nākamo periodu izdevumi

Šā posteņa apjoms 2021. gada 31. decembrī bija 4055 milj. euro (2020. gadā – 3390 milj. euro). To galvenokārt veidoja uzkrātie kuponu procenti no vērtspapīriem, t.sk. iegādes brīdī samaksāto procentu atlikums 3332 milj. euro apjomā (2020. gadā – 2757 milj. euro; sk. 2.2. skaidrojumu "Atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie aizdevumi un citi ārējie aktīvi un prasības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem", 5. skaidrojumu "Euro zonas valstu rezidentu vērtspapīri euro" un 7.2. skaidrojumu "Pārējie finanšu aktīvi").

Šajā postenī bija iekļauta arī summa 577 milj. euro apjomā, kas atbilda 2021. gada uzraudzības maksas periodā saņemtajai uzraudzības maksai (sk. 25. skaidrojumu "Tīrie komisijas maksas ienākumi/izdevumi").[38] Šī summa tiks iekasēta 2022. gadā.

Šis postenis ietver arī 1) uzkrātos ienākumus saistībā ar kopīgiem Eurosistēmas projektiem (sk. 27. skaidrojumu "Pārējie ienākumi"), 2) dažādus avansa maksājumus un 3) uzkrātos procentu ienākumus no pārējiem finanšu aktīviem un saistībām.

7.5. skaidrojums. Dažādi

2021. gada 31. decembrī šis postenis bija 749 milj. euro (2020. gadā – 1970 milj. euro) un to galvenokārt veidoja atlikumi 573 milj. euro apjomā (2020. gadā – 692 milj. euro) saistībā ar 2021. gada 31. decembrī nepabeigtajiem mijmaiņas un biržā netirgotajiem valūtas maiņas nākotnes darījumiem ārvalstu valūtā (sk. 20. skaidrojumu "Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi"). Šie atlikumi radušies sakarā ar šādu darījumu konvertēšanu to euro ekvivalentā atbilstoši attiecīgās valūtas vidējai cenai bilances datumā salīdzinājumā ar to vērtību euro, kādā šie darījumi sākotnēji uzrādīti (sk. "Ārpusbilances instrumenti" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika").

Šajā postenī iekļautas arī uzkrātās summas saistībā ar ECB starpperioda peļņas sadali 150 milj. euro apjomā (2020. gadā – 1260 milj. euro; sk. "Starpperioda peļņas sadale" 2.3. nodaļā "Grāmatvedības politika" un 12.2. skaidrojumu "Pārējās saistības Eurosistēmā (neto)".

8. skaidrojums. Banknotes apgrozībā

Šis postenis ietver ECB daļu (8%) no kopējā apgrozībā esošo euro banknošu apjoma (sk. "Banknotes apgrozībā" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika"), un tā summa 2021. gada 31. decembrī bija 123 551 milj. euro (2020. gadā – 114 761 milj. euro).

9. skaidrojums. Pārējās saistības euro pret euro zonas valstu kredītiestādēm

Eurosistēmas centrālajām bankām ir iespēja kā nodrošinājumu VSAIP vērtspapīru aizdevumu iespējai pieņemt naudas līdzekļus bez nepieciešamības tos atkārtoti ieguldīt. ECB gadījumā šīs operācijas tiek veiktas ar specializētas iestādes starpniecību. Tādi paši nosacījumi attiecas arī uz valsts sektora PĀAIP turējumiem.

Šādu ar euro zonas valstu kredītiestādēm veiktu ar naudas līdzekļiem nodrošinātu aizdevuma darījumu atlikuma vērtība 2021. gada 31. decembrī bija 9473 milj. euro (2020. gadā – 2559 milj. euro). Naudas līdzekļi, kas tika saņemti kā nodrošinājums, tika pārvesti uz TARGET2 kontiem. Tā kā naudas līdzekļi gada beigās nebija ieguldīti, šie darījumi uzrādīti bilancē (sk. "Reversie darījumi" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika").[39]

10. skaidrojums. Saistības euro pret citiem euro zonas valstu rezidentiem

10.1. skaidrojums. Saistības pret valdību

2021. gada 31. decembrī šis postenis bija 3200 milj. euro (2020. gadā – 10 012 milj. euro) un to veidoja Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI) un Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) veiktie noguldījumi. Saskaņā ar ECBS Statūtu 21. pantu ECB var darboties kā Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru, dalībvalstu centrālo valdību, reģionālo, vietējo vai citu publisko iestāžu vai citu publisko tiesību subjektu, vai publisko uzņēmumu fiskālais aģents.

10.2. skaidrojums. Pārējās saistības

Šo posteni veido ECB euro zonas valstu TARGET2 klientu atlikumi un 2021. gada 31. decembrī tas bija 4404 milj. euro (2020. gadā – 3688 milj. euro).

11. skaidrojums. Saistības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem

Šā posteņa apjoms 2021. gada 31. decembrī bija 112 492 milj. euro (2020. gadā – 11 567 milj. euro). Tā lielāko sastāvdaļu 71 875 milj. euro apjomā (2020. gadā – 4685 milj. euro) veidoja ārpus euro zonas esošo valstu NCB TARGET2 atlikumi attiecībā pret ECB (sk. iepriekš "ECBS iekšējie atlikumi/Eurosistēmas iekšējie atlikumi" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika") un ECB TARGET2 klientiem ārpus euro zonas. Šo atlikumu pieaugums 2021. gadā atbilst ECB ārpus euro zonas esošo valstu TARGET2 klientu lielākiem atlikumiem.

To veido arī summa, kas radusies saistībā ar nepabeigtajiem VSAIP un valsts sektora PĀAIP vērtspapīru aizdevumu darījumiem ar ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem, kuros kā nodrošinājums saņemti naudas līdzekļi, kas pārvesti uz TARGET2 kontiem (21 750 milj. euro; 2020. gadā – 3425 milj. euro; sk. 9. skaidrojumu "Pārējās saistības euro pret euro zonas valstu kredītiestādēm").

Šis postenis ietvēra arī 18 033 milj. euro saistībā ar ES aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšanu, kurās ECB darbojas kā Eiropas Komisijas fiskāls aģents (sk. 21. skaidrojumu "Aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšana"). 2020. gada 31. decembrī nebija šādu atlikumu.

Šā posteņa atlikušo daļu veido summa, kas saistīta ar pastāvīgo savstarpējo valūtas vienošanos ar Federālo rezervju sistēmu (834 milj. euro; 2020. gadā – 3457 milj. euro). Saskaņā ar šo vienošanos Ņujorkas Federālo rezervju banka mijmaiņas darījumu veidā nodrošina ECB ASV dolārus, lai piedāvātu Eurosistēmas darījuma partneriem īstermiņa finansējumu ASV dolāros. Vienlaikus ECB veic kompensējošus mijmaiņas darījumus ar euro zonas valstu NCB, kas izmanto iegūtos līdzekļus, lai reverso darījumu veidā veiktu likviditāti ASV dolāros palielinošas operācijas ar Eurosistēmas darījuma partneriem. Šo kompensējošo mijmaiņas darījumu rezultātā veidojas Eurosistēmas iekšējie atlikumi starp ECB un euro zonas NCB. Turklāt mijmaiņas darījumi, kas veikti ar Ņujorkas Federālo rezervju banku un euro zonas valstu NCB, veido biržā netirgoto nākotnes darījumu prasības un saistības, kuras uzrāda ārpusbilances kontos (sk. 20. skaidrojumu "Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi").

12. skaidrojums. Eurosistēmas iekšējās saistības

12.1. skaidrojums. Saistības par nodotajām ārējām rezervēm

Tās ir saistības pret euro zonas valstu NCB, kas radās, nododot ārējo rezervju aktīvus ECB, tām pievienojoties Eurosistēmai. Saskaņā ar ECBS Statūtu 30.2. pantu šo daļu nosaka proporcionāli attiecīgās NCB daļai ECB parakstītajā kapitālā. 2021. gadā tās nemainījās.

