PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Frankfurtē pie Mainas, 2024. gada 12. decembrī

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!

Padome šodien nolēma pazemināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Konkrētāk, lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi – likmi, ar kuras palīdzību mēs nosakām monetārās politikas nostājas virzību, – balstīts uz mūsu aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Inflācijas samazināšanās process kopumā virzās atbilstoši gaidītajam. Speciālisti paredz, ka kopējā inflācija 2024. gadā vidēji būs 2.4 %, 2025. gadā – 2.1 %, 2026. gadā – 1.9 % un 2027. gadā, kad sāks darboties paplašinātā ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, – 2.1 %. Speciālisti lēš, ka inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2024. gadā vidēji būs 2.9 %, 2025. gadā – 2.3 % un gan 2026. gadā, gan 2027. gadā – 1.9 %.

Vairākums pamatinflācijas rādītāju liecina, ka inflācija ilgtspējīgi stabilizēsies aptuveni mūsu 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Iekšzemes inflācija samazinājusies, taču joprojām ir augsta galvenokārt tāpēc, ka noteiktos sektoros ar būtisku aizkavēšanos notiek darba samaksas un cenu korekcijas atbilstoši agrākajam inflācijas pieaugumam.

Tiek atviegloti finansēšanas nosacījumi, mūsu nesen īstenotajai procentu likmju samazināšanai pakāpeniski mazinot jaunu aizņēmumu dārdzību uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Tomēr nosacījumi joprojām ir stingri, jo mūsu monetārā politika joprojām ir ierobežojoša un agrākais procentu likmju kāpums turpina ietekmēt neatmaksātos kredītus.

Speciālisti tagad uzskata, ka tautsaimniecības atveseļošanās būs lēnāka, nekā lēsts septembra iespēju aplēsēs. Lai gan izaugsmes temps šā gada 3. ceturksnī pieauga, apsekojumu rādītāji liecina, ka šajā ceturksnī tas sarucis. Speciālisti paredz, ka 2024. gadā tautsaimniecības izaugsme būs 0.7 %, 2025. gadā – 1.1 %, 2026. gadā – 1.4 % un 2027. gadā – 1.3 %. Paredzētās atveseļošanās pamatā galvenokārt ir reālo ienākumu pieaugums. Tam vajadzētu ļaut mājsaimniecībām patērēt vairāk un uzņēmumiem kāpināt investīcijas. Laika gaitā ierobežojošās monetārās politikas ietekmes pakāpeniskai izzušanai vajadzētu veicināt iekšzemes pieprasījuma pieaugumu.

Esam apņēmušies nodrošināt ilgtspējīgu inflācijas stabilizēšanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Mēs noteiksim atbilstošu monetārās politikas nostāju saskaņā ar datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Konkrētāk, mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Šodien pieņemtie lēmumi izklāstīti paziņojumā presei, kas pieejams mūsu interneta vietnē.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Tautsaimniecības izaugsme eurozonā 3. ceturksnī palielinājusies par 0.4 %, pārsniedzot gaidīto. Izaugsmi galvenokārt noteica patēriņa pieaugums, daļēji atspoguļojot vienreizējos faktorus, kas vasarā stimulēja tūrismu, kā arī uzņēmumu veiktā krājumu apjoma palielināšana. Taču jaunākā informācija liecina, ka izaugsmes temps krītas. Apsekojumi rāda, ka ražošana turpina sarukt un pakalpojumu aktivitāte samazinās. Uzņēmumi ierobežo ieguldījumu izdevumus, ņemot vērā vājo pieprasījumu un ļoti nenoteikto perspektīvu. Eksports joprojām ir vājš, jo dažām Eiropas rūpniecības nozarēm ir grūti saglabāt konkurētspēju.

Darba tirgus saglabājies noturīgs. Nodarbinātība 3. ceturksnī pieauga par 0.2 %, arī pārsniedzot gaidīto. Bezdarbs oktobrī saglabājies vēsturiski zemākajā līmenī (6.3 %). Vienlaikus darbaspēka pieprasījums joprojām pavājinās. Brīvo darbvietu rādītājs 3. ceturksnī samazinājies līdz 2.5 % (kas ir 0.8 procentu punktus zem augstākā līmeņa) un apsekojumi arī liecina, ka šajā ceturksnī tiek radīts mazāk darba vietu.

