Svarīgākie dati

1. Vadības ziņojums

1.1. ECB vadības ziņojuma mērķis

Vadības ziņojums ir neatņemama ECB gada finanšu pārskatu sastāvdaļa, un tā mērķis ir sniegt lasītājiem uzziņas informāciju par finanšu pārskatiem.^{[1], [2]} Tā kā ECB veic aktivitātes un darbības, lai veicinātu savu politikas mērķu sasniegšanu, tās finansiālais stāvoklis un rezultāti vērtējami saistībā ar tās politikas pasākumiem.

Tādējādi vadības ziņojums sniedz pārskatu par ECB galvenajiem uzdevumiem un darbībām, kā arī to ietekmi uz finanšu pārskatiem. Turklāt tajā analizētas galvenās bilances un peļņas un zaudējumu aprēķina norises gada laikā un ietverta informācija par ECB tīro pašu kapitālu. Visbeidzot, vadības ziņojumā aprakstīta risku vide, kurā ECB darbojas, sniedzot informāciju par konkrētiem riskiem, kuriem pakļauta ECB, un par risku pārvaldības politiku, kas tiek izmantota šo risku mazināšanai.

1.2. Galvenie uzdevumi un darbības

ECB ir daļa no Eurosistēmas, kas līdztekus ECB ietver to Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu nacionālās centrālās bankas (NCB), kuras ieviesušas euro.^[3] Eurosistēmas galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti. ECB veic savus uzdevumus saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību^[4] un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem (ECBS Statūtiem)^[5] (1. shēma). ECB darbību veic, lai īstenotu savas pilnvaras, nevis ar mērķi gūt peļņu.

1. attēls

ECB galvenie uzdevumi

Eurosistēmas monetārās politikas operācijas uzrādītas ECB un eurozonas valstu NCB finanšu pārskatos, atspoguļojot monetārās politikas decentralizētas īstenošanas principu Eurosistēmā. 1. tabulā sniegts pārskats par ECB galvenajām operācijām un funkcijām, kas vērstas uz tās uzdevumu izpildi, un to ietekmi uz ECB finanšu pārskatiem.

1.3. Finanšu norises

1.3.1. Bilance

Periodā no 2020. līdz 2022. gadam ECB bilance būtiski palielinājās. To galvenokārt noteica vērtspapīru tiešās iegādes, ko ECB veica, īstenojot Eurosistēmas monetāro politiku (1. att.). Būtisko palielinājumu 2020. un 2021. gadā galvenokārt noteica vērtspapīru neto iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros un pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) uzsākšana 2020. gada martā.^[12] Vērtspapīru neto iegādes PĀAIP un AIP ietvaros tika pārtrauktas attiecīgi 2022. gada marta beigās un 2022. gada 1. jūlijā, tāpēc ECB bilances pieaugums 2022. gadā bija mērenāks. 2023. gadā ECB bilance sāka samazināties, un to galvenokārt noteica AIP turējumu pakāpenisks sarukums sakarā ar šā portfeļa vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumu tikai daļēju atkārtotu ieguldīšanu no 2023. gada marta līdz jūnijam, kā arī šādas atkārtotas ieguldīšanas pilnīgu pārtraukšanu kopš 2023. gada jūlija.

2024. gadā ECB bilance turpināja samazināties (par 32.6 mljrd. euro; līdz 640.6 mljrd. euro) galvenokārt sakarā ar PĀAIP un AIP ietvaros turēto vērtspapīru dzēšanu. Vērtspapīru dzēšanas rezultātā palielinājās monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru apjoms, bet, skaidrās naudas norēķiniem par šiem darījumiem izmantojot TARGET kontus, attiecīgi saruka Eurosistēmas iekšējās saistības. Šo sarukumu daļēji kompensēja ECB ārējo rezervju aktīvu vērtības euro ekvivalenta kāpums.

1. attēls

ECB bilances būtiskākās sastāvdaļas

(mljrd. euro)

Euro denominētie monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri 2024. gada beigās veidoja 59 % no ECB kopējiem aktīviem. Šajā bilances postenī ECB tur vērtspapīrus, kas iegādāti vērtspapīru tirgu programmas (VTP), trešās nodrošināto obligāciju iegādes programmas (NOIP3), ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru iegādes programmas (ABSIP), valsts sektora aktīvu iegādes programmas (VSAIP) un pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros. Šo programmu ietvaros iegādātos vērtspapīrus novērtē saskaņā ar amortizētajām izmaksām, ņemot vērā vērtības samazināšanos.

Pamatojoties uz attiecīgajiem Padomes lēmumiem, Eurosistēma kopš 2023. gada jūlija ir pilnībā pārtraukusi dzēšanas termiņu sasniegušo vērtspapīru atkārtotu ieguldīšanu aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros. Eurosistēma turpināja pilnībā atkārtoti ieguldīt vērtspapīru pamatsummas maksājumus, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, 2024. gada 1. pusgadā un daļēji atkārtoti ieguldīt 2. pusgadā, šajā periodā samazinot PĀAIP portfeli Eurosistēmas līmenī vidēji par 7.5 mljrd. euro mēnesī. 2024. gada beigās atkārtota ieguldīšana PĀAIP ietvaros tika pārtraukta. Šo lēmumu rezultātā ECB monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru portfelis samazinājās par 48.6 mljrd. euro (līdz 376.8 mljrd. euro; 2. att.). AIP apmērs samazinājās par 41.6 mljrd. euro (līdz 220.1 mljrd. euro) un VSVIP, ABSIP un NOIP3 turējumi AIP ietvaros attiecīgi samazinājās par 32.2 mljrd. euro, 6.3 mljrd. euro un 3.1 mljrd. euro. PĀAIP portfelis samazinājās par 6.8 mljrd. euro (līdz 156.3 mljrd. euro).

2. attēls

Monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri

(mljrd. euro)

ECB AIP un PĀAIP ietvaros turēto vērtspapīru termiņstruktūra 2024. gada beigās bija diversificēta (3. att.).^[13]

3. attēls

AIP un PĀAIP termiņstruktūra

ECB ārējo rezervju aktīvu (tos veido zelts, speciālās aizņēmuma tiesības, ASV dolāri, Japānas jenas un Ķīnas renminbi) kopējās vērtības euro ekvivalents 2024. gadā pieauga par 15.4 mljrd. euro (līdz 103.1 mljrd. euro).

ECB zelta turējumu vērtības euro ekvivalents 2024. gadā palielinājās par 10.5 mljrd. euro (līdz 40.9 mljrd. euro; 4. att.) sakarā ar zelta tirgus cenas kāpumu euro izteiksmē. Šā pieauguma rezultātā tādā pašā apmērā palielinājās arī ECB zelta pārvērtēšanas konti (sk. 1.2.3 . iedaļu "Tīrais pašu kapitāls").

4. attēls

Zelta turējumi un zelta cena

(kreisā ass: mljrd. euro; labā ass: euro par vienu Trojas unci zelta)

ECB ārvalstu valūtu turējumi ASV dolāros, Japānas jenās un Ķīnas renminbi euro izteiksmē pieauga par 4.7 mljrd. euro (līdz 60.0 mljrd. euro; 5. att.). Tas skaidrojams galvenokārt ar ASV dolāra kursa palielināšanos attiecībā pret euro un gada laikā gūto ienākumu (pamatā no ASV dolāru portfeļa) atkārtotu ieguldīšanu.^[14] ASV dolāra kursa kāpums attiecībā pret euro atspoguļojas arī lielākos ECB valūtas pārvērtēšanas kontu atlikumos (sk. 1.3.2. sadaļu "Tīrais pašu kapitāls").

5. attēls

Ārvalstu valūtu turējumi

(mljrd. euro)

ECB ārvalstu valūtu turējumu nozīmīgākā sastāvdaļa ir ASV dolārs, kas 2024. gada beigās veidoja aptuveni 83 % no kopējā apmēra.

ECB pārvalda ārvalstu valūtas turējumu ieguldījumus ar trīspakāpju pieejas palīdzību. Pirmkārt, ECB riska pārvaldītāji veido stratēģisko neitrālo portfeli, ko apstiprina Padome. Otrkārt, ECB portfeļu pārvaldnieki veido taktisko neitrālo portfeli, ko apstiprina Valde. Treškārt, NCB decentralizēti veic ikdienas ieguldījumu operācijas.

ECB ārvalstu valūtas turējumi galvenokārt tiek ieguldīti vērtspapīros un naudas tirgus noguldījumos vai tiek turēti pieprasījuma noguldījumu kontos (6. att.). Vērtspapīri šajā portfelī tiek novērtēti pēc tirgus cenām gada beigās.

6. attēls

Ārvalstu valūtas ieguldījumu sastāvs

(mljrd. euro)

ECB ārvalstu valūtas turējumu mērķis ir finansēt iespējamās intervences valūtas tirgū. Šim nolūkam ECB ārvalstu valūtas turējumi tiek pārvaldīti saskaņā ar trim mērķiem. Šie mērķi prioritārā secībā ir likviditāte, drošība un atdeve. Tāpēc šajā portfelī galvenokārt ietilpst īsa termiņa vērtspapīri (7. att.).

7. attēls

Ārvalstu valūtās denominēto vērtspapīru termiņstruktūra

Pašu kapitāla portfeļa vērtība pieauga par 0.6 mljrd. euro (līdz 22.7 mljrd. euro; sk. 8. att.) galvenokārt no šā portfeļa gūto procentu ienākumu atkārtotas ieguldīšanas rezultātā.

Šajā portfelī galvenokārt ietilpst euro denominētie vērtspapīri, kas tiek novērtēti pēc tirgus cenas gada beigās. 78 % no kopējā portfeļa 2024. gadā veidoja valdības parāda vērtspapīri.

Zaļo ieguldījumu īpatsvars pašu kapitāla portfelī turpināja pieaugt (no 20 % 2023. gada beigās līdz 28 % 2024. gada beigās). ECB plāno turpmākajos gados vēl vairāk palielināt to īpatsvaru.^[15] 2021. un 2022. gadā zaļo obligāciju iegādes otrreizējos tirgos papildināja ieguldījumi centrālo banku euro denominēto zaļo obligāciju ieguldījumu fondā, kura darbību 2021. gada janvārī uzsāka Starptautisko norēķinu banka. ECB 2024. gada oktobrī sāka ieguldīt nelielu daļu no pašu kapitāla biržā tirgotajos fondos (ETF), sekojot Parīzes nolīgumam pielāgotiem etaloniem^[16]. Šāda diversifikācija uzlabo ECB pašu kapitāla portfeļa ienesīguma potenciālu un turpina pielāgot tās ieguldījumus dekarbonizācijas kursam, kas atbilst Parīzes nolīguma un Eiropas Klimata akta mērķiem.^[17]

8. attēls

ECB pašu kapitāla portfelis

(mljrd. euro)

ECB pašu kapitāla portfeli pamatā veido tās apmaksātā kapitāla un vispārējo rezervju fondā un uzkrājumā finanšu riskiem atlikto summu ieguldījumi. Šā portfeļa mērķis ir nodrošināt ienākumus, lai palīdzētu finansēt šīs ar uzraudzības uzdevumu izpildi nesaistītās ECB darbības izmaksas.^[18] Tas tiek ieguldīts euro denominētos aktīvos atbilstoši riska kontroles regulējumā noteiktajiem ierobežojumiem. Tādējādi tiek panākta vairāk diversificēta termiņstruktūra (9. att.) salīdzinājumā ar ārējo rezervju portfeli.

9. attēls

ECB pašu kapitāla vērtspapīru termiņstruktūra

2024. gada beigās apgrozībā esošo euro banknošu kopējā vērtība bija 1588.3 mljrd. euro (pieaugums par 1.3 % salīdzinājumā ar 2023. gada beigām). ECB piešķirtā daļa no apgrozībā esošo euro banknošu kopējās vērtības ir 8 %, un gada beigās tā bija 127.1 mljrd. euro. Juridiski gan ECB, gan eurozonas valstu NCB ir tiesības emitēt euro banknotes. Tomēr praksē euro banknotes fiziski emitē vai izņem no apgrozības tikai NCB. Tāpēc ECB ir Eurosistēmas iekšējās prasības pret eurozonas valstu NCB, un šo prasību vērtība ir vienāda ar tai iedalīto apgrozībā esošo banknošu vērtību.

ECB Eurosistēmas iekšējās saistības, kas galvenokārt ietver eurozonas valstu NCB neto TARGET atlikumus attiecībā pret ECB un ECB saistības attiecībā pret ārējo rezervju aktīviem, kurus eurozonas valstu NCB nodeva ECB, tām pievienojoties Eurosistēmai, 2024. gadā samazinājās par 56.4 mljrd. euro (līdz 388.7 mljrd. euro).

Eurosistēmas iekšējo saistību dinamikas pamatā ir TARGET neto saistību attīstība. Galvenie faktori, kas 2020.–2024. gadā veicināja TARGET neto saistību atlikuma pārmaiņas, bija monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru iegāde un dzēšana, par ko norēķini tiek veikti TARGET kontos, kā arī pārmaiņas attiecībā uz saistībām euro pret eurozonas un ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem (sk. 10. att.). 2024. gadā ECB TARGET neto saistības saruka par 56.3 mljrd. euro. To galvenokārt noteica naudas līdzekļu ieplūdes, kuru pamatā bija monetārās politikas vērtspapīru dzēšana, un saistību euro pret ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem pieaugums.

10. attēls

Eurosistēmas iekšējais TARGET neto atlikums, saistības euro pret eurozonas valstu un ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem un monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri

(mljrd. euro)

2024. gadā ECB pārējās saistības pieauga par 16.6 mljrd. euro (līdz 74.9 mljrd. euro). To galvenokārt noteica saistību euro pret ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem kāpums lielāka ECB kā Eiropas Komisijas fiskālā aģenta pieņemto noguldījumu apmēra rezultātā.^[19]

1.3.2. Tīrais pašu kapitāls

ECB tīro pašu kapitālu veido tās apmaksātais kapitāls, jebkuras uzkrājumā finanšu riskiem un vispārējo rezervju fondā turētās summas, pārvērtēšanas konti, iepriekšējos gados uzkrātie zaudējumi un gada peļņa/zaudējumi.^{[20], [21]}

2024. gada beigās ECB tīrais pašu kapitāls bija 50.0 mljrd. euro (sk. 11. att. un 2. tabulu). Tas bija par 5.4 mljrd. euro vairāk nekā 2023. gada beigās un to noteica pārvērtēšanas kontu atlikuma pieaugums galvenokārt sakarā ar zelta tirgus cenas kāpumu euro izteiksmē 2024. gadā un ASV dolāra kursa kāpumu attiecībā pret euro. ECB tīrā pašu kapitāla kāpumu daļēji neitralizēja 1) 2024. gadā radušies zaudējumi un 2) apmaksātā kapitāla sarukums, ko noteica reizi piecos gados veicamā ECB kapitāla atslēgas korekcija, kura stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī un kuras rezultātā samazinājās eurozonas valstu NCB (ar pilnīgi apmaksātu parakstīto kapitālu) procentuālās daļas.

11. attēls

ECB tīrais pašu kapitāls

(mljrd. euro)

Zelta un ārvalstu valūtas nerealizētos guvumus un nerealizētos guvumus no vērtspapīriem un citiem instrumentiem, uz kuriem attiecas cenu pārvērtēšana, neatzīst kā ienākumus peļņas un zaudējumu aprēķinā, bet uzrāda tieši pārvērtēšanas kontos, kas atspoguļoti ECB bilances pasīvu pusē. Šo kontu atlikumus var izmantot, lai nākotnē kompensētu jebkādas nelabvēlīgas attiecīgo cenu un/vai valūtas kursu pārmaiņas, tādējādi stiprinot ECB noturību pret pamatā esošajiem riskiem. Zelta, ārvalstu valūtas un vērtspapīru un citu instrumentu pārvērtēšanas kontu atlikums 2024. gadā palielinājās par 13.4 mljrd. euro (līdz 50.2 mljrd. euro), un to galvenokārt noteica zelta pārvērtēšanas atlikuma pieaugums sakarā ar zelta tirgus cenas kāpumu euro izteiksmē. Turklāt pieauga ārvalstu valūtu pārvērtēšanas atlikumi galvenokārt saistībā ar ASV dolāra kursa kāpumu attiecībā pret euro, ar uzviju kompensējot Japānas jenas pārvērtēšanas atlikuma samazināšanos, ko noteica tās kursa kritums attiecībā pret euro (12. att.).