Atlīdzība par šīm saistībām tiek aprēķināta katru dienu saskaņā ar pēdējo pieejamo Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju izsolēs izmantoto robežlikmi, kas koriģēta, lai atspoguļotu to, ka no zelta sastāvdaļas peļņa netiek gūta (sk. 22.3. skaidrojumu "Atlīdzība par NCB prasībām par nodotajām ārējām rezervēm").

12.2. skaidrojums. Pārējās saistības Eurosistēmā (neto)

2021. gadā šo posteni veidoja galvenokārt euro zonas valstu NCB TARGET2 atlikumi attiecībā pret ECB un summas, kas maksājamas euro zonas NCB saistībā ar ECB ienākumu starpperioda sadali (sk. attiecīgi "ECBS iekšējie atlikumi/Eurosistēmas iekšējie atlikumi" un "Starpperioda peļņas sadale" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika").

TARGET2 neto saistību samazinājumu galvenokārt noteica 1) naudas ieplūde, ko noteica ECB ārpus euro zonas esošo valstu TARGET2 klientu lielāki atlikumi (sk. 11. skaidrojumu "Saistības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem"); 2) tas, ka pieauga kā nodrošinājums saņemtie naudas līdzekļi par VSAIP un valsts sektora PĀAIP vērtspapīru aizdevumu darījumiem (sk. 9. skaidrojumu "Pārējās saistības euro pret euro zonas valstu kredītiestādēm" un 11. skaidrojumu "Saistības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem"); 3) naudas ieplūde, ko noteica ECB kā fiskālā aģenta pieņemto ārpus euro zonas esošo valstu rezidentu noguldījumu pieaugums (sk. 11. skaidrojumu "Saistības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem"). Šo faktoru ietekmi lielā mērā kompensēja PĀAIP un AIP ietvaros veiktās vērtspapīru neto iegādes, par ko norēķini tika veikti TARGET2 kontos (sk. 5. skaidrojumu "Euro zonas valstu rezidentu euro denominētie vērtspapīri").

Atlīdzība par TARGET2 pozīcijām, izņemot atlikumus, kas veidojušies no kompensējošajiem mijmaiņas darījumiem, kuri veikti saistībā ar likviditāti ASV dolāros palielinošajām operācijām, tiek aprēķināta katru dienu saskaņā ar pēdējo pieejamo Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju izsolēs izmantoto robežlikmi.

13. skaidrojums. Pārējās saistības

13.1. skaidrojums. Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas starpība

Šo posteni galvenokārt veido 2021. gada 31. decembrī nepabeigto mijmaiņas un biržā netirgoto valūtas maiņas nākotnes darījumu ārvalstu valūtā pārvērtēšanas pārmaiņas (sk. 20. skaidrojumu "Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi"). Pārvērtēšanas pārmaiņas 568 milj. euro apjomā (2020. gadā – 636 milj. euro) radījusi šādu darījumu konvertēšana to euro ekvivalentā atbilstoši valūtas kursam bilances datumā salīdzinājumā ar to vērtību euro, šos darījumus konvertējot atbilstoši attiecīgās ārvalstu valūtas vidējai cenai šajā datumā (sk. "Ārpusbilances instrumenti" un "Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā" 2.3. nodaļā "Grāmatvedības politika").

Šajā postenī ietverti arī pārvērtēšanas zaudējumi no nepabeigtajiem biržā netirgotajiem nākotnes darījumiem ar vērtspapīriem (sk. 19. skaidrojumu "Procentu likmju mijmaiņas darījumi").

13.2. skaidrojums. Uzkrājumi un nākamo periodu ienākumi

Šis postenis ietvēra šādus komponentus.

13.3. skaidrojums. Dažādi

Šā posteņa apjoms 2021. gada 31. decembrī bija 2277 milj. euro (2020. gadā – 2419 milj. euro). Postenī bija ietverti atlikumi saistībā ar 2021. gada 31. decembrī nepabeigtajiem mijmaiņas un biržā netirgotajiem valūtas maiņas nākotnes darījumiem ārvalstu valūtā 535 milj. euro apjomā (2020. gadā – 507 milj. euro; sk. 20. skaidrojumu "Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi"). Šie atlikumi radušies sakarā ar šādu darījumu konvertēšanu to euro ekvivalentā atbilstoši attiecīgās valūtas vidējai cenai bilances datumā salīdzinājumā ar to vērtību euro, kādā šie darījumi sākotnēji uzrādīti (sk. "Ārpusbilances instrumenti" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika").

Šajā postenī ietvertas arī nomas saistības 175 milj. euro apjomā (2020. gadā – 199 milj. euro) (sk. "Noma" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika").

Papildus šis postenis ietver ECB neto noteikto pabalstu saistības, kas attiecas uz tās darbinieku[40] un Valdes, kā arī ECB nodarbināto Uzraudzības valdes locekļu pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem ilgtermiņa pabalstiem. Tajā uzrādīti arī darba attiecību pārtraukšanas pabalsti ECB darbiniekiem.

ECB pēcnodarbinātības pabalsti, citi ilgtermiņa pabalsti un darba attiecību pārtraukšanas pabalsti

Bilance
Bilances postenī "Dažādi" (saistības) atzītās summas saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem, citiem ilgtermiņa un darbinieku darba attiecību pārtraukšanas pabalstiem bija šādas.

Piezīme. Ailēs ar nosaukumu "Valdes" norādītas summas attiecībā uz Valdi un Uzraudzības valdi.

2021. gadā noteikto pabalstu pienākuma pret darbiniekiem pašreizējā vērtība (3165 milj. euro; 2020. gadā – 3034 milj. euro) ietvēra nefondētos pabalstus 373 milj. euro apjomā (2020. gadā – 364 milj. euro) saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem, kas nav pensijas, un citiem ilgtermiņa pabalstiem un darbinieku darba attiecību pārtraukšanas pabalstiem. Noteikto pabalstu pienākuma pret Valdes locekļiem un Uzraudzības valdes locekļiem pašreizējā vērtība (43 milj. euro; 2020. gadā – 44 milj. euro) ietver tikai ar fondiem nesaistītas vienošanās par pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem ilgtermiņa pabalstiem.

Ar pēcnodarbinātības pabalstiem saistīto ECB neto noteikto pabalstu saistību pārrēķinātie atlikumi uzrādīti bilances postenī "Pārvērtēšanas konti". 2021. gadā pārrēķināšanas zaudējumi, kas iekļauti šajā postenī, bija 799 milj. euro (2020. gadā – 1067 milj. euro; sk. 15. skaidrojumu "Pārvērtēšanas konti").

Noteikto pabalstu pienākumu, plāna aktīvu un pārrēķināšanas rezultātu pārmaiņas
Noteikto pabalstu pienākuma pašreizējās vērtības pārmaiņas bija šādas.

Piezīme. Ailēs ar nosaukumu "Valdes" norādītas summas attiecībā uz Valdi un Uzraudzības valdi.
1) Neto rādītājs ietver obligātās iemaksas un summas, kas iemaksātas plānos/izmaksātas no plāniem. Darbinieku veiktās obligātās iemaksas ir 7.4% no pamatalgas, savukārt ECB veiktās obligātās iemaksas – 20.7% no pamatalgas.

Kopējie pārrēķināšanas guvumi no noteikto pabalstu pienākuma 2021. gadā 76 milj. euro apjomā galvenokārt radās sakarā ar pārvērtēšanai izmantotās diskonta likmes palielināšanos no 1.1% 2020. gadā līdz 1.3% 2021. gadā. Šos guvumus daļēji kompensēja pārrēķināšanas zaudējumi uz pieredzi balstīto korekciju rezultātā, kas atspoguļo iepriekšējā gada pārskatā ietverto aktuāro pieņēmumu un faktiskās pieredzes atšķirības.

Plāna aktīvu patiesās vērtības pārmaiņas ar darbiniekiem saistīto noteikto pabalstu pīlārā bija šādas.

