PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Frankfurtē pie Mainas, 2025. gada 17. aprīlī

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!

Padome šodien nolēma pazemināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Konkrētāk, lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi – likmi, ar kuras palīdzību mēs nosakām monetārās politikas nostājas virzību, – balstīts uz mūsu aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Dezinflācijas process kopumā virzās atbilstoši gaidītajam. Inflācija turpinājusi attīstīties saskaņā ar speciālistu gaidām – gan kopējā inflācija, gan pamatinflācija martā samazinājusies. Pakalpojumu cenu inflācija pēdējos mēnešos arī būtiski sarukusi. Vairākums pamatinflācijas rādītāju liecina, ka inflācija ilgtspējīgi stabilizēsies aptuveni mūsu 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Darba samaksas kāpums palēninās, un peļņa daļēji amortizē joprojām paaugstinātā darba samaksas pieauguma ietekmi uz inflāciju. Eurozonas tautsaimniecība nedaudz nostiprinājusi noturību pret globālajiem šokiem, taču izaugsmes perspektīva pasliktinājusies tirdzniecības spriedzes saasināšanās rezultātā. Lielāka nenoteiktība, visticamāk, mazinās mājsaimniecību un uzņēmumu konfidenci, un finansēšanas nosacījumi, iespējams, kļūs stingrāki sakarā ar tirgus negatīvo un svārstīgo reakciju uz tirdzniecības spriedzi. Šie faktori var turpmāk nelabvēlīgi ietekmēt eurozonas tautsaimniecības perspektīvu.

Esam apņēmušies nodrošināt ilgtspējīgu inflācijas stabilizēšanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Īpaši pašreizējos ārkārtējas nenoteiktības apstākļos mēs noteiksim atbilstošu monetārās politikas nostāju saskaņā ar datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Konkrētāk, mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Šodien pieņemtie lēmumi izklāstīti paziņojumā presei, kas pieejams mūsu interneta vietnē.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Tautsaimniecības perspektīvu aizēno ārkārtēja nenoteiktība. Eurozonas eksportētāji saskaras ar jaunām tirdzniecības barjerām, taču to apmērs joprojām ir neskaidrs. Starptautiskās tirdzniecības traucējumi, spriedze finanšu tirgos un ģeopolitiskā nenoteiktība nelabvēlīgi ietekmē ieguldījumus uzņēmējdarbībā. Patērētāji, iespējams, arī ierobežos tēriņus, arvien pieaugot bažām par nākotni.

Vienlaikus eurozonas tautsaimniecība nedaudz nostiprinājusi noturību pret globālajiem šokiem. Tautsaimniecība, visticamāk, pieaugusi šā gada 1. ceturksnī un bijušas vērojamas ražošanas stabilizācijas pazīmes. Bezdarba līmenis februārī samazinājās līdz 6.1 % – tas ir zemākais līmenis kopš euro ieviešanas. Spēcīgam darba tirgum, lielākiem reālajiem ienākumiem un mūsu monetārās politikas ietekmei vajadzētu veicināt tēriņus. Valstu un ES līmenī uzsāktās būtiskās politikas iniciatīvas, lai palielinātu aizsardzības izdevumus un ieguldījumus infrastruktūrā, varētu stimulēt ražošanu. Tas atspoguļojas arī jaunākajos apsekojumos.

Pašreizējā ģeopolitiskajā vidē ir vēl būtiskāk, lai fiskālā un strukturālā politika vairotu eurozonas tautsaimniecības produktivitāti, konkurētspēju un noturību. Eiropas Komisijas "Konkurētspējas kompass" paredz konkrētu rīcības plānu, un nepieciešams nekavējoties apstiprināt šīs iniciatīvas priekšlikumus, t. sk. priekšlikumus attiecībā uz vienkāršošanu. Tie ietver uzkrājumu un ieguldījumu savienības izveides pabeigšanu saskaņā ar skaidru un mērķtiecīgu grafiku, tādējādi palīdzot noguldītājiem izmantot vairāk iespēju veikt ieguldījumus un uzlabot uzņēmumu piekļuvi finansējumam, īpaši riska kapitālam. Tāpat ir būtiski strauji izstrādāt tiesisko regulējumu, lai sagatavotu pamatu iespējamai digitālā euro ieviešanai. Valdībām jānodrošina valsts finanšu ilgtspēja atbilstoši ES ekonomiskās pārvaldības regulējumam un jānosaka par prioritāti būtiskas izaugsmi veicinošas reformas un stratēģiskie ieguldījumi.

Inflācija

Gada inflācija martā noslīdēja līdz 2.2 %. Enerģijas cenas pēc nelielā kāpuma februārī saruka par 1.0 %, bet pārtikas cenu inflācija martā palielinājās līdz 2.9 % (februārī – 2.7 %). Preču cenu inflācija bija stabila (0.6 %). Pakalpojumu cenu inflācija martā atkal samazinājās (līdz 3.5 %) un pašlaik ir pusi procentpunkta zemāka par līmeni pagājušā gada beigās.

Lielākā daļa pamatinflācijas rādītāju liecina par inflācijas ilgtspējīgu atgriešanos mūsu 2 % vidēja termiņa mērķa līmenī. Kopš 2024. gada beigām iekšzemes inflācija sarukusi. Darba samaksas kāpuma temps pakāpeniski samazinās. Viena nodarbinātā atlīdzības gada pieaugums 2024. gada pēdējā ceturksnī bija 4.1 % (iepriekšējā ceturksnī – 4.5 %). Darba ražīguma kāpums arī nozīmēja, ka vienības darbaspēka izmaksas palielinājās lēnāk. ECB darba samaksas reģistrators un informācija, kas iegūta saziņā ar uzņēmumiem, liecina par darba samaksas pieauguma samazināšanos 2025. gadā, kā norādīts arī speciālistu marta iespēju aplēsēs. Vienības peļņas gada samazinājuma temps pagājušā gada beigās bija 1.1 %, veicinot iekšzemes inflācijas kritumu.