12. attēls

Galvenie valūtu kursi un zelta cena 2020.–2024. gadā

(%; pārmaiņas salīdzinājumā ar 2020. gadu; gada beigu dati)

Ņemot vērā ECB pakļautību finanšu riskiem (sk. 1.4.1. iedaļu "Finanšu riski"), ECB var veidot uzkrājumu finanšu riskiem, kas izmantojams tādā apjomā, kādu Padome uzskata par nepieciešamu, lai kompensētu šo risku rezultātā radušos zaudējumus. 2024. gada 31. decembrī šis uzkrājums bija nulle, jo tas tika pilnībā izmantots 2023. gadā, lai segtu daļu no gada zaudējumiem. Reizi gadā pārskatot šā uzkrājuma apmēru, Padome var pieņemt lēmumu to papildināt, kad ECB atkal gūs peļņu un būs kompensējusi no iepriekšējiem gadiem pārnestos uzkrātos zaudējumus.

ECB gada zaudējumi bija 7.9 mljrd. euro (sk. 1.3.3. iedaļu "Peļņas un zaudējumu aprēķins"). Padome tāpat kā iepriekšējā gadā nolēma šos zaudējumus pārnest ECB bilancē un kompensēt tos no nākotnē gūtās peļņas.

1.3.3. Peļņas un zaudējumu aprēķins

ECB rezultāti kopš 2020. gada pakāpeniski samazinājušies (13. att.). 2021. gadā samazinājums galvenokārt bija skaidrojams ar to, ka bija zemāki no ārējām rezervēm un monetārās politikas mērķiem turētajiem vērtspapīriem gūtie ienākumi. 2022. un 2023. gadā ECB rezultāta samazināšanos galvenokārt noteica procentu likmju riska īstenošanās, jo procentu likmju kāpums eurozonā izraisīja par ECB TARGET neto saistībām (par tām tika maksāta atlīdzība atbilstoši galveno refinansēšanas operāciju (GRO) procentu likmei) maksāto procentu izdevumu tūlītēju pieaugumu.^[22] Vienlaikus ienākumi no ECB aktīviem nepalielinājās tādā pašā apmērā un tempā (sk. 1.4.1. iedaļu "Finanšu riski"). Šāda situācija turpinājās 2024. gadā, jo, neraugoties uz minētā gada jūnijā uzsākto monetārās politikas procentu likmju samazināšanu, par TARGET neto saistībām maksātie procentu izdevumi joprojām caurmērā bija lielāki nekā procentu ienākumi no aktīviem.

ECB 2023. un 2024. gada zaudējumi, kas radušies pēc ilga būtiskas peļņas perioda, atspoguļo Eurosistēmas lomu un nepieciešamos politikas pasākumus, īstenojot tās galveno uzdevumu – saglabāt cenu stabilitāti –, un neietekmē tās spēju īstenot efektīvu monetāro politiku. Līdz 2022. gadam ECB bilance būtiski palielinājās, un to galvenokārt noteica vērtspapīru iegādes tiešās aktīvu iegādes programmu ietvaros. Aktīvu pusē vairākums pašlaik turēto monetārās politikas vērtspapīru ir ar ilgu dzēšanas termiņu un fiksētām kupona likmēm, un tie tika iegādāti periodā, kad procentu likmes bija ļoti zemas vai nulle. Šie aktīvi turpinās radīt samērā zemus procentu ienākumus un tos uzreiz neietekmēs galveno ECB procentu likmju pārmaiņas. Vienlaikus, skaidrās naudas norēķiniem par šīm iegādēm izmantojot TARGET, pieauga ECB TARGET neto saistības, kas ir ļoti jutīgas pret ECB galveno procentu likmju pārmaiņām.

Nākamajos gados ECB, visticamāk, cietīs zaudējumus procentu likmju riska īstenošanās dēļ, bet pēc tam atsāks gūt peļņu. Lai gan šo zaudējumu rašanās un apmēri nav skaidri zināmi, un tie galvenokārt būs saistīti ar galveno ECB procentu likmju turpmāko attīstību un ECB bilances apjomu un sastāvu, ja tie īstenosies, gaidāms, ka tie būs mazāki nekā 2023. un 2024 gadā. Tomēr ECB kapitāls un būtiskie pārvērtēšanas konti, kuru kopējais apmērs 2024. gada beigās bija 59.2 mljrd. euro (sk. 1.3.2. iedaļu "Tīrais pašu kapitāls"), apliecina tās finansiālo stiprību. Jebkurā gadījumā ECB neatkarīgi no zaudējumiem var efektīvi darboties un īstenot savu galveno uzdevumu – saglabāt cenu stabilitāti.

13. attēls

ECB peļņas un zaudējumu aprēķina būtiskākās sastāvdaļas

(milj. euro)

2024. gadā ECB gada zaudējumi bija 7944 milj. euro un tie ir salīdzināmi ar zaudējumiem 7886 milj. euro apmērā pirms pārveduma no riska uzkrājumiem 2023. gadā. 2023. gadā uzkrājums finanšu riskiem tika pilnībā atbrīvots, lai daļēji kompensētu radušos zaudējumus, kas minētajā gadā tādējādi sasniedza 1266 milj. euro, bet 2024. gadā šis uzkrājums bija nulle. Šie zaudējumi galvenokārt joprojām skaidrojami ar būtiskiem tīrajiem procentu izdevumiem (14. att.).

14. attēls

ECB peļņu/(zaudējumus) noteicošie faktori 2023. un 2024. gadā

(milj. euro)

ECB tīrie procentu izdevumi 2024. gadā bija 6983 milj. euro (2023. gadā – 7193 milj. euro; 15. att.). To galvenā sastāvdaļa bija būtiskie procentu izdevumi par ECB TARGET neto saistībām, kas ar pārsniedza procentu ienākumus, kuri gūti no 1) ECB prasībām, kas saistītas ar euro banknošu sadali Eurosistēmā, 2) monetārās politikas mērķiem turētajiem vērtspapīriem un 3) ārējām rezervēm.

15. attēls

Tīrie procentu ienākumi/(izdevumi)

(milj. euro)

Monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru tīrie procentu ienākumi 2024. gadā pieauga par 383 milj. euro (līdz 3850 milj. euro; 16. att.), un to galvenokārt noteica lielāki PĀAIP ietvaros turēto vērtspapīru tīrie procentu ienākum, kas pieauga par 606 milj. euro (līdz 1206 milj. euro)). Šo kāpumu galvenokārt noteica mazāka valsts sektora vērtspapīru prēmiju amortizācija. AIP (NOIP3, ABSIP un VSAIP) ietvaros turēto vērtspapīru tīrie procentu ienākumi samazinājās par 199 milj. euro (līdz 2619 milj. euro). Ienākumi samazinājās galvenokārt sakarā ar ABSIP radīto procentu ienākumu sarukumu par 223 milj. euro (līdz 419 milj. euro). To noteica būtisks turējumu sarukums šo vērtspapīru atmaksas dēļ. VSAIP ietvaros turēto vērtspapīru tīrie procentu ienākumi 2024. gadā bija 2022 milj. euro (gandrīz tikpat, cik 2023. gadā), jo šajā portfelī turētie vērtspapīri galvenokārt iegādāti ar zemu ienesīgumu, tāpēc to dzēšana tikai nedaudz ietekmēja procentu ienākumus. VTP tīrie procentu ienākumi saruka no 49 milj. euro līdz 24 milj. euro, un tam pamatā bija šā portfeļa lieluma samazināšanās vērtspapīru dzēšanas dēļ.

16. attēls

Monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru tīrie procentu ienākumi/(izdevumi)

(milj. euro)

Ārējo rezervju tīrie procentu ienākumi pieauga par 155 milj. euro (līdz 2537 milj. euro), un to galvenokārt noteica lielāki ASV dolāros denominēto vērtspapīru procentu ienākumi.

Procentu ienākumi, kas gūti no ECB piešķirtās euro banknošu daļas, un procentu izdevumi, kas maksājami NCB par nodotajām ārējām rezervēm, 2024. gadā palielinājās attiecīgi par 415 milj. euro (līdz 5232 milj. euro) un 114 milj. euro (līdz 1448 milj. euro). Šo kāpumu noteica augstāka vidējā GRO procentu likme (2024. gadā – 4.1 %, 2023. gadā – 3.8 %), jo GRO procentu likme tika izmantota atlīdzībai par šiem atlikumiem. Padome 2024. gada jūnijā sāka samazināt galvenās ECB procentu likmes, līdz 2024. gada beigām pazeminot GRO likmi līdz 3.15 % salīdzinājumā ar 4.5 % gada sākumā.

Tīrie procentu izdevumi saistībā TARGET atlikumiem, kas saņemami no NCB/maksājami NCB, 2024. gadā pieauga par 1439 milj. euro (līdz 15 674 milj. euro). Šo pieaugumu galvenokārt noteica augstāka vidējā GRO procentu likme 2024. gadā, jo to izmanto arī ECB Eurosistēmas iekšējo TARGET atlikumu atlīdzināšanai.

Pārējie tīrie procentu izdevumi 2024. gadā samazinājās par 809 milj. euro (līdz 1479 milj. euro). To pamatā noteica mazāki procentu izdevumi par ECB kā fiskālā aģenta pieņemtajiem noguldījumiem un par naudas līdzekļiem, kas saņemti kā nodrošinājums vērtspapīru aizdevuma darījumos (abu posteņu zemāka vidējā atlikuma rezultātā 2024. gadā) un lielāki pašu kapitāla portfeļa procentu ienākumi sakarā ar ienesīguma likmju pieaugumu eurozonā kopš 2022. gada (17. att.). Šīs pārmaiņas daļēji kompensēja lielāki procentu izdevumi par eurozonas papildsistēmu atlikumiem, jo 2024. gadā turpināja palielināties šā posteņa vidējais atlikums un pieauga vidējā atlīdzības likme.

17. attēls

Valdības 7 gadu obligāciju ienesīguma likmes eurozonā

(gadā; %; mēneša beigu dati)

Neto realizētie zaudējumi no finanšu operācijām 2024. gadā saruka par 89 milj. euro (līdz 17 milj. euro; 18. att.). Šie zaudējumi galvenokārt radās sakarā ar ABSIP ietvaros turēto vērtspapīru atlikuma atmaksu pirms termiņa. Realizētos zaudējumus no cenām euro izteiksmē daļēji kompensēja realizētie guvumi no valūtas kursiem, kas lielā mērā skaidrojami ar vairāku ASV dolāros denominēto vērtspapīru cenas norakstīšanu gada beigās.

Realizētos guvumus un zaudējumus no cenām ārvalstu valūtā, īpaši no ASV dolāros denominēto vērtspapīru pārdošanas un no biržā tirgotajiem procentu likmju nākotnes līgumiem, noteica ASV dolāru obligāciju ienesīguma likmju svārstības, un tie 2024. gadā lielā mērā cits citu kopumā kompensēja (19. un 20. att.).

18. attēls

Realizētie finanšu operāciju guvumi/zaudējumi

(milj. euro)

19. attēls

Ceturkšņa realizētie guvumi/(zaudējumi) no finanšu operācijām 2023. un 2024. gadā

(milj. euro)

20. attēls

ASV, Japānas un Ķīnas valdības 2 gadu obligāciju ienesīguma likmes

(gadā; %; mēneša beigu dati)

Nerealizētie zaudējumi no pārvērtēšanas gada beigās tiek ietverti ECB peļņas un zaudējumu aprēķinā, veicot norakstīšanu. 2024. gadā šīs vērtības samazinājums bija 269 milj. euro (21. att.). Nerealizētie zaudējumi no cenām, kas veidoja 187 milj. euro, galvenokārt radās, sarūkot vairāku ASV dolāru portfelī turēto vērtspapīru tirgus vērtībai. 2024. gadā radās arī nerealizētie zaudējumi no valūtas kursiem 81 milj. euro apmērā sakarā ar ECB Japānas jenas turējumiem, šīs valūtas kursam attiecībā pret euro samazinoties līdz līmenim, kas zemāks par turējuma iegādes izmaksām.

21. attēls

Finanšu aktīvu un pozīciju norakstīšana

(milj. euro)

ECB kopējie darbības izdevumi, t. sk. nolietojums un banknošu ražošanas pakalpojumi, palielinājās par 198 milj. euro (līdz 1470 milj. euro; 22. att.). Šāds kāpums galvenokārt radās lielāku personāla izmaksu dēļ, kuras atspoguļoja lielākas izmaksas saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem, kas tika izmaksāti saskaņā ar 2024. gadā veiktajiem grozījumiem ECB pensiju plānus regulējošajos noteikumos. Palielinājās arī administratīvie izdevumi un tas galvenokārt skaidrojams ar lielākiem IT izdevumiem saistībā ar digitālo transformāciju, kā arī ar inflācijas ietekmi.

Ar banku uzraudzību saistītās izmaksas tiek pilnībā segtas, iekasējot maksu no uzraudzītajām iestādēm. Pamatojoties uz ECB faktiskajiem izdevumiem saistībā ar banku uzraudzības uzdevumu veikšanu, ienākumi no uzraudzības maksām 2024. gadā bija 681 milj. euro.^[23]

22. attēls

Darbības izdevumi un ienākumi no uzraudzības maksām

(milj. euro)

1.4. Risku pārvaldība

Risku pārvaldība ir būtiska ECB darbības sastāvdaļa un tiek īstenota, nepārtraukti veicot 1) risku apzināšanu un novērtēšanu, 2) risku stratēģijas un politikas pārskatīšanu, 3) risku mazināšanas pasākumu īstenošanu un 4) risku monitoringu un pārskatu sniegšanu, visu šo pasākumu atbalstam piemērojot efektīvu metodoloģiju, procesus un sistēmas.

2. shēma

Risku pārvaldības cikls

Turpmākajās iedaļās aplūkoti šie riski, to avoti un piemērojamie risku kontroles regulējumi.

1.4.1. Finanšu riski

Valde ierosina politiku un procedūras, kas nodrošina atbilstīgu aizsardzību pret finanšu riskiem, kuriem pakļauta ECB. Riska vadības komiteja (RMC), kas sastāv no Eurosistēmas centrālo banku ekspertiem, palīdz veikt ar Eurosistēmas bilanci saistīto finanšu risku monitoringu, novērtēšanu un atspoguļošanu pārskatos, kā arī sagatavo un pārskata attiecīgās metodoloģijas un regulējumus. Tādējādi RMC palīdz lēmējinstitūcijām nodrošināt atbilstīgu Eurosistēmas aizsardzības līmeni.

Finanšu riskus rada ECB operācijas un ar tām saistītie riska darījumi. ECB sava riska profila pārvaldībā dažādām operācijām izmanto atšķirīgus riska kontroles regulējumus un limitus, atspoguļojot dažādiem portfeļiem piemēroto politiku vai ieguldījumu mērķus un pamatā esošo aktīvu riska raksturojumu.