Plāna aktīvu pārrēķināšanas guvumi 2021. gadā atspoguļoja to, ka fondu daļu faktiskā atdeve bija lielāka nekā aplēstie plāna aktīvu procentu ienākumi, kam pamatā bija pieņēmums par diskonta likmi 1.1%.

Pārrēķināšanas rezultātu pārmaiņas bija šādas.

Peļņas un zaudējumu aprēķins
Summas, kas atzītas peļņas un zaudējumu aprēķinā, bija šādas.

Piezīme. Ailēs ar nosaukumu "Valdes" norādītas summas attiecībā uz Valdi un Uzraudzības valdi.

Kārtējās apkalpošanas izmaksas 2021. gadā palielinājās līdz 169 milj. euro (2020. gadā – 142 milj. euro) galvenokārt sakarā ar pensiju palielinājumu nākotnē no 1.0% 2019. gadā līdz 1.7% 2020. gadā. Turklāt diskonta likme 2020. gadā vēl vairāk pazeminājās (līdz 1.1%; 2019. gadā – 1.2%).[41]

Galvenie pieņēmumi
Gatavojot šajā skaidrojumā minētos novērtējumus, neatkarīgi aktuāri izmantojuši pieņēmumus, kurus uzskaites un informācijas atklāšanas nolūkiem akceptējusi Valde. Lai aprēķinātu pēcnodarbinātības pabalstu un citu ilgtermiņa pabalstu saistības, izmantoti šādi galvenie pieņēmumi.

1) Šie pieņēmumi izmantoti, aprēķinot ECB noteikto pabalstu pienākumu daļu, kuru finansē no aktīviem ar pamatā esošā kapitāla garantiju.
2) Papildus tiek ņemts vērā iespējamais atsevišķu darbinieku algu pieaugums līdz 1.8% gadā atkarībā no plāna dalībnieku vecuma.

3) Saskaņā ar ECB pensiju plāna noteikumiem pensijas tiks palielinātas katru gadu. Ja ECB darbinieku vispārējās algu korekcijas ir mazākas par cenu inflācijas līmeni, pensijas tiks palielinātas atbilstoši vispārējām algu korekcijām. Ja vispārējās algu korekcijas pārsniedz cenu inflācijas līmeni, pensiju palielinājumu nosaka, pamatojoties uz šīm korekcijām, ja vien ECB pensiju plānu finanšu stāvoklis ļauj veikt šādu palielinājumu.

14. skaidrojums. Uzkrājumi

Šo posteni galvenokārt veido uzkrājums finanšu riskiem, kas tiks izmantots tādā apjomā, kādu Padome uzskatīs par nepieciešamu, lai segtu nākotnes realizētos un nerealizētos zaudējumus. Šā uzkrājuma apjomu un turpmāko nepieciešamību pārskata katru gadu, pamatojoties uz ECB novērtējumu par tās pakļautību šiem riskiem un ņemot vērā dažādus faktorus. Kopā ar jebkuru vispārējo rezervju fondā turēto summu tas nedrīkst pārsniegt euro zonas valstu NCB apmaksātā ECB kapitāla vērtību.

Ņemot vērā novērtējuma par ECB pakļautību finanšu riskiem rezultātus un ECB uzkrājuma finanšu riskiem maksimālo atļauto līmeni, Padome nolēma 2021. gada 31. decembrī pārvest uz šo uzkrājumu 610 milj. euro. Sakarā ar šo pārvedumu ECB 2021. gada tīrā peļņa samazinājās līdz 192 milj. euro un uzkrājuma apjoms palielinājās līdz 8194 milj. euro, kas ir ekvivalents euro zonas NCB apmaksātā ECB kapitāla vērtībai attiecīgajā datumā.

Šajā postenī ietverti uzkrājumi administratīvām vajadzībām (74 milj. euro; 2020. gadā – 57 milj. euro).

15. skaidrojums. Pārvērtēšanas konti

Šo posteni galvenokārt veido pārvērtēšanas atlikumi, kas rodas saistībā ar aktīvu, saistību un ārpusbilances instrumentu nerealizētajiem guvumiem (sk. "Ienākumu atzīšana", "Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā", "Vērtspapīri" un "Ārpusbilances instrumenti" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika"). Tas ietver arī ar pēcnodarbinātības pabalstiem saistīto ECB neto noteikto pabalstu saistību pārrēķinātos atlikumus (sk. "ECB pēcnodarbinātības pabalsti, citi ilgtermiņa pabalsti un darba attiecību pārtraukšanas pabalsti" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika" un 13.3. skaidrojumu "Dažādi").

Pārvērtēšanas kontu apjoma pieaugumu galvenokārt noteica euro kursa kāpums attiecībā pret ASV dolāru, kā arī zelta tirgus cenas kāpums euro izteiksmē 2021. gadā.

Gada beigu pārvērtēšanā izmantotie valūtu kursi bija šādi.

16. skaidrojums. Kapitāls un rezerves

16.1. skaidrojums. Kapitāls

ECB parakstītā kapitāla apjoms ir 10 825 milj. euro.

Pēc Anglijas Bankas izstāšanās no ECBS 2020. gada 31. janvārī ECB parakstītais kapitāls nemainījās, un Anglijas Bankas daļa ECB parakstītajā kapitālā tika pārdalīta starp euro zonas valstu un ārpus euro zonas esošo valstu NCB.

ECB apmaksātais kapitāls arī nemainījās (2020. gadā – 7659 milj. euro), jo pārējās NCB sedza Anglijas Bankas apmaksātā kapitāla daļu 58 milj. euro apjomā. Turklāt Padome pieņēma lēmumu, ka euro zonas NCB pilnībā apmaksās savu parakstītā kapitāla daļu palielinājumu, veicot divus gada maksājumus (katrs 610 milj. euro apjomā) 2021. un 2022. gadā.

Sakarā ar euro zonas NCB veikto pirmo maksājumu 2021. gada 29. decembrī ECB kopējais apmaksātais kapitāls palielinājās līdz 8270 milj. euro (sk. tabulu).

Ārpus euro zonas esošo valstu NCB jāapmaksā 3.75% no to parakstītā kapitāla, piedaloties ECB darbības izmaksu segšanā. Kopš 2020. gada 1. februāra iemaksas kopējais apjoms bijis 76 milj. euro. Ārpus euro zonas esošo valstu NCB nav tiesīgas saņemt daļu no ECB sadalāmās peļņas, un tās arī neuzņemas saistības segt nekādus ECB zaudējumus.

2.5. Ārpusbilances instrumenti

17. skaidrojums. Vērtspapīru aizdevumu programmas

ECB pašu kapitāla pārvaldības ietvaros ECB noslēgusi vērtspapīru aizdevumu līgumu. Saskaņā ar to specializēta iestāde ECB vārdā veic vērtspapīru aizdevuma darījumus.

Turklāt saskaņā ar Padomes lēmumiem ECB nodrošinājusi, ka pirmās, otrās un trešās NOIP ietvaros iegādāto vērtspapīru turējumi, kā arī VSAIP un PĀAIP ietvaros iegādāto vērtspapīru turējumi un tādu VTP ietvaros iegādāto vērtspapīru turējumi, kurus atļauts iegādāties arī VSAIP ietvaros, ir pieejami aizdevumiem.[42]

Ja vien šīs vērtspapīru aizdevumu operācijas nav veiktas pret naudas līdzekļu nodrošinājumu, kas gada beigās nav ieguldīts, tās uzrāda ārpusbilances kontos.[43] Šādu vērtspapīru aizdevumu operāciju atlikums 2021. gada 31. decembrī bija 16 156 milj. euro (2020. gadā – 17 214 milj. euro). No šā apjoma 11 821 milj. euro (2020. gadā – 12 615 milj. euro) bija saistīti ar monetārās politikas mērķiem turētu vērtspapīru aizdevumiem.

18. skaidrojums. Biržā tirgotie procentu likmju nākotnes līgumi

Noslēgto darījumu atlikumi, kas uzrādīti atbilstoši ārvalstu valūtu gada beigu tirgus kursiem, bija šādi.