Vairums ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāju joprojām ir aptuveni 2 % līmenī, veicinot inflācijas ilgtspējīgu atgriešanos mūsu mērķa līmenī.

Risku novērtējums

Tautsaimniecības izaugsmes lejupvērstie riski ir palielinājušies. Būtiska globālās tirdzniecības spriedzes saasināšanās un ar to saistītā nenoteiktība, visdrīzāk, mazinās eurozonas izaugsmi un varētu bremzēt eksportu un palēnināt ieguldījumus un patēriņu. Finanšu tirgus noskaņojuma pasliktināšanās dēļ finansēšanas nosacījumi varētu kļūt stingrāki, varētu palielināties vēlme izvairīties no riska un mazināties uzņēmumu un mājsaimniecību vēlme ieguldīt un patērēt. Būtisks nenoteiktības avots joprojām ir arī ģeopolitiskā spriedze, piemēram, Krievijas neattaisnojamais karš pret Ukrainu un traģiskais konflikts Tuvajos Austrumos. Vienlaikus aizsardzības un infrastruktūras izdevumu kāpums veicinātu izaugsmi.

Pieaugošie globālās tirdzniecības pārrāvumi vairo ar eurozonas inflācijas perspektīvu saistīto nenoteiktību. Pasaules enerģijas cenu kritums un euro kursa kāpums varētu radīt turpmāku lejupvērstu spiedienu uz inflāciju. To varētu pastiprināt zemāks eurozonas eksporta pieprasījums augstāku tarifu dēļ un eksporta plūsmu novirzīšanās uz eurozonu no valstīm, kurām ir jaudas pārpalikums. Nelabvēlīga tirgus reakcija uz tirdzniecības spriedzi varētu negatīvi ietekmēt iekšzemes pieprasījumu, tādējādi arī samazinot inflāciju. Savukārt globālo piegādes ķēžu sadrumstalotība varētu paaugstināt inflāciju, radot importa cenu pieaugumu. Ar aizsardzību un infrastruktūru saistīto izdevumu straujš kāpums arī varētu izraisīt inflācijas pieaugumu vidējā termiņā. Ekstremāli laikapstākļi, kā arī klimata krīzes attīstība kopumā varētu paaugstināt pārtikas cenas vairāk, nekā gaidīts.

Finansēšanas un monetārie nosacījumi

Reaģējot uz tirdzniecības spriedzes saasināšanos, bezriska procentu likmes samazinājušās. Visā pasaulē augsta svārstīguma apstākļos samazinājušās kapitāla vērtspapīru cenas un pieaugušas uzņēmumu obligāciju ienesīguma likmju starpības. Euro kurss pēdējās nedēļās nostiprinājies, jo investoru noskaņojums attiecībā uz eurozonu izrādījies noturīgāks nekā attiecībā uz citām tautsaimniecībām.

Jaunākie oficiālie statistikas dati par uzņēmumu aizņēmumiem, kas iegūti pirms tirgus spriedzes sākuma, joprojām liecina, ka mūsu īstenotā procentu likmju pazemināšana mazina aizņēmumu dārdzību uzņēmumiem. Uzņēmumiem izsniegto jauno aizdevumu vidējā procentu likme februārī saruka līdz 4.1 % (janvārī – 4.3 %). Uz tirgus instrumentiem balstītā uzņēmumu parāda emisijas izmaksas februārī samazinājās līdz 3.5 %, taču pēdējā laikā vērojams neliels augšupvērsts spiediens. Turklāt uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu kāpuma temps februārī pieauga līdz 2.2 %, bet uzņēmumu parāda vērtspapīru emitēšanas temps nemainījās (3.2 %).

Vienlaikus, kā liecina mūsu jaunākais banku veiktās kreditēšanas apsekojums, uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem piemērotie kredītu standarti 2025. gada 1. ceturksnī atkal kļuva nedaudz stingrāki. Līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī to galvenokārt noteica pieaugošās banku bažas par ekonomiskajiem riskiem, kas apdraud to klientus. Uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem 1. ceturksnī nedaudz samazinājās pēc mērenas atveseļošanās iepriekšējos ceturkšņos.

Jauno hipotekāro kredītu vidējā procentu likme (februārī – 3.3 %) palielinājās atbilstoši ilgāka termiņa naudas tirgus procentu likmju agrākajam kāpumam. Hipotekārā kreditēšana februārī turpināja nostiprināties, lai gan gada pieauguma temps joprojām bija lēns (1.5 %), bankām mazinot kreditēšanas standartu stingrību un turpinot strauji palielināties mājsaimniecību pieprasījumam pēc aizdevumiem.

Secinājumi

Padome šodien nolēma pazemināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Konkrētāk, lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi – likmi, ar kuras palīdzību mēs nosakām monetārās politikas nostājas virzību, – balstīts uz mūsu aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Esam apņēmušies nodrošināt ilgtspējīgu inflācijas stabilizēšanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Īpaši pašreizējos ārkārtējas nenoteiktības apstākļos mēs noteiksim atbilstošu monetārās politikas nostāju saskaņā ar datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Konkrētāk, mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Jebkurā gadījumā esam gatavi savu pilnvaru ietvaros koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas ilgtspējīgu stabilizēšanos mūsu vidējā termiņa mērķa līmenī un saglabātu monetārās politikas transmisijas raitu darbību.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.