Šo risku monitorēšanai un novērtēšanai ECB izmanto vairākas tās ekspertu izstrādātas risku aplēšu metodes. Šīs metodes balstās uz vienotu tirgus riska un kredītriska simulācijas sistēmu. Riska rādītāju pamatā esošās modelēšanas pamatkoncepcijas, metodes un pieņēmumi balstīti nozares standartos un pieejamos tirgus datos. Parasti risku kvantitatīvo novērtējumu izsaka kā paredzamā deficīta rādītāju (ES), vērtējot ar 99 % ticamības līmeni viena gada perspektīvā.^[24] Risku aprēķināšanai izmanto divas metodes: 1) grāmatvedības metodi, saskaņā ar kuru ECB pārvērtēšanas kontus uzskata par rezervēm riska aplēšu aprēķinos atbilstoši attiecīgajiem grāmatvedības noteikumiem, un 2) finanšu metodi, saskaņā ar kuru pārvērtēšanas kontus neuzskata par rezervēm riska aprēķinos. ECB aprēķina arī citus riska rādītājus ar atšķirīgiem ticamības līmeņiem, veic jutīguma un stresa scenāriju analīzi un novērtē riska darījumu un ienākumu ilgāka termiņa iespēju aplēses, lai saglabātu visaptverošu risku pārskatu.^[25]

Šajā gadā ECB riski kopumā samazinājās. Saskaņā ar grāmatvedības metodi vērtējot ES ar 99 % ticamības līmeni viena gada perspektīvā, 2024. gada beigās ECB bilance bija pakļauta kopējam finanšu riskam 15.3 mljrd. euro apjomā (par 1.5 mljrd. euro mazāk salīdzinājumā ar riska aplēsi 2023. gada beigās; 23. att.). Riska pazemināšanās galvenokārt saistīta ar ECB valsts sektora vērtspapīru turējumu samazināšanos AIP un PĀAIP ietvaros, jo ECB atkārtoti neieguldīja AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus, un, sākot ar 2024. gada jūliju, tikai daļēji atkārtoti ieguldīja PĀAIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus. Sarūkot vērtspapīru turējumiem AIP un PĀAIP ietvaros, attiecīgi samazinājās arī ECB saistības, kas vēl vairāk ietekmēja risku pazemināšanos, jo sāka sarukt bilances procentu likmju jutīguma neatbilstība.

23. attēls

Kopējie finanšu riski (grāmatvedības metode: ES ar 99 % ticamības līmeni)

(mljrd. euro)

Kredītrisku rada ECB monetārās politikas portfeļi, euro denominētais pašu kapitāla portfelis un ārējo rezervju turējumi. Lai gan monetārās politikas mērķiem turētie parāda vērtspapīri tiek uzskaitīti saskaņā ar amortizētajām izmaksām (ņemot vērā vērtības samazināšanos) un tāpēc (ja tie netiek pārdoti) tie nav pakļauti cenu pārmaiņām, kas saistītas ar kredītu migrāciju, tie joprojām var būt pakļauti kredītsaistību neizpildes riskam. Euro denominēto pašu kapitālu un ārējās rezerves uzskaita saskaņā ar tirgus cenām un tādējādi tie pakļauti kredītu migrācijas un kredītsaistību neizpildes riskam. Sarūkot monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru apjomam, kredītrisks salīdzinājumā ar 2023. gadu samazinājās.

Kredītrisku galvenokārt samazina, piemērojot atbilstības kritērijus, padziļinātas pārbaudes procedūras un dažādiem portfeļiem atšķirīgus limitus.

Valūtas un preču risku rada ECB ārvalstu valūtas un zelta turējumi. Valūtas un preču risks salīdzinājumā ar 2023. gadu palielinājās.

Ņemot vērā šo aktīvu nozīmi politikā, ECB necenšas ierobežot attiecīgo valūtas un preču risku. Tā vietā šos riskus mazina, veidojot pārvērtēšanas kontus un diversificējot turējumus dažādās valūtās un zeltā.

ECB ārējās rezerves un euro denominētais pašu kapitāls galvenokārt tiek ieguldīti fiksētā ienākuma vērtspapīros un pakļauti tirgus vērtības procentu likmju riskam, ņemot vērā, ka tie atspoguļoti tirgus cenās. ECB ārējās rezerves galvenokārt tiek ieguldītas aktīvos ar samērā īsu dzēšanas termiņu (sk. 1.3.1. iedaļas "Bilance" 7. att.), bet pašu kapitāla portfeļa aktīvu dzēšanas termiņš parasti ir ilgāks (sk. 1.3.1 iedaļas "Bilance" 9. att.). Šo portfeļu procentu likmju risks, ko nosaka saskaņā ar grāmatvedības metodi, salīdzinājumā ar 2023. gadu palielinājās, atspoguļojot tirgus apstākļu pārmaiņas.

ECB tirgus vērtības procentu likmju risks tiek mazināts, izmantojot aktīvu izvietojuma politiku un pārvērtēšanas kontus.

ECB pakļauta arī procentu likmju riskam, ko rada par aktīviem saņemtās procentu likmes un par saistībām maksātās procentu likmes neatbilstība, kas ietekmē tās tīros procentu ienākumus. Šis risks nav tieši saistīts ar kādu konkrētu portfeli, bet gan attiecas uz ECB bilances struktūru kopumā un īpaši uz aktīvu un saistību termiņu un ienesīguma neatbilstību. Procentu likmju risks 2024. gadā samazinājās, atspoguļojot ECB saistību kritumu pēc vērtspapīru turējumu apjoma samazināšanas AIP un PĀAIP ietvaros. Papildus vērtējumam, ko saskaņā ar grāmatvedības metodi veic attiecībā uz ES ar 99 % ticamības līmeni viena gada perspektīvā, šo risku monitorē, izmantojot ECB pelnītspējas iespēju aplēses vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Šāda veida risks tiek pārvaldīts, izmantojot aktīvu izvietojuma politiku, un to vēl vairāk mazina bezatlīdzības saistību esamība ECB bilancē.

Neraugoties uz to, procentu likmju risks turpināja īstenoties 2024. gadā, radot turpmākus zaudējumus. Šos zaudējumus galvenokārt noteica tas, ka ECB saistības pārsniedza procentu ienākumus no aktīviem. Liela daļa vidēja termiņa un ilgtermiņa aktīvu ar fiksētas procentu likmes kuponiem tika iegādāti tad, kad procentu likmes bija ļoti zemas vai pat nulle. Tos joprojām galvenokārt finansēja no īstermiņa saistībām, par kurām līdz 2024. gada beigām atlīdzība tiek maksāta atbilstoši GRO procentu likmei. Lai gan tiek gaidīts, ka ECB atsāks gūt peļņu, nevar izslēgt papildu zaudējumu iespējamību turpmākajos gados. Šādā gadījumā gaidāms, ka zaudējumu apmērs būs mazāks nekā 2023. un 2024. gadā.

ECB risku pārvaldības sistēmā pakāpeniski tiek iekļauti ar klimata pārmaiņām saistītie riski. Eurosistēma 2022. gadā veica pirmo Eurosistēmas bilances klimata stresa testu, kas ļāva iegūt provizorisku aplēsi par šā riska ietekmi uz ECB bilanci.^[26] 2024. gadā tika veikts vēl viens klimata stresa tests un nākamajos gados tiks regulāri turpināti klimata stresa testi.^[27]

1.4.2. Darbības risks

Valde ir atbildīga par ECB darbības riska pārvaldības politiku un regulējumu un apstiprina to.^[28] Valdi tās pārraudzības funkcijas īstenošanā saistībā ar darbības riska pārvaldību atbalsta Darbības riska komiteja. Darbības riska komiteja ir ECB pārvaldības struktūras un vadības procesu neatņemama sastāvdaļa.^[29]

ECB darbības riska pārvaldības regulējuma galvenais mērķis ir palīdzēt nodrošināt ECB misijas un uzdevumu īstenošanu un aizsargāt tās reputāciju un aktīvus no zaudējumiem, ļaunprātīgas izmantošanas un kaitējumiem. Darbības riska pārvaldības regulējumā katra darbības joma ir atbildīga par tās darbības risku un incidentu apzināšanu, novērtēšanu, novēršanu, atspoguļošanu pārskatos, monitoringu un kontroli. Šajā kontekstā norādījumus attiecībā uz riska novēršanas stratēģijām un riska akceptēšanas procedūrām sniedz ECB pieļaujamā riska līmeņa politika. Tā piesaistīta piecreiz piecu punktu riska matricai, pamatojoties uz ietekmes un ticamības gradācijas skalām, kurās izmantoti kvantitatīvi un kvalitatīvi kritēriji.

Vide, kurā darbojas ECB, pakļauta arvien sarežģītākiem un savstarpēji saistītiem apdraudējumiem, un ECB ikdienas darbs saistīts ar daudz un dažādiem darbības riskiem. Galvenās jomas, kas ECB rada bažas, ietver plašu nefinanšu risku spektru saistībā ar cilvēkiem, sistēmām, procesiem un ārējiem notikumiem. Tāpēc ECB ieviesusi procesus, kas veicina nepārtrauktu un efektīvu darbības risku pārvaldību un ar riskiem saistītās informācijas integrēšanu lēmumu pieņemšanas procesā. Turklāt ECB joprojām pievērš uzmanību savas noturības uzlabošanai, raugoties uz riskiem un iespējām no plašāka visaptveroša skatpunkta un ņemot vērā arī ilgtspējības aspektus. Ieviestas reaģēšanas struktūras un rīcības plāni ārkārtas situācijām, lai nodrošinātu kritiski svarīgu darbības funkciju nepārtrauktību jebkādu traucējumu vai krīžu gadījumā.

1.4.3. Rīcības risks

ECB izveidots īpašs Atbilstības un pārvaldības birojs, kas ir būtiska risku pārvaldības kontroles funkcija, lai stiprinātu ECB pārvaldības sistēmu, kas ļauj mazināt rīcības risku.^[30] Tā uzdevums ir palīdzēt Valdei aizsargāt ECB integritāti un reputāciju, veicināt uzvedības ētikas standartus un stiprināt ECB pārskatatbildību un pārredzamību. Neatkarīga Ētikas komiteja augsta līmeņa ECB amatpersonām sniedz konsultācijas un skaidrojumus integritātes un ētikas jautājumos un atbalsta Padomi, lai nodrošinātu atbilstīgu un konsekventu risku pārvaldību vadības līmenī. Eurosistēmas un Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) līmenī Ētikas un atbilstības komiteja strādā, lai panāktu NCB un nacionālo kompetento iestāžu (NKI) ētiskas rīcības regulējuma saskaņotu īstenošanu.

2024. gadā ECB un septiņas citas ES institūcijas^[31] vienojās par ES ētikas struktūras izveidi, lai uzlabotu ētiku, integritāti un saistītos pārredzamības un pārskatatbildības standartus lēmumu pieņemšanā Eiropā. Nolīgumu parakstīja 2024. gada 15. maijā, un tas stājās spēkā 2024. gada 6. jūnijā.^[32] Jaunās ES ētikas struktūras galvenais uzdevums ir izstrādāt augsta līmeņa amatpersonu vienotus obligātos ētikas standartus. ECB šie standarti attiecas uz Valdes locekļiem, Padomi un Uzraudzības valdi. Gaidāms, ka vienotu standartu piemērošana nākotnē labvēlīgi ietekmēs ētisku rīcību, tostarp saistītos riskus.

2. ECB finanšu pārskati

2.1. Bilance 2024. gada 31. decembrī

2.2. Peļņas un zaudējumu aprēķins 2024. gada 31. decembrī

Frankfurtē pie Mainas 2025. gada 11. februārī
Eiropas Centrālā banka

Kristīne Lagarda (Christine Lagarde)
prezidente

2.3. Grāmatvedības politika

Finanšu pārskatu forma un sniegšana

ECB finanšu pārskati sagatavoti saskaņā ar šādu grāmatvedības politiku^[33], kas, pēc ECB Padomes domām, sniedz patiesu informāciju par finanšu pārskatiem, vienlaikus atspoguļojot centrālās bankas darbību raksturu.

Grāmatvedības principi

Ievēroti šādi grāmatvedības principi: ekonomiskā būtība un pārredzamība, piesardzība, notikumu pēc bilances datuma atzīšana, būtiskums, darbības turpināšanas pieņēmums, uzkrāšanas princips, konsekvence un salīdzināmība.

Aktīvu un saistību atzīšana

Aktīvu vai saistības atzīst bilancē tikai tad, ja ir ticams, ka jebkurš saistītais nākotnes saimnieciskais labums plūdīs uz ECB vai no tās, visi ar to saistītie riski un atlīdzība būtībā ir nodoti ECB un aktīva izmaksas vai vērtību vai saistību apjomu var ticami novērtēt.

Uzskaites pamats

Šie pārskati sagatavoti saskaņā ar sākotnējo izmaksu principu, kas pielāgots tam, lai iekļautu tirgojamo vērtspapīru (izņemot pašlaik monetārās politikas mērķiem turētos parāda vērtspapīrus), zelta un visu pārējo ārvalstu valūtās denominēto bilances un ārpusbilances aktīvu un saistību novērtējumu tirgus vērtībā.

Darījumi ar finanšu aktīviem un saistībām pārskatos atspoguļoti, ievērojot datumu, kad veikts norēķins.

Darījumus ar ārvalstu valūtā denominētiem finanšu instrumentiem, izņemot tagadnes darījumus ar vērtspapīriem, grāmato ārpusbilances kontos darījuma datumā. Norēķinu datumā ārpusbilances grāmatojumus reversē un darījumus uzrāda bilancē. Ārvalstu valūtas pirkšana un pārdošana ietekmē ārvalstu valūtas tīro pozīciju darījuma datumā. Pārdošanas realizētie guvumi vai zaudējumi arī tiek aprēķināti šajā datumā. Uzkrātos procentus, prēmijas un diskonta summas, kas saistītas ar ārvalstu valūtā denominētiem finanšu instrumentiem, aprēķina un grāmato katru dienu. Šie uzkrājumi arī katru dienu ietekmē ārvalstu valūtas pozīciju.

Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā

Aktīvi un saistības, kas denominēti ārvalstu valūtā, izteikti euro saskaņā ar valūtas kursu bilances datumā. Ienākumi un izdevumi izteikti saskaņā ar valūtas kursu uzskaites dienā. Aktīvu un saistību ārvalstu valūtā pārvērtēšanu veic katrai valūtai atsevišķi, iekļaujot gan bilances, gan ārpusbilances instrumentus.

Ārvalstu valūtā denominēto aktīvu un saistību pārvērtēšanu, pamatojoties uz tirgus cenām, veic atsevišķi no pārvērtēšanas saskaņā ar valūtas kursu.

Zeltu novērtē, pamatojoties uz tā tirgus cenu bilances datumā. Zeltam netiek veikta atšķirīga pārvērtēšana, pamatojoties uz cenu un valūtas kursu. Tā vietā uzrāda vienu zelta vērtību, pamatojoties uz zelta cenu euro par vienu Trojas unci, ko gadam, kas noslēdzās 2024. gada 31. decembrī, aprēķināja saskaņā ar euro kursu attiecībā pret ASV dolāru 2024. gada 31. decembrī.

Speciālās aizņēmuma tiesības (SDR) definē kā valūtu grozu, un to vērtību nosaka kā piecu galveno valūtu (ASV dolāra, euro, Ķīnas renminbi, Japānas jenas un Lielbritānijas sterliņu mārciņas) kursu svērto summu. ECB SDR turējumus pārrēķināja euro, izmantojot euro kursu attiecībā pret SDR 2024. gada 31. decembrī.

Vērtspapīri

Monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri
Pašlaik monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri tiek uzskaitīti saskaņā ar amortizētajām izmaksām (ņemot vērā vērtības samazināšanos).

Pārējie vērtspapīri
Tirgojamos vērtspapīrus (izņemot pašlaik monetārās politikas mērķiem turētos vērtspapīrus) un līdzīgus aktīvus novērtē, pamatojoties uz vidējo tirgus cenu vai attiecīgajām ienesīguma līknēm bilances datumā. Katru vērtspapīru novērtē atsevišķi. Ar vērtspapīriem saistītos iespēju līgumus atsevišķi nevērtē. Gadam, kas noslēdzās 2024. gada 31. decembrī, izmantotas vidējās tirgus cenas 2024. gada 30. decembrī.