Šie darījumi noslēgti ECB ārējo rezervju pārvaldības ietvaros.

19. skaidrojums. Vērtspapīru nākotnes darījumi

2021. gada 31. decembrī atlikumu veidoja nenokārtoti biržā netirgotu vērtspapīru pārdošanas nākotnes darījumi 382 milj. euro apjomā. Šie darījumi veikti ECB ārējo rezervju pārvaldības ietvaros. 2020. gada beigās nebija šādu atlikumu.

20. skaidrojums. Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi

Ārējo rezervju pārvaldība
Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi 2021. gadā noslēgti ECB ārējo rezervju pārvaldības ietvaros. Šo darījumu rezultātā prasību un saistību atlikumi, kas uzrādīti atbilstoši gada beigu ārvalstu valūtas tirgus kursiem, bija šādi.

Likviditāti palielinošās vienošanās par mijmaiņas darījumiem
ECB noslēgtas savstarpējas vienošanās par mijmaiņas darījumiem ar Kanādas Banku, Anglijas Banku, Japānas Banku, Federālo rezervju sistēmu, Šveices Nacionālo banku un Ķīnas Tautas banku. Šīs vienošanās par mijmaiņas darījumiem ļauj nodrošināt 1) likviditāti jebkuras minētās centrālās bankas attiecīgajā valūtā euro zonas bankām vai 2) euro likviditāti finanšu iestādēm, kas atrodas iepriekš minēto centrālo banku jurisdikcijā. Turklāt vienošanās par mijmaiņas darījumiem noslēgtas arī ar Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālo banku), Hrvatska narodna banka, Danmarks Nationalbank un Sveriges Riksbank par euro likviditātes nodrošināšanu to jurisdikcijā esošajām finanšu iestādēm. Minētās vienošanās noslēgtas ar mērķi nodrošināt iespējamās likviditātes vajadzības, lai novērstu potenciālos tirgus darbības traucējumus.

Sakarā ar likviditātes nodrošināšanu ASV dolāros Eurosistēmas darījuma partneriem radušies ASV dolāros denominētu prasību un saistību atlikumi, kuru norēķinu diena ir 2022. gadā (sk. 11. skaidrojumu "Saistības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem").

21. skaidrojums. Aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšana

2021. gadā ECB joprojām bija atbildīga par ES aizņēmuma un aizdevuma operāciju administrēšanu vidēja termiņa finansiālās palīdzības iespējas un Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānisma ietvaros, par aizdevumu iespējas līgumu Grieķijai un par maksājumu administrēšanu saistībā ar diviem EFSI aizdevumiem.

2021. gadā, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, ES tupināja piešķirt aizdevumus dalībvalstīm pagaidu atbalsta instrumenta bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) ietvaros. Turklāt 2021. gadā ES izveidoja "Nākamās paaudzes ES" (NPES) programmu, lai veicinātu ES tautsaimniecības atveseļošanos, vienlaikus veicinot Savienības tautsaimniecības "zaļo" un digitālo pāreju. NPES programma nodrošina finansējumu neatmaksājama finansiālā atbalsta un aizdevumu veidā dalībvalstīm. ECB atbalstīja Eiropas Komisiju, veicot ar abiem iepriekš minētajiem instrumentiem saistīto operāciju administrēšanu.

ECB 2021. gadā apstrādāja maksājumus, kas saistīti ar visām minētajām operācijām.

2.6. Peļņas un zaudējumu aprēķina skaidrojumi

22. skaidrojums. Tīrie procentu ienākumi

22.1. skaidrojums. Ārējo rezervju aktīvu procentu ienākumi

Šo posteni veido šādi procentu ienākumi (neietverot procentu izdevumus), kas saistīti ar ECB tīrajiem ārējo rezervju aktīviem.

Tīrie procentu ienākumi/izdevumi instrumentu veidu dalījumā ir šādi.

Tīrie procentu ienākumi/(izdevumi) valūtu dalījumā ir šādi.

22.2. skaidrojums. Procentu ienākumi, kas gūti no euro banknošu sadales Eurosistēmā

Šis postenis ietver procentu ienākumus saistībā ar ECB daļu (8%) no kopējā euro banknošu emisijas apjoma (sk. "Banknotes apgrozībā" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika" un 6.1. skaidrojumu "Prasības saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā"). 2021. gadā šie procentu ienākumi bija vienādi ar nulli sakarā ar to, ka galveno refinansēšanas operāciju procentu likme visu gadu bija 0%.

22.3. skaidrojums. Atlīdzība par NCB prasībām par nodotajām ārējām rezervēm

Šajā postenī uzrādīta atlīdzība, ko izmaksā euro zonas valstu NCB par to prasībām saistībā ar ārējo rezervju aktīviem, kas nodoti ECB (sk. 12.1. skaidrojumu "Saistības par nodotajām ārējām rezervēm"). 2021. gadā šī atlīdzība bija vienāda ar nulli, atspoguļojot to, ka galveno refinansēšanas operāciju procentu likme visu gadu bija 0%.

22.4. skaidrojums. Pārējie procentu ienākumi un pārējie procentu izdevumi

Pārējie procentu ienākumi un pārējie procentu izdevumi bija šādi.

1) ECB VTP ietvaros iegādāto Grieķijas valdības obligāciju turējumu tīrie procentu ienākumi bija 46 milj. euro (2020. gadā – 50 milj. euro).

23. skaidrojums. Realizētie finanšu operāciju guvumi/zaudējumi

Neto realizētie guvumi/zaudējumi no finanšu operācijām bija šādi.

Neto realizētie guvumi/zaudējumi no cenām ietver realizētos guvumus un zaudējumus no vērtspapīriem, biržā tirgotajiem procentu likmju nākotnes līgumiem un procentu likmju mijmaiņas darījumiem. Neto realizētos zaudējumus no cenām 2021. gadā galvenokārt noteica zaudējumi no cenām saistībā ar euro denominētajiem vērtspapīriem un ASV dolāros denominētajiem biržā tirgotajiem procentu likmju nākotnes līgumiem. 2020. gadā sakarā ar zemākām ASV dolāros denominēto vērtspapīru ienesīguma likmēm ASV dolāru portfelī bija lieli realizētie guvumi no cenām.

24. skaidrojums. Finanšu aktīvu un pozīciju norakstīšana

Tika norakstīta šādu finanšu aktīvu un pozīciju vērtība.

Vairāku ASV dolāru un pašu kapitāla portfelī turēto vērtspapīru tirgus vērtība saruka, vienlaikus 2021. gadā pieaugot atbilstošajām ienesīguma likmēm. Tā rezultātā gada beigās veidojās nerealizētie zaudējumi no cenām.

25. skaidrojums. Tīrie komisijas maksas ienākumi/izdevumi

2021. gadā šajā kategorijā ienākumus veidoja galvenokārt uzraudzības maksas. Izdevumus galvenokārt veidoja glabāšanas maksa.

Ar uzraudzības uzdevumiem saistītie ienākumi un izdevumi
ECB no uzraudzītajām iestādēm iekasē gada maksu, lai atgūtu ar tās uzraudzības uzdevumu veikšanu saistītos izdevumus. Šīs maksas pamatojas faktiskajos gada izdevumos par uzraudzības uzdevumiem, kas veikti attiecīgajā uzraudzības maksas periodā. Maksas koriģētas, ņemot vērā summas, kas atmaksātas vai iekasētas no atsevišķām bankām iepriekšējos maksas periodos, kā arī citas korekcijas, t.sk. procentu maksājumus par kavētiem maksājumiem.[44]

Pamatojoties uz ECB faktiskajiem izdevumiem saistībā ar banku uzraudzības uzdevumu veikšanu, ar uzraudzības maksām saistītie ienākumi 2021. gadā bija 578 milj. euro. Pēc korekcijām saistībā ar procentu maksājumiem par kavētiem maksājumiem 2021. gadā no uzraudzītajām iestādēm iekasējamās gada uzraudzības maksas bija 577 milj. euro[45] (sk. 7.4. skaidrojumu "Uzkrājumi un nākamo periodu izdevumi"). Rēķini par atsevišķām uzraudzības maksām tiks sagatavoti 2022. gada 2. ceturksnī.[46]

ECB ir arī tiesības noteikt uzraudzītajām iestādēm administratīvos sodus par prudenciālās prasības ietverošā ES banku regulējuma (t.sk. ECB uzraudzības lēmumu) neievērošanu. Ar tiem saistītie ienākumi netiek ņemti vērā, aprēķinot gada uzraudzības maksas. Tos uzrāda kā ienākumus ECB peļņas un zaudējumu aprēķinā un sadala euro zonas valstu NCB saskaņā ar ECB peļņas sadales kārtību. ECB 2021. gadā gūtie ienākumi saistībā ar uzraudzītajām iestādēm noteiktajiem sodiem bija 1 milj. euro.