Laika gaitā tautsaimniecībai vajadzētu nostiprināsies, lai gan atveseļošanās temps būs lēnāks, nekā iepriekš tika gaidīts. Reālās darba samaksas pieaugumam vajadzētu stiprināt mājsaimniecību izdevumus. Pieejamākiem kredītiem būtu jāveicina patēriņš un ieguldījumi. Pieaugot globālajam pieprasījumam, eksportam vajadzētu veicināt atveseļošanos, ja nepalielināsies tirdzniecības spriedze.

Fiskālajai un strukturālajai politikai būtu jāvairo tautsaimniecības ražīgums, konkurētspēja un noturība. Ir ļoti svarīgi nekavējoties veikt turpmākus pasākumus, kas ietver konkrētas un vērienīgas strukturālās politikas noteikšanu, reaģējot uz Mario Dragi (Mario Draghi) priekšlikumiem par Eiropas konkurētspējas uzlabošanu un Enriko Letas (Enrico Letta) priekšlikumiem par vienotā tirgus veicināšanu. Mēs izsakām atzinību Eiropas Komisijai par ES pārskatītā ekonomiskās pārvaldības regulējuma ietvaros veikto valdību vidējā termiņa fiskālās un strukturālās politikas plānu novērtējumu. Valdībām tagad vajadzētu pievērsties pilnīgai un tūlītējai savu saistību īstenošanai saskaņā ar šo regulējumu. Tas palīdzēs ilgtspējīgi mazināt budžeta deficītu un parāda rādītājus, par prioritāti nosakot reformas, kas stimulē izaugsmi, un ieguldījumus.

Inflācija

Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi gada inflācija novembrī palielinājās līdz 2.3 % (oktobrī – 2.0 %). Šāds kāpums tika gaidīts un galvenokārt atspoguļoja ar enerģijas cenām saistīto augšupvērsto bāzes efektu. Pārtikas cenu inflācija nedaudz samazinājās līdz 2.8 % un pakalpojumu cenu inflācija – līdz 3.9 %. Preču cenu inflācija pieauga līdz 0.7 %.

Iekšzemes inflācija, kas cieši seko pakalpojumu cenu inflācijas norisēm, oktobrī atkal nedaudz saruka. Taču tā joprojām ir augsta (4.2 %). Tas atspoguļo spēcīgo algu spiedienu un faktu, ka ar aizkavēšanos joprojām notiek dažu pakalpojumu cenu korekcija atbilstoši agrākajam inflācijas kāpumam. Tomēr pamatinflācija kopumā attīstās atbilstoši virzībai uz ilgtspējīgu atgriešanos mērķa līmenī.

Atlīdzības vienam nodarbinātajam pieaugums 3. ceturksnī palēninājās līdz 4.4 % (2. ceturksnī – 4.7 %). Stabila darba ražīguma apstākļos tas veicināja lēnāku vienības darbaspēka izmaksu kāpumu. Speciālisti paredz, ka darbaspēka izmaksu pieaugums iespēju aplēšu periodā palēnināsies zemāka darba samaksas kāpuma un spēcīgāka ražīguma pieauguma rezultātā. Turklāt peļņai joprojām vajadzētu daļēji kompensēt augstāku darbaspēka izmaksu ietekmi uz cenām, īpaši īstermiņā.

Mēs sagaidām, ka inflācija īstermiņā svārstīties aptuveni pašreizējā līmenī, agrākajiem krasajiem enerģijas cenu kritumiem vairs neatspoguļojoties gada inflācijas līmenī. Pēc tam tai vajadzētu ilgtspējīgi nostabilizēties 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Darbaspēka izmaksu spiediena atslābumam un agrāk īstenotās monetārās politikas stingrības palielināšanas ilgstošajai ietekmei uz patēriņa cenām vajadzētu veicināt šo procesu. Vairums ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāju ir aptuveni 2 % līmenī, bet uz tirgus instrumentiem balstītie vidējā termiņa un ilgāka termiņa inflācijas kompensācijas rādītāji kopš Padomes oktobra sanāksmes ievērojami samazinājušies.