Tirgojami ieguldījumu fondi tiek pārvērtēti neto izteiksmē fonda līmenī, izmantojot to neto aktīvu vērtību. Netiek piemērots savstarpējs ieskaits starp nerealizētajiem guvumiem un zaudējumiem dažādos ieguldījumu fondos.

Nelikvīdās kapitāla daļas un citus kapitāla instrumentus, kas tiek turēti kā pastāvīgie ieguldījumi, novērtē atbilstoši izmaksām, ņemot vērā vērtības samazināšanos.

Ienākumu atzīšana

Ienākumus un izdevumus atzīst periodā, kurā tie gūti vai radušies.^[34] Ārvalstu valūtas, zelta un vērtspapīru pārdošanas realizētos guvumus un zaudējumus uzrāda peļņas un zaudējumu aprēķinā. Šādus realizētos guvumus un zaudējumus aprēķina atbilstoši attiecīgā aktīva vidējām izmaksām.

Nerealizētos guvumus neatzīst kā ienākumus un pārved tieši uz pārvērtēšanas kontu.

Nerealizētos zaudējumus uzrāda peļņas un zaudējumu aprēķinā, ja tie gada beigās pārsniedz atbilstošajā pārvērtēšanas kontā uzkrātos iepriekšējos pārvērtēšanas guvumus. Šādus kāda vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai zelta nerealizētos zaudējumus neieskaita ar cita vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai zelta nerealizētajiem guvumiem. Ja peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādīti kāda posteņa nerealizētie zaudējumi, šā posteņa vidējās izmaksas samazina līdz valūtas kursam vai tirgus cenai gada beigās.

Vērtības samazināšanās zaudējumus uzrāda peļņas un zaudējumu aprēķinā un nākamajos gados tie netiek reversēti, izņemot, ja vērtība atkal pieaug un šis pieaugums ir attiecināms uz novērojamu notikumu, kas norisinājies pēc tam, kad pirmo reizi uzrādīta vērtības samazināšanās.

Vērtspapīru prēmijas vai diskonta summas tiek amortizētas šo vērtspapīru atlikušajā līguma termiņā.

Reversie darījumi

Reversie darījumi ir operācijas, kurās ECB pērk vai pārdod aktīvus saskaņā ar repo līgumu vai veic kredītoperācijas pret nodrošinājumu.

Repo darījumos vērtspapīri tiek pārdoti par naudu, vienlaikus slēdzot līgumu par to atpirkšanu no darījuma partnera par noteiktu cenu konkrētā nākotnes datumā. Repo darījumi uzskaitīti kā nodrošināti noguldījumi bilances saistību pusē. Vērtspapīri, kas pārdoti šāda līguma ietvaros, paliek ECB bilancē.

Reversajos repo darījumos vērtspapīri tiek pirkti par naudu, vienlaikus slēdzot līgumu par to atpārdošanu darījuma partnerim par noteiktu cenu konkrētā nākotnes datumā. Reversie repo darījumi uzrādīti kā nodrošināti aizdevumi bilances aktīvu pusē, bet netiek iekļauti ECB vērtspapīru turējumā.

Reversos darījumus (t. sk. vērtspapīru aizdevuma darījumus), kurus veic specializētas iestādes piedāvātas programmas ietvaros, uzrāda bilancē tikai tad, ja tiek sniegts naudas līdzekļu nodrošinājums, kas netiek ieguldīts.

Ārpusbilances instrumenti

Valūtas instrumenti, t. i., biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi, valūtas mijmaiņas darījumu nākotnes puse un citi valūtas instrumenti, kas ietver vienas valūtas apmaiņu pret citu kādā nākotnes datumā, ārvalstu valūtas maiņas guvumu un zaudējumu aprēķināšanai iekļauti tīrajā ārvalstu valūtas pozīcijā.

Katru procentu likmju instrumentu pārvērtē atsevišķi. Atklāto biržā tirgoto procentu likmju nākotnes darījumu līgumu mainīgās rezerves dienas pārmaiņas uzrādītas peļņas un zaudējumu aprēķinā.

ECB veiktās biržā netirgoto nākotnes darījumu ar vērtspapīriem vērtēšanas pamatā ir vispārpieņemtas vērtēšanas metodes, izmantojot novērojamās tirgus cenas un procentu likmes, kā arī diskonta faktorus no norēķina datumiem līdz novērtējuma datumam.

Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi, ieskaitot nemateriālos aktīvus, bet izņemot zemi un mākslas darbus, tiek novērtēti atbilstoši izmaksām, atņemot nolietojumu. Zeme un mākslas darbi tiek novērtēti atbilstoši izmaksām. ECB galvenā ēka tiek novērtēta atbilstoši izmaksām, atņemot nolietojumu un ņemot vērā vērtības samazināšanos. Lai uzrādītu ECB galvenās ēkas nolietojumu, izmaksas tiek attiecinātas uz atbilstošajām aktīvu sastāvdaļām, kuru nolietojums tiek aprēķināts saskaņā ar to novērtēto lietderīgās izmantošanas laiku. Nolietojumu aprēķina saskaņā ar lineāro metodi gaidāmajā pamatlīdzekļa lietderīgās izmantošanas laikā, sākot ar ceturksni, pēc kura pamatlīdzeklis kļuvis pieejams izmantošanai. Galveno pamatlīdzekļu grupu gaidāmie lietderīgās izmantošanas laiki ir šādi.

Nolietojuma periods kapitalizētajiem remonta izdevumiem, kas saistīti ar ECB pašreizējām īrētajām telpām, koriģēts, ņemot vērā visus notikumus, kas ietekmē attiecīgā pamatlīdzekļa gaidāmo lietderīgās izmantošanas laiku.

ECB veic gadskārtēju galvenās ēkas un ar biroju ēkām saistīto lietošanas tiesību aktīvu (sk. tālāk "Noma") vērtības samazināšanās testu. Ja tiek atklāts vērtības samazināšanās rādītājs un tiek novērtēts, ka aktīva vērtība varētu būt samazinājusies, tiek aplēsta atgūstamā vērtība. Ja atgūstamā vērtība ir mazāka par tīro uzskaites vērtību, peļņas un zaudējumu aprēķinā tiek uzrādīti vērtības samazināšanās zaudējumi.

Pamatlīdzekļus, kuru cena ir mazāka par 10 000 euro, noraksta iegādes gadā.

Pamatlīdzekļus, kuri atbilst kapitalizācijas kritērijiem, bet vēl ir būvniecības vai sagatavošanas stadijā, uzrāda postenī "Pamatlīdzekļi būvniecības stadijā". Pēc šo aktīvu lietošanas uzsākšanas ar tiem saistītās izmaksas tiek pārvestas uz attiecīgo pamatlīdzekļu kategoriju.

Noma

ECB darbojas gan kā nomnieks, gan kā apakšiznomātājs.

ECB kā nomnieks
Visu to nomas līgumu gadījumā, kuros ECB ir nomnieks un kuri aptver materiālos aktīvus, attiecīgais lietošanas tiesību aktīvs un nomas saistības tiek atzīti bilancē nomas sākuma datumā, t. i., tad, kad aktīvs ir pieejams lietošanai, un uzrādīti atbilstošajā pamatlīdzekļu kategorijā – attiecīgi "Materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi" un "Dažādi" (saistības). Tādu nomas līgumu gadījumā, kuri atbilst kapitalizācijas kritērijiem, bet ar kuriem saistītais aktīvs vēl ir būvniecības vai sagatavošanas stadijā, pirms nomas sākuma datuma radušos izdevumus uzrāda postenī "Pamatlīdzekļi būvniecības stadijā".

Lietošanas tiesību aktīvi tiek novērtēti atbilstoši izmaksām, atņemot nolietojumu. Turklāt attiecībā uz lietošanas tiesību aktīviem, kuri saistīti ar biroju ēkām, ņem vērā vērtības samazināšanos (sīkāku informāciju par gadskārtējo vērtības samazināšanās testu sk. iepriekš "Pamatlīdzekļi"). Nolietojumu aprēķina saskaņā ar lineāro metodi no nomas sākuma datuma līdz lietošanas tiesību aktīva lietderīgās lietošanas laika beigām vai līdz nomas termiņa beigām atkarībā no tā, kurš datums ir agrāk.

Nomas saistības sākotnēji novērtē nākotnes nomas maksājumu tagadnes vērtībā (ietver tikai nomas sastāvdaļas), piemērojot ECB salīdzināmo aizņēmuma procentu likmi. Pēc tam nomas saistības vērtē saskaņā ar amortizētajām izmaksām, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Saistītie procentu izdevumi ietverti peļņas un zaudējumu aprēķina postenī "Pārējie procentu izdevumi". Ja nākotnes nomas maksājumi mainās indeksa pārmaiņu vai esošā līguma pārvērtēšanas dēļ, nomas saistības tiek pārvērtētas. Jebkuras pārvērtēšanas rezultātā attiecīgi tiek koriģēta lietošanas tiesību aktīva uzskaites vērtība.

Īstermiņa noma uz laiku līdz 12 mēnešiem vai mazāk un tādu mazvērtīgu aktīvu noma, kuru vērtība ir mazāka par 10 000 euro (atbilstoši robežvērtībai, kas izmantota pamatlīdzekļu noteikšanai), tiek ietverta peļņas un zaudējumu aprēķinā kā izdevumi.

ECB kā apakšiznomātājs
Visu nomas līgumu gadījumā, kuros ECB ir apakšiznomātājs, ECB piešķir trešajām personām tiesības izmantot pamatā esošo aktīvu (vai daļu no šā aktīva), nomas līgumam starp sākotnējo iznomātāju un ECB (galvenajai nomai) paliekot spēkā. Apakšnomu klasificē kā finanšu vai operatīvo nomu^[35], atsaucoties uz lietošanas tiesību aktīvu, kas izriet no galvenās nomas, nevis atsaucoties uz pamatā esošo aktīvu.

Apakšnomas līgumus, kuros ECB ir apakšiznomātājs, klasificē kā finanšu nomu, un ECB pārtrauc atzīt lietošanas tiesību aktīvu (vai daļu no šā aktīva), kas saistīts ar galveno nomu un tiek nodots apakšnomniekam, postenī "Materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi" un atzīst finanšu nomas debitoru parādu postenī "Dažādi" (aktīvi). Apakšnoma neietekmē nomas saistības, kas saistītas ar galveno nomu.

Nomas sākuma datumā apakšnomas debitoru parādu novērtē kā ECB pienākošos nākotnes nomas maksājumu pašreizējo vērtību, ko diskontē, izmantojot galvenās nomas diskonta likmi. Pēc tam apakšnomas debitoru parādu novērtē saskaņā ar amortizētajām izmaksām, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Saistītie procentu ienākumi ietverti peļņas un zaudējumu aprēķina postenī "Pārējie procentu ienākumi".

ECB pēcnodarbinātības pabalsti un citi ilgtermiņa pabalsti

ECB nodrošina noteikto pabalstu plānus saviem darbiniekiem, Valdes locekļiem un ECB nodarbinātajiem Uzraudzības valdes locekļiem.

Darbinieku pensiju plānu finansē, izmantojot aktīvus, kas tiek turēti darbinieku ilgtermiņa pabalstu fondā. ECB un darbinieku veiktās obligātās iemaksas tiek atspoguļotas plāna noteikto pabalstu pīlārā. Darbinieki var brīvprātīgi veikt papildu iemaksas noteikto iemaksu pīlārā, ko var izmantot, lai nodrošinātu papildu pabalstus.^[36] Šos papildu pabalstus nosaka brīvprātīgo iemaksu apjoms un veikto iemaksu ieguldījumu ienākumi.

Pastāv ar fondiem nesaistītas vienošanās par Valdes locekļu un ECB nodarbināto Uzraudzības valdes locekļu pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem ilgtermiņa pabalstiem. Pastāv arī ar fondiem nesaistītas vienošanās par darbinieku pēcnodarbinātības pabalstiem, kas nav pensijas, un citiem ilgtermiņa pabalstiem.

Neto noteikto pabalstu saistības
Saistības, kuras bilances postenī "Dažādi" (saistības) atzītas attiecībā uz noteikto pabalstu plāniem, t. sk. citiem ilgtermiņa pabalstiem, veido noteikto pabalstu pienākuma vērtība bilances datumā, no kuras atņemta attiecīgā pienākuma finansēšanai izmantoto plāna aktīvu patiesā vērtība.

Noteikto pabalstu pienākumu katru gadu aprēķina neatkarīgi aktuāri, izmantojot plānotās vienības kredītmetodi. Noteikto pabalstu pienākuma pašreizējo vērtību aprēķina, diskontējot aplēsto nākotnes naudas plūsmu, izmantojot procentu likmi, ko nosaka pēc euro denominētu augstas kvalitātes uzņēmumu obligāciju, kuru dzēšanas termiņš ir līdzīgs attiecīgā pienākuma termiņam, tirgus ienesīguma bilances datumā.

Aktuārie guvumi un zaudējumi var rasties uz pieredzi pamatoto korekciju rezultātā (kur faktiskie rezultāti atšķiras no iepriekšējiem aktuārajiem pieņēmumiem) un no aktuāro pieņēmumu pārmaiņām.

Neto noteikto pabalstu izmaksas
Neto noteikto pabalstu izmaksas sadala komponentos, kas uzrādīti peļņas un zaudējumu aprēķinā, un pārrēķinātajos atlikumos saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem, kas uzrādīti bilances postenī "Pārvērtēšanas konti".

Peļņas un zaudējumu aprēķinā iekļautā neto summa ietver:

1. kārtējās apkalpošanas izmaksas noteiktajiem pabalstiem, kas uzkrājas gada laikā;
2. iepriekšējās apkalpošanas izmaksas, ja tādas ir, noteiktajiem pabalstiem plāna grozījumu rezultātā;
3. tīros procentus no neto noteikto pabalstu pienākuma pēc diskonta likmes;
4. pārrēķinātos atlikumus saistībā ar citiem ilgtermiņa pabalstiem (pilnībā).

Postenī "Pārvērtēšanas konti" norādītā tīrā summa ietver:

1. aktuāros guvumus un zaudējumus saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem;
2. faktisko peļņu no plāna aktīviem, izņemot summas, kas ietvertas tīrajos procentos no neto noteikto pabalstu saistībām.

Lai noteiktu atbilstošās saistības, kas jāuzrāda finanšu pārskatos, šos atlikumus katru gadu vērtē neatkarīgi aktuāri.

ECBS iekšējie atlikumi/Eurosistēmas iekšējie atlikumi

ECBS iekšējie atlikumi veidojas galvenokārt saistībā ar Eiropas Savienībā (ES) veiktajiem pārrobežu maksājumiem, par kuriem norēķini tiek veikti euro, izmantojot centrālās bankas naudas līdzekļus. Šos darījumus lielākoties iniciē privātā sektora pārstāvji (piemēram, kredītiestādes, sabiedrības un privātpersonas). Norēķini par šiem darījumiem tiek veikti TARGET (Trans-European Automated Real-time Gross settlement Express Transfer system), un to rezultātā veidojas divpusēji atlikumi ES valstu centrālo banku TARGET kontos. Šos kontus ietekmē arī ECB un nacionālo centrālo banku (NCB) veiktie maksājumi. Visi norēķini tiek automātiski apkopoti un koriģēti, iekļaujot tos vienā katras NCB pozīcijā attiecībā pret ECB. ECB uzskaitē šīs pozīcijas atspoguļo katras NCB neto prasības vai saistības pret pārējo Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS). TARGET kontu pārmaiņas katru dienu tiek atspoguļotas ECB un NCB grāmatvedības uzskaites dokumentos.