Tādējādi ar ECB uzraudzības uzdevumiem saistītie ienākumi bija šādi.

Ar banku uzraudzību saistītie izdevumi rodas nozīmīgo iestāžu tiešas uzraudzības, mazāk nozīmīgo iestāžu uzraudzības pārraudzības un horizontālo uzdevumu un speciālo pakalpojumu veikšanas rezultātā. Tie ietver ECB uzraudzības funkcijas tiešos izdevumus un attiecīgos izdevumus, kas saistīti ar ECB uzraudzības pienākumu pildīšanai nepieciešamajām atbalsta funkcijām, atspoguļojot to pakalpojumus attiecībā uz telpām un iekārtām, cilvēkresursiem, informācijas tehnoloģijām (IT), juridiskajiem, audita un administratīvajiem pakalpojumiem, komunikācijas un tulkošanas pakalpojumiem, kā arī citām aktivitātēm.

Faktiskie ar ECB uzraudzības uzdevumiem saistītie izdevumi, kas tiek atgūti, iekasējot gada uzraudzības maksu, 2021. gadā bija 578 milj. euro (2020. gadā – 535 milj. euro). Kopējo kāpumu noteica specializēto banku uzraudzības IT sistēmu turpmāka attīstība un lielākas personāla izmaksas.

ECB arī atlīdzina uzraudzītajām iestādēm, ja tiesa anulē tām iepriekš noteiktos administratīvos sodus. 2021. gadā ar to saistītā atmaksa bija 5 milj. euro (sk. 31. skaidrojumu "Pārējie izdevumi"). Šie izdevumi netiek ņemti vērā, aprēķinot gada uzraudzības maksas, bet tiek uzrādīti ECB peļņas un zaudējumu aprēķinā un samazina tā neto rezultātu.

26. skaidrojums. Kapitāla akciju un līdzdalības kapitālā ienākumi

Šajā postenī iekļautas dividendes, kas saņemtas par ECB piederošajām SNB akcijām (sk. 7.2. skaidrojumu "Pārējie finanšu aktīvi"). 2021. gadā šī summa ietvēra papildu dividendes, ko apstiprināja SNB gada pilnsapulce, lai kompensētu 2019. –2020. gadā ieturētās dividendes.[47]

27. skaidrojums. Pārējie ienākumi

Dažādus pārējos ienākumus 2021. gadā radīja galvenokārt 1) euro zonas valstu NCB iemaksas, piedaloties ECB izdevumos saistībā ar kopīgiem Eurosistēmas projektiem un 2) apdrošināšanas maksājumi saistībā ar galvenās ēkas infrastruktūras remontdarbiem (sk. 29. skaidrojumu "Administratīvie izdevumi").

28. skaidrojums. Personāla izmaksas

Personāla izmaksas bija šādas.

1) Algas un pabalsti pamatā veidoti atbilstoši ES atalgojuma shēmai un ir ar to salīdzināmi.

Vidējais darbinieku skaits pilna laika ekvivalenta (PLE) izteiksmē[48] bija 4038 (2020. gadā – 3923), t.sk. 362 darbinieki bija vadošos amatos (2020. gadā – 356).

Personāla izmaksu pieaugums 2021. gadā galvenokārt saistīts ar lielākiem izdevumiem saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem, ko galvenokārt noteica pensiju palielinājums nākotnē un aktuāra novērtējumā izmantota zemāka diskonta likme kārtējo apkalpošanas izmaksu aprēķināšanai 2021. gadā[49] (sk.13.3. skaidrojumu "Dažādi"). Personāla izmaksu pieaugumu noteica arī lielāks ECB darbinieku vidējais skaits.

Valdes un Uzraudzības valdes locekļu atalgojums
Valdes locekļi un ECB nodarbinātie Uzraudzības valdes locekļi saņem pamatalgu un papildu pabalstus mājokļa īrei un reprezentācijas izdevumiem. Prezidentam mājokļa īres pabalsta vietā tiek nodrošināta rezidence. Valdes locekļi un Uzraudzības valdes priekšsēdētājs saņem arī pabalstus reprezentācijas izdevumiem. Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas personāla nodarbinātības noteikumiem gan Valdes, gan Uzraudzības valdes locekļiem var būt tiesības saņemt mājokļa, bērna kopšanas, izglītības un citus pabalstus (atbilstoši personiskajiem apstākļiem). Algu apliek ar nodokli, ko iekasē ES, kā arī no tās atvelk iemaksas pensiju, veselības apdrošināšanas, ilgtermiņa aprūpes un nelaimes gadījumu apdrošināšanas shēmās. Pabalstus neapliek ar nodokļiem un neiekļauj pensiju aprēķinā.

Valdes locekļiem un ECB nodarbinātajiem Uzraudzības valdes locekļiem (t.i., neietverot valstu uzraudzības iestāžu pārstāvjus) izmaksātās pamatalgas 2021. gadā bija šādas.[50]

1) Franks Eldersons kļuva par Valdes locekli 2020. gada 15. decembrī. Viņa atalgojums par atlikušo 2020. gada decembra daļu iekļauts 2021. gada izmaksās, jo tas tika izmaksāts 2021. gada janvārī.
2) Šajā kopsummā nav ietverta Uzraudzības valdes priekšsēdētāja vietnieka (Īva Merša līdz 2020. gada 14. decembrim un Franka Eldersona kopš 2021. gada 24. februāra) alga, kas uzrādīta kopā ar pārējo Valdes locekļu atalgojumu.

Kopā Valdes un Uzraudzības valdes locekļiem izmaksātie pabalsti un iemaksas, ko ECB veica veselības apdrošināšanas, ilgtermiņa aprūpes un nelaimes gadījumu apdrošināšanas shēmā par Valdes un Uzraudzības valdes locekļiem, bija 1 097 128 euro (2020. gadā – 1 201 810 euro).

Bijušajiem Valdes un Uzraudzības valdes locekļiem noteiktu laiku pēc viņu amata pilnvaru termiņa beigām var tikt veikti pārejas laika maksājumi. 2021. gadā šie maksājumi, ar tiem saistītie ģimenes pabalsti un ECB iemaksas bijušo Valdes un Uzraudzības valdes locekļu veselības apdrošināšanas, ilgtermiņa aprūpes un nelaimes gadījumu apdrošināšanas shēmās bija 977 547 euro (2020. gadā – 1 555 042 euro). Šo maksājumu samazināšanos noteica mazāks bijušo Valdes locekļu skaits, kuri saņēma šos maksājumus 2021. gadā, savukārt tiem bijušajiem Valdes locekļiem, kuriem joprojām ir tiesības tos saņemt, tika izmaksāts mazāk, jo viņi tuvojās pārejas perioda beigām.

Ar pensijām saistītie maksājumi, t.sk. pēcnodarbinātības pabalsti, un par bijušajiem Valdes un Uzraudzības valdes locekļiem vai viņu apgādājamiem veiktās iemaksas veselības apdrošināšanas, ilgtermiņa aprūpes un nelaimes gadījumu apdrošināšanas shēmās bija 4 047 008 euro (2020. gadā – 928 149 euro).[51] 2021. gadā šī summa ietvēra bijušajam Valdes loceklim izmaksātu vienreizēju pensionēšanās maksājumu nākotnes pensiju maksājumu vietā.