Risku novērtējums

Tautsaimniecības izaugsmes riski joprojām nosliecas uz negatīvo pusi. Lielāka saspīlējuma risks globālajā tirdzniecībā varētu negatīvi ietekmēt eurozonas izaugsmi, slāpējot eksportu un vājinot pasaules tautsaimniecību. Konfidences pazemināšanās varētu neļaut patēriņam un ieguldījumiem atveseļoties tik strauji, kā gaidīts. To varētu pastiprināt ģeopolitiskie riski, piemēram, Krievijas neattaisnojamais karš pret Ukrainu un traģiskais konflikts Tuvajos Austrumos, kas varētu izraisīt arī enerģijas piegāžu un globālās tirdzniecības pārrāvumus. Arī izaugsmes temps varētu būt lēnāks, ja monetārās politikas stingrības palielināšanas novēlotā ietekme izrādītos ilgāka, nekā gaidīts. Tas varētu būt spēcīgāks, ja finansēšanas nosacījumu stingrības mazināšanas un zemākas inflācijas dēļ iekšzemes patēriņš un ieguldījumi pieaugtu straujāk.

Inflācija varētu būt augstāka, ja darba samaksas vai peļņas kāpums būs lielāks par gaidīto. Augšupvērstos riskus, kas apdraud inflāciju, nosaka arī paaugstināta ģeopolitiskā spriedze, kura varētu īstermiņā palielināt enerģijas cenas un kravu pārvadāšanas izmaksas, kā arī palēnināt pasaules tirdzniecības izaugsmi. Turklāt ekstrēmi laikapstākļi, kā arī klimata krīzes attīstība kopumā varētu paaugstināt pārtikas cenas vairāk, nekā gaidīts. Un pretēji – inflācija var pārsteigt ar spēcīgāku kritumu, ja zema konfidence un bažas par ģeopolitiskajiem notikumiem neļautu patēriņam un ieguldījumiem atveseļoties tik strauji, kā gaidīts, monetārā politika mazinātu pieprasījumu vairāk, nekā iepriekš paredzēts, vai ekonomiskā vide pārējā pasaulē negaidīti pasliktinātos. Lielāks saspīlējums globālajā tirdzniecībā palielinātu eurozonas inflācijas perspektīvas nenoteiktību.

Finanšu un monetārie nosacījumi

Eurozonas tirgus procentu likmes kopš mūsu oktobra sanāksmes turpinājušas samazināties, atspoguļojot tautsaimniecības perspektīvas šķietamo pasliktināšanos. Lai gan finansēšanas nosacījumi joprojām ir ierobežojoši, mūsu nesen īstenotā procentu likmju samazināšana pakāpeniski mazina aizņemšanās dārdzību uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu vidējā procentu likme oktobrī bija 4.7 % – vairāk nekā pusi procentu punkta zemāka par augstāko līmeni pirms gada. Uz tirgus instrumentiem balstītā parāda emisijas izmaksas sarukušas vairāk nekā par procentu punktu salīdzinājumā ar augstāko rādītāju. Jauno hipotekāro kredītu vidējā procentu likme oktobrī bija 3.6 % – par aptuveni pusi procentu punkta zemāka nekā 2023. gadā, kad tā sasniedza augstāko līmeni, lai gan paredzams, ka vidējā hipotekāro kredītu atlikuma likme joprojām pieaugs.

Uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu apjoms oktobrī pieaudzis no zema līmeņa (par 1.2 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu). Uzņēmumu parāda vērtspapīru emisijas gada izteiksmē palielinājās par 3.1 % – līdzīgi kāpumam iepriekšējos mēnešos. Hipotekārā kreditēšana oktobrī turpināja pakāpeniski pieaugt (gada pieauguma temps – 0.8 %).

Atbilstoši mūsu monetārās politikas stratēģijai Padome padziļināti novērtēja monetārās politikas un finanšu stabilitātes mijiedarbību. Eurozonas bankas saglabā noturību un ir maz pazīmju, kas liecinātu par finanšu tirgus spriedzi. Tomēr joprojām vērojami paaugstināti finanšu stabilitātes riski. Makrouzraudzības politika joprojām ir pirmā aizsardzības līnija pret finanšu ievainojamības pastiprināšanos – tā uzlabo noturību un saglabā makrouzraudzības telpu.

Secinājums

Padome šodien nolēma pazemināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Konkrētāk, lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi – likmi, ar kuras palīdzību mēs nosakām monetārās politikas nostājas virzību, – balstīts uz mūsu aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Esam apņēmušies nodrošināt ilgtspējīgu inflācijas stabilizēšanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Mēs noteiksim atbilstošu monetārās politikas nostāju saskaņā ar datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Konkrētāk, mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Jebkurā gadījumā esam gatavi savu pilnvaru ietvaros koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas ilgtspējīgu stabilizēšanos mūsu vidējā termiņa mērķa līmenī un saglabātu monetārās politikas transmisijas raitu darbību.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.