Eurosistēmas iekšējie atlikumi, kas ir eurozonas valstu NCB atlikumi attiecībā pret ECB saistībā ar TARGET, uzrādīti ECB bilancē kā viena neto aktīvu vai saistību pozīcija postenī "Prasības par TARGET sistēmas norēķiniem (neto)" vai postenī "Saistības par TARGET sistēmas norēķiniem (neto)". ECBS iekšējie atlikumi, kas ir ārpus eurozonas esošo valstu NCB atlikumi attiecībā pret ECB saistībā ar to dalību TARGET^[37], atspoguļoti postenī "Saistības euro pret ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem".

Eurosistēmas iekšējie atlikumi, kas saistīti ar euro banknošu sadali Eurosistēmā, uzrādīti kā viens neto aktīvs postenī "Prasības saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā" (sk. tālāk "Banknotes apgrozībā").

Eurosistēmas iekšējie atlikumi, kas radušies, NCB, kuras pievienojas Eurosistēmai, nododot ārējo rezervju aktīvus ECB, denominēti euro un uzrādīti postenī "Saistības par nodotajām ārējām rezervēm".

Citi euro denominētie Eurosistēmas iekšējie atlikumi (piemēram, ECB starpperioda peļņas sadale NCB, ja tāda veikta), uzrādīti ECB bilancē kā viena neto aktīvu vai saistību pozīcija un atspoguļoti postenī "Pārējās prasības Eurosistēmā (neto)" vai postenī "Pārējās saistības Eurosistēmā (neto)".

Banknotes apgrozībā

ECB un eurozonas valstu NCB, kas kopā veido Eurosistēmu, emitē euro banknotes.^[38] Apgrozībā esošo euro banknošu kopējā vērtība katra mēneša pēdējā darbadienā saskaņā ar banknošu pārdales atslēgu tiek sadalīta starp Eurosistēmas centrālajām bankām.^[39]

ECB piešķirtā daļa ir 8 % no apgrozībā esošo euro banknošu kopējās vērtības, un to atspoguļo bilances pasīvu postenī "Banknotes apgrozībā". ECB daļa no kopējā apgrozībā esošo euro banknošu apjoma nodrošināta ar prasībām pret NCB. Šīs prasības, par kurām tiek maksāti procenti^[40], uzrādītas postenī "Prasības saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā" (sk. iepriekš "ECBS iekšējie atlikumi/Eurosistēmas iekšējie atlikumi"). Procentu ienākumi no šīm prasībām ietverti peļņas un zaudējumu aprēķina postenī "Procentu ienākumi".

Uzkrājums finanšu riskiem

Padome var nolemt pilnībā vai daļēji pārvest ECB ienākumus uzkrājumā finanšu riskiem. Šo posteni var izmantot tādā apjomā, kādu Padome uzskata par nepieciešamu, lai segtu zaudējumus, ko rada pakļautība finanšu riskiem. Uzkrājuma finanšu riskiem apjomu un turpmāko nepieciešamību pārskata katru gadu, pamatojoties uz ECB novērtējumu par tās pakļautību šiem riskiem un ņemot vērā dažādus faktorus, izņemot, ja 1) tā apjoms ir nulle un 2) ja nav ECB ienākumu, ko pārvest uz to.^[41]

Starpperioda peļņas sadale

ECB ienākumu no euro banknotēm apgrozībā un no 1) vērtspapīru tirgu programmas, 2) trešās nodrošināto obligāciju iegādes programmas, 3) ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru iegādes programmas, 4) valsts sektora aktīvu iegādes programmas un 5) pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas ietvaros iegādātajiem monetārās politikas mērķiem turētajiem parāda vērtspapīriem radušos ienākumu summu sadala nākamā gada janvārī starpperioda ienākumu sadales veidā, ja vien ECB Padome nav lēmusi citādi.^[42] Šādu lēmumu pieņem, ja, balstoties uz ECB Valdes pamatotu aplēsi, ECB Padome paredz, ka ECB gadā kopumā būs zaudējumi vai ka tai būs gada tīrā peļņa, kas ir mazāka par šiem ienākumiem. Padome var arī nolemt pilnībā vai daļēji pārvest šos ienākumus uzkrājumā finanšu riskiem (sk. iepriekš "Uzkrājums finanšu riskiem").

Turklāt Padome var nolemt samazināt janvārī sadalāmo ienākumu no euro banknotēm apgrozībā summu, neietverot izmaksas, kas radušās ECB saistībā ar euro banknošu emisiju un apstrādi.

Notikumi pēc bilances datuma

Aktīvu un pasīvu vērtība koriģēta, atspoguļojot notikumus laikā no gada beigu bilances datuma līdz datumam, kad Valde akceptē ECB gada finanšu pārskatu iesniegšanu Padomei apstiprināšanai, ja šādi notikumi būtiski ietekmē aktīvu un pasīvu stāvokli bilances datumā.

Svarīgi notikumi pēc bilances datuma, kas neietekmē aktīvu un pasīvu stāvokli bilances datumā, atspoguļoti skaidrojumos.

Grāmatvedības politikas pārmaiņas

ECB 2024. gadā neveica nekādas grāmatvedības politikas pārmaiņas.

Grāmatvedības aplēšu pārmaiņas

ECB 2024. gadā mainīja metodi, saskaņā ar kuru uzkrāj procentu ienākumus no fiksēta ienākuma vērtspapīriem. Šo vērtspapīru kupona procenti, prēmijas un diskonti tagad tiek atzīti saskaņā ar iekšējās peļņas normas (Internal Rate of Return; IRR) metodi. Iepriekš prēmijām un diskontiem piemēroja IRR metodi, savukārt kupona procentiem – lineāro metodi. Šī pārmaiņa ietekmē ienākumu atzīšanas laiku, bet kopējā peļņa vai zaudējumi visā fiksēta ienākuma vērtspapīru termiņa laikā netiek ietekmēti.

Pārmaiņas finanšu pārskatu sniegšanā

Eiropas Centrālās bankas 2024. gada 14. novembra Lēmumā (ES) 2024/2938 par Eiropas Centrālās bankas gada pārskatiem (ECB/2024/32) tika ieviestas pārmaiņas bilances posteņu "Gada zaudējumi" un "Uzkrātie pārnestie zaudējumi" sniegšanā. ECB 2023. gada finanšu pārskatos postenis "Gada zaudējumi" tika sniegts kā atsevišķs postenis aktīvu pusē saskaņā ar piemērojamo Eiropas Centrālās bankas 2016. gada 3. novembra Lēmumu (ES) 2016/2247 par Eiropas Centrālās bankas gada pārskatiem (ECB/2016/35), ar grozījumiem, jo šajā gadā nebija uzkrāto pārnesto zaudējumu atlikuma^[43]. ECB 2024. gada finanšu pārskatos abi posteņi – "Gada peļņa/(zaudējumi)" un "Uzkrātie pārnestie zaudējumi" – sniegti kā atsevišķi negatīvi posteņi bilances pasīvu pusē.

Turklāt Lēmumā (ES) 2024/2938 ieviestas papildu pārmaiņas bilances un peļņas un zaudējumu aprēķina struktūrā. Tās ietver šādas pārmaiņas: 1) bilances postenis "Uzkrājumi" sadalīts posteņos "Riska uzkrājumi"^[44] un "Pārējie uzkrājumi" un 2) vairs netiek sniegts peļņas un zaudējumu aprēķina posteņu "Procentu ienākumi" un "Procentu izdevumi sīkāks dalījums, bet attiecīgā informācija tiek sniegta atsevišķos finanšu pārskatu skaidrojumos.

Viens no šo pārmaiņu mērķiem ir veicināt pārredzamību un padarīt ECB finanšu pārskatus informatīvi vērtīgākus to lasītājiem.

2023. gada salīdzinošie dati attiecīgi koriģēti. Uzrādot 2023. gada zaudējumus 1266 milj. euro apmērā kā negatīvu posteni bilances pasīvu pusē, attiecīgā gada kopējie aktīvi un saistības saruka līdz 673 229 milj. euro (ECB 2023. gada finanšu pārskatos – 674 496 milj. euro).

Visbeidzot, ECB 2024. gadā mainīja veidu, kā tā sniedz procentu ienākumus (piemēram, kupona procentus) un procentu izdevumus (piemēram, prēmiju amortizāciju) par pozīcijām, kas nav saistītas ar monetārās politikas operācijām. Līdz šim procentu ienākumu un procentu izdevumu savstarpējā ieskaite peļņas un zaudējumu aprēķinā sniegtajā postenī "Neto procentu ienākumi" tika veikta atšķirīgi atkarībā no darījuma veida. ECB nolēma, ka, sākot ar 2024. gadu, procenti, kas rodas no atsevišķiem instrumentu veidiem vienā bilances postenī vai portfelī, jāsniedz neto izteiksmē postenī "Procentu ienākumi" vai "Procentu izdevumi" atkarībā no tā, vai attiecīgā instrumentu veida vai portfeļa neto summa ir pozitīva vai negatīva. Tiek uzskatīts, ka šāds atspoguļojums labāk parāda darījuma būtību, vienlaikus nodrošinot atbilstību savstarpējā ieskaita principam, ko piemēro procentu ienākumiem un izdevumiem par aktīviem un saistībām, kas saistīti ar monetārās politikas operācijām.^[45] 2023. gada salīdzināmie atlikumi koriģēti šādi.

Citi jautājumi

Saskaņā ar ECBS Statūtu 27. pantu un pamatojoties uz Padomes rekomendāciju, ES Padome sākotnēji uz pieciem gadiem – līdz 2022. finanšu gada beigām – apstiprināja Baker Tilly GmbH & Co.KG Wirtschaftsprüfungsgesellschaft, Düsseldorf (Vācijas Federatīvā Republika) par ECB ārējiem revidentiem. Pamatojoties uz Padomes rekomendāciju, ES Padome 2023. gadā apstiprināja šā perioda pagarinājumu vēl par diviem gadiem – līdz 2024. finanšu gada beigām.

2.4. Bilances skaidrojumi

1. skaidrojums. Zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi

Šis postenis ietver ECB zelta turējumus.

ECB zelta turējumu vērtības euro ekvivalents palielinājās sakarā ar zelta tirgus cenas kāpumu euro izteiksmē (sk. "Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika" un 15. skaidrojumu "Pārvērtēšanas konti").

2. skaidrojums. Prasības ārvalstu valūtā pret ārpus eurozonas esošo valstu un eurozonas valstu rezidentiem

2.1. skaidrojums. SVF debitoru parādi

Šis postenis atspoguļo SDR ECB turējumā; to apmērs 2024. gada 31. decembrī bija 2227 milj. euro (2023. gadā – 2083 milj. euro). Šie turējumi veidojas sakarā ar divvirzienu brīvprātīgu tirdzniecības vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par SDR pirkšanu un pārdošanu, saskaņā ar kuru SVF ir pilnvarots ECB vārdā organizēt SDR pirkšanu vai pārdošanu par euro minimālā un maksimālā turējumu līmeņa robežās. Grāmatvedības vajadzībām SDR uzskata par ārvalstu valūtu (sk. "Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika"). ECB SDR turējumi 2024. gadā pieauga sakarā ar gada laikā gūtajiem procentu ienākumiem. Turklāt SDR vērtības kāpums attiecībā pret euro 2024. gadā veicināja šo turējumu vērtības euro ekvivalenta pieaugumu.

2.2. skaidrojums. Atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie aizdevumi un citi ārējie aktīvi un prasības ārvalstu valūtā pret eurozonas valstu rezidentiem

Šos divus posteņus veido atlikumi bankās, aizdevumi ārvalstu valūtās un ieguldījumi ASV dolāros, Japānas jenās un Ķīnas renminbi denominētos vērtspapīros.

Šo posteņu kopējās vērtības pieaugums 2024. gadā skaidrojams galvenokārt ar ASV dolāra kursa palielināšanos attiecībā pret euro un gada laikā gūto ienākumu (pamatā no ASV dolāru portfeļa) atkārtotu ieguldīšanu.

ECB bija šādi neto ārvalstu valūtu turējumi^[46].

2024. gadā netika veiktas ārvalstu valūtas intervences.

3. skaidrojums. Pārējās prasības euro pret eurozonas valstu kredītiestādēm

2024. gada 31. decembrī šo posteni veidoja pieprasījuma noguldījumu konti eurozonas valstu rezidentu turējumā 2 milj. euro apmērā (2023. gadā – 17 milj. euro).

4. skaidrojums. Eurozonas valstu rezidentu vērtspapīri euro

4.1. skaidrojums. Monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri

2024. gada 31. decembrī šo posteni veidoja parāda vērtspapīri, ko ECB iegādājusies vērtspapīru tirgu programmas (VTP), trešās nodrošināto obligāciju iegādes programmas (NOIP3), ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru iegādes programmas (ABSIP), valsts sektora aktīvu iegādes programmas (VSAIP) un pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros.

2024. gadā aktīvu iegādes programmas (AIP)^[47] portfelis turpināja sarukt, jo Eurosistēma kopš 2023. gada jūlija vairs atkārtoti neiegulda dzēšanas termiņu sasniegušo vērtspapīru pamatsummas maksājumus.^[48]

Kas attiecas uz PĀAIP^[49], saskaņā ar Padomes 2023. gada decembra lēmumu^[50] Eurosistēma 2024. gada 1. pusgadā turpināja atkārtoti pilnībā ieguldīt dzēšanas termiņu sasniegušo vērtspapīru pamatsummas maksājumus. 2. pusgadā PĀAIP portfelis saruka vidēji par 7.5 mljrd. euro mēnesī, jo Eurosistēma vairs pilnībā atkārtoti neieguldīja dzēšanas termiņu sasniegušo vērtspapīru pamatsummas maksājumus. 2024. gada beigās atkārtota ieguldīšana PĀAIP ietvaros tika pārtraukta.

Parāda vērtspapīrus, ko ECB iegādājās šo programmu ietvaros, uzskaita saskaņā ar amortizētajām izmaksām, ņemot vērā vērtības samazināšanos (sk. "Vērtspapīri" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika").

ECB turēto parāda vērtspapīru amortizētās izmaksas, kā arī to tirgus vērtība^[51] (kas nav ietverta bilancē vai peļņas un zaudējumu aprēķinā un tiek sniegta vienīgi salīdzinājumam) bija šāda.

ECB turēto parāda vērtspapīru amortizēto izmaksu pārmaiņas gada laikā bija šādas.

Padome regulāri novērtē ar šo programmu ietvaros turētajiem vērtspapīriem saistītos finanšu riskus.

Šajā kontekstā, izmantojot gada beigu datus, tiek veikti gadskārtējie vērtības samazināšanās testi, kurus apstiprina Padome. Šajos testos vērtības samazināšanās rādītāji tiek novērtēti katrai programmai atsevišķi. Gadījumos, kad novēroti vērtības samazināšanās rādītāji, tiek veikta papildu analīze, lai apstiprinātu, ka vērtības samazināšanās nav ietekmējusi pamatā esošo vērtspapīru naudas plūsmas. Pamatojoties uz šajā gadā veikto vērtības samazināšanās testu rezultātiem, 2024. gadā ECB nav atzinusi zaudējumus no tās monetārās politikas portfeļos turētajiem parāda vērtspapīriem.

Eurosistēmas turēto vērtspapīru amortizētās izmaksas^[52] bija šādas.

5. skaidrojums. Eurosistēmas iekšējās prasības

5.1. skaidrojums. Prasības saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā

Šo posteni veido ECB prasības pret eurozonas valstu NCB saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā (sk. "Banknotes apgrozībā" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika"). 2024. gada 31. decembrī kopējais apmērs bija 127 067 milj. euro (2023. gadā – 125 378 milj. euro). Atlīdzība par šīm prasībām 2024. gadā tika aprēķināta katru dienu saskaņā ar pēdējo pieejamo Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju izsolēs izmantoto procentu likmi (sk. 24.2. skaidrojumu "Procentu ienākumi no prasībām saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā" un 34. skaidrojumu "Atlīdzībai par Eurosistēmas iekšējiem atlikumiem izmantotās procentu likmes pārmaiņas").