29. skaidrojums. Administratīvie izdevumi

Administratīvie izdevumi bija šādi.

Administratīvie izdevumi 2021. gadā nedaudz palielinājās. Īres, nekustamo īpašumu uzturēšanas un komunālo pakalpojumu izdevumu kāpums galvenokārt bija saistīts ar nepieciešamību novērst pēc būvniecības kārtas palikušos galvenās ēkas infrastruktūras bojājumus. Saistītās izmaksas tika segtas no apdrošināšanas maksājumiem (sk. 27. skaidrojumu "Pārējie ienākumi").

30. skaidrojums. Banknošu ražošanas pakalpojumi

Šie izdevumi veidojušies galvenokārt sakarā ar euro banknošu pārrobežu pārvadājumiem starp banknošu spiestuvēm un NCB saistībā ar jaunu banknošu piegādi un starp NCB saistībā ar banknošu trūkuma novēršanu, izmantojot banknošu pārpalikumu. Šīs izmaksas centralizēti sedz ECB.

31. skaidrojums. Pārējie izdevumi

2021. gadā šo posteni veidoja ECB iepriekš trim vienas grupas uzraudzītajām iestādēm uzlikto administratīvo sodu, ar kuriem saistītos lēmumus tiesa daļēji atcēla, atmaksa (sk. 25. skaidrojumu "Tīrie komisijas maksas ienākumi/izdevumi").

3. Neatkarīga revidenta ziņojums

Eiropas Centrālās bankas
prezidentam un Padomei

Frankfurtē pie Mainas

Revidenta ziņojums par ECB 2021. gada finanšu pārskatiem

Atzinums

Mēs esam veikuši Eiropas Centrālās bankas (ECB) gada pārskatos iekļauto ECB gada, kas noslēdzās 2021. gada 31. decembrī, finanšu pārskatu, kas ietver bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un nozīmīgu grāmatvedības principu un citu skaidrojumu kopsavilkumu, revīziju.

Mūsuprāt, pievienotie finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par ECB finansiālo stāvokli 2021. gada 31. decembrī un tās finanšu darbības rezultātiem gadā, kas noslēdzās šajā datumā, saskaņā ar Padomes noteiktajiem principiem, kuri izklāstīti ECB 2016. gada 3. novembra Lēmumā (ES) 2016/2247 par ECB gada pārskatiem (ECB/2016/35; ar grozījumiem), kas balstās uz ECB 2016. gada 3. novembra pamatnostādni (ES) 2016/2249 par grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECB/2016/34; ar grozījumiem).

Pamats atzinumam

Mēs veicām revīziju saskaņā ar Starptautiskajiem revīzijas standartiem (SRS). Mūsu atbildība saskaņā ar šiem standartiem ir sīkāk aplūkota mūsu ziņojuma sadaļā "Revidenta atbildība par finanšu pārskatu revīziju". Mēs esam neatkarīgi no ECB atbilstoši Vācijā noteiktajām ētikas prasībām, kuras attiecas uz mūsu veikto finanšu pārskatu revīziju, kas ir saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu ētikas standartu padomes Profesionālo grāmatvežu ētikas kodeksu (SGĒSP kodekss), un mēs esam pildījuši citus savus ētiskos pienākumus saskaņā ar šīm prasībām. Uzskatām, ka mūsu iegūtie revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši mūsu revīzijas atzinuma izteikšanai.

Pārējā informācija

ECB Valde (Valde) ir atbildīga par pārējo ECB gada pārskatos iekļauto informāciju. Pārējā informācija ir visa informācija, kas iekļauta ECB gada pārskatos, izņemot ECB finanšu pārskatus un mūsu revidentu ziņojumu.

Mūsu atzinums par finanšu pārskatiem neattiecas uz pārējo informāciju, un mēs par to nesniedzam nekāda veida apstiprinošus secinājumus.

Saistībā ar mūsu veikto finanšu pārskatu revīziju mūsu pienākums ir iepazīties ar pārējo informāciju un konstatēt, vai pārējā informācijā nav vērojama būtiska neatbilstība finanšu pārskatiem vai datiem, ko esam ieguvuši revīzijas laikā, un vai nav pieļautas jebkādas būtiskas kļūdas.

Valdes un personu, kam uzticēta pārvaldība, atbildība par finanšu pārskatiem

Valde ir atbildīga par šo finanšu pārskatu sagatavošanu un patiesu atspoguļojumu saskaņā ar Padomes noteiktajiem principiem, kuri izklāstīti ECB 2016. gada 3. novembra Lēmumā (ES) 2016/2247 par ECB gada pārskatiem (ECB/2016/35; ar grozījumiem), kas balstās uz ECB 2016. gada 3. novembra pamatnostādni (ES) 2016/2249 par grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECB/2016/34; ar grozījumiem), un par tādu iekšējās kontroles sistēmu, kāda saskaņā ar Valdes lēmumu nepieciešama, lai būtu iespējams sagatavot finanšu pārskatus, kuros nav krāpšanas vai kļūdu radītu būtisku neatbilstību.

Sagatavojot finanšu pārskatus, Valde ir atbildīga par ECB spējas turpināt darbību izvērtēšanu, ja nepieciešams, norādot problēmas, kas attiecas uz darbības turpināšanu, kā arī par darbības turpināšanas principa ievērošanu.

Personas, kam uzticēta pārvaldība, ir atbildīgas par ECB finanšu pārskatu sniegšanas procesa pārraudzību.

Revidenta atbildība par finanšu pārskatu revīziju

Mūsu mērķis ir iegūt pietiekamu pārliecību par to, ka finanšu pārskatos kopumā nav krāpšanas vai kļūdu dēļ radušos būtisku neatbilstību, un sniegt revidenta ziņojumu, kas ietver mūsu atzinumu. Pietiekamai pārliecībai ir augsts ticamības līmenis, taču tā negarantē, ka revīzija, kas veikta saskaņā ar SRS, vienmēr konstatēs būtiskas neatbilstības, ja tādas pastāv. Neatbilstības var rasties krāpšanas vai kļūdu dēļ, un tās uzskatāmas par būtiskām, ja atsevišķi vai kopā tās var būtiski ietekmēt ar tautsaimniecību saistītus lēmumus, kas pieņemti, pamatojoties uz šiem finanšu pārskatiem.

Veicot revīziju saskaņā ar SRS, mēs sniedzam profesionālu spriedumu un saglabājam profesionālu skepticismu visā revīzijas plānošanas un īstenošanas gaitā. Papildus mēs veicam arī tālāk minēto.

  • Identificējam un novērtējam tādu būtisku neatbilstību riskus attiecībā uz finanšu pārskatiem, kuras radušās krāpšanas vai kļūdu dēļ, izstrādājam un veicam revīzijas procedūras, kas piemērojamas šiem riskiem, un gūstam revīzijas pierādījumus, kas ir pietiekami un atbilstoši mūsu atzinuma sniegšanai. Būtisku no krāpšanas izrietošu neatbilstību nenoteikšanas risks ir lielāks nekā to neatbilstību nenoteikšanas risks, kuras izriet no kļūdām, jo krāpšana var ietvert slepenas vienošanās, viltošanu, tīšu bezdarbību, nepatiesu atspoguļojumu vai iekšējās kontroles ignorēšanu.
  • Gūstam izpratni par iekšējo kontroli, kas saistīta ar revīziju, ar mērķi izstrādāt attiecīgajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, nevis lai sniegtu atzinumu par ECB iekšējās kontroles efektivitāti.
  • Novērtējam piemēroto grāmatvedības pamatprincipu atbilstību, kā arī grāmatvedības aplēšu un vadības sniegto saistīto skaidrojumu pamatotību.
  • Izdarām secinājumus par vadības atbilstīgu darbības turpināšanas principa piemērošanu un, pamatojoties uz iegūtajiem revīzijas pierādījumiem, secinām, vai nepastāv būtiskas neatbilstības saistībā ar pasākumiem vai apstākļiem, kas var radīt nopietnas šaubas par ECB spēju turpināt darbību. Ja mēs secinām, ka pastāv būtiskas neatbilstības, revidenta ziņojumā mums jāvērš uzmanība uz attiecīgajiem skaidrojumiem finanšu pārskatos vai, ja šie skaidrojumi ir neatbilstīgi, jāveic korekcijas mūsu atzinumā. Mūsu secinājumi pamatojas uz revīzijas pierādījumiem, kas iegūti līdz revidenta ziņojuma sniegšanas datumam.
  • Novērtējam finanšu pārskatos vispārēji sniegto informāciju, to struktūru un saturu, t.sk. skaidrojumus, un to, vai finanšu pārskati patiesi atspoguļo pamatā esošos darījumus un notikumus.