6. skaidrojums. Pārējie aktīvi

6.1. skaidrojums. Materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi

Šis postenis ietver šādus komponentus.

Gada beigās tika veikts ECB galvenās ēkas un biroju ēku ar lietošanas tiesībām vērtības samazināšanās tests, un zaudējumi no vērtības samazināšanās netika konstatēti.

6.2. skaidrojums. Pārējie finanšu aktīvi

Šo posteni galvenokārt veido ECB pašu kapitāla portfelis, kas lielākoties ietver ECB apmaksātā kapitāla, kā arī vispārējo rezervju fondā un uzkrājumā finanšu riskiem atlikto summu ieguldījumus. Tas ietver arī 3211 Starptautisko norēķinu bankas (SNB) akciju atbilstoši to iegādes izmaksām (42 milj. euro) un citus pieprasījuma noguldījumu kontus euro.

Šo posteni veido šādi komponenti.

Šā posteņa neto pieaugums 2024. gadā galvenokārt skaidrojams ar ECB pašu kapitāla portfeļa procentu ienākumu atkārtotu ieguldīšanu.

6.3. skaidrojums. Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas starpība

Šo posteni veido 2024. gada 31. decembrī nepabeigto mijmaiņas un biržā netirgoto valūtas maiņas nākotnes darījumu ārvalstu valūtā pārvērtēšanas pārmaiņas (sk. 21. skaidrojumu "Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi"). Pārvērtēšanas pārmaiņu apmērs bija 681 milj. euro (2023. gadā – 552 milj. euro). Tās radušās sakarā ar šādu darījumu izteikšanu to euro ekvivalentā atbilstoši valūtas kursam bilances datumā salīdzinājumā ar to vērtību euro, kādā šie darījumi izteikti atbilstoši attiecīgās ārvalstu valūtas vidējai cenai šajā datumā (sk. "Ārpusbilances instrumenti" un "Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika").

6.4. skaidrojums. Uzkrājumi un nākamo periodu izdevumi

Šis postenis ietver šādus komponentus.

2024. gada 31. decembrī šis postenis ietvēra uzkrātos procentus no TARGET atlikumiem, kas saņemami no eurozonas valstu NCB par 2024. gada decembri (sk. 12.2. skaidrojumu "Saistības par TARGET sistēmas norēķiniem (neto)"), un uzkrātos procentus, kas saņemami no eurozonas valstu NCB par 2024. gada pēdējo ceturksni par ECB prasībām saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā (sk. 5.1. skaidrojumu "Prasības saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā"). Šīs summas tika samaksātas 2025. gada janvārī.

Tajā ietverti arī uzkrātie kuponu procenti no vērtspapīriem, t. sk. iegādes brīdī samaksāto procentu atlikums (sk. 2.2. skaidrojumu "Atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie aizdevumi un citi ārējie aktīvi un prasības ārvalstu valūtā pret eurozonas valstu rezidentiem", 4. skaidrojumu "Eurozonas valstu rezidentu vērtspapīri euro" un 6.2. skaidrojumu "Pārējie finanšu aktīvi").

Ar uzraudzības uzdevumiem saistītie uzkrātie ienākumi atbilst uzraudzības maksai, kas saņemama par 2024. gada uzraudzības maksas periodu un tiks iekasēta 2025. gadā (sk. 27. skaidrojumu "Tīrie komisijas maksas ienākumi/izdevumi").^[53]

Šā posteņa atlikušo daļu galvenokārt veidoja 1) uzkrātie ienākumi no darbībā esošajiem ECBS projektiem un pakalpojumiem (sk. 29. skaidrojumu "Pārējie ienākumi"), 2) uzkrātie procentu ienākumi par pārējiem finanšu instrumentiem un 3) dažādi avansa maksājumi.

6.5. skaidrojums. Dažādi

2024. gada 31. decembrī šis postenis bija 53 milj. euro (2023. gadā – 88 milj. euro), un to galvenokārt veidoja atlikumi 24 milj. euro apmērā (2023. gadā – 28 milj. euro) saistībā ar 2024. gada 31. decembrī nepabeigtajiem mijmaiņas un biržā netirgotajiem valūtas maiņas nākotnes darījumiem ārvalstu valūtā (sk. 21. skaidrojumu "Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi"). Šie atlikumi radušies sakarā ar šādu darījumu izteikšanu to euro ekvivalentā atbilstoši attiecīgās valūtas vidējai cenai bilances datumā salīdzinājumā ar to vērtību euro, kādā šie darījumi sākotnēji uzrādīti (sk. "Ārpusbilances instrumenti" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika").

Tajā bija iekļauti arī debitoru parādi saistībā ar darbībā esošajiem ECBS projektiem un pakalpojumiem (sk. 29. skaidrojumu "Pārējie ienākumi") un atlikumus, kas attiecas uz atgūstamo pievienotās vērtības nodokli.

7. skaidrojums. Banknotes apgrozībā

Šis postenis ietver ECB daļu (8 %) no kopējā apgrozībā esošo euro banknošu apmēra (sk. "Banknotes apgrozībā" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika"). Tā summa 2024. gada 31. decembrī bija 127 067 milj. euro (2023. gadā – 125 378 milj. euro).

8. skaidrojums. Pārējās saistības euro pret eurozonas valstu kredītiestādēm

Eurosistēmas centrālajām bankām ir iespēja kā nodrošinājumu VSAIP un valsts sektora PĀAIP vērtspapīru aizdevumu iespējai pieņemt naudas līdzekļus bez nepieciešamības tos atkārtoti ieguldīt. ECB gadījumā šīs operācijas tiek veiktas ar specializētas iestādes starpniecību.

Šādu ar eurozonas valstu kredītiestādēm veiktu aizdevuma darījumu atlikuma kopējā vērtība 2024. gada 31. decembrī bija 2388 milj. euro (2023. gadā – 4699 milj. euro). Naudas līdzekļi, kas saņemti kā nodrošinājums, tika pārvesti uz TARGET kontiem, un, tā kā gada beigās tie nebija ieguldīti, šie darījumi uzrādīti bilancē (sk. "Reversie darījumi" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika" un 18. skaidrojumu "Vērtspapīru aizdevumu programmas").^[54]

9. skaidrojums. Saistības euro pret citiem eurozonas valstu rezidentiem

9.1. skaidrojums. Saistības pret valdību

2024. gada 31. decembrī šo posteni veidoja Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI) noguldījumi 73 milj. euro apmērā (2023. gadā – 143 milj. euro). 2023. gada beigās tas ietvēra arī Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) veiktos noguldījumus. Saskaņā ar ECBS Statūtu 21. pantu ECB var darboties kā Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru, dalībvalstu centrālo valdību, reģionālo, vietējo vai citu publisko iestāžu vai citu publisko tiesību subjektu, vai publisko uzņēmumu fiskālais aģents.

9.2. skaidrojums. Pārējās saistības

Šo posteni veido caur TARGET-ECB komponentu TARGET pievienoto eurozonas valstu papildsistēmu^[55] atlikumi. 2024. gada 31. decembrī tas bija 24 482 milj. euro (2023. gadā – 20 479 milj. euro).

10. skaidrojums. Saistības euro pret ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem

Šis postenis ietver šādus komponentus.

2024. gada 31. decembrī šā posteņa lielākā sastāvdaļa bija ECB kā Eiropas Komisijas fiskālā aģenta pieņemtie noguldījumi saistībā ar ES aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšanu (sk. 22. skaidrojumu "Aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšana").

Šis postenis ietvēra arī TARGET atlikumus, ko veido ārpus eurozonas esošo valstu NCB atlikumi attiecībā pret ECB (sk. "ECBS iekšējie atlikumi/Eurosistēmas iekšējie atlikumi" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika") un caur TARGET-ECB komponentu TARGET pievienoto ārpus eurozonas esošo valstu papildsistēmu atlikumi.

Tas ietvēra arī atlikumus, kas radušies saistībā ar nepabeigtajiem VSAIP un valsts sektora PĀAIP vērtspapīru aizdevumu darījumiem ar ārpus eurozonas esošo valstu kredītiestādēm. Naudas līdzekļi, kas saņemti kā nodrošinājums, tika pārvesti uz TARGET kontiem un, tā kā gada beigās tie nebija ieguldīti, šie darījumi uzrādīti bilancē (sk. "Reversie darījumi" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika" un 18. skaidrojumu "Vērtspapīru aizdevumu programmas").

Pārējo šā posteņa daļu veidoja atlikums, kas saistīts ar pastāvīgo savstarpējo valūtas vienošanos ar Federālo rezervju sistēmu. Saskaņā ar šo vienošanos Ņujorkas Federālo rezervju banka mijmaiņas darījumu veidā nodrošina ECB ASV dolārus, lai piedāvātu Eurosistēmas darījuma partneriem īstermiņa finansējumu ASV dolāros. Vienlaikus ECB veic kompensējošus mijmaiņas darījumus ar eurozonas valstu NCB, kas izmanto iegūtos līdzekļus, lai reverso darījumu veidā veiktu likviditāti ASV dolāros palielinošas operācijas ar Eurosistēmas darījuma partneriem. Šo kompensējošo mijmaiņas darījumu rezultātā veidojas Eurosistēmas iekšējie atlikumi starp ECB un eurozonas valstu NCB. Turklāt mijmaiņas darījumi, ko ECB veica ar Ņujorkas Federālo rezervju banku un eurozonas valstu NCB, veido biržā netirgoto nākotnes darījumu prasības un saistības, kuras uzrāda ārpusbilances kontos (sk. 21. skaidrojumu "Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi").

11. skaidrojums. Saistības ārvalstu valūtā pret ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem

11.1. skaidrojums. Noguldījumi, kontu atlikumi un citas saistības

2024. gada 31. decembrī šajā postenī nebija atlikumu, bet 2023. gada beigās tas ietvēra saistības ārvalstu valūtā pret ārpus eurozonas esošas valsts rezidentu 24 milj. euro apmērā, kas veidojās ECB ārējo rezervju pārvaldības kontekstā.

12. skaidrojums. Eurosistēmas iekšējās saistības

12.1. skaidrojums. Saistības par nodotajām ārējām rezervēm

Tās ir saistības pret eurozonas valstu NCB, kas rodas, NCB nododot ārējo rezervju aktīvus ECB, kad tās pievienojās Eurosistēmai. Saskaņā ar ECBS Statūtu 30.2. pantu šo daļu nosaka proporcionāli attiecīgās NCB daļai ECB parakstītajā kapitālā.

Sakarā ar reizi piecos gados veicamajām NCB svēruma korekcijām ECB kapitāla atslēgā, kas tika veiktas 2024. gada 1. janvārī, eurozonas valstu NCB procentuālā daļa ECB parakstītajā kapitālā samazinājās (sk. 16. skaidrojumu "Kapitāls un rezerves"). Tādējādi 2024. gada 1. janvārī veidojās šo saistību samazinājums 109 milj. euro apmērā, kas tika atmaksāts eurozonas valstu NCB.

Atlīdzība par šīm saistībām 2024. gadā tika aprēķināta katru dienu saskaņā ar pēdējo pieejamo Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju izsolēs izmantoto procentu likmi, kas koriģēta, lai atspoguļotu to, ka no zelta sastāvdaļas peļņa netiek gūta (sk. 24.3. skaidrojumu "Atlīdzība par NCB prasībām par nodotajām ārējām rezervēm" un 34. skaidrojumu "Atlīdzībai par Eurosistēmas iekšējiem atlikumiem izmantotās procentu likmes pārmaiņas").

12.2. skaidrojums. Saistības par TARGET sistēmas norēķiniem (neto)

Šo posteni veido eurozonas valstu NCB TARGET atlikumi attiecībā pret ECB (sk. "ECBS iekšējie atlikumi/Eurosistēmas iekšējie atlikumi" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika").

TARGET neto saistību sarukumu galvenokārt izraisīja ienākošās naudas plūsmas, kuras noteica 1) PĀAIP un AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru dzēšana, par ko norēķini tika veikti TARGET kontos un ko tikai daļēji kompensēja atkārtota ieguldīšana PĀAIP ietvaros (sk. 4. skaidrojumu "Eurozonas rezidentu euro denominētie vērtspapīri"), un 2) lielāks ECB kā Eiropas Komisijas fiskālā aģenta pieņemto noguldījumu apmērs saistībā ar ES aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšanu (sk. 10. skaidrojumu "Saistības euro pret ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem"). Šo faktoru ietekmi daļēji kompensēja galvenokārt izejošās naudas plūsmas, kas saistītas ar procentu izdevumiem par ECB TARGET neto saistībām (sk. 24.5. skaidrojumu "Tīrie procentu izdevumi saistībā ar TARGET atlikumiem, kas saņemami no NCB/maksājami NCB").

Izņemot atlikumus, kas veidojušies no kompensējošajiem mijmaiņas darījumiem, kuri veikti saistībā ar likviditāti ASV dolāros palielinošajām operācijām, atlīdzība par TARGET pozīcijām, ko eurozonas valstu NCB tur attiecībā pret ECB, 2024. gadā tika aprēķināta katru dienu saskaņā ar pēdējo pieejamo Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju izsolēs izmantoto procentu likmi (sk. 24.5. skaidrojumu "Tīrie procentu izdevumi saistībā ar TARGET atlikumiem, kas saņemami no NCB/maksājami NCB" un 34. skaidrojumu "Atlīdzībai par Eurosistēmas iekšējiem atlikumiem izmantotās procentu likmes pārmaiņas").

12.3. skaidrojums. Pārējās saistības Eurosistēmā (neto)

Šā posteņa apmērs 2024. gada 31. decembrī bija 40 milj. euro (2023. gadā – 40 milj. euro). Tas galvenokārt ietvēra ECB kā Eiropas Komisijas fiskālā aģenta pieņemtos noguldījumus saistībā ar ES aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšanu (sk. 22. skaidrojumu "Aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšana").

13. skaidrojums. Pārējās saistības

13.1. skaidrojums. Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas starpība

2024. gada 31. decembrī šajā postenī nebija atlikumu. 2023. gada beigās tas ietvēra galvenokārt līdz gada beigām nepabeigto mijmaiņas un biržā netirgoto valūtas maiņas nākotnes darījumu ārvalstu valūtā pārvērtēšanas pārmaiņas (sk. 21. skaidrojumu "Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi"). Pārvērtēšanas pārmaiņu apmērs bija 68 milj. euro. Tās radušās sakarā ar šādu darījumu izteikšanu to euro ekvivalentā atbilstoši valūtas kursam bilances datumā salīdzinājumā ar to vērtību euro, kādā šie darījumi izteikti atbilstoši attiecīgās ārvalstu valūtas vidējai cenai šajā datumā (sk. "Ārpusbilances instrumenti" un "Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika").

13.2. skaidrojums. Uzkrājumi un nākamo periodu ienākumi

Šis postenis ietver šādus komponentus.

2024. gada 31. decembrī divi galvenie komponenti šajā postenī bija uzkrātie procenti no TARGET atlikumiem, kas maksājami NCB par 2024. gada decembri (sk. 10. skaidrojumu "Saistības euro pret ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem" un 12.2. skaidrojumu "Saistības par TARGET sistēmas norēķiniem (neto)"), un uzkrātie procenti, kas maksājami eurozonas valstu NCB par 2024. gadu saistībā ar to prasībām par ECB nodotajiem ārējo rezervju aktīviem (sk. 12.1. skaidrojumu "Saistības par nodotajām ārējām rezervēm"). Šīs summas tika samaksātas 2025. gada janvārī.

Šajā postenī ietilpa arī uzkrātie procenti par ECB kā fiskālā aģenta pieņemtajiem noguldījumiem (sk. 9.1. skaidrojumu "Saistības pret valdību", 10. skaidrojumu "Saistības euro pret ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem" un 12.3. skaidrojumu "Pārējās saistības Eurosistēmā (neto)").

Šā posteņa atlikušo daļu galvenokārt veidoja 1) uzkrātie procenti, kas maksājami par caur TARGET-ECB komponentu TARGET pievienoto eurozonas valstu papildsistēmu atlikumiem (sk. 9.2. skaidrojumu "Pārējās saistības"), un 2) dažādi uzkrājumi un nākamo periodu ienākumi.

13.3. skaidrojums. Dažādi

Šis postenis 2024. gada 31. decembrī bija 1 327 milj. euro (2023. gadā – 1401 milj. euro). Šī summa ietvēra atlikumus saistībā ar 2024. gada 31. decembrī nepabeigtajiem mijmaiņas un biržā netirgotajiem valūtas maiņas nākotnes darījumiem ārvalstu valūtā 574 milj. euro apmērā (2023. gadā – 635 milj. euro; sk. 21. skaidrojumu "Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi"). Šie atlikumi radušies sakarā ar šādu darījumu izteikšanu to euro ekvivalentā atbilstoši attiecīgās valūtas vidējai cenai bilances datumā salīdzinājumā ar to vērtību euro, kādā šie darījumi sākotnēji uzrādīti (sk. "Ārpusbilances instrumenti" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika").

Šajā postenī bija ietvertas arī nomas saistības 110 milj. euro apmērā (2023. gadā – 117 milj. euro) (sk. "Noma" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika").

Papildus šis postenis ietvēra ECB neto noteikto pabalstu saistības, kas attiecas uz tās darbinieku, Valdes locekļu un ECB nodarbināto Uzraudzības valdes locekļu pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem ilgtermiņa pabalstiem^[56].

ECB pēcnodarbinātības pabalsti un citi ilgtermiņa pabalsti

Bilance
Bilances postenī "Dažādi" (saistības) atzītās summas saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem ilgtermiņa pabalstiem ir šādas.

2024. gadā pienākuma pret darbiniekiem pašreizējā vērtība 2712 milj. euro (2023. gadā – 2458 milj. euro) ietvēra nefondētos pabalstus 293 milj. euro apmērā (2023. gadā – 278 milj. euro) saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem, kas nav pensijas, un citiem ilgtermiņa pabalstiem. Noteikto pabalstu pienākuma pret Valdes locekļiem un Uzraudzības valdes locekļiem pašreizējā vērtība (37 milj. euro; 2023. gadā – 35 milj. euro) ietver tikai ar fondiem nesaistītas vienošanās par pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem ilgtermiņa pabalstiem.

Ar pēcnodarbinātības pabalstiem saistīto ECB neto noteikto pabalstu saistību pārrēķinātie atlikumi uzrādīti bilances postenī "Pārvērtēšanas konti". 2024. gadā pārrēķināšanas guvumi, kas iekļauti šajā postenī, bija 416 milj. euro (2023. gadā – 238 milj. euro; sk. 15. skaidrojumu "Pārvērtēšanas konti").

Noteikto pabalstu pienākumu, plāna aktīvu un pārrēķināšanas rezultātu pārmaiņas
Noteikto pabalstu pienākuma pašreizējās vērtības pārmaiņas bija šādas.

Iepriekšējās apkalpošanas izmaksas 2024. gadā ir saistītas ar pašreizējiem iemaksu veicējiem un pensionāriem un veidojās sakarā ar 2024. gadā notikušajām ECB pensiju plānu regulējošo noteikumu pārmaiņām, saskaņā ar kurām ar 2026. gadu ikgadējais pensiju palielinājums atbilst ECB darbinieku vispārējām algu korekcijām.

Pārrēķināšanas guvums no noteikto pabalstu pienākuma 2024. gadā galvenokārt radās sakarā ar aktuāra novērtējumam izmantotās diskonta likmes paaugstināšanos no 3.4 % 2023. gadā līdz 3.6 % 2024. gadā.

Plāna aktīvu patiesās vērtības pārmaiņas ar darbiniekiem saistīto noteikto pabalstu pīlārā bija šādas.

Plāna aktīvu pārrēķināšanas guvumi 2024. gadā atspoguļo to, ka fondu daļu faktiskā atdeve bija lielāka nekā aplēstie plāna aktīvu procentu ienākumi, kam pamatā bija pieņēmums par diskonta likmi 3.4 %.

Pārrēķināšanas rezultātu pārmaiņas bija šādas.

Peļņas un zaudējumu aprēķins
Summas, kas atzītas peļņas un zaudējumu aprēķinā, bija šādas.

Summas, kas atzītas peļņas un zaudējumu pārskatā attiecībā uz kārtējām darba izmaksām, pienākuma procentu izmaksām un procentu ienākumiem no plāna aktīviem, aplēš, izmantojot iepriekšējā gadā piemērotās likmes. Aktuāra novērtējumā izmantotā diskonta likme pazeminājās no 3.9 % 2022. gadā līdz 3.4 % 2023. gadā, tāpēc kārtējās apkalpošanas izmaksas 2024. gadā bija augstākas. Pienākuma procentu izmaksas un procentu ienākumi no plāna aktīviem arī pieauga sakarā ar lielākiem atlikumiem, kas kompensēja zemākas diskonta likmes izmantošanu.

Iepriekšējās apkalpošanas izmaksas, kas veidojās sakarā ar 2024. gadā veiktajiem grozījumiem ECB pensiju plānus regulējošajos noteikumos, tika pilnībā atzītas peļņas un zaudējumu aprēķinā tajā gadā, kad tika pieņemts lēmums veikt pārmaiņas.

Galvenie pieņēmumi
Gatavojot šajā skaidrojumā minētos novērtējumus, neatkarīgi aktuāri izmantojuši pieņēmumus, kurus uzskaites un informācijas atklāšanas nolūkiem akceptējusi Valde. Lai aprēķinātu pēcnodarbinātības pabalstu un citu ilgtermiņa pabalstu saistības, izmantoti šādi galvenie pieņēmumi.

14. skaidrojums. Uzkrājumi

14.1. skaidrojums. Pārējie uzkrājumi

Šā posteņa apmērs 2024. gada 31. decembrī bija 72 milj. euro (2023. gadā – 67 milj. euro).

15. skaidrojums. Pārvērtēšanas konti

Šo posteni galvenokārt veido pārvērtēšanas atlikumi, kas rodas saistībā ar aktīvu, saistību un ārpusbilances instrumentu nerealizētajiem guvumiem (sk. "Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā", "Vērtspapīri", "Ienākumu atzīšana" un "Ārpusbilances instrumenti" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika"). Tas ietver arī ar pēcnodarbinātības pabalstiem saistīto ECB neto noteikto pabalstu saistību pārrēķinātos atlikumus (sk. "ECB pēcnodarbinātības pabalsti un citi ilgtermiņa pabalsti" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika" un 13.3. skaidrojumu "Dažādi").

Pārvērtēšanas konti 2024. gadā palielinājās galvenokārt sakarā ar zelta tirgus cenas kāpumu euro izteiksmē. Palielinājās arī pārvērtēšanas konti, kas saistīti ar ārvalstu valūtām, galvenokārt sakarā ar ASV dolāra kursa kāpumu attiecībā pret euro.

Gada beigu pārvērtēšanā izmantotie valūtu kursi bija šādi.

16. skaidrojums. Kapitāls un rezerves

16.1. skaidrojums. Kapitāls

Pārmaiņas ECB kapitāla atslēgā
Saskaņā ar ECBS Statūtu 29. pantu NCB svērumus ECB kapitāla parakstīšanas atslēgā koriģē reizi piecos gados.^[57] Piektā korekcija pēc ECB dibināšanas notika 2024. gada 1. janvārī.

ECB apmaksātais kapitāls
ECB apmaksātais kapitāls 2024. gada 1. janvārī samazinājās par 23 milj. euro. Tas skaidrojams ar eurozonas valstu NCB (ar pilnīgi apmaksātu parakstīto kapitālu) procentuālās daļas ECB parakstītajā kapitālā (10 825 milj. euro) samazināšanos kopumā par 0.2200 procentu punktiem un ārpus eurozonas esošo valstu NCB (kuras apmaksā parakstīto kapitālu tikai 3.75 % apmērā) procentuālās daļas līdzvērtīgu pieaugumu.

Kapitāla atslēgas, parakstītā kapitāla un apmaksātā kapitāla pārmaiņas parādītas tālāk tabulā.

Eurozonas valstu NCB pilnībā apmaksājušas savu parakstītā kapitāla daļu.

Ārpus eurozonas esošo valstu NCB jāapmaksā 3.75 % no to parakstītā kapitāla, piedaloties ECB darbības izmaksu segšanā. Ārpus eurozonas esošo valstu NCB nav tiesīgas saņemt daļu no ECB sadalāmās peļņas, un tās arī neuzņemas saistības segt nekādus ECB zaudējumus.

17. skaidrojums. Uzkrātie pārnestie zaudējumi

Šā posteņa apmērs 2024. gada 31. decembrī bija 1266 milj. euro (2023. gadā – nulle). To veidoja ECB 2023. gada zaudējumi, kas saskaņā ar Padomes lēmumu tika pārnesti uz ECB bilanci, lai tos kompensētu no nākotnē gūtās peļņas.

2.5. Ārpusbilances instrumenti

18. skaidrojums. Vērtspapīru aizdevumu programmas

ECB pašu kapitāla pārvaldības ietvaros ECB noslēgusi vērtspapīru aizdevumu līgumu. Saskaņā ar to specializēta iestāde ECB vārdā veic vērtspapīru aizdevuma darījumus. Saskaņā ar Padomes lēmumiem ECB piedāvā aizdevumiem arī monetārās politikas mērķiem turētos vērtspapīrus.^[58]

Atkarībā no saņemtā nodrošinājuma vērtspapīru aizdevumu operācijas uzrāda 1) ārpusbilances kontos, ja attiecīgās operācijas veiktas pret vērtspapīru nodrošinājumu, vai 2) bilances kontos, ja attiecīgās operācijas veiktas pret naudas līdzekļu nodrošinājumu, kas gada beigās nav ieguldīts (sk. 8. skaidrojumu "Pārējās saistības euro pret eurozonas valstu kredītiestādēm" un 10. skaidrojumu "Saistības euro pret ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem").

Aizdoto vērtspapīru tirgus vērtība un atbilstošais nodrošinājums bija šāds.

19. skaidrojums. Biržā tirgotie procentu likmju nākotnes līgumi

Noslēgto darījumu atlikumi, kas uzrādīti atbilstoši ārvalstu valūtu gada beigu kursiem, bija šādi.

Šie darījumi veikti ECB ārējo rezervju pārvaldības ietvaros.

20. skaidrojums. Vērtspapīru nākotnes darījumi

2024. gada 31. decembrī šajā postenī nebija vērtspapīru nākotnes darījumu atlikumu. Turpretī 2023. gada beigās gan vērtspapīru pirkšanas nākotnes darījumu, gan vērtspapīru pārdošanas nākotnes darījumu atlikums bija 45 milj. euro.

Šie darījumi veikti ECB ārējo rezervju pārvaldības ietvaros.

21. skaidrojums. Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi

Ārējo rezervju pārvaldība
Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi noslēgti ECB ārējo rezervju pārvaldības ietvaros. Šo darījumu rezultātā gada beigās bija šādi prasību un saistību atlikumi, kas izteikti atbilstoši gada beigu ārvalstu valūtas kursiem.

Likviditāti palielinošās vienošanās par mijmaiņas darījumiem
ECB ietilpst centrālo banku mijmaiņas darījumu līniju tīklā, un tai noslēgtas savstarpējas vienošanās par mijmaiņas darījumiem ar Kanādas Banku, Anglijas Banku, Japānas Banku, Federālo rezervju sistēmu un Šveices Nacionālo banku. Tai ir arī savstarpēja mijmaiņas darījumu līnija ar Ķīnas Tautas banku. Šīs vienošanās par mijmaiņas darījumiem ļauj nodrošināt 1) likviditāti jebkuras minētās centrālās bankas attiecīgajā valūtā eurozonas valstu bankām vai 2) euro likviditāti finanšu iestādēm, kas atrodas iepriekš minēto centrālo banku jurisdikcijā. Turklāt vienošanās par mijmaiņas darījumiem noslēgtas arī ar Danmarks Nationalbank un Sveriges Riksbank par euro likviditātes nodrošināšanu to jurisdikcijā esošajām finanšu iestādēm. Minēto vienošanos mērķis ir mazināt spriedzi starptautiskajos finansējuma tirgos un minimizēt negatīvu atgriezenisko saikņu riskus.^[59]

Sakarā ar likviditātes nodrošināšanu ASV dolāros Eurosistēmas darījuma partneriem radušies ASV dolāros denominētu prasību un saistību atlikumi, kuru norēķinu diena ir 2025. gadā (sk. 10. skaidrojumu "Saistības euro pret ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem").

22. skaidrojums. Aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšana

ECB arī 2024. gadā bija atbildīga par kontu administrēšanu un maksājumu apstrādi saistībā ar ES aizņēmumu un aizdevumu operācijām vidēja termiņa finansiālās palīdzības iespējas, Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānisma un Grieķijas aizdevumu iespējas līguma ietvaros.

Reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, ES piešķīra aizdevumus dalībvalstīm pagaidu atbalsta instrumenta bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) ietvaros. Šis instruments kopš 2022. gada 31. decembra vairs nav pieejams, bet attiecīgās emisijas ietvēra obligācijas ar 5–30 gadu dzēšanas termiņu.

2024. gadā ES arī turpināja sniegt finansējumu neatmaksājama finansiālā atbalsta un aizdevuma atbalsta veidā dalībvalstīm "Nākamās paaudzes ES" (NPES) programmas ietvaros, kas tika izveidota, lai atbalstītu ES tautsaimniecības atveseļošanos, vienlaikus veicinot Savienības tautsaimniecības zaļo un digitālo pāreju. 2024. gadā ES arī sniedza palīdzību Ukrainai aizdevumu veidā atbilstoši Ukrainas mehānisma regulai, t. sk. ārkārtas pagaidu finansējumu, un Ēģiptes Arābu Republikai īstermiņa makrofinansiālās palīdzības veidā. ECB atbalstīja Eiropas Komisiju, veicot ar šiem instrumentiem saistīto operāciju administrēšanu.

Turklāt ECB darbojas kā Eiropas Komisijas maksājumu aģents saistībā ar tās jauno ES emisijas pakalpojumu, kas uzsāka darbību 2024. gada janvārī.

ECB 2024. gadā apstrādāja maksājumus, kas saistīti ar visām iepriekš minētajām operācijām.

23. skaidrojums. Iespējamās saistības sakarā ar nepabeigtiem tiesas procesiem

Ir ierosinātas lietas pret ECB par tās uzraudzības funkciju veikšanu attiecībā pret Banca Carige S.p.A. (Banca Carige). Divās no šīm tiesvedībām Banca Carige akcionāri pieprasa no ECB finansiālu kompensāciju par kaitējumu, kas, iespējams, nodarīts dažādu ECB darbību rezultātā, tai īstenojot uzraudzības funkcijas attiecībā pret Banca Carige, ko veido gan iespējamā bezdarbība, gan kaitējumu radošas darbības. Vienā no šiem diviem procesiem ECB ir uzvarējusi pirmās instances tiesā, un pretējā puse ir apstrīdējusi Vispārējās tiesas spriedumu. Šī apelācijas sūdzība pašlaik tiek izskatīta Eiropas Savienības Tiesā. Otrs tiesas process vēl tiek izskatīts Vispārējā tiesā. Šīs divas lietas izlems, cita starpā ņemot vērā citu saistīto tiesas procesu galīgo iznākumu. Vienā no tiesas procesiem ES Vispārējā tiesa ar 2022. gada 12. oktobra spriedumu atzina, ka ECB lēmumam par pagaidu administrācijas piemērošanu Banca Carige nav atbilstoša tiesiskā pamata saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem. Attiecīgi Vispārējā tiesa atcēla ECB lēmumu par pagaidu administrācijas piemērošanu Banca Carige, kā arī pagaidu administrācijas piemērošanas termiņa pirmo pagarinājumu 2019. gadā. Tomēr ECB Vispārējās tiesas spriedums tika pārsūdzēts ES Tiesā, kas joprojām var šo spriedumu atcelt. Turklāt vēl divi ECB lēmumi par pagaidu administrācijas pagarināšanu pašlaik tiek apstrīdēti, pieprasot to atcelšanu. Šī prasība joprojām ir izskatīšanā.