Mums jāziņo personām, kam uzticēta pārvaldība, par jautājumiem attiecībā uz plānoto revīzijas apjomu un laiku, kā arī par nozīmīgiem revīzijas konstatējumiem, t.sk. jebkādiem nozīmīgiem iekšējās kontroles trūkumiem, kurus mēs konstatējam revīzijas gaitā.

Frankfurtē pie Mainas, 2022. gada 9. februārī

Baker Tilly GmbH & Co.KG
Wirtschaftsprüfungsgesellschaft
(Düsseldorf)

4. Peļņas vai zaudējumu sadales skaidrojums

Šis skaidrojums nav ECB 2021. gada finanšu pārskatu sastāvdaļa.

Saskaņā ar ECBS Statūtu 33. pantu ECB tīro peļņu pārskaita šādi:

  1. Padomes noteiktu summu, kas nepārsniedz 20% no tīrās peļņas, pārskaita vispārējo rezervju fondā, kura limits atbilst 100% kapitāla; un
  2. atlikušo tīro peļņu sadala ECB akcionāriem proporcionāli to apmaksātajām daļām.[52]

Ja ECB radušies zaudējumi, tos var kompensēt no ECB vispārējo rezervju fonda un, ja nepieciešams, saskaņā ar Padomes lēmumu – no attiecīgā finanšu gada monetārajiem ienākumiem proporcionāli un nepārsniedzot apjomu, kādā tas sadalīts starp NCB saskaņā ar ECBS Statūtu 32.5. pantu.[53]

ECB 2021. gada tīrā peļņa bija 192 milj. euro. Saskaņā ar Padomes lēmumu 2022. gada 31. janvārī tika veikta starpperioda peļņas sadale euro zonas NCB 150 milj. euro apjomā. Turklāt Padome nolēma atlikušo peļņu (42 milj. euro) sadalīt euro zonas NCB.

© Eiropas Centrālā banka, 2022

Pasta adrese: 60640 Frankfurt am Main, Germany
Tālrunis: +49 69 1344 0

Tīmekļvietne: www.ecb.europa.eu

Visas tiesības rezervētas. Atļauta pārpublicēšana izglītības un nekomerciālos nolūkos, norādot avotu.

Konkrētu terminu skaidrojumu sk. ECB glossary.