2.6. Peļņas un zaudējumu aprēķina skaidrojumi

24. skaidrojums. Tīrie procentu ienākumi/(izdevumi)

24.1. skaidrojums. Ārējo rezervju aktīvu tīrie procentu ienākumi

Tālāk parādīti tīrie procentu ienākumi vai izdevumi par ECB ārējām rezervēm instrumentu veidu dalījumā.

Tālāk parādīti tīrie procentu ienākumi vai izdevumi par ECB ārējām rezervēm ārvalstu valūtu dalījumā.

24.2. skaidrojums. Procentu ienākumi no prasībām saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā

2024. gadā procentu ienākumi saistībā ar ECB daļu (8 %) no apgrozībā esošo euro banknošu kopējās vērtības (sk. "Banknotes apgrozībā" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika" un 5.1. skaidrojumu "Prasības saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā") bija 5232 milj. euro (2023. gadā – 4817 euro). Šo pieaugumu noteica augstāka galveno refinansēšanas operāciju vidējā procentu likme salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (4.1 % 2024. gadā salīdzinājumā ar 3.8 % 2023. gadā).

24.3. skaidrojums. Atlīdzība par NCB prasībām par nodotajām ārējām rezervēm

2024. gadā procentu izdevumi saistībā ar eurozonas valstu NCB prasībām par ECB nodotajiem ārējo rezervju aktīviem (sk. 12.1. skaidrojumu "Saistības par nodotajām ārējām rezervēm") bija 1448 milj. euro (2023. gadā – 1335 milj. euro). Šo pieaugumu noteica augstāka galveno refinansēšanas operāciju vidējā procentu likme salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (4.1 % 2024. gadā salīdzinājumā ar 3.8 % 2023. gadā).

24.4. skaidrojums. Monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru tīrie procentu ienākumi

Monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru tīrie procentu ienākumi bija šādi.

24.5. skaidrojums. Tīrie procentu izdevumi saistībā ar TARGET atlikumiem, kas saņemami no NCB/maksājami NCB

Tīrie procentu izdevumi saistībā ar TARGET atlikumiem, kas saņemami no NCB/maksājami NCB, bija šādi.

Šo pieaugumu noteica galvenokārt augstāka galveno refinansēšanas operāciju vidējā procentu likme salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (4.1 % 2024. gadā salīdzinājumā ar 3.8 % 2023. gadā).

25. skaidrojums. Realizētie finanšu operāciju guvumi/zaudējumi

Realizētie guvumi un zaudējumi no finanšu operācijām bija šādi.

Neto realizētie zaudējumi no cenām ietver realizētos guvumus un zaudējumus no vērtspapīriem un biržā tirgotajiem procentu likmju nākotnes līgumiem. Neto realizētie zaudējumi no cenām 2024. gadā galvenokārt skaidrojami ar grāmatvedības pieeju prēmiju un diskontu amortizāciju saistībā ar ABSIP ietvaros turēto vērtspapīru atmaksu.^[60] Neto realizētos zaudējumus no cenām daļēji kompensēja neto realizētie guvumi no valūtas kursiem, kas lielā mērā skaidrojami ar vairāku ASV dolāros denominēto vērtspapīru cenas norakstīšanu gada beigās.

Tālāk tabulā parādīti realizētie guvumi un zaudējumi no finanšu operācijām valūtu un ceturkšņu dalījumā.

26. skaidrojums. Finanšu aktīvu un pozīciju norakstīšana

Tika norakstīta šādu finanšu aktīvu un pozīciju vērtība.

Vairāku – galvenokārt ASV dolāru portfelī turēto – vērtspapīru tirgus vērtība saruka, vienlaikus 2024. gada beigās pieaugot atbilstošajām ienesīguma likmēm. Tā rezultātā gada beigās veidojās nerealizētie zaudējumi no cenām.

Nerealizētos zaudējumus no valūtas kursiem izraisīja Japānas jenu turējuma vidējās iegādes izmaksu norakstīšana atbilstoši to 2024. gada beigu kursam. Tas atspoguļo Japānas jenas kursa kritumu attiecībā pret euro kopš iegāžu veikšanas.

27. skaidrojums. Tīrie komisijas maksas ienākumi/(izdevumi)

Ienākumus šajā postenī veidoja galvenokārt uzraudzības maksas. Izdevumus galvenokārt veidoja glabāšanas maksa.

Ar uzraudzības uzdevumiem saistītie ienākumi un izdevumi
Ar banku uzraudzību saistītos ienākumus galvenokārt veido ar uzraudzības maksām saistītie ienākumi. ECB no uzraudzītajām iestādēm iekasē gada maksu, lai atgūtu ar tās uzraudzības uzdevumu veikšanu saistītos izdevumus. Pamatojoties uz ECB faktiskajiem gada izdevumiem saistībā ar banku uzraudzības uzdevumu veikšanu, ienākumi no uzraudzības maksām 2024. gadā bija 681 milj. euro (2023. gadā – 654 milj. euro).

Lai noteiktu iekasējamo uzraudzības maksu summu, faktiskie gada izdevumi koriģēti atbilstoši summām, kas atmaksātas atsevišķām bankām vai iekasētas no tām iepriekšējos maksas periodos, kā arī citām korekcijām, t. sk. procentu maksājumiem par kavētiem maksājumiem.^[61] Ņemot vērā korekciju atbilstoši procentu maksājumiem, kas saņemti par kavētiem maksājumiem, kā arī neto summas, kas atmaksātas atsevišķām bankām par iepriekšējiem maksas periodiem, 2024. gadā no uzraudzītajām iestādēm iekasējamās gada uzraudzības maksas gandrīz atbilst faktisko gada izdevumu summai 681 milj. euro^[62] (sk. 6.4. skaidrojumu "Uzkrājumi un nākamo periodu izdevumi"). Rēķini par atsevišķām uzraudzības maksām tiks sagatavoti 2025. gada 2. ceturksnī.^[63]

ECB ir tiesības arī noteikt uzraudzītajām iestādēm administratīvos sodus par prudenciālās prasības ietverošo piemērojamo banku darbību regulējošo ES tiesību aktu (t. sk. ECB uzraudzības lēmumu) neievērošanu. Ar tiem saistītie ienākumi netiek ņemti vērā, aprēķinot gada uzraudzības maksas, kā arī netiek ņemti vērā šādu soda maksājumu atmaksājumi, ja agrākie lēmumi par sankcijām tiek grozīti vai anulēti. Tā vietā attiecīgās summas tiek iegrāmatotas ECB peļņas un zaudējumu aprēķinā. ECB 2024. gadā gūtie ienākumi saistībā ar uzraudzītajām iestādēm noteiktajiem sodiem bija 16 milj. euro (2023. gadā – 18 milj. euro).

Tādējādi ar ECB uzraudzības uzdevumiem saistītie ienākumi bija šādi.

Ar banku uzraudzību saistītie izdevumi rodas nozīmīgo iestāžu tiešas uzraudzības, mazāk nozīmīgo iestāžu uzraudzības pārraudzības un horizontālo uzdevumu un speciālo pakalpojumu veikšanas rezultātā. Tie ietver ECB uzraudzības funkcijas tiešos izdevumus un attiecīgos izdevumus, kas saistīti ar ECB uzraudzības pienākumu pildīšanai nepieciešamajām atbalsta funkcijām, atspoguļojot to pakalpojumus attiecībā uz telpām un iekārtām, cilvēkresursiem, informācijas tehnoloģijām (IT), juridiskajiem, audita un administratīvajiem pakalpojumiem, komunikācijas un tulkošanas pakalpojumiem un citām aktivitātēm.

Faktiskie ar ECB uzraudzības uzdevumiem saistītie izdevumi, kas tiek atgūti, iekasējot gada uzraudzības maksu, 2024. gadā bija 681 milj. euro (2023. gadā – 654 milj. euro). Papildus inflācijas ietekmei šo izdevumu vispārējo pieaugumu noteica uzraudzības iniciatīvu pastiprināšana kopā ar augstākām izmaksām saistībā ar banku uzraudzībai paredzēto IT sistēmu pastāvīgu izstrādi un uzlabošanu.

28. skaidrojums. Kapitāla instrumentu un līdzdalības kapitālā ienākumi

2024. gadā dividendes 1 milj. euro apmērā (2023. gadā – 1 milj. euro), kas saņemtas par ECB turējumā esošajām SNB akcijām (sk. 6.2. skaidrojumu "Pārējie finanšu aktīvi"), iekļautas šajā postenī.

29. skaidrojums. Pārējie ienākumi

Dažādi pārējie ienākumi 2024. gadā bija 119 milj. euro (2023. gadā – 72 milj. euro). Šo summu galvenokārt veidoja iesaistīto valstu NCB iemaksas, tām piedaloties ECB izdevumos saistībā ar darbībā esošajiem ECBS projektiem un pakalpojumiem.

30. skaidrojums. Personāla izmaksas

Personāla izmaksas bija šādas.

Vidējais darbinieku skaits pilna laika ekvivalenta (PLE)^[64] izteiksmē 2024. gadā bija 4297 (2023. gadā – 4222), t. sk. 386 darbinieki bija vadošos amatos (2023. gadā – 380).

Lielākus izdevumus saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem izraisīja 2024. gadā veiktie grozījumi ECB pensiju plānus regulējošajos noteikumos. Saskaņā ar attiecīgajiem ECB grāmatvedības noteikumiem par pensijām iepriekšējās apkalpošanas izmaksas, kas veidojās sakarā ar šīm pārmaiņām, tika pilnībā atzītas peļņas un zaudējumu aprēķinā 2024. gadā, kad tika pieņemts attiecīgais lēmums (sk. 13.3. skaidrojumu "Dažādi"). Algas un pabalsti palielinājās atbilstoši plānotajam vidējā ECB darbinieku skaita pieaugumam un regulārajām algu korekcijām.

Valdes un Uzraudzības valdes locekļu atalgojums
Valdes locekļi un ECB nodarbinātie Uzraudzības valdes locekļi saņem pamatalgu un papildu pabalstus mājokļa īrei un reprezentācijas izdevumiem. Prezidentam mājokļa īres pabalsta vietā tiek nodrošināta rezidence. Valdes locekļi un Uzraudzības valdes priekšsēdētājs saņem arī pabalstus reprezentācijas izdevumiem. Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas personāla nodarbinātības noteikumiem gan Valdes, gan Uzraudzības valdes locekļiem var būt tiesības saņemt mājokļa, bērna kopšanas, izglītības un citus pabalstus (atbilstoši personiskajiem apstākļiem). Algu apliek ar nodokli, ko iekasē ES, kā arī no tās atvelk iemaksas pensiju, veselības apdrošināšanas, ilgtermiņa aprūpes un nelaimes gadījumu apdrošināšanas shēmās. Pabalstus neapliek ar nodokļiem un neiekļauj pensiju aprēķinā.

Valdes locekļiem un ECB nodarbinātajiem Uzraudzības valdes locekļiem (t. i., neietverot valstu uzraudzības iestāžu pārstāvjus) izmaksātās pamatalgas 2024. gadā bija šādas.^[65]

Kopā Valdes un Uzraudzības valdes locekļiem izmaksātie pabalsti un iemaksas, ko ECB veica veselības apdrošināšanas, ilgtermiņa aprūpes un nelaimes gadījumu apdrošināšanas shēmā par Valdes un Uzraudzības valdes locekļiem, bija 1 254 013 euro (2023. gadā – 1 169 703 euro).

Bijušajiem Valdes un Uzraudzības valdes locekļiem noteiktu laiku pēc viņu amata pilnvaru termiņa beigām var tikt veikti pārejas laika maksājumi. 2024. gadā šie maksājumi, ar tiem saistītie pabalsti un ECB iemaksas bijušo Valdes un Uzraudzības valdes locekļu veselības apdrošināšanas, ilgtermiņa aprūpes un negadījumu apdrošināšanas shēmās bija 552 772 euro (2023. gadā – 365 864 euro). Šis pieaugums skaidrojams ar to, ka 2024. gadā tos saņēma vairāk bijušo valdes locekļu nekā 2023. gadā.

Ar pensijām saistītie maksājumi, t. sk. pēcnodarbinātības pabalsti, un par bijušajiem Valdes un Uzraudzības valdes locekļiem vai viņu apgādājamiem veiktās iemaksas veselības apdrošināšanas, ilgtermiņa aprūpes un nelaimes gadījumu apdrošināšanas shēmās bija 2 185 215 euro (2023. gadā – 2 670 313 euro).^[66] 2024. gadā šī summa ietvēra vienreizēju maksājumu bijušajam Valdes loceklim, kas beidza pildīt amata pienākumus, savukārt 2023. gadā tā ietvēra vienreizēju maksājumu bijušajam Valdes loceklim, kas pensionējās. Šie maksājumi tika veikti nākotnes pensiju maksājumu vietā.

31. skaidrojums. Administratīvie izdevumi

Administratīvie izdevumi bija šādi.

Administratīvo izdevumu pieaugums 2024. gadā skaidrojams galvenokārt ar 1) lielākiem IT izdevumiem saistībā ar digitālo transformāciju (ar IT saistītie izdevumi) un 2) ECB maksājumiem saistībā ar bērnu pēcstundu uzraudzības iespējas paplašināšanu Frankfurtes Eiropas skolā (ar personālu saistītie izdevumi). Dažādus šajā postenī uzrādītos izdevumus turpināja ietekmēt inflācija.

32. skaidrojums. Banknošu ražošanas pakalpojumi

Šie izdevumi 2024. gadā bija 9 milj. euro (2023. gadā – 9 milj. euro). Summa veidojusies galvenokārt sakarā ar euro banknošu pārrobežu pārvadājumiem starp banknošu spiestuvēm un NCB saistībā ar jaunu banknošu piegādi un starp NCB saistībā ar banknošu trūkuma novēršanu, izmantojot banknošu pārpalikumu. Šīs izmaksas centralizēti sedz ECB.

33. skaidrojums. Pārvedums (uz)/no riska uzkrājumiem

2023. gadā šis postenis ietvēra uzkrājuma finanšu riskiem 6620 milj. euro apmērā pilnīgu atbrīvošanu, lai daļēji segtu zaudējumus, kas radās finanšu risku dēļ (sk. "Uzkrājums finanšu riskiem" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika"). Tāpēc 2023. gada 31. decembrī šā uzkrājuma apmērs bija nulle. 2024. gadā netika veikti nekādi pārvedumi.

2.7. Notikumi pēc bilances datuma

34. skaidrojums. Atlīdzībai par Eurosistēmas iekšējiem atlikumiem izmantotās procentu likmes pārmaiņas

Padome 2024. gada 13. martā pieņēma lēmumu par principu kopumu, pēc kuriem tā nākotnē vadīsies, īstenojot monetāro politiku, un to, ka, nosakot monetārās politikas nostājas virzību, tā līdztekus citiem svarīgiem parametriem turpinās izmantot noguldījumu iespējas procentu likmi.^[67] Šajā pašā kontekstā Padome nolēma, ka ar 2025. gada 1. janvāri noguldījumu iespējas procentu likme tiks izmantota, nosakot atlīdzību par 1) TARGET atlikumiem, kas saņemami no NCB/maksājami NCB, 2) prasībām saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā un 3) saistībām par nodotajām ārējām rezervēm.

2.8. 2020.–2024. gada finanšu pārskati

Bilance

Peļņas un zaudējumu aprēķins