HTML ISBN 978-92-899-5044-2, ISSN 2443-4876, doi:10.2866/563696, QB-BS-22-001-LV-Q

  1. Skaitļu noapaļošanas rezultātā šajā dokumentā norādītās summas var atšķirties no kopsummām, un procentos izteiktie lielumi var precīzi neatspoguļot absolūtos skaitļus.
  2. Finanšu pārskati ietver bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un attiecīgos skaidrojumus. Gada finanšu pārskati ietver bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un attiecīgos skaidrojumus, kā arī vadības ziņojumu, neatkarīga revidenta ziņojumu un peļņas un zaudējumu sadales skaidrojumu. Sīkāka informācija par to sagatavošanas un apstiprināšanas procesu pieejama ECB tīmekļvietnē.
  3. Sīkāku informāciju par 2021. gadā veikto stratēģijas izvērtējumu sk. ECB tīmekļvietnē.
  4. Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija (OV C 202, 07.06.2016., 1. lpp.), ar grozījumiem. Neoficiālu konsolidētu tekstu ar grozījumu sarakstu sk. šeit.
  5. Protokols (Nr. 4) par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem (OV C 202, 07.06.2016., 230. lpp.). Eiropas Centrālo banku sistēma (ECBS) ietver ECB un visu 27 ES dalībvalstu NCB.
  6. AIP veido trešā nodrošināto obligāciju iegādes programma (NOIP3), ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru iegādes programma (ABSIP), valsts sektora aktīvu iegādes programma (VSAIP) un uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programma (USAIP). ECB neveic vērtspapīru iegādes USAIP ietvaros. Sīkāka informācija par AIP atrodama ECB tīmekļvietnē.
  7. Sīkāka informācija par PĀAIP atrodama ECB tīmekļvietnē.
  8. Sīkāku informāciju sk. 2021. gada 16. decembra paziņojumā presei par Padomes lēmumiem.
  9. Sīkāku informāciju par AIP un PĀAIP termiņa ierobežojumiem sk. ECB tīmekļvietnē.
  10. Šajos turējumos ietilpst aktīvi, kas ietverti bilances posteņos "Prasības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem – atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie aizdevumi un citi ārējie aktīvi" un "Prasības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem".
  11. ECB izdevumi saistībā ar tās uzraudzības uzdevumu izpildi tiek atgūti, iekasējot no uzraudzītajām iestādēm gada maksu. Sīkāku informāciju sk. ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē.
  12. Sakarā ar uzkrājuma finanšu riskiem palielināšanos peļņa 2021. gadā samazinājās līdzvērtīgā apmērā.
  13. Bilances postenis "Pārvērtēšanas konti" ietver arī pārrēķinātos atlikumus saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem.
  14. Sk. ECB 2020. gada 30. janvāra paziņojumu presei par ECB parakstīto kapitālu pēc Anglijas Bankas izstāšanās no ECBS.
  15. Uzraudzības maksas iekļautas postenī "Pārējie ienākumi un izdevumi" (13. att.).
  16. Paredzamā deficīta rādītāju definē kā ar varbūtību svērtos vidējos zaudējumus, kuri rastos saskaņā ar visnelabvēlīgāko (1–p)% scenāriju, kur p apzīmē ticamības līmeni.
  17. Sīkāku informāciju par risku modelēšanas metodēm sk. The financial risk management of the Eurosystem’s monetary policy operations ("Eurosistēmas monetārās politikas operāciju finanšu riska pārvaldība"), ECB, 2015. gada jūlijs.
  18. Darbības risks ietver visus nefinanšu riskus un to definē kā risku saistībā ar negatīvu darbības, reputācijas vai finanšu ietekmi uz ECB, ko rada cilvēki, iekšējās pārvaldības un darbības procesu nepietiekama īstenošana vai to trūkums, tādu sistēmu problēmas, uz kurām balstās procesi, vai ārējie notikumi (piemēram, dabas katastrofas vai ārējie uzbrukumi).
  19. Sīkāka informācija par ECB pārvaldības struktūru pieejama ECB tīmekļvietnē.
  20. Rīcības riska pārvaldībai korporatīvajā un valsts sektorā tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Tā papildina finanšu un darbības risku pārvaldību. ECB kontekstā rīcības risku var definēt kā iespēju ciest reputācijas vai cita veida kaitējumu, ko izraisa augsta līmeņa ECB amatpersonas vai darbinieki, kas nerīkojas atbilstoši ECB ētikas un integritātes normām un/vai labas pārvaldības un labas administrācijas standartiem.
  21. ECB grāmatvedības politika detalizēti izklāstīta ECB 2016. gada 3. novembra Lēmumā (ES) 2016/2247 par Eiropas Centrālās bankas gada pārskatiem (ECB/2016/35; OV L 347, 20.12.2016., 1. lpp.), ar grozījumiem. Neoficiālu konsolidētu tekstu ar grozījumu sarakstu sk. šeit.
    Lai nodrošinātu saskaņotu grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanu par Eurosistēmas operācijām, minētais Lēmums balstīts uz ECB 2016. gada 3. novembra Pamatnostādni (ES) 2016/2249 par grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECB/2016/34; OV L 347, 20.12.2016, 37. lpp.), ar grozījumiem. Neoficiālu konsolidētu tekstu ar grozījumu sarakstu sk. šeit.
    Šī politika, kura pēc vajadzības regulāri tiek pārskatīta un koriģēta, atbilst ECBS Statūtu 26.4. panta noteikumiem. Tie paredz saskaņotu pieeju noteikumiem, kas regulē Eurosistēmas operāciju uzskaiti un finanšu pārskatu sniegšanu.
  22. Administratīvajiem uzkrājumiem noteikts minimālais slieksnis 100 000 euro.
  23. Līdzekļus, kas uzkrāti brīvprātīgo iemaksu veidā, darbinieki pensionēšanās brīdī var izmantot papildu pensijas iegādei. Šī pensija no attiecīgā brīža tiek iekļauta noteikto pabalstu saistībās.
  24. 2021. gada 31. decembrī TARGET2 piedalījās šādas ārpus euro zonas esošo valstu NCB: Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālā banka), Danmarks Nationalbank, Hrvatska narodna banka, Narodowy Bank Polski un Banca Naţională a României.
  25. ECB 2010. gada 13. decembra Lēmums ECB/2010/29 par euro banknošu emisiju (2011/67/ES; OV L 35, 09.02.2011., 26. lpp.); ar grozījumiem. Neoficiālu konsolidētu tekstu ar grozījumu sarakstu sk. šeit.
  26. Banknošu pārdales atslēga ir procentuālās daļas, ko iegūst, ņemot vērā ECB daļu kopējā euro banknošu emisijā un piemērojot kapitāla parakstīšanas atslēgu NCB daļai šajā kopumā.
  27. ECB 2016. gada 3. novembra Lēmums (ES) 2016/2248 par dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālo centrālo banku monetāro ienākumu sadali (ECB/2016/36; OV L 347, 20.12.2016., 26. lpp.), ar grozījumiem. Neoficiālu konsolidētu tekstu ar grozījumu sarakstu sk. šeit.
  28. ECB 2014. gada 15. decembra Lēmums (ES) 2015/298 par to, kā pagaidām sadala Eiropas Centrālās bankas ienākumus (ECB/2014/57; OV L 53, 25.02.2015., 24. lpp.), ar grozījumiem. Neoficiālu konsolidētu tekstu ar grozījumu sarakstu sk. šeit.
  29. Tas atbilst 504.8 tonnām.
  30. Šajos turējumos ietilpst aktīvi attiecīgajā ārvalstu valūtā mīnus pasīvi attiecīgajā ārvalstu valūtā, uz kuriem attiecas ārvalstu valūtas pārvērtēšana. Tie ietverti posteņos "Prasības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem", "Prasības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem", "Uzkrājumi un nākamo periodu izdevumi", "Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas starpība" (pasīvu pusē) un "Uzkrājumi un nākamo periodu ienākumi", ņemot vērā biržā netirgotos valūtas maiņas nākotnes darījumus un valūtas mijmaiņas darījumus, kas ietverti ārpusbilances posteņos. Tie guvumi no ārvalstu valūtā denominēto finanšu instrumentu cenas, kuri radušies pārvērtēšanas rezultātā, nav ietverti.
  31. Sīkāka informācija par Eurosistēmas likviditātes operācijām euro pret atbilstošu nodrošinājumu atrodama ECB tīmekļvietnē.
  32. Sīkāka informācija par AIP atrodama ECB tīmekļvietnē.
  33. Sk. 2021. gada 16. decembra paziņojumu presei par Padomes lēmumiem.
  34. Sīkāka informācija par PĀAIP atrodama ECB tīmekļvietnē.
  35. Ja būs iespējams saglabāt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus, aktīvu iegāžu plūsmām PĀAIP neto iegāžu periodā nepārsniedzot kopējo apjomu, tas nav jāizmanto pilnībā.
  36. Tirgus vērtības rādītāji ir indikatīvi, un to pamatā ir tirgū kotētās cenas. Ja tirgū kotētās cenas nav pieejamas, tirgus cenas noteiktas, izmantojot iekšējos Eurosistēmas modeļus.
  37. Kopš 2016. gada 16. marta Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju izsolēs izmantotā procentu likme bijusi 0%.
  38. Sīkāka informācija atrodama ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē.
  39. Vērtspapīru aizdevumu darījumus, kuru rezultātā gada beigās neveidojas neieguldīts naudas līdzekļu nodrošinājums, uzrāda ārpusbilances kontos (sk. 17. skaidrojumu "Vērtspapīru aizdevumu programmas").
  40. Plāna noteikto pabalstu pīlārs atspoguļo tikai ECB un darbinieku veiktās obligātās iemaksas. Darbinieku veiktās brīvprātīgās iemaksas noteikto iemaksu pīlārā 2021. gadā bija 220 milj. euro (2020. gadā – 186 milj. euro). Šīs iemaksas ieguldītas plāna aktīvos un rada atbilstošu pienākumu ar tādu pašu vērtību.
  41. Kārtējās apkalpošanas izmaksas aprēķina, izmantojot iepriekšējā gada likmes.
  42. ECB neiegādājas vērtspapīrus USAIP un PĀAIP ietvaros, tāpēc tai nav attiecīgu turējumu, kas pieejami aizdevumiem. Sīkāka informācija par vērtspapīru aizdevumiem atrodama ECB tīmekļvietnē.
  43. Ja gada beigās ir neieguldīts naudas līdzekļu nodrošinājums, attiecīgās aizdevumu operācijas uzrāda bilances kontos (sk. 9. skaidrojumu "Pārējās saistības euro pret euro zonas valstu kredītiestādēm" un 11. skaidrojumu "Saistības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem").
  44. Sk. ECB 2014. gada 22. oktobra Regulas (ES) Nr. 1163/2014 par uzraudzības maksām (ECB/2014/41; OV L 311, 31.10.2014., 23. lpp.) 5. panta 3. punktu, ar grozījumiem. Neoficiālu konsolidētu tekstu ar grozījumu sarakstu sk. šeit.
  45. ECB lēmumu par gada uzraudzības maksu kopējo summu 2021. gadam pieņems un pēc tam publicēs līdz 2022. gada aprīļa beigām.
  46. Sīkāka informācija atrodama ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē.
  47. Sk. SNB 2020.–2021. gada pārskatu.
  48. Pilna laika ekvivalents (PLE) ir vienība, kas vienāda ar viena darbinieka pilnas slodzes darbu viena gada laikā. Šajā skaitā ietverti darbinieki ar pastāvīgiem, noteikta termiņa vai īstermiņa darba līgumiem un ECB Absolventu programmas dalībnieki proporcionāli to nostrādāto stundu skaitam. Ietverti arī darbinieki, kas atrodas dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumā vai ilgstošā prombūtnē, savukārt bezalgas atvaļinājumā esošie darbinieki nav ietverti.
  49. Kārtējās apkalpošanas izmaksas aprēķina, izmantojot iepriekšējā gada likmes.
  50. Summas norādītas bruto izteiksmē, t.i., pirms jebkādu ES nodokļu samaksas.
  51. Peļņas un zaudējumu aprēķinā iekļauto neto summu saistībā ar pašreizējo Valdes locekļu un ECB pašlaik nodarbināto Uzraudzības valdes locekļu pensiju shēmu sk. 13.3. skaidrojumā "Dažādi".
  52. Ārpus euro zonas esošo valstu NCB nav tiesīgas saņemt daļu no ECB sadalāmās peļņas, un tās arī neuzņemas saistības segt jebkādus ECB zaudējumus.
  53. Saskaņā ar ECBS Statūtu 32.5. pantu NCB monetāro ienākumu summa jāsadala NCB proporcionāli to apmaksātajām daļām ECB kapitālā.